1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/122

A.

tā kā Eiropā aizvien straujāk pieaug videospēļu popularitāte un strauji attīstās videospēļu tirgus;

B.

tā kā vairums videospēļu neietver vardarbību un sniedz lietotājiem izklaidi, kas bieži vien veicina dažādu prasmju un zināšanu attīstību;

C.

tā kā iepriekš videospēles galvenokārt bija paredzētas nepilngadīgajiem, bet mūsdienās aizvien vairāk spēļu tiek veidotas tieši pieaugušajiem;

D.

tā kā videospēļu tirgus ir globāls;

E.

tā kā lēmumu pieņemšana par videospēļu pārdošanas ierobežošanu vai aizliegšanu ir dalībvalstu kompetencē;

F.

tā kā, lai aizsargātu bērnu garīgo veselību, pret tādiem bērnu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kas ir saistīti ar videospēlēm, ir jāvēršas ar vislielāko neiecietību un jāveic noteiktāki pasākumi,

1.

atzinīgi vērtē iepriekšminēto Komisijas paziņojumu par patērētāju, jo īpaši nepilngadīgo, aizsardzību saistībā ar videospēļu lietošanu;

2.

uzsver spēļu nozares ieguldījumu Lisabonas programmas mērķu sasniegšanā un norāda uz daudzās spēlēs ietvertajiem kultūras daudzveidības elementiem;

3.

uzsver, ka videospēles ir labs stimulējošs līdzeklis, ko var izmantot ne tikai izklaidei, bet arī izglītojošiem mērķiem; uzskata, ka skolām ir jāpievērš uzmanība videospēļu fenomenam un bērni un vecāki ir jāinformē par iespējamajām videospēļu priekšrocībām un trūkumiem;

4.

uzsver, ka videospēles ir viena no visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotāju iemīļotākajām izklaidēm; atzīst, ka videospēlēm piemīt izglītojošs raksturs, tostarp tās palīdz nepilngadīgajiem apgūt jaunās tehnoloģijas; tomēr izprot Komisijas paustās bažas par iespējamo apdraudējumu, kas var rasties, ja nepilngadīgie nepareizi izmanto videospēles;

5.

uzskata, ka videospēles var veicināt faktu un prasmju apguvi, piemēram, stratēģisko domāšanu, radošumu, sadarbības spējas un inovatīvo domāšanu, kas ir svarīgas prasmes informācijas sabiedrībā;

6.

uzsver videospēļu labvēlīgo ietekmi medicīnā un jo īpaši to, ka praksē ir pierādījusies tā dēvētās videospēļu terapijas efektivitāte, šo terapiju pielietojot triekas slimnieku, cilvēku ar traumatiskiem smadzeņu bojājumiem, cilvēku, kas cieš no muskuļu problēmām, kā arī ar autismu slimu bērnu rehabilitācijā;

7.

uzskata, ka saskaņoti videospēļu marķēšanas noteikumi nodrošina izpratni par marķēšanas sistēmām un vienlaikus sekmē efektīvu iekšējā tirgus darbību; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas darbu, lai veicinātu videospēļu marķēšanas noteikumu pieņemšanu ES mērogā un saskaņā ar brīvprātības principu izveidotu rīcības kodeksu attiecībā uz bērniem paredzētām interaktīvām spēlēm;

8.

atzīmē, ka tirgus nosacījumi ir būtiski mainījušies no brīža, kad videospēles pārsvarā varēja iegādāties veikalos un spēlēt, izmantojot datoru vai konsoli, līdz pašreizējai situācijai, kad spēles var nopirkt un lejupielādēt internetā;

9.

atzīmē, ka videospēles var spēlēt, izmantojot dažādas platformas, tādas kā spēļu konsoles un personālos datorus, taču aizvien biežāk izmanto arī mobilās ierīces, piemēram, mobilos tālruņus;

10.

atgādina, ka videospēles kļūst interaktīvākas vai pat ietver dinamiska rakstura programmu, kas ļauj lietotājiem pašiem izstrādāt atsevišķas spēles daļas; atzīmē, ka lietotājiem ir aizvien vairāk iespēju piedalīties forumu diskusijās, teksta un balss tērzēšanā un sabiedrības grupu dzīvē, kuras ir integrētas noteiktās videospēlēs; atgādina par diferenciāciju tirgū, kurā parādās aizvien vairāk tieši pieaugušajiem paredzētas spēles;

11.

uzskata, ka jaunākās tendences uzsver vajadzību nodrošināt nepilngadīgo pienācīgu aizsardzību, inter alia novēršot nepilngadīgo iespējas piekļūt kaitīgam saturam;

12.

atgādina, ka aizvien sarežģītāk ir īstenot vecāku kontroli, jo tiešsaistes videospēles netiek izplatītas kā fiziska pakotne ar skaidru un viegli salasāmu marķējumu un bērni bez vecāku ziņas vai atļaujas var lejupielādēt videospēles, kas nav piemērotas viņu vecumam;

13.

atzīmē, ka, lai gan videospēlēs attēlotā vardarbība automātiski nerada vardarbīgu izturēšanos, daži eksperti tomēr uzskata, ka videospēlēs attēloto varmācīgo ainu vērošana ilgtermiņā var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, kuri spēlē šādas spēles, un var izveidoties vardarbīgas izturēšanās paradumi; tomēr atzīmē, ka, apsverot spēļu ietekmi uz uzvedību, ir jāievēro piesardzības pieeja, jo īpaši apsverot ietekmi uz maziem bērniem;

14.

uzsver, ka dažiem spēlētājiem veidojas atkarība; aicina ražotājus, mazumtirgotājus, vecākus un citas iesaistītās puses veikt pasākumus jebkādu negatīvu seku novēršanai;

15.

uzsver, ka pašreizējās tendences palielina vajadzību spēlēm piemērot efektīvu vecuma kontroles sistēmu, jo īpaši tiešsaistes spēlēm;

16.

uzskata, ka ir jāizpēta dažādas pieejas videospēļu kontroles pastiprināšanai, vienlaikus atzīstot, ka, visticamāk, neviena no sistēmām nedos absolūtu garantiju, ka bērniem nebūs pieejamas nepiemērotas videospēles;

17.

aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izpētīt “sarkanās pogas” ieviešanas lietderīgumu, ko var ietvert (mobilajās) konsolēs vai spēļu iekārtās un datoros un kas atspējo noteiktu spēli vai spēj kontrolēt piekļuvi spēlei noteiktās stundās vai noteiktās spēles daļās;

18.

šajā ziņā aicina veikt papildpasākumus, tostarp apsvērt iespēju Paneiropas Spēļu informācijas (PEGI) vecuma kategoriju sistēmā iekļaut skaņas brīdinājumus, un paļaujas uz spēļu nozares profesionāļiem, ka viņi sistemātiski pielāgos tiešsaistes spēļu piekļuves modeļus, lai nodrošinātu, ka nepilngadīgie netiek pakļauti nelabvēlīgai tiešsaistes spēļu ietekmei;

19.

uzsver to nozīmi, kāda ir piemērotiem tiešsaistes videospēļu iegādes kontroles pasākumiem, tostarp tādas iegādes kotrolei, ko veic, izmantojot kredītkartes vai dāvanu kartes;

20.

uzskata, ka tendences saistībā ar videospēlēm, jo īpaši tiešsaistes videospēlēm, uzliek sabiedrībai par pienākumu vairot izpratni par videospēļu saturu, vecāku kontroli un tādiem instrumentiem kā PEGI sistēma; atzinīgi vērtē nozarē paveikto, lai ieviestu pašregulējuma sistēmu;

21.

atzinīgi vērtē PEGI tiešsaistei (PEGI Online), kas ir loģisks PEGI attīstības rezultāts un attiecas uz internetā pieejamajām videospēlēm, tādām kā lejupielādējamās vai tiešsaistē spēlējamās spēles; atbalsta tās pastāvīgo līdzfinansēšanu, ko veic Komisija saskaņā ar Drošāka interneta programmu, kuras mērķis ir risināt jautājumus par bērnu drošību interneta vidē un jauno tiešsaistes tehnoloģiju lietošanu; aicina Komisiju saistībā ar Drošāka interneta programmu veicināt sistemātiskus pētījumus par videospēļu ietekmi uz nepilngadīgajiem;

22.

atzinīgi vērtē Eiropas Padomes darbu, lai izstrādātu videospēļu pamatnostādnes, kā arī uzlabotu bērnu zināšanas par interneta drošību kopumā;

23.

uzskata, ka ir jāorganizē patērētājiem un jo īpaši vecākiem paredzētas valsts informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas, lai viņiem palīdzētu izvēlēties bērnu vecumam un zināšanu līmenim atbilstīgas videospēles un lai viņi nepirktu ražojumus, kas nav attiecīgi marķēti; mudina dalībvalstis šajā ziņā apmainīties ar labāko praksi;

24.

uzskata, ka PEGI vecuma kategoriju sistēma ir nozīmīgs līdzeklis, kas ir uzlabojis pārredzamību patērētājiem, īpaši vecākiem, spēļu iegādē, ļaujot tiem pieņemt pārdomātu lēmumu, vai spēle ir piemērota bērniem, tomēr izsaka nožēlu, ka daudziem patērētājiem, īpaši vecākiem, trūkst zināšanu par videospēlēm un to iespējamo ietekmi uz bērniem;

25.

aicina Komisiju ierosināt pasākumus, ar kuriem veicināt lielāku drošību tiešsaistes videospēļu spēlēšanas laikā, tostarp inovatīvas metodes, lai nepilngadīgie nevarētu piekļūt nepiemērota satura tiešsaistes videospēlēm;

26.

aicina dalībvalstis turpināt ciešu sadarbību, lai veicinātu nepilngadīgo aizsardzību; aicina videospēļu un konsoļu nozarē iesaistītos turpināt PEGI un PEGI Online sistēmu uzlabošanu un jo īpaši aicina regulāri atjaunināt vecuma klasificēšanas un marķēšanas kritērijus, aktīvāk popularizēt PEGI un papildināt tās parakstītājpušu sarakstu; mudina dalībvalstis nodrošināt, lai neviena valsts klasificēšanas sistēma netiktu izstrādāta tādā veidā, kas radītu tirgus fragmentāciju;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar patērētāju organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm, lai, rīkojot informācijas kampaņas, uzlabotu patērētāju, īpaši jauniešu un viņu vecāku, izpratni par spēkā esošajām klasificēšanas sistēmām un jo īpaši par PEGI sistēmu; uzsver, cik būtiski ir sniegt šo informāciju skolās;

28.

mudina dalībvalstis rīkot informācijas kampaņas vecākiem un skolotājiem, lai pārvarētu tehnoloģisko zināšanu plaisu starp paaudzēm un veicinātu PEGI un PEGI Online sistēmu izmantošanu, kā arī sekmētu jauno tehnoloģiju, tostarp videospēļu, drošāku un apzinātāku lietošanu;

29.

aicina Komisiju īstermiņā veicināt labākās prakses apmaiņu starp kompetentajām valsts izglītības iestādēm, lai videospēļu lietotprasmi iekļautu pamatskolas un vidusskolas izglītības programmās; aicina visas iesaistītās puses regulāri apmainīties ar pieredzi un informāciju, lai videospēļu jomā izstrādātu labāko praksi;

30.

uzsver, ka pašreiz ne visās dalībvalstīs ir izstrādāti noteikumi, ar ko nodrošina, ka mazumtirgotāji ierobežo vardarbīga satura videospēļu pārdošanu pieaugušajiem, un aicina interneta kafejnīcu īpašniekus nepieļaut, ka viņu uzņēmumos bērni spēlē savam vecumam neatbilstīgas videospēles; atsaucas uz 2008. gada 9. decembrī publicēto Eurobarometer apsekojumu “Ceļā uz bērniem drošāku interneta izmantošanu ES — vecāku viedoklis” (3), kurā konstatēts, ka 3,2 % bērnu vecumā no 6 līdz 17 gadiem internetam piekļūst interneta kafejnīcās bez vecāku uzraudzības; uzskata, ka vajadzīga kopīga pieeja, lai pret mazumtirgotājiem un interneta kafejnīcu īpašniekiem piemērotu bargas sankcijas; tādēļ aicina dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai neļautu bērniem iegādāties un spēlēt spēles, kas paredzētas lielāka vecuma grupai, piemēram, veicot personas datu pārbaudi; atbalsta Komisijas ierosinājumu ieviest Paneiropas rīcības kodeksu videospēļu mazumtirgotājiem un ražotājiem, lai nepieļautu vardarbīgu un kaitīgu videospēļu pārdošanu nepilngadīgajiem;

31.

aicina dalībvalstis paredzēt īpašus tiesību aktus civiltiesību un krimināltiesību jomā par vardarbīga rakstura televīzijas spēļu, videospēļu un datorspēļu mazumtirdzniecību; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš bērniem un jauniešiem paredzētām tiešsaistes spēlēm, kuru mērķis ir gūt peļņu;

32.

aicina Komisiju ar īpašiem likumdošanas pasākumiem novērst tiešsaistes spēļu ļaunprātīgu izmantošanu negodīgos komerciālos nolūkos, piemēram, izplatot spēles, kas negodīgā veidā nepilngadīgiem lietotājiem liek uzņemties juridiskas saistības (piemēram, izmantojot automātisku abonēšanu vai ļaunprātīgas tālruņa numuru izmantošanas programmas, kas savieno ar dārgām maksas līnijām) un kas sūta pret konkurenci vērstu reklāmas informāciju (piemēram, izmantojot produktu izvietošanu vai citas slēptā mārketinga metodes);

33.

aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar iestādēm citviet pasaulē, lai veicinātu starptautisku pamatnostādņu, marķēšanas sistēmu un rīcības kodeksu pieņemšanu, sekmējot videospēļu un tiešsaistes spēļu globālās klasificēšanas sistēmu izveidi;

34.

uzskata, ka nozarē iesaistītie ir jāmudina turpināt pašregulatīvu sistēmu izveidi un uzlabošanu un ka šobrīd nepastāv vajadzība šajā jomā pieņemt ES mēroga tiesību aktus;

35.

atgādina, cik liela ir plašsaziņas līdzekļu nozīme, lai veicinātu vecāku lielāku atbildību un ierobežotu pieaugušajiem paredzētu videospēļu reklāmas televīzijā, demonstrējot tās raidlaikos, kad bērni televīziju skatās vismazāk;

36.

uzskata, ka par videospēļu aizliegšanu atbildīgajām valsts varas iestādēm ir jāinformē tām ekvivalentās iestādes citās dalībvalstīs un aizliegums jāpublisko PEGI sistēmā, nosūtot automatizētu brīdinājuma ziņojumu;

37.

aicina Komisiju, izmantojot programmu MEDIA un valsts nodokļu atvieglojumu mehānismus, atbalstīt jaunās tendences, kas raksturīgas šajā mūsdienu zināšanu sabiedrības nozarē, kura strauji attīstās, jo īpaši veicinot izglītojošu, multivides un kultūras elementu iekļaušanu videospēlēs un nodrošinot atbilstīgas apmācības iespējas un izglītojošus kursus;

38.

aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus vērtēšanas iestādēs un garantētu šādu organizāciju neatkarību no interešu grupām, kas saistītas ar nozari;

39.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.