Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009IP0125

Labāka karjera un lielāka mobilitāte: Eiropas partnerība pētniekiem Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta rezolūcija par labāku karjeru un lielāku mobilitāti: Eiropas partnerība pētniekiem (2008/2213(INI))

OJ C 87E , 1.4.2010, p. 116–121 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

1.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 87/116


Ceturtdiena, 2009. gada 12. marts
Labāka karjera un lielāka mobilitāte: Eiropas partnerība pētniekiem

P6_TA(2009)0125

Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta rezolūcija par labāku karjeru un lielāku mobilitāti: Eiropas partnerība pētniekiem (2008/2213(INI))

2010/C 87 E/20

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 23. maija paziņojumu “Labāka karjera un lielāka mobilitāte: Eiropas partnerība pētniekiem” (COM(2008)0317)) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus, proti, ietekmes novērtējumu (SEC(2008)1911) un tā kopsavilkumu (SEC(2008)1912),

ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 2006/973/EK par īpašo programmu “Cilvēki”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2008. gada 3. decembra atzinumu (2),

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 20. jūnija paziņojumu “Mobilitātes stratēģija Eiropas pētniecības telpā” (COM(2001)0331) un 2003. gada 18. jūlija paziņojumu “Pētnieki Eiropas pētniecības telpā: viena profesija, dažādas karjeras iespējas” (COM(2003)0436)), kā arī Komisijas 2005. gada 11. marta Ieteikumu 2005/251/EK par Eiropas pētnieku hartu un Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā (3),

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A6-0067/2009),

A.

tā kā, lai Eiropā paaugstinātu ražīgumu un konkurētspēju un veicinātu Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanu, ir vajadzīgs vairāk pētnieku, kas, inter alia, spēj attīstīt progresīvu pētniecību;

B.

tā kā pētnieku nepietiekamības novēršanai ir nepieciešams atvieglot Eiropas zinātnieku, kas pašreiz strādā ārpus Eiropas Savienības, atgriešanos un veicināt trešo valstu zinātnieku, kas vēlas strādāt Eiropas Savienībā, ieceļošanu;

C.

tā kā, lai nodrošinātu augsti kvalificētus cilvēkresursus un piesaistītu šādu darbaspēku no trešām valstīm, ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Savienībā veicināt labas pētnieku karjeras iespējas;

D.

tā kā Eiropas Savienībai ir jāapkaro ekonomikas negatīvās tendences, pievēršoties izglītībai un pētniecībai, un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pētnieku nodarbinātību, drošību un mobilitāti un līdz ar to viņu palikšanu Eiropas Savienībā;

E.

tā kā pētnieku mobilitāte ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai pilnībā izveidotu Eiropas Pētniecības telpu (EPT);

F.

tā kā, lai Eiropā pētniecība varētu pienācīgi attīstīties, jānodrošina brīva pētnieku pārvietošanās; tā kā tādēļ šajā jomā ir ļoti svarīga saskaņota sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī starp valsts un privāto sektoru;

G.

tā kā daudzos gadījumos informācija par pētnieku darba iespējām ir visai ierobežota, jo pētniecības institūtos notiek daudzi iekšējie konkursi;

H.

tā kā Eiropas pētnieki noveco un steidzami ir vajadzīgas iniciatīvas, lai pētnieku karjeru padarītu pieejamu un interesantu jauniem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm;

I.

tā kā daudzos pētniecības institūtos pētnieku karjeru sistēma joprojām ir neelastīga un ir vairāk atkarīga no pētnieku darba stāža, bet ne sasniegumiem;

J.

tā kā no dalības mobilitātes projektos pētniekus attur sarežģītas pieteikšanās procedūras un administratīvo prasmju trūkums līdz ar tādām problēmām kā pieteikumu aizpildīšana svešvalodā un patentu reģistrēšana;

K.

tā kā daudzas universitātes vēl nav atzinušas, cik svarīgi ir dalīties zināšanās ar rūpniecības nozari, uzņēmējdarbības aprindām un sabiedrību, kas noved pie tā, ka akadēmiskajai pasaulei nav saiknes ar uzņēmējdarbības vidi un ka mazinās Eiropas Savienības konkurētspēja;

L.

tā kā pētnieku mobilitātē liela nozīme ir valodu zināšanām un tādējādi pētnieku kustība ir lielāka uz valstīm ar izplatītākām valodām, kas citām valstīm atstāj mazākas iespējas gūt labumu no mobilo pētnieku darba;

M.

tā kā mobilitāte ir būtiska daļa doktora grāda iegūšanas procesā, jo tā sniedz plašāku pētniecības pieredzi un karjeras iespējas;

N.

tā kā mobilitāte var ievērojami palīdzēt dažām dalībvalstīm pārvarēt grūtības saistībā ar jauno pētnieku apmācību jomās, kurās tām nav pietiekama doktorantūras studentu skaita vai atbilstīgas pētniecības infrastruktūras;

O.

tā kā ir jāuzlabo pētniecības institūtu, uzņēmējdarbības aprindu un rūpniecības nozares sadarbība, lai nodrošinātu zināšanu apmaiņu, labākus jauninājumus un efektīvāku līdzekļu izmantošanu;

P.

tā kā dalība ES pētniecības programmās ir lieliska iespēja veicināt pētnieku karjeras iespējas, jo tas ļauj konkurēt starptautiskā līmenī, piekļūt daudznacionāliem pētniecības tīkliem un saņemt lielāku finansējumu savu pētniecības iestāžu uzlabošanai;

Q.

tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas lielākajā daļā zinātnes un inženierijas nozaru un atbildīgos amatos,

Atklāta darbā pieņemšana un stipendiju pārnesamība

1.

atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas Eiropas pētnieku partnerības iniciatīvu un uzskata, ka piedāvātajiem pasākumiem būtu jābūt efektīviem EPT izveides galveno šķēršļu novēršanā;

2.

uzsver, ka sekmīgas pasaules līmeņa Eiropas pētniecības sistēmas izveidei, izmantojot Komisijas un dalībvalstu integrētu partnerību, nepieciešams visu partneru reģionālā, valsts un Eiropas līmenī pilnvērtīgs ieguldījums;

3.

uzsver nepieciešamību uzņemties saistības attiecībā uz ierosināto iniciatīvu, pieņemot konkrētus priekšlikumus, un nodrošināt drīzu darba atsākšanu, lai sasniegtu iepriekšminētās īpašās programmas “Cilvēki” mērķus;

4.

aicina uzlabot informācijas pieejamību un pārredzamību attiecībā uz pētnieku darbā pieņemšanas iespējām un nodrošināt atklātākas darbā pieņemšanas procedūras sabiedriskās iestādēs; uzskata, ka darbā pieņemšanas informāciju vajadzētu publicēt attiecīgo pētniecības institūtu un EURAXESS tīmekļa vietnēs;

5.

norāda uz nepieciešamību nākotnē noteikt un ieviest vienotu ES karjeras modeli pētniecības jomā, ieviest integrētu informācijas sistēmu par darba un prakses vietu piedāvājumiem pētniecības jomā Eiropas Savienībā un uzskata, ka tas ir būtiski, lai pētniekiem radītu vienotu darba tirgu;

6.

turklāt uzsver saistībā ar nepieciešamību visiem partneriem veikt ieguldījumus, cik svarīga ir, no vienas puses, dalībvalstu apņemšanās piedalīties procesā, un, no otras puses, Komisijas atbildība, lai atbalstītu procesu un visu partneru sadarbību, izstrādājot un izplatot palīgmateriālus un precīzu informāciju un veicinot paraugprakses apmaiņu;

7.

mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt standartus pētnieku kvalifikācijas un jo īpaši neformālas kvalifikācijas savstarpējai atzīšanai;

8.

atkārtoti norāda, cik būtiska nozīme ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumam par Eiropas Kvalifikāciju sistēmas (EQF) izveidi mūžizglītības veicināšanā (4), un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis un palīdzēt tām līdz 2010. gadam izstrādāt valsts kvalifikāciju sistēmas, kas būtu saistītas ar EQF;

9.

mudina dalībvalstis atsākt centienus, lai īstenotu principus, kas noteikti Eiropas pētnieku hartā un Rīcības kodeksā par pētnieku pieņemšanu darbā;

10.

mudina dalībvalstis un sabiedriskās pētniecības iestādes nodrošināt pētniekiem vajadzīgos atbalsta pakalpojumus, vienkāršojot pieteikšanās procedūras un atvieglojot pētnieku piekļuvi līdzekļiem, inter alia, ar individuālām stipendijām, kas veicina pētnieku brīvību pētījumu tēmu izvēlē; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt vienotas pētnieku mobilitātes pieteikuma veidlapas;

11.

aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis saistībā ar visu iesaistīto pētnieku karjeru mijiedarbības un mobilitātes prasībām ņemt vērā mobilitātes un partnerattiecību programmas, kurās ir iesaistītas trešās valstis, piemēram, tādas programmas kā Erasmus Mundus;

12.

mudina dalībvalstis un Komisiju pārskatīt nepieciešamos priekšnoteikumus atsevišķu pētniecības stipendiju pārnesamības ieviešanai, ja tas līdzekļu piešķīrējām struktūrām ļauj labāk sasniegt savas pētniecības vajadzības un pētniekiem — izmantot pētniecības iespējas, kas nav pieejamas viņu pētniecības iestādēs; uzskata, ka pārskatīšanā būtu īpaši jāņem vērā sekas, ko pārnesamība radītu dalībvalstu pētniecības iestādēm, un “pētnieku nevienlīdzīgas sadalīšanas” draudi Eiropas Savienībā, kā arī risks, ka notiktu pārmērīga pētnieku aizceļošana uz trešām valstīm un nepietiekama ierašanās no tām;

13.

uzskata, ka pētnieku mobilitātes palielināšana un to iestāžu resursu stiprināšana, kuras piesaista pētniekus no citām dalībvalstīm, veicinās izcilības centru veidošanos un šo izcilību arī izplatīs visā Eiropas Savienībā;

14.

uzsver pētnieku atlases un paaugstināšanas procesu pilnīgas atklātības un pārskatāmības nozīmi; prasa dalībvalstīm nodrošināt sieviešu un vīriešu pētnieku vienlīdzīgāku darbā pieņemšanu un paaugstināšanu atbildīgās iestādēs;

15.

uzskata, ka pētnieku mobilitātei Eiropā jāpiešķir prioritāte, lai nodrošinātu, ka tiek izplatītas zināšanas un ka novatoriskai un progresīvai pētniecībai dažādās nozarēs tiek piesaistīti enerģiski un kompetenti pētnieki un lielāki finanšu līdzekļi;

16.

prasa vienkāršot apmaiņu ar pētniekiem un zinātniekiem no trešām valstīm, ieviešot tādus mehānismus kā īpašas pētnieku vīzas;

17.

uzskata, ka lielāka mobilitāte jāpanāk, vairāk rūpējoties par pētniecības iestāžu un universitāšu interesēm un izdevīgumu uzņemt pētniekus no citām dalībvalstīm, izmantojot “pētniecības ceļazīmes”; uzskata, ka ar šādu “pētniecības ceļazīmi” tiktu pārskaitīta nauda pētniekiem, un to izmantotu pētnieki, kas strādā pētniecības iestādēs ārpus savas dalībvalsts; uzskata, ka šis papildu atbalsts pētnieku mobilitātei jāsniedz papildus pašreizējām finansēšanas shēmām un, ka “pētniecības ceļazīme” stimulēs dalībvalstis un pētniecības iestādes konkurēt, lai piesaistītu vistalantīgākos zinātniekus;

Mobilo pētnieku sociālā nodrošinājuma un papildu pensiju vajadzību apmierināšana

18.

mudina Komisiju un dalībvalstis izskatīt iespēju izveidot Eiropas pētnieku pensiju fondu, kas nebūtu atkarīgs no pētniecības līgumu ilguma;

19.

atgādina, ka, tikai ņemot vērā pētnieku, valstu pētniecības iestāžu un pētniecības politikā ieinteresēto aprindu viedokli, dalībvalstis var izstrādāt vispusīgu valsts rīcības plānu visaptverošai Eiropas partnerībai;

Pievilcīgi nodarbinātības un darba apstākļi

20.

aicina dalībvalstis un sabiedriskās pētniecības iestādes sniegt ārvalstu pētniekiem vajadzīgos atbalsta pakalpojumus, tostarp attiecībā uz mājokļa, skolu un bērnu aprūpes iestāžu pieejamību; uzskata, ka šos pakalpojumus vajadzētu reklamēt visās interneta vietnēs, kas nodarbojas ar pētnieku pieņemšanu darbā;

21.

aicina nodrošināt elastīgākus darba apstākļus abu dzimumu pētniekiem, lai viņi varētu apvienot darbu ar ģimenes dzīvi, un aicina likvidēt darba samaksas atšķirības starp dzimumiem pētniecības jomā;

22.

aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai atvieglotu ģimeņu atkalapvienošanos gadījumos, kad abi dzīvesbiedri ir pētnieki;

23.

mudina dalībvalstis labāk izmantot iepriekš minētās īpašās programmas “Cilvēki” piedāvātās finansēšanas sistēmas, lai ES teritorijā nepieļautu intelektuālā darbaspēka emigrāciju; aicina dalībvalstis ieinteresēt pētniekus atgriezties savas valsts pētniecības iestādēs, palielinot viņu algas vai radot papildu izdevīgumu, lai nodrošinātu, ka to piedāvātie ekonomiskie apstākļi ir samērojami ar apstākļiem, kas pētniekam nodrošināti mobilitātes periodā;

24.

aicina dalībvalstis un sabiedriskās pētniecības iestādes uzlabot pētnieku karjeras iespējas, veicinot pētnieku darba tirgus reformu, lai to padarītu konkurētspējīgāku un mazāk piesaistītu konkrētām iestādēm; uzskata, ka pētniekiem, uzsākot darbu, jābūt iespējai ieskaitīt darba stāžā uzturēšanos ārvalsts izglītības iestādē;

25.

pauž bažas par elastības trūkumu līgumos ar pieredzējušiem pētniekiem un pētniekiem karjeras noslēgumā, jo tas ierobežo viņu mobilitāti un kavē zināšanu un pieredzes pilnvērtīgu apmaiņu; pauž nožēlu, ka privātajā sektorā dažkārt trūkst noteikumu, kas būtu līdzīgi valsts sektorā pastāvošajam personāla regulējumam un pārvaldībai;

26.

aicina dalībvalstis sekmēt dalību Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (5), nodrošinot efektīvus atbalsta pakalpojumus, jo īpaši kontaktpunktu izveidi dalībvalstīs, lai labāk izmantotu līdzfinansēšanas iespējas;

27.

aicina dalībvalstis un sabiedriskās pētniecības iestādes paredzēt mobilitātes iniciatīvas, piemēram, mobilitāti uzskatīt par svarīgu priekšrocību, pieņemot darbā, un veicināt karjeras izaugsmi pētniekiem, kas atgriezušies pēc uzturēšanās citās dalībvalstīs;

28.

uzskata, ka dalībvalstīm arī turpmāk budžetā ir jāparedz vairāk līdzekļu pētniecībai ar mērķi radīt kvalitatīvas darbavietas atbilstīgi ētikas pamatprincipiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai;

Eiropas pētnieku apmācības, prasmju un pieredzes uzlabošana

29.

mudina dalībvalstis pētnieku darbu rūpniecības nozarē uzskatīt par vērtīgu darba pieredzi viņu karjeras izaugsmē, lai uzlabotu mobilitāti starp privāto un publisko sektoru;

30.

aicina dalībvalstis ieguldīt lietišķajos pētījumos, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību starp universitātēm, pētniecības iestādēm un privāto sektoru;

31.

mudina dalībvalstis uzlabot jaunu pētnieku karjeras iespējas, piemēram, palielinot finansējumu un nodrošinot karjeras izaugsmi, kas pamatojas nevis uz nostrādāto laiku, bet drīzāk uz sasniegumiem, piemēram, jauninājumu ieviešanas spēju, praksi uzņēmumos u.c.;

32.

mudina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt doktorantūras studentu juridisko statusu dalībvalstīs, lai izpētītu iespēju ieviest vienotu doktorantūras studentu statusu dalībvalstu tiesību aktos nodarbinātības jomā;

33.

mudina dalībvalstis veicināt jaunu pētnieku karjeras iespēju uzlabošanu, inter alia, atbalstot starpdisciplīnu apmācību un atzīstot starpdisciplīnu mobilitātes vērtību;

34.

mudina dalībvalstis veicināt jauninājumus, sekmējot vecāko pētnieku starpdisciplīnu un starptautisko mobilitāti un mobilitāti starp daudzām disciplīnām, inter alia, kā jauno pētnieku apmācības progresa veicināšanas veidu;

35.

stingri iesaka uzlabot pētnieku sagatavošanu visā viņu karjeras laikā, lai sekmētu viņu nodarbinātības un karjeras iespējas;

36.

uzsver, ka zināšanu sabiedrībā izcilas pētniecības pamati tiek ielikti jau skolā; tādēļ aicina dalībvalstis piešķirt solītos budžeta līdzekļus izglītības jomā;

37.

aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis palielināt vispārējā budžetā zinātniskajai pētniecībai piešķirto nozīmi, ievērojot apņemšanos līdz 2010. gadam sasniegt vidēji 3 % palielinājumu un sagatavot 600 000 jaunu pētnieku;

38.

uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš doktorantūras studentiem, jo tieši viņi pārstāv zinātniskās karjeras sākumposmu; uzskata, ka jauno pētnieku mobilitāte, jo īpaši līdzdalība izcilības tīklos, palielinātu viņu iespējas dot ieguldījumu Eiropas pētniecības attīstībā;

39.

mudina dalībvalstis uzlabot akadēmiskās pasaules un rūpniecības nozares saikni, veicinot pētnieku un vadītāju mobilitāti starp abām šīm jomām ar īpašām programmām, piemēram, Conventions Industrielles de Formation par la Recherche (CIFRE) Francijā;

40.

uzskata, ka, pastiprinoties apmaiņai ES attiecīgajās augstākās izglītības programmās un galveno uzsvaru liekot uz pētniecību, tiks sagatavotas nākamās Eiropas pētnieku paaudzes un pētniecības nozare kļūs dinamiskāka;

*

* *

41.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  OV L 400, 30.12.2006., 270-298. lpp.

(2)  OV C 175, 28.7.2009., 81. lpp.

(3)  OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp.

(4)  OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.

(5)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.


Top