Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008IP0407

Pakalpojumu tirdzniecība Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. septembra rezolūcija par pakalpojumu tirdzniecību (2008/2004(INI))

OJ C 295E , 4.12.2009, p. 67–73 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

4.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 295/67


Ceturtdiena, 2008. gada 4. septembris
Pakalpojumu tirdzniecība

P6_TA(2008)0407

Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. septembra rezolūcija par pakalpojumu tirdzniecību (2008/2004(INI))

2009/C 295 E/17

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT), kas stājās spēkā 1995. gada janvārī,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Globālā Eiropa — konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum” (COM(2007)0183,

ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma parakstīšanu un pagaidu piemērošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un CARIFORUM valstīm, no otras puses (COM(2008)0155),

ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un CARIFORUM valstīm, no otras puses (COM(2008)0156),

ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju “Eiropa globalizācijas kontekstā — konkurētspējas ārējie aspekti” (1),

ņemot vērā 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum (2),

ņemot vērā 2007. gada 13. decembra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Koreju (3),

ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN)  (4),

ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā (5),

ņemot vērā 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Mercosur saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu (6),

ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām (7),

ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām (8),

ņemot vērā 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju (9),

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0283/2008),

A.

tā kā Eiropas Savienība ir viskonkurētspējīgākā pakalpojumu tirgus dalībniece; tā kā Eiropas Savienība ir vislielākais eksportētājs un pakalpojumu sniedzējs pasaulē, nodrošinot vairāk nekā 28 % no pasaules kopējā eksporta, un tāpēc tā ir ļoti ieinteresēta jaunu preču, pakalpojumu un ieguldījumu tirgu atvēršanā;

B.

tā kā 2007. gadā ES 25 pakalpojumu nozares īpatsvars IKP bija vairāk nekā 75 %; tā kā pakalpojumu nozares īpatsvars IKP 2007. gadā Ziemeļamerikā bija 78 %, Āfrikā — 52 % un Āzijā — 60 %;

C.

tā kā pakalpojumu tirdzniecība līdz šim veidojusi 25 % no pasaules tirdzniecības kopapjoma; tā kā nozarei ir milzīgs potenciāls un tajā tiek radīts vairāk darbavietu nekā jebkurā citā ekonomikas nozarē;

D.

tā kā kvalitatīvas nodarbinātības attīstība ir saistīta ar darbavietu skaita pieaugumu; atzīmē, ka tieši pakalpojumu nozarē tiek radīts visvairāk nepilnas slodzes darbavietu un ka šīs nozares attīstības nolūkā ir jāņem vērā Starptautiskās darba organizācijas (SDO) ieteikumi;

E.

tā kā daudzpusējas tirdzniecības sistēma, ko pārstāv Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), joprojām ir visefektīvākā sistēma godīgas un vienlīdzīgas preču un pakalpojumu tirdzniecības panākšanai globālā mērogā, izstrādājot atbilstošus noteikumus un nodrošinot to ievērošanu; tā kā attiecībā uz PTO lomu saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) ir jāņem vērā pakalpojumu nozares atšķirīgais raksturs, kura dēļ nav viegli kvantitatīvi noteikt tā liberalizācijas pakāpi vai atlikušās barjeras tirdzniecībai;

F.

tā kā VVPT ir daudzpusēja pamatsistēma pakalpojumu tirdzniecības regulēšanai un tai tādai ir jābūt; tā kā tā neaizliedz valstīm un it īpaši ES vest sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar tālejošākiem īpašo saistību sarakstiem, tomēr tām jāņem vērā tas, ka divpusēji nolīgumi var negatīvi ietekmēt daudzpusējās sistēmas attīstību un nozīmi;

G.

tā kā efektīva pakalpojumu infrastruktūra ir viens no ekonomikas sekmīgas attīstības priekšnoteikumiem; tā kā pasaules līmeņa pakalpojumu pieejamība palīdz preču un pakalpojumu eksportētājiem un ražotājiem jaunattīstības valstīs gūt labumu no savas konkurētspējas; tā kā daudzas jaunattīstības valstis, pamatojoties uz ārvalstu ieguldījumiem un kompetenci, ir spējušas sekmīgi konkurēt arī starptautiskos pakalpojumu tirgos; tā kā pakalpojumu liberalizācija tādējādi ir kļuvusi par vienu no pamatelementiem daudzās attīstības stratēģijās;

H.

tā kā tirdzniecības šķēršļi un ar valsts iekšpolitiku saistītie ierobežojumi (“behind-the-border” barriers) ne vien ierobežo preču tirdzniecību, bet arī būtiski ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un publisko iepirkumu;

I.

tā kā, atverot pakalpojumu tirgu, ir skaidri jānošķir rūpnieciski attīstītās valstis un jaunattīstības valstis, kā arī katra atsevišķā jaunattīstības valstis, lai ņemtu vērā to dažādos attīstības līmeņus;

J.

tā kā dažām jaunattīstības valstīm un it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm ir jānostiprina sava pārvaldība un jāizveido efektīvas institūcijas un infrastruktūra tirdzniecības veicināšanai un pakalpojumu tirgu paplašināšanai;

K.

tā kā ir svarīgi, lai Parlamentam būtu savlaicīga piekļuve dokumentiem, kas saistīti ar dažādajām Komisijai piešķirtajām sarunu pilnvarām,

Vispārējas piezīmes

1.

atzīmē, ka starptautiskai tirdzniecībai, kas vērsta uz attīstību un nabadzības samazināšanu, ir jāveicina arī sociālais progress un kvalitatīva nodarbinātība; tirdzniecības noteikumiem jāatbilst SDO sociālajiem standartiem; līdzsvarotai tirdzniecībai visu interesēs ir būtiski pasākumi nolūkā apkarot visu veidu ekspluatāciju darbavietā (aizliedzot piespiedu darbu un it īpaši bērnu darbu) un arodbiedrību brīvību ievērošana; vēlreiz apstiprina nepieciešamību pārskatīt tirdzniecības un sociālo jautājumu mijiedarbību;

2.

vērš uzmanību uz Eiropas Savienības pakalpojumu sniedzēju ārējās konkurētspējas augsto līmeni; aicina Komisiju tirdzniecības sarunās turpināt gan pakalpojumu tirgus piekļuves pakāpenisku un savstarpēju atvēršanu, gan tādas politikas īstenošanu, kura paredz noteikumu pastiprinātu pārredzamību un paredzamību, ko papildina stingri noteikumi un sankcijas cīņai pret korupciju un monopolu izveidi, lai nolīguma abu parakstītājpušu iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu pieejams plašāks pakalpojumu klāsts;

3.

pilnībā atzīst pastāvošo atšķirību starp dažādajiem pakalpojumu veidiem, it īpaši nepieciešamību izšķirt komercpakalpojumus un nekomerciāla rakstura pakalpojumus; uzsver nepieciešamību pēc diferencētas pieejas vispārējas nozīmes pakalpojumu tirgu atvēršanā;

4.

atgādina, ka Komisijai saistību sarakstu apspriešanā jāņem vērā dažādās dalībvalstu un jaunattīstības valstu intereses un dažādu iedzīvotāju kategoriju ekonomiskā stāvokļa atšķirības;

5.

uzskata, ka pakalpojumu iekšējā tirgus efektīva darbība ir svarīga Eiropas uzņēmumu konkurētspējai pasaulē; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgi savlaicīgi un pareizi īstenot un transponēt Kopienas tiesību aktus, tai skaitā Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (10);

6.

uzsver, ka pakalpojumu nozare daudzos gadījumos var sniegt risinājumu vides problēmām, un uzskata, ka pakalpojumi ir viens no svarīgākajiem ES zinātības eksporta pievienotās vērtības elementiem; uzsver, ka pakalpojumu nozares nozīme ir jāņem vērā, izstrādājot ilgtspējīgas attīstības politiku;

7.

atzinīgi vērtē Komisijas uzsvaru uz to, ka ir jānodrošina, lai globalizācijas pozitīvā ietekme sasniegtu patērētājus; uzsver, ka apvienojumā ar augstu patērētāju aizsardzības līmeni godīgai konkurencei pakalpojumu jomā ir izšķiroša nozīme, lai patērētājiem nodrošinātu izdevīgumu, ko sniedz liberalizētais Eiropas Savienības tirgus;

8.

pauž pārliecību, ka pakalpojumiem ir svarīga nozīme ikvienā ekonomikā, un uzskata, ka tāpēc pakalpojumu tirgus pieejamības paplašināšana, ņemot vērā dažādos ekonomikas procesus, ir svarīga ne tikai rūpnieciski attīstītām, bet arī jaunattīstības valstīm;

9.

uzsver, ka Eiropas Savienībai, pieprasot pakalpojumu nozares regulēšanas atcelšanu un liberalizāciju, ir jāņem vērā dažādās attīstības pakāpes, un tāpēc uzsver, ka ES nevar un tai nevajadzētu citām valstīm uzspiest “visiem viens” modeli;

10.

uzskata, ka sekmīgu rezultātu nodrošināšanas nolūkā jaunas pakalpojumu nozares liberalizācija, it īpaši jaunattīstības valstīs, jebkurā gadījumā ir jāveic vienlaikus ar jaunu noteikumu un pārraudzības un īstenošanas mehānismu ieviešanu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi un ierobežotu jebkādu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un koncentrāciju jāievieš pakāpeniski un vienlaikus ar nepieciešamajiem palīgpasākumiem; jāierobežo līdz pakalpojumiem, kuru liberalizācija tiek uzskatīta par nepieciešamu un kurus nevar nodrošināt;

11.

apzinās, ka no jauna ierosinātās disciplīnas attiecībā uz iekšzemes regulēšanu VVPT tiks pievienotas pielikuma veidā, kā dēļ būs jāgroza šī vienošanās;aicina Komisiju pastāvīgi informēt Parlamentu par VVPT iekšzemes regulēšanas darba grupas darbu un saskaņā ar koplēmuma procedūru iesniegt Parlamentam visus lēmumus par grozījumiem VVPT;

12.

atzīst valstu suverenitāti un līdz ar to arī to tiesības regulēt visas pakalpojumu jomas, it īpaši sabiedriskos pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tās ir uzņēmušās saistības VVPT ietvaros, tomēr ar nosacījumu, ka visi attiecīgie noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar VVPT VI pantu par iekšzemes regulēšanu; uzskata, ka pakalpojumu tirgu efektīvai darbībai nepieciešami skaidri un juridiski nepārprotami noteikumi;

13.

pieļauj domu, ka ieguvumi efektivitātes jomā saistībā ar tirgu atvēršanu pakalpojumu konkurencei, to papildinot ar iekšzemes regulatīviem pasākumiem, ļautu mazāk attīstītām valstīm nodrošināt saviem pilsoņiem plašāku pakalpojumu loku; uzsver nozīmi, kāda ir vispārēji pieejamiem un ilgtspējīgiem pakalpojumiem par pieejamām cenām un ar augstas kvalitātes standartiem;

14.

uzsver nepieciešamību pēc noteikumiem un standartiem liberalizācijas pārvaldībai; mudina saprātīgi un objektīvi ievērot vides un kvalitātes standartus, neradot nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai;

15.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir publicējusi Kopienas priekšlikumu kopumu saistībā ar pašreizējām VVPT sarunām; tomēr uzskata, ka Komisijai pašreizējā notikumu attīstība būtu sīkāk jāapspriež ar Parlamentu un tā atbilstīgajām komitejām;

16.

norāda, ka pakalpojumu tirdzniecība lielā mērā ir pieredzes nodošana starp valstīm un ka tādēļ pakalpojumu brīva tirdzniecība ir ikvienas attīstības stratēģijas svarīga daļa, jo tā ļauj ātri un efektīvi nodot plašu zinātību;

17.

atzīst, ka bieži vien problēmas, kas saistītas ar godīgumu un pārredzamību pakalpojumu sniegšanā dažās jaunattīstības valstīs, tiek radītas ar attīstīto valstu uzņēmumu līdzdalību;

18.

prasa Komisijai sīku pārskatu par tādām specifiskām pakalpojumu nozarēm kā programmatūras, filmu, loģistikas un finanšu pakalpojumi, kuriem ir svarīga nozīme atsevišķās jaunattīstības valstīs un kurus sniedz un izplata visā pasaulē; turklāt prasa Komisijai detalizēti analizēt šo nozaru attīstības ietekmi uz Eiropas pakalpojumu tirgu;

19.

prasa Komisijai sīku pārskatu par nozīmīgiem datizraces dienestiem, kas darbojas pasaules mērogā; turklāt prasa Komisijai sīku informāciju par pakalpojumu sniegšanas vietu, operatoriem, apjomu un kvalitāti šajā nozarē;

Dohas sarunu kārta par attīstību un VVPT

20.

atgādina VVPT XIX pantu, kas paredz, ka PTO dalībvalstis, lai pakāpeniski sasniegtu augstāku liberalizācijas līmeni, iesaistās secīgās sarunu kārtās, kas sākas ne vēlāk kā piecus gadus pēc attiecīgā PTO nolīguma spēkā stāšanās datuma un pēc tam periodiski turpinās; atgādina, ka šādas sarunas notiek saskaņā ar vienotu saistību principu un tāpēc tās jālīdzsvaro ar interesēm, kas izvirzītas citās sarunu jomās;

21.

atgādina, ka VVPT principi neaizliedz ne privatizāciju, ne atsevišķu regulējošo mehānismu atcelšanu; tāpēc uzsver, ka ikviena valsts var brīvi liberalizēt jebkuru pakalpojumu nozari; uzsver, ka VVPT saistību sarakstos ir norādītas katras PTO dalībvalsts ierobežojošās saistības pakalpojumu tirdzniecības jomā un ka ikviena PTO dalībvalsts var brīvi atvērt savu tirgu ārpus VVPT saistībām ar nosacījumu, ka tiek ievērots vislielākās labvēlības režīma princips vai VVPT II vai V pants par ekonomisko integrāciju;

22.

atgādina, ka Dohas sarunu kārtā par attīstību galvenā uzmanība jāpievērš attīstībai un līdz ar to sarunām par pakalpojumu tirdzniecību gan jāatbilst ES interesēm, gan arī jāveicina visnabadzīgāko valstu ekonomiskā izaugsme;

23.

uzsver nepieciešamību nodrošināt jaunattīstības valstīm politiskās rīcības iespējas attiecībā uz savstarpīguma līmeni tirdzniecības atvēršanā, ļaujot tām pašām lemt par liberalizācijas pakāpi un tās īstenošanas ātrumu;

24.

atzīmē jaunattīstības valstu neatlaidīgo prasību ES un ASV uzlabot priekšlikumus attiecībā uz 4. režīmu; uzskata, ka jāatrod pareizais līdzsvars, lai apmierinātu abu pušu prasības; prasa, lai Komisija to informē par jebkādām izmaiņām sākotnējos pieprasījumos;

Divpusējie un reģionālie nolīgumi

25.

mudina pašreiz un nākotnē apspriežamajos divpusējos un reģionālajos tirdzniecības nolīgumos noteikt skaidras un tālejošas saistības; uzsver, ka ir svarīgi tajos iekļaut noteikumus par cilvēktiesībām un sociālajiem standartiem;

26.

atzīmē rezultātus, kas sasniegti Ekonomiskās partnerības nolīgumā (EPN) ar ĀKK reģiona valstu Karību forumu (CARIFORUM); uzskata, ka pakalpojumu tirdzniecība ir viens no attīstību veicinošiem faktoriem ar nosacījumu, ka ir ieviesti pareizi un pārredzami iekšzemes noteikumi pakalpojumu pārvaldībai; aicina uz to, lai visiem tiktu nodrošināti vispārēji, pieejami un ilgtspējīgi augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi par pieņemamām cenām;

27.

atzīmē, ka CARIFORUM EPN ieguldījumiem veltītā nodaļa ārvalstu ieguldītājiem nodrošina cerēto peļņu, pateicoties saistībām, kas šajā nolīgumā tika iekļautas;

28.

it īpaši atbalsta vienošanos par 4. režīmu ES un CARIFORUM nolīgumā; uzskata šo vienošanos par vienu no līdzekļiem, kā novērst “smadzeņu aizplūdi”;

29.

attiecībā uz sarunām par ES un ASEAN valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) uzskata, ka tajos nolīguma aspektos, kas ietekmē publisko iepirkumu, ieguldījumus un pakalpojumus, jāņem vērā ASEAN dalībvalstu atšķirīgais attīstības līmenis un jāievēro visu dalībnieku tiesības regulēt sabiedriskos pakalpojumus, it īpaši tos, kuri saistīti ar pamatvajadzībām, — tam tomēr nevajadzētu atturēt privātos uzņēmumus no tukšuma aizpildīšanas gadījumos, kad attiecīgā valsts nav spējīga sniegt iedzīvotāju pieprasītos pakalpojumus;

30.

attiecībā uz sarunām par ES un Korejas BTN apzinās ārvalstu uzņēmumu grūtības piekļūt Korejas pakalpojumu, tostarp banku, apdrošināšanas, telekomunikāciju, ziņu aģentūru pakalpojumu un juridisko konsultāciju, tirgum; mudina Komisiju, kad tā risinās šo jautājumu sarunās par BTN, ņemt vērā ES pieaugošās bažas par iespējamo krīzi banku un apdrošināšanas nozarē, ja tās liberalizācija notiks bez pareiza un pārredzama iekšējā regulējuma;

31.

attiecībā uz sarunām par ES un Indijas BTN uzsver nozīmi, kāda ir ES partnerattiecībām ar Indiju, un nepieciešamību panākt tālejošu nolīgumu ar būtiskām un plašām saistībām un pēc iespējas mazākiem ierobežojumiem attiecībā uz Indijas tirgus pieejamību visos piegāžu režīmos; norāda, ka pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai jāaptver vismaz 90 % gan nozares pārklājuma, gan tirdzniecības apjoma ziņā saskaņa ar VVPT V panta prasību par būtisku aptvērumu; uzsver, ka īpaši stingri ierobežojumi ir tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, vērtspapīri, grāmatvedība, telekomunikācijas, apgāde, pasta un kurjerpakalpojumi un juridiskie pakalpojumi;

32.

attiecībā uz sarunām par ES un Persijas līča Sadarbības padomes BTN pauž bažas par pārredzamības un pārskatatbildības līmeni finanšu pakalpojumu un it īpaši valsts ieguldījumu fondu veikto ieguldījumu jomā;

Specifiski nozaru jautājumi

33.

atzīmē, ka neviena no PTO dalībvalstīm vēl nav uzņēmusies saistības ūdens apgādes jomā; uzsver, ka gadījumā, ja kāda valsts uzņemtos šādas saistības, tai netiktu liegtas tiesības pēc saviem ieskatiem noteikt kvalitātes, drošības un tarifu līmeni vai citus politikas mērķus un ka ārvalstu un vietējiem piegādātājiem piemērotu tos pašus noteikumus;

34.

uzsver kultūras pakalpojumu, piemēram, audiovizuālo, mūzikas un publicēšanas pakalpojumu, nozīmi gan Eiropas Savienības ekonomikā, gan arī attiecībā uz mūsu tirdzniecības partneriem; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt līdzsvaru kultūras pakalpojumu tirdzniecībā, vienlaikus ievērojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

35.

uzsver, ka daudzu jaunattīstības valstu ekonomikā lielu ieguldījumu dod tūrisma nozare; tāpēc uzskata par būtiski svarīgu Eiropas Savienības atbalstu, kas tiek sniegts, izmantojot sadarbību attīstības jomā un tehnisko palīdzību;

36.

uzskata, ka, pamatojoties uz iepriekš pieņemtu pareizu un pārredzamu iekšzemes regulējumu, piesardzīga un pakāpeniska finanšu pakalpojumu tirgus atvēršana jaunattīstības valstīs var nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem piekļuvi finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami darbavietu radīšanai un nabadzības mazināšanai vietējā līmenī, jo tādējādi viņi vairs nav spiesti paļauties uz valsts monopoliem vai institūcijām;

37.

uzskata, ka savas ārējās konkurētspējas palielināšanas nolūkā Eiropas Savienībai jāveic tirdzniecības politikas pasākumi, lai pastiprinātu elektronisko darījumu un tirdzniecības drošību, kā arī lai uzlabotu datu aizsardzību;

38.

norāda, ka pakalpojumi, it īpaši finanšu pakalpojumi, ietekmē daudzas kompetenču jomas, un uzsver, ka šī rezolūcija attiecas galvenokārt uz pakalpojumu tirdzniecību, tas ir, uz tirgus pieejamības nodrošināšanu, brīvprātīgi atverot tirgus ar pieprasījuma un piedāvājuma sarunu metodes palīdzību; iesaka, lai finanšu pārraudzība, regulēšana un citi jautājumi, kas saistīti ar finanšu pakalpojumu dažādiem aspektiem, tiktu risināti atbilstīgā forumā;

39.

stingri atbalsta Komisijas viedokli, ka piekļuve tirgum un pakalpojumu brīva tirdzniecība ir būtiski svarīga komponente Lisabonas programmā izaugsmei un nodarbinātībai; uzsver, ka atvērti tirgi kopā ar līdzsvarotu, regulētu un brīvu pakalpojumu tirdzniecību sniegs labumu visām iesaistītajām dalībvalstīm un reģioniem;

40.

atzīmē, ka Eiropas uzņēmumi starptautiskā mērogā kļūst arvien aktīvāki, ka pasaules ekonomikas vispārējo izaugsmi lielā mērā nosaka trešās valstis un ka tādēļ labāka piekļuve tirgum veicinātu Eiropas Savienības konkurētspēju;

41.

uzskata, ka pakalpojumu tirdzniecība ir nepieciešams papildinājums preču tirdzniecībai, tomēr tās abas vajadzētu uzskatīt par savstarpēji nošķirtām;

42.

uzskata, ka pakalpojumu ekonomika ir kļuvusi par ESAO valstu ekonomiku kvantitatīvi nozīmīgāko jomu un ka apjomīgāka pakalpojumu tirdzniecība un pieejamība veicinās ekonomikas izaugsmi un veicinās uzņēmējdarbības izaugsmi un attīstību, uzlabojot citu nozaru rezultatīvos rādītājus, jo pakalpojumi sniedz nozīmīgu starpieguldījumu, it īpaši arvien vairāk savstarpēji saistītā globalizētā pasaulē;

43.

atzīst, ka pašlaik notiekošajā PTO Dohas Attīstības programmas sarunu kārtā pakalpojumu tirgus pieejamības nodrošināšana ir sarežģīts jautājums; aicina Komisiju turpināt izstrādāt līdzsvarotu kopumu ar plašu pakalpojumu piedāvājumu, it īpaši finanšu jomā, kurā šai Eiropas Savienības nozarei ir konkurētspējīgas speciālās zināšanas un liels izaugsmes potenciāls; norāda, ka jānodrošina atbilstība noteikumiem un standartiem, lai novērstu beztarifu šķēršļus, kas pakalpojumu jomā varētu būt jutīga tēma;

44.

aicina Komisiju tirdzniecības sarunās pilnībā ņemt vērā vispārējas nozīmes pakalpojumus un tirgus atvēršanas iespējamo ietekmi uz šo pakalpojumu sniegšanu;

45.

atzīmē, ka finanšu pakalpojumu jomā ES ir viens no atvērtākajiem tirgiem pasaulē, tomēr uzsver, ka Eiropas Savienībai aktīvāk un līdzsvarotāk jāpiedalās sarunās par pakalpojumu tirdzniecību un jāīsteno atklātības, attīstības un savstarpīguma principi;

46.

uzsver, ka kompetentajām finanšu pakalpojumu iestādēm ir būtiski sekot līdzi attīstībai Eiropas un pasaules finanšu pakalpojumu tirgos; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot atbilstīgos reglamentējošos noteikumus Eiropā, kā arī intensificēt Eiropas Savienības un tās tirdzniecības partneru regulējošo iestāžu dialogu nolūkā mazināt tirdzniecības šķēršļus;

47.

aicina Komisiju izskatīt trešo valstu īstenoto ārzonu praksi, kas apdraud savstarpēji izdevīgu tirgus atvēršanu;

48.

aicina dalībvalstis kopā ar Komisiju strādāt pie integrētākas un saskaņotākas tirdzniecības politikas, it īpaši ieguldījumu jomā; norāda, ka dalībvalstīm nevajadzētu pārspīlēt ārzemju ieguldījumu risku, bet censties sasniegt efektīvu savas ekonomikas atvērtību un izmantot kopīgu pieeju valsts ieguldījumu fondiem; atzīmē nepieciešamību izvērtēt tādus jautājumus kā piegādes pasūtījumu drošums, it īpaši attiecībā uz ārzemju valsts uzņēmumu ieguldījumiem enerģijas nozarē, un atgādina, ka šādu novērtējumu nevajadzētu izmantot kā aizsardzības pasākumu;

49.

saistībā ar atbilstību Eiropas Savienības konkurences noteikumiem vērš Komisijas uzmanību uz iespējamu risku savstarpīguma trūkuma dēļ PTO nolīgumā par publisko iepirkumu;

50.

aicina Komisiju stingrāk vērsties pret viltošanu, it īpaši internetā, tostarp veicinot labāku sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un uzlabojot viltošanas uzraudzības un novērtēšanas līdzekļus; turklāt prasa Komisijai iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu, kura mērķis būtu nodrošināt Kopienu un tās dalībvalstis ar Eiropas līmeņa kvalitatīviem un statistikas datiem par viltošanu, it īpaši internetā;

51.

piekrīt Komisijas stingrajam atbalstam daudzpusējām tirdzniecības sarunām, bet atzīmē, ka iekšējās tirdzniecības pakalpojumiem, īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, brīvās tirdzniecības līgumi būtu piemērotāki, lai panāktu piekļuvi tirgum; uzskata, ka tad, kad būs jāvienojas par pilnīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar ĀKK valstīm galīgo redakciju, tie varētu attiekties ne tikai uz precēm, bet arī uz pakalpojumiem un ieguldījumiem, bet ar nosacījumu, ka šīs valstis to vēlas;

52.

uzsver, ka efektīva piekļuve finanšu pakalpojumu tirgiem rada labākas iespējas konkurencei, pārredzamībai un diversifikācijai; atzīmē, ka it īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs efektīva piekļuve tirgum varētu veicināt straujāku vietējā finanšu tirgus attīstību, kas savukārt būtu izdevīgi uzņēmumu dibināšanai, kā arī nodrošinātu patērētājiem lielāku produktu izvēli un to labāku kvalitāti;

53.

paužot bažas par ĀKK valstu vājo finansiālo, administratīvo un institucionālo veiktspēju, aicina Komisiju, slēdzot un īstenojot tirdzniecības nolīgumus ar valstīm, kuras tiek uzskatītas par nodokļu oāzēm, nodrošināt starptautiskā līmenī pieņemto finanšu pakalpojumu nozares regulēšanas un uzraudzības standartu ievērošanu;

54.

uzskata, ka piekļuve finanšu pakalpojumiem (mikrokredītiem, banku kontu atvēršanai, banku pamatpakalpojumiem, hipotekārajiem kredītiem, izpirkumnomai un faktūrkreditēšanai, apdrošināšanai, pensijām un vietējiem un starptautiskiem pārskaitījumiem) ir īpaši nepieciešama jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, lai viņi varētu iesaistīties ekonomikas pamatdarbībās, un tāpēc aicina Komisiju sekmēt piekļuvi finanšu pakalpojumu tirgum jaunattīstības valstīs un veicināt pamatotu regulējumu piesardzības nolūkā, konkurētspējīgu tirgu attīstību un izglītību finanšu pakalpojumu jomā;

*

* *

55.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pasaules Tirdzniecības organizācijai un tās dalībvalstīm.


(1)  OV C 102 E, 24.4.2008., 128. lpp.

(2)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0053.

(3)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0629.

(4)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0195.

(5)  OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp.

(6)  OV C 308 E, 16.12.2006., 182. lpp.

(7)  OV C 298 E, 8.12.2006., 235. lpp.

(8)  OV C 233 E, 28.9.2006., 103. lpp.

(9)  OV C 306 E, 15.12.2006., 400. lpp.

(10)  OV L 376, 29.12.2006., 36. lpp.


Top