(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) ir izveidota Savienības sistēma, kā aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā ir paredzēta nesadarbīgu trešo valstu noteikšanas procedūra, demarši attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošana, svītrošana no minētā saraksta, minētā saraksta publiskošana un ārkārtas pasākumi.

(3)

Atbilstīgi NNN zvejas regulas 31. pantam Komisijai jānosaka trešās valstis, kuras tā uzskata par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgām trešām valstīm. Trešo valsti var noteikt par nesadarbīgu, ja tā nepilda pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, pienākumu rīkoties, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(4)

Nesadarbīgas trešās valsts statusa noteikšanai saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu jābalstās uz visas tās informācijas izskatīšanu, kas norādīta minētās regulas 31. panta 2. punktā. Tā balstās uz visas tās informācijas izskatīšanu, kas iegūta saskaņā ar NNN zvejas regulu, vai attiecīgā gadījumā uz jebkādu citu relevantu informāciju, piemēram, uz nozvejas datiem, tirdzniecības informāciju, kas iegūta no valsts statistikas un citiem uzticamiem avotiem, kuģu reģistriem un datubāzēm, nozvejas dokumentiem vai statistikas dokumentu programmām un NNN zvejas kuģu sarakstiem, kurus pieņēmušas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), kā arī uz jebkādu citu informāciju, kas iegūta ostās un zvejas vietās.

(5)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu lēmums par nesadarbīgu valstu sarakstu jāpieņem Padomei. Šādām valstīm piemēro pasākumus, kas izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 12. panta 2. punktu zvejas produktus Savienībā drīkst importēt tikai tad, ja tiem ir dots līdzi minētās regulas prasībām atbilstošs nozvejas sertifikāts.

(7)

Ievērojot NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu, nozvejas sertifikātus, kurus validējušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija no attiecīgās karoga valsts ir saņēmusi paziņojumu, kurā apstiprināts, ka tā ir ieviesusi valsts pasākumus tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildes panākšanai un tās valsts iestādes ir pilnvarotas apliecināt nozvejas sertifikātos norādītās informācijas patiesumu.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētajā regulā iekļauto nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu.

(9)

Trinidādas un Tobāgo Republika (turpmāk “Trinidāda un Tobāgo”) nav iesniegusi Komisijai savu karoga valsts paziņojumu atbilstīgi NNN zvejas regulas 20. pantam.

(10)

Uz NNN zvejas regulas 31. panta 2. punktā minētās informācijas pamata Komisija ir secinājusi: ir nepārprotamas pazīmes, ka Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, pienākumu rīkoties, lai aizkavētu, novērstu vai izskaustu NNN zveju. Šie konstatējumi apstiprinājās Komisijas apmeklējuma laikā 2015. gada novembrī.

(11)

Tāpēc saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu Komisija ar 2016. gada 21. aprīļa lēmumu (2) nolēma paziņot Trinidādai un Tobāgo par iespējamību, ka atbilstīgi NNN zvejas regulai tā varētu tikt noteikta par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valsti.

(12)

2016. gada 21. aprīļa lēmumā tika iekļauta informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas būtu šāda statusa iespējamās noteikšanas pamatā.

(13)

Lēmums Trinidādai un Tobāgo tika paziņots kopā ar vēstuli, kurā Trinidāda un Tobāgo tika aicināta ciešā sadarbībā ar Komisiju īstenot rīcības plānu, kuru Komisija minētajā lēmumā ierosinājusi, lai konstatētos trūkumus novērstu.

(14)

Jo īpaši Komisija aicināja Trinidādu un Tobāgo veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu Komisijas ierosinātajā rīcības plānā ietvertās darbības, un novērtēt to īstenošanu.

(15)

Trinidādai un Tobāgo tika dota iespēja atbildēt uz 2016. gada 21. aprīļa lēmumu, kā arī uz citu relevanto informāciju, kuru bija sniegusi Komisija, un iesniegt pierādījumus, kas atspēko vai papildina 2016. gada 21. aprīļa lēmumā minētos faktus. Trinidādai un Tobāgo tika apliecināts, ka tai ir tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju.

(16)

Ar 2016. gada 21. aprīļa lēmumu Komisija sāka dialoga procesu ar Trinidādu un Tobāgo.

(17)

Komisija turpināja vākt un verificēt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu. Mutiskās un rakstiskās piezīmes, ko Trinidāda un Tobāgo iesniedza pēc 2016. gada 21. aprīļa lēmuma, tika izsvērtas un ņemtas vērā. Trinidāda un Tobāgo tika mutiski vai rakstiski informēta par Komisijas apsvērumiem.

(18)

Ņemot vērā apkopotos elementus, kas izklāstīti 42.–99. apsvērumā, Trinidāda un Tobāgo nav pietiekamā mērā novērsusi 2016. gada 21. aprīļa lēmumā aprakstītās problēmas un trūkumus un nav īstenojusi minētajam lēmumam pievienotajā rīcības plānā ierosinātos pasākumus.

(19)

2016. gada 21. aprīlī Komisija, ievērojot NNN zvejas regulas 32. pantu, paziņoja Trinidādai un Tobāgo, ka tā apsver iespēju Trinidādu un Tobāgo noteikt par nesadarbīgu trešo valsti.

(20)

Komisija aicināja Trinidādu un Tobāgo ciešā sadarbībā ar Komisijas dienestiem īstenot rīcības plānu, lai novērstu tās 2016. gada 21. aprīļa lēmumā konstatētos trūkumus.

(21)

Galvenie Komisijas konstatētie trūkumi bija saistīti ar vairākiem starptautiskajās tiesībās noteikto saistību neizpildes gadījumiem, kas jo īpaši saistīti ar atbilstoša tiesiskā regulējuma pieņemšanu, tādu efektīvu un atbilstošu instrumentu trūkumu, kas nodrošina zvejas kuģu faktisku uzraudzību, novērotāju sistēmas un inspekcijas programmas trūkumu un zvejas ostu kontroļu trūkumu. Citi konstatētie trūkumi ir saistīti ar to starptautisko saistību nepildīšanu, kas izriet no reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) ieteikumiem un rezolūcijām. Turklāt tika konstatēts, ka netiek īstenoti tādi relevantu struktūru nesaistoši ieteikumi un rezolūcijas kā FAO Starptautiskais nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanas rīcības plāns (NNN zvejas SRP) (3) un FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgās vadlīnijas (4). Tomēr šo ieteikumu un rezolūciju neīstenošana tika uzskatīta tikai par apstiprinošu pierādījumu, nevis par paziņošanas pamatu.

(22)

2016. gada 27. maija, 2017. gada 1. marta, 2017. gada 2. oktobra, 2021. gada 23. novembra un 2022. gada 18. novembra vēstulēs Trinidāda un Tobāgo informēja Komisiju par savu vēlmi novērst 2016. gada 21. aprīļa lēmumā konstatētos trūkumus un sadarboties ar Komisiju un akceptēja rīcības plānu.

(23)

Ar 2016. gada 27. maija vēstuli Trinidāda un Tobāgo iesniedza nacionālā rīcības plāna projektu (kaut gan bez tā pieņemšanas termiņa), visu Trinidādas un Tobāgo karoga zvejas kuģu sarakstu, zvejas licences veidnes, āķu jedu kuģu zvejas reisu un eksporta ziņojumu, kā arī informāciju par zvejniecības iestāžu iekšējo struktūru.

(24)

2016. gada 5. decembrī Trinidāda un Tobāgo informēja Komisiju par iekšējām organizatoriskām izmaiņām un 2017. gada 25. februārī sniedza jaunāko informāciju par darbībām, ko tās iestādes veikušas vai plānojušas veikt, lai konstatētos trūkumus novērstu. Tomēr ar šo paziņojumu iestādes informēja, ka rīcības plāna pabeigšana un īstenošana ir atlikta uz vēlāku laiku.

(25)

2017. gada 2. martā Komisija un Trinidādas un Tobāgo iestādes tikās, lai apspriestu progresu, kas panākts konstatēto trūkumu novēršanai izstrādātā rīcības plāna īstenošanā. Minētajā sanāksmē Trinidādas un Tobāgo iestādes atkārtoti pauda vēlmi novērst konstatētos trūkumus un sadarboties ar Komisiju. Tomēr pēc sanāksmes nekādas darbības šajā sakarā netika veiktas.

(26)

2017. gada 10. aprīlī Komisija nosūtīja Trinidādas un Tobāgo premjerministram vēstuli, kurā uzteica Trinidādas un Tobāgo apņemšanos uzlabot valsts politiku, kā cīnīties pret NNN zveju, un pildīt starptautiskās saistības, kas Trinidādai un Tobāgo uzliktas kā karoga, piekrastes, ostas un tirgus valstij. Uz šo vēstuli atbilde netika saņemta.

(27)

2017. gada 7. septembrī, 2017. gada 17. septembrī un 2017. gada 3. novembrī Trinidādas un Tobāgo iestādes Komisijai iesniedza: i) starpaģentūru saprašanās memoranda projektu, kas izstrādāts ar mērķi sadarboties zvejas, ar zveju saistītu darbību un zivju un zivju produktu tirdzniecības regulēšanā, ii) tā saprašanās memoranda veidni, kas Trinidādai un Tobāgo un trešām valstīm jāparaksta, lai uzlabotu sadarbību NNN zvejas aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā, un iii) projektu, kādas būs starpaģentūru darbības standartprocedūras attiecībā uz zivju un zivju produktu importu, zvejas kuģu reģistrāciju, zvejas kuģu ostā ienākšanas un iziešanas deklarācijām, zvejai izmantojamu zvejas kuģu (kas nepārsniedz 250 tonnas) importēšanu, zivju un zivju produktu eksportu, muitas nodokļa atvieglojumiem paredzētas ministra licences izdošanu, zivju un zivju produktu izkraušanu, zivju un zivju produktu pārkraušanu citā kuģī, zivju un zivju produktu tranzītu, zvejas kuģu uzraudzību un zvejas kuģu inspicēšanu ostā.

(28)

2017. gada 7. novembrī Komisija attālināti tikās ar Trinidādas un Tobāgo iestādēm, lai apspriestu Trinidādas un Tobāgo jau sāktās darbības, kas saistītas ar cīņu pret NNN zveju.

(29)

Trinidāda un Tobāgo 2017. gada 24. novembrī iesniedza rakstisku kopsavilkumu par darbībām, kuras paredzēts veikt, lai vērstos pret NNN zveju, kā arī sarakstu ar rūpnieciskās zvejas kuģiem ar Trinidādas un Tobāgo karogu. 2018. gada 5. jūnijā Komisija saņēma Zvejniecības pārvaldības likumprojekta kopiju.

(30)

2019. gada 8. februārī Komisija attālināti tikās ar Trinidādas un Tobāgo iestādēm, lai pārrunātu valsts panākumus 2016. gada 21. aprīļa lēmumā uzskaitīto trūkumu novēršanā. Sanāksmē tika apstiprināts, ka 2016. gada 21. aprīļa lēmumā konstatēto trūkumu novēršanas jomā progress nav panākts.

(31)

2019. gada 24. oktobrī Trinidāda un Tobāgo pievienojās FAO Nolīgumam par ostas valsts pasākumiem (PSMA) un akceptēja Nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā (5).

(32)

2020. gada 22. jūnijā Trinidādas un Tobāgo iestādes rakstiski sniedza jaunāko informāciju par darbībām, kas paredzētas, lai īstenotu NNN zvejas apkarošanas rīcības plānu. Tās iesniedza zvejniecības pārvaldības likumprojekta pārskatīto redakciju un sarakstā uzskaitīja darbības prioritātes, proti, nodomu izveidot Zvejniecības inspekciju un uzstādīt kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) uz rūpnieciskās zvejas kuģiem ar Trinidādas un Tobāgo karogu.

(33)

2021. gada 21. septembrī Komisija tikās ar Trinidādas un Tobāgo iestādēm, lai apspriestu progresu, kas panākts attiecībā uz tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, VMS uzstādīšanu uz rūpnieciskās zvejas kuģiem (īpašu uzsvaru liekot uz āķu jedu kuģiem, kas darbojas Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā), kā arī jebkādu progresu attiecībā uz izkrāvumiem un inspekcijām ostā, Zvejniecības inspekcijas izveidi un flotes stāvokli. Videokonferencē apstiprinājās, ka 2016. gada 21. aprīļa lēmumā noteiktajās jomās progress nav panākts.

(34)

2021. gada 24. septembrī Trinidādas un Tobāgo iestādes iesniedza Komisijai i) pabeigto un parakstīto starpaģentūru saprašanās memorandu par sadarbību zvejas, ar zveju saistītu darbību un attiecīgās tirdzniecības regulēšanā, kā arī spēkā esošās darbības standartprocedūras, ii) Trinidādas un Tobāgo un trešo valstu saprašanās memoranda veidnes projektu (Komisijai nosūtīts jau 2017. gada 17. septembrī) un iii) Trinidādas un Tobāgo veiktās uzraudzības, kontroles un pārraudzības izskatīšanas (tai skaitā ostu novērtējuma) ziņojuma kopiju saskaņā ar FAO ostas valsts pasākumu atbalsta projektu.

(35)

Turklāt 2021. gada 2. un 7. oktobrī Trinidādas un Tobāgo iestādes iesniedza Komisijai sarakstu ar trešo valstu karoga zvejas kuģiem, kas piestājuši ostās laikā no 2018. līdz 2020. gadam, un sarakstu ar Trinidādas un Tobago karoga zvejas kuģiem, kam atļauts zvejot ICCAT konvencijas apgabalā.

(36)

2021. gada 25. oktobra vēstulē Komisija uzsvēra bažas par dialoga attīstību un nepietiekamu Trinidādas un Tobāgo progresu 2016. gada 21. aprīļa lēmumam pievienotajā rīcības plānā iekļauto ieteikumu īstenošanā.

(37)

2021. gada 9. novembrī Trinidādas un Tobāgo iestādes iesniedza progresa ziņojumu, kurā bija iekļauta i) informācija par nacionālā rīcības plāna īstenošanas stāvokli, ii) ziņojums par nacionālo stratēģiju un ceļvedi, kā rezultatīvi īstenot PSMA noteikumus un papildinošus starptautiskus NNN zvejas apkarošanas instrumentus un mehānismus, un iii) saskaņā ar 23. apsvērumā minēto nacionālo rīcības plānu izveidotās komitejas darba plāna projekts, kas paredzēts, lai pārraudzītu, uzraudzītu un ziņotu par to, kā tiek īstenots saprašanās memorands par sadarbību zvejas, ar zveju saistīto darbību un attiecīgās tirdzniecības regulēšanā.

(38)

Atbildot uz Komisijas nosūtīto vēstuli, Trinidāda un Tobāgo 2021. gada 23. novembrī atkārtoti apliecināja valsts iestāžu apņemšanos cīnīties pret NNN zveju. Komisija 2021. gada 2. decembrī uz šo vēstuli atbildēja, uzsverot vajadzību veikt faktiskas darbības, lai novērstu Trinidādas un Tobāgo kontroles sistēmās konstatētos trūkumus un cīnītos pret NNN zveju.

(39)

2022. gada 14.–16. decembrī Komisija apmeklēja Trinidādu un Tobāgo ar mērķi izvērtēt progresu, kas panākts kopš 2016. gada 21. aprīļa lēmuma pieņemšanas. Šajā apmeklējumā apstiprinājās, ka lēmumā norādītie konstatētie trūkumi nav novērsti.

(40)

Komisija, ievērojot NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu, ir izskatījusi to, kā Trinidāda un Tobāgo ir pildījusi karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts starptautiskās saistības. Minētajā analīzē Komisija ir ņēmusi vērā kritērijus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.–7. punktā.

(41)

Kā uzsvērts 2016. gada 21. aprīļa lēmumā, ir Komisija secinājusi, ka Trinidāda un Tobāgo nav pildījusi pienākumus, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga, ostas, piekrastes un tirgus valstij ir saistoši attiecībā uz NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt tās karoga kuģi vai tās valstspiederīgie, vai zvejas kuģi, kas izmanto tās ostas, un nav novērsusi NNN zvejā iegūtu produktu piekļuvi tirgum.

(42)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīguma par zivju krājumiem (UNFSA) 18. panta 3. punkta a) apakšpunktu valstīm ir jākontrolē to karoga kuģi atklātā jūrā, izmantojot zvejas licences vai atļaujas, saskaņā ar visām piemērojamajām procedūrām, par kurām panākta vienošanās apakšreģionālā, reģionālā vai globālā līmenī. Turklāt ieteikumi, kas izklāstīti NNN zvejas SRP 45. punktā un FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksa (FAO rīcības kodekss) (6) 8.2.2. punktā, noteic, ka karoga valstij būtu jānodrošina, lai ikviens kuģis, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu un kas darbojas ārpus tās ūdeņiem, būtu derīgas atļaujas turētājs. Līdzīgs ieteikums ietverts arī FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 29. un 30. punktā.

(43)

2016. gada 21. aprīļa lēmuma 14. apsvērumā norādīts, ka Trinidādas un Tobāgo zvejniecības pārvaldības tiesiskajā regulējumā, kas izveidots ar 1916. gada Zvejniecības likumu (7) un 1986. gada Arhipelāga ūdeņu un ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) likumu (8), Trinidādas un Tobago iestādes nav pilnvarotas īstenot pasākumus, lai faktiski kontrolētu tās karoga zvejas kuģus vai to, kā zvejas kuģi izmanto tās ostas.

(44)

1916. gada Zvejniecības likumā nav noteikta obligāta zvejas licenču sistēma. Lai gan zvejniecības iestādes ir pārņēmušas zvejas licenču izdošanas praksi, tai nav nekādu juridisku seku. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju vienīgā kontrole pār licencēšanu tiek veikta ar tirdzniecības rīkojumu, kas paredz, ka katram eksportētājam ir jābūt eksporta licencei, lai piekļūtu ārvalstu tirgiem. Šīs eksporta licences derīguma termiņš ir 3 mēneši, pēc kura eksportētājam atkārtoti jāvēršas attiecīgajās iestādēs. Pat ja zvejniecības iestādes tieši saņem kuģu īpašnieku pieteikumus uz eksporta licencēm, tās nav pilnvarotas šos pieteikumus apstiprināt vai neatbilstības gadījumā noraidīt. Cik Komisijai zināms, līdz šim neviens pieteikums uz eksporta licenci nav ticis noraidīts. Turklāt uz Trinidādas un Tobāgo karoga zvejas kuģiem, kas savas nozvejas uz ārvalstu tirgiem neeksportē, šī kontrole neattiecas.

(45)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 94. panta 2. punkta b) apakšpunktu karoga valstij ir jānodrošina sava karoga kuģu kontrole, saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem uzņemoties jurisdikciju pār sava karoga kuģiem. Turklāt saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunkta iii) punktu karoga valstij sava karoga kuģi būtu jākontrolē, izmantojot uzraudzības, kontroles un pārraudzības pasākumus, kuros cita starpā būtu jāietver valsts inspekcijas shēmu, valsts novērotāju programmu un kuģu satelītnovērošanas sistēmu ieviešana. Turklāt ICCAT Ieteikuma 18-10 1. un 3. punkts noteic, ka visiem kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri darbojas ICCAT konvencijas apgabalā, jābūt aprīkotiem ar VMS un lokalizācijas dati jāpārraida vismaz reizi divās stundās. Tāpat FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 31. punktā karoga valstīm ieteikts ieviest to karoga kuģu kontroles shēmu un NNN zvejas SRP 24. punktā piebilsts, ka valstīm būtu jāuzņemas visaptveroša un iedarbīga zvejas uzraudzība, kontrole un pārraudzība, attiecīgā gadījumā ieviešot arī VMS.

(46)

Pamatojoties uz novērojumiem, kas veikti Trinidādas un Tobāgo apmeklējumos 2015. gada novembrī un 2022. gada decembrī, un izskatījusi visu pieejamo informāciju, Komisija ir secinājusi, ka Trinidādas un Tobāgo kompetentās iestādes nav spējīgas nodrošināt tās zvejas flotes veikto darbību atbilstošu kontroli.

(47)

Konkrētāk, 1916. gada Zvejniecības likumā nav ietverti nekādi noteikumi par Trinidādas un Tobāgo karoga zvejas kuģu, tai skaitā ārpus Trinidādas un Tobāgo jurisdikcijā esošiem ūdeņiem darbojošos zvejas kuģu, kontroli un pārraudzību. Šajā sakarā tādas funkcionējošas ierīces uzstādīšana, kas ļauj Trinidādai un Tobāgo lokalizēt un uzraudzīt tās karoga kuģus, izmantojot VMS, tiek veikta tikai brīvprātīgi.

(48)

Līdz 2022. gada decembrim Trinidādā un Tobāgo bija 25 rūpnieciskās zvejas kuģi (āķu jedu kuģi), kas kuģoja ar tās karogu un kam bija atļauts darboties ICCAT konvencijas apgabalā, un tikai 21 no tiem bija brīvprātīgi aprīkots ar funkcionējošu VMS. Turklāt 2022. gada decembra apmeklējuma laikā Komisija novēroja, ka Trinidādas un Tobāgo karoga zvejas kuģis, kam atļauts darboties ICCAT konvencijas apgabalā, VMS signālu nebija pārraidījis vairāk kā 165 dienas.

(49)

Tā paša apmeklējuma laikā Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes informēja Komisiju, ka tās karoga zvejas kuģiem nav atļauts veikt zvejas darbības ūdeņos, kas ir trešo valstu jurisdikcijā. Tomēr saskaņā ar datiem, kas iegūti no brīvprātīgi uzstādīto VMS pārvaldības platformas, Komisija identificēja Trinidādas un Tobāgo karoga zvejas kuģi, kas, iespējams, zvejo trešās valsts EEZ.

(50)

Līdztekus UNFSA 18. panta 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktā pusēm ir prasīts veikt pasākumus, lai kontrolētu to karoga zvejas kuģu darbības, arī īstenot valsts novērotāju programmas un apakšreģionālo un reģionālo novērotāju programmas, kurās karoga valsts piedalās. Tāpat saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-14 katrai līgumslēdzējai pusei ir jānodrošina novērotāju klātbūtne, kas aptver vismaz 5 % no zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur izmanto pelaģiskās āķu jedas, riņķvadus, laivas zvejai ar ēsmu, zivju krātiņveida lamatas, žaunu tīklus un traļus. Tomēr 1916. gada Zvejniecības likumā nav nedz noteiktas, nedz paredzētas pilnvaras izveidot iekšzemes (zinātnisku vai citu) novērotāju programmu. Viens novērotāja uzraudzīts izmēģinājuma reiss kā faktu vākšanas misija tika pabeigts 2022. gada septembrī. Trinidādas un Tobāgo iestādes apstiprināja, ka vairāki rūpnieciskās zvejas āķu jedu kuģi ar Trinidādas un Tobāgo karogu var nebūt aprīkoti novērotāju izmitināšanai.

(51)

Neraugoties uz to, ka vajadzīgais tiesiskais regulējums nav ieviests un operacionālo līdzekļu, kas vajadzīgi, lai kontrolētu Trinidādas un Tobāgo karoga kuģu zveju un ar zveju saistītas darbības, nav, valsts iestādes ir turpinājušas piešķirt zvejas kuģiem Trinidādas un Tobāgo karogu un zvejas atļaujas. Piemēram, 2022. gada janvārī tika uzbūvēts jauns zvejas kuģis, kas reģistrēts un tiesīgs kuģot ar Trinidādas un Tobāgo karogu un kam atļauts zvejot ICCAT konvencijas apgabalā. Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes 2022. gada decembra apmeklējuma laikā Komisiju informēja arī par savu nodomu turpināt paplašināt valsts rūpnieciskās zvejas floti.

(52)

Tāpēc Komisija nevar izslēgt, ka zvejas kuģi, kas reģistrēti Trinidādā un Tobāgo un kuģo ar tās karogu, ir veikuši NNN zveju vai ar zveju saistītas darbības ārpus Trinidādas un Tobāgo valsts jurisdikcijas esošos apgabalos, tai skaitā trešo valstu jurisdikcijā esošos apgabalos, un ir izmantojuši trešo valstu ostas.

(53)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi karoga valsts pienākumus kontrolēt savu floti un nepieļaut, ka tā iesaistās NNN zvejas darbībās ūdeņos, kas ir ārpus Trinidādas un Tobāgo jurisdikcijas. Tātad ir pārkāpts UNCLOS 94. panta 1. un 2. punkts, kas nosaka, ka katrai valstij ir faktiski jārealizē jurisdikcija un kontrole pār tās karoga zvejas kuģiem. Ir pārkāpts arī UNFSA 18. pants, kas noteic, ka valstīm, kuru kuģi zvejo atklātā jūrā, jāveic kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka minētie kuģi pilda RZPO noteikumus. Tātad Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi pienācīgas rūpības pienākumu izmantot atbilstošus līdzekļus, pielikt vislielākās pūles un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu, ka tās karoga kuģi veic NNN zvejas darbības. Šī neizpilde nav saderīga arī ar NNN zvejas SRP 34. un 35. punktu, kas noteic, ka valstīm būtu jānodrošina, ka zvejas kuģi, kuriem ir tiesības kuģot ar to karogu, neiesaistās NNN zvejas darbībās un neatbalsta tās un ka pirms zvejas kuģa reģistrēšanas karoga valstis var izpildīt savu pienākumu pārliecināties, vai šādi kuģi neiesaistās NNN zvejā.

(54)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu Komisija ir pārbaudījusi arī pasākumus, ko Trinidāda un Tobāgo īstenojusi attiecībā uz NNN zvejā iegūtu produktu piekļuvi savam tirgum.

(55)

Trinidādas un Tobāgo nespēja kontrolēt tās karoga zvejas kuģus paver šādiem kuģiem iespēju savas valsts un trešo valstu ostās izkraut un/vai pārkraut citā kuģī zvejas produktus, un tādējādi Trinidāda un Tobāgo nevar aizkavēt NNN zvejā iegūtu zvejas produktu nonākšanu tirgū.

(56)

Turklāt, salīdzinot informāciju, ko Trinidāda un Tobāgo sniedza Komisijai 2022. gada decembra apmeklējuma laikā, un publiski pieejamo informāciju, šķiet, ka Trinidāda un Tobāgo nevar sniegt precīzu un pilnīgu informāciju nedz par tālu migrējošām sugām, ko nozvejojusi tās atklātās jūras zvejas flote, nedz par zvejas produktiem, kas tās ostās izkrauti vai pārkrauti citā kuģī. Tas apstiprina, ka Trinidāda un Tobāgo nevar izsekot zvejas produktiem, kas nonākuši valsts un starptautiskās tirdzniecības plūsmās.

(57)

Saskaņā ar UNFSA I pielikuma 5. pantu katrai valstij ir jānodrošina, ka tās karoga kuģi zvejas žurnāla datus par nozveju un zvejas piepūli, tai skaitā datus par zvejas operācijām atklātā jūrā, valsts zivsaimniecības pārvaldei nosūta pietiekami bieži, lai izpildītu valsts prasības un reģionālās un starptautiskās saistības. Tas atspoguļots arī NNN zvejas SRP 51.5. punktā, kurā piekrastes valstīm ieteikts nodrošināt, lai katrs kuģis, kas zvejo to ūdeņos, kārtotu zvejas žurnālu, kurā attiecīgā gadījumā reģistrē savas zvejas darbības.

(58)

Pašlaik attiecībā uz Trinidādas un Tobāgo zvejas kuģiem nav valsts tiesību aktu par zvejas žurnālu, izkraušanas deklarāciju, pārkraušanas deklarāciju vai pārdošanas zīmju izmantošanu. Tā vietā zvejniecības iestādes pamatojas uz sistēmu, atbilstīgi kurai tiek brīvprātīgi iesniegti atsevišķu zvejas reisu nozvejas un zvejas piepūles dati un eksporta ziņojumi tikai par tiem Trinidādas un Tobāgo karoga zvejas kuģiem, kuru nozveju paredzēts eksportēt uz trešo valstu tirgiem. Lai gan zvejniecības iestādes informēja Komisiju, ka šādi eksporta ziņojumi ir jāiesniedz pēc katra zvejas reisa, juridiska pamata to iesniegšanai valsts zvejniecības iestādēm nav. Tā kā nav tiesību normu, valsts flotes darbību zvejas reisu un eksporta aptvēruma aplēsi nevar verificēt.

(59)

Iepriekš aprakstītā reisu ziņošanas sistēma ir saistīta ar eksporta licenču piešķiršanu, taču, ņemot vērā to, ka nav tiesību normu, kas noteiktu, ka reisa ziņojuma iesniegšana ir obligāta, valsts iestādēm nav juridiska pienākuma zvejas reisu un eksporta ziņojuma neiesniegšanas dēļ atteikt eksporta licences izdošanu. Attiecībā uz zvejas produktiem, kas eksportam nav paredzēti, obligāts reģistrācijas mehānisms nav ieviests.

(60)

Attiecībā uz ICCAT pārvaldīto sugu izkrāvumiem no trešo valstu karoga zvejas kuģiem Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes apstiprināja: lai gan tās vāc informāciju par to, kā trešo valstu zvejas kuģi, kas iesaistījušies ICCAT sugu izkraušanā un pārkraušanā citā kuģī, izmanto valsts ostas, tās nevar verificēt to datu pareizību, ko kuģu operatori iesnieguši ostas iestādēm, kā arī nevar nodalīt datus par citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas operācijām. Turklāt zvejniecības iestādes norādīja, ka informācija, ko tās vāc par to, kā ārvalstu zvejas kuģi izmanto valsts ostas, attiecas tikai uz tiem kuģiem, kas iesaistījušies ICCAT pārvaldīto sugu izkraušanā un pārkraušanā citā kuģī. Sugas, kuras ICCAT nepārvalda, reģistrētas netiek, un uz tām nekādi ziņošanas pienākumi neattiecas.

(61)

Ņemot vērā to, ka nav iedibinātas zvejas kontroles pār zvejas kuģu darbībām un izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas operācijām, Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes nespēj visā piegādes ķēdē izsekot zivis, ko tās karoga kuģi vai trešo valstu karoga zvejas kuģi izkrauj vai pārkrauj citā kuģī tās ostās. Šī nepilnība neļauj Trinidādas un Tobāgo iestādēm apstiprināt, ka iekšējam tirgum un trešo valstu tirgiem paredzētie zvejas produkti nav iegūti NNN zvejā.

(62)

Saskaņā ar UNFSA 18. panta 3. punkta f) apakšpunktu karoga valstīm ir jāievieš prasības, lai verificētu mērķsugu un nemērķa sugu nozveju, cita starpā izmantojot tādus līdzekļus kā izkrauto nozveju uzraudzība. NNN zvejas SRP ir doti norādījumi par starptautiski pieņemtiem tirgus pasākumiem, kuri palīdz samazināt vai izskaust tirdzniecību ar NNN zvejā iegūtām zivīm un zvejas produktiem. Turklāt plāna 71. punktā teikts, ka valstīm būtu jāuzlabo savu tirgu pārredzamība, lai tādā veidā nodrošinātu zivju vai zvejas produktu izsekojamību. Tāpat arī FAO Rīcības kodeksa 11. pantā ir izklāstīta labā prakse attiecībā uz darbībām, ko veic pēc ieguves, un atbildīgu starptautisko tirdzniecību un valstis tiek aicinātas nodrošināt to, lai starptautiskā un vietējā zivju un zvejas produktu tirdzniecība norisinātos atbilstīgi labai saglabāšanas un pārvaldības praksei, kas ieviešama, uzlabojot zivju un zvejas produktu izcelsmes noteikšanu.

(63)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta apmeklējumos uz vietas, Komisija uzskata, ka Trinidāda un Tobāgo nespēj garantēt pārredzamību nedz savā tirgū, nedz attiecībā uz starptautiski tirgotiem zvejas produktiem, jo zivju vai zvejas produktu izsekojamība nav nodrošināta. Šajā sakarā Trinidāda un Tobāgo nav izpildījušas UNFSA 23. pantu, kurā paredzēts, ka ostas valstīm jārīkojas, lai veicinātu starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu rezultativitāti, tai skaitā ostā jāinspicē dokumenti, zvejas rīki vai nozvejas un jāaizliedz izkraušana vai pārkraušana citā kuģī, ja konstatēts, ka nozveja ir gūta tādā veidā, kas apdraud minēto starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu rezultativitāti.

(64)

Turklāt Komisija uzskata, ka prakse izkraut zivis privātās piestātnēs un iekraut tās tieši konteineros tālākai nosūtīšanai uz trešām valstīm bez pienācīgas zvejniecību kontroles, ko valsts līmenī veic Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes, apdraud attiecīgo zvejas produktu izsekojamību (9).

(65)

Saskaņā ar publiski pieejamo statistiku, kuru Komisija apkopojusi, pastāv nepārprotamas norādes, ka caur Trinidādas un Tobāgo ostām varētu notikt tādu zivju tranzīts, kas varētu būt iegūtas trešo valstu karoga zvejas kuģu veiktās NNN zvejas darbībās. Piemēram, kādas trešās valsts paziņotie importa dati liecina, ka 2021. gadā no Trinidādas un Tobāgo eksportēti vairāk nekā 1 000 tonnu saldētas garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) (10). Šajā gadā Trinidādai un Tobāgo iedalītā ICCAT garspuru tunzivs kvota bija 267 tonnas.

(66)

Trinidādas un Tobāgo iestādes nav pilnvarotas veikt un neveic kontroles, kas vajadzīgas, lai nepieļautu, ka valsts ostās tiek izkrauti zvejas produkti, kuri varētu būt iegūti NNN zvejā, un tādējādi tiek radīts risks, ka šie produkti tiks laisti tirgos.

(67)

Ņemot vērā norises pēc 2016. gada 21. aprīļa, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 4. punktu uzskata, ka Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, proti, pienākumu rīkoties, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, un – atbilstīgi NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktam un 4. punkta b) apakšpunktam –, ka tā nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai nepieļautu NNN zvejas produktu piekļuvi tirgiem.

(68)

Kā aprakstīts 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 19.–26. apsvērumā, Komisija ir analizējusi, vai Trinidāda un Tobāgo ir rezultatīvi sadarbojusies ar Komisiju NNN zvejas un saistīto darbību izmeklēšanā. Šajā analīzē konstatēts, ka atbilstīgi NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktam un 31. panta 5. punktam pastāv nepārprotamas norādes uz to, ka Trinidāda un Tobago nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai kā karoga valstij uzlikti attiecībā uz sadarbības un izpildes panākšanas pasākumiem.

(69)

Pēc 2016. gada 21. aprīļa lēmuma Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes turpināja sadarboties ar Komisiju, atbildot un atsaucoties uz informācijas pieprasījumiem.

(70)

Tomēr Trinidādas un Tobāgo valsts iestāžu sniegtās atbildes ierobežoja novecojušais zvejniecības tiesiskais regulējums, kurā zvejniecības kontroles īstenošana valsts līmenī nav paredzēta un kurš pēdējos astoņus gadus ir ticis pārskatīts bez konkrēta tā pieņemšanas termiņa. Šis tiesiskā regulējuma trūkums kavēja rezultatīvu sadarbību ar Komisiju. Trinidādas un Tobāgo iestāžu atbildēs paziņotās saistības un darbības arvien tika atliktas, tādējādi liedzot NNN dialogam sasniegt savu mērķi.

(71)

UNFSA 19. panta 1. punkts noteic, ka valstīm jānodrošina, lai to karoga kuģi ievērotu reģionālos un apakšreģionālos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Turklāt tas noteic, ka sankcijām, ko piemēro par pārkāpumiem, vajadzētu būt pietiekami stingrām, lai faktiski nodrošinātu atbilstību prasībām un atturētu no pārkāpumiem neatkarīgi no to veikšanas vietas, kā arī tām būtu jāatņem pārkāpējiem ieguvumi no to nelikumīgajām darbībām. Līdzīgs formulējums ir ietverts NNN zvejas SRP 21. punktā un FAO Karoga valsts darbības brīvprātīgo vadlīniju 38. punkta a) apakšpunktā.

(72)

Tomēr, kā aprakstīts 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 21. apsvērumā, Trinidādas un Tobāgo novecojušajā tiesiskajā regulējumā nav iekļauta ne NNN zvejas darbību, ne smagu pārkāpumu definīcija un nav izveidots visaptverošs saraksts ar smagiem pārkāpumiem, pret kuriem jāvēršas ar iedarbīgām, samērīgām un atturošām sankcijām. Pārkāpumu un smagu pārkāpumu izskatīšana nav pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, atturētu no pārkāpumiem neatkarīgi no to veikšanas vietas un atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no to nelikumīgajām darbībām. Tāpēc Trinidādas un Tobāgo sankciju sistēma tās pašreizējā veidā nav visaptveroša un piemērota, lai pildītu tās atturošo funkciju.

(73)

Runājot par sadarbību un kontroles darbību koordināciju apakšreģionālā un reģionālā līmenī, kā paredzēts PSMA 6. pantā, Trinidāda un Tobāgo ar trešām valstīm, kuru kuģi izmanto tās ostas izkraušanai vai pārkraušanai citā kuģī, nesadarbojas, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, kā paredzēts NNN zvejas SRP 28. punktā. Turklāt Trinidāda un Tobāgo nav noslēgusi nolīgumus vai vienošanās ar citām valstīm, lai sadarbotos un panāktu, ka tiek faktiski izpildīti piemērojamie tiesību akti un saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, kas pieņemti nacionālā, reģionālā vai globālā līmenī, kā prasīts NNN zvejas SRP 31. punktā.

(74)

Iepriekš minētie Trinidādas un Tobāgo trūkumi tai liedz izpildīt UNCLOS 63., 64., 117.–119. pantu, kuros noteikts pienākums visām valstīm sadarboties jūras dzīvo resursu, tai skaitā transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo sugu, saglabāšanā un pārvaldībā. UNFSA 7., 8. un 20. pantā ir tālāk izvērsts valstu pienākums sadarboties, lai noteiktu atbilstošus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un nodrošinātu atbilstību šādiem pasākumiem un to izpildi. Tas vēl tālāk konkretizēts NNN zvejas SRP 28. un 51. punktā, kuros sīkāk aprakstīta valstu tiešas sadarbības prakse, tai skaitā piekrastes valstīm pieejamo datu vai informācijas apmaiņa.

(75)

Kā uzsvērts 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 34.–36. apsvērumā Trinidādas un Tobāgo attīstības līmeni nevar uzskatīt par faktoru, kas mazina kompetento iestāžu spēju pildīt savus karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts pienākumus.

(76)

Ņemot vērā 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 34.–36. apsvērumu un norises pēc 2016. gada 21. aprīļa, Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu joprojām uzskata, ka Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti attiecībā uz sadarbību un izpildes panākšanu.

(77)

Kā aprakstīts 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 27.–33. apsvērumā, Komisija ir analizējusi informāciju, ko uzskatīja par relevantu attiecībā uz Trinidādas un Tobāgo statusu kā UNCLOS, UNFSA un ICCAT konvencijas līgumslēdzējas pusi. Šajā analīzē tika konstatēts, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu pastāv nepārprotamas norādes uz to, ka Trinidāda un Tobago nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā starptautiskajām tiesībām tai uzlikti attiecībā uz starptautiskiem noteikumiem, regulējumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(78)

Jānorāda, ka Trinidādas un Tobāgo rūpnieciskās zvejas flote zvejo tunzivis un citu tālu migrējošu sugu zivis ICCAT konvencijas apgabalā. Šajā sakarā Trinidādai un Tobāgo būtu jāsadarbojas ar ICCAT, proti, RZPO, kuras kompetencē ir minētais apgabals un minētās sugas, un ar visām attiecīgajām valstīm. Tomēr, lai gan Trinidāda un Tobāgo ir ICCAT līgumslēdzēja puse, tā nepilda ICCAT konvencijas IX pantā paredzēto pienākumu veikt visas vajadzīgās darbības, lai panāktu šīs konvencijas izpildi.

(79)

Trinidāda un Tobāgo arī nepilda saistības, kas tai kā karoga valstij uzliktas saskaņā ar UNCLOS 117. pantu, proti, pieņemt atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanas pasākumus attiecībā uz tās valstspiederīgajiem.

(80)

Kā aprakstīts iepriekš 31. apsvērumā, Trinidāda un Tobāgo PSMA pievienojās 2019. gada oktobrī. Tomēr saistības un pasākumi, kas starptautiskajā instrumentā noteikti attiecībā uz cīņu pret NNN zveju, ar valsts tiesību aktiem vēl nav ieviesti.

(81)

Saskaņā ar PSMA 7. pantu katrai pusei jāapstiprina un jāpublicē ostas, kurās ārvalstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju, un tai jābūt pietiekamai inspekciju veikšanas kapacitātei.

(82)

Lai gan juridiska pamata tam nav, jo PSMA saistības ar valsts tiesību aktiem nav ieviestas, Trinidāda un Tobāgo FAO sekretariātam ir paziņojusi trīs saskaņa ar PSMA apstiprinātas ostas (tai skaitā privātas piestātnes). Tomēr Trinidādas un Tobāgo iestādes nespēj nodrošināt, ka trešo valstu karoga zvejas kuģi nepiestāj neapstiprinātās ostās, jo attiecīgi valsts tiesību akti nav ieviesti. 2022. gada decembrī notikušā apmeklējuma laikā Komisija saņēma dokumentus, kas liecina, ka trešās valsts karoga zvejas kuģim bija zvejas licence, kas ļauj tam piestāt ne tikai divās no trim apstiprinātajām Trinidādas un Tobāgo ostām, bet arī neapstiprinātā ostā. Turklāt tā paša apmeklējuma laikā Komisija tika informēta, ka Trinidādas un Tobāgo muitas dienesti ir pilnvaroti muitas vajadzībām izraudzīties apstiprinātas ostas un piestātnes, kas paredzētas kravas glabāšanai līdz muitas nodokļa samaksai. Tomēr šādas ostas (kopā četrdesmit piecas) nav tās pašas, kuras zvejniecības iestādes apstiprinājušas un kuras iesniegtas FAO sekretariātam. Visbeidzot, atvērtās datubāzēs ir atrodami daudzi trešo valstu karoga zvejas kuģi, kas piestāj Trinidādas un Tobāgo neapstiprinātās ostās.

(83)

Divās galvenajās apstiprinātajās ostās ir vairākas privātas piestātnes, kuras zvejniecības iestādes nekontrolē. Zvejniecības iestādēm nav brīvas piekļuves ostu iekārtām, un neviens no to pārstāvjiem ostās nav norīkots pastāvīgi. Zvejniecības iestādēm ir piekļuve ostām tikai sadarbībā ar citām iesaistītajām aģentūrām. Piemēram, tās var piedalīties ostu inspekcijās, bet tikai citu aģentūru (piemēram, muitas dienestu vai ostas iestāžu) jurisdikcijā.

(84)

Turklāt Trinidāda un Tobāgo neīsteno prasības, kas PSMA 8. pantā noteiktas attiecībā uz trešo valstu karoga zvejas kuģu pienākumu iesniegt konkrētu informāciju pirms ienākšanas ostā un PSMA 9. pantā – attiecībā uz atļauju vai aizliegumu ienākt ostā. Konkrētāk, pašreizējā Trinidādas un Tobāgo valsts tiesiskajā regulējumā nav paredzēts, ka trešo valstu karoga zvejas kuģiem jāiesniedz PSMA A pielikumā iekļautā informācija. Tas traucē valsts iestādēm noteikt, vai kuģi, kas lūdz atļauju ienākt Trinidādas un Tobāgo ostās, ir iesaistījušies NNN zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, kas šādu zveju atbalsta. Turklāt valsts tiesību akti nepilnvaro iestādes atļaut vai liegt trešo valstu karoga zvejas kuģiem ienākt Trinidādas un Tobāgo ostā, ja ir pietiekami pierādījumi, ka tie ir iesaistījušies NNN zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, kas atbalsta šādu zveju. Vienīgie piemērojamie noteikumi par ostā ienākšanas atļaujas vai aizlieguma izdošanu ir ietverti jūrlietu un muitas tiesību aktos, kas ir piemērojami visiem kuģiem un paredzēti vienīgi šādu tiesību aktu mērķim.

(85)

Kopš 2022. gada Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes ir sadarbojušās ar valsts muitas dienestiem un jūrlietu iestādēm, lai daļēji piekļūtu informācijai, kas attiecas uz piestāšanu ostā un uz zvejas produktiem, kuri atrodas uz Trinidādas un Tobago ostās piestājušo trešo valstu karoga zvejas kuģiem, un kas iesniegta, lai izpildītu valsts jūrlietu iestāžu un muitas dienestu prasības. Šī sadarbība notiek, pamatojoties uz starpaģentūru vienošanos. Tomēr informācijas iegūšana ir tikai daļēja, un nekādas izpildes panākšanas darbības netiek veiktas, jo trūkst atbilstošu noteikumu, kas PSMA nolīguma saistības transponētu Trinidādas un Tobāgo valsts tiesību aktos.

(86)

Piemēram, divi zvejas kuģi (11), kas nav iekļauti ICCAT atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, varētu būt iesaistījušies neatļautās zvejas darbībās ICCAT konvencijas apgabalā. Šie kuģi 2019. gada 10. un 20. septembrī un 2019. gada 4. un 18. oktobrī piestāja Trinidādas un Tobāgo ostas privātajā piestātnē un izmantoja to. Zvejniecības iestādes paziņoja, ka to rīcībā nav nekādas informācijas par zivīm, kas atrodas uz šiem kuģiem un kas varētu būt privātajā piestātnē izkrautas vai pārkrautas citā kuģī.

(87)

Saskaņā ar PSMA 12. pantu katrai pusei savās ostās ir jāinspicē konkrēts skaits kuģu, kāds vajadzīgs, lai sasniegtu inspekciju gada līmeni, kas ir pietiekams nolīguma mērķa sasniegšanai.

(88)

Saskaņā ar 1986. gada Arhipelāga ūdeņu un ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) likuma 28. pantu zvejniecības iestādēm ir tiesības veikt trešo valstu karoga zvejas kuģu inspekcijas tikai arhipelāga ūdeņos, teritoriālajā jūrā un EEZ, bet ne ostās. Tātad iestādes nav pilnvarotas veikt inspekcijas apstiprinātās ostās, kā noteikts PSMA 7. pantā, un tas nebūt neatbilst PSMA 12. pantā izklāstītajam mērķim.

(89)

Kā aprakstīts 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 28.–30. apsvērumā, Komisija ir analizējusi informāciju, ko uzskatīja par relevantu un ieguva no pieejamajiem datiem, ko publicējušas RZPO, jo īpaši ICCAT.

(90)

ICCAT ir oficiāli paziņojusi Trinidādas un Tobāgo iestādēm, ka valsts nav pilnīgi un faktiski izpildījusi savas saistības saskaņā ar konkrētiem ICCAT ieteikumiem. Tāpēc Trinidāda un Tobāgo 2016. gadā tika atzīta par noteikumus nepildošu valsti (12), un kopš tā laika katru gadu tā no ICCAT ir saņēmusi atbilstības vēstuli (13).

(91)

Konkrētāk, ICCAT Ieteikumā 18-09 cita starpā ir ierosināts katru gadu ostās inspicēt vismaz 5 % no trešo valstu karoga zvejas kuģiem (14). Ņemot vērā to, ka šādu trešo valstu zvejas kuģu ostā piestāšanu skaits, ko Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes deklarēja 2022. gadā, pārsniedza 1 200 un, kā minēts 82. apsvērumā, nav ieviesti valsts tiesību akti, ar ko īsteno PSMA prasības pirms ienākšanas valstu ostās iesniegt konkrētu informāciju, tiek pieņemts, ka reālais ostā piestāšanu skaits ir daudz lielāks. Pēdējos piecos gados (2018–2022) Trinidādas un Tobāgo zvejniecības iestādes brīvprātīgi un ar kuģu īpašnieku nepārprotamu piekrišanu ir veikušas tikai četras inspekcijas attiecībā uz trešo valstu karoga zvejas kuģiem.

(92)

Turklāt, kā minēts iepriekš 50. apsvērumā, ICCAT Ieteikumā 16-14 ir noteikts pienākums nodrošināt novērotāju klātbūtni, kas aptver vismaz 5 % no zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kurā izmanto pelaģiskās āķu jedas, riņķvadus, laivas zvejai ar ēsmu, zivju krātiņveida lamatas, žaunu tīklus un traļus. Trinidāda un Tobāgo neievēro šo prasību, jo ar 1916. gada Zvejniecības likumu vai citiem saistītiem pakārtotajiem tiesību aktiem nav izveidota iekšzemes (zinātnisku vai citu) novērotāju programma (15).

(93)

Kā minēts iepriekš 45. apsvērumā, Trinidāda un Tobāgo arī neīsteno ICCAT Ieteikumu 18-10, kurā paredzēts, ka visiem kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus un kuri darbojas konvencijas apgabalā, jābūt aprīkotiem ar VMS un lokalizācijas dati jāpārraida vismaz reizi divās stundās.

(94)

Fakti, kas aprakstīti 90.–93. apsvērumā, neļauj Trinidādai un Tobāgo pildīt sadarbības un saglabāšanas saistības, un tas neatbilst pienākumam sadarboties un pienākumam veikt atklātās jūras dzīvo resursu saglabāšanai vajadzīgos pasākumus vai šajā nolūkā sadarboties, kā paredzēts UNCLOS 117. un 118. pantā.

(95)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 6. punkta c) apakšpunktu Komisija ir analizējusi, vai Trinidāda un Tobāgo ir bijusi iesaistīta kādā darbībā vai bezdarbībā, kas varētu mazināt piemērojamo normatīvo aktu vai starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu iedarbīgumu.

(96)

Kā norādīts 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 31. apsvērumā, Trinidāda un Tobāgo kā karoga valsts nepilda sadarbības un saglabāšanas saistības, kuras noteiktas UNCLOS 117.–119. pantā.

(97)

Kopā ar 48. un 49. apsvērumā aprakstītajiem faktiem Trinidāda un Tobāgo arī nepilda UNFSA 18. pantu, kurā noteikts, ka valstīm, kuru kuģi zvejo atklātā jūrā, jāveic kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka šie kuģi pilda RZPO noteikumus.

(98)

Kā norādīts 73., 82., 83., 84., 85. un 88. apsvērumā, Trinidāda un Tobāgo nepilda PSMA 6., 7., 8., 9., 12. pantu un citus 4. daļas pantus, kuros noteikts, ka valstīm NNN zveja jāaizkavē, jānovērš un jāizskauž, īstenojot iedarbīgus ostas valsts pasākumus.

(99)

Ņemot vērā 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 28.–32. apsvērumu un iepriekš aprakstītās tālākās norises, Komisija, ievērojot NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu, uzskata, ka Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti attiecībā uz starptautiskiem noteikumiem, regulējumiem, kā arī saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

(100)

Tiek atgādināts, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (ANO TAI) Trinidādas un Tobāgo tautas attīstības līmenis 2021. gadā bija ļoti augsts (57. valsts no 191 valsts) (16).

(101)

Kā norādīts 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 36. apsvērumā, netika konstatēti pierādījumi tam, ka Trinidādas un Tobāgo nespēja pildīt starptautiskajās tiesībās noteiktos pienākumus būtu saistīta ar attīstības ierobežojumiem.

(102)

Turklāt konstatēto Trinidādas un Tobāgo trūkumu raksturu, piemēram, to, ka valsts tiesiskajā regulējumā nav īpašu noteikumu par zvejas flotes pārvaldību un NNN zvejas darbību apkarošanu, novēršanu un izskaušanu, to, ka nav obligātu procedūru, kas dotu iespēju pienācīgi verificēt tās karoga zvejas kuģu reģistrāciju, un to, ka obligāta izkrāvumu kontroles sistēma nepastāv un ostas inspekcijas ir nepienācīgas, nevar saistīt ar Trinidādas un Tobāgo attīstības līmeni un tās īpašajiem ierobežojumiem.

(103)

Turklāt Trinidādas un Tobāgo iestādes ir saņēmušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) atbalstu, kas paredzēts NNN zvejas apkarošanas valsts pasākumu pastiprināšanai (17).

(104)

Ņemot vērā 2016. gada 21. aprīļa lēmuma 34., 35. un 36. apsvērumu un norises pēc minētā datuma, Komisija, ievērojot NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu, uzskata, ka Trinidādas un Tobāgo attīstības līmenis nevājina tās kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts vispārējo sniegumu zvejniecības jomā un tāpēc nevar attaisnot vai citādi pamatot to, kāpēc tā nav pienācīgi rīkojusies, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(105)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz to, ka Trinidāda un Tobāgo nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, un nav rīkojusies, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, šī valsts saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu būtu jānosaka par NNN zvejas apkarošanā nesadarbīgu trešo valsti.

(106)

Ņemot vērā NNN zvejas regulas 18. panta 1. punkta g) apakšpunktu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pienākums atteikt zvejas produktu importēšanu Savienībā un tām nav jāprasa papildu pierādījumi vai jāvēršas pie karoga valsts ar palīdzības pieprasījumu, ja tām kļūst zināms, ka nozvejas sertifikātu apstiprinājušās iestādes pārstāv karoga valsti, kurai saskaņā ar minētās regulas 31. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss.

(107)

Būtu jānorāda, ka Trinidādas un Tobāgo noteikšana par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu valsti, nekavē Padomi veikt jebkādus iespējamus tālākus pasākumus ar mērķi izveidot nesadarbīgu valstu sarakstu saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu.

(108)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,