EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32023D1017

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2023/1017 (2023. gada 23. maijs), ar ko attiecībā uz meticilīnrezistenta Staphylococcus aureus (MRSA) uzraudzību nobarojamām cūkām groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1729 (izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 3251) (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2023/3251

OV L 136, 24.5.2023, p. 78–82 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2023/1017/oj

24.5.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 136/78


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2023/1017

(2023. gada 23. maijs),

ar ko attiecībā uz meticilīnrezistenta Staphylococcus aureus (MRSA) uzraudzību nobarojamām cūkām groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1729

(izziņots ar dokumenta numuru C(2023) 3251)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (1), un jo īpaši tās 4. panta 5. punktu, 7. panta 3. punktu un 9. panta 1. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2003/99/EK dalībvalstīm ir jānodrošina, ka, veicot uzraudzību, tiek nodrošināti salīdzināmi dati par zoonožu ierosinātāju un, ciktāl tie apdraud sabiedrības veselību, par citu slimību ierosinātāju rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem sastopamību.

(2)

Direktīvā 2003/99/EK arī noteikts, ka dalībvalstīm jānovērtē šīs rezistences tendences un avoti savā teritorijā un reizi gadā jāpārsūta Komisijai ziņojums, kurā iekļauti saskaņā ar minēto direktīvu savāktie dati.

(3)

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1729 (2) nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņotai uzraudzībai un ziņošanai par zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Minētajā īstenošanas lēmumā paredzētie noteikumi attiecas uz periodu no 2021. līdz 2027. gadam un paredz paraugu ņemšanu no dzīvnieku sugām pēc ikgadējas rotācijas sistēmas. Saskaņā ar šo rotācijas sistēmu no nobarojamām cūkām paraugi jāņem 2025. gadā.

(4)

Meticilīnrezistents Staphylococcus aureus (MRSA) ir patogēns, kas izraisa daudzas veselības aprūpē un sadzīvē iegūtas infekcijas, no kurām cilvēkus ir grūti ārstēt, jo tās ir rezistentas pret vairākām antibiotikām. Pēdējos gadu desmitos ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītās MRSA (LDz-MRSA), jo īpaši 398. sekvences tips, kas pieder pie klonu kompleksa 398, parādīšanās un pieaugošā izplatība cūkām ir kļuvusi par pasaules mēroga problēmu, jo tās izplatīšanās var apdraudēt cilvēku infekcijas slimību efektīvu ārstēšanu. Ar LDz-MRSA inficētu cūku audzēšana un kaušana ir arī potenciāli inficēšanās riska faktori noteiktām cilvēku grupām, piemēram, lauksaimniekiem un kautuvēs strādājošajiem. Tāpēc LDz-MRSA izplatības uzraudzība nobarojamām cūkām būtu ļoti noderīga, lai iegūtu visaptverošu, salīdzināmu un ticamu informāciju Savienības līmenī par MRSA attīstību un izplatīšanos un, ja vajadzīgs, izstrādātu piemērotus intervences pasākumus MRSA infekciju profilaksei un kontrolei.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2022. gada 17. oktobrī publicēja zinātnisku ziņojumu par tehniskajām specifikācijām bāzlīnijas apsekojuma veikšanai attiecībā uz meticilīnrezistenta Staphylococcus aureus (MRSA) izplatību (3) cūkām (EFSA tehniskās specifikācijas). Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka ir lietderīgi veikt viena gada ES mēroga apsekojumu nobarojamu cūku partijās kaušanas laikā, lai aplēstu MRSA izplatību Eiropā nobarojamo cūku populācijā, un ir noteikts šā apsekojuma protokols, kurš ietver mērķpopulāciju, paraugu ņemšanas prasības, analītiskās metodes un datu ziņošanas prasības.

(6)

Šīs EFSA tehniskās specifikācijas būtu jāņem vērā, kad tiek izstrādāti noteikumi par saskaņotu uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz MRSA nobarojamām cūkām Savienībā.

(7)

Lai izmantotu 2025. gadā plānoto nobarojamu cūku paraugu ņemšanu attiecībā uz citām baktērijām atbilstoši ieviestajai ikgadējas rotācijas sistēmai, prasības par MRSA uzraudzību nobarojamām cūkām būtu jānosaka Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1729 un jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra.

(8)

Tāpēc Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1729 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1729

Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1729 groza šādi:

(1)

lēmuma 1. panta 2. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f)

meticilīnrezistents Staphylococcus aureus (MRSA).”;

(2)

lēmuma 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   AMR nacionālās references laboratorijas vai citas laboratorijas, kuras kompetentā iestāde nozīmējusi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 37. pantu, ir atbildīgas par:

a)

šā panta 1. punktā minēto baktēriju izolātu antimikrobiālās uzņēmības testēšanu saskaņā ar pielikuma A daļas 4. punktā izklāstītajām tehniskajām prasībām;

b)

ESBL-, AmpC- vai CP-producējošas E. coli īpašo uzraudzību saskaņā ar pielikuma A daļas 5. punktā izklāstītajām tehniskajām prasībām;

c)

MRSA īpašo uzraudzību saskaņā ar pielikuma A daļas 5.a punktā izklāstītajām tehniskajām prasībām;

d)

pielikuma A daļas 6. punktā minēto alternatīvo metodi.”

;

(3)

Pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2023. gada 23. maijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Stella KYRIAKIDES


(1)  OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1729 (2020. gada 17. novembris) par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2013/652/ES (OV L 387, 19.11.2020., 8. lpp.).

(3)  https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/7620


PIELIKUMS

Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1729 pielikuma A daļu groza šādi:

1)

1. punktam pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f)

MRSA izolātus, kas iegūti no nazālajām iztriepēm, kuras ņemtas no nobarojamām cūkām kaušanas laikā.”;

2)

2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

2021., 2023., 2025. un 2027. gadā – AMR uzraudzību veic attiecībā uz nobarojamām cūkām, liellopiem, kas ir jaunāki par vienu gadu, cūkgaļu un liellopu gaļu, izņemot MRSA uzraudzību nobarojamām cūkām – to 2023. un 2027. gadā neveic;”;

3)

3.1. punktu aizstāj ar šādu:

“3.1.

Kautuves

a)

Paraugu ņemšanas modelis

Izstrādājot aklās zarnas satura paraugošanas plānu kautuvēm, dalībvalstis ņem vērā EFSA tehniskās specifikācijas nejaušinātai paraugu ņemšanai, kas tiek veikta tādas saskaņotas uzraudzības vajadzībām, kurā uzrauga zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (1).

Izstrādājot nobarojamu cūku nazālo iztriepju paraugošanas plānu kautuvēm, dalībvalstis ņem vērā EFSA tehniskās specifikācijas bāzlīnijas apsekojuma veikšanai attiecībā uz meticilīnrezistenta Staphylococcus aureus (MRSA) izplatību cūkām (2).

Dalībvalstis nodrošina proporcionālu stratificētu paraugošanu kautuvēs, kurās tiek pārstrādāti vismaz 60 % no attiecīgās dalībvalsts konkrētās mājdzīvnieku populācijas, paraugus ņemot vienmērīgi visa uzraudzības perioda laikā un, ciktāl iespējams, nejauši izraudzītās mēneša dienās. Paraugus ņem no veseliem dzīvniekiem, kas atlasīti no nejauši izraudzītām epidemioloģiskajām vienībām. Broileru un gaļas tītaru epidemioloģiskā vienība ir saime. Nobarojamu cūku un liellopu, kas jaunāki par vienu gadu, epidemioloģiskā vienība ir kaušanas partija.

Gadā no vienas epidemioloģiskās vienības ņem tikai vienu aklās zarnas paraugu. Katru aklās zarnas paraugu ņem no liemeņa, kas no epidemioloģiskās vienības izraudzīts nejauši. Savukārt no broileriem katru aklās zarnas satura paraugu iegūst no desmit liemeņiem, kas nejauši izraudzīti no epidemioloģiskās vienības.

Katru gadu ņem divdesmit nazālās iztriepes no divdesmit dažādām cūkām, kas nejauši izraudzītas no vienas un tās pašas epidemioloģiskās vienības. Šos paraugus apvieno četrās jauktās grupās pa pieciem paraugiem katrā. Ja epidemioloģiskajā vienībā ir mazāk par divdesmit cūkām, paraugus ņem no visām šīs epidemioloģiskās vienības cūkām un iegūtos paraugus apvieno pēc iespējas vienmērīgāk, lai izveidotu četras jauktas paraugu grupas. Paraugus ņem pēc cūku apdullināšanas, bet pirms liemeņu plaucēšanas.

Vienā kautuvē ņemto paraugu skaits ir proporcionāls katras paraugošanas plānā iekļautās kautuves gada jaudai.

b)

Paraugu skaits

Lai 4.1. punktā minēto minimālo prasīto baktēriju izolātu skaitu testētu uz antimikrobiālo uzņēmību, dalībvalstis katru gadu ņem pietiekamu skaitu paraugu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā, 1. punkta b) apakšpunktā un 1. punkta c) apakšpunkta i) līdz iv) punktā, un to dara, ņemot vērā to baktēriju sugu aplēsto izplatību, attiecībā uz kurām notiek attiecīgās dzīvnieku populācijas uzraudzība.

Atkāpjoties no šā apakšpunkta pirmās daļas, ja ir zināms, ka uzraugāmo baktēriju sugu izplatība attiecīgajā dzīvnieku populācijā ir zemāka vai vienāda ar 30 %, vai ja pirmajā uzraudzības gadā nav zināms, cik liela ir izplatība, vai ja paraugošanai pieejamo epidemioloģisko vienību skaits nav pietiekams, tad, lai nepieļautu, ka vienas un tā pašas vienības tiktu paraugotas atkārtoti, dalībvalstis var nolemt ierobežot gadā ņemamo paraugu skaitu, nosakot, ka maksimālais skaits ir 300. Ja dalībvalsts gadā saražo mazāk par 100 000 tonnām broileru gaļas, mazāk par 100 000 tonnām tītara gaļas, mazāk par 100 000 tonnām cūkgaļas vai mazāk par 50 000 tonnām liellopu gaļas, minēto gadam noteikto skaitu katrai konkrētajai baktēriju izolātu / dzīvnieku populāciju kombinācijai var samazināt līdz 150. Dalībvalstis, kas izmanto iespēju samazināt gada paraugu skaitu, savu lēmumu balsta uz dokumentētiem pierādījumiem, piemēram, apsekojumu rezultātiem, un šos pierādījumus Komisijai iesniedz, iekams tās pirmo reizi ievieš paraugu skaita samazinājumu.

Dalībvalstis katru gadu ņem vismaz 300 paraugus no katras 1. punkta d) apakšpunkta i) līdz iv) punktā minētās dzīvnieku populācijas. Atkāpjoties no minētās prasības, ja dalībvalstu gada produkcija ir mazāka par 100 000 tonnām broileru gaļas, mazāka par 100 000 tonnām tītaru gaļas, mazāka par 100 000 tonnām cūkgaļas vai mazāka par 50 000 tonnām liellopu gaļas, tās var nolemt 300 paraugu vietā ņemt vismaz 150 paraugus no katras konkrētās izmeklējamās dzīvnieku populācijas.

Dalībvalstis katru gadu ņem paraugus no pietiekama skaita 1. apakšpunkta f) apakšpunktā minētās dzīvnieku populācijas epidemioloģisko vienību, lai iegūtu precīzu MRSA izplatības novērtējumu nobarojamo cūku populācijā savā valstī. Šim nolūkam tās izmanto formulas, pēc kurām aprēķina, no cik kaušanas partijām paraugi jāņem, kā minēts EFSA tehniskajās specifikācijās bāzlīnijas apsekojuma veikšanai attiecībā uz meticilīnrezistenta Staphylococcus aureus (MRSA) izplatību cūkām (3).”;

4)

4.1. punktam pievieno šādu daļu:

“MRSA:

Līdz 208 izolātiem, kas iegūti no 1. punkta f) apakšpunktā minētajiem paraugiem un apstiprināti saskaņā ar 5.a punktu.”;

5)

4.2. punktu groza šādi:

a)

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Lai noteiktu Salmonella spp., C. coli, C. jejuni, komensālo indikatorbaktēriju E. coli, E. faecalis, E. faecium un MRSA antimikrobiālo uzņēmību, dalībvalstis izmanto turpmāk 2., 3., 4. 4.a tabulā norādītās epidemioloģiskās robežvērtības un koncentrāciju diapazonus.”;

b)

aiz trešās daļas iekļauj šādu daļu:

“MRSA īpašās uzraudzības vajadzībām dalībvalstis izmanto 5.a punktā minētās metodes.”;

c)

aiz 4. tabulas pievieno šādu 4.a tabulu:

“4.a tabula

Antimikrobiālo līdzekļu kopums, kas jāiekļauj AMR uzraudzībā, EUCAST rezistences interpretēšanas robežvērtības un koncentrāciju diapazoni Staphylococcus aureus testēšanai

Antimikrobiālais līdzeklis

Antimikrobiālo līdzekļu klase

AMR interpretēšanas robežvērtības (mg/L)

Koncentrāciju diapazoni (mg/L)

(Iekavās avotu skaits)

ECOFF 2022

Klīniskā robežvērtība 2022

Cefoksitīns

Cefamicīns

>4

>4 *

0,5 –16 (6 )

Hloramfenikols

Fenikols

>16

>8

4 –64 (5 )

Ciprofloksacīns

Fluorhinolons

>2

>1

0,25 –8 (6 )

Klindamicīns

Linkozamīds

>0,25

>0,25

0,125 –4 (6 )

Eritromicīns

Makrolīds

>1

>1

0,25 –8 (6 )

Gentamicīns

Aminoglikozīds

>2

>2

0,5 –16 (6 )

Linezolīds

Oksazolidinons

>4

>4

1 –8 (4 )

Mupirocīns

Karbonskābe

>1

NP

0,5 –2 + 256 (4 )

Hinupristīns/dalfopristīns

Streptogramīns

>1

>2

0,5 –4 (4 )

Sulfametoksazols

Folātu vielmaiņas ceļa antagonists

>128

NP

64 –512 (4 )

Tetraciklīns

Tetraciklīns

>1

>2

0,5 –16 (6 )

Tiamulīns

Pleiromutilīns

>2

NP

0,5 –4 (4 )

Trimetoprims

Folātu vielmaiņas ceļa antagonists

>2

>4

1 –16 (5 )

Vankomicīns

Glikopeptīds

>2

>2

1 –8 (4 )

NP: nav pieejama, *: EUCAST nav norādījusi klīnisko robežvērtību”

6)

aiz 5. punkta iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a

MRSA īpašā uzraudzība

Lai nazālajās iztriepēs, kas ņemtas atbilstoši 1. punkta f) apakšpunktam, noteiktu MRSA, 3. panta 2. punktā minētās laboratorijas izmanto uz izolēšanu un PĶR balstītas (4) apstiprināšanas metodes, kas minētas EFSA tehniskajās specifikācijās bāzlīnijas apsekojuma veikšanai attiecībā uz meticilīnrezistenta Staphylococcus aureus (MRSA) izplatību cūkām (5) un sīki aprakstītas ESRL protokolos attiecībā uz AMR (6).

Lai apstiprinātu varbūtējos MRSA izolātus, laboratorijas var nolemt PĶR balstītu apstiprināšanas metodi aizstāt ar vesela genoma sekvencēšanas metodi, ko īsteno atbilstoši ESRL protokoliem attiecībā uz AMR (7).

Visus apstiprinātos MRSA izolātus (ne vairāk kā 208 izolātus), kas identificēti ar PĶR balstītu vai vesela genoma sekvencēšanas metodi, testē ar 4.a tabulā norādīto antimikrobiālo līdzekļu kopumu. Testē ne vairāk kā vienu izolātu no katras epidemioloģiskās vienības. MRSA izolātus, kas apstiprināti ar PĶR balstītu metodi un nepieder pie klonu kompleksa 398, testē ar vesela genoma sekvencēšanas metodi, ko īsteno atbilstoši ESRL protokoliem attiecībā uz AMR (8). 20 % MRSA izolātu, kas apstiprināti ar PĶR balstītu metodi un pieder pie klonu kompleksa 398, testē ar vesela genoma sekvencēšanas metodi, kur testē ne vairāk kā divdesmit izolātus.”


(1)  https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/6364

(2)  https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/7620

(3)  https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/7620

(4)  Metode, kas balstīta uz polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) analīzēm.

(5)  https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/7620

(6)  https://www.eurl-ar.eu/protocols.aspx

(7)  https://www.eurl-ar.eu/protocols.aspx

(8)  https://www.eurl-ar.eu/protocols.aspx


Top