EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R2114

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/2114 (2022. gada 13. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē pasākumus potenciālu nepieredzējušu kolektīvās finansēšanas projektu ieguldītāju iesaistīšanās zināšanu pārbaudes un zaudējumu segšanas spējas simulācijas veikšanai (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2022/4849

OV L 287, 8.11.2022, p. 26–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/2114/oj

8.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/26


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2114

(2022. gada 13. jūlijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē pasākumus potenciālu nepieredzējušu kolektīvās finansēšanas projektu ieguldītāju iesaistīšanās zināšanu pārbaudes un zaudējumu segšanas spējas simulācijas veikšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 (2020. gada 7. oktobris) par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937 (1), un jo īpaši tās 21. panta 8. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji Regulas (ES) 2020/1503 21. pantā minēto iesaistīšanās zināšanu pārbaudi potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem veic saskaņotā veidā, ir jāparedz kopīgi noteikumi par to, kā novērtēt, vai un kuri piedāvātie kolektīvās finansēšanas pakalpojumi ir piemēroti potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem.

(2)

Lai nodrošinātu, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji pārliecinās, ka potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji izprot ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem saistītā riska līmeni, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka no potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem apkopotā informācija ir uzticama un precīzi atspoguļo to zināšanas, prasmes, pieredzi un finansiālo situāciju, ieguldījumu mērķus un pamatizpratni par saistītajiem riskiem.

(3)

Ieguldītāji būtu skaidri un vienotā veidā jāinformē par riskiem, kas tiem rastos, ja viņi nolemtu ieguldīt kolektīvās finansēšanas pakalpojumos. Tāpēc kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz saskaņots brīdinājums par risku potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem, kuri nenokārto iesaistīšanās zināšanu pārbaudi, ievērojot konkrētas prasības par to, kā brīdinājums būtu jāattēlo šādiem ieguldītājiem.

(4)

Lai veicinātu ieguldītāju aizsardzību un nodrošinātu, ka potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji pienācīgi veic zaudējumu segšanas spējas simulāciju, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem savā tīmekļa vietnē būtu jādara pieejams tiešsaistes aprēķināšanas rīks, kura mērķis ir palīdzēt potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem simulēt savu spēju segt zaudējumus. Tomēr, ņemot vērā, ka potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji šādā tiešsaistes aprēķināšanas rīkā ievadītu sensitīvu informāciju, minētais rīks būtu jāizveido tā, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nevarētu piekļūt informācijai, ko ievadījuši potenciāli nepieredzējušie ieguldītāji, vai reģistrēt šādu informāciju.

(5)

Lai nodrošinātu, ka informāciju, ko tiešsaistes aprēķināšanas rīkā ievada potenciāli nepieredzējuši ieguldītāji, nevar apkopot bez viņu nepārprotamas piekrišanas, minētais rīks būtu jāizveido tā, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nevarētu mainīt vai ietekmēt potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju veiktās simulācijas rezultātus. Turklāt, lai aizsargātu potenciālos nepieredzējušos ieguldītājus un jo īpaši lai ļautu tiem pārbaudīt, vai viņu ievadītā informācija ir pareiza un precīza, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu tieši jāapkopo zaudējumu segšanas spējas simulācijas rezultāti; tā vietā potenciālajiem nepieredzējušiem ieguldītājiem šādi rezultāti būtu brīvprātīgi jādara pieejami tikai tad, ja tie uzskata, ka simulācijas rezultāts pienācīgi atspoguļo to spēju segt zaudējumus.

(6)

Lai nodrošinātu elastību attiecībā uz veidu, kādā tiek veikta zaudējumu segšanas spējas simulācija, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējai piedāvāt potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem iespēju simulēt savu spēju segt zaudējumus, izmantojot citu metodi, proti, bez tiešsaistes aprēķina rīka palīdzības, ar noteikumu, ka šāda iespēja tiek piedāvāta papildus tam, ka tiešsaistes aprēķināšanas rīks tiek darīts pieejams kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs.

(7)

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju attiecībā uz potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju zaudējumu segšanas spējas simulāciju, būtu jāparedz noteikumi par to, kā būtu jāaprēķina potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju aktīvu neto vērtība, pamatojoties uz to gada ienākumiem, likvīdo aktīvu kopsummu un ikgadējām finanšu saistībām.

(8)

Ņemot vērā atšķirīgu pieeju riskus un šādu atšķirību iespējamo negatīvo ietekmi uz potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju zaudējumu segšanas spējas simulācijas nozīmīgumu, ir lietderīgi pietiekami detalizēti precizēt, kā jāaprēķina katrs aktīvu neto vērtības aprēķināšanai izmantotais komponents, un noteikt vienotu datumu dažādo komponentu novērtēšanai.

(9)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un kas izstrādāts ciešā sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi.

(10)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (3) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 1. jūnijā sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu piemērotības novērtējums

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 1. punktu novērtējot, vai un kādi piedāvātie kolektīvās finansēšanas pakalpojumi ir piemēroti potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ņem vērā:

a)

to, vai potenciālajam nepieredzējušajam ieguldītājam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas, lai izprastu riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem kopumā;

b)

to, vai potenciālajam nepieredzējušajam ieguldītājam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas, lai izprastu riskus, kas saistīti ar kolektīvās finansēšanas platformā piedāvāto ieguldījumu veidiem.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji novērtē potenciālā nepieredzējušā ieguldītāja izpratni par to, kas ir kolektīvās finansēšanas pakalpojums, un par ar to saistītajiem riskiem.

2. pants

Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 2. punktu pieprasāmā informācija

1.   Informācija, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāpieprasa no potenciālajiem nepieredzējušajiem ieguldītājiem par viņu pieredzi un pamatizpratni par riskiem, kuri saistīti ar ieguldīšanu, ciktāl tas atbilst piedāvātā kolektīvās finansēšanas pakalpojuma būtībai, apjomam un sarežģītībai un paredzētā ieguldījuma veidam, ietver šādu informāciju:

a)

ieguldījumu pakalpojumu un finanšu ieguldījumu veidi, kas ir zināmi potenciālajam nepieredzējušajam ieguldītājam;

b)

potenciālā nepieredzējušā ieguldītāja iepriekšējo darījumu ar pārvedamiem vērtspapīriem, kolektīvās finansēšanas vajadzībām atļautiem instrumentiem vai aizdevumiem, tostarp agrīna vai paplašināšanās posma uzņēmumos, raksturs, apjoms un biežums un laikposms, kurā šie darījumi ir veikti;

c)

potenciālā nepieredzējušā ieguldītāja izglītības un profesionālais līmenis vai attiecīgā agrākā profesija, tostarp jebkāda profesionālā pieredze vai prasmes, kas iegūtas saistībā ar kolektīvās finansēšanas ieguldījumiem.

2.   Informācija, kas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāpieprasa no potenciālajiem nepieredzējušajiem ieguldītājiem par viņu ieguldījumu mērķiem, attiecīgā gadījumā saistībā ar piedāvātā kolektīvās finansēšanas pakalpojuma veidu, ietver:

a)

informāciju par potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju paredzamo ieguldījumu turēšanas periodu;

b)

potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju riska profils un viņu vēlmes attiecībā uz ieguldījumu ilgtspēju;

c)

potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju ieguldījumu mērķi.

3.   Novērtējot potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju finansiālo stāvokli, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji ņem vērā Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 5. punktā minētās simulācijas rezultātus.

3. pants

Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 2. punktu pieprasītās informācijas uzticamība

1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, kas apkopota no potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 2. punktu, ir uzticama un precīzi atspoguļo potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju zināšanas, prasmes, pieredzi un finansiālo situāciju, ieguldījumu mērķus un pamatizpratni par saistītajiem riskiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji veic šādus pasākumus:

a)

informē potenciālos nepieredzējušos ieguldītājus par to, cik svarīgi ir sniegt precīzu un atjauninātu informāciju;

b)

nodrošina, ka informācijas apkopošanai izmantotie līdzekļi ir piemēroti šo potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju mērķiem un ir pienācīgi izstrādāti, lai šie potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji tos varētu izmantot;

c)

nodrošina, ka izmantotie jautājumi ir saprotami potenciālajiem nepieredzējušajiem ieguldītājiem un ir pietiekami precīzi, lai apkopotu informāciju, kas adekvāti un precīzi atspoguļo potenciālo nepieredzējušo ieguldītāju situāciju.

4. pants

Brīdinājums par risku saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 4. punktu

1.   Sniedzot Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 4. punktā minēto brīdinājumu par risku, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nemudina potenciālos nepieredzējušos ieguldītājus veikt ieguldījumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais brīdinājums par risku ietver šādu tekstu:

Ieguldījums kolektīvās finansēšanas projektā ietver risku zaudēt visu ieguldīto naudu.

3.   Šā panta 1. punktā minētais brīdinājums par risku potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem viegli salasāmā un pamanāmā veidā ir attēlots kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnē.

4.   Logs, kurā attēlots 1. punktā minētais brīdinājums par risku, ir pamanāms un paliek redzams kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnē, līdz potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji ir apliecinājuši, ka ir saņēmuši un sapratuši minēto brīdinājumu.

5. pants

Zaudējumu segšanas spējas simulācija, izmantojot tiešsaistes aprēķina rīku

1.   Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji savā tīmekļa vietnē dara pieejamu tiešsaistes aprēķina rīku, kas ļauj potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem simulēt savu spēju segt zaudējumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētais tiešsaistes rīks potenciālu nepieredzējušu ieguldītāju spēju segt zaudējumus aprēķina, pamatojoties uz Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā uzskaitīto informāciju, ko sniedzis nepieredzējušais ieguldītājs.

3.   Šā panta 1. punktā minētais tiešsaistes rīks ir viegli izmantojams, un tas neprasa potenciālajiem nepieredzējušajiem ieguldītājiem veikt citus uzdevumus kā vien sniegt Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju.

4.   Šā panta 1. punktā minētais tiešsaistes rīks simulācijas rezultātu attēlo veidā, kas ir skaidrs un saprotams potenciālajiem nepieredzējušajiem ieguldītājiem.

5.   Šā panta 1. punktā minēto tiešsaistes rīku izveido tā, lai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji nevarētu piekļūt informācijai, ko potenciālie ieguldītāji ievadījuši saskaņā ar 3. punktu, vai reģistrēt to, vai arī grozīt vai ietekmēt 4. punktā minētās simulācijas rezultātu. Tomēr tiešsaistes rīks var ietvert funkciju, kas ļauj potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem nosūtīt simulācijas rezultātu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam.

6. pants

Zaudējumu segšanas spējas simulācija papildus tiešsaistes aprēķina rīkam

Papildus 5. panta 1. punktā minētajam tiešsaistes instrumentam kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem var piedāvāt iespēju viņu spēju segt zaudējumus simulēt, izmantojot citu metodi, ar noteikumu, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs potenciāliem nepieredzējušiem ieguldītājiem sniedz atbilstīgu informāciju par metodi, kas izmantota, lai simulētu spēju segt zaudējumus.

7. pants

Potenciāla nepieredzējuša ieguldītāja aktīvu neto vērtības aprēķināšana

Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 5. punktā minētās simulācijas vajadzībām potenciālu nepieredzējušu ieguldītāju aktīvu neto vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

 

aktīvu neto vērtība = (gada neto ienākumi) + (likvīdo aktīvu kopsumma) – (ikgadējās finanšu saistības)

8. pants

Gada neto ienākumi

1.   Gada neto ienākumus, kas minēti 7. pantā noteiktajā formulā, aprēķina kā nepieredzējušā ieguldītāja kopējos gada ienākumus pēc saistīto izmaksu un maksājumu, sociālo iemaksu un nodokļu atskaitīšanas.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā kopējie gada ienākumi ir summa, ko veido visi darba ienākumi, procenti par banku noguldījumiem vai citiem parāda instrumentiem, jebkādi dividenžu maksājumi vai ienākumi no nekustamā īpašuma, kur:

a)

“darba ienākumi” ietver algas, bezdarbnieka pabalstus un pensiju maksājumus, ko saņem nepieredzējušais ieguldītājs, izņemot ārkārtas maksājumus;

b)

“procenti par banku noguldījumiem vai citiem parāda instrumentiem” ietver maksājumus par banku noguldījumiem vai citiem parāda instrumentiem, ko nepieredzējušais ieguldītājs saņēmis iepriekšējā kalendārajā gadā, izņemot ārkārtas maksājumus;

c)

“dividenžu maksājumi” ietver maksājumus, ko potenciālais nepieredzējušais ieguldītājs saņēmis no akcijām vai daļām kolektīvo ieguldījumu shēmā vai citiem pašu kapitāla instrumentiem, izņemot jebkādu kapitāla pieaugumu, kas gūts, pārdodot visu šādu līdzdalību vai tās daļu;

d)

“ieņēmumi no nekustamā īpašuma” ietver visus maksājumus, kas saņemti saistībā ar nekustamā īpašuma nomu, izņemot jebkādu kapitāla pieaugumu, kas gūts, pārdodot visus šādus nekustamos īpašumus vai to daļu.

9. pants

Likvīdo aktīvu kopsumma

1.   Likvīdo aktīvu kopsummu, kas minēta 7. pantā noteiktajā formulā, aprēķina kā summu, kuru veido nepieredzējuša ieguldītāja krājkontos un norēķinu kontos turētas naudas kopsumma un tādu aktīvu vērtība, kas viegli un ātri konvertējami skaidrā naudā, tostarp:

a)

ieguldījumu produkti, kurus var pārvērst skaidrā naudā ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā;

b)

finanšu instrumenti, par kuriem panākta vienošanās regulētā tirgū Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (4) 4. panta 1. punkta 21) apakšpunkta nozīmē;

c)

kolektīvo ieguldījumu shēmu akcijas un ieguldījumu apliecības, kas piedāvā izpirkšanas tiesības vismaz reizi nedēļā.

2.   Par likvīdiem aktīviem neuzskata šādus aktīvus:

a)

nekustamais īpašums;

b)

summas, kas iemaksātas pensiju shēmā arodpensijas mērķiem;

c)

uzņēmuma akcijas, kas nav brīvi izpērkamas vai pārvedamas, tostarp iepriekšējie kolektīvās finansēšanas ieguldījumi.

10. pants

Ikgadējās finanšu saistības

Ikgadējās finanšu saistības, kas minētas 7. pantā noteiktajā formulā, ietver visus izdevumus, par kuriem nepieredzējis ieguldītājs ir uzņēmies saistības attiecībā uz konkrēto kalendāro gadu, tostarp:

a)

prasījumi saistībā ar alimentiem un bērnu uzturēšanu;

b)

īre un hipotekārie maksājumi;

c)

aizdevumu atmaksa;

d)

apdrošināšanas prēmiju maksājumi;

e)

maksājumi par komunālo pakalpojumu izmaksām, tostarp maksājumi, kas veikti, lai segtu izdevumus par elektroenerģiju, apkuri un ūdeni;

f)

pakalpojumu abonēšanas maksājumi;

g)

ienākuma nodoklis un īpašuma nodokļi.

11. pants

Likvīdo aktīvu kopsummas un ikgadējo finanšu saistību novērtēšanas datums

1.   Šīs regulas 9. pantā minēto likvīdo aktīvu kopsummu un 10. pantā minētās ikgadējās finanšu saistības novērtē tā kalendārā gada 31. decembrī, kas ir pirms simulācijas veikšanas gada.

2.   Tomēr, ja novērtējums šādā datumā precīzi neatspoguļotu potenciālā ieguldītāja aktīvu neto vērtības pašreizējo situāciju, novērtēšanu veic nesenākā datumā, kas ļauj veikt precīzāku vērtējumu.

3.   Šā panta 2. punkta nolūkā nesenāks datums var būt jebkurš datums starp tā kalendārā gada 31. decembri, kas ir pirms simulācijas veikšanas kalendārā gada, un datumu, kurā veikta simulācija, un likvīdo aktīvu kopsummas un ikgadējo finanšu saistību vērtēšanai izmanto to pašu minēto datumu. Nosakot šādu datumu, potenciāli nepieredzējuši ieguldītāji apsver, vai šāda datuma noteikšana par atsauces datumu ļaus precīzi novērtēt gada neto ienākumus, likvīdo aktīvu kopsummu un ikgadējās finanšu saistības, kas minētas 7. pantā noteiktajā formulā.

4.   Gada neto ienākumi, kas minēti 8. pantā, ir ienākumi tajā kalendārajā gadā, kas ir pirms simulācijas veikšanas gada. Tomēr, ja likvīdo aktīvu kopsummas un ikgadējo finanšu saistību novērtēšanu veic, izmantojot nesenāku datumu saskaņā ar šā panta 2. punkta otro daļu, gada neto ienākumi ir ienākumi, kas saņemti 12 mēnešos pirms šāda jaunākā datuma.

12. pants

Zaudējumu segšanas spējas simulācijas rezultāta nosūtīšana

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji pieprasa, lai potenciālie nepieredzējušie ieguldītāji informētu par saskaņā ar Regulas (ES) 2020/1503 21. panta 5. punktu veiktās simulācijas rezultātiem.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 347, 20.10.2020., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).


Top