EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R1924

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1924 (2022. gada 10. oktobris) ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam

C/2022/7039

OV L 264, 11.10.2022, p. 12–44 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/1924/oj

11.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 264/12


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/1924

(2022. gada 10. oktobris)

ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie pasākumi

(1)

Pēc tam, kad Savienības ražošanas nozare iesniedza sūdzību, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2002. gada 19. decembrī sāka izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importu (“sākotnējā izmeklēšana”) (2). Ar Regulu (EK) Nr. 435/2004 (3) Padome noteica antidempinga maksājumus ĶTR un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Pēc tam attiecībā uz sākotnējiem pasākumiem tika veiktas divas termiņbeigu pārskatīšanas (4), ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas”), un daļēja starpposma pārskatīšana (5), ievērojot pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(3)

Sākotnējie pasākumi tika piemēroti visam ĶTR un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam, izņemot tāda nātrija ciklamāta importu, ko ražo Ķīnas ražotāji eksportētāji Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited (uzņēmumi pieder pie vienas un tās pašas grupas un tālāk tiek saukti par “Fang Da”). Tā kā dempings netika konstatēts (6), minētajiem uzņēmumiem sākotnēji piemērotā maksājuma likme bija nulle.

(4)

Atbilstīgi PTO Apelācijas institūcijas ziņojumam lietā Mexico – Definitive Anti-dumping Measures on Beef and Rice (7) iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās, kas tika veiktas attiecībā uz pasākumiem, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 435/2004, Fang Da netika pārbaudīts un uz to netika attiecināti pēc minētajām pārskatīšanām spēkā esošie pasākumi.

(5)

Pēc tam, kad Savienības ražošanas nozare iesniedza sūdzību, Komisija 2015. gada 12. augustā sāka tādu antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta importu Savienībā, kura attiecās tikai uz Fang Da grupu. (8) Ar Regulu (ES) 2016/1159 (9) Komisija noteica antidempinga maksājumus tāda ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta importam, ko ražo Fang Da.

(6)

Tādējādi piemērotā maksājuma likme Indonēzijai bija 0,24 EUR/kg–0,27 EUR/kg un ĶTR – 0,23 EUR/kg–1,17 EUR/kg (“spēkā esošie pasākumi”).

1.2.   Termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījums

(7)

Pēc paziņojuma par gaidāmajām termiņa beigām (10) publicēšanas Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(8)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2021. gada 14. aprīlī iesniedza Productos Aditivos S.A. (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir vienīgais nātrija ciklamāta ražotājs Savienībā un tādējādi pārstāv 100 % no nātrija ciklamāta kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties dempings no ĶTR un atkārtoties dempings no Indonēzijas, kā arī varētu turpināties kaitējums Savienības ražošanas nozarei (11), ko rada imports no ĶTR, un atkārtoties Indonēzijas radītais kaitējums.

(9)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasa termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz pasākumiem, kas noteikti gan saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1159, gan saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1160 (12).

1.3.   Termiņbeigu pārskatīšanas sākšana

(10)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, 2021. gada 16. jūlijā Komisija, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes nātrija ciklamāta importu Savienībā. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (13) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(11)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

1.5.   Ieinteresētās personas

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija konkrēti informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos ražotājus attiecīgajās valstīs un attiecīgo valstu iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Personas nepieprasīja uzklausīšanu.

1.6.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(14)

Komisija saņēma piezīmes par procedūras sākšanu no Indonēzijas valdības (“IV”). IV apgalvoja, ka, tā kā antidempinga maksājumi ir spēkā kopš 2004. gada, tad pārskatāmā ražojuma importa radītais kaitējums ir pilnībā novērsts. Turklāt tika norādīts, ka tad, ja Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek radīts kaitējums, tas ir nevis pārskatāmā ražojuma importa, bet gan tādu citu faktoru (ieskaitot pašu radītu kaitējumu) radīts, kā, piemēram, nepareiza pārvaldība vai patērētāju izvēle, kura varētu noteikt lietotāju izvēli par labu importētam, nevis iekšzemes ražojumam, un Komisijai šie faktori būtu jāizmeklē.

(15)

Komisija norāda, ka IV neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu, tāpēc tas tika noraidīts kā nepamatots. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā bija sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka, beidzoties pasākumu termiņam, varētu turpināties dempings un atkārtoties dempings un turpināties un atkārtoties kaitējums, un tādējādi ir izpildītas pamatregulas 11. panta 2. punkta prasības. Turklāt IV izvirzītie apgalvojumi, lai gan būdami nepamatoti, tika sīki pārbaudīti izmeklēšanas gaitā un ir sīkāk aplūkoti turpmāk tekstā.

1.7.   Atlase

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.7.1.   Importētāju atlase

(17)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(18)

Tā kā pieprasīto informāciju sniedza tikai viens nesaistītais importētājs, nesaistīto importētāju izlase nebija jāveido.

1.7.2.   Ražotāju eksportētāju atlase attiecīgajās valstīs

(19)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR un Indonēzijas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR un Indonēzijas attiecīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(20)

Neviens no ražotājiem eksportētājiem no attiecīgajām valstīm nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē.

1.8.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(21)

Komisija nosūtīja ĶTR valdībai (“ĶV”) anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(22)

Komisija nosūtīja saites uz anketām jautājumiem vienīgajam Savienības ražotājam un nesaistītajam importētājam, kas sniedza paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. Procedūras sākšanas dienā anketas kļuva pieejamas arī tiešsaistē (14).

(23)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no vienīgā Savienības ražotāja, viena nesaistīta importētāja un diviem lietotājiem Savienībā.

1.9.   Pārbaude

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

Ražotājs Savienībā:

Productos Aditivos S.A., Montcada i Reixac, Spānija.

2.   PĀRSKATĀMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Pārskatāmais ražojums

(25)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats ražojums, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās, proti, nātrija ciklamāts, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00 (Taric kods 2929900010) (“pārskatāmais ražojums”).

(26)

Nātrija ciklamāts ir patēriņa produkts, kas tiek izmantots par pārtikas piedevu, tas plaši tiek izmantots par saldinātāju pārtikas rūpniecībā, kā arī to izmanto mazkaloriju un diētisko galda saldinātāju ražotāji. Nelielos daudzumos to izmanto arī farmācijā.

(27)

Nātrija ciklamāts ir ķīmiski tīra viela. Tomēr, tāpat kā jebkurai tīrai ķīmiskai vielai, tai var būt nenozīmīgi piemaisījumi, kuru daudzums ražojumā ir mg/kg. Nātrija ciklamāta kvalitāti ietekmē piemaisījumu saturs, kas noteikts Savienības tiesību aktos. Nātrija ciklamātu var atrast divās dažādās formās: ūdeni saturošs (HC), kur mitruma daudzums ir 15 %, un ūdeni nesaturošs (AC), kur mitruma daudzums ir līdz 1 %. Abiem nātrija ciklamāta veidiem ir vienādas galvenās īpašības un lietojums; atšķiras tikai to salduma pakāpe; ūdens satura dēļ HC tipa nātrija ciklamāts ir mazāk salds. Šā paša iemesla dēļ atšķiras arī cenas. AC tipa viela ir dārgāka nekā HC tipa viela. Tāpēc šajā procedūrā abus minētos veidus uzskata par vienu ražojumu.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(28)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR un Indonēzijas izcelsmes pārskatāmais ražojums.

2.3.   Līdzīgais ražojums

(29)

Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšana, līdzīgi tam, ko noteica sākotnējā izmeklēšana, apstiprināja, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

attiecīgajam ražojumam,

ražojumam, ko ražo un pārdod attiecīgās valsts iekšzemes tirgū, un

Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam ražojumam.

(30)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   ĶTR

3.1.1.   Ievadpiezīmes

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(32)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nātrija ciklamāta imports no ĶTR turpinājās augstā līmenī. Saskaņā ar Comext (15) sniegto informāciju, nātrija ciklamāta imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja [51 %–66 %] no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 38–45 % no Savienības tirgus iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā, savukārt Indonēzijas gadījumā tas bija 0 %–2 % no Savienības tirgus PIP laikā salīdzinājumā ar 0 %–1 % no Savienības tirgus iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā. Absolūtā izteiksmē imports par dempinga cenām apjomi no ĶTR (atskaitot importu no eksportētāja Fang Da) un no Indonēzijas pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā bija līdzīgā līmenī, salīdzinot ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu.

(33)

Kā minēts 23. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ Komisija 2021. gada 31. augustā informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā sakarā nesaņēma nekādas piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(34)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga no ĶTR turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, īpaši uz informāciju pārskatīšanas pieprasījumā, informāciju, kas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja), un informāciju no citiem publiski pieejamiem avotiem, īpaši Global Trade Atlas (“GTA”) (16).

3.1.2.   Procedūra normālās vērtības noteikšanai ĶTR izcelsmes nātrija ciklamāta importam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu

(35)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz ĶTR liek domāt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(36)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pamatojošus pierādījumus attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(37)

Noteiktajā termiņā netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no ĶV un netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Pēc tam, 2022. gada 10. jūnijā, Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(38)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija precizēja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, attiecīga reprezentatīvā valsts varētu būt Taizeme. Komisija arī norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma kritērijiem.

(39)

Komisija 2022. gada 8. martā paziņojumā (“pirmais paziņojums”) ieinteresētajām personām darīja zināmus tos attiecīgos avotus, kurus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto nātrija ciklamāta ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis, proti, Argentīnu, Malaiziju un Taizemi. Komisija nesaņēma piezīmes par pirmo paziņojumu.

(40)

Komisija 2022. gada 5. maijā otrajā paziņojumā (“otrais paziņojums”) ieinteresētajām personām darīja zināmus tos attiecīgos avotus, kurus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Otrajā paziņojumā Komisija par attiecīgu reprezentatīvo valsti identificēja Malaiziju un arī informēja ieinteresētās personas, ka tā noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA”) un peļņu, pamatojoties uz datiem par uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad (“Ajinomoto Malaysia”), pārtikas, garšvielu un sintētisko saldinātāju ražotāju Malaizijā. Piezīmes netika saņemtas.

3.1.3.   Normālā vērtība

(41)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka “normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(42)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem”, turklāt tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(43)

Kā sīkāk skaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.1.3.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(44)

Nesenajā izmeklēšanā, kas attiecās uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāmu (17), Komisija konstatēja, ka ĶTR ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecībā pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Minētajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, arī ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(45)

Minētajā izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota tāda efektīva resursu sadale, kas atbilstu tirgus principiem (18).

(46)

Kālija acesulfāma izmeklēšanā Komisija galvenokārt secināja, ka joprojām lielā mērā ir uzņēmumi, kuri pieder ĶV, pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (19).

(47)

Bez tam Komisija konstatēja, ka ĶV, izmantojot to, ka valsts ir pārstāvēta uzņēmumos, varēja iejaukties arī jautājumos par cenām vai izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (20).

(48)

Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina arī, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, ko ĶV ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (21).

(49)

Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad Ķīnas Tautas Republikā tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un tiek piešķirotas zemes izmantošanas tiesības (22).

(50)

Tādā pašā veidā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (23) ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnas Tautas Republikā (24).

(51)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR ķīmijas rūpniecību, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas aptver pārskatāmo ražojumu.

(52)

Komisija veica analīzi, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot pieprasījumā ietvertos pierādījumus, kā arī pierādījumiem Komisijas ziņojumā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā (25) (“Ziņojums”), kura pamatā ir publiski pieejami avoti.

(53)

Pieprasījums šajā lietā atsaucās uz Ziņojumu, jo īpaši uz 16. nodaļu, kurā aprakstīta Ķīnas ķīmijas rūpniecība.

(54)

Komisija pieprasījumā iekļauto informāciju papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kurus šajā sakarā tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās.

(55)

Ķīmijas rūpniecībā lielā mērā pastāv uzņēmumi, kuri pieder Ķīnas valdībai un kuru darbību tā kontrolē (26) pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Tā kā neviens pārskatāmā ražojuma eksportētājs no Ķīnas nesadarbojās, nebija iespējams noteikt arī precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošajiem nātrija ciklamāta ražotājiem.

(56)

Tomēr Komisija konstatēja, ka vairāki Ķīnas nātrija ciklamāta ražotāji ir valsts īpašumā, piemēram, Tianjin North Food Co. Ltd., ko 100 % kontrolē valsts īpašumā esošais Tianjin Bohai Light Industry Investment Group Co (27).

(57)

Runājot par ĶV iespēju iejaukties cenās un izmaksās, pateicoties klātbūtnei uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka pastāv personīgas saiknes starp Ķīnas Komunistisko partiju (ĶKP) un uzņēmumiem, kas ražo pārskatāmo ražojumu. Piemēram, iepriekš minētajā Tianjin North Food Co. Ltd. direktoru padomes priekšsēdētājs vienlaikus pilda uzņēmuma partijas organizācijas sekretāra pienākumus (28).

(58)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem ķīmijas rūpniecībā attiecas arī stratēģiskā uzraudzība un norādes. Tāpat kā jebkurā citā nozarē ĶTR, šiem ražotājiem ir jāorganizē partijas saliedēšanas pasākumi un jāuztur ciešas saiknes ar ĶKP un tās ideoloģiju. Tālāk sniegtie piemēri ilustrē minēto praksi, proti, ĶV pieaugošo iejaukšanos arī nātrija ciklamāta nozarē.

(59)

Pirmkārt, izmeklēšanā atklājās partijas veidošanas darbības Tiaynjin Bohai Light Industry grupā. Uzņēmuma tīmekļa vietnē, atsaucoties uz grupas disciplinārlietu komitejas 2021. gada aprīļa sanāksmi, norādīts: “Grupas uzņēmuma disciplinārlietu komiteja 2021. gadā organizēja koordinācijas grupas sanāksmi partijas stila, tīras valdības un pretkorupcijas darba veidošanai, lai veicinātu atgriezenisko saiti no centralizētas inspekcijas un labojumu veikšanas, lai rūpīgi izpildītu pašvaldības disciplinārlietu komitejas un SASAC partijas komitejas disciplinārlietu inspekcijas un uzraudzības grupas galvenos uzdevumus un uzklausītu grupas stratēģiskās attīstības departamenta, finanšu pārvaldības departamenta, operāciju vadības departamenta un atbilstības pārvaldības departamenta attiecīgos atbildīgos biedrus attiecībā uz valsts īpašumā esošu uzņēmumu jaukta īpašuma reformas īstenošanu” (29).

(60)

Uzticību ĶKP vadībai apstiprina arī šāda atsauce, kas saistīta ar partijas 100. gadadienas svinībām grupā 2021. gada jūlijā: “Ikviens paudis, ka ir nepieciešams neatlaidīgi uzklausīt Partijas vārdus, būt pateicīgiem par Partijas vārdiem un sekot Partijai. “Es uzklausīju ģenerālsekretāra svarīgo runu svinīgajā sanāksmē, un esmu ļoti saviļņots. Es vienmēr īstenošu Partijas dibināšanas lielo garu, īstenošu sākotnējo nodomu, drosmīgi raudzīšu misiju, lai sniegtu pienācīgu ieguldījumu grupas augstas kvalitātes attīstības veicināšanā,” teica Boqing grupas izcilais komunistiskās partijas loceklis un grupas atbilstības pārvaldības departamenta direktora vietnieks Gao Lei.” (30)

(61)

ĶKP iejaukšanās neaprobežojas tikai ar valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem. Izmeklēšana parādīja, ka Partijas uzraudzības loma un politiskā vadība attiecas arī uz privātiem uzņēmumiem. Piemēram, Dzjiņaņas rajona administrācija publicējusi rakstu (31) par valsts ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zonu Sjuičanā (32): “Pašvaldības partijas komitejas sekretārs devās uz valsts ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības zonu Sjuičanā, lai gūtu ziņas par svarīgāko projektu izstrādi (..). [Viņš] prasīja detalizētu informāciju par pasūtījumiem, daļu iepirkumiem utt. (..). Ruida Food Additives Co., Ltd. projekta, kas gadā saražo 15 000 t nātrija ciklamāta, vietā investori no Tianjin Pharmaceutical Group (SOE) atkārtoti slavēja Sjuičanu par tās labo uzņēmējdarbības vidi. [Municipālās partijas komitejas sekretārs] pauda cerību, ka Tianjin Pharmaceutical Group stiprinās uzticību ieguldījumiem un uzskatīs Sjuičanu par atbalsta punktu. (..) Kā attīstītai ražošanas aglomerācijas zonai un reģionālajai ekonomikas izaugsmes vietai valsts ekonomikas un tehnoloģiju attīstības zonai Sjuičanā ir rūpīgi jāīsteno Sji Dzjiņpina ekonomikas mācība par jaunu Ķīnai raksturīgās sociālistiskās ekonomikas laikmetu, pilnībā un precīzi jāīsteno jaunā attīstības koncepcija, pastāvīgi jāsaglabā prāta skaidrība un jāuzlabo atbildības un krīzes sajūta. Balstoties uz “duālās aprites” jauno attīstības modeli, stiprināt rūpniecības pamatnozaru plānošanu un koncentrēties uz attīstības potenciāla izsmelšanu.” ĶKP rūpniecības politikas, kura industriālajai zonai ir jāievēro, kontekstā sniegtā tiešā norāde uz privātā īpašumā esošo nātrija ciklamāta ražotāju Xuchang Ruida Food additives, kas 100 % pieder Ruida Bio-Technology (33) (34), uzskatāmi parāda Partijas ietekmi pār individuālu uzņēmumu darījumdarbību, neatkarīgi no īpašumtiesību veida.

(62)

Turklāt tika konstatēts, ka nātrija ciklamāta nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kas ir labvēlīga pret vietējiem ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Pārtikas piedevas, piemēram, pārskatāmais ražojums, tiek uzskatītas par būtiskām pārtikas nekaitīguma politikai, un tās attiecīgi ir atspoguļotas pārtikas tehnoloģiju inovācijas 13. piecgades plānā (35). Ķīmiskie sintētiskie saldinātāji ir uzskaitīti arī Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības kataloga (36) 2019. gada redakcijā, tādējādi uz tiem attiecas attiecīgā esošā valdības politika.

(63)

Valsts iejaucas arī nātrija ciklamāta ražošanā izmantoto izejresursu tirgos, jo īpaši elektroenerģijas tirgos. Lai gan elektroenerģija ir viens no galvenajiem izejresursiem nātrija ciklamāta ražošanā, elektroenerģijas cenas Ķīnas Tautas Republikā nav balstītas uz tirgu un tās ietekmē arī nozīmīgi kropļojumi (centrālā cenu noteikšana, cenu diferenciācija un tiešā elektroenerģijas iegādes prakse), kā konstatēts Ziņojumā (37).

(64)

Lai gan Ķīnas enerģijas tirgū ir ieviestas vairākas izmaiņas un reformas, dažas ar energosistēmu saistītas cenas joprojām nebalstās uz tirgu. Valdība atzīst, ka cenas joprojām lielā mērā kontrolē valsts: “Pašreizējā elektroenerģijas cenu pārvaldība joprojām balstās uz valdības cenām. Cenu korekcijas bieži vien atpaliek no izmaksu izmaiņām, un ir grūti laikus un pamatoti atspoguļot elektroenerģijas izmantošanas izmaksas (..). Līdz šim nav izveidots efektīvs konkurences mehānisms elektroenerģijas pārdošanai, tirgus darījumi starp elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem un lietotājiem ir ierobežoti, un ir grūti panākt, lai resursu sadalē tirgum būtu izšķirīgā loma.” (38)

(65)

Šī valsts radītā tirgus nepilnība veicina turpmākus centienus pārvaldīt tirgu, un to atspoguļo vairāki izrietošie administratīvie dokumenti. Piemēram, 2020. gada novembrī NDRC izdeva Paziņojumu par vidēja termiņa līdz ilgtermiņa 2021. gada elektroenerģijas līgumu parakstīšanas veicināšanu (39).

(66)

Dokuments uzdod “kompetentajiem pašvaldību dienestiem (..) censties nodrošināt, lai līgumā paredzētais elektroenerģijas apjoms nebūtu mazāks par 80 % no vidējā apjoma pēdējo trīs gadu laikā”, un attiecībā uz cenu noteikšanu “izveidot noviržu novēršanas mehānismu (..) vietējā tirgus noteikumos, lai novērstu novirzes starp līgumā paredzēto elektroenerģijas apjomu un faktisko īstenošanu”, un “uzlabot vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumu cenu mehānismu. Visas apdzīvotās vietas stingri ievieš valdības apstiprinātās elektroenerģijas pārvades un sadales cenas.”

(67)

Paziņojumā ir ietverti arī konkrēti noteikumi par īstenošanu, it sevišķi izveidojot izsekošanas mehānismu līgumu parakstīšanas virzībai vai stiprinot līgumu uzraudzību, izpaušanu un izpildi (40).

(68)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi tam, ka iepriekš 49. apsvērumā minētā bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē neietekmētu pārskatāmā ražojuma izgatavotājus ķīmijas rūpniecībā.

(69)

Ķīmijas rūpniecību ietekmē arī izkropļotas algu izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 50 apsvērumā. Minētie kropļojumi skar nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai tā galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma).

(70)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz ķīmijas rūpniecību neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 50. apsvērumā. Tādēļ būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(71)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojumu ražošanai ir vajadzīgi vairāku veidu izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji minētos izejresursus iegādājas vai slēdz līgumus par tiem, cenas, ko viņi maksā (un kas tiek reģistrētas pie izmaksām), ir pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku; tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē; turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(72)

Rezultātā ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma I un II daļā.

(73)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursa veids, kas ražots ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauts nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(74)

Ne ĶV, ne ražotāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(75)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(76)

Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(77)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

3.1.3.2.   Reprezentatīvā valsts

3.1.3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

(78)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (41), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR,

pārskatāmā ražojuma ražošana minētajā valstī (42),

attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī,

ja ir vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, tad priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstij ar pienācīga līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(79)

Kā skaidrots 39. un 40. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: 2022. gada 8. marta pirmais paziņojums par ražošanas faktoriem un 2022. gada 5. maija otrais paziņojums par ražošanas faktoriem. Paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un aplūkotas piezīmes, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi apsvērt Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

3.1.3.2.2.   Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(80)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija paskaidroja, ka nātrija ciklamāts, šķiet, netiek ražots nevienā no valstīm, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs ĶTR līmenim atbilstīgi 78. apsvērumā minētajiem kritērijiem. To ražoja tikai ĶTR, Indonēzijā un ES.

(81)

Rezultātā Komisija izvērtēja, vai ražojums tiek ražots tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā tiek ražots pārskatāmais ražojums. Tāpēc Komisija norādīja, ka aplūkos to saldinātāju, aromatizētāju un pārtikas piedevu ražošanu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā nātrija ciklamāts, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai.

(82)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija identificēja Argentīnu, Malaiziju un Taizemi, par kurām zināms, ka tajās ražo tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus, kā valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē kā valstis ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

3.1.3.2.3.   Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(83)

Pirmajā paziņojumā Komisija identificēja vienu uzņēmumu Argentīnā, vienu uzņēmumu Malaizijā un četrus uzņēmumus Taizemē, par kuriem datubāzē Dun and Bradstreet (43) vai uzņēmuma tīmekļa vietnē bija viegli pieejama finanšu informācija attiecībā uz ražojumiem, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā pārskatāmais ražojums.

(84)

Attiecībā uz Argentīnu Komisija datubāzē Dun and Bradstreet par 2020. gadu atrada viegli pieejamu finanšu informāciju par vienu ražotāju, kas ražo tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus kā pārskatāmais ražojums, proti, Laboratorios Argentinos Farmesa, kā arī par tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumiem kā nātrija ciklamāts, bet neatrada publiskotus finanšu pārskatus.

(85)

Attiecībā uz Malaiziju Komisija datubāzē Dun and Bradstreet atrada viegli pieejamus publicētus ražotāja Ajinomoto Malaysia, kurš ražo tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus kā pārskatāmais ražojums, finanšu pārskatus par finanšu gadiem, kas beidzās 2018. gada, 2019. gada, 2020. gada un 2018. gada 31. martā (44), kā arī viegli pieejamus finanšu datus par šo uzņēmumu.

(86)

Attiecībā uz Taizemi Komisija datubāzē Dun and Bradstreet atrada viegli pieejamus finanšu datus par trim ražotājiem, kas ražo tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus kā pārskatāmais ražojums, – vienam no tiem finanšu pārskats bija par finanšu gadu, kas beidzās 2020. gada 31. decembrī, bet abiem pārējiem ražotājiem finanšu pārskati bija par finanšu gadu, kas beidzās 2021. gada 31. martā. Turklāt Komisija konstatēja arī viegli pieejamus uzņēmuma Ajinomoto Company (Thailand) Ltd datus par finanšu gadu, kas beidzās 2021. gada 31. martā. Tomēr uzņēmuma Ajinomoto Company (Thailand) Ltd finanšu informācija tika iekļauta Ajinomoto grupas gada pārskatā bez jebkādas atsevišķas deklarācijas par Ajinomoto Company (Thailand). Dati par pārējiem trim Taizemes uzņēmumiem netika izmantoti, jo to dati vai neaptvēra lielu daļu PIP, vai tie nedarīja pieejamus visus revidētos pārskatus savās tīmekļa vietnēs.

(87)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka par Malaizijas uzņēmumu Ajinomoto Malaysia pieejamā finanšu informācija būtu vispiemērotākais avots, lai normālās vērtības noteikšanas vajadzībām noteiktu PVA izmaksas un peļņu. Revidētie finanšu pārskati, kas pārklājas ar 9 mēnešu pārskatīšanas periodu, ir viegli pieejami par Ajinomoto Malaysia un ļauj normālās vērtības noteikšanas vajadzībām ticami aprēķināt PVA un peļņas normu. Turklāt Ajinomoto Malaysia ir liels uzņēmums, un tam ir ievērojami attīstīta to ražojumu ražošana, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kurā pārskatāmais ražojums. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, informācija par Ajinomoto Company (Thailand) tika konsolidēta grupas līmenī, atsevišķi nedeklarējot finanšu datus par Ajinomoto Thailand.

(88)

Tādējādi Komisija secināja, ka Ajinomoto Malaysia finanšu dati, kuri ietvēra aromatizētājus un pārtikas piedevas, atbilda šīs pārskatīšanas vajadzībām.

(89)

Komisija analizēja arī galveno ražošanas faktoru importu Argentīnā, Malaizijā un Taizemē. Tika norādīts, ka attiecībā uz konkrētiem nātrija ciklamāta ražošanas faktoriem lielam procentam Argentīnā, Malaizijā un Taizemē importēto izejvielu ir Ķīnas izcelsme. Visās trijās valstīs bija lieli Ķīnas aktīvās ogles daudzumi. Argentīnā un Taizemē bija lieli sulfamīnskābes daudzumi. Malaizijā un Taizemē bija lieli cikloheksilamīna daudzumi. Turklāt Taizemē ir lieli sālsskābes daudzumi. Tas attiecas arī uz citām iespējamām reprezentatīvām valstīm, piemēram, Brazīliju, Filipīnām, Peru, Krieviju, Kazahstānu, Turciju un Dienvidāfriku, par kurām Komisija nevarēja atrast līdzīgu ražojumu ražotājus ar viegli pieejamu finanšu informāciju. Meksika un Kolumbija ziņoja par samērīgu minēto ražošanas faktoru importa apjomu no citām valstīm. Tomēr šajās valstīs Komisija nevarēja atrast līdzīgu ražojumu ražotājus ar viegli pieejamu finanšu informāciju.

(90)

Tādēļ, lai arī iepriekš minēto ražošanas faktoru lielais importa apjoms no ĶTR būtu varējis kropļot cenas importam no citām valstīm, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā, ka pašreizējā izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, kas neprasa precīzu dempinga starpības aprēķinu, bet drīzāk dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanu, šajā gadījumā saskaņā ar 100. apsvērumā izklāstīto metodiku tā var izmantot cenu importam no citām valstīm, neraugoties uz lielo importa apjomu no ĶTR.

(91)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai, ir nodomājusi izmantot Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad.

(92)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes, vai būtu atbilstīgi par reprezentatīvo valsti izmantot Malaiziju un par ražotāju reprezentatīvajā valstī – uzņēmumu Ajinomoto (Malaysia) Berhad. Piezīmes netika saņemtas.

3.1.3.2.4.   Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(93)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Malaizija ir atbilstoša attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.1.3.2.5.   Secinājums

(94)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Malaizija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.1.3.3.   Avoti, kas izmantoti neizkropļotu izmaksu noteikšanai

(95)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(96)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai tā izmantos Darba tirgus informācijas un analīzes institūta (ILMIA(45) informāciju, bet elektroenerģijas izmaksu aprēķināšanai – elektroenerģijas cenu informāciju, ko savā tīmekļa vietnē publicējis elektroenerģijas uzņēmums Tenaga Nasional Berhad (TNB(46). Attiecībā uz gāzes cenu statistiku tā izmantos datus, ko Malaizijas Enerģētikas komisija (Suruhanjaya Tenaga) publicējusi savā tīmekļa vietnē (47) regulārajos paziņojumos presei.

3.1.3.3.1.   Neizkropļotas izmaksas un atsauces vērtības

3.1.3.3.1.1.   Ražošanas faktori

(97)

Ņemot vērā visu uz pieprasījumu balstīto informāciju un pēc tam pieprasījuma iesniedzēja iesniegto un pārbaudes apmeklējumā savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Nātrija ciklamāta ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preču kods Malaizijā

Neizkropļota vērtība

Mērvienība

Izejvielas

Sālsskābe

28061000

28061010

28061020

3,29 CNY

kg

Sulfamīnskābe

28111920

7,09 CNY

kg

Cikloheksilamīns

29213000

26,97 CNY

kg

Nātrija hidroksīds

28151200

1,15 CNY

kg

Aktivētā ogle (ogleklis)

38021000

18,89 CNY

kg

Darbaspēks

Tiešais un netiešais darbaspēks ražošanas nozarē

[Neattiecas]

53,6 CNY

Stundās

Enerģija

Elektroenerģija

[Neattiecas]

0,54 CNY

kWh (elektroenerģija)

Gāze

[Neattiecas]

0,13 CNY

kWh (gāze)

(98)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija ietvēra arī uz izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām attiecināmu summu. Šīs summas noteikšanas metodika ir pienācīgi izskaidrota 106. apsvērumā.

Izejvielas

(99)

Nātrija ciklamāta izmaksu struktūru galvenokārt nosaka izejvielu, t. i., dažādu ķīmisko vielu, izmaksas, kā arī enerģija.

(100)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa reprezentatīvajā valstī cenu un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā (48) minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 44.–77. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc ĶTR, kā arī to valstu, kas nav PTO dalībvalstis, izslēgšanas imports no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(101)

Parasti pie minētajām importa cenām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta cenas. Tomēr, ņemot vērā konstatējumu 114. apsvērumā, kā arī šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas raksturu, kurā galvenā uzmanība pievērsta konstatējumam, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis tā precīza lieluma noteikšanai, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un līdz ar to dempinga starpību.

Darbaspēks

(102)

Komisija izmantoja Malaizijas Darba tirgus informācijas un analīzes institūta (ILMIA(49) publicēto statistiku, lai ražošanas nozarē par izmeklēšanas periodu noteiktu algas Malaizijā, izmantojot informāciju par vidējām darbaspēka izmaksām uz vienu nodarbināto.

Elektroenerģija

(103)

Malaizijā elektroenerģijas cenas uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) savā tīmekļa vietnē (50) publicē elektroenerģijas uzņēmums Tenaga Nasional Berhad (“TNB”). Jaunākie tarifi tika publicēti 2014. gada 1. janvārī, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tie joprojām tika piemēroti. Lai noteiktu elektroenerģijas izmaksas par vienu kWh, Komisija izmantoja tarifu E1, kas piemērojams vidēja sprieguma vispārējam rūpniecības tarifam, kas tika uzskatīts par atbilstošu nātrija ciklamāta nozarei.

Dabasgāze

(104)

Malaizijas Enerģētikas komisija (Suruhanjaya Tenaga) savā tīmekļa vietnē (51) regulārajos paziņojumos presei publicē dabasgāzes cenu Malaizijas uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem). Komisija izmantoja datus par vidējām rūpnieciskajām gāzes cenām, izteiktām kWh, par PIP.

3.1.3.3.1.2.   Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņa un amortizācija

(105)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir nepieciešams noteikt izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(106)

Lai noteiktu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā iekļautajiem datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(107)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija pamatojās uz datiem par finanšu gadu, kas uzņēmumam Ajinomoto Malaysia beidzās 2020. gada 31. martā. Komisija otrajā paziņojumā darīja šos datus pieejamus ieinteresētajā personām.

3.1.3.4.   Normālās vērtības aprēķins

(108)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību aprēķināja EXW līmenī.

(109)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu nātrija ciklamāta ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Šī pieprasījuma iesniedzēja norādītā patēriņa attiecība tika pārbaudīta pārbaudē. Komisija reizināja patēriņa attiecību ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Malaizijā.

(110)

Kad tika noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz datiem, ko pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pieprasījuma iesniedzējs. PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz Ajinomoto Malaysia revidētajos pārskatos (52) ietvertajiem finanšu pārskatiem par gadu, kas beidzās 2021. gada martā. Neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām Komisija pieskaitīja šādas pozīcijas:

izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kuras pavisam veidoja [2–4 %] no tiešajām izgatavošanas izmaksām,

PVA, kas veidoja 34,7 % no uzņēmuma Ajinomoto Malaysia pārdoto preču izmaksām (“PPI”), un

Ajinomoto Malaysia gūto peļņu, kas bija 19,8 % no PPI un kas tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(111)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

3.1.4.   Eksporta cena

(112)

Ķīnas ražotāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta CIF līmenī, pamatojoties uz datubāzes Comtex (Eurostat) datiem, kas koriģēti līdz EXW līmenim. No CIF cenas tika atskaitītas (jūras) pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas, kā arī iekšzemes transporta izmaksas.

3.1.5.   Salīdzinājums

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar iepriekš noteikto eksporta cenu.

3.1.6.   Dempinga starpība

(114)

Ņemot to vērā, vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, pārsniedza 100 %. Tāpēc tika secināts, ka dempings turpinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

3.2.   Indonēzija

3.2.1.   Ievadpiezīmes

(115)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nātrija ciklamāta imports no Indonēzijas praktiski izzuda, tāpēc šis nelielais apjoms nevarēja būt par pamatu konstatējumiem par dempinga turpināšanos. Nākamajā iedaļā Komisija analizēja dempinga atkārtošanās iespējamību.

4.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

4.1.   ĶTR

(116)

Pēc tam kad, kā norādīts 114. apsvērumā, tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu attiecībā uz importu no ĶTR izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(117)

ĶTR ražotāju eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu savu novērtējumu balstīja uz pieejamajiem faktiem, proti, uz 5. apsvērumā minētās iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem, uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, viegli pieejamu informāciju, Comext (Eurostat) un GTA. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgums, eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem un iespējamā trešo valstu tirgu absorbcijas spēja.

4.1.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR

(118)

Ķīnas eksportētāji/ražotāji nesadarbojās, tāpēc Komisijai bija jāizmanto pašai savi pētījumi, iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās savāktie dati, pārskatīšanas pieprasījumā pieejamie dati un statistika. Pēdējos desmit gados Ķīnas ražošanas jauda ir saglabājusies 75 000–80 000 t/gadā (53).

(119)

Komisija nespēja atrast viegli pieejamu informāciju par Ķīnas Tautas Republikā esošo nātrija ciklamāta pieprasījumu. No GTA izriet, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas eksports uz trešām valstīm sasniedza aptuveni 23 000 t/gadā. Neizmantotā jauda ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās 2016. gadā veiktajā antidempinga izmeklēšanā (54), bija [5 %–15 %]. Tā ir piesardzīga pieeja, jo tik augsts valsts mēroga jaudas izmantojums ir maz ticams. Pamatojoties uz to un tā kā cita informācija nebija pieejama, pat tik augsta Ķīnas jaudas izmantojuma gadījumā Komisija uzskatīja, ka Ķīnas neizmantotā jauda bija [5 %–15 %] jeb [3 750–12 000], kas [1,05–2,5] reizes pārsniedz kopējo pieprasījumu Savienībā.

4.1.2.   Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem

(120)

Tas, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas eksportam, bija acīmredzams pēc tā pastāvīgās un masveidīgās klātbūtnes, kaut arī tika piemēroti antidempinga pasākumi, un, kā norādīts 3. tabulā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā tirgus daļa Savienībā sasniedza [51 %–66 %].

(121)

Bez tam Komisija pārbaudīja, vai, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji vēl vairāk palielinātu pārdošanu par dempinga cenām eksportam uz Savienību. Tāpēc Komisija pārbaudīja Ķīnas ražotāju eksportētāju cenu līmeni uz Savienību salīdzinājumā ar citu trešo valstu tirgiem.

(122)

Nesadarbošanās dēļ Komisija izmantoja GTA. Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena ([1 807–2 650] EUR/t) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija augstāka nekā vidējā eksporta cena no ĶTR uz trešām valstīm (1 373 EUR/t). Ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tādējādi būtu ekonomisks stimuls novirzīt eksportu no trešām valstīm uz Savienību, jo Savienības tirgus ir pievilcīgs. Šādā gadījumā Ķīnas ražotāji varētu eksportēt uz Savienību par cenām, kas ir augstākas nekā cenas uz citu trešo valstu tirgiem, bet joprojām zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

4.1.3.   Trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja

(123)

Kā jau norādīts Regulā (ES) 2016/1160, daudzu lielo trešo valstu tirgos, tostarp ASV, nātrija ciklamātu ir aizliegts izmantot pārtikas, dzērienu un farmācijas produktu ražošanā. Lietas materiālos nebija informācijas par to, ka sagaidāma citu trešo valstu nātrija ciklamāta tirgus apjoma palielināšanās, tāpat lietas materiālos nebija arī norāžu par Ķīnas iekšējā tirgus apjomu un tā paredzamo palielināšanos.

(124)

Tāpēc ir aprēķināts, ka tirgu, kas nav Savienības tirgi, absorbcijas spēja drīzāk ir maza, tādējādi, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienība būtu pievilcīgs tirgus.

4.1.4.   Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(125)

Pamatojoties uz iepriekš minēto neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā un to, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Savienības tirgus ir pievilcīgs, ko pierāda eksporta cenas uz trešām valstīm un zemā citu tirgu absorbcijas spēja, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, pieaugtu eksporta apjomi par dempinga cenām.

(126)

Ņemot vērā 125. apsvērumā izskaidrotos konstatējumus par dempinga turpināšanos PIP laikā un par iespējamo eksporta dinamiku tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties importam no ĶTR noteikto antidempinga pasākumu termiņam, dempings turpinātos.

4.2.   Indonēzija

(127)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā. Tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā, Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem, kā arī potenciālā trešo valstu tirgu absorbcijas spēja.

(128)

Kā minēts 20. apsvērumā, Indonēzijas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Indonēzijas iestādes, ka nesadarbošanās dēļ tā attiecībā uz konstatējumiem par ražotājiem eksportētājiem Indonēzijā var piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija šajā sakarā nesaņēma nekādas piezīmes vai pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(129)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, arī uz informāciju pārskatīšanas pieprasījumā, informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās, importa un eksporta statistikas datiem un uz citu viegli pieejamu informāciju.

4.2.1.   Ražošanas jauda un neizmantotā jauda Indonēzijā

(130)

Indonēzija nesadarbojās, tāpēc Komisijai bija jāizmanto iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanās savāktie dati, pārskatīšanas pieprasījumā pieejamie dati un GTA. Izmantojot informāciju, kas pieejama par vienu Indonēzijas ražotāju eksportētāju, otrajā termiņbeigu pārskatīšanā tika aplēsts, ka Indonēzijas jauda ir vismaz 10 000 tonnu (55). No pārskatīšanas pieprasījuma izriet, ka ražošanas jauda Indonēzijā paliek nemainīga. Izmantojot GTA, varēja konstatēt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indonēzijas eksporta apjoms uz trešām valstīm sasniedza aptuveni 2 500 tonnas. Pamatojoties uz šo informāciju, lēšams, ka Indonēzijas brīvā jauda iekšzemes tirgū un Savienības tirgū ir 7 500 tonnas. Var pieņemt, ka šīs aplēses ir piesardzīgas, tā kā pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā aprēķinātā Indonēzijas jauda 2008. gadā bija 18 000 tonnu.

(131)

Tā kā nav pieejamu datu par Indonēzijas ražotāju pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, neizmantoto (pieejamo) jaudu, ko varētu novirzīt uz Savienības tirgu, var aplēst tikai aptuveni. Otrajā termiņbeigu pārskatīšanā tika aplēsts, ka Indonēzijas uzņēmumu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija 2 000 tonnu (56), tādējādi saskaņā ar Indonēzijas ražotāju pašreizējo jaudas aprēķinu Savienības tirgum joprojām būtu pieejama neizmantota jauda 5 500 tonnu apmērā. Tas būtu vairāk nekā [115 %–154 %] no Savienības patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādēļ var secināt, ka Indonēzijā ir būtiska neizmantotā jauda ievērojami palielināt pārdošanas apjomu Savienības tirgū tad, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

4.2.2.   Savienības tirgus pievilcīgums un eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem

(132)

Balstoties uz Savienības ražotāja atbildēm uz anketas jautājumiem un GTA statistikas datiem, tika noteikts, ka Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena ([1 807–2 650] EUR/t) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija augstāka nekā vidējā eksporta cena no Indonēzijas uz trešām valstīm (1 526 EUR/t). Ja pasākumi zaudētu spēku, Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem tādējādi būtu ekonomisks stimuls novirzīt eksportu no trešām valstīm uz Savienību. Tādā gadījumā tie varētu eksportēt uz Savienību par cenām, kas ir augstākas nekā cenas uz citu trešo valstu tirgiem, bet joprojām zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(133)

Turklāt, lai iegūtu iespējamās cenas uz Savienību rādītāju tad, ja nebūtu pasākumu, Komisija salīdzināja arī Indonēzijas eksporta cenu uz trešām valstīm ar Indonēzijas normālo vērtību.

(134)

Indonēzija nesadarbojās, tāpēc Komisija normālo vērtību noteica, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju un citu viegli pieejamu informāciju. Pieprasījumā normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz Savienības ražotāja izmaksu komponentiem, piemēram, izejvielām, darbaspēku, enerģiju un ūdeni, uzturēšanu, amortizāciju un pieskaitāmajām izmaksām. Šādi aprēķinātās kopējās izmaksas tika palielinātas par peļņu. Komisija koriģēja izmaksu komponentus, lai ņemtu vērā inflāciju laikposmā no pārskatīšanas pieprasījumā izmantotā atsauces perioda (t. i., 2020. gada) līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Turklāt Komisija koriģēja izejvielu un darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz viegli pieejamu informāciju.

(135)

Indonēzijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cenas noteikšanai Komisija izmantoja citu pieejamo informāciju. Lai noteiktu eksporta cenas, tika izmantota GTA pieejamā Indonēzijas eksporta statistika. Tika izmantota vidējā eksporta cena uz visām trešām valstīm. No GTA iegūtā FOB cena tika samazināta par iekšzemes transporta izmaksām (57), lai to pielāgotu EXW līmenim.

(136)

Komisija salīdzināja salikto normālo vērtību un eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(137)

Pamatojoties uz to, cenu starpība, kas konstatēta procentos no CIF cenas līdz robežai, bija 29,6 %, kas bija lielāka nekā augstākā sākotnējā izmeklēšanā aprēķinātā dempinga starpība (18,1 %).

(138)

Tas liecina, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempinga starpība, iespējams, būtu lielāka nekā sākotnējā izmeklēšanā.

4.2.3.   Trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja

(139)

Kā minēts 131. apsvērumā, aplēstā nātrija ciklamāta brīvā jauda Indonēzijā ir 5 500 tonnas, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo eksporta apjomu no Indonēzijas uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Visā attiecīgajā periodā eksports uz trešām valstīm samazinājās par 25 %, un nekas neliecināja par paredzamu izaugsmi trešo valstu nātrija ciklamāta tirgos (nedz par paredzamo Indonēzijas iekšzemes tirgus izaugsmi). Šajā sakarā būtu arī jānorāda, ka, kā minēts 123. apsvērumā, nātrija ciklamātu ir aizliegts izmantot vairākos lielo trešo valstu tirgos. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tirgu, kas nav Savienības tirgi, absorbcijas spēja drīzāk ir maza, tādējādi pēc pasākumu iespējamās atcelšanas Savienība būtu pievilcīgs tirgus.

4.2.4.   Secinājums

(140)

Ņemot vērā 130.–139. apsvērumā veikto novērtējumu, jo īpaši Indonēzijas eksportētāju lielo neizmantoto jaudu, trešo valstu tirgu zemo absorbcijas spēju un augstās pārdošanas cenas Savienībā salīdzinājumā ar trešo valstu tirgiem, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Indonēzijas varētu atkārtoties, ja spēkā esošie pasākumi zaudētu spēku.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(141)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja viens ražotājs. Šis ražotājs veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(142)

Tika noteikts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija [1 462–1 827] t.

5.2.   Patēriņš Savienībā

(143)

Nātrija ciklamātu ražo tikai Savienībā, ĶTR un Indonēzijā. Komisija Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū, kam pieskaitīts importa apjoms no ĶTR un Indonēzijas, kurš tika noteikts pēc Eurostat datiem.

(144)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

[3 629 –4 838 ]

[3 564 –4 752 ]

[4 001 –5 335 ]

[3 583 –4 778 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

98

110

99

Ierobežotais tirgus

[22 –29 ]

[23 –30 ]

[13 –17 ]

[16 –22 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

104

59

76

Brīvais tirgus

[3 607 –4 809 ]

[3 541 –4 722 ]

[3 988 –5 318 ]

[3 567 –4 756 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

98

111

99

Patēriņš ierobežotajā tirgū pret patēriņu brīvajā tirgū

0,60  %

0,64  %

0,32  %

0,46  %

Avots: Eurostat un Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(145)

Nātrija ciklamāta patēriņš brīvajā tirgū Savienībā 2018.–2019. gadā bija diezgan stabils. 2020. gada laikā, īpaši gada pirmajā pusē, tas palielinājās Covid-19 dēļ, kas lika uzņēmumiem palielināt savus krājumus. Pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā ES patēriņš atgriezās 2018. gada līmenī.

(146)

Savienībā ir arī ļoti neliels patēriņš ierobežotajā tirgū, proti, visā attiecīgajā periodā tas bija mazāks par 0,7 % no patēriņa brīvajā tirgū. Attiecīgajā periodā patēriņš ierobežotajā tirgū samazinājās par 24 %.

5.3.   Imports no attiecīgajām valstīm

5.3.1.   Importa apjoms no attiecīgajām valstīm un tā tirgus daļa

(147)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem un Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem.

(148)

Importam Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tā tirgus daļa

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Importa apjoms no ĶTR

1 371

1 472

2 402

2 370

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

107

175

173

Tirgus daļa

[29  %–38  %]

[32  %–41  %]

[46  %–60  %]

[51  %–66  %]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

109

158

175

Importa apjoms no Indonēzijas

113

19

24

5

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

17

21

4

Tirgus daļa

[2,3  %–3,1  %]

[0,4  %–0,5  %]

[0,4  %–0,6  %]

[0,11  %–0,14  %]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

17

19

4

Avots: Eurostat un Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(149)

Salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu importa apjoms no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami pieauga – par 73 %.

(150)

Importa apjoms no Indonēzijas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija nenozīmīgs.

(151)

Importa no ĶTR tirgus daļa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieauga par 75 % salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu. Komisija konstatēja, ka importa no ĶTR tirgus daļa pieauga uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas rēķina, kā aprakstīts 168.–170. apsvērumā.

5.3.2.   Ievešanas pārstrādei procedūra

(152)

Nātrija ciklamāts tiek importēts no ĶTR parastajā režīmā, kā arī procedūrā “ievešana pārstrādei”. Attiecībā uz Indonēziju nātrija ciklamāts tika importēts tikai parastā režīmā.

(153)

Importam no ĶTR parastajā režīmā un procedūrā “ievešana pārstrādei” bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa apjoms (tonnās) no ĶTR parastajā režīmā un procedūrā “ievešana pārstrādei”

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Apjoms importam no ĶTR parastajā režīmā

1 206

1 204

2 157

2 116

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

100

179

175

Tirgus daļa

[26  %–33  %]

[26  %–34  %]

[41  %–54  %]

[45  %–59  %]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

102

162

177

Apjoms importam no ĶTR procedūrā “ievešana pārstrādei”

166

268

246

254

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

162

148

153

Tirgus daļa

[2  %–6  %]

[3  %–10  %]

[3  %–8  %]

[3  %–10  %]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

165

134

155

Avots: Eurostat un Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(154)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā 12 % no kopējā importa apjoma no ĶTR tika importēti procedūrā “ievešanas pārstrādei”. Tā apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 53 %.

5.3.3.   Importa no attiecīgajām valstīm cenas un cenu samazinājums

(155)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(156)

Vidējām svērtām importa cenām Savienībā no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

5. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

ĶTR

1 901

1 889

1 678

1 608

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

99

88

85

Indonēzija

1 907

1 864

1 750

2 012

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

98

92

105

Avots: Eurostat (bez importa ievešanas pārstrādei procedūrā).

(157)

Importa no ĶTR cenai attiecīgajā periodā bija lejupēja tendence, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā samazinājās par 15 % salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu.

(158)

Importa no Indonēzijas cena 2018.–2020. gadā samazinājās par 8 %. Attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu Komisija norāda, ka importa apjoms no Indonēzijas bija neliels, tāpēc tā cenu nevar uzskatīt par reprezentatīvu.

(159)

Ķīnas un Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kā minēts 33. un 128. apsvērumā, nesadarbojās, tāpēc Komisija cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā noteica, salīdzinot vienīgā Savienības ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu nesaistītiem klientiem Savienības tirgū, koriģētu EXW līmenī, un vidējās svērtās 14. panta 6. punkta datubāzē reģistrētās eksporta cenas, kas ietvēra antidempinga maksājumu, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz pēcimportēšanas izmaksām. Attiecībā uz importu no ĶTR netika ņemta vērā to nātrija ciklamāta apjomu cena, kas importēti procedūrā “ievešanas pārstrādei”, jo šie apjomi netiek laisti brīvā apgrozībā Savienības tirgū.

(160)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no vienīgā Savienības ražotāja apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Attiecībā uz ĶTR tas uzrādīja cenu samazinājuma starpību [17 %–26 %] apmērā.

(161)

Kā paskaidrots 150. apsvērumā, no Indonēzijas importētais apjoms bija neliels, tāpēc Indonēzijai netika aprēķināta cenu samazinājuma starpība.

5.4.   Imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR un Indonēziju

(162)

Nātrija ciklamāta importa no trešām valstīm, izņemot ĶTR un Indonēziju, tirgus daļa attiecīgajā periodā bija 1–8 %. Tā kā nātrija ciklamātu ražo tikai ĶTR, Indonēzijā un Savienībā, Komisija uzskatīja, ka minētais imports ir kļūdaini klasificēts kā nātrija ciklamāts vai tā izcelsme ir nepareizi deklarēta. Šā iemesla dēļ Komisija kaitējuma analīzē šo importu vairs neapskatīja.

5.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(163)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

5.5.2.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(164)

Kopējā Savienības ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Ražošanas apjoms (tonnās)

[2 343 –2 928 ]

[2 184 –2 730 ]

[2 147 –2 684 ]

[1 462 –1 827 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

93

92

62

Ražošanas jauda (tonnās)

[4 000 –5 000 ]

[4 000 –5 000 ]

[4 000 –5 000 ]

[4 000 –5 000 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

100

100

100

Jaudas izmantojums

[44  %–70  %]

[41  %–66  %]

[40  %–64  %]

[27  %–44  %]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

93

92

62

Avots: Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(165)

Kā aprakstīts 168.–170. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 38 %, kas atbilst pārdošanas apjoma samazinājumam.

(166)

Ņemot vērā pārdošanas apjoma samazināšanos, Savienības ražošanas nozarei nebija stimula kāpināt jaudu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās tādā pašā līmenī.

(167)

Kā aprakstīts 165. apsvērumā, jaudas izmantojums samazinājās atbilstoši gada ražošanas apjoma samazinājumam – par 38 %.

5.5.3.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(168)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms (tonnās) un tirgus daļa

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū

[2 145 –2 776 ]

[2 077 –2 689 ]

[1 705 –2 206 ]

[1 350 –1 747 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

97

79

63

Tirgus daļa

[57  %–66  %]

[56  %–65  %]

[41  %–48  %]

[36  %–42  %]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

99

72

64

Avots: Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(169)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam visā attiecīgajā periodā bija lejupēja tendence. Kopumā pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās par 37 %.

(170)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā arī ievērojami samazinājās par 36 %, piekāpjoties importam no Ķīnas, kā aprakstīts 149. apsvērumā.

5.5.4.   Izaugsme

(171)

Kā norādīts iepriekš, lai gan patēriņš Savienībā brīvajā tirgū attiecīgajā periodā palika nemainīgs, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās (par 37 %), tādējādi tika zaudēta 36 % liela tirgus daļa.

5.5.5.   Nodarbinātība un ražīgums

(172)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

[15 –22 ]

[15 –22 ]

[15 –22 ]

[15 –22 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

100

100

100

Ražīgums (tonnās uz nodarbināto)

[119 –152 ]

[111 –141 ]

[109 –139 ]

[74 –95 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

93

92

62

Avots: Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(173)

No 2018. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām Savienības ražošanas nozare saglabāja nemainīgu nodarbināto skaitu.

(174)

Vienlaikus ražīgums tajā pašā periodā samazinājās par 38 % atbilstoši ražošanas apjoma samazinājumam.

5.5.6.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(175)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ķīnas ražotāji vēl arvien lielos apjomos importē nātrija ciklamātu par dempinga cenām, tāpēc faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(176)

ĶTR eksportētāju īstenotās pastāvīgās negodīgās cenu noteikšanas rezultātā Savienības ražošanas nozare nevarēja atgūties no iepriekšējās dempinga prakses.

5.5.7.   Cenas un tās ietekmējoši faktori

(177)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/t)

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vienības vidējā pārdošanas cena Savienībā

[1 749 –2 565 ]

[1 797 –2 636 ]

[1 817 –2 664 ]

[1 807 –2 650 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

103

104

103

Vienības ražošanas izmaksas

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

106

97

115

Avots: Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(178)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem attiecīgajā periodā nedaudz pieauga par 3 %.

(179)

Attiecīgajā periodā ražošanas izmaksas svārstījās. 2018.–2019. gadā tās vispirms pieauga par 6 %, pēc tam 2020. gadā samazinājās par 3 % salīdzinājumā ar 2018. gadu, jo samazinājās vairāku galveno izejvielu cena. Visa pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā par 15 % pieauga vienības ražošanas izmaksas nemainīgo izmaksu dēļ pēc ražošanas apjomu ievērojamas samazināšanās, kā minēts 165. apsvērumā.

5.5.8.   Darbaspēka izmaksas

(180)

Vienīgā Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)

[28 234 –41 409 ]

[33 039 –48 457 ]

[32 903 –48 258 ]

[31 458 –46 138 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

117

117

111

Avots: Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(181)

Savienības ražošanas nozares darbaspēka izmaksas atbilda Spānijas likumu prasībām. Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto attiecīgajā periodā pieauga par 11 %.

5.5.9.   Krājumi

(182)

Vienīgā Savienības ražotāja krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (tonnās)

[165 –238 ]

[115 –166 ]

[419 –606 ]

[157 –227 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

70

255

95

Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma

[6  %–9  %]

[5  %–7  %]

[17  %–25  %]

[10  %–14  %]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

75

278

153

Avots: Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(183)

Krājumi attiecīgajā periodā svārstījās. 2018.–2019. gadā tie vispirms samazinājās par 30 %, bet pēc tam 2020. gadā pieauga par 155 % salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šis krājumu pieaugums bija skaidrojams ar to, ka Savienības ražošanas nozare saglabāja ražošanas apjomu gandrīz tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā, neraugoties uz pārdošanas apjoma zudumu, lai izmantotu priekšrocības, ko radīja izejvielu cenas samazināšanās un ražotu ar zemākām ražošanas izmaksām. Kopumā attiecīgajā periodā krājumi samazinājās par 5 %.

5.5.10.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(184)

Vienīgā Savienības ražotāja rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

Indekss (2018. fin. gads = 100)

– 100

– 196

230

– 440

Naudas plūsma (EUR)

[– 203 365 ; –67 788 ]

[– 332 146 ; – 110 715 ]

[8 815 –2 938 ]

[– 838 886 ; – 279 629 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

– 100

– 163

104

– 413

Ieguldījumi (EUR)

[0 –50 000 ]

[0 –50 000 ]

[0 –50 000 ]

[0 –50 000 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

100

100

100

Ienākums no ieguldījumiem

[–41  %; –14  %]

[–90  %; –30  %]

[22  %; 65  %]

[– 139  %; –46  %]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

– 100

– 221

261

– 344

Avots: Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(185)

Vienīgā Savienības ražotāja rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem, izņemot 2020. gadu, kad vienības ražošanas izmaksas uz laiku samazinājās, samazinoties vairāku izejvielu cenai. Tomēr PIP laikā vienības ražošanas izmaksas palielinājās vēl vairāk nekā iepriekšējos gados.

(186)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāja spēja pašam finansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā periodā bija negatīva, izņemot 2020. gadu, kas atbilda rentabilitātei. Nātrija ciklamāta pārdošana nerada pietiekamus naudas līdzekļus. Lai saglabātu nātrija ciklamāta ražošanu Savienības tirgū, vienīgais Savienības ražotājs finansē savu nātrija ciklamāta saimniecisko darbību, pārdodot citus ražojumus.

(187)

Ņemot vērā zaudējumus, kas radušies gandrīz visā attiecīgajā periodā, un negatīvo naudas plūsmu, Savienības ražošanas nozare veica mazus ieguldījumus.

(188)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Šā rādītāja tendences bija tādas pašas kā rentabilitātei.

5.6.   Secinājums par kaitējumu

(189)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, turpinājās liela apjoma imports par dempinga cenām galvenokārt no Ķīnas, un tam bija augoša tendence.

(190)

Savienības ražošanas nozare ir sarežģītā finansiālā situācijā. Gandrīz visi galvenie kaitējuma rādītāji uzrādīja negatīvu tendenci.

(191)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomu, piekāpjoties importam no Ķīnas par dempinga cenām, kas palielināja savu tirgus daļu un gandrīz visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare cieta zaudējumus.

(192)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

(193)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tajā pašā laikā nevarētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija pārliecinājās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būt izraisījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: importa par dempinga cenām radītā ietekme, imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti un patēriņš.

6.1.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(194)

Attiecībā uz ĶTR izmeklēšanā tika atklāts, ka importa apjoms visā attiecīgajā periodā ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Tika konstatēts, ka minētā importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas par [17–26 %] ar antidempinga maksājumiem un par [27 %–36 %] bez antidempinga maksājuma. Turklāt, tā kā Savienības ražošanas nozare strādā ar zaudējumiem un ņemot vērā 10 % mērķa peļņu, kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā (58), imports no Ķīnas Savienībā nepārprotami nonāk par aizvien zemākām cenām, kas rada kaitējumu. Turklāt imports no Ķīnas ievērojami palielināja savu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina.

(195)

Attiecībā uz Indonēziju izmeklēšanā atklājās, ka laikposmā no 2019. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam imports bija neliels.

(196)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu izraisīja imports no ĶTR un to nevarēja būt izraisījis imports no Indonēzijas tā nelielo apjomu dēļ.

6.2.   Citu faktoru ietekme

6.2.1.   Imports no trešām valstīm

(197)

Kā norādīts 162. apsvērumā, nātrija ciklamātu ražo tikai ĶTR, Indonēzijā un Savienībā, tāpēc attiecīgajā periodā nātrija ciklamāts Savienībā netika importēts no citām trešām valstīm.

6.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti

(198)

Vienīgā Savienības ražotāja eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

13. tabula

Savienības ražotāja eksporta rezultāti

 

2018

2019

2020

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (tonnās)

[35 –51 ]

[32 –47 ]

[43 –64 ]

[44 –64 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

92

124

126

Vidējā cena (EUR/t)

[2 739 –3 652 ]

[2 695 –3 593 ]

[2 797 –3 729 ]

[2 684 –3 579 ]

Indekss (2018. fin. gads = 100)

100

98

102

98

Avots: Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem.

(199)

Attiecīgajā periodā eksporta apjoms pieauga par 26 %. Tomēr tas saglabājās mazos apjomos, jo citos tirgos Ķīnas un Indonēzijas eksportētājiem bija zemas cenas.

(200)

Vidējās pārdošanas cenas uz trešām valstīm bija augstākas nekā vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū.

6.2.3.   Patēriņš

(201)

Lai gan patēriņš Savienībā bija stabils, kā norādīts 145. apsvērumā, uz Savienības ražošanas nozares rēķina importam no Ķīnas izdevās palielināt savu tirgus daļu.

6.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(202)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports no ĶTR.

7.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS UN/VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

7.1.   Kaitējuma turpināšanās iespējamība no ĶTR

(203)

Komisija 192. apsvērumā secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports par dempinga cenām no ĶTR radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai tad, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties minētā importa radītais kaitējums.

(204)

Šajā sakarā Komisija analizēja šādus elementus: ražošanas apjomu un neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, iespējamo importa cenu līmeni no ĶTR, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(205)

Kā skaidrots 116.–124. apsvērumā, pamatojoties uz neizmantoto jaudu ĶTR un Savienības tirgus lielo pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, pieaugtu eksporta apjomi.

(206)

Attiecībā uz šāda importa iespējamo ietekmi Komisija pārbaudīja tā iespējamos cenu līmeņus, ja pasākumi zaudētu spēku. Šajā sakarā importa cenu līmeņus pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bez antidempinga maksājuma Komisija uzskatīja par pamatotu rādītāju. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja ievērojamu cenu samazinājumu attiecībā pret Savienības ražošanas nozares cenām [27 %–36 %].

(207)

Patiešām, visā attiecīgajā periodā imports no Ķīnas nonāca Savienībā par cenām, kas rada kaitējumu, neļaujot Savienības ražošanas nozarei sasniegt atbilstošu peļņas līmeni (10 %), un faktiski gandrīz visā attiecīgajā periodā ražošanas nozare darbojās ar zaudējumiem, kā norādīts 185. apsvērumā. Šis imports ne tikai radīja cenu spiedienu uz Savienības cenām, bet, ievērojami palielinot Ķīnas ražotāju eksportētāju tirgus daļu, uz Savienības ražošanas nozares rēķina arī pārņēma apjomus no Savienības ražošanas nozares.

(208)

Tāpēc Komisija secināja, ka, pasākumiem zaudējot spēku, situācija Savienības ražošanas nozarē, kurai jau ir nodarīts būtisks kaitējums, pasliktinātos vēl vairāk. Patiešām, ja pasākumu nebūtu, no Ķīnas veiktais imports par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, varētu radīt turpmāku lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām Savienības tirgū. Ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozarei būtu jāsamazina pārdošanas cenas, tādēļ vēl vairāk samazinātos rentabilitāte un, ļoti iespējams, īstermiņā būtu lieli zaudējumi.

(209)

No otras puses, ja Savienības ražošanas nozare mēģinātu palielināt pārdošanas cenas līdz rentablam līmenim, ļoti iespējams, tā zaudētu pārdošanas apjomus un tirgus daļu importam par zemām cenām. Ņemot vērā neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Ķīnas ražotāji eksportētāji īstermiņā spētu palielināt savu eksportu un iegūt vēl lielāku tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Savienības ražošanas nozare, ļoti iespējams, zaudētu apjomradītus ietaupījumus, kas izraisītu vienības ražošanas izmaksu pieaugumu un tādējādi – turpmāku Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos. Rezultātā Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu nopietni apdraudēta.

(210)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, pasākumiem zaudējot spēku, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu imports par dempinga cenām no ĶTR, un šā importa cenu līmeņi būtu tādi, kas rada kaitējumu, tādēļ vēl vairāk palielinātos kaitējums Savienības ražošanas nozarei. Rezultātā būtu nopietni apdraudēta Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja.

7.2.   Indonēzijas radītā kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(211)

Komisija 192. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Komisija 196. apsvērumā secināja arī, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā konstatēto kaitējumu Savienības ražošanas nozares nevarēja būt izraisījis imports no Indonēzijas, jo tā apjoms Savienības tirgū bija ļoti ierobežots. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai, gadījumā ja pasākumi pret importu par dempinga cenām no Indonēzijas zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko rada minētais imports.

(212)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Indonēzijā, Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, iespējamo importa cenu līmeni no Indonēzijas, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(213)

Kā skaidrots 130.–132. apsvērumā, pamatojoties uz Indonēzijas ražotāju ievērojamo jaudas pārpalikumu, eksporta cenām un Savienības tirgus pievilcīgumu Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, pieaugtu eksporta apjomi.

(214)

Komisija pārbaudīja importa no Indonēzijas iespējamo cenu līmeni, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, pamatojoties uz importa cenu līmeni no Indonēzijas uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Indonēzijas eksporta cena uz trešām valstīm bija par vairāk nekā 50 % zemāka nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Tas liecina, ka, gadījumā ja pasākumi zaudētu spēku, Indonēzijas ražotājiem būtu stimuls eksportēt uz Savienību par cenām tādos līmeņos, kas rada kaitējumu, tādējādi palielinot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kura tad vai nu zaudētu pārdošanas apjomu, vai būtu spiesta samazināt cenu līmeni.

(215)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, proti, neizmantoto jaudu Indonēzijā, Indonēzijas importa cenu līmeni, Savienības tirgus pievilcīgumu un paredzamo importa cenu līmeni no Indonēzijas, ja nebūtu antidempinga pasākumu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, Komisija secināja, ka tad, ja nebūtu pasākumu, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu importa apjomi no Indonēzijas par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, un to radītais būtiskais kaitējums varētu atkārtoties.

8.   SAVIENĪBAS INTERESES

(216)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot visas dažādās saistītās intereses, citustarp Savienības ražošanas nozares, importētāju/tirgotāju un lietotāju intereses.

(217)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(218)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību attiecībā uz Indonēziju, pastāv nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

8.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(219)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka gandrīz visā attiecīgajā periodā, lai gan bija spēkā pasākumi attiecībā uz Indonēziju un ĶTR, Savienības ražošanas nozare joprojām cieta zaudējumus un zaudēja ražošanas, pārdošanas apjomu un tirgus daļu Savienības tirgū. Tajā pašā periodā saglabājās ievērojams imports no ĶTR par cenām, kas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Kā skaidrots iepriekš, ir ļoti iespējams, ka, pasākumiem zaudējot spēku, turpinātu pieaugt importa no Ķīnas apjoms un atsāktos imports no Indonēzijas par dempinga cenām. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozares jau tā nedrošais stāvoklis varētu pasliktināties vēl vairāk un tā varētu būt spiesta pavisam pārtraukt nātrija ciklamāta ražošanu, tādējādi tiktu zaudēts darbs un alternatīvi piegādes avoti Savienībā.

(220)

Saglabājot spēkā pasākumus, ir sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare varētu palielināt savas cenas, ražošanu un apjomu un pakāpeniski atgūt peļņu.

(221)

Tādēļ Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana pret ĶTR un Indonēziju būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

8.2.   Nesaistītu importētāju/tirgotāju intereses

(222)

Viens importētājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tas apgalvoja, ka, ņemot vērā nātrija ciklamāta darījumdarbības ierobežoto apjomu kopējā apgrozījumā, tam nebija stingras nostājas attiecībā uz antidempinga pasākumu turpināšanu. Tāpat tika norādīts, ka galvenais noteicošais faktors tās saimnieciskajai darbībai ir piekļuve uzticamam piegādes avotam, kas varētu garantēt augstu kvalitātes standartu. Šā importētāja visa saimnieciskā darbība kopumā bija rentabla.

(223)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā importētājs nesadarbojās, un tika secināts, ka, tā kā importētāji nesadarbojās, var pamatoti pieņemt, ka nātrija ciklamāts neveidoja importētāju/tirgotāju apgrozījuma lielāko daļu un ka nav faktoru, kas liktu domāt, ka pasākumu saglabāšanas gadījumā ietekme uz importētājiem/tirgotājiem būtu nesamērīgi liela.

(224)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, saglabājot pasākumus, ietekme uz importētāju ekonomisko stāvokli nevarētu būt ievērojama.

8.3.   Lietotāju intereses

(225)

Šajā izmeklēšanā divi lietotāji sadarbojās tikai daļēji. Viens no šiem lietotājiem pirka gan no Savienības ražošanas nozares, gan no Ķīnas eksportētājiem, bet otrs – tikai no Savienības ražošanas nozares. Abi lietotāji bija rentabli, un tikai viens no tiem apgalvoja, ka ir pret pasākumu turpināšanu.

(226)

Iepriekšējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka nātrija ciklamāts kopumā veido nelielu daļu no lietotāju ražošanas izmaksām, tādēļ antidempinga pasākuma noteikšanas ietekme nebija ievērojama.

(227)

Ņemot vērā minēto novērojumu, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare var būt spiesta vairs neražot nātrija ciklamātu, un tā kā pasaulē ir tikai daži nātrija ciklamāta ražotāji, šķiet, ka pasākumi būtu izdevīgi lietotājiem tiktāl, ciktāl ar tiem tiktu saglabāta nātrija ciklamāta ražošana Savienībā un lietotāji varētu pirkt nātrija ciklamātu, ko ražo dažādi konkurējoši ražotāji.

(228)

Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka, saglabājot pasākumus, ietekme uz šo tirgus dalībnieku ekonomisko stāvokli nevarētu būt ievērojama.

8.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(229)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu pret ĶTR un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam noteikto spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

9.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(230)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību attiecībā uz Indonēziju, kā arī par Savienības interesēm, būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi attiecībā uz nātrija ciklamātu no ĶTR un Indonēzijas.

(231)

Lai līdz minimumam mazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(232)

Lai gan šā rēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(233)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šādu apjoma pieaugumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(234)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR un Indonēzijas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(235)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums jāadresē Komisijai (59). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(236)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (60) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Tiesas sprieduma, tad maksājamo procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas darbībām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(237)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc šīs informācijas izpaušanas šīm personām arī deva laiku, lai tās varētu paust viedokli. Piezīmes no ĶV netika saņemtas.

(238)

Pēc informācijas izpaušanas Indonēzijas valdība piezīmēs apgalvoja, ka, tā kā pasākumi ir spēkā kopš 2004. gada, tā atklāja, ka pieprasījuma iesniedzējs cenšas saņemt pārmērīgu aizsardzību no Komisijas, un, ja pieprasījuma iesniedzējs joprojām cieš būtisku kaitējumu, tad tāpēc, ka maksājumi ir neefektīvi un tādējādi nav būtiski pieprasījuma iesniedzēja aizsardzībai.

(239)

Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek norādīts, ka uz pasākumiem neattiecas laika ierobežojumi, kamēr saglabājas to noteikšanai vai saglabāšanai nepieciešamie nosacījumi. Turklāt, kā izklāstīts 116.–140. apsvērumā un 203.–215. apsvērumā, konkrētajā lietā pasākumi ir pamatoti, jo konstatējumi ir apstiprinājuši dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību attiecībā uz ĶTR un dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību attiecībā uz Indonēziju. Bez tam pašreizējā izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija nevar mainīt pasākumu līmeni, tāpēc nav nozīmes tam, vai spēkā esošie pasākumi ir efektīvi vai neefektīvi. Tāpēc apgalvojumi tika noraidīti.

(240)

Indonēzijas valdība apgalvoja arī, ka antidempinga pasākumu izmantošana ir pamatota tikai tam, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības līdzekļus Savienības ražošanas nozarei tādā gadījumā, kad tai ir nodarīts būtisks kaitējums, kuru izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR, kas bija nozīmīgs, nevis no Indonēzijas, kas bija neliels.

(241)

Komisija nepiekrīt šim apgalvojumam. Ja arī, kā norādīts 196. apsvērumā, imports no Indonēzijas bija neliels un tādējādi nevarēja Savienības ražošanas nozarei nodarīt būtisku kaitējumu, izmeklēšanā tika secināts, ka ir iespējama dempinga un kaitējuma atkārtošanās attiecībā uz Indonēziju, kā izklāstīts 127.–140. apsvērumā un 211.–215. apsvērumā. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu spēkā esošos pasākumus var paplašināt, ja izmeklēšanā tiek secināts, ka dempings un kaitējums varētu atkārtoties. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(242)

Turklāt Indonēzijas valdība norādīja, ka, tā kā imports no Indonēzijas bija neliels, tā apšaubīja Komisijas lēmumu par kaitējuma atkārtošanās iespējamību no Indonēzijas un Komisijas lēmumu saglabāt spēkā antidempinga pasākumus attiecībā uz importu no Indonēzijas.

(243)

Komisija norāda, ka IV nesniedza piezīmes par nevienu no 127.–140. apsvērumā un 211.–215. apsvērumā izklāstītajiem dempinga un kaitējuma atkārtošanās analīzes elementiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots.

(244)

Indonēzijas valdība norādīja arī, ka Indonēzijas ražotāji eksportētāji nesadarbojās šajā izmeklēšanā, jo tie bija neapmierināti ar Komisijas lēmumu pirmajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā 2010. gadā (61), kad pat tad, ja Komisija uzņēmumam PT Golden Sari nekonstatēja dempingu, tā tomēr secināja, ka dempingu turpinājusi liela daļa Indonēzijas ražotāju, un Komisija tomēr nolēma šim uzņēmumam piemērot antidempinga pasākumus.

(245)

Izmeklēšanā, ko veic saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija var izdarīt secinājumu tikai par pasākumu turpināšanu vai izbeigšanu. Šādā izmeklēšanā Komisija nevar mainīt pasākumu līmeni, pat ja vienam eksportētājam netiek konstatēts dempings. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(246)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2929 90 00 (Taric kods 2929900010).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājuma likme (EUR uz kilogramu)

Taric papildkods

Ķīnas Tautas Republika

Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd, Shanglilang, Cha Shan Industrial Area, Buji Town, Shenzhen City, Guangdong Province, Ķīnas Tautas Republika; Golden Time Chemical (Jiangsu) Co., Ltd, No 88 Panyao Road, Nanjing Chemical Industry Park, Nanjing, Jiangsu Province, Ķīnas Tautas Republika

0,23

A473

Ķīnas Tautas Republika

Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited, Gong Le Industrial Estate, Xixian County, Bao An, Shenzhen, 518102, Ķīnas Tautas Republika

1,17

A471

Ķīnas Tautas Republika

Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited, Da Lian Dong Lu, Economic and Technology Zone, Yangquan City, Shanxi 045000, Ķīnas Tautas Republika

1,17

A472

Ķīnas Tautas Republika

Visi pārējie uzņēmumi

0,26

A999

Indonēzija

PT. Golden Sari (Chemical Industry), Mitra Bahari Blok D1- D2, Jalan Pakin No 1, Sunda Kelapa, Jakarta 14440, Indonēzija

0,24

A502

Indonēzija

Visi pārējie uzņēmumi

0,27

A999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins ar šādu apliecinājumu, kuru datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušās struktūras amatpersona un kurā norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto eksportam uz Eiropas Savienību pārdoto (apjoms) (pārskatāmais ražojums) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (Taric papildu kods) [attiecīgā valsts]. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājumu.

4.   Gadījumos, kad pirms laišanas brīvā apgrozībā preces ir sabojātas un tāpēc saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2015/2447 (62) 131. panta 2. punktu faktiski samaksāto vai maksājamo cenu muitas vērtības noteikšanas nolūkā nosaka proporcionāli, antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekš noteiktajiem apjomiem, procentuāli samazina atbilstoši faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcijai.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importu (OV C 318, 19.12.2002., 7. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 435/2004 (2004. gada 8. marts), ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam noteikto antidempinga pagaidu maksājumu (OV L 72, 11.3.2004., 1. lpp.).

(4)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 492/2010 (2010. gada 3. jūnijs), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam (OV L 140, 8.6.2010., 2. lpp.) (“pirmā termiņbeigu pārskatīšana”). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1160 (2016. gada 15. jūlijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam (OV L 192, 16.7.2016., 49. lpp.) (“otrā termiņbeigu pārskatīšana”).

(5)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 398/2012 (2012. gada 7. maijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 492/2010, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu tāda nātrija ciklamāta importam, kura izcelsme, inter alia, ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 124, 11.5.2012., 1. lpp.).

(6)  Regula (EK) Nr. 435/2004.

(7)  WT/DS295/AB/R, 2005. gada 29. novembris, AB-2005-6.

(8)  Paziņojums par tādas antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta importu, kura attiecas tikai uz Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited (OV C 264, 12.8.2015., 32. lpp.).

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1159 (2016. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija ciklamāta, ko ražo Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited un Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited, importam (OV L 192, 16.7.2016., 23. lpp.).

(10)  OV C 344, 16.10.2020., 16. lpp.

(11)  Tā kā Savienībā ir tikai viens nātrija ciklamāta ražotājs, tad atsevišķi dati šajā regulā, lai saglabātu Savienības ražotāja datu konfidencialitāti, ir sniegti diapazonos vai indeksa veidā.

(12)  Īstenošanas regula (ES) 2016/1160.

(13)  Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas un Indijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu (OV C 284, 16.7.2021., 4. lpp.).

(14)  https://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2533.

(15)  Comext ir Eurostat atsauces datubāze detalizētai statistikai par preču starptautisko tirdzniecību.

(16)  http://www.gtis.com/gta/secure/default.cfm

(17)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/116 (2022. gada 27. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas kālija acesulfāma importam (OV L 19, 28.1.2021., 22. lpp.).

(18)  Regula (ES) 2022/116, 82.–88. apsvērums, 121. un 122. apsvērums.

(19)  Regula (ES) 2022/116, 91. un 92. apsvērums.

(20)  Regula (ES) 2022/116, 93., 94. un 96. apsvērums. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata VU galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašuma tiesības, turklāt Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) pirmorganizācijas gan valsts, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir vēl viens nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar ĶTR uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus. Izrādās, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli valsts īpašumā esošajos uzņēmumos. Tiek ziņots arī, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu. Ir saņemta informācija, ka 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 procentos no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos. Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, ieskaitot nātrija ciklamāta ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(21)  Regula (ES) 2022/116, 97.–100. apsvērums.

(22)  Regula (ES) 2022/116, 101.–104. apsvērums.

(23)  Regula (ES) 2022/116, 105. un 106. apsvērums.

(24)  Regula (ES) 2022/116, 107.–117. apsvērums.

(25)  Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 483 final/2, 20.12.2017., pieejams https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/december/tradoc_156474.pdf

(26)  Sk. Ziņojuma 16.2.5. iedaļu.

(27)  Sk. uzņēmuma tīmekļa vietni: www.tjbfsp.com (skatīts 2022. gada 18. maijā).

(28)  Sk.: www.news.enorth.com.cn/system/2019/05/13/037219775.shtml (skatīts 2022. gada 18. maijā).

(29)  Skatīt rakstu grupas pārvaldītājsabiedrības tīmekļa vietnē: www.bhqgtz.com/jituanxinwen/jituanxinwen/2021/0412/983.html (skatīts 2022. gada 18. maijā).

(30)  Skatīt rakstu grupas pārvaldītājsabiedrības tīmekļa vietnē: www.bhqgtz.com/jituanxinwen/jituanxinwen/2021/0705/1055.html (skatīts 2022. gada 18. maijā).

(31)  Sk.: www.jianan.gov.cn/jrja/001006/20181228/936cda63-979e-4778-8be8-64fd8e5de48d.html (skatīts 2022. gada 19. maijā).

(32)  Sk.: > www.gjxcjkq.xuchang.gov.cn/dwzwn/044006/20120222/052f3659-8118-4505-9ad9-9eeb5f565f28.html

(33)  Skatīt: www.qixin.com/company/0987a693-1b64-40c5-abb2-f8a59f211ab3 (skatīts 2022. gada 19. maijā).

(34)  Skatīt: https://www.strategic-electrical.com/h020190916/c7d31162-874d-4712-8d55-fe6bc6d2f30b.html (skatīts 2022. gada 19. maijā).

(35)  Plāna IV.3.1. iedaļa. Sk.: www.most.gov.cn/xxgk/xinxifenlei/fdzdgknr/fgzc/gfxwj/gfxwj2017/201706/t20170602_133347.html (skatīts 2022. gada 19. maijā).

(36)  Sk. 12. iedaļu “Vieglā rūpniecība”; publikācija ir pieejama vietnē www.gov.cn/xinwen/2019-11/06/content_5449193.htm (skatīts 2022. gada 19. maijā).

(37)  Ziņojums, 10. nodaļa, 221.–230. lpp.

(38)  Opinions on further deepening the reform of the electric power system, sagatavojusi ĶKP centrālā komiteja un Valsts padome 2015. gada 15. martā (ZhongFa [2015] no. 9 https://chinaenergyportal.org/en/opinions-of-the-cpc-central-committee-and-the-state-council-on-further-deepening-the-reform-of-the-electric-power-system-zhongfa-2015-no-9/ (skatīts 2022. gada 8. aprīlī).

(39)  https://www.ndrc.gov.cn/xxgk/zcfb/tz/202012/t20201202_1252094.html (skatīts 2022. gada 8. aprīlī).

(40)  Proti: “Pašvaldību departamenti sadarbībā ar Valsts enerģētikas pārvaldes norīkoto struktūru, laikus ziņo Nacionālajai attīstības un reformu komisijai un Valsts enerģētikas pārvaldei par vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu parakstīšanu, kā arī par attiecīgajiem jautājumiem un nodrošina vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu parakstīšanas saikni ar elektroenerģijas aktuāltirgu”.

(41)  Pasaules Bankas atvērtie dati – valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(42)  Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad var aplūkot tāda ražojuma ražošanu, kurš ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums.

(43)  https://globalfinancials.com/index-admin.html.

(44)  https://www.ajinomoto.com.my/investors/annual-reports.

(45)  https://www.ilmia.gov.my/index.php/my/labour-cost.

(46)  https://www.tnb.com.my/commercial-industrial/pricing-tariffs1.

https://www.tnb.com.my/assets/files/Tariff_Rate_Final_01.Jan.2014.pdf.

(47)  https:// www.st.gov.my.

(48)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.).

(49)  https://www.ilmia.gov.my/index.php/my/labour-cost.

(50)  https://www.tnb.com.my/commercial-industrial/pricing-tariffs1.

https://www.tnb.com.my/assets/files/Tariff_Rate_Final_01.Jan.2014.pdf.

(51)  https://www.st.gov.my.

(52)  www.ajinomoto.com.my.

(53)  Fine Chemicals Industry N.4 report, Sinolink Securities 18 December 2019 P.12. http://www.invest-data.com/eWebEditor/uploadfile/2019122015272136364446.pdf.

(54)  Īstenošanas regula (ES) 2016/1159.

(55)  Īstenošanas regulas (ES) 2016/1160 61. apsvērums.

(56)  Īstenošanas regulas (ES) 2016/1160 62. apsvērums.

(57)  Tā kā nebija precīzākas informācijas, šī korekcija tika veikta, izmantojot tādu pašu attiecību starp FOB un EXW cenām kā pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(58)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1627/2003 (2003. gada 17. septembris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importu (OV L 232, 18.9.2003., 12. lpp.).

(59)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate G, Rue de la Loi 170, 1040 Brussels, Belgium.

(60)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(61)  Īstenošanas regula (ES) Nr. 492/2010.

(62)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).


Top