EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R1011

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1011 (2022. gada 10. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē, kā noteikt netiešos riska darījumus ar klientu, kuri izriet no atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, ja līgums nav tieši noslēgts ar klientu, bet attiecīgais klients ir emitējis pamatā esošo parāda vai pašu kapitāla instrumentu (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2022/1377

OJ L 170, 28.6.2022, p. 22–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2022/1011/oj

28.6.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 170/22


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/1011

(2022. gada 10. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē, kā noteikt netiešos riska darījumus ar klientu, kuri izriet no atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, ja līgums nav tieši noslēgts ar klientu, bet attiecīgais klients ir emitējis pamatā esošo parāda vai pašu kapitāla instrumentu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 390. panta 9. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Tādu netiešo riska darījumu ar klientu vērtību noteikšanai, kas izriet no atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem attiecībā uz lieliem riska darījumiem, būtu jāatšķiras no riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodes, ko izmanto uz risku balstītām kapitāla prasībām, kuras izklāstītas Regulā (ES) Nr. 575/2013, jo pamatā esošā instrumenta saistību neizpilde varētu radīt peļņu, nevis zaudējumus. Tāpēc netiešā riska darījuma vērtībai vajadzētu būt atkarīgai no zaudējumiem (t. i., pozitīvas riska darījuma vērtības) vai guvumiem (t. i., negatīvas riska darījuma vērtības), kas rastos no tā pamatā esošā instrumenta iespējamās saistību neizpildes. Saskaņā ar lielo riska darījumu režīmu, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 ceturtajā daļā, attiecībā uz riska darījumiem tirdzniecības portfelī iestādes var veikt pozitīvu un negatīvu pozīciju ieskaitu tajos pašos finanšu instrumentos vai noteiktos apstākļos – citos finanšu instrumentos, ko emitējis konkrēts klients. Kopējo neto riska darījumu ar atsevišķu klientu ņem vērā tikai tad, ja tas ir pozitīvs. Līdzīgi kopējais neto riska darījums ar konkrētu klientu pēc tam, kad ir iekļauti netiešie riska darījumi ar šo klientu, kas izriet no atvasināto instrumentu vai kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri attiecināti uz tirdzniecības portfeli, būtu jāņem vērā tikai tad, ja tas ir pozitīvs. Lai izvairītos no jebkāda netieša riska darījuma ieskaita, kas izriet no atvasināto instrumentu vai kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, kuri attiecināti uz netirdzniecības portfelī, jebkāda netieša riska darījuma negatīva vērtība, kas izriet no minētajām pozīcijām, būtu jānosaka nulles apmērā.

(2)

Lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemts vērā saistību neizpildes risks, iespējas līgumu netieša riska darījuma vērtībai neatkarīgi no tā, vai tā ir attiecināta uz tirdzniecības portfeli vai netirdzniecības portfeli, vajadzētu būt atkarīgai no iespējas līgumu cenu izmaiņām, kas rastos attiecīgā pamatā esošā instrumenta saistību neizpildes rezultātā, piemēram, iespējas līguma tirgus vērtība “pirkšanas” iespējas līgumiem un iespējas līguma tirgus vērtība, no kuras atskaitīta tā norunas cena, “pārdošanas” iespējas līgumiem.

(3)

Kredītu atvasināto instrumentu mērķis ir nodot kredītrisku attiecībā uz aizņēmējiem, nepārvedot pašus aktīvus. Nosakot pamatā esošā instrumenta netiešā riska darījuma vērtību, būtu jāņem vērā iestāžu kā aizsardzības pārdevēja vai aizsardzības pircēja loma un kredītu atvasinātā instrumenta līguma, ko tie slēdz, veids. Tāpēc netiešajam riska darījumam vajadzētu būt vienādam ar kredītu atvasinātā instrumenta līguma tirgus vērtību, kas būtu jākoriģē par summu, kura pienākas darījuma partnerim vai kuru paredzēts saņemt no darījuma partnera, ja pamatā esošā parāda instrumenta emitents nepilda saistības.

(4)

Attiecībā uz citiem atvasināto instrumentu līgumu veidiem, kas veido garo un īso pozīciju kombināciju, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā precīzs saistību neizpildes risks, iestādēm šie atvasināto instrumentu līgumi būtu jāsadala atsevišķos darījuma posmos. Aprēķinot netiešo riska darījumu vērtību, kas izriet no minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, būtu jāņem vērā tikai tie posmi ar saistību neizpildes risku, kuros iestādēm ir zaudējumu risks saistību neizpildes gadījumā. Tomēr, ja iestādes nespēj piemērot minēto metodiku un nodrošināt konservatīvu pieeju, tām būtu jāļauj noteikt pamatā esošo instrumentu netiešā riska darījuma vērtību kā maksimālos zaudējumus, kas tām varētu rasties pēc tā pamatā esošā instrumenta emitenta saistību neizpildes, uz kuru atsaucas atvasinātais instruments.

(5)

Atvasinātos instrumentus var parakstīt uz instrumentiem, kuriem ir vairāki pamatā esoši atsauces nosaukumi. Attiecībā uz tiem vairākiem pamatā esošiem atvasinātajiem instrumentiem, kuriem iestāde var caurskatīt pamatā esošos atsauces nosaukumus, un lai nodrošinātu, ka tiek izmantota visprecīzākā metode, netiešā riska darījuma vērtība būtu jāaprēķina, ņemot vērā atvasinātā instrumenta cenas izmaiņas gadījumā, ja saistības netiek pildītas attiecībā uz katru no pamatā esošajiem atsauces nosaukumiem instrumentā ar vairākiem pamatā esošajiem aktīviem. Lai nodrošinātu atbilstību lielo riska darījumu regulējumam, ko piemēro darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, būtu jāpiemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 (2) 6. panta 1. un 2. punkts, lai riska darījumus attiecinātu uz identificēto klientu, atsevišķu klientu vai nezināmu klientu. Gadījumos, kad iestādes nespēj piemērot caurskatāmības pieeju vai ja caurskatāmības pieeja atvasinātajam instrumentam ar vairākiem atsauces nosaukumiem tām ir pārmērīgi apgrūtinoša, un lai nodrošinātu konservatīvu pieeju, iestādēm būtu jāaprēķina netiešā riska darījuma vērtība, ņemot vērā atvasinātā instrumenta cenas izmaiņas visu šo pamatā esošo atsauces nosaukumu saistību neizpildes gadījumā. Līdzīgi, lai nodrošinātu atbilstību lielo riska darījumu regulējumam, ko piemēro darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 6. panta 3. punkts būtu jāpiemēro, lai riska darījumu attiecinātu uz atsevišķu klientu vai nezināmu klientu. Visos gadījumos, kad pamatā esošie instrumenti ir attiecināti uz nezināmu klientu, lai izvairītos no riska, ka tiek veikts netiešā riska darījuma negatīvo vērtību ieskaits ar netiešā riska darījuma pozitīvām vērtībām, iestādēm jebkuras netiešā riska darījuma negatīvās vērtības būtu jānosaka nulles apmērā.

(6)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(7)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgi noteikumi par to, kā noteikt no atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem izrietošu netiešu riska darījumu ar klientu vērtību

1.   Iestādes aprēķina netiešā riska darījuma ar klientu vērtību, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kuri uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, ja atvasināto instrumentu līgumi nav noslēgti tieši ar šo klientu, bet attiecīgais klients ir emitējis pamatā esošo parāda vai pašu kapitāla instrumentu, saskaņā ar šīs regulas 2. līdz 5. pantā izklāstīto metodiku.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja pamatā esošie instrumenti ir iekļauti parāda, pašu kapitāla vai kredītriska mijmaiņas darījuma indeksā vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā vai ja atvasināto instrumentu līgumiem ir vairāki pamatā esoši atsauces nosaukumi, iestādes aprēķina netiešo riska darījumu ar klientu vērtības, kas izriet no 1. punktā minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, un šā riska darījuma ietekmi uz riska darījumu ar klientu saskaņā ar 6. pantā izklāstīto metodiku.

3.   Ja 1. punktā minētos atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumus attiecina uz tirdzniecības portfeli pēc tam, kad aprēķinātas no šiem līgumiem izrietošo netiešo riska darījumu ar klientu vērtības, iestādes šīs riska darījumu vērtības iekļauj riska darījumos ar šo klientu tirdzniecības portfelī. Pēc summēšanas negatīvos neto riska darījumus ar klientu nosaka nulles apmērā.

4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja 1. punktā minētie atvasināto instrumentu un kredītu atvasināto instrumentu līgumi ir attiecināti uz netirdzniecības portfeli un ja pēc tam, kad aprēķinātas no šiem līgumiem izrietošo netiešo riska darījumu ar klientu vērtības, netiešajiem riska darījumiem ir negatīva vērtība, iestādes nosaka šo riska darījumu vērtību nulles apmērā, pirms tos ieskaita riska darījumos ar šo klientu.

2. pants

Netiešo riska darījumu attiecināšana uz atvasināto instrumentu līgumu kategorijām

Iestādes 1. panta 1. punktā minētos netiešos riska darījumus attiecina uz vienu no šādām atvasināto instrumentu līgumu kategorijām:

a)

iespējas līgumi par parāda un pašu kapitāla instrumentiem;

b)

kredītu atvasināto instrumentu līgumi;

c)

visi pārējie atvasināto instrumentu līgumi, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā un kuru pamatā esošais aktīvs ir parāda vai pašu kapitāla instruments, un kuri nav iekļauti šā punkta a) vai b) apakšpunktā minētajās kategorijās.

3. pants

Netiešā riska darījuma vērtības aprēķināšana attiecībā uz iespējas līgumiem par parāda un pašu kapitāla instrumentiem

1.   Ievērojot šā panta 2., 3. un 4. punktu, iestādes 2. panta a) punktā minēto iespēju līgumu netiešā riska darījuma vērtību aprēķina kā šādu vērtību summu: iespējas līguma pašreizējā tirgus vērtība un summa, kas pienākas iespējas līguma darījuma partnerim pamatā esošā instrumenta emitenta iespējamās saistību neizpildes rezultātā, no kuras tādā gadījumā atskaita summu, ko minētais darījuma partneris ir parādā iestādei.

2.   Pirkšanas iespējas līgumiem netiešā riska darījuma vērtība ir vienāda ar iespējas līguma tirgus vērtību. Pirkšanas iespējas līguma garajai pozīcijai netiešā riska darījuma vērtība ir pozitīva, savukārt pirkšanas iespējas līguma īsajai pozīcijai netiešā riska darījuma vērtība ir negatīva.

3.   Pārdošanas iespējas līgumiem netiešā riska darījuma vērtība ir vienāda ar starpību starp iespējas līguma tirgus vērtību un tā norunas cenu. Pārdošanas iespējas līguma īsajai pozīcijai netiešā riska darījuma vērtība ir pozitīva, savukārt pārdošanas iespējas līguma garajai pozīcijai netiešā riska darījuma vērtība ir negatīva.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, pārdošanas iespējas līgumiem, kuriem norunas cena nav pieejama darījuma datumā, bet vēlāk, iestādes izmanto paredzēto modelēto norunas cenu, ko izmanto iespējas līguma patiesās vērtības aprēķināšanai.

5.   Ja iespējas līguma tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto iespējas līguma patieso vērtību attiecīgajā datumā. Ja konkrētā datumā nav pieejama ne iespējas līguma tirgus vērtība, ne patiesā vērtība, iestādes izmanto jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību. Ja nevienā datumā nav pieejama ne iespējas līguma tirgus vērtība, ne patiesā vērtība, iestādes izmanto vērtību, kādā iespējas līgumu novērtē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

4. pants

Netiešo riska darījumu vērtības aprēķināšana kredītu atvasināto instrumentu līgumiem

1.   Netiešā riska darījuma ar klientu vērtība, kas izriet no 2. panta b) punktā minētajiem kredītu atvasināto instrumentu līgumiem, ir vienāda ar šādu vērtību summu: kredītu atvasināto instrumentu līguma pašreizējā tirgus vērtība un summa, kas pienākas kredītu atvasināto instrumentu līguma darījuma partnerim pamatā esošā instrumenta emitenta iespējamās saistību neizpildes rezultātā, no kuras tādā gadījumā atskaita summu, ko minētais darījuma partneris ir parādā iestādei.

2.   Ja kredītu atvasinātā instrumenta līguma tirgus vērtība konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto kredītu atvasinātā instrumenta patieso vērtību attiecīgajā datumā. Ja konkrētā datumā nav pieejama ne kredītu atvasinātā instrumenta tirgus vērtība, ne patiesā vērtība, iestādes izmanto jaunāko tirgus vērtību vai patieso vērtību. Ja nevienā datumā nav pieejama ne kredītu atvasinātā instrumenta līguma tirgus vērtība, ne patiesā vērtība, iestādes izmanto vērtību, kādā kredītu atvasinātā instrumenta līgumu novērtē saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

5. pants

Netiešo riska darījumu vērtības aprēķināšana citiem atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā

1.   Aprēķinot netiešā riska darījuma ar klientu vērtību, kas izriet no citiem 2. panta c) punktā minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem, tajā skaitā mijmaiņas līgumiem, regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem vai regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem, iestādes sadala vairākus darījuma posmus atsevišķos darījuma posmos.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajām darījuma posmiem, kas rada pamatā esošā instrumenta emitenta saistību neizpildes risku, iestādes aprēķina to netiešā riska darījuma vērtību tā, it kā tās būtu pozīcijas šajos posmos.

3.   Ja iestāde nespēj piemērot 1. un 2. punktā paredzēto procedūru, tā nosaka netiešā riska darījuma vērtību attiecībā uz pamatā esošo instrumentu emitentu kā maksimālos zaudējumus, kas iestādei rastos no to pamatā esošo instrumentu emitenta iespējamās saistību neizpildes, uz kuriem atsaucas atvasinātā instrumenta līgums.

6. pants

Netiešo riska darījumu vērtību aprēķināšana, kuras izriet no vairākiem pamatā esošiem atvasināto instrumentu līgumiem

1.   Nosakot netiešā riska darījuma ar klientu vērtību, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kuri parakstīti par parāda, pašu kapitāla vai kredītriska mijmaiņas darījumu indeksiem vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, vai ar vairākiem pamatā esošiem atsauces nosaukumiem, iestādes caurskata visus atsevišķos pamatā esošos instrumentus un aprēķina netiešo riska darījumu vērtības kā atvasinātā instrumenta līguma cenas izmaiņas katra pamatā esošā atsauces nosaukuma saistību neizpildes gadījumā. Iestādes katru netiešā riska darījuma vērtību attiecina vai nu uz identificētu klientu, atsevišķu klientu vai nezināmu klientu, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 6. panta 1. un 2. punktā.

2.   Ja iestāde nespēj caurskatīt visus atvasināto instrumentu līguma atsevišķos pamatā esošos instrumentus, kā noteikts 1. punktā, vai ja iestādei tas būtu pārmērīgi apgrūtinoši, tā:

a)

caurskata atsevišķos pamatā esošos instrumentus, ja iestāde to spēj vai ja iestādei tas nebūtu pārmērīgi apgrūtinoši, un aprēķina netiešā riska darījuma vērtību saskaņā ar 1. punktu;

b)

tiem pamatā esošajiem instrumentiem, kurus iestāde nespēj caurskatīt vai ja iestādei tas būtu pārmērīgi apgrūtinoši, aprēķina netiešā riska darījuma vērtību, ņemot vērā atvasinātā instrumenta līguma cenas izmaiņas visu pamatā esošo atsauces nosaukumu saistību neizpildes gadījumā.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto netiešā riska darījuma vērtību attiecina vai nu uz atvasināto instrumentu darījumu kā atsevišķu klientu, vai uz nezināmu klientu, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 6. panta 3. punktā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, ja netiešo riska darījumu vērtības ir jāattiecina uz nezināmu klientu, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1187/2014 6. panta 2. un 3. punktā, un ja netiešo riska darījumu vērtības ir negatīvas, iestāde nosaka minēto netiešo riska darījumu vērtību nulles apmērā, pirms tās ieskaita riska darījumos ar nezināmo klientu.

7. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 10. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1187/2014 (2014. gada 2. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, lai noteiktu klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējo riska darījumu apmēru attiecībā uz darījumiem ar pamatā esošajiem aktīviem (OV L 324, 7.11.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


Top