EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R0694

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/13/2021/INIT

OJ L 166, 11.5.2021, p. 1–34 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/694/oj

11.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 166/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/694

(2021. gada 29. aprīlis),

ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu un 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Šajā regulā ir noteikts programmas “Digitālā Eiropa” (“Programma”) finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (4) 18. punkta izpratnē.

(2)

Programma būtu jāizveido septiņiem gadiem, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (5) (“2021.–2027. gada DFS”).

(3)

Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (6) (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(4)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu pasākumu ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka pasākumu nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai finansēšanas lēmumā – uz ierobežotu laikposmu 2021.–2027. gada DFS darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt darbību un ar tām saistīto izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma, pat ja aktivitātes īstenotas un izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(5)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (7) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (8), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (9) un (ES) 2017/1939 (10) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (ES, Euratom) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (11).

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir visas Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(6)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (12), fiziskām personām un subjektiem, kas iedibinājušies aizjūras zemēs un teritorijās, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Komisijai būtu jāuzrauga un regulāri jāizvērtē tas, cik efektīvi minētās personas un subjekti piedalās Programmas īstenošanā.

(7)

Ievērojot 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13), Programmu būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas savākta, īstenojot īpašas uzraudzības prasības, kas atbilst faktiskajām vajadzībām un kas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (14), bet vienlaikus izvairoties no administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un pārmērīga regulējuma, un ņemot vērā esošās mērīšanas un salīdzinošās novērtēšanas sistēmas digitālajā jomā. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi kvantitatīvi un kvalitatīvi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

(8)

Programmai būtu jānodrošina ar Savienības budžetu saistīto inovatīvo finanšu instrumentu un mehānismu – attiecībā uz to sniegto ieguldījumu virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu – pilnīga pārredzamība un pārskatatbildība, gan saistībā ar sākotnējām iecerēm, gan galarezultātiem.

(9)

Tallinas digitālajā samitā, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos tika norādīts, ka Savienībai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai saglabātu un stiprinātu Eiropas konkurētspēju un inovāciju, dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai minētās iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.

(10)

Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm, tostarp tādiem jautājumiem kā mākslīgais intelekts (MI) un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēde), taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, pilnībā ievērojot Regulu (ES) 2016/679, digitālās tiesības, pamattiesības un ētikas standartus. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju MI un nākt klajā ar nepieciešamajām iniciatīvām, lai nostiprinātu pamatnosacījumus nolūkā ļaut Savienībai apgūt jaunus tirgus, izmantojot radikālas, riskos balstītas inovācijas, un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

(11)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, un Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (15), pienācīga īstenošana palīdzētu veidot spēcīgu Eiropas digitālo ekonomiku un sabiedrību.

(12)

Savā 2018. gada 14. februāra paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” Komisija, ņemot vērā jaunās daudzgadu finanšu shēmas elementus, izklāsta Eiropas digitālās pārveides programmu, lai panāktu ievērojamu progresu virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība. Programma palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, MI, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības konkurētspēju digitālajā ekonomikā un būtiski ietekmētu iespējas mazināt un novērst prasmju deficītu Savienībā, tā nodrošinot, ka iedzīvotājiem ir prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas saistībā ar digitālo pārveidi.

(13)

Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” ir aplūkoti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai Savienībā izveidotu vienotu datu telpu – vienotu digitālo telpu tādā mērogā, pateicoties kuram būs iespējama tādu jaunu produktu un pakalpojumu izstrāde un inovācija, kuri ir pamatoti ar datiem.

(14)

Programmas vispārīgajiem mērķiem vajadzētu būt – atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu iedzīvotāji un uzņēmumi visā Savienībā, tostarp tās tālākos reģionos un tās ekonomiski nelabvēlīgākā situācijā esošos reģionos. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu ņemot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: Augstas veiktspējas datošana, Mākslīgais intelekts, Kiberdrošība un uzticamība, Padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana un Digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Visās minētajās jomās ar Programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai palielinātu investīcijas un veidotu spēcīgākas sinerģijas. Turklāt ar Programmu būtu jāpastiprina Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja.

(15)

Lai arī minētie pieci konkrētie mērķi ir atšķirīgi, tie ir savstarpēji atkarīgi. Piemēram, lai varētu uzticēties MI, ir vajadzīga kiberdrošība, un augstas veiktspējas datošanas (HPC) jaudām ir izšķiroša nozīme mācību atbalstīšanā MI kontekstā, un visiem trim minētajiem elementiem ir vajadzīgas padziļinātas digitālās prasmes. Pat ja ar šo Programmu īstenojamās atsevišķās darbības var attiekties uz vienu konkrētu mērķi, mērķus nevajadzētu skatīt šķirti, bet gan drīzāk kā viena saskaņota kopuma pamatelementus.

(16)

Ir nepieciešams atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (“MVU”), kuri plāno digitālo pārveidi izmantot savos ražošanas procesos. Šāds atbalsts ļautu MVU, efektīvi izmantojot resursus, veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi.

(17)

Programmas īstenošanā centrāla loma būtu jāpiešķir Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, jo īpaši MVU un citos subjektos, kas nodarbina līdz 3 000 cilvēku (“uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu”), publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajā sabiedrībā. Lai precizētu atšķirību starp digitālās inovācijas centriem, kas ievēro atbilstības kritērijus saskaņā ar Programmu, un digitālās inovācijas centriem, kas ir izveidoti pēc Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojuma “Eiropas rūpniecības digitalizācija – Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” un finansēti no citiem avotiem, centri, ko finansē saskaņā ar Programmu, būtu jāsauc par Eiropas digitālās inovācijas centriem. Eiropas digitālās inovācijas centriem vajadzētu būt kā piekļuves punktiem jaunākajām digitālajām spējām, tostarp HPC, MI, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražošanas laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jādarbojas kā vienotas piekļuves punktiem, kuros iespējams piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tiem būtu jāsekmē atvērta inovācija. Tiem būtu arī jāsniedz atbalsts padziļinātu digitālo prasmju jomā, piemēram, koordinējot ar pasniedzējiem īstermiņa apmācību rīkošanu darbiniekiem un prakses iespējas studentiem. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina plašs Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums un jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(18)

Programmas pirmajā īstenošanas gadā atklāta atlases procesa rezultātā no dalībvalstu izraudzītiem subjektiem būtu jāizveido sākotnējs Eiropas digitālās inovācijas centru tīkls. Minētajā sakarā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saskaņā ar savām valsts procedūrām un administratīvām un institucionālām struktūrām brīvi piedāvāt kandidātus. Komisijai būtu maksimāli jāņem vērā katras dalībvalsts viedoklis, pirms minētās dalībvalsts teritorijā tiek izvēlēts Eiropas digitālās inovācijas centrs. Dalībvalstis atklāta atlases procesa rezultātā par kandidātiem varētu izraudzīties subjektus, kuri jau pilda digitālās inovācijas centru funkcijas saistībā ar Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu. Komisijai atlases procesā vajadzētu spēt iesaistīt neatkarīgus ārējos ekspertus. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizvairās no nevajadzīgas kompetenču un funkciju dublēšanās Savienības un valstu līmenī. Tāpēc, izraugoties centrus un nosakot to aktivitātes un sastāvu, vajadzētu būt adekvātai elastībai. Lai nodrošinātu plašu Eiropas ģeogrāfisko aptvērumu, kā arī tehnoloģiju un nozaru līdzsvarotu aptvērumu, turpmāka atklāta atlases procesa rezultātā tīklu varētu vēl vairāk paplašināt.

(19)

Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jāveido atbilstošas sinerģijas ar attiecīgām darbībām, kas tiek finansētas no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (16) (programma “Apvārsnis Eiropa”) vai citām pētniecības un inovācijas programmām, ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, jo īpaši ar tā zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), kā arī ar tādiem jau izveidotiem tīkliem kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls vai ar konsultāciju centru InvestEU, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (17).

(20)

Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jādarbojas kā koordinatoriem, kas palīdz savest kopā nozares, uzņēmumus un publiskas pārvaldes iestādes, kam ir vajadzīgi jauni tehnoloģiskie risinājumi, ar uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus.

(21)

Par Eiropas digitālās inovācijas centru var izraudzīties tiesību subjektu konsorciju saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kura ļauj subjektiem, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, piedalīties uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ar noteikumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības minēto subjektu vārdā un ka minētie subjekti piedāvā tādas pašas Savienības finanšu interešu aizsardzības garantijas kā tās, ko piedāvā juridiskās personas.

(22)

Būtu jāparedz iespēja Eiropas digitālās inovācijas centriem saņemt iemaksas no dalībvalstīm un iesaistītajām trešām valstīm, tostarp no publiskajām iestādēm dalībvalstīs un minētajās trešajās valstīs, iemaksas no starptautiskām struktūrām vai iestādēm, un privātā sektora iemaksas, jo īpaši Eiropas digitālās inovācijas centru dalībnieku, ieinteresēto personu vai partneru iemaksas. Eiropas digitālās inovācijas centriem arī būtu jāļauj saņemt Eiropas digitālās inovācijas centru pašu aktīvu un darbību rezultātā gūtos ieņēmumus, saņemt novēlējumus, ziedojumus un iemaksas no privātpersonām un Programmas un citu Savienības programmu finansējumu, tostarp dotāciju formā.

(23)

Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina un paplašina digitālo pamatspēju izmantošanu. Šādai īstenošanai vajadzētu ietvert dalībvalstu līdzfinansējumu un vajadzības gadījumā privātā sektora līdzfinansējumu. Līdzfinansējuma īpatsvars būtu jānosaka darba programmā. Atkāpjoties no vispārīgā noteikuma, Savienības finansējumam būtu jāspēj segt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Jo īpaši šādam finansējumam vajadzētu sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā paliek tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.

(24)

Programmas politikas mērķi būtu jāīsteno arī ar finanšu instrumentiem un budžeta garantijām no programmas InvestEU, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/523.

(25)

Programmas darbības būtu jāizmanto, lai vēl vairāk uzlabotu Savienības digitālās spējas un samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām vajadzētu sniegt skaidru Eiropas pievienoto vērtību.

(26)

Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā Programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp Programmas komponentiem, vajadzētu būt iespējai katru konkrēto mērķi īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir nepieciešams izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras. Turklāt, lai reaģētu jo īpaši uz jaunām norisēm un vajadzībām, tādām kā jaunās tehnoloģijas, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā un saskaņā ar Finanšu regulu var ierosināt atkāpties no šajā regulā norādītajām orientējošām summām.

(27)

Lai līdzekļi no Savienības budžeta tiktu iedalīti efektīvi, jānodrošina, lai visām Programmas ietvaros veiktajām darbībām un aktivitātēm būtu Eiropas pievienotā vērtība un lai tie būtu papildināmi ar dalībvalstu darbībām, vienlaikus cenšoties nodrošināt konsekvenci, papildināmību un sinerģijas ar finansēšanas programmām, ar kurām atbalsta savstarpēji cieši saistītas politikas jomas. Lai gan attiecīgās darba programmas ir paredzēts konsekvences nodrošināšanas instruments tieši un netieši pārvaldītām darbībām, tomēr Komisijai un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm būtu jāveido sadarbība, lai konsekvenci un papildināmību nodrošinātu starp tieši vai netieši pārvaldītiem fondiem un fondiem, uz kuriem attiecas dalīta pārvaldība, vienlaikus ievērojot piemērojamos noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūru fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (“Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam”).

(28)

HPC jaudām un saistītajai datu apstrādei Savienībā būtu jānodrošina plašāks HPC izmantojums rūpniecībā un sabiedrībai nozīmīgās jomās kopumā, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši MVU, konkurētspēju. Iegādājoties pasaules klases superdatorus, būtu nodrošināta Savienības datu piegādes sistēma, un tas palīdzētu izvērst simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumus, turklāt nodrošinot, ka HPC sistēmas atbilst Savienības vērtībām un principiem.

(29)

Atbalstu Savienības intervencei HPC jomā ir paudis Eiropas Parlaments un Padome. Turklāt laikposmā starp 2017. un 2018. gadu 22 dalībvalstis parakstīja Eiropas deklarāciju par HPC, kas ir vairāku valdību vienošanās, kurā tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas HPC un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.

(30)

Kā uzsvērts ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam par Regulu par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi, lai sasniegtu konkrētu mērķi – Augstas veiktspējas datošana –, kopuzņēmums ir vispiemērotākais īstenošanas pasākums, jo īpaši, lai koordinētu Savienības un valstu stratēģijas un investīcijas HPC infrastruktūrā, kā arī pētniecībā un izstrādē, sakopotu resursus no publiskajiem un privātajiem fondiem un aizsargātu Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses. Turklāt nacionālie augstas veiktspējas datošanas kompetences centri Padomes Regulas (ES) 2018/1488 izpratnē (18) nodrošina HPC pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajai kopienai un publiskās pārvaldes iestādēm.

(31)

Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības, pakalpojumu un publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar MI saistīto spēju pilnveidošana. Rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās izmanto arvien autonomākus robotus. Komerciālas MI platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietotņu izmantošanu veselības un vides jomās. Visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai Eiropa būtu starptautiski konkurētspējīga, tai ir būtiski apvienot spēkus visos līmeņos. Dalībvalstis to ir atzinušas, uzņemoties konkrētas saistības sadarboties koordinētā rīcības plānā.

(32)

Algoritmu krātuves var aptvert lielu algoritmu kopumu, tostarp vienkāršus risinājumus, piemēram, klasifikācijas algoritmus, neironu tīkla algoritmus un plānošanas vai argumentācijas algoritmus. Tās var aptvert arī kompleksus risinājumus, piemēram, runas atpazīšanas algoritmus, navigācijas algoritmus, kas iebūvēti autonomās ierīcēs, piemēram, dronos vai autonomos vieglajos automobiļos, un ar MI algoritmiem aprīkotus robotus, kas tiem ļauj mijiedarboties ar apkārtējo vidi un pielāgoties tai. Algoritmu krātuves būtu jāpadara viegli pieejamas ikvienam, pamatojoties uz taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

(33)

Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un uz industrijas digitalizāciju. Minētajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskās tulkošanas, runas atpazīšanas, lielo datu teksta analīzes, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka–mašīnas komunikāciju.

(34)

Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz MI, vajadzētu būt pēc noklusējuma saskaņā ar tiesību aktiem un tiem vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem, un ar tiem būtu jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, jo īpaši attiecībā uz produktu un pakalpojumu kvalitāti.

(35)

MI attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentu iekārtas, tostarp valodu tehnoloģijas.

(36)

Savā rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju Eiropas Parlaments uzsvēra kopīgu Eiropas kiberdrošības pieejas nozīmību un atzina nepieciešamību vairot informētību. Tas pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un Eiropas un valstu rūpnieciskās un drošības politikas veidotāji, turklāt īstenojot drošības un privātuma aizsardzību integrēti un pēc noklusējuma.

(37)

Kiberdrošība ir problēmjautājums, kas jārisina visai Savienībai un kuru nevar atrisināt tikai ar valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības jauda, lai Eiropai būtu vajadzīgās spējas aizsargāt savus iedzīvotājus, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt būtu jāaizsargā patērētāji, kad tie izmanto tīklā savienotus produktus, kas var tikt uzlauzti un var apdraudēt patērētāju drošību. Šāda aizsardzība būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot projektus, lai stiprinātu Eiropas kiberdrošības spējas, koordinējot minētos projektus un nodrošinot jaunāko kiberdrošības risinājumu, tostarp divējāda lietojuma projektu, pakalpojumu, kompetenču un lietotņu, plašu lietošanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.

(38)

Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar iniciatīvu paketi, ar kuru izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spēju tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā. Minētajā paketē ir ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (19).

(39)

Lai digitālais vienotais tirgus spētu darboties, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panākt, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un ielaušanās atklāšana un to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvalde.

(40)

Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi veidotu digitālu Eiropu, Savienībai ir vajadzīgi darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas, kas ir digitālajam laikmetam atbilstoši, un ir jāiegulda digitālajās prasmēs, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu iespējas un spējas.

(41)

Eiropadome 2017. gada 14. decembra secinājumos aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju virzīt uz priekšu 2017. gada novembra Gēteborgas sociālā samita programmu, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kā arī izglītību un mācības, un īstenot jauno Prasmju programmu Eiropai. Eiropadome arī lūdza Komisiju, Padomi un dalībvalstis izskatīt iespējamus pasākumus, lai risinātu ar digitalizāciju, kiberdrošību, medijpratību un MI saistītus prasmju izaicinājumus un ņemt vērā nepieciešamību izglītībai un mācībās piemērot iekļaujošu un uz mūžizglītību balstītu un inovācijās virzītu pieeju. Atbildot uz šo lūgumu, Komisija 2018. gada 17. janvārī nāca klajā ar pirmo pasākumu paketi, pievēršoties pamatkompetencēm, digitālajām prasmēm, kopīgajām vērtībām un iekļaujošai izglītībai. Tam 2018. gada maijā sekoja otrā pasākumu pakete, kas palīdz sagatavoties Eiropas izglītības telpas izveidei līdz 2025. gadam, un arī šajā paketē uzsvērta digitālo prasmju centrālā loma. Medijpratība ietver būtiskākās kompetences (zināšanas, prasmes un attieksme), pateicoties kurām iedzīvotāji var efektīvi kontaktēties ar plašsaziņas līdzekļiem un citiem informācijas sniedzējiem un attīstīt kritisko domāšanu un mūžizglītībai vajadzīgās prasmes, lai iekļautos sabiedrības dzīvē un kļūtu par aktīviem sabiedrības locekļiem.

(42)

Ņemot vērā vajadzību pēc holistiskas pieejas, Programmā būtu jāņem vērā arī iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kuriem – līdz ar padziļinātām digitālajām prasmēm – ir izšķiroša nozīme, lai zināšanu sabiedrībā būtu iespējams radīt pievienoto vērtību.

(43)

Savā rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Parlaments arī pieprasīja visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdzsvara aspektu, uzsverot, ka ir jārisina dzimumu nevienlīdzība informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai.

(44)

Ar Programmu atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, HPC, kiberdrošība un MI, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības posma varētu pāriet pie izvēršanas, īstenošanas un mēroga paplašināšanas Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī padziļinātu digitālo prasmju jomā. Ir jāpanāk, ka padziļinātu digitālo prasmju, tostarp datu aizsardzības kompetenču, apgūšanas iespējas ir plašākas, šādu iespēju ir vairāk un tās ir pieejamas visā Savienībā. Pretējā gadījumā tas varētu kavēt progresīvu digitālo tehnoloģiju raitu ieviešanu un vājināt Savienības ekonomikas konkurētspēju kopumā. Ar Programmu atbalstītās darbības papildina tās darbības, kuras atbalsta ar Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un programmu Erasmus+, kuri katrs izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, un programmu “Apvārsnis Eiropa”. Minēto darbību mērķauditorija būs Savienības darbaspēks privātajā sektorā, kā arī publiskajā sektorā, jo īpaši IKT profesionāļi un citi saistīti profesionāļi, kā arī studenti, apmācāmie un izglītotāji. Jēdziens “darbaspēks” nozīmē ekonomiski aktīvos iedzīvotājus un ietver gan darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas, gan bezdarbniekus.

(45)

Publiskās pārvaldes iestāžu un pakalpojumu modernizēšanai ar digitāliem līdzekļiem ir svarīga nozīme, lai uzņēmumiem, tai skaitā MVU, un iedzīvotājiem kopumā samazinātu administratīvo slogu, ļaujot tiem ātrāk, ērtāk un lētāk sazināties ar publiskajām iestādēm, kā arī palielinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti un vienlaikus paaugstinot publisko izdevumu lietderību. Vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, tāpēc ar sniegto atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jāpanāk, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu iespēja baudīt priekšrocības, ko visā Savienībā sniedz piekļuve augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem, kas, ja iespējams, ir daudzvalodu. Turklāt ir sagaidāms, ka Savienības atbalsts šajā jomā veicinās publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu.

(46)

Ar digitalizāciju var atvieglot un uzlabot netraucētu piekļuvi ikvienam – arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai ar invaliditāti un cilvēkiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos.

(47)

Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides uzraudzība, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra, izglītība un mācības un kultūra, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas dara iespējamu drošu pārrobežu datu apmaiņu un kas veicina valstu attīstību. Šādu digitālo pakalpojumu infrastruktūru koordinācija saskaņā ar šo regulu sniegtu vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.

(48)

Nepieciešamo digitālo tehnoloģiju, jo īpaši to, kas atbilst konkrētajiem mērķiem – Augstas veiktspējas datošana, Mākslīgais intelekts, Kiberdrošība un uzticamība –, izvēršana ir ļoti būtiska, lai gūtu labumu no digitālās pārveides sniegtajām priekšrocībām, un to varētu papildināt ar citām augstajām un nākotnes tehnoloģijām, tādām kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēde).

(49)

Ar digitālo pārveidi būtu jānodrošina iedzīvotājiem iespējas droši piekļūt saviem personas datiem, tos izmantot un pārvaldīt pāri robežām neatkarīgi no savas vai datu fiziskās atrašanās vietas.

(50)

Ministri, kuri ir atbildīgi par e-pārvaldi un koordināciju, no dalībvalstīm un valstīm, kuras ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, 2017. gada 6. oktobra Tallinas deklarācijā par e-pārvaldi secināja, ka digitālais progress nozīmē sabiedrības un ekonomikas fundamentālu pārveidi, liekot apšaubīt senāk izstrādāto rīcībpolitiku lietderīgumu daudzās jomās, kā arī publiskās pārvaldes iestāžu lomu un funkcijas kopumā, un tas ir viņu pienākums minētās grūtības paredzēt un tikt ar tām galā, lai apmierinātu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības un gaidas.

(51)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi ieviest digitālo vienoto tirgu. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(52)

Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums liecina, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tieši ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un kvalitatīvu darbvietu radīšanas veicināšanā. Jo īpaši ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīgas tiesu sistēmas, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un lai iedzīvotāji un uzņēmumi saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

(53)

Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne vien likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, Eiropas standartu popularizēšanu un rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, tā vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu Savienībā, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais. Šāda pieeja nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plaši, aptverot tehniskus un juridiskus aspektus un šajā jomā īstenojamās rīcībpolitikas elementus. Tādējādi darbību spektrs pārsniegtu risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā. Ar Programmu būtu arī jāveicina dažādu tādu valsts iniciatīvu savstarpējā bagātināšanās, kuras sekmē digitālās sabiedrības attīstību.

(54)

Programmai būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, lai nodrošinātu, ka ir iespējama atkalizmantošana, palielinās uzticēšanās un ir garantēta pārredzamība. Šāda pieeja pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju.

(55)

Paredzams, ka budžets, kas iedalīts konkrētām darbībām, kuras paredzētas sadarbspējas satvara ieviešanai un izstrādāto risinājumu sadarbspējas nodrošināšanai, būs 194 miljoni EUR.

(56)

Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju ir uzsvērts, ka ir svarīgi rast pietiekamu publisko un privāto finansējumu Eiropas rūpniecības digitalizācijai.

(57)

Komisija 2016. gada 19. aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas. Tas ir jo īpaši svarīgi MVU kultūras un radošajās nozarēs.

(58)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Komisijas paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” vērtēja atzinīgi un pauda uzskatu, ka kopā ar pavaddokumentiem tas “ir pirmais pasākums plašā Eiropas darba programmā, kas īstenojama ciešā sadarbībā ar visiem ieinteresētajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem”.

(59)

Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts Komisijas paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”, kurā atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanas un mākoņa infrastruktūras pieejamība” ir būtisks industrijas digitalizācijas komponents.

(60)

Nodrošinot vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, Regula (ES) 2016/679 garantē personas datu brīvu apriti starp dalībvalstīm un nostiprina personu uzticēšanos un drošību – divus neaizstājamus patiesa digitālā vienotā tirgus elementus. Tādēļ ar visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo Programmu un kas ietver personas datu apstrādi, būtu jāatbalsta minētās regulas sekmīga piemērošana, piemēram, MI un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēdes) jomā. Ar minētajām darbībām būtu jāatbalsta tādu digitālo tehnoloģiju izstrāde, kuras atbilst pienākumiem nodrošināt “integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma”.

(61)

Programma būtu jāīsteno tādā veidā, kas pilnībā atbilst Savienības un starptautiskajam regulējumam intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma efektīvai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā, un tādēļ ir vajadzīga, lai šo Programmu varētu efektīvi īstenot.

(62)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties tādas sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomisko Zonu (20), kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Ar minētajiem instrumentiem vajadzētu būt iespējai paredzēt daļēju asociāciju, proti, asociāciju ar ierobežota skaita konkrētiem mērķiem, kurus tiecas sasniegt saskaņā ar Programmu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasa, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(63)

Struktūrām, kurām uzticēta šīs Programmas īstenošana, būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši ar sensitīvu neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju. Attiecībā uz konkrēto mērķi Kiberdrošība un uzticamība, drošības apsvērumu dēļ no uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un piedāvājumus saskaņā ar šo Programmu var nākties izslēgt trešo valstu kontrolētus tiesību subjektus. Izņēmuma gadījumos šāda izslēgšana var būt nepieciešama arī saistībā ar konkrētajiem mērķiem – Augstas veiktspējas datošana un Mākslīgais intelekts. Drošības apsvērumiem šādai izslēgšanai vajadzētu būt samērīgiem un pienācīgi pamatotiem, ņemot vērā riskus, ko radītu šādu subjektu iekļaušana.

(64)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (21), un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma ir paredzēta, lai integrētu klimata politikas aspektus un sasniegtu vispārējo mērķi, kas paredz, ka 30 % Savienības budžeta izdevumu tiek izlietoti klimata mērķu atbalstam, un lai sasniegtu mērķi, proti, ka 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā – 10 % budžeta atspoguļotu izdevumus bioloģiskajai daudzveidībai, vienlaikus ņemot vērā, ka patlaban klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pārklājas. Attiecīgās darbības būtu jānosaka Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā, un tās būtu atkārtoti jānovērtē atbilstošo izvērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā.

(65)

Tā kā Programma ir jauna, ir lietderīgi pielikumā sniegt Programmas darbību piemērošanas jomu tehnisko aprakstu. Komisijai, sagatavojot darba programmas, būtu jāņem vērā šadā pielikumā iekļautais minētais tehniskais apraksts, savukārt darba programmām būtu jāatbilst šajā regulā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.

(66)

Darba programmas principā būtu jāpieņem kā daudzgadu darba programmas (parasti ik pēc diviem gadiem) vai, ja to prasa ar Programmas īstenošanu saistītas vajadzības, – kā gada darba programmas. Savienības finansēšanas veidi un Programmas īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Minētajā izvēlē būtu jāapsver iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(67)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai grozītu šīs regulas I pielikumu nolūkā atspoguļot tehnoloģiskas izmaiņas un tirgus attīstību attiecībā uz tajā izklāstītajām darbībām tādā veidā, kas atbilst šīs regulas mērķiem, un lai grozītu II pielikumu attiecībā uz izmērāmiem rādītājiem, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, kā arī lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(68)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz subjektu atlasi sākotnējiem un papildu Eiropas digitālās inovācijas centriem un attiecībā uz konkrēto mērķu Nr. 2, Nr. 4, un Nr. 5 darba programmu pieņemšanu un iespējamām citām ar konkrētiem mērķiem Nr. 1 un Nr. 3 saistītām tiešās pārvaldības darbībām, lai Programmas mērķi tiktu sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22). Darbībām, kas ir pakļautas netiešai pārvaldībai, darba programmas pieņem atbilstīgi struktūru, kurām uzticēta Programmas īstenošana, valžu noteikumiem.

(69)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) un jo īpaši tās, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula būtu jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus.

(70)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā, un tie jo īpaši nosaka procedūru Savienības budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, godalgas, iepirkumu, netiešu pārvaldību, un paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(71)

Tā kā šīs Regulas mērķus, proti, atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, industrijas un sabiedrības transformāciju, sniegt labumu pilsoņiem, valstu pārvaldes iestādēm un uzņēmējiem visā Savienībā, un uzlabot Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā, vienlaikus veicinot digitālās plaisas mazināšanos visā Savienībā un stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(72)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai Programmu varētu sākt īstenot no 2021.–2027. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.

(73)

Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/2240 (23) būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu uz 2021.–2027. gada DFS laiku izveido programmu “Digitālā Eiropa” (“Programma”).

Šajā regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“finansējuma apvienošanas darbība” ir Savienības budžeta atbalstītas darbības, tostarp finansējuma apvienošanas mehānisma vai platformas ietvaros, kā tas ir noteikts Finanšu regulas 2. panta 6. punktā, kuras apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama atbalsta veidus vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta veidiem no attīstības vai citām publiskām finanšu iestādēm, kā arī no komerciālām finanšu iestādēm un investoriem;

2)

“tiesību subjekts” ir fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar Savienības, valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kam ir juridiskas personas statuss un spēja rīkojoties savā vārdā, īstenot tiesības un uzņemties pienākumus, vai arī subjekts, kam nav juridiskas personas statusa, kā minēts Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

3)

“asociētā valsts” ir trešā valsts, kas ir puse ar Savienību noslēgtā nolīgumā, kurš tai ļauj piedalīties Programmā, ievērojot 10. pantu;

4)

“Eiropas nozīmes starptautiska organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai kuras galvenā mītne atrodas dalībvalstī;

5)

“Eiropas digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas atlasīts saskaņā ar 16. pantu, lai izpildītu Programmā paredzētus uzdevumus, jo īpaši uzdevumu tieši sniegt vai nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentu iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi, kā arī atvieglot piekļuvi finansējumam, un tas ir pieejams visu veidu un lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un augošiem uzņēmumiem, un publiskās pārvaldes iestādēm visā Savienībā;

6)

“padziļinātas digitālās prasmes” ir prasmes un profesionālās kompetences, kurām nepieciešamas zināšanas un pieredze, ko vajag, lai saprastu, plānotu, izstrādātu, pārvaldītu, pārbaudītu, izvērstu, izmantotu un uzturētu tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, kurus atbalsta Programma, kā minēts 7. pantā;

7)

“Eiropas partnerība” ir iniciatīva, kas definēta Regulas (ES) 2021/695 2. panta 3. punktā;

8)

“mazie vai vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi un mazie vai vidējie uzņēmumi, kas definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (24) pielikuma 2. pantā;

9)

“kiberdrošība” ir darbības, kas nepieciešamas tīklu un informācijas sistēmu, šādu sistēmu lietotāju un citu personu, kuras skar kiberdraudi, aizsardzībai;

10)

“digitālo pakalpojumu infrastruktūras” ir infrastruktūras, kas ļauj sniegt tīkla pakalpojumus elektroniski, parasti internetā;

11)

“izcilības zīmogs” ir kvalitātes marķējums, kas apliecina, ka pieteikums, kas iesniegts pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Programmu, ir pārsniedzis visas darba programmā noteiktās izvērtējuma sliekšņa vērtības, bet nav bijis iespējams tam piešķirt finansējumu, jo trūcis līdzekļu, kas darba programmā pieejami minētajam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, un ka šādam pieteikumam varētu piešķirt atbalstu no citiem Savienības vai valstu finansējuma avotiem;

12)

“eksalīmenis” ir tāds veiktspējas līmenis, kāds ir datošanas sistēmām, kuras spēj izpildīt 1018 (desmit astoņpadsmitajā pakāpē) peldošā komata darbību sekundē.

3. pants

Programmas mērķi

1.   Programmai ir šādi vispārīgie mērķi: atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi, nodrošināt iespēju iedzīvotājiem, publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem visā Savienībā baudīt digitālās pārveides sniegtās priekšrocības un uzlabot Eiropas konkurētspēju pasaules mēroga digitālajā ekonomikā, vienlaikus palīdzot mazināt digitālo plaisu visā Savienībā un nostiprinot Savienības stratēģisko autonomiju, sniedzot holistisku, starpnozaru un pārrobežu atbalstu un spēcīgāku Savienības ieguldījumu.

Programmu attiecīgā gadījumā īsteno ciešā koordinācijā ar citām Savienības finansēšanas programmām, un tās mērķis ir:

a)

stiprināt un veicināt Eiropas spējas svarīgās digitālo tehnoloģiju jomās, īstenojot plaša mēroga izvēršanu;

b)

sekmēt Eiropas svarīgāko digitālo tehnoloģiju plašāku izplatību un pārņemšanu privātajā sektorā un sabiedrībai nozīmīgās jomās, veicinot digitālu pārveidi un piekļuvi digitālajām tehnoloģijām.

2.   Programmai ir pieci savstarpēji saistīti konkrēti mērķi:

a)

konkrētais mērķis Nr. 1: – Augstas veiktspējas datošana;

b)

konkrētais mērķis Nr. 2: – Mākslīgais intelekts;

c)

konkrētais mērķis Nr. 3: – Kiberdrošība un uzticamība;

d)

konkrētais mērķis Nr. 4: – Padziļinātas digitālās prasmes;

e)

konkrētais mērķis Nr. 5: – Izvēršana un digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja.

4. pants

Konkrētais mērķis Nr. 1 – Augstas veiktspējas datošana

1.   Ar konkrētajam mērķim Nr. 1 – Augstas veiktspējas datošana – paredzēto Savienības finansiālo ieguldījumu tiecas īstenot šādus darbības mērķus:

a)

Savienības līmenī izvērst un koordinēt un Savienībā ekspluatēt tādu integrētu, uz pieprasījumu vērstu un uz pielietojuma balstītu pasaules klases eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru, kas ir viegli pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem, jo īpaši MVU, neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie atrodas, un kas ir viegli pieejama pētniecības vajadzībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1488;

b)

izvērst izmantošanai gatavas operacionālas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības HPC ekosistēmu, kas aptvertu dažādus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentu aspektus, tostarp aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes, ar augstu drošības un datu aizsardzības līmeni;

c)

izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei, un sekmēt šādai izvēršanai nepieciešamās aparatūras un programmatūras izstrādi Savienībā.

2.   Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 galvenokārt īsteno, izmantojot Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu, kas izveidots ar Regulu (ES) 2018/1488.

5. pants

Konkrētais mērķis Nr. 2 – Mākslīgais intelekts

1.   Ar konkrētajam mērķim Nr. 2 – Mākslīgais intelekts – paredzēto Savienības finansiālo ieguldījumu tiecas īstenot šādus darbības mērķus:

a)

Savienībā veidot un stiprināt MI pamatspējas un zināšanas, tostarp veidojot un stiprinot kvalitatīvus datu resursus un attiecīgus apmaiņas mehānismus un algoritmu krātuves, vienlaikus nodrošinot uz cilvēku orientētu un iekļaujošu pieeju, kas respektē Savienības vērtības;

b)

darīt a) apakšpunktā minētās spējas pieejamas uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, bezpeļņas organizācijām, pētniecības iestādēm, augstskolām un publiskās pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu, ka Eiropas sabiedrība un ekonomika var gūt no minētajām spējām maksimālu labumu;

c)

nostiprināt un savienot tīklā MI testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs;

d)

izstrādāt un nostiprināt izmantošanu komerciālos nolūkos un ražošanas sistēmās, lai veicinātu tehnoloģiju integrāciju vērtību ķēdēs un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu izstrādi un saīsinātu starplaiku, kas nepieciešams pārejai no inovācijas līdz tās izmantošanai komerciālos nolūkos, un sekmēt uz mākslīgo intelektu balstītu risinājumu pārņemšanu sabiedrībai nozīmīgās jomās un sabiedrībā.

Uz MI balstītajos risinājumos un datos, ko dara pieejamus, tiek respektēts integrētas privātuma aizsardzības princips un integrētas drošības princips, un tiek pilnībā ievēroti datu aizsardzības tiesību akti.

2.   Saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Hartu, un ņemot vērā cita starpā ieteikumus, kurus sniedz Mākslīgā intelekta augsta līmeņa ekspertu grupa, Komisija izklāsta ētiskās prasības darba programmās, kas izstrādātas saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2. Uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus un dotāciju nolīgumos ir iekļautas attiecīgās prasības, kas izklāstītas minētajās darba programmās.

Vajadzības gadījumā Komisija veic pārbaudes, lai nodrošinātu minēto ētisko prasību ievērošanu. Ja nav ievēroti ar ētikas jautājumiem saistītās prasības, tad attiecīgo darbību finansēšanu saskaņā ar Finanšu regulu jebkurā brīdī var apturēt, izbeigt vai samazināt.

3.   Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2 galvenokārt īsteno tiešā pārvaldībā.

Šajā pantā minētās ētiskās un juridiskās prasības piemēro visām darbībām, kuras īstenojamas saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2, neatkarīgi no to īstenošanas metodes.

6. pants

Konkrētais mērķis Nr. 3 – Kiberdrošība un uzticamība

1.   Ar konkrētajam mērķim Nr. 3 – Kiberdrošība un uzticamība – paredzēto Savienības finansiālo ieguldījumu tiecas īstenot šādus darbības mērķus:

a)

atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru izveidi un iepirkšanu kopā ar dalībvalstīm, lai Eiropas mērogā panāktu augstu kopēja līmeņa kiberdrošību, pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus un pamattiesības, vienlaikus nodrošinot Savienības stratēģisko autonomiju;

b)

atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju uzkrāšanu un optimālu izmantojumu; un apmainīties ar paraugpraksi un to integrēt;

c)

nodrošināt iedarbīgu un modernu kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu Eiropas ekonomikā, īpašu uzmanību pievēršot publiskajām iestādēm un MVU;

d)

nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu rīkoties atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/1148 (25), tostarp izmantojot pasākumus, kas atbalsta kiberdrošības paraugprakses izmantošanu;

e)

uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem, palielināt informētību par riskiem un zināšanas par kiberdrošības procesiem, atbalstīt publiskas un privātas organizācijas kiberdrošības pamatlīmeņu sasniegšanā, piemēram, ieviešot datu un programmatūras atjauninājumu pilnīgu šifrēšanu;

f)

stiprināt sadarbību starp civilo un aizsardzības jomu saistībā ar divējāda lietojuma kiberdrošības projektiem, pakalpojumiem, kompetencēm un lietotnēm saskaņā ar Regulu, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (“Eiropas kiberdrošības kompetenču centra regula”).

2.   Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3 galvenokārt īsteno, izmantojot Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu saskaņā ar Kiberdrošības kompetenču centra regulu.

7. pants

Konkrētais mērķis Nr. 4 – Padziļinātas digitālās prasmes

1.   Ar konkrētajam mērķim Nr. 4 – Padziļinātas digitālās prasmes – paredzēto Savienības finansiālo ieguldījumu atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi jomās, uz ko attiecas šī Programma, palīdz palielināt Eiropas talantu kopumu, samazina digitālo plaisu un sekmē augstāku profesionalitāti, jo īpaši saistībā ar augstas veiktspējas datošanu un mākoņdatošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām (piemēram, blokķēdi), kvantu tehnoloģijām, robotiku, MI, vienlaikus ņemot vērā dzimumu līdzsvaru. Lai risinātu prasmju neatbilstības problēmu un veicinātu specializēšanos digitālo tehnoloģiju un lietotņu jomā, ar finansiālo atbalstu tiecas īstenot šādus darbības mērķus:

a)

atbalstīt to, ka tiek izstrādāta un īstenota studentiem un darbaspēkam paredzēta kvalitatīva ilgtermiņa apmācība un kursi, tostarp jaukta tipa mācīšanās;

b)

atbalstīt to, ka tiek izstrādāta un īstenota darbaspēkam paredzēta kvalitatīva īstermiņa apmācība un kursi, jo īpaši MVU un publiskajā sektorā;

c)

atbalstīt kvalitatīvu apmācību darbavietā un darba prakses (arī stažēšanās) iespējas studentiem un darbaspēkam, jo īpaši MVU un publiskajā sektorā.

2.   Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 galvenokārt īsteno tiešā pārvaldībā.

8. pants

Konkrētais mērķis Nr. 5 – Izvēršana un digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja

1.   Ar konkrētajam mērķim Nr. 5 – Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja – paredzēto Savienības finansiālo ieguldījumu tiecas īstenot šādus darbības mērķus, un vienlaikus mazinot digitālo plaisu:

a)

atbalstīt pasākumus, kas publiskajā sektorā un tādās sabiedrībai nozīmīgas jomās kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, muita, transports, mobilitāte, enerģētika, vide, kultūras un radošās nozares, tostarp attiecīgajos uzņēmumos, kas iedibinājušies Savienībā, ļauj efektīvi izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, piemēram, HPC, MI un kiberdrošību, un nodrošina to pieejamību;

b)

izvērst, ekspluatēt un uzturēt modernas Eiropas mērogā sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras visā Savienībā, tostarp ar tām saistītos pakalpojumus, papildinot valstu un reģionu īstenotas darbības;

c)

atbalstīt Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu infrastruktūru un saskaņotu Eiropas digitālo standartu integrēšanu un izmantošanu publiskajā sektorā un sabiedrībai nozīmīgās jomās, lai veicinātu izmaksu ziņā efektīvu īstenošanu un sadarbspēju;

d)

sekmēt to, ka publiskās pārvaldes iestādes, iedzīvotāji un uzņēmumi izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, tai skaitā atklāto pirmkodu risinājumus un sadarbspējas risinājumu un satvaru atkalizmantošanu;

e)

piedāvāt publiskajam sektoram un Savienības rūpniecībai, jo īpaši MVU, iespēju viegli piekļūt digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai un paplašināt to izmantošanu, cita starpā arī to pārrobežu izmantošanu;

f)

atbalstīt to, ka publiskajā sektorā un Savienības rūpniecībā, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumos, tiek ieviestas progresīvas digitālās un saistītās tehnoloģijas, tostarp tieši HPC, MI, kiberdrošības un citas augstās un nākotnes tehnoloģijas – tādas kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēde);

g)

atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu, tostarp digitālo pārvaldes risinājumu, izstrādi, testēšanu, ieviešanu, izvēršanu un uzturēšanu sabiedriskajiem pakalpojumiem Savienības līmenī, kas tiek sniegti ar datos balstītu atkalizmantojamu risinājumu platformas palīdzību, kuru mērķis ir veicināt inovāciju un veidot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;

h)

Savienības līmenī nodrošināt pastāvīgas spējas virzīt digitālo attīstību, turklāt novērojot un analizējot strauji mainīgās digitālās tendences un tām pielāgojoties, un nodrošināt apmaiņu ar labāko praksi un to integrēšanu;

i)

atbalstīt sadarbību, kas vērsta uz to, lai cita starpā ar uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēdi) balstītiem pakalpojumiem un lietotnēm izveidotu Eiropas ekosistēmu uzticamām datu apmaiņas un digitālajām infrastruktūrām, tai skaitā, lai atbalstītu sadarbspēju un standartizāciju un veicinātu Savienības pārrobežu lietotņu, kas balstās uz integrētu drošības un privātuma aizsardzību, izvēršanu, vienlaikus ievērojot patērētāju un datu aizsardzības tiesību aktus;

j)

izveidot un nostiprināt Eiropas digitālās inovācijas centrus un to tīklu.

2.   Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 galvenokārt īsteno tiešā pārvaldībā.

9. pants

Budžets

1.   Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 7 588 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   Šā panta 1. punktā minētās summas orientējošais sadalījums ir šāds:

a)

2 226 914 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 1 – Augstas veiktspējas datošana;

b)

2 061 956 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 2 – Mākslīgais intelekts;

c)

1 649 566 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 3 – Kiberdrošība un uzticamība;

d)

577 347 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 4 – Padziļinātas digitālās prasmes;

e)

1 072 217 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 5 – Izvēršana un digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja.

3.   Šā panta 1. punktā minēto summu var arī izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp izmantojot korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.

4.   Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

5.   Pēc ieinteresētās dalībvalsts pieprasījuma resursus, kas dalībvalstīm piešķirti dalītā pārvaldībā, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam attiecīgajos pantos, var pārvietot uz Programmu, tostarp ar mērķi papildināt darbībai piešķirtās dotācijas līdz 100 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansēšanas principu, kas noteikts Finanšu regulas 190. pantā, un valsts atbalsta noteikumus. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētās daļas c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

6.   Ja Komisija tiešā vai netiešā pārvaldībā nav uzņēmusies juridiskās saistības par resursiem, kas pārvietoti saskaņā ar šā panta 5. punktu, attiecīgos nepiešķirtos resursus pēc ieinteresētās dalībvalsts lūguma var pārvietot atpakaļ uz vienu vai vairākām attiecīgajām avotprogrammām saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Kopīgo noteikumu regulas 2021.–2027. gadam attiecīgajos pantos.

7.   Saskaņā ar Finanšu Regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu pienācīgi pamatotos gadījumos, kas norādīti finansēšanas lēmumā, un uz ierobežotu laikposmu saskaņā ar šo regulu atbalstītās darbības un ar tām saistītās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja darbības īstenotas un izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

10. pants

Ar Programmu asociētās trešās valstis

1.   Programmā var piedalīties šādas trešās valstis ar asociācijas vai daļējas asociācijas starpniecību saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem mērķiem:

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

b)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

c)

Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis – saskaņā ar vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās, kas noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos, un saskaņā ar konkrētajiem nosacījumiem, kas paredzēti nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm;

d)

citas trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti konkrētā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ar noteikumu, ka nolīgums:

i)

nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp trešās valsts, kas piedalās Savienības programmās, iemaksām un ieguvumiem;

ii)

izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu aprēķinu, un programmu administratīvās izmaksas;

iii)

trešai valstij nepiešķir nekādas pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz Savienības programmu;

iv)

garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

Pirmās daļas d) apakšpunkta ii) punktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

2.   Trešo valstu asociēšana vai daļēja asociēšana ar Programmu neskar 12. panta 5. punktu.

11. pants

Starptautiskā sadarbība

1.   Savienība drīkst sadarboties ar trešām valstīm, kā minēts 10. pantā, citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vai struktūrām, kas iedibinājušās minētajās valstīs, it īpaši Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības un Austrumu partnerības ietvaros, un ar kaimiņvalstīm, jo īpaši ar Rietumbalkānu un Melnās jūras reģiona valstīm. Neskarot 18. pantu, Programma nesedz radušās saistītās izmaksas.

2.   Uz šā panta 1. punktā norādīto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrētajiem mērķiem Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3, attiecas 12. pants.

12. pants

Drošība

1.   Darbības, kuras īsteno saskaņā ar Programmu, atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem, tostarp Savienības un valstu tiesību aktiem, un jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu. Gadījumā, ja darbības tiek veiktas ārpus Savienības, izmantojot un radot klasificētu informāciju, papildus minēto prasību izpildei šādu darbību pamatā ir jābūt drošības nolīgumam, kas noslēgts starp Savienību un trešo valsti, kurā tiek veikta darbība.

2.   Attiecīgā gadījumā priekšlikumos un piedāvājumos, kas ir jāiesniedz iesniedzējiem, iekļauj drošības pašnovērtējumu, kurā norāda jebkādas drošības problēmas un sīkas ziņas par to, kā šīs problēmas ir risināmas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības un valstu tiesību aktiem.

3.   Attiecīgā gadījumā Komisija vai struktūra, kurai uzticēta Programmas īstenošana, veic drošības pārbaudi finansēšanai iesniegtajiem priekšlikumiem, ko iesnieguši iesniedzēji, kas rada bažas par drošību.

4.   Darbības, kuras īsteno saskaņā ar Programmu, attiecīgā gadījumā ir atbilstīgas Komisijas Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 (26) un minētā lēmuma īstenošanas noteikumiem.

5.   Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjekti, kas iedibinājušies asociētajās valstīs, un tiesību subjekti, kas iedibinājušies Savienībā, bet ko kontrolē no trešām valstīm, pienācīgi pamatotu drošības apsvērumu dēļ nav tiesīgi piedalīties nevienā no darbībām, kas īstenojamas saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3, vai atsevišķās šādi īstenojamās darbībās. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem tiesību subjektiem, kas iedibinājušies dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie ir iedibinājušies dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis vai dalībvalstu valstspiederīgie.

6.   Pienācīgi pamatotu drošības apsvērumu dēļ darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjekti, kas iedibinājušies asociētajās valstīs, un tiesību subjekti, kas iedibinājušies Savienībā, bet ko kontrolē no trešām valstīm, visās darbībās, kas īstenojamas saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 un Nr. 2, vai atsevišķās šādi īstenojamās darbībās ir tiesīgi piedalīties tikai tad, ja ir ievērotas prasības, kuras minētajiem tiesību subjektiem ir jāpilda, lai garantētu Savienībai un tās dalībvalstīm būtiski svarīgu drošības interešu aizsardzību un lai nodrošinātu klasificētas dokumentētas informācijas aizsardzību. Minētās prastības ir izklāstītas darba programmā.

7.   Vajadzības gadījumā Komisija vai struktūra, kurai uzticēta Programmas īstenošana, veic drošības pārbaudes. Ja nav ievērotas ar drošības jautājumiem saistītās prasības, kas minētas šajā pantā, tad attiecīgo darbību finansēšanu saskaņā ar Finanšu regulu jebkurā brīdī var apturēt, izbeigt vai samazināt.

13. pants

Sinerģijas ar citām Savienības programmām

1.   Programma veicina sinerģijas ar citām Savienības programmām, kā aprakstīts III pielikumā, jo īpaši, izmantojot tādu kārtību, kas nodrošina papildu finansējumu no Savienības programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība. Finansējumu no citām programmām var izmantot secīgi, pēc kārtas to mainot vai kombinējot, tostarp finansējot darbības kopīgi. Komisija nodrošina, ka tad, ja tiek izmantota iespēja Programmu papildināt ar citām Savienības programmām, netiek traucēta Programmas konkrēto mērķu sasniegšana.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka Programma un attiecīgās rīcībpolitikas un Savienības programmas ir kopumā saskaņotas un cita citu papildina. Minētajā nolūkā Komisija nodrošina iespēju vieglāk veidot atbilstošus mehānismus attiecīgo iestāžu savstarpējai koordinācijai un minēto iestāžu un Komisijas savstarpējai koordinācijai un izveido atbilstošus uzraudzības rīkus, ar kuriem sistemātiski nodrošināt sinerģiju starp programmu un jebkuriem attiecīgiem Savienības finansēšanas instrumentiem. Šā panta 1. punktā minētā kārtība palīdz izvairīties no dublēšanās un maksimāli palielināt izdevumu pozitīvo ietekmi.

14. pants

Savienības finansējuma īstenošana un finansēšanas veidi

1.   Programmu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu vai netiešā pārvaldībā, uzticot konkrētus īstenošanas uzdevumus struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, saskaņā ar šīs regulas 4.–8. pantu. Struktūras, kurām uzticēta Programmas īstenošana, var atkāpties no šajā regulā noteiktajiem dalības un izplatīšanas noteikumiem, ja šāda atkāpšanās ir paredzēta pamataktā, ar ko izveido minētās struktūras vai ar ko tām uztic budžeta izpildes uzdevumus, vai – attiecībā uz Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii), iii) vai v) punktā minētajām struktūrām – ja šāda atkāpšanās ir paredzēta iemaksu nolīgumā un to prasa konkrētas šādu struktūru darbības vajadzības vai darbības būtība.

2.   Finansējumu no Programmas var sniegt jebkādā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši izmantojot iepirkumu kā galveno finansēšanas veidu, vai dotācijas un godalgas.

Ja darbības mērķa sasniegšanai ir jārīko inovatīvu preču un pakalpojumu iepirkums, tad dotācijas var piešķirt tikai tiem atbalsta saņēmējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji subjekti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES (27) un 2014/25/ES (28).

Ja darbības mērķa sasniegšanai ir nepieciešams piegādāt inovatīvas preces vai pakalpojumus, kas tirgū vēl nav plaši pieejami, tad līgumslēdzēja iestāde vai subjekts, kas ir līgumslēdzējs, vienā un tajā pašā iepirkuma procedūrā var piešķirt tiesības slēgt vairākus līgumus.

Pienācīgi pamatotu sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ līgumslēdzēja iestāde vai subjekts, kas ir līgumslēdzējs, var prasīt, lai līgums tiktu izpildīts Savienības teritorijā.

Finansējumu no Programmas var sniegt arī kā finanšu instrumentus finansējuma apvienošanas darbībās.

3.   Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un saskaņā ar Finanšu regulu tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju. Tiek piemērots Regulas (ES) 2021/695 37. pants.

15. pants

Eiropas partnerības

Programmu var īstenot, izmantojot Eiropas partnerības un Eiropas Komisijas un dalībvalstu stratēģiskās plānošanas procesa gaitā, kā minēts Regulas (ES) 2021/695 6. pantā. Šāda īstenošana var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuras ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidoti kopuzņēmumi. Minētajām iemaksām piemēro minētās regulas noteikumus par Eiropas partnerībām.

16. pants

Eiropas digitālās inovācijas centri

1.   Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu. Minētais sākotnējais tīkls sastāv no vismaz viena centra no katras dalībvalsts, ja vien attiecīgajā dalībvalstī nav kandidāta, kas var tikt nozīmēts un izvēlēts saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.   Lai izveidotu šā panta 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts saskaņā ar tās valsts procedūrām un administratīvām un institucionālām struktūrām atklāta atlases procesa rezultātā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

atbilstošas kompetences attiecībā uz Eiropas digitālās inovācijas centru darbībām, kas minētas šā panta 6. punktā, un kompetences vienā vai vairākās 3. panta 2. punktā norādītajās jomās;

b)

atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra, kas nepieciešami, lai pildītu šā panta 6. punktā minētās darbības;

c)

operacionālie un juridiskie līdzekļi Savienības līmenī noteikto administratīvo, līgumisko un finanšu pārvaldības noteikumu piemērošanai; un

d)

pienācīga finansiālā dzīvotspēja, kas atbilst tam Savienības finansējuma apmēram, kuru struktūrai būs uzdots pārvaldīt, un ko attiecīgā gadījumā apliecina garantijas, kuras sniegusi, vēlams, publiska iestāde.

3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumus par subjektu atlasi sākotnējā tīkla izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru. Komisija maksimāli ņem vērā katras dalībvalsts viedokli, pirms tās teritorijā tiek atlasīts Eiropas digitālās inovācijas centrs.

Subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:

a)

sākotnējā tīkla finansēšanai pieejamais budžets; un

b)

nepieciešamība nodrošināt, lai sākotnējais tīkls aptver rūpniecības vajadzības un sabiedrībai nozīmīgas jomas un lai tam ir visaptverošs un līdzsvarots ģeogrāfiskais aptvērums ar nolūku uzlabot konverģenci starp dalībvalstīm, kas saņem līdzekļus no Kohēzijas fonda 2021.–2027. gadam, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, un pārējām dalībvalstīm, piemēram, lai mazinātu digitālo plaisu ģeogrāfiskā ziņā.

4.   Ja nepieciešams, Komisija atklāta atlases procesa rezultātā pieņem lēmumus, izmantojot īstenošanas aktus, par papildu Eiropas digitālās inovācijas centru atlasi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija maksimāli ņem vērā dalībvalsts viedokli, pirms tās teritorijā tiek atlasīts papildu Eiropas digitālās inovācijas centrs.

Komisija atlasa papildu Eiropas digitālās inovācijas centrus tā, lai būtu nodrošināts plašs Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir pietiekošs, lai atbilstu pieprasījumam pēc centru pakalpojumiem konkrētajās dalībvalstīs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar kuriem saskaras Savienības tālākie reģioni, šādu reģionu vajadzībām var izraudzīties specifiskus subjektus.

5.   Eiropas digitālās inovācijas centriem ir būtiska vispārējā autonomija noteikt savu organizatorisko struktūru, sastāvu un darba metodes.

6.   Attiecībā uz Programmas īstenošanu Eiropas Digitālās inovācijas centri veic šādas aktivitātes, kuru ieguvēji ir Savienības rūpniecības uzņēmumi, jo īpaši MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, kā arī publiskais sektors:

a)

palielina informētību un nodrošina ar digitālo pārveidi saistītās speciālās zināšanas, zinātību un pakalpojumus, tostarp testēšanas un eksperimentu iekārtas, vai nodrošina minēto elementu pieejamību;

b)

palīdz uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm kļūt konkurētspējīgākiem un uzlabot savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot Programmā aptvertās jaunās tehnoloģijas;

c)

reģioniem nodrošina iespēju vieglāk savstarpēji nodot speciālās zināšanas un zinātību, jo īpaši savienojot tīklā viena reģiona MVU, jaunuzņēmumus un vidēji liela kapitāla uzņēmumus ar citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; veicina prasmju un zināšanu, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu;

d)

pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU vai vidēji liela kapitāla uzņēmumiem sniedz tematiskos pakalpojumus, jo īpaši pakalpojumus, kas saistīti ar MI, HPC, kiberdrošību un uzticamību, vai nodrošina minēto pakalpojumu pieejamību;

e)

sniedz finansiālu atbalstu trešām personām saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4.

Pirmās daļas d) punkta nolūkos Eiropas digitālās inovācijas centri var specializēties konkrētu tematisko pakalpojumu sniegšanā, un tiem nav jāsniedz visi šajā punktā minētie tematiskie pakalpojumi vai minētie pakalpojumi nav jāsniedz visām šajā punktā minētajām subjektu kategorijām.

7.   Ja Eiropas digitālās inovācijas centrs saņem finansējumu no Programmas, minēto finansējumu piešķir dotāciju veidā.

II NODAĻA

TIESĪBAS PIEDALĪTIES

17. pants

Darbības, kurām ir tiesības saņemt finansējumu

1.   Finansējumu ir tiesības saņemt tikai tādām darbībām, kuras palīdz sasniegt 3.–8. pantā paredzētos mērķus.

2.   Atbilstības kritērijus darbībām, kas īstenojamas saskaņā ar Programmu, izklāsta darba programmās.

18. pants

Tiesību subjekti, kuriem ir tiesības piedalīties

1.   Tiesības piedalīties Programmā ir šādiem tiesību subjektiem:

a)

tiesību subjektiem, kas iedibinājušies:

i)

kādā no dalībvalstīm vai ar dalībvalsti saistītā aizjūras zemē vai teritorijā;

ii)

trešā valstī, kura asociēta ar Programmu saskaņā ar 10. un 12. pantu;

b)

ikvienam citam tiesību subjektam, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un jebkurai Eiropas nozīmes starptautiskai organizācijai.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tiesību subjektiem, kuri iedibinājušies trešā valstī, kas nav asociēta ar Programmu, ir tiesības piedalīties konkrētās darbībās, ja to dalība ir vajadzīga, lai sasniegtu Programmas mērķus. Šādi tiesību subjekti paši sedz savas dalības izmaksas, ja vien darba programmās nav noteikts citādi.

3.   Fiziskām personām nav tiesību piedalīties Programmā, izņemot saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 piešķirto dotāciju gadījumā.

4.   Darba programmā, kas minēta 24. pantā, var paredzēt, ka piedalīties var tikai tie atbalsta saņēmēji, kas iedibinājušies dalībvalstīs un konkrētās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs, ja pastāv drošības apsvērumi šādiem ierobežojumiem vai ja darbības ir tieši saistītas ar Savienības stratēģisko autonomiju. Jebkādi ierobežojumi tādu tiesību subjektu dalībai, kas iedibinājušies asociētajās valstīs, atbilst attiecīgā nolīguma noteikumiem.

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

19. pants

Dotācijas

Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, un ar tām var segt attiecināmās izmaksas līdz pat 100 % apmērā, neskarot līdzfinansējuma principu, kas noteikts Finanšu regulas 190. pantā. Šādas dotācijas piešķir un pārvalda tā, kā noteikts katram konkrētajam mērķim.

20. pants

Piešķiršanas kritēriji

1.   Piešķiršanas kritērijus izklāsta darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā vismaz šādus elementus:

a)

darbības gatavības pakāpe projekta gaitā;

b)

ierosinātā īstenošanas plāna pamatīgums;

c)

nepieciešamība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tirgus finansējuma trūkumu.

2.   Attiecīgā gadījumā piešķiršanas kritērijos ņem vērā šādus elementus:

a)

Savienības atbalsta stimulējošā ietekme uz publiskā un privātā sektora investīcijām;

b)

gaidāmā ietekme uz ekonomiku, sabiedrību, klimatu un vidi;

c)

attiecīgo dienestu pieejamība un cik viegli tiem var piekļūt;

d)

Eiropas mēroga dimensija;

e)

līdzsvarots ģeogrāfiskais sadalījums Savienībā, tostarp digitālās plaisas mazināšana ģeogrāfiskā ziņā, iekļaujot arī tālākos reģionus;

f)

izstrādāts ilgtermiņa ilgtspējas plāns;

g)

projektu rezultātus atkalizmantošanas un pielāgošanas iespēja;

h)

sinerģijas un papildināmības ar citām Savienības programmām.

21. pants

Vērtēšana

Saskaņā ar Finanšu regulas 150. pantu dotāciju pieteikumus vērtē vērtēšanas komisija, kas var pilnībā vai daļēji sastāvēt no ārējiem neatkarīgiem ekspertiem.

IV NODAĻA

FINANSĒJUMA APVIENOŠANAS DARBĪBAS UN CITS KOMBINĒTAIS FINANSĒJUMS

22. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības Programmas ietvaros veic saskaņā ar Regulu (ES) 2021/523 un Finanšu regulas X sadaļu.

23. pants

Kumulatīvais un alternatīvais finansējums

1.   Darbība, kas saņēmusi finansējumu no kādas citas Savienības programmas, tostarp no dalīti pārvaldītiem fondiem, var saņemt finansējumu arī no šīs Programmas, ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Attiecīgajam darbības finansējumam, piemēro attiecīgās Savienības programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Atbalstu no dažādajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

2.   Lai piešķirtu izcilības zīmogu saskaņā ar šo Programmu, darbības atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

b)

tās atbilst kvalitātes prasību minimumam, kas noteikts minētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

c)

budžeta ierobežojumu dēļ tās nefinansē saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

Atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem Kopīgo noteikumu regulā 2021.–2027. gadam – ERAF vai ESF+ var atbalstīt pieteikumus, kas saskaņā ar Programmu iesniegti saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un kam saskaņā ar Programmu piešķirts izcilības zīmogs.

V NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

24. pants

Darba programmas

1.   Programmu īsteno ar darba programmu, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā, palīdzību.

2.   Darba programmas principā pieņem kā daudzgadu programmas (parasti ik pēc diviem gadiem), un tās aptver Programmas vispārīgos mērķus, kā arī vienu vai vairākus konkrētos mērķus. Tās var pieņemt arī kā gada programmas, ja tas ir pamatots ar specifiskām īstenošanas vajadzībām.

3.   Darba programmas atbilst Programmas konkrētajiem mērķiem, kas noteikti 4.–8. pantā, vienlaikus ņemot vērā arī I pielikumā izklāstītās darbības jomas un veidus. Tās nodrošina, ka darbības, ko minētās programmas finansē, neizstumj privāto finansējumu.

4.   Lai atspoguļotu tehnoloģiskās izmaiņas un tirgus norises, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu I pielikumu, attiecībā uz tajā izklāstītajām darbībām atbilstoši Programmas konkrētajiem mērķiem, kas noteikti 4.–8. pantā.

5.   Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta finansējuma apvienošanas darbībām.

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem darba programmas, kuras attiecas uz konkrētajiem mērķiem Nr. 2, Nr. 4 un Nr. 5 un iespējamām citām darbībām, kuras īsteno tiešā pārvaldībā un kuras attiecas uz konkrēto mērķi Nr. 1 un Nr. 3. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.   Regulas II pielikumā izklāsta izmērāmus rādītājus Programmas īstenošanas uzraudzībai un ziņošanai par Programmas panākto progresu konkrēto mērķu, kas noteikti 3. panta 2. punktā, sasniegšanā.

2.   Komisija nosaka metodiku tādu rādītāju noteikšanai, ar kuru palīdzību var precīzi novērtēt panākto progresu vispārīgo mērķu, kas noteikti 3. panta 1. punktā, sasniegšanā.

3.   Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts Programmas panāktais progress tās mērķu sasniegšanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu II pielikumu attiecībā uz izmērāmiem rādītājiem, ja tas ir uzskatīts par vajadzīgu, kā arī lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

4.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka dati Programmas īstenošanas un Programmas rezultātu uzraudzībai tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi, lai iegūtie rezultāti noderētu padziļinātai panāktā progresa un konstatēto grūtību analīzei.

Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem un vajadzības gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

5.   Kā konteksta rādītājus maksimāli izmanto oficiālos ES statistikas datus, piemēram, regulāros IKT statistikas apsekojumus. Komisija apspriežas ar valstu statistikas birojiem un kopā ar Eurostat iesaista tos gan diskusijā par statistikas rādītājiem, ko izmantot Programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībā, gan minēto rādītāju sākotnējā un turpmākā izstrādē.

26. pants

Programmas izvērtēšana

1.   Programmu izvērtē savlaicīgi, lai izvērtēšanas rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Cita starpā kvalitatīvi novērtē panākto progresu vispārīgo mērķu, kas noteikti 3. panta, sasniegšanā.

2.   Papildus regulārai Programmas uzraudzībai Komisija veic Programmas starpposma izvērtējumu, ko sagatavo tiklīdz ir pieejams pietiekams daudzums informācijas par tās īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējums attiecīgā gadījumā ir pamats tam, lai attiecīgi pielāgotu Programmas īstenošanu, ņemot vērā arī tehnoloģiju attīstības jaunumus.

3.   Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.

Galīgajā izvērtējumā vērtē Programmas ilgtermiņa ietekmi un tās ilgtspēju.

4.   Izvērtējuma ziņojuma sagatavošanas sistēma nodrošina, ka Savienības līdzekļu saņēmēji Programmas izvērtēšanai vajadzīgos datus vāc efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi un ka šie dati ir pietiekami detalizēti.

5.   Komisija iesniedz 2. punktā minēto starpposma izvērtējumu un 3. punktā minēto galīgo izvērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

27. pants

Revīzijas

1.   Ievērojot Finanšu regulas 127. pantu, vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir revīzijas, ko par Savienības iemaksas izlietojumu veic personas vai subjekti, tostarp tādi, ko nav pilnvarojušas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras.

2.   Kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli, ņemot vērā administratīvās izmaksas un citas izmaksas, kas attiecas uz kontroli visos līmeņos.

3.   Izdevumu revīzijas veic konsekventi un saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu.

4.   Revīzijas stratēģijas kā viena kontroles sistēmas elementa pamatā var būt izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Minēto reprezentatīvo izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.

5.   Darbības, kas saņem kumulatīvu finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas attiecīgās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

28. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts piedalās Programmā ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu vai pamatojoties uz kādu citu juridisku instrumentu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, OLAF un Revīzijas palāta varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

29. pants

Informēšana, komunikācija, publicitāte, politikas atbalsts un izplatīšana

1.   Savienības finansējuma saņēmēji dara zināmu minēto dotāciju izcelsmi un nodrošina Savienības finansējuma pamanāmību, jo īpaši, kad tiek popularizētas darbības un to rezultāti, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar Programmu, saistībā ar darbībām, ko veic īstenojot Programmu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Komisija arī nodrošina, ka tiek sniegta integrēta informācija un ka tā sasniedz potenciālos pieteikumu iesniedzējus, kas varētu iesniegt pieteikumus Savienības finansējuma saņemšanai digitālajā nozarē.

Programmai piešķirtie finanšu resursi arī veicina korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar 3. pantā noteiktajiem mērķiem.

3.   Programma sniedz atbalstu politikas izstrādei, informēšanai, informētības vairošanai un darbību, kas saistītas ar Programmu, izplatīšanai un sekmē sadarbību un pieredzes apmaiņu 4.–8. pantā minētajās jomās.

VI NODAĻA

DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 24. panta 4. punktā un 25. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laikposmu līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. panta 4. punktā un 25. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 24. panta 4. punktu un 25. panta 3. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Programmas “Digitālā Eiropa” koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

32. pants

Atcelšana

Lēmumu (ES) 2015/2240 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

33. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 283/2014 (29) un Lēmumu (ES) 2015/2240, ko turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.   No Programmas finanšu līdzekļu apjoma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu (ES) 2015/2240, uz Programmas pasākumiem.

3.   Lai varētu pārvaldīt līdz 2027. gada 31. decembrim nepabeigtās darbības, 9. panta 4. punktā norādīto izmaksu segšanai Savienības budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 62, 15.2.2019., 292. lpp.

(2)  OV C 86, 7.3.2019., 272. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 16. marta nostāja pirmajā lasījumā (OV C 124, 9.4.2021., 1. lpp..). Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(5)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (“EPPO”) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(12)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(13)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis) par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts) ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(18)  Padomes Regula (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.).

(20)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(21)  OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/2240 (2015. gada 25. novembris), ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).

(24)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

(26)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).


I PIELIKUMS

DARBĪBAS

Programmas tehniskais apraksts: darbību piemērošanas jomas

Programmas sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbības īsteno saskaņā ar šādu tehnisko aprakstu:

Konkrētais mērķis Nr. 1 – Augstas veiktspējas datošana

Programma īsteno Eiropas HPC stratēģiju, atbalstot tādas pilnīgas Savienības ekosistēmas izveidi, kura nodrošina augstas veiktspējas datošanas un datu jaudas, kas nepieciešamas, lai Savienība varētu konkurēt pasaules mērogā. Stratēģijas mērķis ir laikā starp 2022. un 2023. gadu izvērst pasaules klases HPC un datu infrastruktūru ar eksalīmeņa jaudu un laikā starp 2026. un 2027. gadu – ar pēceksalīmeņa jaudu un tādējādi nodrošināt, ka Savienībai pašai ir savi neatkarīgi un konkurētspējīgi augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju resursi, panākot izcilību HPC lietojumā un paplašinot HPC pieejamību un izmantojumu.

Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi ietver šādus elementus:

1.

Kopēja iepirkuma satvars, kas dod iespēju izmantot kopīgi izstrādātu pieeju, lai iegūtu integrētu pasaules klases HPC tīklu, tostarp eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru iegūšanu. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1488 minētais tīkls būs viegli pieejams publiskā un privātā sektora lietotājiem, jo īpaši MVU, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie atrodas, un būs viegli pieejams pētniecības vajadzībām.

2.

Kopēja iepirkuma satvars pēceksalīmeņa superdatošanas infrastruktūras iegūšanai, kas ietver integrāciju ar kvantu datošanas tehnoloģijām.

3.

Savienības līmeņa koordinācija un pietiekami finanšu resursi šādas infrastruktūras izstrādes, iepirkuma un ekspluatācijas atbalstam.

4.

Dalībvalstu HPC un datu jaudu savienošana tīklā un atbalsts dalībvalstīm, kuras vēlas modernizēt vai iegūt jaunas HPC jaudas.

5.

Valstu augstas veiktspējas datošanas kompetences centru, katrā dalībvalstī vismaz pa vienam centram, kas saistīts ar valsts superdatošanas centriem, savienošana tīklā nolūkā sniegt HPC pakalpojumus rūpniecībai, jo īpaši MVU, akadēmiskajai sabiedrībai un publiskās pārvaldes iestādēm.

6.

Izmantošanai gatavu operacionālu tehnoloģiju izvēršana, jo īpaši: superdatošanas kā pētniecības un inovācijas ceļā radīta pakalpojuma izvēršana nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).

Konkrētais mērķis Nr. 2 – Mākslīgais intelekts

Programma veido un nostiprina MI pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tos pieejamus visām publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, un nostiprina un tīklā savieno jau esošās un no jauna izveidotās mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.

Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi ietver šādus elementus:

1.

Tādu vienotu Eiropas datu telpu izveide, kurās padara pieejamus datus no visas Eiropas, tostarp informāciju, kas iegūta, atkārtoti izmantojot publiskā sektora informāciju, un kuras kļūst par datu ievades avotu MI risinājumiem. Minētās telpas būtu pieejamas publiskajam un privātajam sektoram. Lai panāktu telpā esošo datu plašāku izmantošanu, tiem ir jābūt sadarbspējīgiem, jo īpaši būtu jālieto tādi datu formāti, kas ir atvērti, mašīnlasāmi, standartizēti un dokumentēti, un izmantojamiem mijiedarbībā gan starp publisko un privāto sektoru, gan starp dažādām nozarēm, kā arī pašās nozarēs (semantiskā savietojamība).

2.

Tādu kopīgu Eiropas algoritmu krātuvju vai krātuvju saskarņu izveide, kas ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem padara tās viegli pieejamas potenciālajiem Eiropas lietotājiem. Uzņēmumiem un publiskajam sektoram jābūt spējīgiem apzināt un iegūt savām vajadzībām vispiemērotāko risinājumu.

3.

Kopīgas investīcijas ar dalībvalstīm pasaules līmeņa references iekārtu eksperimentiem un testēšanai reālos apstākļos, koncentrējoties uz MI lietojumu tādās būtiskās nozarēs kā veselība, zemes novērošana vai vides uzraudzība, transports un mobilitāte, drošība, ražošana un finanses, kā arī citās sabiedrībai nozīmīgās jomās. Minētajām iekārtām jābūt pieejamām visiem dalībniekiem visā Eiropā un savienotām ar Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu. Minētajām iekārtām jābūt aprīkotām ar – vai savienotām ar – lielām datošanas un datu apstrādes iekārtām, kā arī ar jaunākajām MI tehnoloģijām, ietverot arī jaunas jomas, kā, piemēram, neiromorfisko datošanu, mašīnu dziļo mācīšanos un robotiku.

Konkrētais mērķis Nr. 3 – Kiberdrošība un uzticamība

Ar Programmas palīdzību tiek stimulēta būtisko spēju nostiprināšana, veidošana un iegūšana nolūkā sniegt drošību Savienības digitālajai ekonomikai, sabiedrībai un demokrātijai, nostiprinot Savienības kiberdrošības rūpniecisko potenciālu un konkurētspēju, kā arī uzlabojot gan privātā, gan publiskā sektora spējas aizsargāt iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberdraudiem un arī atbalstot Direktīvas (ES) 2016/1148 īstenošanu.

Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi ietver šādus elementus:

1.

Kopīgas investīcijas ar dalībvalstīm progresīvā kiberdrošības aprīkojumā, infrastruktūrās un zinātībā, kas ir būtiski, lai aizsargātu kritiskās infrastruktūras un digitālo vienoto tirgu kopumā. Šādas kopīgas investīcijas varētu būt arī investīcijas kvantu iekārtās un datu resursos, kas vajadzīgi kiberdrošībai, situācijas apzināšanai kibertelpā, kā arī citos rīkos, ko darīs pieejamus publiskajam un privātajam sektoram visā Eiropā.

2.

Esošo tehnoloģisko jaudu paplašināšana un dalībvalstīs esošo kompetences centru savienošana tīklā un nodrošināšana, ka šīs jaudas atbilst publiskā sektora un rūpniecības vajadzībām, tai skaitā izmantojot tādus produktus un pakalpojumus, kas nostiprina kiberdrošību un savstarpēju uzticēšanos digitālajā vienotajā tirgū.

3.

Iedarbīgu un modernu kiberdrošības un uzticamības risinājumu plašas izvēršanas nodrošināšana dalībvalstīs. Šāda izvēršana ietver produktu drošības un drošuma nostiprināšanu, sākot ar to izstrādi līdz pat komercializācijai.

4.

Atbalsts kiberdrošības prasmju trūkuma novēršanai, ko panāk, piemēram, saskaņojot kiberdrošības prasmju programmas, pielāgojot tās konkrētām nozaru vajadzībām un atvieglojot piekļuvi uz konkrētu mērķi orientētām specializētām apmācībām.

Konkrētais mērķis Nr. 4 – Padziļinātas digitālās prasmes

Programmas atbalsts tiek piešķirts tam, lai esošajam un topošajam darbaspēkam nodrošinātu iespējas piekļūt padziļinātām digitālām prasmēm un apmācību iespējām par minētajām prasmēm, jo īpaši tādās jomās kā HPC, lielo datu analīze, MI, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēde) un kiberdrošība, piedāvājot cita starpā studentiem, nesen augstskolu absolvējušajiem, esošajiem darba ņēmējiem un jebkura vecuma iedzīvotājiem, kam nepieciešama kvalifikācijas celšana, – neatkarīgi no atrašanās vietas – ar līdzekļiem, kas ļauj apgūt un pilnveidot minētās prasmes.

Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi ietver šādus elementus:

1.

Pieejama apmācība darbavietā, ko nodrošina ar prakses iespējām kompetences centros un uzņēmumos, kas ievieš progresīvas digitālās tehnoloģijas.

2.

Pieejami progresīvu digitālo tehnoloģiju apguves kursi, kurus piedāvās augstākās izglītības iestādes, pētniecības iestādes un nozares profesionālās sertifikācijas iestādes sadarbībā ar Programmā iesaistītajām struktūrām un kuru temati, sagaidāms, ietvers MI, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēdes), HPC un kvantu tehnoloģijas.

3.

Dalība īstermiņa specializētās profesionālās apmācībās, kas iepriekš sertificētas, piemēram, kiberdrošības jomā.

Mērķis ir koncentrēties uz padziļinātām digitālajām prasmēm, kas saistītas ar konkrētām tehnoloģijām.

Eiropas digitālās inovācijas centri, kas norādīti 16. pantā, darbojas kā apmācību iespēju sekmētāji un nodrošina sadarbību ar izglītības un apmācību sniedzējiem.

Konkrētais mērķis Nr. 5 – Izvēršana un digitālo spēju optimāla izmantošana, un sadarbspēja

Projekti, ar kuriem īsteno izvēršanu, un digitālo spēju optimālu izmantošanu vai sadarbspēju, ir kopīgu interešu projekti.

I.

Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi, kas saistītas ar digitālo pārveidi sabiedrībai nozīmīgās jomās, ietver šādus elementus:

1.

Publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija

1.1.

Palīdzēt dalībvalstīm visās politikas jomās īstenot Tallinas deklarācijā par e-pārvaldību noteiktos principus, vajadzības gadījumā izveidojot vajadzīgos reģistrus un tos savstarpēji savienojot, un šā procesa gaitā pilnībā ievērojot Regulu (ES) 2016/679.

1.2.

Atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu, pilnveidošanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus pārvaldes iestādēs. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika.

1.3.

Atbalstīt esošo kopīgo specifikāciju un standartu novērtēšanu, atjaunināšanu un veicināšanu, kā arī jaunu kopīgo specifikāciju un atvērto specifikāciju un standartu izstrādi, ieviešanu un veicināšanu, izmantojot Savienības standartizācijas platformas un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām.

1.4.

Sadarboties, lai izveidotu Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ja iespējams, izmantojot pakalpojumus un lietotnes, kas balstītas uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēdes), tai skaitā, lai atbalstītu sadarbspēju un standartizāciju un veicinātu Savienības pārrobežu lietotņu izvēršanos.

2.

Veselība

2.1.

Nodrošināt, lai iedzīvotājiem saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem būtu kontrole pār saviem personas datiem un lai viņi droši un tā, ka tiek garantēts privātums, varētu no citas valsts piekļūt saviem personīgajiem medicīniskajiem datiem, tos kopīgot, izmantot un pārvaldītneatkarīgi no savas vai datu atrašanās vietas. Pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitāliem pakalpojumiem attiecībā uz slimību profilaksi, veselību un aprūpi un atbalstīt šādu pakalpojumu izmantošanu, pamatojoties uz plašu atbalstu, ko sniedz Savienības darbības un dalībvalstis, jo īpaši e-veselības tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES (1) 14. pantu.

2.2.

Darīt pieejamus labākus datus pētniecībai, slimību profilaksei un personalizētiem veselības un aprūpes pakalpojumiem. Nodrošināt, ka Eiropas veselības pētniekiem un klīniskās prakses speciālistiem ir pieejami vajadzīgā mēroga resursi (kopīgas datu telpas, tostarp datu uzglabāšana un datošana, speciālās zināšanas un analītiskās jaudas), lai izdarītu atklājumus bieži sastopamo, kā arī reto slimību jomā. Mērķis ir nodrošināt vismaz 10 miljonu iedzīvotāju kohortu.

2.3.

Darīt pieejamus digitālos rīkus, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas iedzīvotājiem un lai šos rīkus varētu izmantot uz pacientu orientētā aprūpē, atbalstot apmaiņu ar inovatīvu praksi un paraugpraksi digitālās veselības, spēju veidošanas un tehniskās palīdzības jomā, jo īpaši attiecībā uz kiberdrošību, mākslīgo intelektu un augstas veiktspējas datošanu.

3.

Tiesu sistēma.

Civiltiesību un krimināltiesību jomā nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām. Panākt, lai iedzīvotājiem, uzņēmumiem, praktizējošiem juristiem un tiesu iestāžu darbiniekiem būtu labāk pieejamas tiesu iestādes un juridiskā informācija un procedūras, šādā nolūkā nodrošinot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī veicinot strīdu ārpustiesas izšķiršanu tiešsaistē. Veicināt tādu inovatīvu tiesām un praktizējošiem juristiem domātu un cita starpā MI risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras, iespējams, palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).

4.

Transports, mobilitāte, enerģētika un vide.

Izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm, tādām kā savienota automatizēta braukšana, bezpilota gaisa kuģi, viedās mobilitātes koncepcijas, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni, lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas, un koordinējot ar transporta un enerģētikas nozaru digitalizēšanas darbībām, ko veic saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

5.

Izglītība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi.

Nodrošināt radošajām personām, radošajai industrijai un kultūras sektoriem Eiropā piekļuvi jaunākajām digitālajām tehnoloģijām – no mākslīgā intelekta līdz progresīvai datošanai. Izmantot Eiropas kultūras mantojumu, tostarp Europeana, lai atbalstītu izglītību un pētniecību un stimulētu kultūras daudzveidību, sociālo kohēziju un Eiropas sabiedrību. Atbalstīt digitālo tehnoloģiju izmantošanu izglītības jomā, kā arī privāti un publiski finansētās kultūras iestādēs.

6.

Citas darbības, ar ko atbalsta digitālo vienoto tirgu.

Atbalstīt tādas darbības kā digitālo pratību un medijpratību sekmēšana un vairot izpratni nepilngadīgo, vecāku un skolotāju vidū par riskiem, ar ko nepilngadīgie var saskarties tiešsaistē, un par to, kā viņus pasargāt, cīnīties pret kiberterorizēšanu un, atbalstot Eiropas mēroga drošāka interneta centru tīklu, pret bērnu pornogrāfijas izplatīšanu tiešsaistē. Veicināt pasākumus, kuru mērķis ir atklāt un apkarot tīšu dezinformācijas izplatīšanu, tādējādi uzlabojot Savienības vispārējo noturību. Atbalstīt Savienības digitālo platformu ekonomikas novērošanas centru, kā arī pētījumus un informatīvus pasākumus.

Panta 1.–6. punktā minētās darbības daļēji var atbalstīt Eiropas digitālās inovācijas centri, izmantojot tās pašas spējas, kas ir izveidotas, lai palīdzētu rūpniecībai īstenot digitālo pārveidi (skatīt II punktu).

II.

Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi, kas saistītas ar rūpniecības digitālo pārveidi, ietver šādus elementus:

Ieguldījums Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla paplašināšanā, lai ikvienam uzņēmumam jebkurā Savienības reģionā, jo īpaši MVU, nodrošinātu piekļuvi digitālajām spējām. Šāds ieguldījums ietver šādus elementus:

1.

Piekļuve vienotām Eiropas datu telpām, mākslīgā intelekta platformām un Eiropas HPC iekārtām, kas vajadzīgas datu analītikai un lietotnēm ar augstu datošanas jaudu.

2.

Piekļuve mākslīgā intelekta plaša mēroga testēšanas iekārtām un moderniem kiberdrošības rīkiem

3.

Piekļuve padziļinātām digitālajām prasmēm

Pirmajā daļā minētās darbības koordinēs gan jo īpaši ar programmā “Apvārsnis Eiropa” atbalstītajām Eiropas digitālo tehnoloģiju inovācijas darbībām, gan ar ERAF atbalstītajām investīcijām digitālās inovācijas centros, un abos gadījumos tās cita citu papildinās. No Programmas var piešķirt dotācijas arī replicēšanai tirgū, ievērojot valsts atbalsta noteikumus. Atbalsts, kas paredzēts, lai piekļūtu finansējumam, kas vajadzīgs digitālās pārveides tālāko soļu finansēšanai, tiks nodrošināts ar programmas InvestEU finanšu instrumentiem.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).


II PIELIKUMS

IZMĒRĀMI RĀDĪTĀJI ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBAI UN ZIŅOŠANAI PAR PROGRAMMAS PROGRESU TĀS SPECIFISKO MĒRĶU SASNIEGŠANĀ

Konkrētais mērķis Nr. 1 – Augstas veiktspējas datošana

1.1.

Kopējā iepirkuma rezultātā iegūto HPC infrastruktūru skaits

1.2.

Eksalīmeņa un pēceksalīmeņa datoru izmantojums kopumā un pa dažādām ieinteresēto personu grupām (universitātes, MVU u. c.)

Konkrētais mērķis Nr. 2 – Mākslīgais intelekts

2.1.

Kopējā summa, kas kopīgi investēta testēšanas un eksperimentu iekārtās

2.2.

Kopīgu Eiropas algoritmu krātuvju vai algoritmu krātuvju saskarņu izmantošana, vienotu Eiropas datu telpu izmantošana un testēšanas un eksperimentu iekārtu izmantošana saistībā ar šajā regulā noteiktajām darbībām

2.3.

Cik gadījumos šīs Programmas rezultātā organizācijas ir nolēmušas savos produktos, procesos vai pakalpojumos integrēt MI

Konkrētais mērķis Nr. 3 – Kiberdrošība un uzticamība

3.1.

Kopējā iepirkuma rezultātā iegūto kiberdrošības infrastruktūru vai rīku skaits, vai abi kopā (1)

3.2.

To lietotāju un lietotāju kopienu skaits, kas iegūst piekļuvi Eiropas kiberdrošības iekārtām

Konkrētais mērķis Nr. 4 – Padziļinātas digitālās prasmes

4.1.

To personu skaits, kuras ir saņēmušas Programmas atbalstītu apmācību, lai iegūtu padziļinātas digitālās prasmes

4.2.

To uzņēmumu, jo īpaši MVU, skaits, kuriem ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus

4.3.

To cilvēku skaits, kuri atzinuši, ka pēc Programmas atbalstītās apmācības viņu nodarbinātības situācija ir uzlabojusies

Konkrētais mērķis Nr. 5 – Izvēršana un digitālo spēju optimāla izmantošana, un sadarbspēja

5.1.

Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešana

5.2.

Uzņēmumi ar augstu digitālās intensitātes rādītāju

5.3.

Cik lielā mērā valstu sadarbspējas satvari ir saskaņoti ar Eiropas sadarbspējas satvaru

5.4.

To uzņēmumu un publiskās pārvaldes iestāžu skaits, kuras ir izmantojušas digitālās inovācijas centru pakalpojumus

(1)  “Infrastruktūras” parasti nozīmē pētniecības vai eksperimentālās infrastruktūras, piemēram, izmēģinājumu platformas, kiberpoligonus vai datošanas/saziņas iekārtas. Tās varētu būt vai nu tikai dati un/vai programmatūra, vai ietvert fiziskas iekārtas.

“Rīki” parasti nozīmē fizisku ierīci un/vai programmatūru/algoritmu, ko izmanto IKT sistēmu drošības uzlabošanai. Kā piemērus var minēt programmatūru ielaušanās konstatēšanai vai datu resursus, kas ļauj apzināties kritisko infrastruktūru situāciju.

Kiberdrošības kompetenču centra Regula atļauj visu veidu iepirkumus, ne tikai kopējo iepirkumu: iepirkumu, ko veic Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs kā Savienības struktūra; ko veic citi ar Savienības dotācijas palīdzību; vai ko veic vairākas puses.


III PIELIKUMS

SINERĢIJA AR CITĀM SAVIENĪBAS PROGRAMMĀM

1.   

Sinerģija ar programmu “Apvārsnis Eiropa” nodrošina, ka:

a)

lai gan vairākas tematiskās jomas, uz ko koncentrējas Programma un programma “Apvārsnis Eiropa”, saplūst, atbalstāmo darbību veids, to gaidāmie rezultāti un to intervences loģika atšķiras un cits citu papildina;

b)

programma “Apvārsnis Eiropa” sniegs plašu atbalstu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei, demonstrēšanai, pilotēšanai, koncepcijas pamatošanai, testēšanai un inovācijai, tostarp inovatīvu digitālo tehnoloģiju izvēršanai pirmskomercializācijas posmā, un tam izmantos jo īpaši:

i)

pīlāra “Globāli izaicinājumi un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” kopai “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” atvēlēto budžetu, lai izstrādātu pamattehnoloģijas (MI un robotika, nākamās paaudzes internets, HPC un lielie dati, svarīgas digitālās tehnoloģijas, digitālo un citu tehnoloģiju kombinēšana);

ii)

pīlārā “Zinātnes izcilība” paredzēto atbalstu zinātnes infrastruktūrām;

iii)

digitālās dimensijas integrēšanu visās jomās, kas ietvertas globālo izaicinājumu pīlārā (veselība, drošība, enerģētika un mobilitāte, klimats utt.); un

iv)

pīlāra “Inovatīva Eiropa” atbalstu radikālu inovāciju vēršanai plašumā (daudzas inovācijas ietvers gan digitālās, gan fiziskās tehnoloģijas);

c)

Programma sniegs:

i)

ieguldījumu digitālo spēju veidošanā attiecībā uz HPC, MI, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēdi), kiberdrošību un padziļinātām digitālajām prasmēm; un

ii)

ieguldījumu valsts, reģionālā un vietējā līmenī – Savienības satvarā – digitālo spēju izvēršanā un jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrībai nozīmīgās jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piemēram, uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);

d)

Programmas spējas un infrastruktūras tiek darītas pieejamas pētniecības un inovācijas kopienai, tostarp darbībām, kas tiek atbalstītas programmā “Apvārsnis Eiropa”, tai skaitā testēšanai, eksperimentiem un demonstrējumiem visās nozarēs un disciplīnās;

e)

programmā “Apvārsnis Eiropa” jaunās digitālās tehnoloģijas nobriedīs, un tad ar Programmas palīdzību šīs tehnoloģijas tiks pakāpeniski ieviestas un izvērstas;

f)

Programmas atbalstītā spēju veidošana padziļinātu digitālo prasmju jomā papildinās programmas “Apvārsnis Eiropa” iniciatīvas, kas paredzētas prasmju un kompetenču mācību programmu izstrādei, tostarp tādu, ko nodrošinās EIT ZIK koplietošanas centros;

g)

ir izveidoti spēcīgi plānošanas un īstenošanas koordinācijas mehānismi, ar kuriem pēc iespējas saskaņos visas abu programmu procedūras. Pārvaldības struktūras ietvers visus attiecīgos Komisijas dienestus.

2.   

Sinerģija ar Savienības programmām, kuras īsteno dalītā pārvaldībā, tai skaitā ERAF, ESF+, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūru fondu, nodrošina, ka:

a)

kārtība, saskaņā ar kuru iespējams saņemt papildu finansējumu no Savienības programmām, kuras īsteno dalītā pārvaldībā, un no Programmas, tiek izmantota, lai atbalstītu darbības, kas saista pārdomātas specializācijas jomas un atbalsta Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi;

b)

ERAF palīdz attīstīt un stiprināt reģionālās un vietējās inovācijas ekosistēmas, rūpniecības pārveidi, kā arī sabiedrības un publiskās pārvaldes digitālo pārveidi, turklāt tādējādi veicinot Tallinas deklarācijas par e-pārvaldi īstenošanu. Tas ietver atbalstu digitālai pārveidei rūpniecībā un tās rezultātu izmantošanai, kā arī jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu ieviešanai. Programma papildinās un atbalstīs starptautisku tīklošanu un digitālo spēju kartēšanu, lai darītu tās pieejamas MVU un lai sadarbspējīgus IT risinājumus darītu pieejamus visiem Savienības reģioniem.

3.   

Sinerģija ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu nodrošina, ka:

a)

Programma koncentrējas uz liela mēroga digitālo spēju un infrastruktūras veidošanu HPC, MI, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomās, cenšoties panākt esošo un testēto kritisko inovatīvo digitālo risinājumu plašu ieviešanu un izvēršanu visā Eiropā Savienības satvarā sabiedrībai nozīmīgās jomās vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem. Programma galvenokārt tiek īstenota, izmantojot ar dalībvalstīm koordinētas un stratēģiskas investīcijas, jo īpaši ar kopēju publisko iepirkumu, digitālajās spējās, kas tiks kopīgotas visā Eiropā, un Savienības mēroga darbībās, ar kurām atbalsta sadarbspēju un standartizāciju, kas vajadzīgas digitālā vienotā tirgus izveidei;

b)

Programmas spējas un infrastruktūras dara pieejamas inovatīvu jauno tehnoloģiju un risinājumu izvēršanai transporta un mobilitātes jomā. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta inovatīvu jauno tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu un izvēršanu transporta un mobilitātes jomā;

c)

tiek izveidoti koordinācijas mehānismi, jo īpaši, izmantojot atbilstošas pārvaldības struktūras.

4.   

Sinerģija ar programmu InvestEU nodrošina, ka:

a)

saskaņā ar Regulu (ES) 2021/523 tiks sniegts atbalsts, izmantojot uz tirgu balstītu finansējumu, cita starpā, lai īstenotu arī šīs Programmas politikas mērķus; šādu tirgus finansējumu var kombinēt ar dotāciju atbalstu;

b)

uzņēmumu piekļuve finanšu instrumentiem tiks sekmēta ar Eiropas digitālās inovācijas centriem sniegto atbalstu.

5.   

Sinerģija ar programmu Erasmus+ nodrošina, ka:

a)

Programma atbalsta tādu padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi un ieguvi, kas vajadzīgas progresīvo tehnoloģiju, kā piemēram, MI vai HPC, izvēršanai sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm;

b)

programmas Erasmus+ padziļināto prasmju daļa papildinās Programmas intervenci, kas vērsta uz mobilitātes pieredzes izmantošanu prasmju apgūšanai visās jomās un visos līmeņos.

6.   

Sinerģija ar programmu “Radošā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, nodrošina, ka:

a)

programmas “Radošā Eiropa” MEDIJU atzars atbalsta iniciatīvas, kas var reāli ietekmēt kultūras un radošās nozares visā Eiropā, palīdzot tām pielāgoties digitālajai pārveidei;

b)

Programma cita starpā nodrošina radošajām personām, radošajām nozarēm un kultūras sektoram Eiropā piekļuvi jaunākajām digitālajām tehnoloģijām – no mākslīgā intelekta līdz progresīvai datošanai.

7.   

Nodrošina sinerģiju ar citām Savienības programmām un iniciatīvām, kas saistītas ar kompetencēm un prasmēm.


Top