1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz regulāriem ĪAG sagatavotiem ziņojumiem. Minētos ziņojumus izmanto par pamatu Padomes veiktajam izvērtējumam. Komisija sniedz informāciju par šā lēmuma īstenošanas finansiālajiem aspektiem.

5. pants

PIELIKUMS

PROJEKTS, AR KO ATBALSTA OSLO RĪCĪBAS PLĀNU, AR KURU ĪSTENO 1997. GADA KONVENCIJU PAR KĀJNIEKU MĪNU IZMANTOŠANAS, UZGLABĀŠANAS, RAŽOŠANAS UN NODOŠANAS AIZLIEGUMU UN TO IZNĪCINĀŠANU

Konteksts

Sekmēt lielāku cilvēku drošību, kā iecerēts Eiropas Drošības stratēģijā, veicinot Konvencijas par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu (“Konvencija”) normu akceptēšanu un tās īstenošanu. Savienības atbalstītais projekts atbalstītu Konvencijas pušu centienus īstenot dažādus Konvencijas ceturtajā pārskatīšanas konferencē 2019. gada novembrī pieņemtā Oslo rīcības plāna 2020.–2024. gadam (“ORP”) aspektus.

Ierosinātā projekta pamatā būtu Vienotā rīcība 2008/487/KĀDP un Padomes Lēmumi 2012/700/KĀDP un (KĀDP) 2017/1428, sniedzot ieguldījumu Konvencijas piektās pārskatīšanas konferences 2024. gadā sagatavošanas darbos.

1. projekts. Atbalsts atmīnēšanas īstenošanai (Konvencijas 5. pants), starptautiskajai sadarbībai un palīdzībai (Konvencijas 6. pants) un pārredzamībai un informācijas apmaiņai (Konvencijas 7. pants)

1.1.   Mērķi

—	Palielināt spēju ziņot par kājnieku mīnu, – tostarp attiecīgos gadījumos improvizētu mīnu, – radītu piesārņojumu un novērst to.

—	Nodrošināt kontekstam atbilstošus centienus izglītot par mīnu risku un mazināt to.

—	Izveidot ilgtspējīgas valstu spējas nolūkā pievērsties iepriekš neapzinātām mīnētām teritorijām.

—	Palielināt regulāru dialogu ar ieinteresētajām personām.

—	Pētīt sadarbības (starptautiskas, reģionālas, trīspusējas un dienvidu–dienvidu) iespējas nolūkā pievērsties atlikušajām problēmām.

—	Uzlabot ziņošanu saskaņā ar ORP un tā rādītājiem.

1.2.   Apraksts

Ar Komitejas 5. panta īstenošanas jautājumos ieguldījumu saņēmējvalstu/saņēmējreģionu atlasē, tiktu rīkoti līdz pieci valsts/reģionāli pasākumi Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Eiropā, Vidusāzijā vai Dienvidaustrumāzijā, Tuvajos Austrumos / Ziemeļāfrikā (MENA reģionā), Āfrikas raga un Subsahāras reģionos.

Ar valsts vai reģionālajiem ieinteresēto personu dialogiem tiektos vēl vairāk uzlabot sadarbību un palīdzību tādu ORP darbību īstenošanā, kas saistītas ar Konvencijas 5., 6. un 7. pantu. Dažos gadījumos minētajos dialogos īpašs uzsvars tiktu likts uz ziņošanu par improvizētām kājnieku mīnām. Prioritāte saistībā ar valstu dialogiem būtu jāpiešķir valstīm, kurām tuvojas atmīnēšanas termiņi un kurām ir vajadzīgs atbalsts. Turklāt dialogus varētu rīkot valstīs, kuras ir tuvu tam, lai pabeigtu atmīnēšanu (Konvencijas 5. pants), vai kuras to nesen ir izdarījušas atbilstīgi ORP 26. darbībai.

Par pamatu ņemot pagātnes sekmes, minētajos pasākumos izstrādes, pārvaldības un īstenošanas līmeņos tiktu apsvērtas un ņemtas vērā dažādās vajadzības un perspektīvas, kādas ir sievietēm, meitenēm, zēniem un vīriešiem mīnu skartajās kopienās, kā arī partneriem pretmīnu pasākumu jomā.

Dialogus organizētu un kopīgi koordinētu Īstenošanas atbalsta grupa (ĪAG) un saņēmēja Konvencijas puse kopā ar attiecīgajām starpvaldību organizācijām, kas ir pasākuma partneres vai pasākuma līdzorganizētājas.

Sadarbības garā – kas saistībā ar Konvenciju ir bijis tipisks elements – iesaistītas būtu attiecīgās Savienības un dalībvalstu struktūras, Komitejas 5. panta īstenošanas jautājumos un Komiteja sadarbības un palīdzības uzlabošanas jautājumos, līdzekļu devēju pārstāvji, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūras, starptautiskas un valsts līmeņa atmīnēšanas organizācijas, Starptautiskā kājnieku mīnu aizliegšanas kampaņa (ICBL) un citas ieinteresētās personas. Ja rezultāts būs atbalsta sniegšana, šāda iesaiste būtu atkarīga no nosacījumiem, kas jāizstrādā pārskatā par ietekmi uz budžetu.

Reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no dialogiem vai attiecīgās komitejas konstatējumiem, un/vai attiecīga Konvencijas pušu lēmuma (piemēram, lēmumi par pagarināšanas lūgumiem), var tikt veiktas ĪAG atbalstītas pēcdarbības. Turpinot iedibināto praksi, ja saņēmējas Konvencijas puses ir iesaistītas valstu koalīcijās vai partnerībās ar Savienību vai tās dalībvalstīm, ĪAG strādātu saskanīgi ar visām pusēm.

1.3.   Rezultāti

—	Valstu pārstāvji iegūst papildu zināšanas par to, kā nodrošināt ORP īstenošanu, veicot iekļaujošas konsultācijas ar skarto kopienu locekļiem.

—	Valstu pārstāvji apzinās, ka pēc iespējas drīz un ievērojamu laiku pirms pabeigšanas ir jāizveido valstu spējas pēc pabeigšanas pievērsties jaunām vai iepriekš neapzinātām mīnētām teritorijām.

—	Valstu pārstāvji veido spējas, lai uzlabotu ar ORP saistīto ziņošanu saskaņā ar ziņojumu izstrādes rokasgrāmatu.

—	Valstu pārstāvji uzzina par pieejamo sadarbību un palīdzību, ar ko atbalstīt savus īstenošanas centienus, kā arī par pasākumiem, ko tie var veikt, lai šādu sadarbību un palīdzību veicinātu, tostarp, izveidojot valstu pretmīnu pasākumu platformas.

—	Valstu pārstāvji uzzina par problēmām un nepilnībām attiecībā uz savu ORP saistību īstenošanu un jo īpaši izvērtē, kāds ir viņu stāvoklis ORP rādītāju ziņā.

—	Pamatojoties uz dialogiem, valstu pārstāvji apsver pārskatīt, atjaunināt vai izstrādāt valsts atmīnēšanas stratēģijas vai plānus.

—	Tiek apsvērtas sieviešu, meiteņu, zēnu un vīriešu dažādās perspektīvas un mīnu incidentos izdzīvojušo un skarto kopienu vajadzības un tiek nodrošināta to jēgpilna līdzdalība.

1.4.   Atbalsta saņēmēji

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši, kuru dzīves skar kājnieku mīnu klātbūtne vai domājama klātbūtne Konvencijas pusēs, kuras pašlaik īsteno Konvencijas 5. panta pienākumus vai kuras šos pienākumus nesen ir izpildījušas.

—	Valstu pārstāvji, kuri nodarbojas ar jautājumiem saistībā ar Konvencijas īstenošanu un jo īpaši ar aspektiem, kas saistīti ar atmīnēšanu, un ar izglītošanu par mīnu risku un tā mazināšanu.

2. projekts. Atbalsts palīdzības sniegšanai cietušajiem, starptautiskajai sadarbībai un palīdzībai (Konvencijas 6. pants) un pārredzamībai un informācijas apmaiņai (Konvencijas 7. pants)

2.1.   Mērķi

Konvencijas puses ievieš palīdzības sniegšanu cietušajiem (“PSC”), to darot saistībā ar plašākām pieejām attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām un attīstību un ņemot vērā dzimumu/dzimtes jautājumus un mīnu incidentos izdzīvojušo dažādās vajadzības, tostarp lauku un attālos apvidos esošo izdzīvojušo vajadzības.

2.2.   Apraksts

Pieņemot ORP, Konvencijas puses atkārtoti apliecināja apņemšanos “nodrošināt no mīnām cietušo pilnīgu, vienlīdzīgu un reālu līdzdalību sabiedrībā, pamatojoties uz cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, iekļaušanas un nediskriminēšanas respektēšanu”.

Pateicoties finansiālajam atbalstam, ko sniedz ar Lēmumu (KĀDP) 2017/1428, un pēc globālās konferences, kas minēta Lēmumā 2012/700/KĀDP, PSC un personu ar invaliditāti tiesību speciālisti no Konvencijas pusēm, un valstīm, kuras tādas nav, bet kurās ir nozīmīgs skaits izdzīvojušo, tikās globālā konferencē nolūkā valstu un starptautiskā līmenī turpināt veidot partnerības ar aprindām personu ar invaliditāti tiesību jomā.

Tas tika panākts, pateicoties attiecīgo valstu ministriju līdzdalībai un ievērojamajai zinātībai, ko nodrošināja ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis invaliditātes un piekļūstamības jautājumos, Pasaules Veselības organizācija (PVO), Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) un ICBL dalībniekorganizācijas, kas ir jomas ekspertes, piemēram, cita starpā Humanity and Inclusion (HI).

Uz šā sasnieguma pamata ar šo projektu tiktu atbalstīta trešā globālā konference, kurā piedalītos pieredzējuši PSC speciālisti, ANO īpašais sūtnis invaliditātes un piekļūstamības jautājumos un Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām Komitejas (CRPD) loceklis un kurā tiktu pārskatīta ORP īstenošana un tiktu sniegts ieguldījums jaunā rīcības plānā, ko starptautiskā sabiedrība pieņemtu 2024. gadā. Šāda konference notiktu vismaz gadu pirms piektās pārskatīšanas konferences, un tajā rēķinātos ar pārskatīšanas konferences priekšsēdētāja kandidāta līdzdalību un ieguldījumu.

Ar Palīdzības sniegšanas cietušajiem komitejas ieguldījumu saņēmējvalstu/saņēmējreģionu atlasē, ar projektu atbalsts tiktu sniegts Konvencijas pusēm, izmantojot valstu un/vai reģionālus ieinteresēto personu dialogus līdz piecos pasākumos Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Eiropā, Vidusāzijā vai Dienvidaustrumāzijā, MENA reģionā, Āfrikas raga un Subsahāras reģionos. Ar minētajiem dialogiem censtos atbalstīt Konvencijas puses to daudznozaru centienu stiprināšanā, ar kuriem nodrošina, ka PSC īstenošana atbilst attiecīgajām CRPD normām. Ar dialogiem tiektos stiprināt un nodrošināt no mīnām cietušo un viņus pārstāvošo organizāciju iekļaušanu un reālu līdzdalību diskusijās par to, lai mobilizētu un nodrošinātu resursus un garantētu pakalpojumus saskaņā ar tiesībās balstītu perspektīvu. Lai vēl vairāk stiprinātu šīs saites un saglabātu saskanīgu plānu veidot un attīstīt valstu spējas, projekta ietvaros arī censtos rīkot PSC ekspertu sanāksmes – pēc vajadzības pirms Konvencijas pušu sanāksmēm, bet jebkurā gadījumā vismaz trīs reizes.

Par pamatu ņemot iepriekš sasniegto, šajos pasākumos apsvērtu un to izstrādes, pārvaldības un īstenošanas līmenī ņemtu vērā iekļaujošu procesu, kurā tiktu ņemtas vērā dažādās vajadzības un perspektīvas, kādas ir sievietēm, meitenēm, zēniem un vīriešiem, kuri ir izdzīvojuši kājnieku mīnu incidentos, mīnu skartajām kopienām un personu ar invaliditāti tiesību aprindām, tostarp mīnu incidentos izdzīvojušajiem lauku un attālos apvidos. Tas nodrošinātu pievienoto vērtību centieniem, kas tiek īstenoti valstu līmenī.

Dialogus organizētu un kopīgi koordinētu ĪAG un saņēmēja Konvencijas puse, un attiecīgos gadījumos tiktu veikta koordinācija ar reģionālo starpvaldību organizāciju, kas dialogam sniedz līdzatbalstu. Sadarbības garā, kas ir bijis tipisks saistībā ar Konvenciju, būtu iesaistītas attiecīgās Savienības struktūras un dalībvalstis, Palīdzības sniegšanas cietušajiem komiteja un Sadarbības un palīdzības uzlabošanas komiteja, līdzekļu devēju pārstāvji, ANO aģentūras, tostarp PVO un ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojs, starptautiskās un valstu atmīnēšanas organizācijas, SSKK un citas ieinteresētās personas, piemēram, ICBL un dalībniekorganizācijas, tādas kā Humanity and Inclusion (HI). Ja rezultāts būs atbalsta sniegšana, šāda iesaiste būtu atkarīga no nosacījumiem, kas jāizstrādā pārskatā par ietekmi uz budžetu.

Reaģējot uz ieteikumiem, kas izriet no dialogiem vai attiecīgās komitejas konstatējumiem, un/vai attiecīgajiem valstu/reģionālo dialogu secinājumiem, var tikt veiktas ĪAG atbalstītas pēcdarbības. Tas ietvertu attiecīgo PSC speciālistu un/vai mīnu incidentos izdzīvojušo personu organizāciju pārstāvja atbalstīšanu, lai viņi varētu piedalīties tehniskās apmaiņas vizītēs vai apmeklēt ar Konvenciju saistītas oficiālas vai neformālas sanāksmes. Turpinot iedibināto praksi, ja Konvencijas puses ir iesaistītas valstu koalīcijās vai partnerībās ar Savienību vai tās dalībvalstīm, ĪAG strādātu saskanīgi ar visām pusēm.

2.3.   Rezultāti

—	Valstu pārstāvji vairo zināšanas par to, kā vislabāk nodrošināt daudznozaru reakcijas pasākumus nolūkā pildīt savus PSC pienākumus un integrēt PSC plašākās valsts rīcībpolitikās, plānos un tiesiskajos regulējumos.

—	Valstis gūst izpratni par to, ka ir jānodrošina, ka PSC integrēšanas plašākos satvaros pārraudzībai jānozīmē attiecīga valdības struktūra, un par to, ka ir jāizstrādā rīcības plāns, kas balstīts uz konkrētiem, reāliem un konkrētiem termiņiem piesaistītiem mērķiem no mīnām cietušo atbalstam.

—	Valstis palielina iekļaušanu savā PSC pieejā, jo īpaši iesaistot mīnu incidentos cietušo vai personu ar invaliditāti tiesību organizācijas vai palielinot to līdzdalību valsts līmeņa plānošanā un delegācijās pēc projekta aktivitātēm.

—	Valstu pārstāvji uzzina par problēmām un nepilnībām attiecībā uz savu ORP saistību īstenošanu un jo īpaši izvērtē, kāds ir viņu stāvoklis ORP rādītāju ziņā.

—	Pamatojoties uz dialogiem, valstu pārstāvji apsver pārskatīt, atjaunināt vai izstrādāt savas valsts stratēģijas attiecībā uz personām ar invaliditāti.

—	Mīnu incidentos izdzīvojušo un personu ar invaliditāti tiesību organizācijas pilnveido savas spējas un/vai tām tiek nodrošinātas iespējas pēc projekta aktivitātēm.

—	Valstu pārstāvji veido spējas, lai uzlabotu ar ORP saistīto ziņošanu saskaņā ar ziņojumu izstrādes rokasgrāmatu.

—	Valstis un cietušo pārstāvju organizācijas palielina partnerības ar attiecīgām humanitārajām, miera veidošanas, attīstības un cilvēktiesību kopienām, paturot prātā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

2.4.   Atbalsta saņēmēji

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši, ko ievainojušas kājnieku mīnas un citas sprādzienbīstamas kara paliekas, un citi cietušie no mīnām, tostarp lauku un attālos apvidos.

—	PSC eksperti, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz PSC.

—	Speciālisti personu ar invaliditāti tiesību jomā, kuri strādā valstīs ar ievērojamu skaitu mīnu incidentos izdzīvojušo personu.

3. projekts. Atbalsts vispārējas piemērošanas centieniem un Konvencijas normu veicināšanai

3.1.   Mērķis

Valstis, kas nav Konvencijas puses, virzās uz pievienošanos, attiecīgajām amatpersonām attīstot izteiktu labvēlību attiecībā uz Konvenciju un/vai starptautiskajām normām pret kājnieku mīnām.

3.2.   Apraksts

Oslo deklarācijā par pasauli bez mīnām ir paredzēts, ka valstis apņemas “veicināt un aizsargāt” Konvencijā iedibinātās normas un “netaupīt spēkus Konvencijas vispārējai piemērošanai”, pamatojoties uz to “pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām un cilvēktiesībām”.

ORP ir norādītas divas darbības, ar kurām nodrošināt lielāku dalību Konvencijā un stiprināt Konvencijas normas. ORP 11. un 12. darbībā Konvencijas puses tiek aicinātas “izmantot visus iespējamos risinājumus, lai veicinātu Konvencijas ratifikāciju/pievienošanos konvencijai attiecībā uz tām valstīm, kuras nav Konvencijas puses, veicinot to līdzdalību ar Konvenciju saistītajā darbā” un “turpināt veicināt Konvencijas normu un mērķu vispārēju ievērošanu”.

Šajā nolūkā un attiecīgā gadījumā saņemot ieguldījumu no Konvencijas priekšsēdētāja un neformālās universalizācijas grupas, ar projektu tiktu īstenoti dažādi centieni, kas vērsti uz vispārēju piemērošanu. Tie ietvertu augsta līmeņa vizītes, tehniskās sanāksmes un/vai darbseminārus, attiecīgo mērķvalstu amatpersonu atbalstīšanu, lai tās varētu apmeklēt Konvencijas sanāksmes, kā arī vēstnieku līmeņa sanāksmes ANO galvenajā mītnē vai jebkurā no tās pakārtotajām reģionālajām mītnēm.

Tiktu veiktas vismaz piecas aktivitātes ar atbalstu no Konvencijas kopienas, tostarp Savienības dalībvalstīm un Savienības delegācijām mērķvalstīs. Turpinot iedibināto praksi, ja Savienība vai tās dalībvalstis ir iesaistītas valstu koalīcijās vai partnerībās mērķvalstīs, ĪAG strādātu saskanīgi ar visām pusēm.

Kad vien iespējams, augsta līmeņa politiskai pieejai sekotu tehniskie darbsemināri, kuros ņemts vērā to valstu ekspertu ieguldījums, kuras virza vispārējas piemērošanas centienus, un ieguldījums no ICBL, SSKK, ANO valstu grupām un/vai attiecīgām organizācijām. Šie darbsemināri tiktu īstenoti vai nu valstu, vai arī apakšreģionālā vai reģionālā līmenī ar attiecīgo(-ajām) mērķvalstu ministriju(-ām) vai institūciju(-ām). Ar projektu tiektos atbalstīt attiecīgus mērķvalstu delegātus, lai viņi varētu piedalīties Konvencijas sanāksmēs. Tas nodrošinātu, ka Konvencijas puses var iesaistīties pēcpasākumos ar mērķvalstīm un ka mērķvalstis saglabā interesi par Konvencijas sanāksmēm. ĪAG šādu atbalsta sniegšanu koordinētu tā, kā tas atļauts saskaņā ar pārskatu par ietekmi uz budžetu.

Turklāt ĪAG uzņemtu tehnisko “pēcpasākuma” sanāksmi valstu, apakšreģionālā vai reģionālā līmenī ar valsti, kas nav Konvencijas puse un kas iepriekš nav bijusi mērķvalsts saskaņā ar Savienības lēmumu vai Savienības vienoto rīcību.

3.3.   Rezultāti

—	Lēmumu pieņēmēji valstīs, kas nav Konvencijas puse, vairo zināšanas par Konvenciju un tās normām un/vai par atbalstu, kas pieejams pievienošanās procesam.

—	Attiecīgās valstu amatpersonas gūst lielāku izpratni par Konvencijas darbu.

—	Valstis, kas nav Konvencijas puses, publiski pauž tuvināšanos vai labvēlību attiecībā uz Konvenciju un tās normām (piemēram, apmeklē oficiālu vai neformālu Konvencijas sanāksmi).

—	Misiju rezultātā valstu pretmīnu pasākumos un/vai vispārējā piemērošanā iesaistītās ieinteresētās personas var ar jaunu sparu censties panākt vispārēju piemērošanu.

—	Konvencijas kopienā, Savienības amatpersonu vidū un valstīs, kas nav Konvencijas puses, tiek izcelta Savienības nozīme Konvencijas un tās normu virzīšanā.

—	Vismaz viena mērķvalsts, kas nav Konvencijas puse, iesniedz brīvprātīgu ziņojumu attiecībā uz 7. pantu.

3.4.   Atbalsta saņēmēji

—	Valstis, kas vēl nav ratificējušas, apstiprinājušas, pieņēmušas Konvenciju vai pievienojušās tai.

—	Konvencijas puses un starptautiskas un nevalstiskas organizācijas, kas ir iesaistītas centienos veicināt Konvencijas vispārēju piemērošanu.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši valstīs, kurās ir noteikts kājnieku mīnu aizliegums.

4. projekts. Atbalsts alternatīvām kaujas kājnieku mīnu izmantošanai apmācībā (Konvencijas 3. pants) un sadarbības un palīdzības palielināšanai (Konvencijas 6. pants)

4.1.   Mērķis

Valstis, kuras patur kājnieku mīnas atļautajiem mērķiem rīkojas atbilstīgi ORP 16. darbībai, tostarp paplašinot ziņošanu, un ORP 17. darbībai, izskatot alternatīvas kaujas kājnieku mīnām.

4.2.   Apraksts

Šobrīd ir 66 Konvencijas puses, kuras saglabā vairāk nekā 150 000 kājnieku mīnu atļautajiem mērķiem saskaņā ar Konvencijas 3. pantu. Kaut gan no Konvencijas pusēm saņemtā informācija liecina, ka šis skaitlis samazinās, vairākas Konvencijas puses gadiem ilgi nav iesniegušas ikgadējo pārredzamības informāciju par to saglabātajām kājnieku mīnām.

Lai atbalstītu Konvencijas puses, kuras varētu vēlēties rīkoties saistībā ar ORP 16. un 17. darbību, ierosinātais projekts ar Konvencijas priekšsēdētāja ieguldījumu atbalstītu valsts vai reģionāla līmeņa semināru ar vismaz divām valstīm, kas šādu palīdzību pieprasa. Konvencijas puses, to vidū dalībvalstis, un attiecīgās organizācijas var iepazīstināt ar gūto pieredzi un nodrošināt ceļvežus kaujas mīnu aizstāšanai apmācības vajadzībām. Turpinot iedibināto praksi, ja Savienība vai tās dalībvalstis ir iesaistītas valstu koalīcijās vai partnerībās ar saņēmējām Konvencijas pusēm, ĪAG strādātu saskanīgi ar visām pusēm.

Ar projektu tiktu atbalstīts arī tehniskais darbseminārs par alternatīvām kaujas kājnieku mīnu izmantošanai. Attiecīgos gadījumos un/vai kad vien iespējams, Savienības dalībvalstis un citas Konvencijas puses tiktu aicinātas dalīties gūtajā pieredzē par alternatīvām apmācības un pētniecības jomā un/vai saistībā ar saglabāto kājnieku mīnu iznīcināšanu, tādējādi vēl vairāk uzlabojot sadarbību un palīdzību Konvencijas kopienā. Šajā nolūkā projektā būtu iesaistīta Sadarbībā balstītas pienākumu izpildes komiteja un Sadarbības un palīdzības uzlabošanas komiteja.

4.3.   Rezultāti

—	Konvencijas puses paplašina ziņošanu saistībā ar Konvencijas 3. pantu ikgadējos pārredzamības ziņojumos.

—	Konvencijas puses, kuras to spēj, iesaistās sadarbībā un palīdzības sniegšanā Konvencijas pusēm, kuras vēlas rīkoties attiecībā uz 3. panta saistībām un attiecībā uz ORP 16. un 17. darbību.

—	Konvencijas puses, kurās ir saglabāts liels skaits kājnieku mīnu, atjaunina zināšanas, un vismaz viena Konvencijas puse veic pasākumus, lai panāktu alternatīvu izmantošanu apmācībā.

4.4.   Atbalsta saņēmēji

—	Konvencijas puses, kurām ir saistības saskaņā ar 3. pantu.

—	Valstu amatpersonas, kuru atbildībā ir atmīnēšanas apmācības programmas.

—	Sievietes, meitenes, zēni un vīrieši valstīs, kurās tiek iznīcinātas saglabātās kājnieku mīnas.

5. projekts. Savienības un tās dalībvalstu apņemšanās demonstrēšana un to pamanāmības nodrošināšana

5.1.   Mērķis

Konvencijas kopiena un saņēmējas Konvencijas puses gūst izpratni par ieguldījumu, ko Konvencijas īstenošanā dod Savienība un tās dalībvalstis; savukārt Savienības un tās dalībvalstu amatpersonas kļūst informētākas par šo lēmumu un par to, kā tas var attiekties uz viņu darbu.

5.2.   Apraksts

Saskaņā ar iepriekšējiem Padomes lēmumiem un vienoto rīcību ĪAG uzņemtos Konvencijas kopienā un saņēmējvalstīs un mērķvalstīs uzsvērt Savienības un tās dalībvalstu lomu. Šajā nolūkā un saskaņā ar komunikācijas un pamanāmības plānu ĪAG rīkotu regulārus brīfingus, jo īpaši Konvencijas sanāksmju laikā, visā projekta īstenošanas posmā un rīkotu noslēguma pasākumu.

ĪAG īstenotu mediju kampaņas un izstrādātu publikācijas, kurās tiek popularizēti Konvencijas sasniegumi. ĪAG nodrošinātu, ka tiek izcelta Savienības nozīme šajā kampaņā.

Atbilstoši iepriekšējai praksei ĪAG par projekta īstenošanu iesniegtu mēneša ziņojumus Savienībai un ceturkšņa ziņojumus – Savienībai un tās dalībvalstīm.

5.3.   Rezultāti

—	Savienības un tās dalībvalstu amatpersonas būtu informēti par šo lēmumu un to, kā tas var attiekties uz viņu darbu.

—	Savienības un dalībvalstu apņemšanās atbalstīt Konvenciju un pretmīnu pasākumus kopumā tiktu izvirzīta Konvencijas pušu un cilvēku drošības jautājumos ieinteresētās globālās auditorijas uzmanības centrā.

—	Tiktu uzlabota starptautiskās sabiedrības izpratne par Konvencijas mērķiem.