EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R0100

Padomes Regula (Euratom) 2021/100 (2021. gada 25. janvāris), ar ko izveido īpašu finansējuma programmu kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013

OJ L 34, 1.2.2021, p. 3–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/100/oj

1.2.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/3


PADOMES REGULA (Euratom) 2021/100

(2021. gada 25. janvāris),

ar ko izveido īpašu finansējuma programmu kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas līderu 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju Savienības budžetam būtu jāveicina droša un neapdraudēta Eiropa. Kodoliekārtu dezekspluatācijas programmas šajā aspektā to jau ir sekmējušas un var to darīt arī turpmāk. Pēc kodoliekārtas slēgšanas galvenā paredzētā pozitīvā ietekme ir radioloģiskā riska pakāpeniska samazināšana darba ņēmējiem, sabiedrībai un videi attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī visā Savienībā.

(2)

Īpaša finansējuma programma var nodrošināt papildu ES pievienoto vērtību, kļūstot par Savienības mēroga atsauci kodoliekārtu dezekspluatācijas tehnoloģisko jautājumu drošā risināšanā un zināšanu izplatīšanā. Finansiāla palīdzība saskaņā ar šādu finansējuma programmu būtu jāsniedz, pamatojoties uz ex ante izvērtējumu, kurā apzinātas konkrētās vajadzības un norādīta ES pievienotā vērtība, lai atbalstītu kodoliekārtu dezekspluatāciju un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu.

(3)

Šajā regulā ietvertajiem pasākumiem būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Finansiālai palīdzībai saskaņā ar šo regulu arī turpmāk vajadzētu būt ārkārtējai, neskarot principus un mērķus, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz kodoldrošumu, proti, Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2), un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (3). Ievērojot Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom 4. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, galīgo atbildību par nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu joprojām uzņemas dalībvalstis.

(4)

Saskaņā ar Protokolu par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā (4), kas pievienots Līgumam par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (5) (“Pievienošanās līgums”), Bulgārija apņēmās attiecīgi līdz 2002. gada 31. decembrim un 2006. gada 31. decembrim slēgt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un 3. un 4. bloku un pēc tam veikt minēto bloku dezekspluatāciju. Dezekspluatācijas tiešās un netiešās izmaksas radīja Bulgārijai ievērojamu finansiālo slogu. Atbilstoši minētajām saistībām Bulgārija attiecīgajos termiņos slēdza visus attiecīgos blokus.

(5)

Saskaņā ar Protokolu Nr. 9 par Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku Slovākijā, kas pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (6) (“Pievienošanās akts”), Slovākija apņēmās attiecīgi līdz 2006. gada 31. decembrim un 2008. gada 31. decembrim slēgt Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un pēc tam veikt minēto bloku dezekspluatāciju. Dezekspluatācijas tiešās un netiešās izmaksas radīja Slovākijai ievērojamu finansiālo slogu. Atbilstoši minētajām saistībām Slovākija attiecīgajos termiņos slēdza visus attiecīgos blokus.

(6)

Atbilstīgi attiecīgi Pievienošanās līgumā un Pievienošanās aktā paredzētajām saistībām un ar Savienības atbalstu Bulgārija un Slovākija ir guvušas būtiskus panākumus virzībā uz Kozlodujas un Bohunices V1 kodolelektrostaciju dezekspluatāciju. Darbs jāturpina, lai droši sasniegtu dezekspluatācijas galīgo stāvokli. Pamatojoties uz pašreizējiem dezekspluatācijas plāniem, dezekspluatācijas darbu ir plānots pabeigt līdz 2030. gada beigām Kozlodujas kodolelektrostacijas gadījumā un līdz 2025. gadam Bohunices V1 kodolelektrostacijas gadījumā.

(7)

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) tika izveidots saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (“Euratom līgums”) 8. pantu. Piemērojot minēto pantu, laikposmā no 1960. līdz 1962. gadam tika parakstīti nolīgumi par objektu starp Kopienu, Vāciju, Beļģiju, Itāliju un Nīderlandi. Itālijas un Nīderlandes gadījumā valsts kodoliekārtas tika nodotas Kopienai. Minētajos četros objektos tika ieviesta infrastruktūra, kas paredzēta kodolpētniecībai un ietver jaunas iekārtas. Dažas no minētajām iekārtām joprojām tiek izmantotas, savukārt citas ir slēgtas, dažos gadījumos pirms vairāk nekā 20 gadiem, un lielākoties ir novecojušas.

(8)

Pamatojoties uz Euratom līguma 8. pantu, un ievērojot Direktīvas 2011/70/Euratom 7. pantu, JRC kā licences turētājam, ir jāpārvalda savas vēsturiskās saistības kodolenerģijas jomā un jāveic slēgto kodoliekārtu dezekspluatācija saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Attiecīgi 1999. gadā ar paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei JRC tika uzsākta programma kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, un kopš tā laika Komisija ir regulāri sniegusi jaunāko informāciju par minētās programmas īstenošanā panākto progresu.

(9)

Komisija ir secinājusi, ka labākais veids, kā izpildīt prasības, kas izriet no Direktīvas 2011/70/Euratom 5. panta 1. punkta f) apakšpunkta un 7. panta, ir īstenot stratēģiju, kurā ir apvienoti dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pasākumi, vienlaikus sākot apspriedes starp JRC un uzņēmējām dalībvalstīm par kodoliekārtu dezekspluatācijas un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas saistību iespējamu nodošanu, ja Komisija un uzņēmējas dalībvalstis ir savstarpēji vienojušās. JRC būtu jānodrošina un jāuztur pietiekami resursi, lai pildītu savas saistības attiecībā uz kodoliekārtu dezekspluatāciju un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošumu.

(10)

Šī regula atbilst vajadzībām, kas apzinātas attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, un paredz finansējumu visam Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmas Bulgārijā (Kozlodujas programma) un Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka kodoliekārtu dezekspluatācijas palīdzības programmas Slovākijā (Bohunices programma) laikposmam, kā arī Komisijas kodoliekārtu dezekspluatācijai un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai JRC objektos, proti, JRC – Gēla Beļģijā, JRC – Karlsrūe Vācijā, JRC – Ispra Itālijā un JRC – Petena Nīderlandē (JRC programma kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai). Minētais finansējums ir galvenā atsauces summa 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(11)

Īpašai finansējuma programmai kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai (“programma”) piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (8) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(12)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (9) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (10), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un (ES) 2017/1939 (12) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (13). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(13)

Šī regula neskar jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas var tikt sāktas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu.

(14)

Programmai piešķirto apropriāciju summu, kā arī plānošanas periodu un līdzekļu sadalījumu starp darbībām var pārskatīt, pamatojoties uz starpposma un galīgā izvērtēšanas ziņojuma rezultātiem. Vajadzētu būt iespējamam papildu budžeta elastīgumu panākt, pēc vajadzības pārdalot līdzekļus starp darbībām, par prioritāti nosakot pasākumus, kas palīdz novērst ar drošumu saistītās problēmas Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka Bulgārijā un Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka Slovākijā dezekspluatācijā un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā, neskarot citas darbības, ko veic saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulu.

(15)

Programmai būtu arī jāietver zināšanu radīšana un pieredzes apmaiņa. Programmas īstenošanā gūtās zināšanas, pieredzi un atziņas par kodoliekārtu dezekspluatācijas procesu būtu jāizplata Savienībā, panākot koordināciju un sinerģiju ar Savienības programmām attiecībā uz dezekspluatācijas pasākumiem Lietuvā, tā kā šādi pasākumi nodrošina vislielāko ES pievienoto vērtību un veicina darba ņēmēju un plašas sabiedrības drošumu, kā arī vides aizsardzību. Sadarbības tvērums, procedūra un ekonomiskie aspekti būtu sīki jāizklāsta daudzgadu darba programmā, un uz tiem varētu attiekties arī nolīgumi starp dalībvalstīm un/vai Komisiju.

(16)

JRC būtu koordinētā veidā jāveicina zināšanu izplatīšana dažādām Savienības ieinteresētajām personām, piemēram, veicot tirgus analīzi, pārskatot un novērtējot Savienības vajadzības pēc zināšanām, nosakot iespējamos sadarbības virzienus, ieinteresētās personas un jomas, kurās programmas īstenošanā gūtās zināšanas sniegtu vislielāko pievienoto vērtību, un izstrādājot formātus zināšanu apmaiņai. JRC būtu jāfinansē radīto zināšanu izplatīšana. Jebkurai dalībvalstij zināšanu izplatīšanas nolūkā vajadzētu spēt sākt saikņu veidošanu un apmaiņas pasākumu attīstīšanu.

(17)

Lai garantētu drošumu un panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti, kodoliekārtu dezekspluatācija un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, uz ko attiecas šī regula, būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā dezekspluatācijai paredzēto iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.

(18)

Dezekspluatācijas procesa virzības efektīva uzraudzība un kontrole būtu jānodrošina Bulgārijai, Slovākijai un Komisijai, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko ES pievienoto vērtību, lai gan galīgo atbildību par dezekspluatāciju joprojām uzņemas abas attiecīgās dalībvalstis. Tas ietver progresa un rezultātu efektīvu novērtēšanu, kā arī korektīvu pasākumu piemērošanu vajadzības gadījumā. Šajā nolūkā būtu jāizveido komiteja, kura veic uzraudzības un informācijas funkcijas un kuru kopīgi vada Komisijas un attiecīgās dalībvalsts pārstāvis. Tāpat JRC programmu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai palīdz īstenot dalībvalstu neatkarīgu ekspertu grupa, ko ieceļ Komisija.

(19)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (14) 22. un 23. punktu, programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu programmas ietekmi uz vietas.

(20)

Kozlodujas programmas un Bohunices programmas darbības būtu jānosaka to dezekspluatācijas plānu ietvaros, ko Bulgārija un Slovākija iesniegusi saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013 (15). Minētajos plānos ir noteikta minēto programmu darbības joma, kā arī dezekspluatācijas galīgie stāvokļi, noteiktie termiņi un galīgie termiņi. Tie ietver arī dezekspluatācijas pasākumus, ar tiem saistīto grafiku, izmaksas un vajadzīgos cilvēkresursus.

(21)

Kozlodujas programmas un Bohunices programmas darbības būtu jāīsteno, Savienībai un attiecīgi Bulgārijai un Slovākijai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu, ievērojot līdzfinansēšanas praksi, kas ieviesta saskaņā iepriekšējām programmām.

(22)

Tādēļ Regula (Euratom) Nr. 1368/2013 būtu jāatceļ.

(23)

Ir pienācīgi ņemts vērā Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 22/2016 “ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmas Lietuvā, Bulgārijā un Slovākijā: kopš 2011. gada ir panākts zināms progress, bet priekšā vēl svarīgi uzdevumi”.

(24)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(25)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz vispārējo nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(26)

Šajā regulā noteiktās īstenošanas metodes un Savienības finansējuma veidi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt īpašos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Tai skaitā būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido īpašu finansējuma programmu “Kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai” (“programma”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, kas vērsta uz apzinātajām aktuālajām vajadzībām. Tā atbalsta:

a)

Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka drošu dezekspluatāciju Bulgārijā un Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka drošu dezekspluatāciju Slovākijā, tostarp radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar attiecīgajā dezekspluatācijas plānā apzinātajām vajadzībām; un

b)

Komisijai piederošo kodoliekārtu dezekspluatācijas procesa un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas īstenošanu Kopīgā pētniecības centra (JRC) objektos, proti, JRC – Gēla Beļģijā, JRC – Karlsrūe Vācijā, JRC – Ispra Itālijā un JRC – Petena Nīderlandē.

2.   Šajā regulā ir izklāstīti programmas mērķi, tās budžets laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, īstenošanas metodes un Savienības finansējuma veidi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“dezekspluatācija” ir administratīvie un tehniskie pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas ļauj atcelt dažus vai visus regulatīvos kontroles pasākumus attiecībā uz kodoliekārtu, un kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrības un vides ilgtermiņa aizsardzību, tostarp samazināt atlikušo radionuklīdu līmeni materiālos un kodoliekārtas teritorijā;

2)

“dezekspluatācijas plāns” ir dokuments, kurā ir iekļauta sīka informācija par ierosināto dezekspluatāciju un kurš ietver: izraudzīto dezekspluatācijas stratēģiju; dezekspluatācijas pasākumu grafiku, veidu un secību; radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai piemēroto stratēģiju, tostarp atbrīvošanu no regulatīvās kontroles; ierosināto galīgo stāvokli; dezekspluatācijas rezultātā radušos atkritumu uzglabāšanu un apglabāšanu; dezekspluatācijas laika grafiku; izmaksu aplēses dezekspluatācijas pabeigšanai; un mērķus, gaidāmos rezultātus, starpposma mērķrādītājus, mērķa datumus, kā arī atbilstīgos galvenos darbības rādītājus, tostarp uz iegūto vērtību balstītus rādītājus. Dezekspluatācijas plānu sagatavo kodoliekārtas licences turētājs, un to atspoguļo programmas daudzgadu darba programmās;

3)

“Kozlodujas programma” ir programmas daļa, kas attiecas uz Kozlodujā (Bulgārija) esošās Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka kodoliekārtu dezekspluatāciju;

4)

“Bohunices programma” ir programmas daļa, kas attiecas uz Jaslovskas Bohunicē (Slovākija) esošās Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka kodoliekārtu dezekspluatāciju;

5)

JRC programma dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai” ir programmas daļa, kas attiecas uz Komisijai piederošo kodoliekārtu dezekspluatāciju un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu JRC objektos, proti, JRC – Gēla Beļģijā, JRC – Karlsrūe Vācijā, JRC – Ispra Itālijā un JRC – Petena Nīderlandē.

3. pants

Programmas mērķi

1.   Programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt finansējumu kodoliekārtu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai atbilstīgi attiecīgajā dezekspluatācijas plānā apzinātajām vajadzībām.

2.   Pamatojoties uz pašreizējām vajadzībām laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, papildus tam, ka programma rada zināšanas par kodoliekārtu dezekspluatācijas procesu un tādu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kuri rodas dezekspluatācijas pasākumu rezultātā, tā ir jo īpaši paredzēta, lai:

a)

palīdzētu Bulgārijai un Slovākijai īstenot attiecīgi Kozlodujas programmu un Bohunices programmu, tostarp attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un uzglabāšanu atbilstīgi attiecīgajā dezekspluatācijas plānā apzinātajām vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot ar drošumu saistīto problēmu risināšanai; un

b)

atbalstītu JRC programmu dezekspluatācijai un atkritumu apsaimniekošanai.

3.   Programmas īpašie mērķi ir šādi:

a)

veikt attiecīgajos dezekspluatācijas plānos ietvertos pasākumus, demontēt un dekontaminēt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloku un Bohunices kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku, tostarp ar tiem saistītās sistēmas, struktūras un sastāvdaļas, un palīgēkas, droši apsaimniekot radioaktīvos atkritumus saskaņā ar attiecīgajos dezekspluatācijas plānos apzinātajām vajadzībām un cilvēkresursu atbalstu; un turpināt darbības, lai Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloku un Bohunices kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku atbrīvotu no regulatīvās kontroles;

b)

atbalstīt dezekspluatācijas plānu un veikt pasākumus saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz Komisijai piederošo kodoliekārtu demontāžu un dekontamināciju JRC objektos, veikt saistīto radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu un vajadzības gadījumā sagatavot JRC kodolenerģētikas jomas attiecīgo saistību fakultatīvu nodošanu uzņēmējām dalībvalstīm;

c)

attiecībā uz JRC – veidot saiknes un apmainīties ar informāciju ar Savienības ieinteresētajām personām par kodoliekārtu dezekspluatāciju, lai nodrošinātu zināšanu izplatīšanu un pieredzes apmaiņu visās attiecīgajās jomās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, regulējumā un apmācībā, un lai veidotu iespējamās Savienības sinerģijas.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto saistību nodošanu nenosaka par obligātu nevienai uzņēmējai dalībvalstij, un to reglamentē savstarpējs divpusējs nolīgums, kas noslēgts starp Komisiju un uzņēmējām dalībvalstīm. Šajā savstarpējā divpusējā nolīgumā paredz, ka visas Komisijas kodoliekārtu dezekspluatācijas izmaksas JRC objektos un saistīto radioaktīvo atkritumu glabāšanas izmaksas sedz Savienība un ka tās pilnībā atbilst Padomes Direktīvai 2011/70/Euratom.

4.   Īpašie mērķi ir sīki izklāstīti I, II un III pielikumā. Pamatojoties uz saskaņā ar 11. pantu veikto izvērtējumu rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem var grozīt I vai II pielikumu saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. pants

Programmas budžets

1.   Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 466 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2.   Panta 1. punktā minētā summa ir sadalīta šādās izdevumu kategorijās:

a)

63 000 000 EUR Kozlodujas programmas darbībām;

b)

55 000 000 EUR Bohunices programmas darbībām;

c)

348 000 000 EUR darbībām saskaņā ar JRC programmu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, tostarp darbībām 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktā īpašā mērķa sasniegšanai.

3.   Budžeta elastīgumu var panākt, pārdalot līdzekļus starp programmas darbībām pēc tam, kad veikti izvērtējumi saskaņā ar 11. pantu, un ievērojot Finanšu regulu, par prioritāti nosakot pasākumus, kas palīdz risināt ar drošumu saistītās problēmas dezekspluatācijā un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā.

4.   Panta 1. punktā minēto summu var izmantot to izdevumu segšanai, kas saistīti ar attiecīgajos dezekspluatācijas plānos ietvertajiem pasākumiem programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, ieskaitot korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmas.

5.   Budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.

5. pants

Zināšanu izplatīšana

1.   Programmas īstenošanas procesā radītās zināšanas izplata Savienības līmenī.

2.   Darbības, kas paredzētas 1. punktā minētā pasākuma veikšanai, finansē saskaņā ar JRC programmu dezekspluatācijai un atkritumu apsaimniekošanai. JRC koordinē zināšanu strukturēšanu un izplatīšanu dalībvalstīm.

3.   Zināšanu izplatīšanas procesu ietver un definē darba programmā, kas minēta 9. pantā.

6. pants

Īstenošanas metodes un Savienības finansējuma veidi

1.   Programmu īsteno atbilstīgi tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstīgi netiešas pārvaldības principam kopā ar subjektiem, kas uzskaitīti Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Savienības finansējums no programmas var tikt sniegts jebkurā Finanšu regulā noteiktajā veidā.

7. pants

Attiecināmās darbības

Savienības finansējumu var piešķirt tikai tām darbībām, ar kurām īsteno 3. pantā izklāstītos mērķus.

8. pants

Līdzfinansējuma likmes

Neskarot Finanšu regulas 190. panta 1. punktu, maksimālā Savienības līdzfinansējuma likme, ko piemēro šīs regulas 4. panta 1. punktā minētajā laikposmā, nepārsniedz 50 % Kozlodujas programmai un 50 % Bohunices programmai. Pārējo līdzfinansējumu nodrošina attiecīgi Bulgārija un Slovākija. Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas 5. pantā minētajai zināšanu izplatīšanai, Savienība finansē 100 % apmērā.

9. pants

Darba programmas

1.   Kozlodujas programmu un Bohunices programmu īsteno ar Finanšu regulas 110. pantā minētajām daudzgadu darba programmām. Daudzgadu darba programmas pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   JRC programmu dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai īsteno ar daudzgadu darba programmām un pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Komisijas Lēmuma 96/282/Euratom (17) 4. pantā.

3.   Daudzgadu darba programmās, kas minētas 1. un 2. punktā, ietver dezekspluatācijas plānus, ko izmanto kā bāzes nosacījumus Kozlodujas programmas un Bohunices programmas uzraudzīšanai un izvērtēšanai.

4.   Daudzgadu darba programmās, kas minētas 1. un 2. punktā, norāda pašreizējo stāvokli, mērķus, gaidāmos rezultātus, saistītos darbības rādītājus un laika grafiku līdzekļu izmantošanai, un sīki izklāsta zināšanu izplatīšanas kārtību.

10. pants

Ziņošana un uzraudzība

1.   Regulas IV pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas progresu virzībā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

2.   Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Minētajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm piemēro ziņošanas prasības, kas ir samērīgas ar kopējām izmaksām un ar programmu saistītajiem riskiem.

3.   Katra gada beigās Komisija izstrādā progresa ziņojumu par iepriekšējos gados veiktā darba īstenošanu, tostarp par to darbību īpatsvaru, kas izriet no uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

11. pants

Izvērtēšana

1.   Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.   Programmas starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. panta 1. punktā minētā laikposma sākuma. Starpposma izvērtēšanā izskata arī vajadzību grozīt 9. pantā minēto daudzgadu darba programmu.

3.   Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no 1. panta 1. punktā norādītā laikposma beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.

4.   Komisija izvērtējumu secinājumus, kā arī savus novērojumus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Revīzijas

Vispārēja ticamības apliecinājuma Finanšu regulas 127. panta nozīmē pamatā ir revīzijas, ko par Savienības vai valsts iemaksas izlietojumu veic personas vai subjekti, tostarp tādi, ko nav pilnvarojušas Savienības iestādes vai struktūras.

13. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

14. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.   Savienības līdzekļu saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu redzamību, – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.   Komisija īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar programmu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar programmu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem.

3.   Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes saistītas ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

15. pants

Atcelšana

Regula (Euratom) Nr. 1368/2013 tiek atcelta.

16. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013, ko turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.   No programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Kozlodujas programmu un Bohunices programmu un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013.

3.   Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, vajadzības gadījumā apropriācijas 4. panta 3. punktā paredzēto izmaksu segšanai var iekļaut Savienības budžetā pēc 2027. gada.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 25. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)  2019. gada 16. janvāra atzinums (OV C 411, 27.11.2020., 494. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

(4)  OV L 157, 21.6.2005., 29. lpp.

(5)  OV L 157, 21.6.2005., 11. lpp.

(6)  OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.

(7)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(12)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(14)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(15)  Padomes Regula (Euratom) Nr. 1368/2013 (2013. gada 13. decembris) par Savienības atbalstu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmām Bulgārijā un Slovākijā un atceļ Regulas (Euratom) Nr. 549/2007 un (Euratom) Nr. 647/2010 (OV L 346, 20.12.2013., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17)  Komisijas Lēmums 96/282/Euratom (1996. gada 10. aprīlis), par Kopīgā pētniecības centra reorganizāciju (OV L 107, 30.4.1996., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

Kozlodujas programmas mērķu sīks apraksts

1.

Kozlodujas programmas vispārējais mērķis ir palīdzēt Bulgārijai pārvaldīt ar Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka dezekspluatāciju saistītos drošuma uzdevumus. Galvenie drošuma uzdevumi, kas jārisina ar Kozlodujas programmu, ir šādi:

a)

reaktoru būvju un komponentu demontāža un dekontaminācija saskaņā ar dezekspluatācijas plāniem. Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt aizvākto materiālu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai;

b)

droša dezekspluatācijas pārvaldība un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana saskaņā ar attiecīgajā dezekspluatācijas plānā noteiktajām vajadzībām, aktivētu materiālu un demontāžas materiālu droša apsaimniekošana, tostarp to dekontaminācija līdz pagaidu uzglabāšanai vai apglabāšanai (atkarībā no atkritumu kategorijas), kā arī vajadzības gadījumā atkritumu un materiālu apsaimniekošanas infrastruktūras pabeigšana. Šis mērķis jāsasniedz saskaņā ar dezekspluatācijas plānu un ievērojot nepieciešamo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt no regulatīvās kontroles atbrīvoto materiālu un droši uzglabātu vai apglabātu atkritumu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai; un

c)

turpināt radioloģisko apdraudējumu samazināšanu. Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt pasākumu un iekārtas drošuma novērtējumiem, konstatējot veidus, kā varētu notikt iespējamas ekspozīcijas, un aplēšot iespējamo ekspozīciju varbūtību un apmēru. Kozlodujas programmā plānots, ka iekārtu atbrīvošana no regulatīvās kontroles līdz atbilstīgajiem atbrīvošanas no regulatīvās kontroles līmeņiem notiks līdz 2030. gada beigām.

2.

Kozlodujas programmas vispārējo mērķi papildina mērķis uzlabot ES pievienoto vērtību minētajai programmai, sniedzot ieguldījumu (tās laikā gūto) zināšanu par dezekspluatācijas procesu izplatīšanā visās dalībvalstīs. Finansēšanas periodā, kas sākas 2021. gadā, Kozlodujas programmai ir:

a)

jāveido saiknes un jāattīsta apmaiņas pasākumi starp Savienības ieinteresētājām personām (piemēram, dalībvalstīm, drošības iestādēm un komunālo pakalpojumu un dezekspluatācijas operatoriem);

b)

jādokumentē precīzi formulētas zināšanas par dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības paraugpraksi un tehnoloģiskām problēmām un dezekspluatācijas procesiem operatīvajā un organizatoriskajā līmenī, un jādara tās pieejamas, izmantojot zināšanu daudzpusēju nodošanu nolūkā izveidot iespējamas Savienības sinerģijas.

Šos pasākumus Savienība var finansēt 100 % apmērā.

Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt radīto zināšanu produktu un to popularizēšanas pasākumu daudzumam.

3.

Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskā glabātavā un tās sagatavošana nav iekļauta 4. panta 1. punktā minētajā finansējumā.


II PIELIKUMS

Bohunices programmas mērķu sīks apraksts

1.

Bohunices programmas vispārējais mērķis ir palīdzēt Slovākijai pārvaldīt uzdevumus, kas saistīti ar Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. un 2. bloka dezekspluatācijas drošumu. Galvenie drošuma uzdevumi, kas jārisina Bohunices programmai, ir šādi:

a)

reaktoru būvju un komponentu demontāža un dekontaminācija saskaņā ar dezekspluatācijas plāniem. Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt aizvākto materiālu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai;

b)

droša dezekspluatācijas pārvaldība un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana saskaņā ar attiecīgajā dezekspluatācijas plānā noteiktajām vajadzībām, aktivētu materiālu un demontāžas materiālu droša apsaimniekošana, kā arī to dekontaminācija līdz pagaidu uzglabāšanai vai apglabāšanai (atkarībā no atkritumu kategorijas), kā arī vajadzības gadījumā atkritumu un materiālu apsaimniekošanas infrastruktūras pabeigšana. Šis mērķis jāsasniedz saskaņā ar dezekspluatācijas plānu un ievērojot nepieciešamo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt no regulatīvās kontroles atbrīvoto materiālu un droši uzglabātu vai apglabātu atkritumu daudzumam un veidam, kā arī iegūtajai vērtībai; un

c)

turpināt radioloģisko apdraudējumu samazināšanu. Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt pasākumu un iekārtas drošuma novērtējumiem, konstatējot veidus, kā varētu notikt iespējamas ekspozīcijas, un aplēšot iespējamo ekspozīciju varbūtību un apmēru. Bohunices programmā plānots, ka iekārtu atbrīvošana no regulatīvās kontroles līdz atbilstīgajiem atbrīvošanas no regulatīvās kontroles līmeņiem notiks līdz 2025. gadam.

2.

Bohunices programmas vispārējo mērķi papildina mērķis uzlabot ES pievienoto vērtību minētajai programmai, sniedzot ieguldījumu (tās laikā gūto) zināšanu par dezekspluatācijas procesu izplatīšanā visās dalībvalstīs. Finansēšanas periodā, kas sākas 2021. gadā, Bohunices programmai ir:

a)

jāizveido saiknes un informācijas apmaiņa starp Savienības ieinteresētājām personām (piemēram, dalībvalstīm, drošības iestādēm un komunālo pakalpojumu un dezekspluatācijas operatoriem);

b)

jādokumentē precīzi formulētas zināšanas par dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības paraugpraksi un tehnoloģiskām problēmām un dezekspluatācijas procesiem operatīvajā un organizatoriskajā līmenī, un jādara tās pieejamas, izmantojot zināšanu daudzpusēju nodošanu nolūkā izveidot iespējamas Savienības sinerģijas.

Šos pasākumus Savienība var finansēt 100 % apmērā.

Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt radīto zināšanu produktu un to popularizēšanas pasākumu daudzumam.

3.

Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskā glabātavā un tās sagatavošana nav iekļauta 4. panta 1. punktā minētajā finansējumā.


III PIELIKUMS

JRC programmas dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai mērķu sīks apraksts

1.

JRC programmas dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai vispārējais mērķis ir īstenot Komisijas kodoliekārtu dezekspluatāciju JRC objektos, proti, JRC–Gēla Beļģijā JRC–Karlsrūe Vācijā; JRC–Ispra Itālijā un JRC–Petena Nīderlandē, kā arī droši apsaimniekot nostrādāto kodoldegvielu, kodolmateriālu un radioaktīvos atkritumus. JRC programmas dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai vispārējo mērķi papildina mērķis uzlabot ES pievienoto vērtību minētajai programmai, sniedzot ieguldījumu (tās laikā gūto) zināšanu par dezekspluatācijas procesu izplatīšanu visās dalībvalstīs. Finansēšanas periodā, kas sākas 2021. gadā, JRC programmai dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, ir:

1.1.

visos objektos:

a)

jāīsteno droša radioaktīvo atkritumu, kodolmateriālu un nostrādātas kodoldegvielas apsaimniekošana;

b)

jāizpēta un jāizstrādā risinājumi dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas saistību nodošanai uzņēmējai dalībvalstij, pamatojoties uz savstarpēju divpusēju nolīgumu, kas noslēgts starp Komisiju un uzņēmēju dalībvalsti;

c)

jāveido saiknes un jāattīsta apmaiņas pasākumi starp Savienības ieinteresētājām personām (piemēram, dalībvalstīm, drošuma iestādēm un komunālo pakalpojumu un dezekspluatācijas operatoriem);

d)

jādokumentē precīzi formulētas zināšanas par dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības paraugpraksi un tehnoloģiskām problēmām un dezekspluatācijas procesiem operatīvajā un organizatoriskajā līmenī, un jādara tās pieejamas, izmantojot zināšanu daudzpusēju nodošanu nolūkā izveidot iespējamas Savienības sinerģijas;

1.2.

objektā JRC–Ispra (atkarībā no attiecīgām Itālijas drošības iestāžu atļaujām) saskaņā ar valsts tiesību aktiem:

a)

jāizņem, jāapstrādā un droši jāuzglabā iepriekš radušies atkritumi;

b)

jāizņem, jāapstrādā un droši jāuzglabā kodolmateriāli un nostrādātā kodoldegviela;

c)

jāveic slēgto iekārtu dezekspluatācija;

1.3.

objektā JRC–Karlsrūe (atkarībā no attiecīgām Vācijas drošības iestāžu atļaujām) saskaņā ar valsts tiesību aktiem:

a)

jāveic novecojušo ierīču dezekspluatācija;

b)

līdz minimumam jāsamazina radioaktīvo materiālu, kodolmateriālu un nostrādātas kodoldegvielas krājumi;

c)

jāveic slēgto iekārtu dezekspluatācija un jāuzglabā saistītie radioaktīvie atkritumi;

d)

jāīsteno sagatavošanās posmi ēku daļu izņemšanai no ekspluatācijas;

1.4.

objektā JRC–Petena (atkarībā no attiecīgām Nīderlandes drošības iestāžu atļaujām) saskaņā ar valsts tiesību aktiem:

a)

līdz minimumam jāsamazina radioaktīvo materiālu, kodolmateriālu un nostrādātas kodoldegvielas krājumi;

b)

jāizņem, jāapstrādā un droši jāapsaimnieko iepriekš radušies atkritumi;

c)

jāīsteno sagatavošanās posmi augstplūsmas kodolreaktora dezekspluatācijai;

d)

jāveic augstplūsmas kodolreaktora iekārtu dezekspluatācija un droši jāapsaimnieko saistītie radioaktīvie atkritumi;

1.5.

objektā JRC–Gēla (atkarībā no attiecīgām Beļģijas drošības iestāžu atļaujām) saskaņā ar valsts tiesību aktiem:

a)

jāveic novecojušu ierīču dezekspluatācija;

b)

līdz minimumam jāsamazina radioaktīvo atkritumu un kodolmateriālu krājumi;

c)

jāīsteno sagatavošanās posmi ēku daļu dezekspluatācijai.

Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt attiecīgi droši uzglabāto vai apglabāto atkritumu daudzumam un veidam, droši uzglabāto vai apglabāto kodolmateriālu un nostrādātās kodoldegvielas daudzumam un veidam un aizvākto materiālu daudzumam un veidam. JRC programmas dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai progresa vispārīgai mērauklai ir jābūt sagaidāmajiem rezultātiem, starpposma mērķrādītājiem, mērķa datumiem, kā arī atbilstīgiem galvenie darbības rādītājiem, tostarp uz iegūto vērtību balstītiem rādītājiem.

2.

JRC programmas dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai vispārējo mērķi papildina mērķis uzlabot ES pievienoto vērtību programmai, sniedzot ieguldījumu (tās laikā gūto) zināšanu par dezekspluatācijas procesu izplatīšanā visās dalībvalstīs. Finansēšanas periodā, kas sākas 2021. gadā, JRC programmai dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai ir:

2.1.

jāveido saiknes un jāattīsta apmaiņas pasākumi starp Savienības ieinteresētājām personām (piemēram, dalībvalstīm, drošības iestādēm un komunālo pakalpojumu un dezekspluatācijas operatoriem);

2.2.

jādokumentē precīzi formulētas zināšanas par dezekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības jautājumiem, vadības paraugpraksi un tehnoloģiskām problēmām un dezekspluatācijas procesiem operatīvajā un organizatoriskajā līmenī, un jādara tās pieejamas, izmantojot zināšanu daudzpusēju nodošanu nolūkā izveidot iespējamas ES sinerģijas.

Attiecībā uz šo mērķi panāktā progresa mērauklai ir jābūt radīto zināšanu produktu un to popularizēšanas pasākumu daudzumam.

3.

Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskajā glabātavā ietilpst JRC programmas dezekspluatācijai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai darbības jomā, kā prasīts Direktīvā 2011/70/Euratom.


IV PIELIKUMS

Rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas progresu virzībā uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu

1.

Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana:

droši uzglabāto vai apglabāto atkritumu daudzums un veids, norādot gada mērķus sadalījumā pa veidiem, atbilstoši programmas starpposma mērķrādītājiem.

2.

Demontāža un dekontaminācija:

aizvākto materiālu daudzums un veids, norādot gada mērķus sadalījumā pa veidiem, atbilstoši programmas starpposma mērķrādītājiem.


Top