EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22019A0524(02)

Vienošanās starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

ST/12367/2018/INIT

OJ L 138, 24.5.2019, p. 11–29 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of entry into force unknown (pending notification) or not yet in force., Date of effect: 01/01/1001

Related Council decision

24.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/11


VIENOŠANĀS

starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā

EIROPAS SAVIENĪBA,

no vienas puses, un

NORVĒĢIJAS KARALISTE, turpmāk “Norvēģija”,

ISLANDES REPUBLIKA, turpmāk “Islande”,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk “Šveice”, un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE, turpmāk “Lihtenšteina”,

no otras puses,

ņemot vērā nolīgumu, ko Eiropas Savienības Padome noslēdza ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (1) (turpmāk – “Šengenas asociācijas nolīgums ar Norvēģiju un Islandi”),

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (2) (turpmāk – “Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgums ar Islandi un Norvēģiju”),

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (3) (turpmāk – “Šengenas asociācijas nolīgums ar Šveici”),

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (4) (turpmāk – “Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgums ar Šveici”),

ņemot vērā Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5) (turpmāk – “Šengenas asociācijas protokols ar Lihtenšteinu”),

ņemot vērā Protokolu starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (6) (turpmāk – “Dublinas/Eurodac asociācijas protokols ar Lihtenšteinu”),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (7) Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, turpmāk – “Aģentūra”.

(2)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju Regula (ES) Nr. 1077/2011, ciktāl tā attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II), Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un ieceļošanas/izceļošanas sistēmu IIS, ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju nozīmē. Ciktāl Regula (ES) Nr. 1077/2011 attiecas uz Eurodac un DubliNet, tā ir jauns pasākums Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju nozīmē.

(3)

Attiecībā uz Šveici Regula (ES) Nr. 1077/2011, ciktāl tā attiecas uz SIS II, VIS un IIS, ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici nozīmē. Ciktāl Regula (ES) Nr. 1077/2011 attiecas uz Eurodac un DubliNet, tā ir jauns pasākums Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici nozīmē.

(4)

Attiecībā uz Lihtenšteinu Regula (ES) Nr. 1077/2011, ciktāl tā attiecas uz SIS II, VIS un IIS, ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē. Ciktāl Regula (ES) Nr. 1077/2011 attiecas uz Eurodac un DubliNet, tā ir jauns pasākums Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē.

(5)

Regulā (ES) Nr. 1077/2011 noteikts, ka saskaņā ar attiecīgajiem asociācijas nolīgumu noteikumiem ir jāizstrādā mehānismi, lai, inter alia, noteiktu, kā un cik plaši valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis un ar Dublinas procesu un Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, var piedalīties Aģentūras darbā, kā arī sīki izstrādātus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finansiālajām iemaksām, personālu un balsstiesībām.

(6)

Asociācijas nolīgumos nav aplūkoti aspekti, kas attiecas uz Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas iesaistīšanu Eiropas Savienības izveidoto jauno struktūru darbībā saistībā ar Šengenas acquis un Eurodac pasākumu turpmāku pilnveidošanu, un daži jautājumi saistībā ar minēto iesaisti Aģentūras darbā būtu jārisina, noslēdzot papildu vienošanos starp asociācijas nolīgumu Līgumslēdzējām pusēm.

(7)

Komisija (Eurostat) vairs nevāc datus par nacionālo kopproduktu (NKP), tāpēc Norvēģijas un Islandes finansiālās iemaksas būtu jāaprēķina, pamatojoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem, kā tas tiek darīts attiecībā uz Šveices un Lihtenšteinas iemaksām, neraugoties uz atsaucēm uz NKP Šengenas asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju un Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Līdzdalības apmērs

Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina pilnībā piedalās Aģentūras darbībās, kā aprakstīts Regulā (ES) Nr. 1077/2011 un saskaņā ar šīs vienošanās noteikumiem.

2. pants

Valde

1.   Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina ir pārstāvētas Aģentūras valdē, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1077/2011 13. panta 5. punktā.

2.   Attiecībā uz informācijas sistēmām, kurās Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina piedalās, tām ir balsstiesības šādās jomās attiecībā uz:

a)

lēmumiem par testēšanu un tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz sistēmu un sakaru infrastruktūras attīstību un darbības pārvaldību;

b)

lēmumiem par uzdevumiem, kas saistīti ar apmācību par SIS II, VIS Eurodac un IIS tehnisko izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 attiecīgi 3., 4., 5. un 5.a pantu, izņemot par kopējās pamatprogrammas izveidi;

c)

lēmumiem par uzdevumiem, kas saistīti ar citu liela mēroga IT sistēmu tehniskās izmantošanas apmācību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 6. pantu, izņemot par kopējās pamatprogrammas izveidi;

d)

lēmumiem par ziņojumu pieņemšanu par SIS II, VIS un IIS tehnisko darbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta t) apakšpunktu;

e)

lēmumiem par gada ziņojuma pieņemšanu par Eurodac centrālās sistēmas darbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta u) apakšpunktu;

f)

lēmumiem par IIS izstrādes ziņojumu pieņemšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta sa) apakšpunktu;

g)

lēmumiem par statistikas publicēšanu saistībā ar SIS II saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta w) apakšpunktu;

h)

lēmumiem par statistikas apkopošanu par Eurodac centrālās sistēmas darbu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta x) apakšpunktu;

i)

lēmumiem par IIS statistikas datu publicēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta xa) apakšpunktu;

j)

lēmumiem par tādu kompetento iestāžu saraksta ikgadēju publicēšanu, kuras ir pilnvarotas tieši meklēt SIS II iekļautos datus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta y) apakšpunktu;

k)

lēmumiem par tādu vienību saraksta ikgadēju publicēšanu, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 603/2013 (8) 27. panta 2. punktā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta z) apakšpunktu;

l)

lēmumiem par tādu kompetento iestāžu saraksta ikgadēju publicēšanu, kas minētas Regulas (ES) 2017/2226 65. panta 2. punktā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 12. panta 1. punkta za) apakšpunktu;

m)

lēmumiem par ziņojumiem par citu lielapjoma IT sistēmu tehnisko darbību, kuras Aģentūrai uzticētas ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu, kas ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē, vai ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē;

n)

lēmumiem par statistikas publicēšanu, kas saistīta ar citām lielapjoma IT sistēmām, kuras Aģentūrai uzticētas ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu, kas ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē, vai ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē;

o)

lēmumiem par tādu kompetento iestāžu saraksta ikgadēju publicēšanu, kurām ir piekļuve datiem, kas reģistrēti citās lielapjoma IT sistēmās, kuras Aģentūrai uzticētas ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu, kas ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē, vai ar jaunu tiesību aktu vai pasākumu Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē.

Ja a) līdz o) apakšpunktā minētie lēmumi tiek pieņemti daudzgadu vai ikgadējās darba programmas kontekstā, balsošanas kārtība valdē nodrošina to, ka Norvēģijai, Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai ir balsstiesības.

3.   Norvēģijai, Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai ir tiesības paust viedokli par visiem jautājumiem, par kuriem tām nav balsstiesību.

3. pants

Padomdevēju grupas

1.   Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina ir pārstāvētas Aģentūras padomdevēju grupās, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1077/2011 19. panta 2. punktā.

2.   Tām ir balsstiesības attiecībā uz padomdevēju grupu atzinumiem par 2. panta 2. punktā minētajiem lēmumiem.

3.   Tām ir tiesības paust viedokli par visiem jautājumiem, par kuriem tām nav balsstiesību.

4. pants

Finansiālās iemaksas

1.   Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas individuālās iemaksas Aģentūras ieņēmumos attiecas tikai uz informācijas sistēmām, kurās attiecīgā valsts piedalās.

2.   Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina attiecībā uz SIS II un VIS veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu IKP procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas noteikta I pielikumā, ievērojot Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktu un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktā, un atkāpjoties no Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 12. panta 1. punkta, kas attiecas uz NKP.

3.   Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina attiecībā uz IIS veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu IKP procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas noteikta I pielikumā, ievērojot Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktu un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktā, un atkāpjoties no Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 12. panta 1. punkta, kas attiecas uz NKP.

4.   Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos attiecībā uz Eurodac par gada summu, ko aprēķina saskaņā ar I pielikumā noteikto formulu, ievērojot Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 9. panta 1. punkta pirmo daļu, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punkta pirmo daļu un Lihtenšteinas Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 6. pantu.

5.   Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina attiecībā uz DubliNet veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu IKP procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas noteikta I pielikumā, ievērojot Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punkta otro daļu un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punkta otrajā daļā, un atkāpjoties no Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 9. panta 1. punkta otrās daļas, kas attiecas uz NKP.

6.   Attiecībā uz Aģentūras budžeta 1. un 2. sadaļu finansiālās iemaksas, kas minētas 2. un 4. punktā, ir jāveic no 2012. gada 1. decembra, kad Aģentūra uzņēmās pildīt savus pienākumus. Finansiālās iemaksas, kas minētas 5. punktā, ir jāveic no 2014. gada 31. jūlija, kad Aģentūrai tika nodots tehniskais atbalsts DubliNet darbības pārvaldībai. Finansiālās iemaksas, kas minētas 3. punktā, ir jāveic no 2017. gada 29. decembra, kad Aģentūra kļuva atbildīga par IIS izstrādi un darbības pārvaldību. Finansiālās iemaksas veic, sākot no nākamās dienas pēc šīs vienošanās stāšanās spēkā, tostarp par summām, kas maksājamas par laikposmu no 2012. gada 1. decembra līdz tās spēkā stāšanās dienai.

Ciktāl tas attiecas uz Aģentūras budžeta 3. sadaļu, finansiālās iemaksas, kas minētas 2. un 4. punktā, ir jāveic no 2012. gada 1. decembra, finansiālās iemaksas, kas minētas 5. punktā, – no 2014. gada 31. jūlija, un finansiālās iemaksas, kas minētas 3. punktā, – no 2017. gada 29. decembra, pamatojoties uz attiecīgajiem asociācijas nolīgumiem un asociācijas protokolu.

7.   Ja jauns tiesību akts vai pasākums, kas ir Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē paplašina Aģentūras pilnvaras, uzticot tai citu lielapjoma informācijas sistēmu izstrādi un/vai darbības pārvaldību, Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas noteikta I pielikumā, ievērojot Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktu un Šengenas asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Šengenas asociācijas nolīguma ar Šveici 11. panta 3. punktā, un atkāpjoties no Šengenas asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 12. panta 1. punkta, kas attiecas uz NKP.

8.   Ja jauns tiesību akts vai pasākums Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu nozīmē paplašina Aģentūras pilnvaras, uzticot tai citu lielapjoma informācijas sistēmu izstrādi un/vai darbības pārvaldību, Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina veic iemaksas Aģentūras ieņēmumos par gada summu, ko aprēķina atbilstīgi šo valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) procentuālajai attiecībai pret visu iesaistīto valstu IKP saskaņā ar formulu, kas noteikta I pielikumā, ievērojot Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punkta otro apakšpunktu un Dublinas/Eurodac asociācijas protokola ar Lihtenšteinu 3. pantu, kas attiecas uz iemaksu metodi, kura minēta Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Šveici 8. panta 1. punktā, un atkāpjoties no Dublinas/Eurodac asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 9. panta 1. punkta, kas attiecas uz NKP.

9.   Ja Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina jau ir veikušas iemaksas lielapjoma IT sistēmas izstrādē vai darbības pārvaldībā, izmantojot citus Savienības finansēšanas instrumentus, vai ja lielapjoma IT sistēmas izstrādi un/vai darbības pārvaldību finansē no nodevām vai citiem piešķirtiem ieņēmumiem, attiecīgi koriģē Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas attiecīgās iemaksas Aģentūrai.

5. pants

Juridiskais statuss

Aģentūrai ir juridiskas personas statuss saskaņā ar Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas tiesību aktiem, un minētajās valstīs tai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar minēto valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

6. pants

Atbildība

Aģentūras atbildību reglamentē Regulas (ES) Nr. 1077/2011 24. panta 1., 3. un 5. punkts.

7. pants

Eiropas Savienības Tiesa

Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina atzīst Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju pār Aģentūru, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1077/2011 24. panta 2. un 4. punktā.

8. pants

Privilēģijas un imunitāte

Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina attiecībā uz Aģentūru un tās darbiniekiem piemēro II pielikumā izklāstītos noteikumus, kas reglamentē privilēģijas un imunitāti un ir atvasināti no Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti, kā arī visus noteikumus attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto protokolu.

9. pants

Aģentūras darbinieki

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 20. panta 1. punktu un 37. pantu uz Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgajiem, kas pieņemti darbā kā Aģentūras darbinieki, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, noteikumi, kurus Eiropas Savienības iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus, un īstenošanas noteikumi, kurus Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 20. panta 8. punktu.

2.   Atkāpjoties no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Aģentūras izpilddirektors saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par personāla atlasi un nodarbināšanu, kurus pieņēmusi Aģentūra, uz līguma pamata var nodarbināt Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgos, kuri pilnībā bauda pilsoņu tiesības.

3.   Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgajiem Regulas (ES) Nr. 1077/2011 20. panta 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

4.   Tomēr Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas valstspiederīgos nevar iecelt Aģentūras izpilddirektora amatā.

10. pants

Pārcelti ierēdņi un eksperti

Uz pārceltajiem ierēdņiem un ekspertiem attiecas šādi noteikumi:

a)

atalgojumu, pabalstus un citus maksājumus, ko maksā Aģentūra, atbrīvo no valsts nodokļiem;

b)

uz laiku, kamēr uz viņiem attiecas tās valsts sociālā nodrošinājuma sistēma, no kuras tie norīkoti uz Aģentūru, tie ir atbrīvoti no visām obligātajām iemaksām Aģentūras uzņēmēju valstu sociālā nodrošinājuma organizācijās. Tādējādi šajā laikā uz tiem neattiecas tās Aģentūras uzņēmējas valsts sociālā nodrošinājuma noteikumi, kurā tie strādā, ja vien tie brīvprātīgi nepiedalās šīs valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā.

Šā punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro attiecībā uz tiem ģimenes locekļiem, kas ir norīkoto ekspertu mājsaimniecības daļa, ja vien tos nenodarbina darba devējs, kas nav Aģentūra, vai tie saņem sociālās nodrošināšanas pabalstus no Aģentūras uzņēmējas valsts.

11. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Attiecībā uz Norvēģiju piemēro Regulas (ES) Nr. 1077/2011 35. pantā iekļautos noteikumus, un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta var pildīt tiem piešķirtās pilnvaras.

OLAF un Revīzijas palāta laikus informē Riksrevisjonen par visiem nodomiem veikt pārbaudes uz vietas vai revīzijas, kuras, ja Norvēģijas iestādes tā vēlas, var veikt kopā ar Riksrevisjonen.

2.   Attiecībā uz Islandi piemēro Regulas (ES) Nr. 1077/2011 35. pantā iekļautos noteikumus, un OLAF un Revīzijas palāta var pildīt tiem piešķirtās pilnvaras.

OLAF un Revīzijas palāta laikus informē Ríkisendurskoðun par visiem nodomiem veikt pārbaudes uz vietas vai revīzijas, kuras, ja Islandes iestādes tā vēlas, var veikt kopā ar Ríkisendurskoðun.

3.   Attiecībā uz Šveici III pielikumā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1077/2011 35. pantu par Eiropas Savienības finanšu kontroli Šveicē attiecībā uz Šveices dalībniekiem, kas iesaistīti Aģentūras darbībās.

4.   Attiecībā uz Lihtenšteinu IV pielikumā ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1077/2011 35. pantu par Eiropas Savienības finanšu kontroli Lihtenšteinā attiecībā uz Lihtenšteinas dalībniekiem, kas iesaistīti Aģentūras darbībās.

12. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Strīdu gadījumā attiecībā uz šīs vienošanās piemērošanu attiecīgo jautājumu kā strīdus jautājumu oficiāli iekļauj jauktās komitejas ministru līmenī darba kārtībā.

2.   Jauktajai komitejai ir 90 dienas strīdus atrisināšanai, skaitot no dienas, kad tika pieņemta darba kārtība, kurā tika iekļauts šis strīdus jautājums.

3.   Gadījumos, kad jauktā komiteja 2. punktā minētajā 90 dienu termiņā nevar atrisināt ar Šengenas jautājumiem saistītu strīdu, galīgā izlīguma panākšanai jāievēro nākamais 30 dienu termiņš. Ja galīgais izlīgums nav panākts, šo vienošanos attiecībā uz valsti, par kuru rodas strīds, izbeidz sešus mēnešus pēc 30 dienu termiņa beigām.

4.   Gadījumos, kad apvienotā/jauktā komiteja 2. punktā minētajā 90 dienu termiņā nevar atrisināt ar Eurodac jautājumiem saistītu strīdu, galīgā izlīguma panākšanai jāievēro nākamais 90 dienu termiņš. Ja apvienotā/jauktā komiteja nav pieņēmusi lēmumu minētā laikposma beigās, šo vienošanos uzskata par izbeigtu attiecībā uz valsti, par kuru rodas strīds, beidzoties šā laikposma pēdējai dienai.

13. pants

Pielikumi

Šīs vienošanās pielikumi ir šīs vienošanās sastāvdaļa.

14. pants

Stāšanās spēkā

1.   Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs ir šīs vienošanās depozitārijs.

2.   Eiropas Savienība, Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina apstiprina šo vienošanos atbilstoši savām procedūrām.

3.   Lai šī vienošanās stātos spēkā, ir vajadzīgs, lai Eiropas Savienība un vismaz viena šīs vienošanās puse to apstiprina.

4.   Šī vienošanās stājas spēkā attiecībā uz jebkuru šīs vienošanās pusi pirmā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad attiecīgā puse apstiprinājuma dokumentu ir nodevusi depozitārijam.

15. pants

Spēkā esamība un izbeigšana

1.   Šo vienošanos slēdz uz neierobežotu laiku.

2.   Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī vienošanās zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Islande vai Norvēģija denonsē Šengenas asociācijas nolīgumu, vai arī ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, vai tiek izbeigta citādā veidā saskaņā ar minētā nolīguma 8. panta 4. punktā vai 11. panta 3. punktā vai 16. pantā noteiktajām procedūrām. Tāpat šī vienošanās zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar minētā nolīguma 4. panta 7. punktā vai 8. panta 3. punktā vai 15. pantā noteiktajām procedūrām ir izbeigts vai denonsēts Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgums ar Islandi un Norvēģiju.

Šengenas Asociācijas nolīguma ar Islandi un Norvēģiju 17. pantā minētais nolīgums attiecas arī uz šīs vienošanās izbeigšanas sekām.

3.   Attiecībā uz Šveici šī vienošanās zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Šveice denonsē Šengenas asociācijas nolīgumu, vai arī ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, vai tiek izbeigta citādā veidā saskaņā ar minētā nolīguma 7. panta 4. punktā vai 10. panta 3. punktā vai 17. pantā noteiktajām procedūrām. Tāpat tā zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar minētā nolīguma 4. panta 7. punktā vai 7. panta 3. punktā vai 16. pantā noteiktajām procedūrām ir izbeigts vai denonsēts Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgums ar Šveici.

4.   Attiecībā uz Lihtenšteinu šī vienošanās zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Lihtenšteina denonsē Šengenas asociācijas protokolu, vai arī ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu, vai tiek izbeigta citādā veidā saskaņā ar minētā protokola 3. pantā vai 5. panta 4. punktā, 11. panta 1. punktā vai 11. panta 3. punktā noteiktajām procedūrām. Tāpat tā zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad saskaņā ar minētā protokola 3. pantā vai 5. panta 7. punktā, 11. panta 1. punktā vai 11. panta 3. punktā noteiktajām procedūrām ir izbeigts vai denonsēts Dublinas/Eurodac asociācijas protokols ar Lihtenšteinu.

5.   Šo vienošanos sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, islandiešu un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на осми ноември две хиляди и осемнадесета година.

Hecho en Bruselas, el ocho de noviembre de dos mil dieciocho.

V Bruselu dne osmého listopadu dva tisíce osmnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den ottende november to tusind og atten.

Geschehen zu Brüssel am achten November zweitausendachtzehn.

Kahe tuhande kaheksateistkümnenda aasta novembrikuu kaheksandal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις οκτώ Νοεμβρίου δύο χιλιάδες δεκαοκτώ.

Done at Brussels on the eighth day of November in the year two thousand and eighteen.

Fait à Bruxelles, le huit novembre deux mille dix-huit.

Sastavljeno u Bruxellesu osmog studenoga godine dvije tisuće osamnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì otto novembre duemiladiciotto.

Briselē, divi tūkstoši astoņpadsmitā gada astotajā novembrī.

Priimta du tūkstančiai aštuonioliktų metų lapkričio aštuntą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennyolcadik év november havának nyolcadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tmien jum ta' Novembru fis-sena elfejn u tmintax.

Gedaan te Brussel, acht november tweeduizend achttien.

Sporządzono w Brukseli dnia ósmego listopada roku dwa tysiące osiemnastego.

Feito em Bruxelas, em oito de novembro de dois mil e dezoito.

Întocmit la Bruxelles la opt noiembrie două mii optsprezece.

V Bruseli ôsmeho novembra dvetisícosemnásť.

V Bruslju, dne osmega novembra leta dva tisoč osemnajst.

Tehty Brysselissä kahdeksantena päivänä marraskuuta vuonna kaksituhattakahdeksantoista.

Som skedde i Bryssel den åttonde november år tjugohundraarton.

Utferdiget i Brussel, den åttende november totusenogatten.

Gjört í Brussel hinn áttunda dag nóvembermánaðar árið tvö þúsund og átján.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Image 1

For Kongeriket Norge

Image 2

Fyrir Ísland

Image 3

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione Svizzera

Image 4

Für das Fürstentum Liechtenstein

Image 5


(1)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(2)  OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.

(3)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(4)  OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.

(5)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(6)  OV L 160, 18.6.2011., 39. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

IEMAKSAS APRĒĶINĀŠANAS FORMULA

1.

Regulas (ES) Nr. 1077/2011 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas finansiālās iemaksas Aģentūras ieņēmumos aprēķina šādi.

3. sadaļa

1.1.

Attiecībā uz SIS II, VIS un IIS, kā arī citām liela mēroga informācijas sistēmām, ko Aģentūrai uztic ar tiesību aktu vai pasākumu, kas ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri paredzēti Šengenas asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju, Šengenas asociācijas nolīgumā ar Šveici un Šengenas asociācijas protokolā ar Lihtenšteinu, visjaunākos galīgos datus par katras asociētās valsts IKP, kas pieejami, n + 1 gadā gatavojot rēķinu n gadam, dala ar visu to valstu IKP rādītāju summu, kuras piedalās Aģentūrā un kuru dati ir pieejami n gadam. Lai aprēķinātu katras asociētās valsts iemaksu, iegūto procentuālo daļu reizina ar Aģentūras budžeta 3. sadaļā iepriekš minētajām sistēmām paredzētajiem kopējiem maksājumiem, kas veikti n gadā.

1.2.

Attiecībā uz Eurodac katras asociētās valsts iemaksu veido ikgadēja summa, ko aprēķina, piemērojot fiksētu procentuālo daļu (Lihtenšteinai tā ir 0,071 %, Norvēģijaio– 4,995 %, Islandei – 0,1 % un Šveicei – 7,286 %) no attiecīgajām budžeta apropriācijām attiecīgajam budžeta gadam. Katras asociētās valsts iemaksu aprēķina n + 1 gadā un iegūst, reizinot fiksēto procentuālo daļu ar Aģentūras budžeta 3. sadaļā Eurodac paredzētajiem kopējiem maksājumiem, kas veikti n gadā.

1.3.

Attiecībā uz DubliNet, kā arī citām liela mēroga informācijas sistēmām, ko Aģentūrai uztic ar leģislatīvu aktu vai pasākumu, kuri paredzēti Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgumā ar Islandi un Norvēģiju, Dublinas/Eurodac asociācijas nolīgumā ar Šveici un Dublinas/Eurodac asociācijas protokolā ar Lihtenšteinu, visjaunākos galīgos datus par katras asociētās valsts IKP, kas pieejami, n + 1 gadā sagatavojot rēķinu n gadam, dala ar visu to valstu IKP rādītāju summu, kuras piedalās Aģentūrā un kuru dati ir pieejami n gadam. Lai aprēķinātu katras asociētās valsts iemaksu, iegūto procentuālo daļu reizina ar Aģentūras budžeta 3. sadaļā iepriekš minētajām sistēmām paredzētajiem kopējiem maksājumiem, kas veikti n gadā.

1. un 2. sadaļa

1.4.

Katras asociētās valsts iemaksas aģentūras budžeta 1. un 2. sadaļā attiecībā uz 1.1., 1.2. un 1.3. punktā minētajām sistēmām iegūst, dalot jaunākos galīgos datus par katras asociētās valsts IKP, kas ir pieejami, n + 1 gadā gatavojot rēķinu n gadam, dala ar visu to valstu IKP rādītāju summu, kuras piedalās Aģentūrā un kuru dati ir pieejami n gadam. Iegūto procentuālo daļu reizina ar Aģentūras budžeta 1. un 2. sadaļā n gadā veiktajiem kopējiem maksājumiem par 1.1., 1.2. un 1.3. punktā minētajām sistēmām.

1.5.

Ja Aģentūrai ir uzticētas kādas papildu lielapjoma IT sistēmas, kurās asociētās valstis nepiedalās, attiecīgi pārskata aprēķinu par asociēto valstu iemaksām 1. un 2. sadaļā.

2.

Finansiālā iemaksa tiek veikta euro.

3.

Katra asociētā valsts iemaksā savas finansiālās iemaksas ne vēlāk kā 45 dienas pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas. Par jebkuru iemaksas maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, tiek maksāti procenti par nenomaksāto summu. Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā beidzas maksājuma termiņš, palielināta par 3,5 procentpunktiem.

4.

Ja Eiropas Savienība ir veikusi finansiālās iemaksas grozījumu un tas ir iekļauts Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 44. pantu (1), katras asociētās valsts finansiālo iemaksu pielāgo saskaņā ar šo pielikumu.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

1.

Aģentūras telpas un ēkas ir neaizskaramas. Tajās nevar izdarīt kratīšanu, tās nevar rekvizēt, konfiscēt vai ekspropriēt. Uz Aģentūras īpašumu un aktīviem bez Tiesas atļaujas nevar attiecināt nekādus administratīvus vai juridiskus piespiedu pasākumus.

2.

Aģentūras arhīvi ir neaizskarami.

3.

Aģentūra, tās aktīvi, ieņēmumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

Uz precēm un pakalpojumiem, ko Aģentūrai tās oficiālai lietošanai eksportē no Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas, neattiecas nekādi netiešie nodokļi vai nodokļi.

Attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas Aģentūrai sniegti Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā tās oficiālai lietošanai, atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju vai atbrīvojumu no maksāšanas.

Attiecībā uz precēm, kas Aģentūrai nodrošinātas Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā tās oficiālai lietošanai, atbrīvojumu no akcīzes nodokļa piešķir kā kompensāciju vai atbrīvojumu no maksāšanas.

Visus citus netiešos nodokļus, kas Aģentūrai jāmaksā Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā, atlīdzina ar kompensāciju vai atbrīvojot no maksāšanas.

Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā.

Nekādus izņēmumus neparedz attiecībā uz nodokļiem un nodevām, kas ir maksājami par sabiedriskiem pakalpojumiem.

Noteikumi par atbrīvojumu no PVN, akcīzes nodokļa un citiem netiešajiem nodokļiem Norvēģijā, Islandē, Šveicē un Lihtenšteinā ir noteikti šā pielikuma papildinājumos. Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina paziņo Eiropas Komisijai un Aģentūrai par jebkuru grozījumu attiecīgajā papildinājumā. Ja iespējams, šādu paziņojumu sniedz divus mēnešus pirms grozījumu stāšanās spēkā. Eiropas Komisija informē Savienības dalībvalstis par grozījumiem.

4.

Aģentūra ir atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās oficiālai lietošanai paredzētu priekšmetu importu un eksportu; tajā valstī, kur šādi priekšmeti ievesti, tos var atsavināt par atlīdzību vai bez atlīdzības tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko apstiprinājusi attiecīgās valsts valdība.

Aģentūra ir atbrīvota arī no visiem muitas nodokļiem un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tās publikācijām.

5.

Katrā asociētajā valstī Aģentūras oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu attiecīgā valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām.

Aģentūras oficiālā sarakste un cita oficiālā saziņa netiek cenzēta.

6.

Savienības dalībvalstu, kā arī Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas pārstāvjiem, kas piedalās Aģentūras darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un atgriežoties no tās, ir parastās privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi.

7.

Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas teritorijā un neatkarīgi no valstspiederības Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1) 1. panta nozīmē Aģentūras darbiniekiem:

a)

saskaņā ar Līgumu noteikumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz ierēdņu un pārējo darbinieku atbildību attiecībā pret Savienību un, no otras puses, uz Eiropas Savienības Tiesas jurisdikciju strīdos starp Aģentūru un darbiniekiem, ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko viņi veikuši, pildot amata pienākumus, tostarp viņu teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus;

b)

attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādus pašus atvieglojumus, kādus parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām.

8.

Aģentūras darbinieki maksā Savienībai nodokļus no algas un citas atlīdzības, ko tiem maksā Aģentūra, saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru.

Aģentūras darbiniekus Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 2. panta nozīmē atbrīvo no valsts, federālajiem, kantonu, reģionālajiem, pašvaldību un komunālajiem nodokļiem par algu, darba samaksu un atalgojumu, ko maksā Aģentūra. Attiecībā uz Šveici šo atbrīvojumu piešķir saskaņā ar tās valsts tiesību aktos noteiktajiem principiem.

Aģentūras darbiniekiem nav obligāti jābūt Norvēģijas, Islandes, Šveices vai Lihtenšteinas sociālās nodrošināšanas sistēmas dalībniekiem, ja uz tiem jau attiecas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku sociālā nodrošinājuma sistēma. Uz Aģentūras darbinieku ģimenes locekļiem, kas ir to mājsaimniecības daļa, attiecas Eiropas Savienības Apvienotā veselības apdrošināšanas shēma ar noteikumu, ka viņus nenodarbina cits darba devējs, kas nav Aģentūra, un ar noteikumu, ka viņi nesaņem sociālās nodrošināšanas pabalstus no kādas Savienības dalībvalsts vai no Norvēģijas, Islandes, Šveices vai Lihtenšteinas.

9.

Piemērojot ienākumu nodokli, īpašuma nodokli un mantojuma nodokli, kā arī piemērojot starp Norvēģiju, Islandi, Šveici vai Lihtenšteinu un Savienības dalībvalstīm noslēgtās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, Aģentūras darbiniekiem Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 3. panta nozīmē, kas tikai tādēļ, lai veiktu savus pienākumus Aģentūras dienestā, apmetas uz dzīvi tādā Savienības dalībvalstī, kas nav valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, stājoties Aģentūras dienestā, gan valsts, kurā viņi faktiski dzīvo, gan valsts, kurā viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, pieņem, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ja tā ir Savienības dalībvalsts vai Norvēģija, Islande, Šveice vai Lihtenšteina. Šis noteikums attiecas arī uz laulāto, ja vien viņš nav atsevišķi iesaistījies algotā darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā noteikumā minēto personu aprūpē.

Kustams īpašums, kas pieder pirmajā panta daļā minētajām personām un atrodas tajā Savienības dalībvalstī, kurā tās uzturas, ir atbrīvots no šīs valsts mantojuma nodokļiem; lai aprēķinātu šādu nodokli, pieņem, ka šāds īpašums nodokļu uzlikšanas nolūkos atrodas valstī, kurai viņiem bijuši jāmaksā nodokļi, ievērojot trešo valstu tiesības, kā arī, iespējams, starptautiskas konvencijas attiecībā uz nodokļu dubulto uzlikšanu.

Piemērojot divus iepriekšējos punktus, neņem vērā pastāvīgu dzīvesvietu, kas iegūta vienīgi tādēļ, lai pildītu pienākumus citās starptautiskās organizācijās.

10.

Privilēģijas, imunitāti un atvieglojumus Aģentūras darbiniekiem piešķir vienīgi Aģentūras interesēs.

Aģentūras izpilddirektors atceļ imunitāti, kas piešķirta kādam no tās darbiniekiem, visos gadījumos, kad šāda imunitāte traucē tiesvedības norisi, un ja viņš uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Aģentūras vai Savienības interesēm.

11.

Lai piemērotu šo pielikumu, Aģentūra sadarbojas ar asociēto valstu vai Savienības dalībvalstu atbildīgajām iestādēm.

(1)  Padomes Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants, (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 371/2009 (2008. gada 27. novembris) (OV L 121, 15.5.2009., 1. lpp.).

II pielikuma 1. papildinājums

Norvēģijā:

atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju.

Lai saņemtu PVN kompensāciju, Norvēģijas nodokļu administrācijas nodokļu iestādes galvenajā nodaļā (Skatt Øst) jāiesniedz veidlapas, kas Norvēģijā paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

Atbrīvojumu no akcīzes nodokļa un jebkādiem citiem netiešajiem nodokļiem piešķir kā kompensāciju. Piemēro tādu pašu procedūru kā attiecībā uz PVN kompensāciju.

II pielikuma 2. papildinājums

Islandē:

atbrīvojumu no PVN piešķir kā kompensāciju.

Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 36 400 Islandes kronu (ar nodokli).

Lai saņemtu PVN kompensāciju, Islandes Iekšējo ieņēmumu direktorātā (Ríkisskattstjóri) jāiesniedz veidlapas, kas Islandē paredzētas šim nolūkam. Parasti kompensācijas pieteikumus izskata trīs mēnešu laikā no dienas, kad tie iesniegti kopā ar nepieciešamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

Atbrīvojumu no akcīzes nodokļa un jebkādiem citiem netiešajiem nodokļiem piešķir kā kompensāciju. Piemēro tādu pašu procedūru kā attiecībā uz PVN kompensāciju.

II pielikuma 3. papildinājums

Šveicē:

atbrīvojumu no PVN, akcīzes nodokļa un citiem netiešajiem nodokļiem piešķir, pamatojoties uz preču vai pakalpojumu sniedzēju uzrādītām veidlapām, kas Šveicē paredzētas šim nolūkam.

Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).

II pielikuma 4. papildinājums

Lihtenšteinā:

atbrīvojumu no PVN, akcīzes nodokļa un citiem netiešajiem nodokļiem piešķir, pamatojoties uz preču vai pakalpojumu sniedzēju uzrādītām veidlapām, kas Lihtenšteinā paredzētas šim nolūkam.

Atbrīvojumu no PVN piešķir, ja faktiskā preču un pakalpojumu iepirkuma cena, kas minēta faktūrrēķinā vai līdzvērtīgā dokumentā, kopā ir vismaz 100 Šveices franku (ar nodokli).


III PIELIKUMS

FINANŠU KONTROLE ATTIECĪBĀ UZ ŠVEICES DALĪBNIEKIEM AĢENTŪRAS DARBĪBĀS

1. pants

Tieša saziņa

Aģentūra un Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Šveicē un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai Savienības budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Eiropas Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šīs vienošanās tekstā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem un uz visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

2. pants

Revīzijas

1.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 (1) un citiem šīs vienošanās tekstā minētajiem instrumentiem ar Šveicē dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Eiropas Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.

2.   Aģentūras un Eiropas Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šajā vienošanās minēto instrumentu īstenošanai.

3.   Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Eiropas Komisijai.

4.   Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šīs vienošanās spēkā esības beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.

5.   Šveices Federālo revīzijas biroju iepriekš informē par revīzijām, ko veic Šveices teritorijā. Šāda informēšana nav juridisks priekšnosacījums šādu revīziju veikšanai.

3. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Šīs vienošanās ietvaros Eiropas Komisija (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, Šveices teritorijā, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (3), lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Eiropas Savienības finansiālās intereses.

2.   Pārbaudes un kontroli uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas dienestu vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas dienesta izraudzītām Šveices iestādēm, kuras laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.

3.   Ja attiecīgās Šveices iestādes vēlas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas tās var veikt kopā ar OLAF.

4.   Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Šveices iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF izmeklētājiem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.

5.   Komisija pēc iespējas drīz ziņo Šveices Federālajam revīzijas dienestam vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas dienesta izraudzītām Šveices iestādēm par visiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem, kas ir konstatēti, veicot pārbaudi uz vietas vai inspekciju. Jebkurā gadījumā OLAF informē iepriekšminētās iestādes par šādu inspekciju un pārbaužu rezultātu.

4. pants

Informācija un konsultācijas

1.   Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkos Šveices kompetentās iestādes un Savienība regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.

2.   Kompetentās Šveices iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par pārkāpumu, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šīs vienošanās tekstā minētos instrumentus.

5. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar šo pielikumu paziņotā vai iegūtā informācija jebkurā formā ir dienesta noslēpums, un to aizsargā tādā pašā veidā kā līdzīgu informāciju aizsargā saskaņā ar Šveices tiesību aktiem un attiecīgiem noteikumiem, kas ir piemērojami Savienības iestādēm.

Šādu informāciju izpauž tikai tām personām Savienības iestādēs, dalībvalstīs vai Šveicē, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu Līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

Neskarot Šveices krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (4).

7. pants

Atgūšana un izpilde

Aģentūras vai Eiropas Komisijas lēmumus, kas ir pieņemti šīs vienošanās darbības jomā un kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, izpilda Šveicē. Izpildrakstu apstiprina Šveices valdības norīkotā iestāde, veicot tikai dokumenta autentiskuma pārbaudi, un par to paziņo Aģentūrai vai Eiropas Komisijai. Izpildi veic saskaņā ar Šveices procesuālajiem tiesību aktiem. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē izpildes lēmuma likumību.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, pamatojoties uz šķīrējklauzulu, izpilda ar tādiem pašiem noteikumiem.


(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(2)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).


IV PIELIKUMS

FINANŠU KONTROLE ATTIECĪBĀ UZ LIHTENŠTEINAS DALĪBNIEKIEM AĢENTŪRAS DARBĪBĀS

1. pants

Tieša saziņa

Aģentūra un Eiropas Komisija tieši sazinās ar visām personām vai struktūrām, kas dibinātas Lihtenšteinā un piedalās Aģentūras darbībā kā līgumslēdzēji, Aģentūras programmu dalībnieki, maksājumu saņēmēji no Aģentūras vai Savienības budžeta vai apakšuzņēmēji. Šādas personas var tieši nosūtīt Eiropas Komisijai un Aģentūrai visu attiecīgo informāciju un dokumentus, kas jāiesniedz, pamatojoties uz šīs vienošanās tekstā minētajiem instrumentiem un noslēgtajiem līgumiem vai nolīgumiem un uz visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem.

2. pants

Revīzijas

1.   Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 un citiem šīs vienošanās tekstā minētajiem instrumentiem ar Lihtenšteinā dibinātiem saņēmējiem noslēgtajos līgumos vai nolīgumos un pieņemtajos lēmumos var paredzēt, ka saņēmēju un to apakšuzņēmēju telpās Aģentūras un Eiropas Komisijas ierēdņi vai citas Aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā var veikt zinātnisku, finanšu, tehnoloģisku vai cita veida revīziju.

2.   Aģentūras un Eiropas Komisijas ierēdņi un citas Aģentūras un Eiropas Komisijas pilnvarotas personas var attiecīgi piekļūt vietām, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai, tostarp elektroniskā formātā. Šīs piekļuves tiesības skaidri norāda līgumos vai nolīgumos, ko noslēdz šīs vienošanās tekstā minēto instrumentu īstenošanai.

3.   Eiropas Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Eiropas Komisijai.

4.   Revīzijas var veikt piecu gadu laikā pēc šīs vienošanās spēkā esības beigām vai saskaņā ar noslēgto līgumu vai nolīgumu un pieņemto lēmumu noteikumiem.

5.   Par Lihtenšteinas teritorijā veicamajām revīzijām iepriekš informē Lihtenšteinas Valsts revīzijas biroju. Šāda informēšana nav juridisks priekšnosacījums šādu revīziju veikšanai.

3. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Šīs vienošanās ietvaros Eiropas Komisija (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, Lihtenšteinas teritorijā, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Regulās (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Eiropas Savienības finansiālās intereses.

2.   Inspekcijas un pārbaudes uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Lihtenšteinas Valsts revīzijas biroju vai citām kompetentām Valsts revīzijas biroja norādītām Lihtenšteinas iestādēm, kuras laikus informē par pārbaužu un inspekciju priekšmetu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās varētu sniegt visu vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Lihtenšteinas kompetento iestāžu ierēdņi var piedalīties inspekcijās un pārbaudēs uz vietas.

3.   Ja attiecīgās Lihtenšteinas iestādes vēlas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas tās var veikt kopā ar OLAF.

4.   Ja programmas dalībnieki pretojas pārbaudēm vai kontrolei uz vietas, Lihtenšteinas iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF izmeklētājiem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai kontroli uz vietas.

5.   Komisija pēc iespējas drīz ziņo Lihtenšteinas Valsts revīzijas dienestam vai citām kompetentām Lihtenšteinas Valsts revīzijas dienesta izraudzītām Lihtenšteinas iestādēm par visiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem, kas ir konstatēti, veicot pārbaudi uz vietas vai inspekciju. Jebkurā gadījumā OLAF informē iepriekšminētās iestādes par šādu inspekciju un pārbaužu rezultātu.

4. pants

Informācija un konsultācijas

1.   Šā pielikuma pienācīgas īstenošanas nolūkā Lihtenšteinas kompetentās iestādes un Savienība regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma rīko konsultācijas.

2.   Lihtenšteinas kompetentās iestādes bez kavēšanās informē Aģentūru un Eiropas Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām par nelikumīgu rīcību, ko tās atklājušas saistībā ar tādu līgumu vai nolīgumu noslēgšanu un īstenošanu, kuri noslēgti, piemērojot šīs vienošanās tekstā minētos instrumentus.

5. pants

Konfidencialitāte

Saskaņā ar šo pielikumu paziņotā vai iegūtā informācija jebkurā formā ir dienesta noslēpums, un to aizsargā tādā pašā veidā kā līdzīgu informāciju aizsargā saskaņā ar Lihtenšteinas tiesību aktiem un attiecīgiem noteikumiem, kas ir piemērojami Savienības iestādēm. Šādu informāciju izpauž tikai tām personām Savienības iestādēs, dalībvalstīs vai Lihtenšteinā, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot tikai tam, lai nodrošinātu Līgumslēdzēju pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

6. pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

Neskarot Lihtenšteinas krimināltiesību piemērošanu, Aģentūra vai Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95.

7. pants

Atgūšana un izpilde

Aģentūras vai Eiropas Komisijas lēmumus, kas ir pieņemti šīs vienošanās darbības jomā un kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, izpilda Lihtenšteinā. Izpildrakstu izdod Lihtenšteinas valdības norīkotā iestāde, veicot tikai dokumenta autentiskuma pārbaudi, un par to paziņo Aģentūrai vai Eiropas Komisijai. Izpildi veic saskaņā ar Lihtenšteinas procesuālajiem tiesību aktiem. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē izpildes lēmuma likumību.

Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, pamatojoties uz šķīrējklauzulu, izpilda ar tādiem pašiem noteikumiem.


Top