EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32018R1726

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011

PE/29/2018/REV/1

OJ L 295, 21.11.2018, p. 99–137 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 11/06/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1726/oj

21.11.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/99


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1726

(2018. gada 14. novembris)

par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2) un Padomes Lēmumu 2007/533/TI (3) tika izveidota Šengenas Informācijas sistēma (SIS II). Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka pārejas posmā par SIS II centrālās sistēmas (centrālā SIS II) darbības pārvaldību atbild Komisija. Pēc pārejas posma beigām par centrālās SIS II darbības pārvaldību un konkrētiem komunikāciju infrastruktūras aspektiem ir atbildīga pārvaldības iestāde.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK (4) ir izveidota Vīzu informācijas sistēma (VIS). Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 767/2008 (5) ir noteikts, ka pārejas posmā par VIS darbības pārvaldību atbild Komisija. Pēc minētā pārejas posma beigām par centrālās VIS un valstu saskarņu darbības pārvaldību un konkrētiem komunikāciju infrastruktūras aspektiem ir atbildīga pārvaldības iestāde.

(3)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2725/2000 (6) tika izveidota sistēma Eurodac. Vajadzīgie īstenošanas noteikumi tika paredzēti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 407/2002 (7). Minētie tiesību akti no 2015. gada 20. jūlija tika atcelti un aizstāti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 603/2013 (8).

(4)

Eiropas Aģentūra lielapjoma IT (informācijas tehnoloģiju) sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kuru parasti dēvē par eu-LISA, tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (9), lai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā nodrošinātu SIS, VIS un Eurodac un konkrētu komunikāciju infrastruktūras aspektu darbības pārvaldību un potenciāli arī citu lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību, ja par tām pieņemti atsevišķi Savienības tiesību akti. Regula (ES) Nr. 1077/2011 tika grozīta ar Regulu (ES) Nr. 603/2013, lai ņemtu vērā sistēmā Eurodac ieviestās izmaiņas.

(5)

Ņemot vērā to, ka pārvaldības iestādei bija jābūt tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai, tā tika izveidota kā regulatīva aģentūra (“aģentūra”), kas ir tiesību subjekts. Saskaņā ar vienošanos aģentūras mītne tika izveidota Tallinā (Igaunija). Tomēr sakarā ar to, ka ar SIS II un VIS tehnisko izstrādi un darbības pārvaldības sagatavošanu saistītie uzdevumi jau tiek pildīti Strasbūrā (Francijā) un ka šo sistēmu dublējuma birojs tika izveidots Sanktjohannā (Austrijā), ņemot vērā arī SIS II un VIS atrašanās vietas, kas izveidotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, tam tā vajadzētu būt arī turpmāk. Abos minētajos birojos arī turpmāk attiecīgi jāveic ar Eurodac darbības pārvaldību saistītie uzdevumi un jāizveido Eurodac dublējuma birojs. Tāpat abos minētajos birojos būtu jāpilda uzdevumi, kas saistīti ar attiecīgi citu lielapjoma IT sistēmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā tehnisko izstrādi, darbības pārvaldību un dublējuma biroju, kurš spētu nodrošināt lielapjoma IT sistēmas darbību tās atteices gadījumā. Lai maksimāli palielinātu dublējuma biroja varbūtējo izmantošanu, minēto biroju varētu izmantot arī tālab, lai sistēmas izmantotu vienlaikus, ar noteikumu, ka tas joprojām spēj nodrošināt to darbību vienas vai vairāku sistēmu atteices gadījumā. Ņemot vērā eu-LISA pārvaldīto sistēmu augsto drošības, pieejamības un uzdevumu svarīguma līmeni, gadījumā, ja esošo tehnisko biroju mitināšanas kapacitāte kļūst nepietiekama, aģentūras valdei (valde) vajadzētu būt iespējamam ierosināt minēto sistēmu mitināšanai izveidot otru atsevišķu tehnisko biroju Strasbūrā vai Sanktjohannā, vai vajadzības gadījumā abās vietās, ja tas ir pamatots ar neatkarīgu ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi. Valdei būtu jākonsultējas ar Komisiju un jāņem vērā tās viedoklis pirms paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcija”) par savu nodomu īstenot jebkādu projektu, kas saistīts ar īpašumu.

(6)

Kopš 2012. gada 1. decembra, kad aģentūra sāka pildīt savus pienākumus, tā pārņēma uzdevumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Padomes Lēmumu 2008/633/TI (10) bija uzticēti pārvaldības iestādei saistībā ar VIS. Aģentūra 2013. gada aprīlī pārņēma arī uzdevumus, kuri ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI bija uzticēti pārvaldības iestādei saistībā ar SIS II – pēc tam, kad SIS II bija uzsākusi savu darbību, un 2013. gada jūnijā tā pārņēma uzdevumus, kuri ar Regulu (EK) Nr. 2725/2000 un Regulu (EK) Nr. 407/2002 bija uzticēti Komisijai saistībā ar Eurodac.

(7)

Aģentūras darba pirmajā izvērtējumā, kas balstīts uz neatkarīgu ārēju novērtējumu un veikts laikā no 2015. līdz 2016. gadam, tika secināts, ka aģentūra efektīvi nodrošina lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību un citus tai uzticētos uzdevumus, kā arī tas, ka Regulā (ES) Nr. 1077/2011 ir vajadzīgas vairākas izmaiņas, piemēram, to komunikāciju infrastruktūras uzdevumu nodošana aģentūrai, kurus saglabājusi Komisija. Komisija, balstoties uz ārējo novērtējumu, ņēma vērā politisko, juridisko un faktisko aspektu attīstību un savā 2017. gada 29. jūnija ziņojumā par to, kā darbojas Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (novērtējuma ziņojums), jo īpaši ierosināja paplašināt aģentūras pilnvaras, lai tā pildītu uzdevumus, kas izriet no likumdevēju pieņemtajiem leģislatīvajiem priekšlikumiem, ar kuriem aģentūrai tiek uzticētas jaunas sistēmas, un uzdevumus, kas minēti Komisijas 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas”, augsta līmeņa ekspertu grupas informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos 2017. gada 11. maija galīgajā ziņojumā un Komisijas 2017. gada 16. maija paziņojumā “Septītais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību”, ja vajadzības gadījumā tiek pieņemti attiecīgi Savienības tiesību akti. Aģentūrai jo īpaši būtu jāuzdod izstrādāt risinājumus attiecībā uz sadarbspēju, kas 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā definēta kā informācijas sistēmu spēja apmainīties ar datiem un nodrošināt iespēju dalīties informācijā.

Ja vajadzīgs, visi pasākumi attiecībā uz sadarbspēju jāīsteno pēc norādījumiem Komisijas 2017. gada 23. marta paziņojumā “Eiropas sadarbspējas satvars – Īstenošanas stratēģija”. Minētā paziņojuma 2. pielikumā sniegtas vispārīgas pamatnostādnes, ieteikumi un labas prakses piemēri, kā, izstrādājot, īstenojot un pārvaldot Eiropas publiskos pakalpojumus, panākt sadarbspēju vai vismaz radīt apstākļus lielākas sadarbspējas sasniegšanai.

(8)

Minētajā novērtējuma ziņojumā arī secināts, ka aģentūras pilnvaras būtu jāpaplašina, lai ļautu tai dot padomus dalībvalstīm saistībā ar valstu sistēmu savienojumu ar tās pārvaldīto lielapjoma IT sistēmu centrālajām sistēmām (“sistēmas”) un pēc pieprasījuma sniegt ad hoc palīdzību un atbalstu un sniegt palīdzību un atbalstu Komisijas dienestiem tehniskos jautājumos, kas saistīti ar jaunām sistēmām.

(9)

Aģentūrai būtu jāuztic tās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) sagatavošana, izstrāde un darbības pārvaldība, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2226 (11).

(10)

Aģentūrai būtu arī jāuztic tīkla DubliNet – atsevišķa droša elektroniskās datu pārraides kanāla – darbības pārvaldība, kurš izveidots ar 18. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1560/2003 (12), kas dalībvalstu kompetentajām patvēruma iestādēm būtu jāizmanto apmaiņai ar informāciju par starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem.

(11)

Aģentūrai būtu arī jāuztic ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1240 (13) izveidotās Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) sagatavošana, izstrāde un darbības pārvaldība.

(12)

Aģentūras galvenajai funkcijai arī turpmāk vajadzētu būt pildīt SIS II, VIS, Eurodac, IIS, DubliNet, ETIAS un – ja pieņems tādu lēmumu – arī citu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldības uzdevumus. Aģentūrai būtu jāatbild arī par tehniskiem pasākumiem, ko prasa tai uzticētie nenormatīvie uzdevumi. Minētajiem pienākumiem nebūtu jāskar normatīvie uzdevumi, kuri ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē sistēmas, ir uzticēti Komisijai vienai pašai vai Komisijai, kam palīdz komiteja.

(13)

Aģentūrai būtu jāspēj īstenot tehniskus risinājumus nolūkā izpildīt pieejamības prasības, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, ar ko reglamentē sistēmas, vienlaikus pilnībā ievērojot minēto aktu īpašos noteikumus attiecībā uz attiecīgo sistēmu tehnisko uzbūvi. Ja minētajiem tehniskajiem risinājumiem ir vajadzīga sistēmas vai tās sastāvdaļu dublēšana, būtu jāveic neatkarīgs ietekmes novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze un valdei pēc konsultēšanās ar Komisiju būtu jāpieņem lēmums. Minētajā ietekmes novērtējumā būtu arī jāizvērtē tādu esošo tehnisko biroju mitināšanas kapacitātes vajadzības, kuri ir saistīti ar šādu tehnisko risinājumu izstrādāšanu un iespējamiem riskiem, kas saistīti ar pašreizējās darbības konfigurāciju.

(14)

Vairs nav pamatoti Komisijai pildīt dažus uzdevumus, kas saistīti ar sistēmu komunikāciju infrastruktūru, un komunikāciju infrastruktūras saskaņotākas pārvaldības labad minētie uzdevumi tāpēc būtu jānodod aģentūrai. Tomēr Komisijai būtu jāpatur uzdevumi, kas saistīti ar budžeta izpildi, iegādi un atjaunošanu un līgumiskiem jautājumiem, attiecībā uz tām sistēmām, kuras izmanto EuroDomain, drošu komunikāciju infrastruktūru, kuru nodrošina TESTA-ng (jaunās paaudzes Eiropas telemātikas pakalpojumu tīkls drošai apmaiņai starp valsts pārvaldes iestādēm) un kura ieviesta kā daļa no programmas ISA, kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK (14), un kura turpināja darboties kā daļa no programmas ISA2, kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/2240 (15).

(15)

Aģentūrai vajadzētu būt iespējamam ar komunikāciju infrastruktūras piegādi, uzstādīšanu, uzturēšanu un uzraudzību saistītos uzdevumus uzticēt ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (16). Aģentūras rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem budžeta un personāla resursiem, lai varētu pēc iespējas ierobežot vajadzību deleģēt savus uzdevumus un pienākumus ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām.

(16)

Aģentūrai būtu arī turpmāk jāveic uzdevumi, kas saistīti ar mācībām par SIS II, VIS un Eurodac un citu tai nākotnē uzticētu sistēmu tehnisko izmantojumu.

(17)

Lai sekmētu uz pierādījumiem balstītas Savienības migrācijas un drošības politikas veidošanu un sistēmu pienācīgas darbības pārraudzību, aģentūrai būtu jāapkopo un jāpublicē statistika un jāizstrādā statistikas ziņojumi, un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar ko reglamentē sistēmas, jādara tie pieejami attiecīgajiem dalībniekiem, piemēram, lai pārraudzītu Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 (17) īstenošanu un veiktu riska analīzi un neaizsargātības novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 (18).

(18)

Vajadzētu būt iespējamam paredzēt, ka aģentūra ir atbildīga par papildu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. līdz 89. pantu. Iespējami šādu sistēmu piemēri varētu būt centralizēta sistēma, kas izveidota Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai un atbalstam tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem (ECRIS-TCN sistēma), vai datorizēta sistēma pārrobežu saziņai civillietās un krimināllietās (e-CODEX). Tomēr šādas sistēmas aģentūrai būtu jāuztic tikai ar vēlākā posmā pieņemtiem un atsevišķiem Savienības tiesību aktiem, pirms tam veicot ietekmes novērtējumu.

(19)

Būtu jāpaplašina aģentūras pilnvaras attiecībā uz izpēti, lai tā spētu proaktīvāk ierosināt būtiskas un nepieciešamas tehniskas izmaiņas sistēmās. Aģentūrai būtu ne vien jāspēj pārraudzīt ar sistēmu darbības pārvaldību saistītās izpētes darbības, bet arī būtu jāspēj palīdzēt īstenot Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas attiecīgās daļas, ja Komisija ir deleģējusi aģentūrai attiecīgas pilnvaras. Vismaz reizi gadā aģentūrai būtu jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un, ar personas datu apstrādi saistītos gadījumos, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam informācija par šādu pārraudzību.

(20)

Komisijai vajadzētu būt iespējamam uzticēt aģentūrai atbildību par tādu eksperimentālas dabas izmēģinājuma projektu īstenošanu, kas paredzēti, lai pārbaudītu lietderību un noderīgumu pasākumiem, kurus var īstenot bez pamatakta saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējamam – saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 un pēc tam, kad tā ir informējusi Eiropas Parlamentu, – uzticēt aģentūrai budžeta izpildes uzdevumus, lai sagatavotu koncepcijas pamatojumus, ko finansē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 (19) izveidoto finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām. Aģentūrai vajadzētu būt arī iespējamam plānot un īstenot testēšanas darbības tikai jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula un Savienības tiesību akti, kas reglamentē sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, piemēram, testēt virtualizācijas koncepcijas. Gadījumos, kad aģentūrai uzdots īstenot izmēģinājuma projektu, tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība Eiropas Savienības Informācijas pārvaldības stratēģijai.

(21)

Aģentūrai pēc dalībvalstu lūguma būtu tās jākonsultē par valsts sistēmu savienojumu ar centrālajām sistēmām, kurš paredzēts Savienības tiesību aktos, ar ko reglamentē šīs sistēmas.

(22)

Būtu jāparedz, ka aģentūra pēc dalībvalstu lūguma sniedz tām arī ad hoc atbalstu, ievērojot šajā regulā izklāstīto procedūru, ja radušās neparedzētas problēmas vai vajadzības drošības vai migrācijas jomā. Jo īpaši, dalībvalstij būtu jāspēj prasīt darbības un tehnisku pastiprinājumu un paļauties uz to gadījumā, ja minētā dalībvalsts konkrētās tās ārējo robežu zonās saskaras ar konkrētām un nesamērīgi lielām migrācijas problēmām, kam raksturīgas lielas uz ieceļošanu vērstas migrācijas plūsmas. Būtu jāparedz, ka šādus pastiprinājumus karsto punktu zonās sniedz migrācijas pārvaldības atbalsta vienības, kuras sastāv no attiecīgo Savienības aģentūru ekspertiem. Ja šādā sakarā ir nepieciešams aģentūras atbalsts jautājumos, kas saistīti ar sistēmām, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpārsūta atbalsta pieprasījums Komisijai, kurai pēc novērtēšanas, ka šāds atbalsts patiešām ir pamatots, atbalsta pieprasījums būtu nekavējoties jāpārsūta aģentūrai. Aģentūrai par šādiem pieprasījumiem būtu jāinformē valde. Komisijai būtu arī jāuzrauga tas, vai aģentūra uz ad hoc atbalsta pieprasījumu atbild laicīgi. Aģentūras gada darbības pārskatā būtu jāiekļauj detalizēta informācija par pasākumiem, ko aģentūra ir veikusi, lai sniegtu ad hoc atbalstu dalībvalstīm, un par izmaksām, kas radušās šajā sakarā.

(23)

Būtu jāparedz, ka aģentūra pēc pieprasījuma arī sniedz atbalstu Komisijas dienestiem tehniskos jautājumos, kas saistīti ar esošām vai jaunām sistēmām, jo īpaši nolūkā sagatavot jaunus priekšlikumus par lielapjoma IT sistēmām, kuras tiks uzticētas aģentūrai.

(24)

Dalībvalstu grupai vajadzētu būt iespējamam uzticēt aģentūrai kopīga IT komponenta izstrādi, pārvaldību un/vai mitināšanu, lai šīm dalībvalstīm palīdzētu īstenot tādu pienākumu tehniskos aspektus, kuri izriet no Savienības tiesību aktiem par decentralizētām IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tas būtu jāpaveic, neskarot minēto dalībvalstu pienākumus saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz šo sistēmu arhitektūru. Tam būtu nepieciešams iepriekšējs Komisijas apstiprinājums, jāsaņem pozitīvs valdes lēmums, tas būtu jāatspoguļo deleģēšanas līgumā starp attiecīgajām dalībvalstīm un aģentūru un pilnībā jāfinansē attiecīgajām dalībvalstīm. Aģentūrai būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par apstiprināto deleģēšanas nolīgumu un visiem grozījumiem tajā. Citām dalībvalstīm jāspēj piedalīties šādā kopīgā IT risinājumā ar noteikumu, ka šī iespēja ir paredzēta deleģēšanas nolīgumā un ka tajā veikti nepieciešamie grozījumi. Šim uzdevumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt sistēmu darbības pārvaldību, ko veic aģentūra.

(25)

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldības uzticēšana aģentūrai nedrīkstētu ietekmēt konkrētos noteikumus, ko piemēro šādām sistēmām. Jo īpaši pilnībā piemērojami konkrētie noteikumi, kas reglamentē mērķi, piekļuves tiesības, drošības pasākumus un turpmākas datu aizsardzības prasības katrai šādai sistēmai.

(26)

Lai efektīvi uzraudzītu aģentūras darbību, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē. Būtu jāparedz, ka valdei tiek piešķirtas funkcijas, kas vajadzīgas, lai jo īpaši pieņemtu gada darba programmu, pildītu funkcijas saistībā ar aģentūras budžetu, pieņemtu aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus un izstrādātu kārtību, kādā izpilddirektors pieņem lēmumus par aģentūras darbības uzdevumiem. Valdei vajadzētu pildīt šos uzdevumus efektīvi un pārredzami. Pēc Komisijas rīkotas atbilstošas atlases procedūras un pēc izvirzīto kandidātu uzklausīšanas kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā vai komitejās valdei būtu jāieceļ arī izpilddirektors.

(27)

Ņemot vērā, ka līdz 2020. gadam būs ievērojami palielinājies aģentūrai uzticēto lielapjoma IT sistēmu skaits un ka aģentūras uzdevumi tiek būtiski paplašināti, līdz 2020. gadam gaidāms atbilstoši liels aģentūras personāla skaita palielinājums. Tādēļ būtu jāizveido aģentūras izpilddirektora vietnieka amats, ņemot vērā arī to, ka uzdevumiem, kas attiecas uz sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību, būs nepieciešama lielāka un īpaša uzraudzība un ka aģentūras galvenā mītne un tehniskie biroji atrodas trijās dalībvalstīs. Izpilddirektora vietnieks būtu jāieceļ valdei.

(28)

Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas, ņemot vērā Vienotās pieejas par decentralizētajām Savienības aģentūrām principus, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(29)

Attiecībā uz SIS II gan Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), gan Eiropas Tiesiskās sadarbības vienībai (Eurojust), kuriem abiem ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas ievadīti SIS II saskaņā ar Lēmumu 2007/533/TI, būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, kad darba kārtībā ir jautājums par minētā lēmuma piemērošanu. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, kurai ir tiesības piekļūt un veikt meklēšanu SIS II saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1624 būtu jāpiešķir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums, kas saistīts ar minētās regulas piemērošanu. Būtu jāparedz, ka Eiropols, Eurojust un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var iecelt pārstāvi SIS II padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar šo regulu.

(30)

Attiecībā uz VIS būtu jāparedz, ka Eiropolam ir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums par Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu. Būtu jāparedz, ka Eiropols var iecelt pārstāvi VIS padomdevēju grupā, kas izveidota atbilstīgi šai regulai.

(31)

Attiecībā uz Eurodac būtu jāparedz, ka Eiropolam ir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums par Regulas (ES) Nr. 603/2013 piemērošanu. Būtu jāparedz, ka Eiropols var iecelt pārstāvi Eurodac padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar šo regulu.

(32)

Attiecībā uz IIS būtu jāparedz, ka Eiropolam ir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums saistībā ar Regulu (ES) 2017/2226.

(33)

Attiecībā uz ETIAS būtu jāparedz, ka Eiropolam ir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums saistībā ar Regulu (ES) 2018/1240. Būtu jāparedz, ka arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai ir novērotāja statuss valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājums par ETIAS, kas saistīts ar minētās regulas piemērošanu. Būtu jāparedz, ka Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var iecelt pārstāvi IIS-ETIAS padomdevēju grupā, kas izveidota saskaņā ar šo regulu.

(34)

Būtu jāparedz, ka dalībvalstīm ir balsstiesības valdē ar lielapjoma IT sistēmu saistītos jautājumos, ja tām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds Savienības tiesību akts, kas reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Būtu jāparedz, ka arī Dānijai ir balsstiesības ar lielapjoma IT sistēmu saistītos jautājumos, ja tā saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, izlemj savos tiesību aktos ieviest Savienības tiesību aktu, kurš reglamentē konkrētās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

(35)

Dalībvalstīm būtu jāieceļ loceklis padomdevēju grupā lielapjoma IT sistēmas jautājumos, ja tām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds Savienības tiesību akts, kas reglamentē attiecīgās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Arī Dānijai būtu jāieceļ loceklis padomdevēju grupā lielapjoma IT sistēmas jautājumos, ja tā saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 22 izlemj savos tiesību aktos ieviest Savienības tiesību aktu, kas reglamentē konkrētās sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Padomdevēju grupām vajadzības gadījumā būtu savstarpēji jāsadarbojas.

(36)

Lai nodrošinātu aģentūras pilnīgu autonomiju un neatkarību un lai tai ļautu pienācīgi īstenot mērķus un veikt uzdevumus, kuri tai uzticēti ar šo regulu, tai būtu jāpiešķir atbilstošs un autonoms budžets ar ieņēmumiem no Savienības vispārējā budžeta. Uz aģentūras finansējumu būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanās, kā izklāstīts 31. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (20). Būtu jāpiemēro Savienības budžeta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras. Revīzijas palātai būtu jāveic finanšu pārskatu revīzija un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija.

(37)

Būtu jāparedz, ka aģentūra, lai sasniegtu savus mērķus un ciktāl tas nepieciešams tās uzdevumu izpildei, var sadarboties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši tām, kas izveidotas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jautājumos, kurus aptver šī regula un Savienības tiesību akti, kas reglamentē sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, to darba vienošanos satvarā, kuras noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un politiku un to attiecīgās kompetences robežās. Ja tā ir paredzēts Savienības tiesību aktā, aģentūrai arī būtu jāļauj sadarboties ar starptautiskām organizācijām un citām attiecīgām vienībām un tai šajā nolūkā būtu jāspēj noslēgt darba vienošanās. Šādas darba vienošanās būtu iepriekš jāapstiprina Komisijai, un tām būtu jāsaņem valdes atļauja. Vajadzības gadījumā aģentūrai būtu jākonsultējas arī ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 526/2013 (21), par jautājumiem, kas saistīti ar tīklu un informācijas drošību, un, saņemot ieteikumus, jāveic pēcpasākumi.

(38)

Nodrošinot sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību, aģentūrai būtu jāievēro Eiropas un starptautiskie standarti, ņemot vērā augstākās profesionālās prasības, jo īpaši Eiropas Savienības Informācijas pārvaldības stratēģiju.

(39)

Personas datu apstrādei, ko veic aģentūra, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2018/1725 (22), neskarot noteikumus par datu aizsardzību, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, kam būtu jāatbilst Regulai (ES) 2018/1725. Lai saglabātu drošību un novērstu tādu apstrādi, kurā tiek pārkāpta Regula (ES) 2018/1725 un Savienības tiesību akti, kuri reglamentē sistēmas, aģentūrai būtu jānovērtē apstrādei raksturīgie riski un jāīsteno pasākumi šo risku mazināšanai, piemēram, šifrēšana. Minētajiem pasākumiem, ņemot vērā tehniskās iespējas un īstenošanas izmaksas, būtu jānodrošina atbilstošs drošības līmenis, tostarp konfidencialitāte, attiecībā uz apstrādei raksturīgo risku un aizsargājamo personas datu īpatnībām. Novērtējot datu drošības risku, vērā būtu jāņem riski, ko rada personas datu apstrāde, piemēram, nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem, kas var izraisīt fizisku, materiālu vai nemateriālu kaitējumu. Būtu jāparedz, ka Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs var saņemt no aģentūras piekļuvi visai informācijai, kas ir vajadzīga viņa veiktā izmeklēšanā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (23) Komisija ir apspriedusies ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2017. gada 10. oktobrī sniedza atzinumu.

(40)

Lai nodrošinātu aģentūras darbības pārredzamību, būtu jāparedz, ka aģentūrai tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (24). Aģentūrai būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka pārredzamība attiecībā uz tās darbībām, neapdraudot tās darbības mērķa sasniegšanu. Tai būtu jāpublisko informācija par visām tās darbībām. Tai būtu arī jānodrošina, ka sabiedrībai un visām ieinteresētajām personām tiek nekavējoties sniegta informācija par tās darbu.

(41)

Saskaņā ar LESD 228. pantu Eiropas Ombudam būtu jāpārrauga aģentūras darbības.

(42)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (25) būtu jāpiemēro aģentūrai, kam būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF(26).

(43)

Uz aģentūru būtu jāattiecina Padomes Regula (ES) 2017/1939 (27) par Eiropas Prokuratūras izveidi.

(44)

Lai nodrošinātu atklātus un pārredzamus nodarbinātības nosacījumus un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, uz darbiniekiem (tostarp aģentūras izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku) būtu jāattiecina Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi (“Ierēdņu civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”), kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (28) (abi kopā – “Civildienesta noteikumi”), tostarp noteikumi par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti.

(45)

Tā kā aģentūra ir Savienības izveidota struktūra Regulas (EK, Euratom) 2018/1046 nozīmē, tad aģentūrai būtu attiecīgi jāpieņem savi finanšu noteikumi.

(46)

Uz aģentūru būtu jāattiecina Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (29).

(47)

Ar šo regulu izveidotā aģentūra aizstāj un turpina Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas tika izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011. Tāpēc tai būtu jānodrošina juridiskā pēctecība attiecībā uz visiem ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 izveidotās Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā slēgtajiem līgumiem, uzņemtajām saistībām un iegādātajiem īpašumiem. Šai regulai nevajadzētu ietekmēt ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 izveidotās aģentūras noslēgto līgumu, darba vienošanos un saprašanās memorandu spēkā esību, neskarot jebkādus ar šo regulu ieviestos nepieciešamos grozījumus tajos.

(48)

Lai aģentūra pēc iespējas labāk varētu turpināt pildīt ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 izveidotās Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā uzdevumus, būtu jāparedz pārejas pasākumi, jo īpaši attiecībā uz valdi, padomdevēju grupām, izpilddirektoru un valdes pieņemtajiem iekšējiem noteikumiem.

(49)

Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt Regulas (ES) Nr. 1077/2011 noteikumus. Tā kā šajā regulā paredzētie grozījumi ir būtiski gan skaita, gan satura ziņā, Regula (ES) Nr. 1077/2011 skaidrības labad būtu pilnībā jāaizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām ir saistoša šī regula. Ar šo regulu izveidotajai aģentūrai būtu jāaizstāj ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 izveidotā aģentūra un būtu jāuzņemas tās funkcijas, un minētā regula līdz ar to būtu jāatceļ.

(50)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – Savienības līmenī izveidot aģentūru, kas būtu atbildīga par lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un, ja nepieciešams, par šādu sistēmu izstrādi – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(51)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, IIS un ETIAS, pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos. Saskaņā ar 3. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (30), Dānija paziņo Komisijai, vai tā ieviesīs šo regulu, ciktāl tā attiecas uz Eurodac un DubliNet.

(52)

Ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē Lēmums 2007/533/TI, Apvienotā Karaliste piedalās šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots LES un LESD, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (31). Ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un uz VIS, IIS un ETIAS, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Lēmumu 2002/365/EK; saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 19 Apvienotā Karaliste ar 2018. gada 19. jūlija vēstuli Padomes priekšsēdētājam lūdza atļauju piedalīties šajā regulā. Ar Padomes Lēmuma (ES) 2018/1600 (32) 1. pantu Apvienotajai Karalistei atļāva piedalīties šajā regulā. Turklāt, ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz Eurodac un DubliNet, Apvienotā Karaliste saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, ar 2017. gada 23. oktobra vēstuli Padomes priekšsēdētājam ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā. Tāpēc Apvienotā Karaliste piedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā tai ir saistoša un ir jāpiemēro.

(53)

Ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē Lēmums 2007/533/TI, Īrija principā varētu piedalīties šajā regulā saskaņā ar 5. panta 1. punktu Protokolā Nr. 19 un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (33). Ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un uz VIS, IIS un ETIAS, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK; Īrija nav saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 19 lūgusi atļauju piedalīties šīs regulas pieņemšanā. Īrija tādēļ nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro, ciktāl tās pasākumi ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz SIS II, ko reglamentē Regula (EK) Nr. 1987/2006, un uz VIS, IIS un ETIAS. Turklāt, ciktāl šīs regulas noteikumi attiecas uz Eurodac un DubliNet, saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šādos apstākļos nav iespējams nodrošināt, ka šī regula visā tās kopumā ir piemērojama Īrijai, kā prasīts LESD 288. pantā, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro, neskarot tās tiesības, kas paredzētas Protokolos Nr. 19. un Nr. 21.

(54)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (34) šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, IIS un ETIAS, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A, B un G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (35). Attiecībā uz Eurodac un DubliNet šī regula ir jauns pasākums nozīmē, kas paredzēta Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (36). Tādējādi, ja Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste nolemj šo regulu ieviest savā iekšējā tiesību sistēmā, šo valstu delegācijām būtu jāpiedalās aģentūras valdē. Lai paredzētu turpmākus detalizētus noteikumus, kas ļautu Islandes Republikai un Norvēģijas Karalistei piedalīties aģentūras darbībās, Savienībai ar minētajām valstīm būtu jānoslēdz vēl viena vienošanās.

(55)

Attiecībā uz Šveici saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, IIS un ETIAS, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana (37), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā, kurus lasa saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 3. pantu (38). Attiecībā uz Eurodac un DubliNet šī regula ir jauns ar Eurodac saistīts pasākums nozīmē, kas paredzēta Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (39). Tādējādi, ja Šveices Konfederācija nolemj šo regulu ieviest savā iekšējā tiesību sistēmā, tās delegācijai būtu jāpiedalās aģentūras valdē. Lai paredzētu turpmākus detalizētus noteikumus, kas ļautu Šveices Konfederācijai piedalīties aģentūras darbībās, Savienībai ar Šveices Konfederāciju būtu jānoslēdz vēl viena vienošanās.

(56)

Attiecībā uz Lihtenšteinu saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (40), šī regula, ciktāl tā attiecas uz SIS II un VIS, IIS un ETIAS, ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A, B un G punktā, kurus lasa saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (41) 3. pantu.

Attiecībā uz Eurodac un DubliNet saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (42), šī regula ir jauns pasākums. Tādējādi, ja Lihtenšteinas Firstiste nolemj šo regulu ieviest savā iekšējā tiesību sistēmā, tās delegācijai būtu jāpiedalās aģentūras valdē. Lai paredzētu turpmākus detalizētus noteikumus, kas ļautu Lihtenšteinas Firstistei piedalīties aģentūras darbībās, Savienībai ar Lihtenšteinas Firstisti būtu jānoslēdz vēl viena vienošanās,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN MĒRĶI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“aģentūra”).

2.   Ar šo regulu izveidotā aģentūra aizstāj Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011, un turpina tās darbu.

3.   Aģentūra ir atbildīga par Šengenas informācijas sistēmas (SIS II), Vīzu informācijas sistēmas (VIS) un Eurodac darbības pārvaldību.

4.   Aģentūra ir atbildīga par ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS), DubliNet un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) sagatavošanu, izstrādi un/vai darbības pārvaldību.

5.   Aģentūrai var uzticēt, balstoties uz LESD 67. līdz 89. pantu, sagatavot, izstrādāt un/vai pārvaldīt tādu lielapjoma IT sistēmu, arī jau esošu, darbību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas nav minētas šā panta 3. un 4. punktā, bet vienīgi tad, ja to paredz attiecīgie Savienības tiesību akti, ar kuriem reglamentē minētās sistēmas, attiecīgos gadījumos ņemot vērā šīs regulas 14. pantā minētās norises izpētes jomā un šīs regulas 15. pantā minēto izmēģinājuma projektu rezultātus un koncepciju pamatojumus.

6.   Darbības pārvaldība aptver visus uzdevumus, kas vajadzīgi, lai lielapjoma IT sistēmas funkcionētu saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ir piemērojami katrai no tām, tostarp atbildību par to izmantoto komunikāciju infrastruktūru. Minētās lielapjoma IT sistēmas neapmainās ar datiem, nedz arī ļauj dalīties ar informāciju vai zināšanām, ja vien to neparedz konkrēts Savienības tiesību akts.

7.   Aģentūra ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem:

a)

nodrošināt datu kvalitāti saskaņā ar 12. pantu;

b)

izstrādāt sadarbspējas nodrošināšanai vajadzīgās darbības saskaņā ar 13. pantu;

c)

veikt izpētes darbības saskaņā ar 14. pantu;

d)

veikt izmēģinājuma projektus, sagatavot koncepciju pamatojumus un veikt testēšanas darbības saskaņā ar 15. pantu; un

e)

sniegt atbalstu dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar 16. pantu.

2. pants

Mērķi

Neskarot Komisijas un dalībvalstu attiecīgos pienākumus, ko uzliek Savienības tiesību akti, kuri reglamentē lielapjoma IT sistēmas, aģentūra nodrošina:

a)

lielapjoma IT sistēmu izstrādi ar atbilstošas projektu vadības struktūras izmantojumu efektīvai šādu sistēmu izstrādei;

b)

lielapjoma IT sistēmu efektīvu, drošu un nepārtrauktu darbību;

c)

lielapjoma IT sistēmu efektīvu un finansiāli atbildīgu pārvaldību;

d)

pietiekami kvalitatīvus pakalpojumus lielapjoma IT sistēmu lietotājiem;

e)

pastāvīgus un nepārtrauktus pakalpojumus;

f)

augstu datu aizsardzības pakāpi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, tostarp īpašiem noteikumiem, kas attiecas uz katru lielapjoma IT sistēmu;

g)

pietiekamu datu un fiziskās drošības pakāpi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, tostarp konkrētiem noteikumiem, kas attiecas uz katru lielapjoma IT sistēmu.

II NODAĻA

AĢENTŪRAS UZDEVUMI

3. pants

Ar SIS II saistītie uzdevumi

Attiecībā uz SIS II aģentūra veic:

a)

uzdevumus, kas uzticēti pārvaldības iestādei ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumu 2007/533/TI; un

b)

uzdevumus saistībā ar mācībām par SIS II tehnisku izmantojumu, jo īpaši SIRENE (SIRENE – Supplementary Information Request at the National Entries) personāla un ekspertu mācībām par SIS II tehniskiem aspektiem saistībā ar Šengenas izvērtēšanu.

4. pants

Ar VIS saistītie uzdevumi

Attiecībā uz VIS aģentūra veic:

a)

uzdevumus, kas pārvaldības iestādei uzticēti ar Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Lēmumu 2008/633/TI; un

b)

uzdevumus, kas saistīti ar mācībām par VIS tehnisko izmantojumu un ekspertu mācībām par VIS tehniskajiem aspektiem saistībā ar Šengenas izvērtēšanu.

5. pants

Ar Eurodac saistītie uzdevumi

Attiecībā uz Eurodac aģentūra veic:

a)

uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 603/2013; un

b)

uzdevumus, kas saistīti ar mācībām par Eurodac tehnisko izmantojumu.

6. pants

Ar IIS saistītie uzdevumi

Attiecībā uz IIS aģentūra veic:

a)

uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) 2017/2226; un

b)

uzdevumus, kas saistīti ar mācībām par IIS tehnisko izmantojumu un ekspertu mācībām par IIS tehniskajiem aspektiem saistībā ar Šengenas izvērtēšanu.

7. pants

Ar ETIAS saistītie uzdevumi

Attiecībā uz ETIAS aģentūra veic:

a)

uzdevumus, kas tai uzticēti ar Regulu (ES) 2018/1240; un

b)

uzdevumus, kas saistīti ar mācībām par ETIAS tehnisko izmantojumu un ekspertu mācībām par ETIAS tehniskajiem aspektiem saistībā ar Šengenas izvērtēšanu.

8. pants

Ar DubliNet saistītie uzdevumi

Attiecībā uz DubliNet aģentūra veic:

a)

DubliNet – atsevišķa droša elektroniskās pārsūtīšanas kanāla starp dalībvalstu iestādēm, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1560/2003 18. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (43) 31., 32. un 34. panta nolūkos – darbības pārvaldību; un

b)

uzdevumus, kas saistīti ar mācībām par DubliNet tehnisko izmantojumu.

9. pants

Ar citu lielapjoma IT sistēmu sagatavošanu, izstrādi un darbības pārvaldību saistīti uzdevumi

Ja aģentūrai ir uzticēta citu 1. panta 5. punktā minēto lielapjoma IT sistēmu sagatavošana, izstrāde un/vai darbības pārvaldība, tā attiecīgi veic uzdevumus, kas tai uzticēti atbilstoši Savienības tiesību aktam, kurš reglamentē attiecīgo sistēmu, kā arī uzdevumus, kas saistīti ar mācībām par šo sistēmu tehnisko izmantojumu.

10. pants

Tehniski risinājumi, kam pirms ieviešanas vajadzīgi īpaši nosacījumi

Ja Savienības tiesību aktos, ar ko reglamentē sistēmas, aģentūrai prasīts, lai tā nodrošinātu minēto sistēmu darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, un neskarot minētos Savienības tiesību aktus, aģentūra īsteno tehniskus risinājumus, lai ievērotu minētās prasības. Ja minētajiem tehniskajiem risinājumiem ir vajadzīga sistēmas vai sistēmas sastāvdaļu dublēšana, tos īsteno tikai tad, ja ir veikts neatkarīgs ietekmes novērtējums un izmaksu un ieguvumu analīze, kas aģentūrai ir jāpasūta, un pēc apspriešanās ar Komisiju un pozitīva valdes lēmuma. Šajā ietekmes novērtējumā arī pārbauda tā brīža un nākotnes vajadzības attiecībā uz to tehnisko biroju mitināšanas kapacitāti, kuri ir saistīti ar šādu tehnisko risinājumu izstrādāšanu un iespējamiem riskiem, kas saistīti ar pašreizējo darbības konfigurāciju.

11. pants

Ar komunikāciju infrastruktūru saistīti uzdevumi

1.   Aģentūra pilda visus uzdevumus, kuri saistīti ar to sistēmu komunikāciju infrastruktūru, kas tai uzticētas ar Savienības tiesību aktiem, kuri reglamentē sistēmas, izņemot tās sistēmas, kas savā komunikāciju infrastruktūrā izmanto EuroDomain. Attiecībā uz minētajām sistēmām, kas šādi izmanto EuroDomain, Komisija atbild par budžeta izpildi, iegādi un atjaunošanu un līgumiskiem jautājumiem. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē sistēmas, kuras izmanto EuroDomain, uzdevumi, kas saistīti ar komunikāciju infrastruktūru, tostarp darbības pārvaldību un drošību, ir sadalāmi starp aģentūru un Komisiju. Lai nodrošinātu to attiecīgo pienākumu izpildes saskaņotību, aģentūra un Komisija vienojas par darba organizāciju un atspoguļo to saprašanās memorandā.

2.   Komunikāciju infrastruktūru pienācīgi pārvalda un kontrolē tā, lai to aizsargātu no apdraudējumiem un nodrošinātu komunikāciju infrastruktūras un sistēmu drošību, tostarp ar komunikāciju infrastruktūras palīdzību veiktās datu apmaiņas drošību.

3.   Aģentūra pieņem atbilstīgus pasākumus, tostarp drošības plānus, lai – jo īpaši ar attiecīgiem šifrēšanas paņēmieniem – cita starpā nepieļautu to, ka personas datu pārraides vai datu nesēju transportēšanas laikā ir iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana. Visa komunikāciju infrastruktūrā apritē esošā ar sistēmu saistītā darbības informācija ir šifrēta.

4.   Ar komunikāciju infrastruktūras piegādi, uzstādīšanu, uzturēšanu un uzraudzību saistītos uzdevumus var uzticēt ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046. Šādus uzdevumus veic aģentūras atbildībā un ciešā pārraudzībā.

Veicot pirmajā daļā minētos uzdevumus visām ārējām privātā sektora vienībām vai struktūrām, tostarp tīkla operatoriem, ir saistoši drošības pasākumi, kas minēti 3. punktā, un nav jebkāda veida piekļuves nekādiem darbības datiem, kas glabājas sistēmās vai tiek pārsūtīti, izmantojot komunikācijas infrastruktūru, vai jebkāda veida piekļuves ar SIS II saistītajai SIRENE apmaiņai.

5.   Šifrēšanas atslēgu pārvaldība paliek aģentūras kompetencē, un šo pienākumu nenodod ārējām privātā sektora vienībām. Tas neskar spēkā esošos līgumus par SIS II, VIS un Eurodac komunikāciju infrastruktūru.

12. pants

Datu kvalitāte

Neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz datiem, kas ievadīti sistēmās, aģentūra, cieši iesaistot padomdevēju grupas, kopā ar Komisiju sadarbojas, lai visām šīm sistēmām iedibinātu datu kvalitātes automātiskus kontroles mehānismus un vienotus datu kvalitātes rādītājus un izveidotu ziņošanas un statistikas centrālo repozitoriju, kurā ietverti tikai anonimizēti dati, ievērojot konkrētus to Savienības tiesību aktu noteikumus, kas reglamentē sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantošanu.

13. pants

Sadarbspēja

Ja attiecīgajā Savienības tiesību aktā tiek pieprasīta lielapjoma IT sistēmu sadarbspēja, aģentūra izstrādā nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sadarbspēju.

14. pants

Izpētes pārraudzība

1.   Izpētes jomā aģentūra pārrauga norises, kuras skar SIS II, VIS, Eurodac, IIS, ETIAS, DubliNet un citu 1. panta 5. punktā minēto lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību.

2.   Aģentūra var piedalīties to Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas daļu īstenošanā, kuras ir saistītas ar lielapjoma IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Šajā nolūkā un ja Komisija aģentūrai deleģējusi attiecīgas pilnvaras, aģentūrai ir šādi uzdevumi:

a)

atsevišķu programmas īstenošanas posmu un konkrētu projektu dažu posmu pārvaldība, kas pamatojas uz attiecīgajām Komisijas pieņemtajām darba programmām;

b)

budžeta izpildes un ieņēmumu un izdevumu dokumentu pieņemšana, kā arī visu to darbību veikšana, kas vajadzīgas attiecīgās programmas pārvaldībai; un

c)

atbalsta nodrošināšana programmas īstenošanā.

3.   Aģentūra regulāri un vismaz vienreiz gadā informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un – ar personas datu apstrādi saistītos jautājumos – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju par norisēm, kas minētas šajā pantā, neskarot ziņošanas pienākumus saistībā ar Eiropas Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas, kas minēta 2. punktā, daļu īstenošanu.

15. pants

Izmēģinājuma projekti, koncepciju pamatojumi un testēšanas darbības

1.   Pēc īpaša un precīza Komisijas lūguma, kura par to ir informējusi Eiropas Parlamentu un Padomi vismaz trīs mēnešus pirms šāda lūguma nosūtīšanas, un pēc pozitīva valdes lēmuma aģentūrai var saskaņā ar šīs regulas 19. panta 1. punkta u) apakšpunktu un izmantojot deleģēšanas līgumu uzticēt īstenot izmēģinājuma projektus, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 58. panta 2. punkta a) apakšpunktā, lai izstrādātu lielapjoma IT sistēmas vai pārvaldītu to darbību, ievērojot LESD 67. līdz 89. pantu un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Aģentūra regulāri informē Eiropas Parlamentu, Padomi un – personas datu apstrādes gadījumā – Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju par pirmajā daļā minēto aģentūras īstenoto izmēģinājuma projektu īstenošanas gaitu.

2.   Finanšu apropriācijas izmēģinājuma projektiem, kas minēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 58. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ko lūgusi Komisija saskaņā ar 1. punktu, iekļauj budžetā ilgākais divus finanšu gadus pēc kārtas.

3.   Saskaņā ar 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 pēc Komisijas vai Padomes lūguma, pēc Eiropas Parlamenta informēšanas un pēc valdes pozitīva lēmuma aģentūrai var ar deleģēšanas līgumu uzticēt budžeta izpildes uzdevumus, lai sagatavotu koncepcijas pamatojumus, ko finansē ar Regulu (ES) Nr. 515/2014 izveidoto finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām.

4.   Pēc valdes pozitīva lēmuma aģentūra var plānot un īstenot testēšanas darbības jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula un jebkurš Savienības tiesību akts, kas reglamentē sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

16. pants

Atbalsts dalībvalstīm un Komisijai

1.   Jebkura dalībvalsts var lūgt aģentūru sniegt padomus attiecībā uz to valsts sistēmu savienojumu ar aģentūras pārvaldītajām lielapjoma IT centrālajām sistēmām.

2.   Jebkura dalībvalsts var iesniegt ad hoc atbalsta lūgumu Komisijai, kura, ja vien tā pozitīvi novērtē, ka šāds atbalsts ir nepieciešams ārkārtēju drošības vai migrācijas vajadzību dēļ, lūgumu nekavējoties nodod aģentūrai. Aģentūra informē valdi par šādiem lūgumiem. Dalībvalsti informē, ja Komisijas novērtējums ir negatīvs.

Komisija uzrauga, vai aģentūra ir laicīgi atbildējusi uz dalībvalsts lūgumu. Aģentūras gada darbības pārskatā būtu jāiekļauj detalizēta informācija par darbībām, ko aģentūra ir veikusi, lai sniegtu ad hoc atbalstu dalībvalstīm, un par izmaksām, kas radušās šajā sakarā.

3.   Tāpat aģentūru var lūgt dot padomus vai atbalstu Komisijai tehniskos jautājumos, kas saistīti ar esošajām vai jaunām sistēmām, tostarp ar pētījumiem un testiem. Aģentūra par šādiem lūgumiem informē valdi.

4.   Vismaz piecu dalībvalstu grupa var uzticēt aģentūrai izstrādāt, pārvaldīt un/vai mitināt kopīgu IT komponentu, lai tām palīdzētu īstenot tādu pienākumu tehniskos aspektus, kuri izriet no Savienības tiesību aktiem par decentralizētām sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Minētie kopīgie IT risinājumi neskar lūguma iesniedzēju dalībvalstu pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz šo sistēmu arhitektūru.

Jo īpaši lūguma iesniedzējas dalībvalstis var uzticēt aģentūrai izveidot kopīgu komponentu vai maršrutētāju iepriekšējai pasažieru informācijai un pasažieru datu reģistra datiem kā tehnisku atbalsta instrumentu, lai veicinātu savienojamību ar gaisa pārvadātājiem un palīdzētu dalībvalstīm īstenot Padomes Direktīvu 2004/82/EK (44) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/681 (45). Šādā gadījumā aģentūra centralizēti savāc datus no gaisa pārvadātājiem un nosūta šos datus dalībvalstīm, izmantojot kopīgo komponentu vai maršrutētāju. Lūguma iesniedzējas dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu, ka gaisa pārvadātāji datus nosūta, izmantojot aģentūru.

Aģentūrai uztic uzdevumu izstrādāt, pārvaldīt vai mitināt kopēju IT komponentu tikai pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma un pozitīva valdes lēmuma.

Lūguma iesniedzējas dalībvalstis uztic aģentūrai pirmajā un otrajā daļā minētos uzdevumus ar deleģēšanas nolīgumu, tajā iekļaujot deleģēšanas nosacījumus un izklāstot visu attiecīgo izmaksu aprēķinu un rēķinu sagatavošanas metodi. Visas attiecīgās izmaksas sedz iesaistītās dalībvalstis. Deleģēšanas nolīgums atbilst Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē attiecīgās sistēmas. Aģentūra informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprināto deleģēšanas nolīgumu un visiem grozījumiem tajā.

Citas dalībvalstis var lūgt piedalīties kopīgā IT risinājumā, ja šī iespēja paredzēta deleģēšanas nolīgumā, jo īpaši izklāstot šādas piedalīšanās finansiālo ietekmi. Deleģēšanas nolīgumu attiecīgi maina pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma un pozitīva valdes lēmuma.

III NODAĻA

STRUKTŪRA UN ORGANIZĀCIJA

17. pants

Juridiskais statuss un atrašanās vieta

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra, un tā ir tiesību subjekts.

2.   Katrā dalībvalstī aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko valsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

3.   Aģentūras mītnes vieta ir Tallinā (Igaunija).

Uzdevumus, kas saistīti ar 1. panta 4. un 5. punktā un 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 11. pantā minēto izstrādi un darbības pārvaldību, veic tehniskajā birojā Strasbūrā (Francija).

Dublējuma biroju, kas ir spējīgs nodrošināt lielapjoma IT sistēmas darbību šādas sistēmas atteices gadījumā, izveido Sanktjohannā (Sankt Johann im Pongau, Austrija).

4.   Abus tehniskos birojus var izmantot vienlaicīgai sistēmu darbībai ar noteikumu, ka dublējuma birojs joprojām spēj nodrošināt to darbību vienas vai vairāku sistēmu atteices gadījumā.

5.   Ņemot vērā sistēmu specifisko raksturu, ja aģentūrai rodas nepieciešamība izveidot otru atsevišķu tehnisko biroju Strasbūrā vai Sanktjohannā, vai vajadzības gadījumā abās vietās, lai varētu izmitināt sistēmas, šāda vajadzība ir jāpamato ar neatkarīgu ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi. Valde apspriežas ar Komisiju un ņem vērā tās viedokli pirms paziņošanas budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu saskaņā ar 45. panta 9. punktu īstenot jebkādu projektu, kas saistīts ar īpašumu.

18. pants

Struktūra

1.   Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

padomdevēju grupas.

2.   Aģentūras struktūrā ir:

a)

datu aizsardzības inspektors;

b)

drošības inspektors;

c)

grāmatvedis.

19. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde:

a)

vispārīgi nodrošina aģentūras darbību;

b)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem aģentūras gada budžetu un saskaņā ar V nodaļu pilda citas funkcijas attiecībā uz aģentūras budžetu;

c)

ieceļ izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku un vajadzības gadījumā pagarina viņu pilnvaru termiņu vai atceļ viņus no amata attiecīgi saskaņā ar 25. vai 26. pantu;

d)

īsteno disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un uzrauga viņa darba kvalitāti, tostarp valdes lēmumu īstenošanu, kā arī īsteno disciplināras pilnvaras attiecībā uz izpilddirektora vietnieku, vienojoties ar izpilddirektoru;

e)

ņemot vērā vajadzības attiecībā uz aģentūras darbību un ievērojot pareizu budžeta pārvaldību, pieņem visus lēmumus par aģentūras organizācijas struktūras izveidi un vajadzības gadījumā tās pārveidi;

f)

pieņem aģentūras personāla politiku;

g)

nosaka aģentūras reglamentu;

h)

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

i)

attiecībā uz saviem locekļiem pieņem un aģentūras tīmekļa vietnē publicē noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai;

j)

pieņem detalizētus iekšējos noteikumus un procedūras trauksmes cēlēju aizsardzībai, tostarp atbilstošus komunikācijas kanālus ziņošanai par pārkāpumiem;

k)

atļauj noslēgt darba vienošanās saskaņā ar 41. un 43. pantu;

l)

pēc izpilddirektora priekšlikuma apstiprina izpilddirektoram ar uzņēmējām dalībvalstīm parakstāmo aģentūras mītnes līgumu un līgumus par tehniskajiem un dublējuma birojiem, kas izveidoti saskaņā ar 17. panta 3. punktu;

m)

saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz aģentūras personālu īsteno pilnvaras, kas Ierēdņu civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

n)

vienojoties ar Komisiju, saskaņā ar Ierēdņu civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus, lai būtu spēkā Civildienesta noteikumi;

o)

pieņem vajadzīgos noteikumus valsts ekspertu norīkošanai uz aģentūru;

p)

pieņem aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, tostarp štatu saraksta projektu, un katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz tos Komisijai;

q)

pieņem vienotā programmdokumenta projektu, kurā ietverts aģentūras daudzgadu plāns un tās darba programma nākamajam gadam, kā arī aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizoriskais tāmes projekts, tostarp štatu saraksta projekts, un katru gadu līdz 31. janvārim to, kā arī visas minētā dokumenta atjauninātās redakcijas, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

r)

līdz katra gada 30. novembrim ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar gada budžeta procedūru pieņem vienoto programmdokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu, un nodrošina, ka šā vienotā programmdokumenta galīgā redakcija tiek nosūtīta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un tiek publicēta;

s)

līdz katra gada augusta beigām pieņem starpposma ziņojumu par tā paša gada plānoto darbību īstenošanas virzību un iesniedz to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

t)

novērtē un pieņem aģentūras darbības konsolidēto gada pārskatu par iepriekšējo gadu, kurā jo īpaši sasniegtie rezultāti ir salīdzināti ar gada darba programmas mērķiem, un gan ziņojumu, gan novērtējumu līdz katra gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošina gada darbības pārskata publicēšanu;

u)

veic savas funkcijas saistībā ar aģentūras budžetu, tostarp 15. pantā minēto izmēģinājuma projektu un koncepcijas pamatojuma īstenošanu;

v)

saskaņā ar 49. pantu pieņem aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus;

w)

ievērojot Civildienesta noteikumus, ieceļ grāmatvedi, kurš var būt Komisijas grāmatvedis un kurš savu pienākumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgs;

x)

nodrošina atbilstīgus pēcpasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem dažādos iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un izvērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras (EPPO) veiktajām izmeklēšanām;

y)

pieņem 34. panta 4. punktā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus un regulāri atjaunina tos;

z)

pieņem vajadzīgos drošības pasākumus, tostarp drošības plānu un darbības nepārtrauktības un darbības atjaunošanas plānu katastrofu gadījumiem, kuros ir ņemti vērā padomdevēju grupu drošības ekspertu iespējamie ieteikumi;

aa)

pēc Komisijas apstiprinājuma pieņem drošības noteikumus par klasificētas informācijas un neklasificētas sensitīvas informācijas aizsardzību;

bb)

ieceļ drošības inspektoru;

cc)

saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 ieceļ datu aizsardzības inspektoru;

dd)

pieņem detalizētus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai;

ee)

pieņem ziņojumus par IIS izstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 72. panta 2. punktu un ziņojumus par ETIAS izstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1240; 92. panta 2. punktu;

ff)

pieņem ziņojumus par SIS II tehnisko darbību saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 4. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 4. punktu, par VIS tehnisko darbību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2008/633/TI 17. panta 3. punktu, par IIS tehnisko darbību saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 72. panta 4. punktu un par ETIAS tehnisko darbību saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1240 92. panta 4. punktu;

gg)

pieņem gada ziņojumu par Eurodac centrālās sistēmas darbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 40. panta 1. punktu;

hh)

pieņem oficiālus komentārus par Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ziņojumiem par revīzijām, kas veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 45. panta 2. punktu, Regulas (EK) Nr. 767/2008 42. panta 2. punktu, Regulas (ES) Nr. 603/2013 31. panta 2. punktu, Regulas (ES) 2017/2226 56. panta 2. punktu un Regulas (ES) 2018/1240 67. pantu, un nodrošina atbilstošus pēcpasākumus pēc šīm revīzijām;

ii)

publicē ar SIS II saistītus statistikas datus saskaņā ar attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 50. panta 3. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 66. panta 3. punktu;

jj)

apkopo un publicē statistikas datus par Eurodac centrālās sistēmas darbu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 8. panta 2. punktu;

kk)

publicē statistikas datus saistībā ar IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 63. pantu;

ll)

publicē ar ETIAS saistītus statistikas datus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1240 84. pantu;

mm)

nodrošina, ka ik gadu publicē kompetento iestāžu sarakstu, kas ir pilnvarotas veikt SIS II iekļauto datu tiešu meklēšanu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1987/2006 31. panta 8. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 46. panta 8. punktu, kopā ar SIS II valstu sistēmu biroju (N.SIS II biroji) un SIRENE biroju sarakstu, ievērojot attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1987/2006 7. panta 3. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 7. panta 3. punktu, kā arī kompetento iestāžu sarakstu, ievērojot Regulas (ES) 2017/2226 65. panta 2. punktu, un kompetento iestāžu sarakstu, ievērojot Regulas (ES) 2018/1240 87. panta 2. punktu;

nn)

nodrošina, ka ik gadu publicē vienību sarakstu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 603/2013 27. panta 2. punktu;

oo)

nodrošina, ka visos aģentūras lēmumos un darbībās, kas ietekmē lielapjoma IT sistēmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ir ievērots tiesu iestāžu neatkarības princips;

pp)

veic jebkādus citus uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo regulu.

Neskarot noteikumus par attiecīgo iestāžu, kas minētas pirmās daļas mm) apakšpunktā minētajos Savienības tiesību aktos, sarakstu publicēšanu un ja pienākums publicēt un regulāri atjaunināt šos sarakstus aģentūras tīmekļa vietnē jau nav paredzēts minētajos tiesību aktos, valde nodrošina šādu publicēšanu un pastāvīgu atjaunināšanu.

2.   Valde saskaņā ar Ierēdņu civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Ierēdņu civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, ar kuriem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

3.   Valde var konsultēt izpilddirektoru visos jautājumos, kas ir cieši saistīti ar lielapjoma IT sistēmu izstrādi vai darbības pārvaldību, un par darbībām, kas saistītas ar izpēti, izmēģinājuma projektiem, koncepcijas pamatojumiem un testēšanas darbībām.

20. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ietilpst viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi pārstāvji no Komisijas. Katram pārstāvim ir balsstiesības saskaņā ar 23. pantu.

2.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā vai tad, kad loceklis tiek ievēlēts par valdes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku un vada valdes sanāksmi. Valdes locekļus un viņu aizstājējus, ņemot vērā viņu attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes, ieceļ, pamatojoties uz viņu lielo pieredzi attiecīgajā jomā un speciālajām zināšanām lielapjoma IT sistēmu jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un viņu zināšanām par datu aizsardzību. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

3.   Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi, un tas ir atjaunināms. Pilnvaru termiņam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā līdz to atkārtotai iecelšanai vai nomaiņai.

4.   Aģentūras darbībās piedalās valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos. Tās katra valdē ieceļ vienu pārstāvi un vienu aizstājēju.

21. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Valde ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no to valdes locekļu vidus, ko ir iecēlušas dalībvalstis, kurām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem pilnībā saistības uzliek visi Savienības tiesību akti, kas reglamentē visu aģentūras pārvaldīto lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto amata pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš.

22. pants

Valdes sanāksmes

1.   Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.   Izpilddirektors piedalās apspriešanā, un viņam nav balsstiesību.

3.   Regulārās sanāksmēs valde sanāk vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma, izpilddirektora pieprasījuma vai vismaz trešdaļas valdes balsstiesīgo locekļu pieprasījuma.

4.   Eiropols un Eurojust var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Lēmuma 2007/533/TI piemērošanu. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par SIS II saistībā ar Regulas (ES) 2016/1624 piemērošanu.

Eiropols var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par VIS saistībā ar Lēmuma 2008/633/TI piemērošanu vai ja darba kārtībā ir jautājums par Eurodac saistībā ar Regulas (ES) Nr. 603/2013 piemērošanu.

Eiropols var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā arī tad, ja darba kārtībā ir jautājums par IIS saistībā ar Regulas (ES) 2017/2226 piemērošanu vai ja darba kārtībā ir jautājums par ETIAS saistībā ar Regulas (ES) 2018/1240 piemērošanu. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra arī var piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā, ja darba kārtībā ir jautājums par ETIAS saistībā ar Regulas (ES) 2018/1240 piemērošanu.

Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis to varētu interesēt.

5.   Valdes locekļiem un viņu aizstājējiem, ievērojot valdes reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, jo īpaši tie, kas ir padomdevēju grupu locekļi.

6.   Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

23. pants

Balsošanas noteikumi valdē

1.   Neskarot šā panta 5. punktu, 19. panta 1. punkta b) un r) apakšpunktu, 21. panta 1. punktu un 25. panta 8. punktu, valdes lēmumus pieņem ar visu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.   Neskarot 3. un 4. punktu, katram valdes loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.   Ikviens loceklis, ko ir iecēlusi kāda dalībvalsts, kurai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds Savienības tiesību akts, kas reglamentē aģentūras pārvaldītas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, var balsot par jautājumu, kas attiecas uz šo lielapjoma IT sistēmu.

Dānija var balsot par jautājumiem, kas saistīti ar lielapjoma IT sistēmu, ja tā saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 22 izlemj, ka tā savos tiesību aktos īstenos Savienības tiesību aktu, kas reglamentē konkrētās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

4.   Regulas 42. pantu piemēro attiecībā uz tādu valstu pārstāvju balsstiesībām, kuras noslēgušas nolīgumus ar Savienību par savu asociāciju Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos.

5.   Ja locekļiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai balsojums attiecas uz konkrētu lielapjoma IT sistēmu, tad ikvienu lēmumu, kurā konstatēts, ka šis balsojums neattiecas uz konkrēto lielapjoma IT sistēmu, pieņem ar balsstiesīgo valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

6.   Priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, kad viņš aizvieto priekšsēdētāju, nepiedalās balsošanā. Priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka, kad viņš aizvieto priekšsēdētāju, tiesības balsot īsteno aizstājējs.

7.   Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

8.   Valdes reglamentā nosaka precīzāku balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un, attiecīgā gadījumā, visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

24. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Izpilddirektors pārvalda aģentūru. Izpilddirektors palīdz un atskaitās valdei. Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par viņa pienākumu izpildi.

2.   Izpilddirektors ir aģentūras likumīgais pārstāvis.

3.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas aģentūrai uzticēti ar šo regulu. Konkrēti, izpilddirektors ir atbildīgs par:

a)

aģentūras ikdienas darba administrēšanu;

b)

to, lai aģentūras darbība noritētu saskaņā ar šo regulu;

c)

to, lai valdes pieņemto procedūru, lēmumu, stratēģiju, programmu un darbību sagatavošana un īstenošana notiktu atbilstīgi ierobežojumiem, kas noteikti šajā regulā, tās īstenošanas noteikumos un piemērojamos Savienības tiesību aktos;

d)

vienotā programmdokumenta sagatavošanu un iesniegšanu valdei pēc apspriešanās ar Komisiju un padomdevēju grupām;

e)

vienotā programmdokumenta īstenošanu un ziņojumu sniegšanu valdei par tā īstenošanu;

f)

starpposma ziņojuma par progresu tajā pašā gadā plānoto darbību īstenošanā sagatavošanu un – pēc apspriešanās ar padomdevēju grupām – iesniegšanu pieņemšanai valdē līdz katra gada augusta beigām;

g)

konsolidētā gada pārskata par aģentūras darbību sagatavošanu un – pēc apspriešanās ar padomdevēju grupām – iesniegšanu valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

h)

rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF un EPPO izmeklēšanām, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai divreiz gadā un valdei regulāri;

i)

to, lai, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, neskarot EPPO un OLAF kompetenci izmeklēšanas jomā, un veicot efektīvas pārbaudes, kā arī gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus, tostarp finansiālus, sodus, tiktu aizsargātas Savienības finanšu intereses;

j)

aģentūras stratēģijas krāpšanas apkarošanai sagatavošanu un iesniegšanu valdei apstiprināšanai, kā arī šīs stratēģijas pienācīgas un laicīgas īstenošanas uzraudzību;

k)

aģentūrai piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu un iesniegšanu pieņemšanai valdē pēc apspriešanās ar Komisiju;

l)

nākamā gada budžeta projekta sagatavošanu, kas veidots, pamatojoties uz līdzekļu sadalījumu pa darbības jomām;

m)

aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu;

n)

aģentūras budžeta izpildi;

o)

efektīvas sistēmas izveidi un īstenošanu, lai ļautu regulāri pārraudzīt un izvērtēt:

i)

lielapjoma IT sistēmas, tostarp statistiku; un

ii)

aģentūru, tostarp to, cik efektīvi un produktīvi ir sasniegti tās mērķi;

p)

to, lai, neskarot Ierēdņu civildienesta noteikumu 17. pantu, tiktu noteiktas konfidencialitātes prasības ar mērķi panākt atbilstību Regulas (EK) Nr. 1987/2006 17. pantam, Lēmuma 2007/533/TI 17. pantam, Regulas (EK) Nr. 767/2008 26. panta 9. punktam, Regulas (ES) Nr. 603/2013 4. panta 4. punktam; Regulas (ES) 2017/2226 37. panta 4. punktam un Regulas (EU) 2018/1240 74. panta 2. punktam;

q)

sarunu risināšanu par aģentūras mītnes līgumu un līgumiem par tehniskajiem un dublējuma birojiem ar uzņēmējām dalībvalstīm un pēc tam, kad līgumus būs apstiprinājusi valde, to parakstīšanu;

r)

praktisku pasākumu sagatavošanu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai un to iesniegšanu pieņemšanai valdē;

s)

vajadzīgo drošības pasākumu, tostarp drošības plāna un darbības nepārtrauktības un darbības atjaunošanas plāna katastrofu gadījumiem, sagatavošanu un – pēc apspriešanās ar attiecīgo padomdevēju grupu – to iesniegšanu pieņemšanai valdē;

t)

ziņojumu sagatavošanu par katras 19. panta 1. punkta ff) apakšpunktā minētās lielapjoma IT sistēmas tehnisko darbību un 19. panta 1. punkta gg) apakšpunktā minētā gada pārskata sagatavošanu par Eurodac centrālās sistēmas darbību, pamatojoties uz pārraudzības un izvērtējuma rezultātiem, un – pēc apspriešanās ar attiecīgo padomdevēju grupu – to iesniegšanu pieņemšanai valdē;

u)

ziņojumu sagatavošanu par IIS izstrādi, kas minēta Regulas (ES) 2017/2226 72. panta 2. punktā, un par ETIAS izstrādi, kas minēta Regulas (ES) 2018/1240 92. panta 2. punktā, un šo ziņojumu iesniegšanu pieņemšanai valdē;

v)

to kompetento iestāžu ikgadējā saraksta, kuras ir pilnvarotas veikt SIS II iekļauto datu tiešu meklēšanu, tostarp N.SIS II biroju un SIRENE biroju saraksta un to kompetento iestāžu saraksta, kuras ir pilnvarotas veikt IIS un ETIAS sistēmā iekļauto datu tiešu meklēšanu, sagatavošanu publicēšanai, kas minēti 19. panta 1. punkta mm) apakšpunktā, un vienību sarakstu, kas minēts 19. panta 1. punkta nn) apakšpunktā, un šo sarakstu iesniegšanu pieņemšanai valdē.

4.   Izpilddirektors veic jebkādus citus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

5.   Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams atrast vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai aģentūras uzdevumus veiktu iedarbīgā un efektīvā veidā un minētajā nolūkā izveidotu vietējo biroju. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas izpilddirektors saņem Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu iepriekšēju piekrišanu. Izpilddirektora lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un aģentūras administratīvo funkciju dublēšanās. Darbības, ko veic tehniskajos birojos, neveic vietējā birojā.

25. pants

Izpilddirektora iecelšana

1.   Atklātā un pārredzamā atlases procedūrā valde ieceļ izpilddirektoru, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti. Minētā atlases procedūra paredz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citā piemērotā plašsaziņas līdzeklī publicēt uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Valde ieceļ izpilddirektoru, pamatojoties uz nopelniem, apliecinātu pieredzi lielapjoma IT sistēmu jomā, administratīvām, finanšu vadības un vadītāja iemaņām un zināšanām par datu aizsardzību.

2.   Pirms iecelšanas Komisijas ierosinātos kandidātus lūdz sniegt paziņojumu kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā vai komitejās un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem. Pēc paziņojuma un atbilžu uzklausīšanas Eiropas Parlaments pieņem atzinumu, kurā izklāstīts tā viedoklis, un tajā var norādīt kandidātu, kuram tas dod priekšroku.

3.   Valde ieceļ izpilddirektoru, ņemot vērā šo viedokli.

4.   Ja valde pieņem lēmumu iecelt citu kandidātu, nevis to, attiecībā uz kuru Eiropas Parlaments norādījis, ka dod tam priekšroku, valde rakstveidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kādā veidā Eiropas Parlamenta atzinums ticis ņemts vērā.

5.   Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā tās veikto izpilddirektora darbības izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

6.   Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

7.   Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas izpilddirektoru aicina sniegt paziņojumu kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā vai komitejās un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

8.   Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

9.   Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu pēc vairākuma tās balsstiesīgo locekļu vai Komisijas priekšlikuma.

10.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru laika pagarināšanu vai viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

11.   Slēdzot darba līgumu ar izpilddirektoru, aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs. Izpilddirektoru pieņem darbā kā aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

26. pants

Izpilddirektora vietnieks

1.   Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks. Izpilddirektora vietnieks arī aizstāj izpilddirektoru viņa prombūtnes laikā. Izpilddirektors nosaka izpilddirektora vietnieka pienākumus.

2.   Izpilddirektora vietnieku ieceļ valde pēc izpilddirektora priekšlikuma. Izpilddirektora vietnieku ieceļ, ņemot vērā nopelnus un pienācīgu administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi. Izpilddirektors izvirza vismaz trīs kandidātus izpilddirektora vietnieka amatam. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Valde ir pilnvarota izpilddirektora vietnieku atbrīvot no amata, pieņemot lēmumu ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

3.   Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde var pagarināt minēto termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Valde šādu lēmumu pieņem ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

27. pants

Padomdevēju grupas

1.   Turpmāk uzskaitītās padomdevēju grupas nodrošina valdei speciālas zināšanas par lielapjoma IT sistēmām un jo īpaši saistībā ar gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu:

a)

SIS II padomdevēju grupa;

b)

VIS padomdevēju grupa;

c)

Eurodac padomdevēju grupa;

d)

IIS-ETIAS padomdevēju grupa;

e)

visas citas padomdevēju grupas, kas saistītas ar kādu lielapjoma IT sistēmu, ja tādas ir paredzētas attiecīgajā Savienības tiesību aktā, kas reglamentē attiecīgās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

2.   Katra dalībvalsts, kurai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem saistības uzliek kāds Savienības tiesību akts, kas reglamentē kādas lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, un Komisija uz četru gadu termiņu, kuru var pagarināt, ieceļ vienu locekli padomdevēju grupā, kas saistīta ar attiecīgo lielapjoma IT sistēmu.

Dānija arī ieceļ locekli padomdevēju grupā, kas saistīta ar lielapjoma IT sistēmu, ja tā saskaņā ar 4. pantu Protokolā Nr. 22 izlemj, ka tā savos tiesību aktos īstenos Savienības tiesību aktu, kas reglamentē attiecīgās lielapjoma IT sistēmas izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

Katra valsts, kas ir asociēta Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos, un kas piedalās konkrētā lielapjoma IT sistēmā, ieceļ vienu locekli padomdevēju grupā, kura saistīta ar attiecīgo lielapjoma IT sistēmu.

3.   Eiropols, Eurojust un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra var iecelt katrs savu pārstāvi SIS II padomdevēju grupā. Eiropols var iecelt vienu pārstāvi arī VIS, Eurodac un IIS-ETIAS padomdevēju grupās. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra arī var iecelt vienu pārstāvi IIS-ETIAS padomdevēju grupā.

4.   Valdes locekļi un viņu aizstājēji nav nevienas padomdevēju grupas locekļi. Izpilddirektoram vai izpilddirektora pārstāvim ir tiesības piedalīties visās padomdevēju grupu sanāksmēs novērotāja statusā.

5.   Padomdevēju grupas vajadzības gadījumā savstarpēji sadarbojas. Padomdevēju grupu darbības un sadarbības procedūras nosaka aģentūras reglamentā.

6.   Gatavojot atzinumu, katras padomdevēju grupas locekļi cenšas panākt konsensu. Ja konsenss netiek panākts, par padomdevēju grupas atzinumu uzskatāma locekļu vairākuma pamatota nostāja. Dokumentē arī locekļu mazākuma pamatotu nostāju vai nostājas. Attiecīgi piemēro 23. panta 3. un 5. punktu. Locekļiem, kas pārstāv valstis, kuras ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos, ir atļauts izteikt viedokļus par jautājumiem, kuros tiem nav balsstiesību.

7.   Visas dalībvalstis un visas valstis, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos, atbalsta padomdevēju grupu pasākumus.

8.   Attiecībā uz padomdevēju grupu priekšsēdētājiem mutatis mutandis piemēro 21. pantu.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

28. pants

Personāls

1.   Aģentūras personālam, tostarp izpilddirektoram, piemēro Civildienesta noteikumus, kā arī pēc Savienības iestāžu vienošanās pieņemtos noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu spēkā esību.

2.   Īstenojot Civildienesta noteikumus, aģentūru uzskata par aģentūru Ierēdņu civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē.

3.   Aģentūras personālā ir ierēdņi, pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki. Valde ik gadu sniedz piekrišanu tādu darba līgumu gadījumā, ko izpilddirektors paredz atjaunot, ja šādas atjaunošanas rezultātā minētie līgumi saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību kļūtu par līgumiem uz nenoteiktu laiku.

4.   Aģentūra nepieņem darbā pagaidu darbiniekus tādu pienākumu veikšanai, ko uzskata par sensitīviem finanšu pienākumiem.

5.   Komisija un dalībvalstis ierēdņus vai valsts ekspertus var norīkot uz aģentūru uz laiku. Valde pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valsts ekspertu norīkošanu uz aģentūru.

6.   Neskarot Ierēdņu civildienesta noteikumu 17. pantu, aģentūra piemēro attiecīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības.

7.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus, kas minēti Ierēdņu civildienesta noteikumu 110. pantā.

29. pants

Sabiedrības intereses

Valdes locekļi, izpilddirektors, izpilddirektora vietnieks un padomdevēju grupu locekļi apņemas darboties sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā viņi sniedz ikgadēju rakstisku, publisku saistību deklarāciju, ko publicē aģentūras tīmekļa vietnē.

Valdes un padomdevēju grupu locekļu sarakstu publicē aģentūras tīmekļa vietnē.

30. pants

Mītnes līgums un līgumi par tehniskajiem birojiem

1.   Nepieciešamos noteikumus par aģentūrai piešķiramajām telpām uzņēmējās dalībvalstīs un pakalpojumiem, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāsniedz, kā arī īpašos noteikumus, kas uzņēmējās dalībvalstīs piemērojami valdes locekļiem, izpilddirektoram, citiem aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka aģentūras mītnes līgumā un līgumos par tehniskajiem birojiem. Šādus līgumus noslēdz starp aģentūru un uzņēmējām dalībvalstīm pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

2.   Aģentūras uzņēmējas dalībvalstis nodrošina nepieciešamos apstākļus aģentūras pienācīgai darbībai, kuri cita starpā ietver uz Eiropu vērstu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

31. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz aģentūru attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

32. pants

Atbildība

1.   Aģentūras līgumsaistības reglamentē attiecīgajam līgumam piemērojamās tiesības.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko ir radījušas aģentūras struktūrvienības vai tās personāls, pildot savus pienākumus.

4.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto kaitējuma atlīdzināšanu.

5.   Aģentūras darbinieku personisko atbildību pret aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie noteikumi, kas paredzēti Ierēdņu civildienesta noteikumos vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

33. pants

Valodu lietošana

1.   Uz aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1 (46).

2.   Neskarot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 342. pantu, šīs regulas 19. panta 1. punkta r) apakšpunktā minēto vienoto programmdokumentu un 19. panta 1. punkta t) apakšpunktā minēto gada darbības pārskatu sagatavo visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

3.   Valde var pieņemt lēmumu par darba valodām, neskarot 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus.

4.   Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

34. pants

Pārredzamība un komunikācija

1.   Uz aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde nekavējoties pieņem detalizētus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.   Aģentūras pieņemtie lēmumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt Eiropas Ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Savienības Tiesā iesniegtas prasības priekšmets saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti attiecīgi LESD 228. un 263. pantā.

4.   Aģentūra komunicē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas reglamentē lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu, un pēc savas iniciatīvas savas kompetences jomā var iesaistīties komunikācijas darbībās. Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka papildus publikācijām, kas minētas 19. panta 1. punkta r), t), ii), jj), kk) un ll) apakšpunktā un 47. panta 9. punktā, sabiedrībai un visām ieinteresētajām nekavējoties sniedz objektīvu, precīzu, ticamu, vispusīgu un viegli saprotamu informāciju par aģentūras darbību. Komunikācijas darbībām piešķirtie resursi netraucē efektīvi veikt aģentūras uzdevumus, kā minēts 3.–16. pantā. Komunikācijas darbības veic saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi valde.

5.   Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības vērsties pie aģentūras rakstveidā jebkurā no Savienības oficiālajām valodām. Attiecīgajai personai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

35. pants

Datu aizsardzība

1.   Uz aģentūras veikto personas datu apstrādi attiecas Regula (ES) 2018/1725.

2.   Valde pieņem pasākumus Regulas (ES) 2018/1725 piemērošanai, ko veic aģentūra, tostarp pasākumus attiecībā uz datu aizsardzības inspektoru. Minētos pasākumus pieņem pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

36. pants

Personas datu apstrādes mērķi

1.   Aģentūra var apstrādāt personas datus tikai šādiem mērķiem:

a)

ja tas nepieciešams, lai veiktu ar lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību saistītus uzdevumus, kas tai uzticēti Savienības tiesību aktos;

b)

ja tas nepieciešams tās administratīvajiem uzdevumiem.

2.   Ja aģentūra apstrādā personas datus šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajam mērķim, piemēro Regulu (ES) 2018/1725, neskarot īpašos noteikumus par datu aizsardzību un datu drošību, kas paredzēti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

37. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

1.   Aģentūra pieņem pati savus drošības noteikumus, kuru pamatā ir principi un noteikumi, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp noteikumos par šādas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, apstrādi un glabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (47) un 2015/444 (48). Par jebkādu administratīvu vienošanos klasificētas informācijas apmaiņai ar trešās valsts attiecīgajām iestādēm vai, ja tādas vienošanās nav, par jebkādu ārkārtēju ad hoc ESKI izpaušanu šādām iestādēm tiek saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

2.   Valde pieņem šā panta 1. punktā minētos drošības noteikumus. Aģentūra var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu tās informācijas apmaiņu, kura attiecas uz aģentūras uzdevumiem, ar Komisiju un dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām. Aģentūra izstrādā un izmanto informācijas sistēmu, kas ļauj apmainīties ar klasificētu informāciju starp Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām saskaņā ar Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444. Valde saskaņā ar šīs regulas 2. pantu un 19. panta 1. punkta z) apakšpunktu lemj par aģentūras iekšējo struktūru, kas nepieciešama, lai īstenotu pareizus drošības principus.

38. pants

Aģentūras drošība

1.   Aģentūra atbild par drošību un kārtības uzturēšanu tās izmantotajās ēkās, telpās un teritorijās. Aģentūra piemēro drošības principus un attiecīgos noteikumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē lielapjoma IT sistēmu izstrādi, izveidi, darbību un izmantojumu.

2.   Uzņēmējas dalībvalstis veic visus lietderīgos un atbilstošos pasākumus, lai aģentūras izmantoto ēku, telpu un teritorijas tiešā tuvumā uzturētu kārtību un drošību un pienācīgi aizsargātu aģentūru saskaņā ar aģentūras mītnes līgumu un līgumiem par tehniskajiem un dublējuma birojiem, vienlaikus aģentūras pilnvarotām personām garantējot brīvu piekļuvi minētajām ēkām, telpām un teritorijai.

39. pants

Izvērtēšana

1.   Līdz 2023. gada 12. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija, apspriežoties ar valdi, saskaņā ar savām pamatnostādnēm izvērtē aģentūras darbības rezultātus attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, atrašanās vietām un uzdevumiem. Minētajā izvērtējumā arī ietver pārbaudi par to, kā īstenota šī regula un kā un cik lielā mērā aģentūra faktiski piedalās lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībā un koordinētas, izmaksu ziņā efektīvas un saskanīgas IT vides izveidē Savienības līmenī brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Minētajā izvērtējumā jo īpaši novērtē iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Valde var Komisijai iesniegt ieteikumus par grozījumiem šajā regulā.

2.   Ja Komisija uzskata, ka aģentūras turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

3.   Par 1. punktā minētās izvērtēšanas rezultātiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumus publisko.

40. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz aģentūras darbībām attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

41. pants

Sadarbība ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām

1.   Jautājumos, uz ko attiecas šī regula, aģentūra sadarbojas ar Komisiju, citām Savienības iestādēm un citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši tām, kas izveidotas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, lai nodrošinātu cita starpā koordināciju un finansiālus ietaupījumus, izvairītos no dublēšanās un veicinātu sinerģiju un savstarpēju papildināmību attiecībā uz to attiecīgajām darbībām.

2.   Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, pamatojoties uz darba vienošanos, ar ko paredz operatīvās darba metodes.

3.   Kad ir nepieciešams, aģentūra konsultējas ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru par jautājumiem, kas saistīti ar tīklu un informācijas drošību, un īsteno tās sniegtos ieteikumus.

4.   Sadarbība ar Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām notiek darba vienošanās satvarā. Šādu darba vienošanos apstiprina valde, ņemot vērā Komisijas atzinumu. Ja aģentūra neievēro Komisijas atzinumu, tai jāsniedz pamatojums. Attiecīgo pilnvaru ietvaros un neskarot aģentūru pamatuzdevumus, šādas darba vienošanās var paredzēt pakalpojumu koplietošanu aģentūru starpā, kad tas ir vajadzīgs vai nu atrašanās vietu tuvuma dēļ, vai arī politikas jomu dēļ. Šāda darba vienošanās var noteikt izmaksu atgūšanas mehānismu.

5.   Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras izmanto no aģentūras saņemto informāciju tikai savas kompetences ietvaros un tiktāl, ciktāl tās ievēro pamattiesības, tostarp datu aizsardzības prasības. Aģentūras apstrādāto personas datu tālāku nosūtīšanu vai cita veida paziņošanu Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām reglamentē īpašas darba vienošanās attiecībā uz personas datu apmaiņu, un to iepriekš apstiprina Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Aģentūra jebkādus personas datus pārsūta saskaņā ar 35. un 36. pantu. Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi šādas darba vienošanās paredz, ka attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro aģentūra.

42. pants

To valstu dalība, kuras asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos

1.   Aģentūra ir atvērta to valstu dalībai, kuras noslēgušas nolīgumus ar Savienību par savu asociāciju Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītos pasākumos.

2.   Saskaņā ar attiecīgajiem 1. punktā minēto nolīgumu noteikumiem izstrādā mehānismus, kas jo īpaši noteic būtību un mērogu, kādā 1. punktā minētās valstis var piedalīties aģentūras darbā, kā arī detalizētus noteikumus par to dalību, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām, personālu un balsstiesībām.

43. pants

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām un citām attiecīgām vienībām

1.   Aģentūra, ja tas paredzēts kādā Savienības tiesību aktā un ciktāl tas nepieciešams tās uzdevumu veikšanai, slēdzot darba vienošanās, var izveidot un uzturēt attiecības ar starptautiskajām organizācijām un tām pakārtotajām struktūrām, kuru darbību reglamentē starptautiskās publiskās tiesības, vai citām attiecīgām vienībām vai struktūrām, kas ir izveidotas ar divu vai vairāku valstu savstarpēju nolīgumu vai pamatojoties uz šādu nolīgumu.

2.   Saskaņā ar 1. punktu var noslēgt darba vienošanās, kurās jo īpaši nosaka šādas sadarbības tvērumu, raksturu, nolūku un mērogu. Šādas darba vienošanās var noslēgt vienīgi ar valdes atļauju un pēc tam, kad saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

V NODAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1. IEDAĻA

Vienotais programmdokuments

44. pants

Vienotais programmdokuments

1.   Izpilddirektors katru gadu izstrādā projektu vienotajam programmdokumentam nākamajam gadam, kā izklāstīts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantā un attiecīgajos aģentūras finanšu noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 49. pantu, un ņemot vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes.

Vienotajā programmdokumentā ietilpst daudzgadu programma, gada darba programma un aģentūras budžets un informācija par tās resursiem, kā detalizēti izklāstīts aģentūras finanšu noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 49. pantu.

2.   Valde pēc apspriešanās ar padomdevēju grupām pieņem vienotā programmdokumenta projektu un to, kā arī visas vēlākās dokumenta redakcijas, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

3.   Līdz katra gada 30. novembrim valde ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar gada budžeta procedūru pieņem vienoto programmdokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu. Valde nodrošina, ka šā vienotā programmdokumenta galīgo redakciju nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un ka to publicē.

4.   Vienotais programmdokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē. Pieņemto vienoto programmdokumentu tad nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē.

5.   Gada darba programmā nākamajam gadam ietver detalizēti izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Tajā saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtiem finansiālajiem līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma saskan ar 6. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Ja aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza pieņemto gada darba programmu. Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

6.   Daudzgadu programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānojumu. Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu vajadzības gadījumā atjaunina, jo īpaši lai reaģētu uz 39. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

45. pants

Budžeta izveide

1.   Katru gadu izpilddirektors, ņemot vērā aģentūras veiktās darbības, sagatavo aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu saraksta projektu, un iesniedz to valdei.

2.   Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavoto tāmes projektu, valde pieņem aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tostarp štatu saraksta projektu. Līdz katra gada 31. janvārim valde to kā daļu no vienotā programmdokumenta nosūta Komisijai un valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītajos pasākumos.

3.   Komisija tāmes projektu līdz ar Savienības vispārējā budžeta provizorisko projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

4.   Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās subsīdijas apjomu un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

5.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iemaksu apropriācijas aģentūrai.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem aģentūras štatu sarakstu.

7.   Valde pieņem aģentūras budžetu. Budžets kļūst apstiprināts pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā aģentūras budžetu attiecīgi koriģē.

8.   Visiem aģentūras budžeta grozījumiem, tostarp štatu saraksta grozījumiem, piemēro to pašu procedūru, kas piemērojama sākotnējā budžeta noteikšanai.

9.   Neskarot 17. panta 5. punktu, valde cik drīz vien iespējams informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomiem īstenot projektus, kam var būt būtiskas finansiālas sekas sakarā ar tās budžeta finansēšanu, jo īpaši par visiem projektiem, kas ir saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde informē par to Komisiju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paredz sniegt atzinumu, tā informē valdi par šādu ieceri divu nedēļu laikā no brīža, kad saņemta informācija par projektu. Ja nav atbildes, aģentūra var veikt plānotās darbības. Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus piemēro visiem būvprojektiem, kuriem paredzama kāda būtiska ietekme uz aģentūras budžetu.

2. IEDAĻA

Budžeta izklāsts, īstenošana un kontrole

46. pants

Budžeta struktūra

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta visu aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme, kuru atspoguļo aģentūras budžetā.

2.   Aģentūras budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus ienākumu veidus, aģentūras ieņēmumus veido:

a)

Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)

to valstu iemaksa, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītajos pasākumos un kas piedalās aģentūras darbā, kā paredzēts attiecīgajos asociācijas nolīgumos un 42. pantā minētajos mehānismos, kur norādīta to finanšu iemaksa;

c)

Savienības finansējums deleģēšanas nolīgumu veidā saskaņā ar aģentūras finanšu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 49. pantu, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas;

d)

dalībvalstu iemaksas par pakalpojumiem, kas tām sniegti saskaņā ar 16. pantā minēto deleģēšanas nolīgumu;

e)

atgūtās izmaksas, ko Savienības struktūras, biroji un aģentūras samaksājušas par pakalpojumiem, kuri tām sniegti saskaņā ar 41. pantā minēto darba vienošanos; un

f)

visas brīvprātīgās dalībvalstu finanšu iemaksas.

4.   Aģentūras izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

47. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Ar aģentūras budžeta izpildi nodarbojas tās izpilddirektors.

2.   Ik gadu izpilddirektors pārsūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

3.   Līdz N+1 finanšu gada 1. martam aģentūras grāmatvedis paziņo Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus par N finanšu gadu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 245. pantu.

4.   Izpilddirektors nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai līdz N+1 gada 31. martam.

5.   Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai aģentūras provizorisko pārskatu par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu, līdz N+1 gada 31. martam.

6.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par aģentūras provizorisko pārskatu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sastāda aģentūras galīgo pārskatu un nosūta to valdei, lai saņemtu atzinumu.

7.   Valde sniedz atzinumu par aģentūras galīgo pārskatu par N gadu.

8.   Līdz N+1 gada 1. jūlijam izpilddirektors nosūta galīgo pārskatu un valdes atzinumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī valstīm, kas ir asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ar Dublinas regulu un Eurodac saistītajos pasākumos.

9.   Galīgo pārskatu par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N+1 gada 15. novembrim.

10.   Izpilddirektors līdz N+1 gada 30. septembrim nosūta atbildi Revīzijas palātai par tās apsvērumiem. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

11.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras raitai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktu.

12.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N+2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

48. pants

Interešu konfliktu novēršana

Aģentūra pieņem iekšējos noteikumus, kuros nosaka, ka tās valdes un padomdevēju grupu locekļi un tās darbinieki izvairās no situācijām, kuras nodarbinātības vai amata pilnvaru laikā var izraisīt interešu konfliktu, un ziņo par šādām situācijām. Minētos noteikumus publicē aģentūras tīmekļa vietnē.

49. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad atkāpšanās no minētās regulas ir īpaši nepieciešama aģentūras darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

50. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (ES) 2017/1939.

2.   Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un nekavējoties pieņem atbilstošos noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto šablonu.

3.   Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus no aģentūras.

4.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (49), OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē aģentūra, ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

5.   Neskarot 1., 2., 3. un 4. punktu, aģentūras līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju lēmumos ietver noteikumus, kuros ir piešķirts skaidrs pilnvarojums Revīzijas palātai, OLAF un EPPO veikt revīzijas un izmeklēšanas atbilstoši to attiecīgajai kompetencei.

VI NODAĻA

GROZĪJUMI CITOS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTOS

51. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 1987/2006

Regulas (EK) Nr. 1987/2006 15. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pārvaldības iestāde ir atbildīga par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar komunikāciju infrastruktūru, jo īpaši:

a)

uzraudzību;

b)

drošību;

c)

dalībvalstu un nodrošinātāja attiecību koordinēšanu;

d)

uzdevumiem saistībā ar budžeta izpildi;

e)

iegādi un atjaunināšanu; un

f)

jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.”

52. pants

Grozījums Lēmumā 2007/533/TI

Padomes Lēmuma 2007/533/TI 15. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pārvaldības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar komunikāciju infrastruktūru, jo īpaši:

a)

uzraudzību;

b)

drošību;

c)

dalībvalstu un nodrošinātāja attiecību koordinēšanu;

d)

uzdevumiem saistībā ar budžeta izpildi;

e)

iegādi un atjaunināšanu; un

f)

jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.”

VII NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

53. pants

Tiesību pārņemšana

1.   Ar šo regulu izveidotā aģentūra ir tiesību pārņēmēja attiecībā uz visiem ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 izveidotās Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā slēgtajiem līgumiem, uzņemtajām saistībām un iegādātajiem īpašumiem.

2.   Šī regula neietekmē ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 izveidotās aģentūras noslēgto līgumu, darba vienošanos un saprašanās memorandu spēkā esību, neskarot jebkādus ar šo regulu ieviestos nepieciešamos grozījumus tajos.

54. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi un padomdevēju grupām

1.   Valdes locekļi, priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kas iecelti attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 13. un 14. pantu turpina veikt savas funkcijas uz atlikušo amata pilnvaru laiku.

2.   Padomdevēju grupu locekļi, priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki, kas iecelti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 19. pantu turpina veikt savas funkcijas uz savu atlikušo amata pilnvaru laiku.

55. pants

Valdes pieņemto iekšējo noteikumu palikšana spēkā

Iekšējie noteikumi un pasākumi, ko valde pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1077/2011, paliek spēkā pēc 2018. gada 11. decembra, neskarot jebkādus šajā regulā prasītos grozījumus tajos.

56. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz izpilddirektoru

Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā izpilddirektoram, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1077/2011 18. pantu, uz atlikušo amata pilnvaru laiku tiek uzticēti šīs regulas 24. pantā paredzētie aģentūras izpilddirektora pienākumi. Pārējie viņa darba līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Ja lēmumu par izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1077/2011 18. panta 4. punktu pieņem pirms 2018. gada 11. decembra, pilnvaru termiņu automātiski pagarina līdz 2022. gada 31. oktobrim.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Aizstāšana un atcelšana

Ar šo Regula (ES) Nr. 1077/2011 tiek aizstāta attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša.

Tāpēc Regulu (ES) Nr. 1077/2011 atceļ.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar šīs regulas pielikumā esošo atbilstības tabulu.

58. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2018. gada 11. decembra. Tomēr šīs regulas 19. panta 1. punkta x) apakšpunktu, 24. panta 3. punkta h) un i) apakšpunktu un 50. panta 5. punktu, ciktāl tajos minēta EPPO, un šīs regulas 50. panta 1. punktu, ciktāl tas atsaucas uz Regulu (ES) 2017/1939, piemēro no dienas, ko nosaka Komisija lēmumā, kas paredzēts Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otrajā daļā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2018. gada 14. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

K. EDTSTADLER


(1)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 9. novembra lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 407/2002 (2002. gada 28. februāris), ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 603/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, un par dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola pieprasījumiem veikt salīdzināšanu ar Eurodac datiem tiesībaizsardzības nolūkos, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 180, 29.6.2013., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2226 (2017. gada 30. novembris), ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikuma datus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos un groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu un Regulu (EK) Nr. 767/2008 un Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 327, 9.12.2017., 20. lpp.).

(12)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1560/2003 (2003. gada 2. septembris), ar kuru paredz detalizētus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 922/2009/EK (2009. gada 16. septembris) par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (OV L 280, 3.10.2009., 20. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/2240 (2015. gada 25. novembris), ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA 2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(20)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 526/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004 (OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 39. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(26)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(27)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(28)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(29)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(30)  OV L 66, 8.3.2006., 38. lpp.

(31)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(32)  Padomes Lēmums (ES) 2018/1600 (2018. gada 28. septembris) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā attiecībā uz Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (OV L 267, 25.10.2018., 3. lpp.).

(33)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(34)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(35)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(36)  OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.

(37)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(38)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(39)  OV L 53, 27.2.2008., 5. lpp.

(40)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(41)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(42)  OV L 160, 18.6.2011., 39. lpp.

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

(44)  Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.).

(45)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132. lpp.).

(46)  Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV P 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(47)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(48)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(49)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (ES) Nr. 1077/2011

Šī regula

 

 

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 3. un 4. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 5. punkts

1. panta 4. punkts

1. panta 6. punkts

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

5.a pants

6. pants

7. pants

8. pants

6. pants

9. pants

10. pants

7. panta 1. un 2. punkts

11. panta 1. punkts

7. panta 3. punkts

11. panta 2. punkts

7. panta 4. punkts

11. panta 3. punkts

7. panta 5. punkts

11. panta 4. punkts

7. panta 6. punkts

11. panta 5. punkts

12. pants

13. pants

8. panta 1. punkts

14. panta 1. punkts

14. panta 2. punkts

8. panta 2. punkts

14. panta 3. punkts

9. panta 1. un 2. punkts

15. panta 1. un 2. punkts

15. panta 3. punkts

15. panta 4. punkts

16. pants

10. panta 1. un 2. punkts

17. panta 1. un 2. punkts

10. panta 3. punkts

24. panta 2. punkts

10. panta 4. punkts

17. panta 3. punkts

17. panta 4. punkts

17. panta 5. punkts

11. pants

18. pants

12. panta 1. punkts

19. panta 1. punkts

19. panta 1. punkta a) apakšpunkts

19. panta 1. punkta b) apakšpunkts

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

19. panta 1. punkta c) apakšpunkts

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

19. panta 1. punkta d) apakšpunkts

12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

19. panta 1. punkta e) apakšpunkts

19. panta 1. punkta f) apakšpunkts

12. panta 1. punkta d) apakšpunkts

19. panta 1. punkta g) apakšpunkts

19. panta 1. punkta h) apakšpunkts

19. panta 1. punkta i) apakšpunkts

19. panta 1. punkta j) apakšpunkts

19. panta 1. punkta k) apakšpunkts

12. panta 1. punkta e) apakšpunkts

19. panta 1. punkta l) apakšpunkts

19. panta 1. punkta m) apakšpunkts

12. panta 1. punkta f) apakšpunkts

19. panta 1. punkta n) apakšpunkts

12. panta 1. punkta g) apakšpunkts

19. panta 1. punkta o) apakšpunkts

19. panta 1. punkta p) apakšpunkts

12. panta 1. punkta h) apakšpunkts

19. panta 1. punkta q) apakšpunkts

12. panta 1. punkta i) apakšpunkts

19. panta 1. punkta q) apakšpunkts

12. panta 1. punkta j) apakšpunkts

19. panta 1. punkta r) apakšpunkts

19. panta 1. punkta s) apakšpunkts

12. panta 1. punkta k) apakšpunkts

19. panta 1. punkta t) apakšpunkts

12. panta 1. punkta l) apakšpunkts

19. panta 1. punkta u) apakšpunkts

12. panta 1. punkta m) apakšpunkts

19. panta 1. punkta v) apakšpunkts

12. panta 1. punkta n) apakšpunkts

19. panta 1. punkta w) apakšpunkts

12. panta 1. punkta o) apakšpunkts

19. panta 1. punkta x) apakšpunkts

19. panta 1. punkta y) apakšpunkts

12. panta 1. punkta p) apakšpunkts

19. panta 1. punkta z) apakšpunkts

12. panta 1. punkta q) apakšpunkts

19. panta 1. punkta bb) apakšpunkts

12. panta 1. punkta r) apakšpunkts

19. panta 1. punkta cc) apakšpunkts

12. panta 1. punkta s) apakšpunkts

19. panta 1. punkta dd) apakšpunkts

12. panta 1. punkta t) apakšpunkts

19. panta 1. punkta ff) apakšpunkts

12. panta 1. punkta u) apakšpunkts

19. panta 1. punkta gg) apakšpunkts

12. panta 1. punkta v) apakšpunkts

19. panta 1. punkta hh) apakšpunkts

12. panta 1. punkta w) apakšpunkts

19. panta 1. punkta ii) apakšpunkts

12. panta 1. punkta x) apakšpunkts

19. panta 1. punkta jj) apakšpunkts

19. panta 1. punkta ll) apakšpunkts

12. panta 1. punkta y) apakšpunkts

19. panta 1. punkta mm) apakšpunkts

12. panta 1. punkta z) apakšpunkts

19. panta 1. punkta nn) apakšpunkts

19. panta 1. punkta oo) apakšpunkts

12. panta 1. punkta aa) apakšpunkts

19. panta 1. punkta pp) apakšpunkts

12. panta 1. punkta sa) apakšpunkts

19. panta 1. punkta ee) apakšpunkts

12. panta 1. punkta xa) apakšpunkts

19. panta 1. punkta kk) apakšpunkts

12. panta 1. punkta za) apakšpunkts

19. panta 1. punkta mm) apakšpunkts

19. panta 1. punkta otrā daļa

19. panta 2. punkts

12. panta 2. punkts

19. panta 3. punkts

13. panta 1. punkts

20. panta 1. punkts

13. panta 2. un 3. punkts

20. panta 2. punkts

13. panta 4. punkts

20. panta 3. punkts

13. panta 5. punkts

20. panta 4. punkts

14. panta 1. un 3. punkts

21. panta 1. punkts

14. panta 2. punkts

21. panta 2. punkts

15. panta 1. punkts

22. panta 1. un 3. punkts

15. panta 2. punkts

22. panta 2. punkts

15. panta 3. punkts

22. panta 5. punkts

15. panta 4. un 5. punkts

22. panta 4. punkts

15. panta 6. punkts

22. panta 6. punkts

16. panta 1. līdz 5. punkts

23. panta 1. līdz 5. punkts

23. panta 6. punkts

16. panta 6. punkts

23. panta 7. punkts

16. panta 7. punkts

23. panta 8. punkts

17. panta 1. un 4. punkts

24. panta 1. punkts

17. panta 2. punkts

17. panta 3. punkts

17. panta 5. un 6. punkts

24. panta 3. punkts

17. panta 5. punkta a) apakšpunkts

24. panta 3. punkta a) apakšpunkts

17. panta 5. punkta b) apakšpunkts

24. panta 3. punkta b) apakšpunkts

17. panta 5. punkta c) apakšpunkts

24. panta 3. punkta c) apakšpunkts

17. panta 5. punkta d) apakšpunkts

24. panta 3. punkta o) apakšpunkts

17. panta 5. punkta e) apakšpunkts

22. panta 2. punkts

17. panta 5. punkta f) apakšpunkts

19. panta 2. punkts

17. panta 5. punkta g) apakšpunkts

24. panta 3. punkta p) apakšpunkts

17. panta 5. punkta h) apakšpunkts

24. panta 3. punkta q) apakšpunkts

17. panta 6. punkta a) apakšpunkts

24. panta 3. punkta d) un g) apakšpunkts

17. panta 6. punkta b) apakšpunkts

24. panta 3. punkta k) apakšpunkts

17. panta 6. punkta c) apakšpunkts

24. panta 3. punkta d) apakšpunkts

17. panta 6. punkta d) apakšpunkts

24. panta 3. punkta l) apakšpunkts

17. panta 6. punkta e) apakšpunkts

17. panta 6. punkta f) apakšpunkts

17. panta 6. punkta g) apakšpunkts

24. panta 3. punkta r) apakšpunkts

17. panta 6. punkta h) apakšpunkts

24. panta 3. punkta s) apakšpunkts

17. panta 6. punkta i) apakšpunkts

24. panta 3. punkta t) apakšpunkts

17. panta 6. punkta j) apakšpunkts

24. panta 3. punkta v) apakšpunkts

17. panta 6. punkta k) apakšpunkts

24. panta 3. punkta u) apakšpunkts

17. panta 7. punkts

24. panta 4. punkts

24. panta 5. punkts

18. pants

25. pants

18. panta 1. punkts

25. panta 1. un 10. punkts

18. panta 2. punkts

25. panta 2., 3. un 4. punkts

18. panta 3. punkts

25. panta 5. punkts

18. panta 4. punkts

25. panta 6. punkts

18. panta 5. punkts

25. panta 7. punkts

18. panta 6. punkts

24. panta 1. punkts

25. panta 8. punkts

18. panta 7. punkts

25. panta 9. un 10. punkts

25. panta 11. punkts

26. pants

19. pants

27. pants

20. pants

28. pants

20. panta 1. un 2. punkts

28. panta 1. un 2. punkts

20. panta 3. punkts

20. panta 4. punkts

28. panta 3. punkts

20. panta 5. punkts

28. panta 4. punkts

20. panta 6. punkts

28. panta 5. punkts

20. panta 7. punkts

28. panta 6. punkts

20. panta 8. punkts

28. panta 7. punkts

21. pants

29. pants

22. pants

30. pants

23. pants

31. pants

24. pants

32. pants

25. panta 1. un 2. punkts

33. panta 1. un 2. punkts

33. panta 3. punkts

25. panta 3. punkts

33. panta 4. punkts

26. un 27. pants

34. pants

28. panta 1. punkts

35. panta 1. punkts un 36. panta 2. punkts

28. panta 2. punkts

35. panta 2. punkts

36. panta 1. punkts

29. panta 1. un 2. punkts

37. panta 1. punkts

29. panta 3. punkts

37. panta 2. punkts

30. pants

38. pants

31. panta 1. punkts

39. panta 1. punkts

31. panta 2. punkts

39. panta 1. un 3. punkts

39. panta 2. punkts

40. pants

41. pants

43. pants

44. pants

32. panta 1. punkts

46. panta 3. punkts

32. panta 2. punkts

46. panta 4. punkts

32. panta 3. punkts

46. panta 2. punkts

32. panta 4. punkts

45. panta 2. punkts

32. panta 5. punkts

45. panta 2. punkts

32. panta 6. punkts

44. panta 2. punkts

32. panta 7. punkts

45. panta 3. punkts

32. panta 8. punkts

45. panta 4. punkts

32. panta 9. punkts

45. panta 5. un 6. punkts

32. panta 10. punkts

45. panta 7. punkts

32. panta 11. punkts

45. panta 8. punkts

32. panta 12. punkts

45. panta 9. punkts

33. panta 1. līdz 4. punkts

47. panta 1. līdz 4. punkts

47. panta 5. punkts

33. panta 5. punkts

47. panta 6. punkts

33. panta 6. punkts

47. panta 7. punkts

33. panta 7. punkts

47. panta 8. punkts

33. panta 8. punkts

47. panta 9. punkts

33. panta 9. punkts

47. panta 10. punkts

33. panta 10. punkts

47. panta 11. punkts

33. panta 11. apakšpunkts

47. panta 12. punkts

48. pants

34. pants

49. pants

35. panta 1. un 2. punkts

50. panta 1. un 2. punkts

50. panta 3. punkts

35. panta 3. punkts

50. panta 4. un 5. punkts

36. pants

37. pants

42. pants

51. pants

52. pants

53. pants

54. pants

55. pants

56. pants

57. pants

38. pants

58. pants

Pielikums


Top