1.

Sugas aprakstā sniegtā informācija ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka sugas identitāte ir nosakāma bez papildu dokumentu skatīšanas.

2.

Riska novērtējuma tvērums ir skaidri noteikts. Kaut arī kopumā katrai sugai būtu vajadzīgs savs riska novērtējums, dažos gadījumos var būt pamatoti veikt riska novērtējumus, kas aptver vairāk nekā vienu sugu (piem., vienai ģintij piederīgas sugas, kuru pazīmes un ietekme ir līdzīga vai identiska). Ja riska novērtējums aptver vairāk nekā vienu sugu vai ja no tā ir izslēgtas vai tajā ir iekļautas tikai noteiktas pasugas, zemāki taksoni, hibrīdi vai šķirnes, to skaidri norāda (un precizē, kuras ir attiecīgās pasugas, zemākie taksoni, hibrīdi vai šķirnes). Katra šāda izvēle pienācīgi jāpamato.

3.

Sugas taksonomiskās identitātes apraksta elementi:

4.

Sugas vēstures aprakstā iekļauj sugas invāziju vēsturi, kurā norāda invadētās valstis (riska novērtējuma aptvertajā apgabalā un vajadzības gadījumā arī citur) un sniedz hronoloģisku pārskatu par sugas pirmajiem novērošanas gadījumiem, naturalizēšanos un izplatīšanos.

5.

Sugas dabīgā un potenciālā areāla aprakstā precizē, kurā kontinentā vai kontinenta daļā, klimatiskajā zonā un kādos biotopos suga ir dabīgi sastopama. Attiecīgā gadījumā būtu jānorāda, vai suga spēj dabīgā veidā izplatīties riska novērtējuma apgabalā.

1.

Sugas reproduktīvo un izplatīšanās modeļu aprakstā norāda dzīves cikla un uzvedības iezīmes, ar kurām var izskaidrot sugas naturalizēšanās un izplatīšanās spēju. Tādas ir, piemēram, sugas reproduktīvā vai augšanas stratēģija, izkliedes spēja, mūža ilgums, vidiskās un klimatiskās prasības, specifiskas vai vispārīgas iezīmes un cita svarīga pieejamā informācija.

2.

Sugas reproduktīvie modeļi un dinamika. Ietver šādus elementus:

3.

Sugas izplatīšanās modeļi un dinamika. Ietver šādus elementus:

1.

Izskata visus attiecīgos introducēšanas, kā arī izplatīšanās ceļus. Par pamatu ņem izplatības ceļu klasifikāciju, kas izstrādāta ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (1).

2.

Apzinātas introducēšanas ceļi. Ietver šādus elementus:

3.

Neapzinātas introducēšanas ceļi. Ietver šādus elementus:

4.

Preces, ar kurām sugas introdukcija parasti tiek saistīta. Iekļauj preču uzskaitījumu un aprakstu un norāda saistītos riskus (piem., cik liels ir tirdzniecības plūsmas apjoms; cik liela ir varbūtība, ka prece tiek kontaminēta vai kļūst par sugas vektoru).

5.

Apzinātas izplatīšanas ceļi. Ietver šādus elementus:

6.

Neapzinātas izplatīšanas ceļi. Ietver šādus elementus:

7.

Preces, ar kurām sugas izplatīšanās parasti tiek saistīta. Iekļauj preču uzskaitījumu un aprakstu un norāda saistītos riskus (piem., cik liels ir tirdzniecības apjoms; cik liela ir varbūtība, ka prece tiek kontaminēta vai kļūst par sugas vektoru).

1.

Padziļinātajā novērtējumā raksturo riskus, ar kuriem riska novērtēšanas apgabalā ir saistīta sugas introducēšana, naturalizēšanās un izplatīšanās attiecīgajos bioģeogrāfiskajos reģionos, un paskaidro, kāda ir paredzamo klimata pārmaiņu ietekme uz šiem riskiem.

2.

Padziļinātajā novērtējumā nav obligāti jāiekļauj pilna spektra simulācijas, kuru pamatā ir dažādi klimata pārmaiņu scenāriji, bet ir jāspēj sniegt novērtējums par sagaidāmo introdukcijas, naturalizēšanās un izplatīšanās norisi vidēji ilgā termiņā (piem., 30–50 gados) un skaidrs izdarīto pieņēmumu izklāsts.

3.

Iepriekš 1. punktā minētie riski var būt raksturoti, piemēram, varbūtīguma vai intensitātes izteiksmē.

1.

Pašreizējā izplatība riska novērtējuma apgabalā vai kaimiņvalstīs. Ietver šādus elementus:

2.

Prognoze par sagaidāmo turpmāko izplatīšanos riska novērtējuma apgabalā vai kaimiņvalstīs. Ietver šādus elementus:

1.

Aprakstā nodala zināmo ietekmi un iespējamo turpmāko ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ar to saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Zināmo ietekmi apraksta, atsaucoties uz riska novērtējuma apgabalu un – attiecīgā gadījumā – uz trešām valstīm (piem., tādām, kurās ir līdzīgi ekoloģiskie un klimatiskie apstākļi). Iespējamo turpmāko ietekmi novērtē tikai attiecībā uz riska novērtējuma apgabalu.

2.

Zināmās ietekmes apraksta un iespējamās turpmākās ietekmes novērtējuma pamatā ir labākais pieejamais kvantitatīvais vai kvalitatīvais pierādījuma materiāls. Ietekmes nozīmīgumu izsaka punktu skalā vai citādi klasificē. Izmantoto punktu sistēmu vai klasifikāciju pamato ar norādi uz publicētiem avotiem.

3.

Zināmā ietekme un iespējamā turpmākā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Aprakstā un novērtējumā iekļauj šādus elementus:

4.

Zināmā ietekme un iespējamā turpmākā ietekme uz saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Aprakstā un novērtējumā iekļauj šādus elementus:

5.

Zināmā ietekme un iespējamā turpmākā ietekme uz cilvēka veselību, drošību un ekonomiku. Aprakstā un novērtējumā pēc vajadzības iekļauj šādus elementus:

1.

Bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem nodarītā kaitējuma potenciālo izmaksu novērtējums naudas vai citā izteiksmē. Atkarībā no pieejamās informācijas šīs izmaksas apraksta kvantitatīvi un/vai kvalitatīvi. Ja ar pieejamo informāciju nav iespējams izmaksu novērtējumu sniegt par visu riska novērtēšanas apgabalu, izmanto Savienības vai trešo valstu mēroga kvalitatīvus datus vai gadījuma izpētes, ja tādas ir pieejamas.

2.

Cilvēka veselībai, drošībai un ekonomikai nodarītā kaitējuma potenciālo izmaksu novērtējums. Atkarībā no pieejamās informācijas šīs izmaksas apraksta kvantitatīvi un/vai kvalitatīvi. Ja ar pieejamo informāciju nav iespējams izmaksu novērtējumu sniegt par visu riska novērtēšanas apgabalu, izmanto Savienības vai trešo valstu mēroga kvalitatīvus datus vai gadījuma izpētes, ja tādas ir pieejamas.

1.

Zināmie sugas pielietojumi. Iekļauj Savienībā un – attiecīgā gadījumā – citviet zināmo sugas pielietojumu uzskaitījumu un aprakstu.

2.

Zināmo sugas pielietojumu radītie sociālekonomiskie ieguvumi. Iekļauj katra lietojuma vidiskā, sociālā un ekonomiskā nozīmīguma aprakstu un norāda saistītos labumguvējus. Atkarībā no pieejamās informācijas apraksts var būt kvantitatīvs un/vai kvalitatīvs. Ja ar pieejamo informāciju nav iespējams šādu ieguvumu aprakstu izveidot par visu riska novērtēšanas apgabalu, izmanto Savienības vai trešo valstu mēroga kvalitatīvus datus vai gadījuma izpētes, ja tādas ir pieejamas.