EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017O0009

Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2017/697 (2017. gada 4. aprīlis) par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības (ECB/2017/9)

OJ L 101, 13.4.2017, p. 156–163 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 31/03/2022

ELI: http://data.europa.eu/eli/guideline/2017/697/oj

13.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 101/156


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2017/697

(2017. gada 4. aprīlis)

par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības (ECB/2017/9)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), it īpaši tās 6. panta 1. punktu un 6. panta 5. punkta a) un c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālā banka (ECB) atbild par Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) efektīvu un konsekventu darbību. Tā pārrauga sistēmas darbību, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu un uzraudzības rezultātu konsekvenci visās iesaistītajās dalībvalstīs. ECB var nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) noteikt pamatnostādnes, saskaņā ar kurām NKI jāveic uzraudzības uzdevumi un jāpieņem uzraudzības lēmumi.

(2)

ECB jānodrošina prudenciālo prasību konsekventa piemērošana kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (2).

(3)

Kā tam kompetentā iestāde saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ECB saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2016/445 (ECB/2016/4) (3) īstenojusi vairākas Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības attiecībā uz kredītiestādēm, kas klasificētas kā nozīmīgas.

(4)

Lai gan par attiecīgo izvēles iespēju un rīcības brīvību īstenošanu attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm galvenokārt ir atbildīgas NKI, VUM ietvaros paredzētā ECB vispārīgā pārraudzības funkcija ļauj tai veicināt konsekventu izvēles iespējas un rīcības brīvības īstenošanu gan attiecībā uz nozīmīgām, gan mazāk nozīmīgām iestādēm. Tas nodrošina, ka a) iesaistīto dalībvalstu visu kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība tiek īstenota saskaņoti un efektīvi; b) finanšu pakalpojumu vienotais noteikumu kopums tiek konsekventi piemērots visām kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs; un c) ka visām kredītiestādēm tiek piemērota augstākās kvalitātes uzraudzība.

(5)

Ar mērķi līdzsvarot vajadzību konsekventi piemērot prudenciālos standartus nozīmīgām un mazāk nozīmīgām iestādēm un proporcionalitātes principa piemērošanu ECB ir identificējusi noteiktas izvēles iespējas un rīcības brīvības, kuras ir daļa no Regulā (ES) 2016/445 (ECB/2016/4) īstenotajām izvēles iespējām un rīcības brīvībām un kuras tajā pašā veidā būtu jāīsteno NKI, uzraugot mazāk nozīmīgās iestādes.

(6)

Izvēles iespējām un rīcības brīvībām, kuras piešķirtas kompetentajām iestādēm attiecībā uz pašu kapitālu un kapitāla prasībām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 575/2013 (4) 89. panta 3. punktā, 178. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 282. panta 6. punktā, kā arī saskaņā ar pārejas noteikumiem, kas noteikti tās pašas regulas 471. panta 1. punktā un 478. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir ietekme uz mazāk nozīmīgo iestāžu regulatīvā pašu kapitāla līmeni un kvalitāti un kapitāla koeficientiem. Šo izvēles iespēju rīcības brīvību piesardzīga un konsekventa piemērošana ir vajadzīga vairāku iemeslu dēļ. Tā nodrošinās, ka a) riski, kas saistīti ar būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora, tiek pienācīgi novērtēti; b) saistību neizpildes definīcija tiek konsekventi lietota attiecībā uz pašu kapitāla prasību pienācīgumu un salīdzināmību; un c) piesardzīgā veidā tiek aprēķinātas pašu kapitāla prasības darījumiem ar nelineāru riska profilu vai maksājumu pozīcijām un darījumiem ar parāda instrumentiem kā pamatā esošiem instrumentiem, kuriem iestāde nevar noteikt delta ekvivalentu vai modificēto ilgumu. Pārejas pasākumu saskaņota piemērošana attiecībā uz līdzdalības apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitālā un atliktā nodokļa aktīvu atskaitījumiem nodrošinās, ka visas kredītiestādes iesaistītajās dalībvalstīs pienācīgā laika posmā ievieš stingrāko Regulā (ES) Nr. 575/2013 regulatīvā kapitāla definīciju.

(7)

Izvēles iespējas un rīcības brīvības attiecībā uz riska darījumu atbrīvošanu no lielo riska darījumu ierobežojumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. punkta 1. punktā, būtu konsekventi jāpiemēro gan nozīmīgām iestādēm, gan mazāk nozīmīgām iestādēm, lai nodrošinātu vienlīdzīgus kontroles apstākļus kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, ierobežotu koncentrācijas riskus, kas izriet no noteiktiem riska darījumiem, un nodrošinātu, ka konkrētiem riska darījumiem visā VUM tiek piemēroti vienādi obligātie standarti, lai veiktu novērtējumu par to, kā tiek ievēroti nosacījumi, kas noteikti tās pašas regulas 400. panta 3. punktā. Cita starpā jāierobežo koncentrācijas riski, ko rada nodrošinātās obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1., 3. un 6. punkta noteikumiem, riska darījumi ar dalībvalstu reģionālajām valdībām un vietējām varas iestādēm vai to garantēti darījumi, ja šīm prasībām tiktu piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā. Attiecība uz riska darījumiem grupas iekšienē, kuri ietver līdzdalību vai cita veida turējumus, jānodrošina, ka lēmums pilnībā atbrīvot šos riska darījumus no lielu riska darījumu ierobežojumiem pamatojas uz rūpīgu novērtējumu, kas noteikts Regulas (ES) 2016/445 (ECB/2016/4) I pielikumā. Kopēju kritēriju piemērošana novērtējumam par to, vai riska darījums, ietverot līdzdalību vai cita veida turējumus, ar reģionālajām vai centrālajām kredītiestādēm, ar kurām kredītiestāde ir saistīta tīklā atbilstoši juridiskām vai tiesību aktu prasībām un kuras saskaņā ar šiem noteikumiem atbild par skaidrās naudas norēķinu operācijām šajā tīklā, atbilst atbrīvojuma no liela riska darījumu ierobežojumiem nosacījumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/445 (ECB/2016/4) II pielikumā. Šādai piemērošanai būtu jānodrošina, ka vienā tīklā saistītas nozīmīgas un mazāk nozīmīgas iestādes tiek regulētas saskaņotā veidā. Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punktā noteiktās izvēles iespējas īstenošana, kas noteikta šajā pamatnostādnē, tiek piemērota tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts nav īstenojusi izvēles iespēju, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 493. panta 3. punktā.

(8)

Izvēles iespējas un rīcības brīvības, kas kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 (5) 24. panta 4. punktu un 5. punktu, attiecībā uz tādu stabilu mazumtirdzniecības noguldījumu aizplūšanas aprēķināšanu, uz kuriem likviditātes seguma prasību aprēķināšanas vajadzībām attiecas noguldījumu garantiju shēmas (NGS), būtu konsekventi jāīsteno attiecībā uz nozīmīgām un mazāk nozīmīgām iestādēm, lai nodrošinātu vienas NGS kredītiestāžu vienādu regulējumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šajā pamatnostādnē noteiktas dažas vispārēji piemērojamas izvēles tiesības un rīcības brīvības, kuras kompetentajām iestādēm uzticētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem prudenciālās uzraudzības jomā un kuru NKI veiktā īstenošana attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm ir pilnībā jāsaskaņo ar ECB veikto attiecīgo izvēles tiesību un rīcības brīvību īstenošanu Regulā (ES) 2016/445 (ECB/2016/4).

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē piemēro definīcijas, kas iekļautas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. pantā, Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. pantā, Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) 2. pantā un Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. pantā.

II NODAĻA

IZVĒLES TIESĪBU UN RĪCĪBAS BRĪVĪBAS ĪSTENOŠANA ATTIECĪBĀ UZ MAZĀK NOZĪMĪGĀM IESTĀDĒM, KURAI NEPIECIEŠAMA PILNĪGA SASKAŅOŠANA AR NOZĪMĪGĀM IESTĀDĒM PIEMĒROJAMIEM TIESĪBU AKTIEM

I IEDAĻA

Pašu kapitāls

3. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 89. panta 3. punkts: būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora riska pakāpe un aizliegums

Neskarot Regulas (ES) Nr. 575/2013 90. pantu, lai aprēķinātu kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešo daļu, NKI prasa mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm piemērot 1,250 % riska svērumu lielākajai no šādām summām:

a)

būtiskas līdzdalības apmēram Regulas (ES) Nr. 575/2013 89. panta 1. punktā minētajos uzņēmumos, kas pārsniedz 15 % no kredītiestādes atbilstošā kapitāla; un

b)

būtiskas līdzdalības kopējam apmēram Regulas (ES) Nr. 575/2013 89. panta 2. punktā minētajos uzņēmumos, kas pārsniedz 60 % no kredītiestādes atbilstošā kapitāla.

II IEDAĻA

Kapitāla prasības

4. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta b) apakšpunkts: parādnieka saistību neizpilde

NKI prasa mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm piemērot “vairāk nekā 90 dienu kavējuma” standartu riska darījumu kategorijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

5. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 282. panta 6. punkts: riska ierobežošanas kopas

Attiecībā uz darījumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 282. panta 6. punktā, NKI prasa mazāk nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm izmantot tirgus vērtības metodi, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 274. pantā.

III IEDAĻA

Lielie riska darījumi

6. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkts: atbrīvojumi

Saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punktā noteiktajiem atbrīvojumiem NKI izvēles iespēju attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm īsteno saskaņā ar šo pantu un pielikumu.

a)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkta a) apakšpunktā uzskaitītos riska darījumus atbrīvo no minētās regulas 395. panta 1. punkta piemērošanas attiecībā uz 80 % no nodrošināto obligāciju nominālvērtības ar nosacījumu, ka izpildīti minētās regulas 400. panta 3. punkta nosacījumi.

b)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkta b) apakšpunktā uzskaitītos riska darījumus atbrīvo no minētās regulas 395. panta 1. punkta piemērošanas attiecībā uz 80 % no to riska darījuma vērtības ar nosacījumu, ka izpildīti minētās regulas 400. panta 3. punkta nosacījumi.

c)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkta d) apakšpunktā uzskaitītos riska darījumus pilnībā atbrīvo no minētās regulas 395. panta 1. punkta piemērošanas ar nosacījumu, ka izpildīti minētās regulas 400. panta 3. punkta nosacījumi, kā tas tālāk norādīts šīs pamatnostādnes pielikumā.

d)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkta e)–k) apakšpunktā uzskaitītos riska darījumus pilnībā atbrīvo no minētās regulas 395. panta 1. punkta piemērošanas vai 400. panta 2. punkta i) apakšpunkta gadījumā tos atbrīvo līdz lielākajam atļautajam apmēram ar nosacījumu, ka izpildīti minētās regulas 400. panta 3. punkta nosacījumi.

e)

NKI prasa mazāk nozīmīgām iestādēm izvērtēt, vai izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 3. punktā, kā arī šīs pamatnostādnes pielikumā noteiktie nosacījumi, kas piemērojami konkrētajam riska darījumam. NKI var jebkurā laikā pārbaudīt šo novērtējumu un pieprasīt mazāk nozīmīgām iestādēm iesniegt dokumentus, kas šim nolūkam norādīti pielikumā.

f)

Šo pantu piemēro vienīgi tad, ja attiecīgā dalībvalsts nav izmantojusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 493. panta 3. punktā paredzēto izvēles iespēju piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu konkrētajam riska darījumam.

IV IEDAĻA

Likviditāte

7. pants

Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. panta 4. un 5. punkts: izejošās naudas plūsmas saistībā ar stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem

NKI prasa mazāk nozīmīgām iestādēm reizināt ar 3 % privātpersonu vai MVU stabilo noguldījumu summu, uz kuriem attiecas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. panta 4. punktā minētā noguldījumu garantiju shēma, ar nosacījumu, ka Komisija saskaņā ar minētās deleģētās regulas 24. panta 5. punktu sniegusi iepriekšēju apstiprinājumu, apliecinot, ka izpildīti visi 24. panta 4. punkta nosacījumi.

V IEDAĻA

Regulas (EK) Nr. 575/2013 pārejas noteikumi

8. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 471. panta 1. punkts: atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumu no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

1.   Laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim NKI var atļaut mazāk nozīmīgām iestādēm neatskaitīt līdzdalību apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 471. panta 1. punktu.

2.   No 2019. gada 1. janvāra NKI prasa mazāk nozīmīgām iestādēm atskaitīt līdzdalību apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

3.   Šo lēmumu piemēro, neskarot lēmumus, kurus NKI pieņēmušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 575/2013 49. panta 1. punktu.

9. pants

Regulas (ES) Nr. 575/2013 478. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts: procentuālās attiecības, ko piemēro atskaitījumiem no būtisku ieguldījumu finanšu sektora sabiedrībās pirmā līmeņa pamata kapitāla un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

Saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 478. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām procentuālajām attiecībām, ko piemēro atskaitījumiem no būtisku ieguldījumu finanšu sektora sabiedrībās pirmā līmeņa pamata kapitāla un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, NKI izvēles iespēju īsteno šādi:

a)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 478. panta 1. punkta nolūkiem minētās regulas 469. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta vajadzībām piemērojamā procentuālā attiecība no 2018. gada 1. janvāra ir 100 %.

b)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 478. panta 2. punkta nolūkiem piemērojamā procentuālā attiecība no 2018. gada 1. janvāra ir 100 %.

c)

Atkāpjoties no b) apakšpunktā noteiktā, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 478. panta 2. punktu nacionālie tiesību akti paredz 10 gadu pakāpeniskas atcelšanas periodu, piemērojamā procentuālā attiecība ir šāda:

i)

80 % laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim; un

ii)

100 % no 2019. gada 1. janvāra.

d)

NKI nepiemēro b) un c) apakšpunktu mazāk nozīmīgām iestādēm, uz kurām šīs pamatnostādnes spēkā stāšanās dienā attiecas Komisijas apstiprināti pārstrukturēšanas plāni.

e)

Ja kredītiestādi, uz kuru attiecas d) apakšpunkts, iegūst cita kredītiestāde vai tā apvienojas ar citu kredītiestādi, kamēr pārstrukturēšanas plānu turpina īstenot, to negrozot attiecībā uz atliktā nodokļa aktīvu prudenciālo uzskaiti, NKI d) apakšpunktā noteikto izņēmumu piemēro ieguvējai kredītiestādei tādā pašā apmērā, kādā to piemēroja iegūtajai, pievienotajai vai inkorporētajai kredītiestādei.

f)

Gadījumā, ja iepriekš neparedzēti pieaug b) un c) apakšpunktā noteikto atskaitījumu ietekme, kuru NKI uzskata par būtisku, mazāk nozīmīgām iestādēm ļauj nepiemērot b) un c) apakšpunktu.

g)

Ja nepiemēro b) un c) apakšpunktu, NKI prasa mazāk nozīmīgām iestādēm piemērot nacionālo tiesību aktu noteikumus.

Šis pants neierobežo nacionālos tiesību aktus, kas bija spēkā pirms šīs pamatnostādnes spēkā stāšanās, ar nosacījumu, ka šādi tiesību akti nosaka procentuālās attiecības, kas ir augstākas par a)–c) apakšpunktā noteiktajām.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Stāšanās spēkā un īstenošana

1.   Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   NKI panāk atbilstību šai pamatnostādnei ar 2018. gada 1. janvāri, izņemot 7. pantu, atbilstību kuram tās panāk ar 2019. gada 1. janvāri.

11. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta iesaistīto dalībvalstu NKI.

Frankfurtē pie Mainas, 2017. gada 4. aprīlī

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2016/445 (2016. gada 14. marts) par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (ECB/2016/4) (OV L 78, 24.3.2016., 60. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Nosacījumi atbrīvojuma no lielu riska darījumu limita izvērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkta d) apakšpunktu un šīs pamatnostādnes 6. panta c) apakšpunktu

1.

NKI prasa mazāk nozīmīgām iestādēm ņemt vērā šādus kritērijus, izvērtējot to, vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais riska darījums atbilst atbrīvojuma no lielu riska darījumu limita piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 3. punktu.

a)

Lai novērtētu, vai riska darījuma specifiskais raksturs, reģionālā vai centrālā iestāde vai attiecībās starp kredītiestādi un reģionālo vai centrālo iestādi novērš vai samazina darījuma risku, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 3. punkta a) apakšpunktā, mazāk nozīmīgās iestādes ņem vērā, vai:

i)

ir pašreizēji vai sagaidāmi būtiski, praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt darījuma partneri savlaicīgi veikt riska darījuma atmaksu kredītiestādei, izņemot sanācijas vai noregulējuma gadījumus, kuros jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (1) norādītie ierobežojumi;

ii)

ierosinātie riska darījumi atbilst kredītiestādes parastajai darbībai un tās uzņēmējdarbības modelim, vai arī to pamato tīkla finansējuma struktūra;

iii)

process, kurā tiek pieņemts lēmums apstiprināt riska darījumu ar kredītiestādes centrālo iestādi, un šādiem darījumiem piemērojamais uzraudzības un pārbaudes process individuālā un attiecīgos gadījumos konsolidētā līmenī ir līdzīgs procesiem, kurus piemēro trešo personu kreditēšanai;

iv)

kredītiestādes riska pārvaldības procedūras, IT sistēma un iekšējā kontrole ļauj tai nepārtraukti pārbaudīt un nodrošināt to, ka lieli riska darījumi ar tās reģionālajām vai centrālajām iestādēm atbilst tās riska stratēģijai.

b)

Lai novērtētu, vai pārējo koncentrācijas risku var novērst ar citiem līdzvērtīgi efektīviem paņēmieniem, piem., procedūrām, procesiem un mehānismiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2) 81. pantā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 3. punkta b) apakšpunktā, mazāk nozīmīgās iestādes ņem vērā, vai:

i)

kredītiestādes procesi, procedūras un kontrole ir pietiekami droša, lai nodrošinātu, ka atbrīvojuma izmantošanas rezultātā neradīsies koncentrācijas risks, kas nav paredzēts tās riska stratēģijā;

ii)

kredītiestāde sava kopējā riska novērtējuma regulējuma ietvaros ir oficiāli izvērtējusi koncentrācijas risku, kas rodas no riska darījumiem ar tās reģionālo vai centrālo iestādi;

iii)

kredītiestādei ir riska kontroles regulējums, kas adekvāti kontrolē ierosinātos riska darījumus;

iv)

koncentrācijas risks ticis nepārprotami identificēts vai tiks nepārprotami identificēts kredītiestādes iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, un tas tiks aktīvi pārvaldīts. Koncentrācijas riska pārvaldības procedūras, procesi un mehānismi tiks vērtēti uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā.

2.

Lai novērtētu, vai reģionālā vai centrālā iestāde, ar kuru kredītiestāde ir saistīta vienā tīklā, atbild par skaidrās naudas klīringa operācijām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkta d) apakšpunktā, papildus 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem NKI prasa mazāk nozīmīgām iestādēm ņemt vērā to, vai reģionālās vai centrālās iestādes nolikumi vai statūti nepārprotami paredz šādu atbildību, t. sk. arī:

a)

tirgus finansējumu visam tīklam;

b)

likviditātes klīringu tīkla ietvaros Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta izpratnē;

c)

likviditātes nodrošināšanu saistītajām kredītiestādēm;

d)

saistīto kredītiestāžu likviditātes pārpalikuma absorbēšanu.

3.

Lai pārbaudītu, vai izpildīti 1. un 2. punktā noteiktie nosacījumi, NKI var prasīt mazāk nozīmīgām iestādēm iesniegt šādus dokumentus:

a)

kredītiestādes juridiskā pārstāvja parakstītu un vadības struktūras apstiprinātu vēstuli, kurā apliecināts, ka kredītiestāde atbilst visiem nosacījumiem, kas egulas (ES) Nr. 575/2013 400. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 400. panta 3. punktā noteikti atbrīvojuma piešķiršanai;

b)

neatkarīgas ārējas trešās personas vai iekšējā juridiskā dienesta sniegtu un vadības struktūras apstiprinātu juridisku atzinumu, kurā apliecināts, ka nav šķēršļu, kas varētu kavēt reģionālo vai centrālo iestādi savlaicīgi veikt riska darījuma atmaksu kredītiestādei un kas izriet no piemērojamā regulējuma, t.sk. fiskālā regulējuma, vai saistošiem nolīgumiem;

c)

juridiskā pārstāvja parakstītu un vadības struktūras apstiprinātu paziņojumu par to, ka:

i)

nav praktisku šķēršļu, kas varētu kavēt reģionālo vai centrālo iestādi savlaicīgi veikt riska darījuma atmaksu kredītiestādei;

ii)

riska darījumu ar reģionālo vai centrālo iestādi pamatā ir tīkla finansējuma struktūra;

iii)

process, kurā tiek pieņemts lēmums apstiprināt riska darījumu ar reģionālo vai centrālo iestādi, un šādiem darījumiem piemērojamais uzraudzības un pārbaudes process juridiskās personas līmenī un konsolidētā līmenī ir līdzīgs procesiem, kurus piemēro trešo personu kreditēšanai;

iv)

kredītiestādes kopējā riska novērtējuma regulējuma ietvaros ir izvērtēts koncentrācijas risks, kas rodas no riska darījumiem ar reģionālo vai centrālo iestādi;

d)

juridiskā pārstāvja parakstītus un vadības struktūras apstiprinātus dokumentus, kas apliecina, ka kredītiestādes riska novērtēšanas, aprēķināšanas un kontroles procedūras ir tādas pašas kā reģionālajā vai centrālajā iestādē un ka kredītiestādes riska pārvaldības procedūras, IT sistēma un iekšējā kontrole ļauj vadības struktūrai nepārtraukti uzraudzīt lielu riska darījumu līmeni un to, ka tas atbilst kredītiestādes riska stratēģijai juridiskās personas līmenī un attiecīgos gadījumos konsolidētā līmenī, kā arī drošas iekšējās likviditātes regulēšanas principiem tīkla ietvaros;

e)

dokumentus, kuri apliecina, ka iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā nepārprotami identificēts koncentrācijas risks, kuru rada lieli riska darījumi ar reģionālajām vai centrālajām iestādēm, un ka tas tiek aktīvi pārvaldīts;

f)

dokumentus, kuri apliecina, ka koncentrācijas riska pārvaldība atbilst tīkla sanācijas plānam.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).


Top