9.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/10

(1)

Sakarā ar pasaules piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību piena nozarē vērojami tirgus darbības traucējumi, turklāt Krievijas aizliegums importēt Savienības izcelsmes lauksaimniecības produktus un pārtiku ir pagarināts līdz 2017. gada beigām.

(2)

Piena un piena produktu pieprasījums pasaulē 2015. gadā un 2016. gada pirmajos mēnešos nedaudz pieauga, taču šis pieaugums bija daudz mazāks, nekā ražošanas izaugsme.

(3)

Piena piedāvājums pasaulē kopumā palielinājās visu 2015. gadu apvienojumā ar ražošanas pieaugumu Savienībā, ASV un Jaunzēlandē (aptuveni par 4,5 miljoniem tonnu), savukārt kopējais eksports no Savienības un abām minētajām trešām valstīm samazinājās par aptuveni 200 000 tonnām piena ekvivalenta.

(4)

2016. gada pirmajos četros mēnešos piena ražošana ES, ASV un Jaunzēlandē palielinājās par aptuveni 3,6 miljoniem tonnu, un papildu eksports absorbēja mazāk nekā 1 % šā apjoma.

(5)

Tā rezultātā piena cenas Savienībā ir vēl vairāk pazeminājušās, un šķiet, ka šī krišanās turpināsies, kļūstot nepanesama daudziem piena ražotājiem. Vidējās piena iepirkuma cenas ES 2016. gada maijā bija par 22 % zemākas, nekā vidējā cena maijā no 2011. līdz 2015. gadam.

(6)

Līdztekus ir palielinājušās piena cenas atšķirības starp dalībvalstīm. Mazajiem lauksaimniekiem klājas īpaši smagi, un tas apdraud lauku apvidu sociālo struktūru.

(7)

Tirgus grūtības skar arī citas lopkopības nozares, jo īpaši cūkgaļas, liellopu un teļa gaļas un aitu un kazas gaļas nozares. Attiecībā uz cūkgaļu grūtības galvenokārt saistītas ar Krievijas noteikto importa aizliegumu, īpaši saistībā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu dažās dalībvalstīs, savukārt liellopu un teļa gaļas nozarē grūtības ir piena tirgus traucējumu blakusefekts.

(8)

Tirgus intervences instrumenti valsts intervences un privātās uzglabāšanas veidā sviestam un vājpiena pulverim ir pieejami bez pārtraukuma kopš 2014. gada septembra. Šie instrumenti ir palīdzējuši mazināt krīzes ietekmi, aizturot piena produktu cenu nepārtraukto kritumu, tomēr globālā nelīdzsvarotība joprojām pastāv.

(9)

Tā kā parastie pasākumi, kas ir izmantojami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, nebūtu pietiekami, un, lai pielāgotos situācijai, kad cenas turpina kristies un padziļināt tirgus traucējumus, ir svarīgi nodrošināt atbalstu ES piena ražotājiem un citu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kurus skāruši tirgus traucējumi, kas ievērojami samazinājuši rentabilitāti un likviditāti. Dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties vienu vai vairākas attiecīgās nozares, vai daļu no tām, lai atbalstītu ražotājus un lauksaimniekus, kuri visvairāk cieš no tirgus traucējumiem.

(10)

Lai uzlabotu saimniecību noturību, šis atbalsts būtu jāpiešķir tikai ilgtspējīgākām lauksaimniecības metodēm. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazajām saimniecībām, kas veido lauku ekonomikas pamatu.

(11)

Lai mazinātu pašreizējo krīzi, ir lietderīgi piešķirt dalībvalstīm vienreizēju finanšu dotāciju, lai atbalstītu piena ražotājus un/vai citu lopkopības nozaru lauksaimniekus, kuri iesaistās darbībās, kas veicina ekonomikas ilgtspēju un tirgus stabilizāciju.

(12)

Katrai dalībvalstij pieejamā finanšu dotācija būtu jānosaka, ņemot vērā tās nozaru galvenās iezīmes, ieskaitot ražošanu, tirgus cenas un mazo lauksaimnieku īpatsvaru.

(13)

Dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt pasākumus, kuru pamatā ir viena vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām, kas veicina ekonomikas ilgtspēju un tirgus stabilizāciju: ražošanas iesaldēšana vai sašaurināšana, maza apjoma lauksaimniecība, ekstensīvas ražošanas metodes, vidi un klimatu saudzējošas ražošanas metodes, lauksaimnieku sadarbība, kvalitātes un pievienotās vērtības uzlabošana, kā arī apmācība par pareizas pārvaldības metodēm.

(14)

Ņemot vērā piena ražotāju un citu lopkopības nozaru lauksaimnieku īpašo situāciju, kas turklāt dažādās dalībvalstīs atšķiras, dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties vispiemērotākos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz tirgus stabilizāciju un ekonomikas ilgtspēju, un sniegt aprakstu par konkrētiem veicamajiem pasākumiem.

(15)

Tā kā katrai attiecīgajai dalībvalstij atvēlētā summa kompensēs tikai nelielu daļu no piena ražotāju un citu lopkopības nozaru lauksaimnieku faktiskajiem zaudējumiem, dalībvalstīm būtu jāļauj piešķirt papildu atbalstu šiem lauksaimniekiem ar tādiem pašiem objektivitātes, nediskriminācijas un konkurences nekropļošanas nosacījumiem.

(16)

Šajā regulā paredzētais atbalsts būtu jāpiešķir kā lauksaimniecības tirgu atbalsta pasākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(17)

Lai dotu tām iespēju izplatīt mērķtiecīgu finansiālu palīdzību, kas vajadzīga traucējumu novēršanai, dalībvalstīm būtu jāļauj to kumulēt ar citu atbalstu, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

(18)

Tā kā finanšu dotācija katrai attiecīgajai dalībvalstij ir izteikta euro, lai nodrošinātu vienotu un vienlaicīgu piemērošanu, ir nepieciešams noteikt datumu, kurā tām dalībvalstīm, kuras vēl nav ieviesušas euro, piešķirtās summas tiek konvertētas attiecīgās valsts valūtā. Tādēļ ir lietderīgi noteikt noteicošo dienu attiecībā uz maiņas kursu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 106. pantu. Ņemot vērā principu, kas minēts minētā panta 2. punkta b) apakšpunktā, un minētā panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus, noteicošajai dienai vajadzētu būt dienai, kad stājas spēkā šī regula.

(19)

Budžeta apsvērumu dēļ attiecīgajām dalībvalstīm radušies izdevumi saistībā ar atbalstu piena ražotājiem un citu lopkopības nozaru lauksaimniekiem Savienībai būtu jāfinansē tikai tad, ja šādi izdevumi veikti noteiktā termiņā.

(20)

Lai nodrošinātu dalībvalstīm pieejamās summas pārredzamību, uzraudzību un pienācīgu pārvaldību, dalībvalstīm vajadzētu informēt Komisiju par konkrētiem veicamajiem pasākumiem, izmantotajiem objektīvajiem kritērijiem, pamatojumu citu lopkopības nozaru, kas nav piena nozare, atbalstam, pasākumiem, kas veikti, lai nepieļautu tirgus traucējumus, pasākumu paredzēto ietekmi un metodēm, ar kurām pārbauda, vai tas ir sasniegts.

(21)

Lai nodrošinātu, ka piena ražotāji un citu lopkopības nozaru lauksaimnieki saņem atbalstu iespējami drīz, dalībvalstīm būtu jādod iespēja īstenot šo regulu nekavējoties. Tādēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

a)

ražošanas sašaurināšana, kas pārsniedz Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1612 (3) aptverto, vai ražošanas nepaplašināšana;

b)

maza apjoma lauksaimniecība;

c)

ekstensīvu ražošanas metožu izmantošana;

d)

vidi un klimatu saudzējošu ražošanas metožu izmantošana;

e)

sadarbības projektu īstenošana;

f)

kvalitātes shēmu vai projektu ar mērķi veicināt kvalitāti un pievienoto vērtību īstenošana;

g)

apmācība par finanšu instrumentiem un riska pārvaldības rīkiem.

a)

bez kavēšanās un ne vēlāk kā 2016. gada 30. novembrī:

b)

ne vēlāk kā 2017. gada 15. oktobrī – par katru pasākumu izmaksātās kopsummas, saņēmēju skaitu un veidu, kā arī novērtējumu par pasākuma efektivitāti.