32016R1157

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
Īstenošanas regula - 2016/1157 - EN - EUR-Lex

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 32016R1157

Help

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1157 (2016. gada 11. jūlijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 964/2014 groza sakarā ar finanšu instrumentu standarta noteikumiem un nosacījumiem par līdzieguldījumu mehānismu un pilsētu attīstības fondu

C/2016/4235

OV L 192, 16.7.2016, p. 1–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2016/1157/oj

HTML

PDF

Official Journal

16.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1157

(2016. gada 11. jūlijs),

ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 964/2014 groza sakarā ar finanšu instrumentu standarta noteikumiem un nosacījumiem par līdzieguldījumu mehānismu un pilsētu attīstības fondu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), jo īpaši tās 38. panta 3. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Lai atvieglinātu tādu finanšu instrumentu izmantošanu, kuri izveidoti valsts, reģionālā, transnacionālā vai pārrobežu līmenī un kurus pārvalda vai pārzina vadošā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 964/2014 (2) tika pieņemtas normas par standarta noteikumiem un nosacījumiem par trim finanšu instrumentiem: portfeļa riska dalīšanas aizdevumu, ierobežotā portfeļa garantiju un renovācijas aizdevumu.

(2)	Lai vēl vairāk atvieglinātu Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu devumu galasaņēmējiem, ir nepieciešamas normas par vēl divu finanšu instrumentu standarta noteikumiem un nosacījumiem: līdzieguldījumu mehānisma un pilsētu attīstības fonda.

(3)

Līdzieguldījumu mehānisms ir finanšu instruments, kas piemērots mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) uzņēmējdarbības attīstības atbalstīšanai dažādos attīstības posmos. Līdzieguldījumu mehānismiem būtu jāattīsta vietējais kapitāla tirgus un jāpiesaista papildu kapitāla ieguldījumi MVU, izmantojot pieeju “partnerība ar privātajiem līdzieguldītājiem”.

(4)

Pilsētu attīstības fonds ir finanšu instruments, kas piemērots koncentrētu saimniecisko, vidisko un sociālo problēmu risināšanai pilsētu teritorijās, kuras atrodas atbalstāmajos apgabalos, kas noteikti reģionālā atbalsta kartē saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu. Pilsētu attīstības fondi būtu izmantojami, lai atbalstam pilsētu attīstības projektu īstenošanai piesaistītu privātu ieguldītāju līdzieguldījumus, un to mērķim būtu jābūt tirgus nepilnību novēršanai ar atbalstu ilgtspējīgai pilsētu attīstības stratēģijai gadījumos, kad ir ierobežota finanšu pieejamība vai relatīvi maza ieguldītāju interese atbalstīt pilsētu attīstības projektus.

(5)	Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 964/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 964/2014 groza šādi:

1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Šajā regulā izklāstītas normas par šādu finanšu instrumentu standarta noteikumiem un nosacījumiem:

a)	portfeļa riska dalīšanas aizdevums (“RS aizdevums”);

b)	ierobežotā portfeļa garantija;

c)	renovācijas aizdevums;

d)	līdzieguldījumu mehānisms;

e)	pilsētu attīstības fonds.”;

2)	3. panta virsrakstu aizstāj ar šādu: “3. pants Dotācijas saskaņā ar standarta noteikumiem un nosacījumiem”;

iekļauj šādus 8.a un 8.b pantu:

“8.a pants

Līdzieguldījumu mehānisms

1. Līdzieguldījumu mehānisms ir kapitāla fonda veidā, un to pārvalda finanšu starpnieks, veicot Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu programmas ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (MVU). Līdzieguldījumu mehānisms piesaista papildu ieguldījumus MVU, katrā atsevišķā darījumā izmantojot pieeju “partnerība ar privātajiem līdzieguldītājiem”.

2. Līdzieguldījumu mehānisms atbilst V pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

8.b pants

Pilsētu attīstības fonds

1. Pilsētu attīstības fonds ir aizdevumu fonda veidā, un to izveido un pārvalda finanšu starpnieks, izmantojot ESIF programmas ieguldījumus un piesaistot līdzfinansējumu vismaz 30 % apmērā no finanšu starpnieka un līdzieguldītājiem. Pilsētu attīstības fonds finansē un atbalsta pilsētu attīstības projektu īstenošanu atbalstāmajos apgabalos, kuri saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu ir noteikti reģionālā atbalsta kartē laika posmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim, kā arī piesaista līdzieguldījumus no privātiem avotiem.

2. Pilsētu attīstības fonds atbilst VI pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.”;

4)	pievieno šās regulas pielikumā doto V un VI pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2) Komisijas 2014. gada 11. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 964/2014, kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanu attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem par finanšu instrumentiem (OV L 271, 12.9.2014., 16. lpp.).

PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

LĪDZIEGULDĪJUMU MEHĀNISMS

Līdzieguldījumu mehānisma principa shematisks attēlojums

Participation (min 10 %- 40 %-60 %) *

* % include the minimum 1 % financial intermediary contribution

Venture capital funds

Business angels and others

Companies and banks

Profits/losses

Private

SME 2

SME 1

SME X

Profits/losses

Participation (90 %-60 %-40 %) + minimum 1 % financial intermediary

Profits/losses

Contribution

Financial intermediary contribution

Programme contribution

OP private contribution and/or private contribution (co-investors)

Portofolio of SMEs

Co-Investment Facility managed by the financial intermediary

Līdzieguldījumu mehānisma noteikumi un nosacījumi

Finanšu instrumenta struktūra

Līdzieguldījumu mehānisms iegulda MVU kapitālā, izmantojot ESIF programmas, finanšu starpnieka resursu un privāto līdzieguldītāju ieguldījumus.

Finanšu starpnieks ir privāta struktūra, kas labā ticībā ar profesionāla pārvaldītāja rūpību pieņem visus lēmumus par ieguldījumiem un to izņemšanu. Finanšu starpnieks ir saimnieciski un juridiski neatkarīgs no vadošās iestādes un fondu fonda.

Privātie līdzieguldītāji ir privātas struktūras, un tie ir juridiski neatkarīgi no finanšu starpnieka.

Līdzieguldījumu mehānismu var īstenot tādas darbības ietvaros, kura ietilpst prioritārajā virzienā, kas noteikts ESI fondu finansētajā programmā un precizēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantā paredzētās iepriekšējās novērtēšanas kontekstā.

Instrumenta mērķi

Instrumenta mērķi ir šādi:

katrā atsevišķā darījumā noslēdzot līdzieguldījumu nolīgumus (partnerības pieeja) ar līdzieguldītājiem, veikt ieguldījumus MVU sagatavošanās, sākuma un paplašināšanās posmā vai pastāvošu uzņēmumu jauno projektu īstenošanā, jaunu tirgu iekarošanā vai jaunās attīstības tendencēs. Šādi ieguldījumi tiek veikti Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (*1) darbības jomas ietvaros;

2)	nodrošināt lielāku kapitālu, lai palielinātu ieguldījumu apjomus attiecībā uz MVU.

Mērķi ir saistīti ar tālāk minētajiem nosacījumiem.

ESIF programmas ieguldījumi līdzieguldījumu mehānismā neizslēdz iespēju iegūt finansējumu, kas pieejams no citiem publiskā vai privātā sektora ieguldītājiem.

Līdzieguldījumu mehānisma apjomu un likmes nosaka tādā apmērā, lai aizpildītu kapitāla iztrūkumu, kas noteikts finanšu instrumenta novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu.

ESIF programma nodrošina finansējumu līdzieguldījumu mehānismam, lai izveidotu portfeli ieguldījumiem MVU. Līdzieguldījumu mehānisms katrā atsevišķā darījumā darbojas, piedaloties finanšu starpniekam un līdzieguldītājiem.

Fondu fonda struktūras gadījumā šis fonds ieguldījumus no ESIF programmas nodod finanšu starpniekam, kas atbild par līdzieguldījumu mehānismu.

Papildus ESIF programmas ieguldījumiem fondu fonds var nodrošināt savus resursus. Uz gadījumiem, kad fondu fonda nodrošinātie resursi ir valsts resursi, attiecas valsts atbalsta noteikumi. Uz gadījumiem, kad fondu fonda resursi tiek apvienoti ar citiem valsts resursiem, attiecas arī Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. pants.

Valsts atbalsta ietekme

Līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumus īsteno kā instrumentu, kas ietver valsts atbalstu. Tas ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, un tam nav nepieciešama īpaša paziņošana, ja tiek izpildīti Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. pantā ietvertie saderības nosacījumi.

Valsts atbalstu izvērtē fondu fonda, finanšu starpnieka, privāto ieguldītāju un galasaņēmēju līmenī.

Konkrētāk, katrā atsevišķā darījumā kopējā privātā līdzdalība MVU līmenī sasniedz vismaz šādas robežvērtības:

a)	10 % riska finansējumam, kas tiesīgiem uzņēmumiem sniegts pirms to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma jebkurā tirgū;

b)	40 % riska finansējumam, kas sniegts tiesīgiem uzņēmumiem, kuri kādā no tirgiem ir darbojušies mazāk nekā 7 gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

60 % riska finansējumam, kas tiek nodrošināts vai nu tiesīgiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams sākotnējais riska finansējuma ieguldījums, kas, pamatojoties uz darbības plānu, kurš sagatavots ieiešanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskā tirgū, pārsniedz 50 % no iepriekšējo piecu gadu vidējā gada apgrozījuma, vai arī turpmākiem ieguldījumiem tiesīgos uzņēmumos pēc septiņu gadu perioda kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.

Šajā kontekstā privāta līdzdalība ir ieguldījumi, ko izdara privātas struktūras.

Līdzieguldījumu mehānisma nolūkos galasaņēmēju līmenī atbalsts ir pieļaujams, ja:

a)	pastāv pieļaujamais atbalsts privātiem līdzieguldītājiem;

b)	finanšu starpnieks pārvaldību veic komercdarbības ietvaros un viņa finanšu lēmumi ir neatkarīgi un orientēti uz peļņas gūšanu;

c)	ir sasniegta privātās līdzdalības maksimālā robežvērtība, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 10. punktā.

Izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu projektu izstrādi, atbilstības pārbaudi un galasaņēmēju atbalstu, iekļauj pārvaldības izmaksās un maksā par līdzieguldījumu mehānisma pārvaldošā finanšu starpnieka pakalpojumiem.

Uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītajiem pasākumiem attiecas vispārīgie valsts atbalsta noteikumi.

Ieguldījumu politika

a) Vadošās iestādes vai fondu fonda izmaksājumi līdzieguldījumu mehānismam

Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi vai fondu fondu un finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde vai fondu fonds nodod programmas ieguldījumus līdzieguldījumu mehānismam. Nodoto ieguldījumu apjomā ietver vajadzības, kas saistītas ar ieguldījumiem, kā arī pārvaldības izmaksas un maksas. Nodošanu izdara vairākās daļās.

Ieguldījumu mērķapjomu apstiprina novērtējumā, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu.

Līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumu politikā ir iekļauta skaidra izejas stratēģija. Stratēģija ir aprakstīta finansēšanas nolīgumā.

b) Līdzieguldījumu mehānisma izmaksājumi tiesīgiem MVU

Līdzieguldījumu mehānisms kopā ar finanšu starpnieku un citiem privātiem ieguldītājiem iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izdara līdzieguldījumus.

Izvēlētais finanšu starpnieks katrā atsevišķā darījumā interešu saskaņošanas nolūkā piesaista papildu finansējumu vismaz 1 % apmērā no finanšu starpnieka vai finanšu starpniekam piesaistītās ieguldījumu sabiedrības; kā arī no līdzieguldītājiem, t. i., privātajiem ieguldītājiem.

Lēmumi par ieguldījumiem ir orientēti uz peļņas gūšanu. Ieguldījumus uzskata par orientētiem uz peļņas gūšanu, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

finanšu starpnieks ir reģistrēts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un atbild par atbilstības pārbaudes procesu, nodrošinot komerciāli pamatotu ieguldījumu politiku, ieskaitot atbilstošu riska diversifikācijas politiku, kuras mērķis ir panākt ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni attiecībā uz tā ieguldījumu portfeļa apmēru un teritoriālo aptvērumu;

ii)	ieguldījumi tiesīgos MVU ir balstīti uz dzīvotspējīgu darbības plānu, kas ietver sīku informāciju par produktiem, pārdošanas un rentabilitātes attīstību, iepriekš nosakot ieguldījuma dzīvotspēju;

iii)	attiecībā uz katru ieguldījumu pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

Finanšu starpnieks īsteno konsekventu ieguldījumu politiku, kas atbilst piemērojamiem nozares standartiem un ir saskaņā ar vadošās iestādes finansiālajām interesēm un politikas mērķiem.

c) Līdzieguldītāju izmaksājumi tiesīgajiem MVU

Finanšu starpnieks nosaka, pārbauda un izvērtē potenciālos līdzieguldījumus galasaņēmējos, kā arī līdzieguldītājus. Finanšu starpnieks katrā atsevišķā darījumā veic atbilstības pārbaudes novērtēšanu. Atbilstības pārbaudē tiek izvērtēti galvenie aspekti, piemēram, uzņēmējdarbības plāns, ieguldījumu dzīvotspēja un izejas stratēģija. Uzņēmējdarbības plāns ietver sīku informāciju par produktu, pārdošanas un rentabilitātes attīstību.

Privātās līdzdalības līmenis tiesīgos MVU sasniedz Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. pantā noteikto minimālo robežvērtību.

Līdzieguldījumu nolīgumā, kas noslēgts starp finanšu starpnieku un līdzieguldītājiem, iekļauj noteikumus un nosacījumus ieguldījumiem galasaņēmējos, un tas ir saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 821/2014 (*2) 1. panta 3. punktu – gadījumos, uz kuriem attiecas šis pants.

Fonda ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīkas ziņas par produktu)

Līdzieguldījumu mehānisms nodrošina kapitālu biržas sarakstā neiekļautajiem MVU, kuri atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:

a)	MVU nav darbojies nevienā tirgū;

b)	MVU ir darbojies jebkurā tirgū mazāk nekā septiņus gadus kopš tā pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

c)	MVU ir nepieciešams sākotnējais riska finansējuma ieguldījums, kurš, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, kas sagatavots ieiešanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskā tirgū, pārsniedz 50 % no iepriekšējo piecu gadu vidējā gada apgrozījuma;

d)	MVU ir nepieciešami turpmāki ieguldījumi tiesīgos uzņēmumos, arī pēc septiņu gadu perioda kopš tā pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.

Līdzieguldījuma summu un likmi katrā darījumā nosaka, piemērojot vismaz šādus faktorus:

a)	līdzieguldījumu mehānisma apmērs un prioritārais mērķis;

b)	līdzieguldītāju līdzdalība;

c)	gaidāmais līdzieguldījumu mehānisma katalizatora efekts; tas nepārsniedz Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 10. punktā noteiktās maksimālās robežvērtības.

Finansēšanas nolīgumā noteiktā ieguldījumu termiņa ietvaros līdzieguldījumu mehānismam no ieguldījumiem atmaksātās summas izmanto atkārtoti, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantā.

Privātiem ieguldītājiem paredzētā preferenciālā atlīdzība, kuras mērķis ir asimetriska peļņas sadale, tiek veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 13. punkta b) apakšpunktu.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

Līdzieguldījumu mehānisma finansētajā pamata darījumu portfelī iekļauj ieguldījumus, kas galasaņēmējiem nodrošina ieguvumus.

Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ESIF programmu, valsts atbilstības noteikumiem, un sadarbojoties ar finanšu starpnieku. Finanšu starpnieks veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi.

Saskaņā ar ieguldījumu politiku līdzieguldījumus galasaņēmējos izdara nepieciešamo laiku līdz “izejas” brīdim.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 (*3) 6. pantu.

Līdzieguldījumu mehānisma likvidācijas gadījumā finanšu starpnieks veic visaptverošu riska novērtēšanu attiecībā uz prasījumiem, kas vērsti pret līdzieguldījumu mehānismu, un nodrošina, ka darījumu kontā ir atbilstošas summas šādu pieprasījumu segšanai.

Ilgums

Līdzieguldījumu mehānisma indikatīvais termiņš ir 10 gadi, un ar vadošās iestādes piekrišanu to var pagarināt.

Finanšu instrumenta ieguldījumu periodu nosaka tā, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētais programmas ieguldījums tiek izmantots ieguldījumiem galasaņēmējos ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Ieguldījumiem, kas izdarīti pēc 2020. gada 31. decembra, tiek izvērtēta atbilstība tādiem valsts atbalsta noteikumiem, kas stājas spēkā pēc minētā datuma.

Ieguldījumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi un finanšu starpnieku panāk, izmantojot tālāk norādītos elementus:

—	maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā,

—	finanšu starpnieka atalgojums, kas atspoguļo attiecīgā brīdī tirgū piedāvāto atlīdzību līdzīgā situācijā, tostarp peļņas procentuālā daļa, ja tāda ir,

—	privāto līdzieguldītāju līdzfinansējums, kura minimālais līmenis ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 10. punktu,

—	finanšu starpnieka resursu līdzfinansējums vismaz 1 % apmērā katrā darījumā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri ir līdzieguldījumu mehānismam; uz finanšu starpnieka papildu līdzieguldījumiem attiecas tādi paši nosacījumi, kādi ir līdzieguldījumu mehānismam,

—

citu līdzieguldītāju līdzfinansējums, kas izdarīts atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kuri ir identiski līdzieguldījumu mehānismam piemērojamiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētais novērtējums parāda, ka starp publiskā un privātā sektora ieguldītājiem notiks asimetriska peļņas sadale; šādi nosacījumi attiecīgi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 13. punkta b) apakšpunktu,

—

finanšu starpnieks neiesaistās ieguldījumu darbībās tādas jaunas ieguldījumu sabiedrības ietvaros, kuras mērķis ir tāda paša veida galasaņēmēji, līdz brīdim, kad vai nu ir izpildīti 75 % no līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumu saistībām un pastāv saistības ieguldīt atlikušos 25 %, vai līdz līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumu perioda beigām, ja tas ir agrāk.

Procedūras, kuru mērķis ir izvairīties no interešu konflikta starp finanšu starpnieku, līdzieguldītājiem un ieguldījuma saņēmējiem, nosaka, pirms izvēlētais finanšu starpnieks izdara ieguldījumu galasaņēmējā.

Tiesīgie finanšu starpnieki un līdzieguldītāji

Izvēlētais finanšu starpnieks (līdzieguldījumu mehānisma fonda pārvaldnieks) ir dalībvalstī reģistrēta starptautiska, valsts vai reģionālā līmeņa privātā sektora struktūra. Šādām struktūrām ir likumīgi atļauts nodrošināt kapitālu dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, piemēram, finanšu iestādēm vai citām iestādēm, kurām ir tiesības nodrošināt finanšu instrumentus.

Privātās struktūras ir uzskatāmas par privātā sektora juridiskām personām, kas pieder privātā vai publiskā sektora ieguldītājiem, kuri izdara ieguldījumus riskējot un no saviem resursiem.

Vadošā iestāde un fondu fonds, izvēloties finanšu starpniekus, ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus. Finanšu starpnieku atlase ir atklāta, pārredzama un nediskriminējoša. Finanšu starpnieku atlasē izveido atbilstošus riska dalīšanas nosacījumus preferenciālās atlīdzības gadījumā un nosaka iespējamo peļņas procentuālo daļu.

Finanšu starpnieks savas atlases ietvaros precizē nosacījumus un kritērijus līdzieguldītāju izvērtēšanai. Tie ir saprotami un potenciālajiem līdzieguldītājiem pieejami. Finanšu starpnieks izrāda nediskriminējošu pieeju attiecībā uz līdzieguldītāju atrašanu un ieguldījumu veikšanu kopā ar tiem. Līdzieguldītāju izvērtējumu var kontrolēt pēc ieguldīšanas. Finanšu starpnieki tiek pārvaldīti komerciāli. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja tiek nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 15. punktā minētajiem nosacījumiem.

Līdzieguldījumu mehānisma mērķis ir piesaistīt līdzieguldītājus, kuri īsteno labāko praksi. Līdzieguldītāji ir ilgtermiņa privātie ieguldītāji, kuri iegulda savus resursus, to vidū riska kapitāla fondi, uzņēmējdarbības mecenāti, finansiāli nodrošinātas privātpersonas, ģimenes uzņēmumi vai uzņēmumi ar pierādītu zinātību un darbības spēju.

Uzskatāms, ka līdzieguldītāji ir ieguldītāji, kuri pēc finanšu starpnieka racionāla novērtējuma ir ieguldītāji, kas neatkarīgi no to juridiskās formas un īpašumtiesībām darbojas apstākļos, kuri atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam brīvā tirgus ekonomikā.

Līdzieguldītāji un finanšu starpnieki ir neatkarīgi no ieguldījumu saņēmējiem, izņemot gadījumu, kad tiek izdarīti turpmāki ieguldījumi galasaņēmējiem, kuri jau piedalās līdzieguldījumu mehānismā.

Galasaņēmēja atbilstība

Galasaņēmēji ievēro Savienības un valsts tiesību aktus, attiecīgo ESIF programmu, finansēšanas nolīgumu un Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 5. punktā minētos nosacījumus. Līdz dienai, kad tiek parakstīts ieguldījuma nolīgums, galasaņēmēji panāk atbilstību šādiem atbilstības kritērijiem:

a)	galasaņēmējs ir mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums (“MVU”, arī individuālais uzņēmējs/pašnodarbināta persona), kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (*4);

b)	galasaņēmējs nav izslēgts no darbības jomas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 2.–5. punktu;

c)	galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (*5);

d)	galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā;

e)	saskaņā ar pārbaudēm, kas veiktas atbilstoši finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitikai, galasaņēmējam nav nesamaksātu parādu attiecībā uz citiem aizdevumiem vai nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde;

f)	galasaņēmējs ir reģistrēts un veic darbību attiecīgajā ESIF programmas reģionā/jurisdikcijā;

g)	ar valsts atbalstu saistītu apsvērumu dēļ ieguldījumus neizdara biržas sarakstā iekļautos uzņēmumos (MVU, kas iekļauti citas tirdzniecības platformas sarakstā, netiek uzskatīti par iekļautiem sakarā ar šo instrumentu);

h)	galasaņēmējs nesaņem ieguldījumus kā aizstāšanas kapitālu (ieskaitot vadības veiktu izpirkšanu vai iepirkšanu);

i)	ja galasaņēmējs darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (*6) 10. un 11. panta nosacījumiem.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

Līdzieguldījumu mehānisma apjoms un likmes atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punktā minētās novērtēšanas rezultātiem un ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Finanšu starpnieks izdara ieguldījumus MVU kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā, ko finanšu starpnieka un līdzieguldītāju parakstītā līdzieguldījumu nolīguma ietvaros līdzfinansē ar programmas publiskā sektora ieguldījumu, finanšu starpnieka ieguldījumiem un līdzieguldītāju ieguldījumiem (ESI fondu līdzfinansēšanai var iekļaut privātos ieguldījumus kā programmas privātā sektora ieguldījumu). Šādi līdzieguldījumu mehānisma ieguldījumi veicina ESIF programmas mērķa sasniegšanu.

Ieguldījumu kopsumma (t. i., viena vai vairākas ieguldījumu kārtas, ietverot turpmākus ieguldījumus), apvienojot publiskā un privātā sektora nodrošinātos resursus, nepārsniedz EUR 15 miljonus katram tiesīgam galasaņēmējam, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 651/2014 21. panta 9. punktā. Ieguldījumu kopsumma, kas pieļaujama katram tiesīgam galasaņēmējam, ietverot riska finansējuma ieguldījumus, kuri veikti citu riska finansējuma pasākumu ietvaros, tiek pārbaudīta.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī standartizētā veidā un apjomā sniedz informāciju vadošajai iestādei vai fondu fondam.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savus ziņošanas un pārredzamības pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem priekšvērtēšanas rezultātiem. Rādītājus attiecībā uz līdzieguldījumu mehānismu nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī un saskaņo vismaz ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem pastāv šādi rādītāji:

a)	MVU ieguldītā summa (ar sadalījumu);

b)	finansēto MVU skaits;

c)	finansēto ieguldījumu vērtība;

d)	ieguldījumu radītā peļņa vai zaudējumi (ja tādi ir);

e)	atbalstīto MVU darbinieku skaits “ieguldījuma brīdī” un “izejas brīdī”.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finansiālo atbalstu, kas gūts no programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā, nodod galasaņēmējiem. Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu fondu un finanšu starpnieku.

“VI PIELIKUMS

PILSĒTU ATTĪSTĪBAS FONDS

Pilsētu attīstības fonda principa shematisks attēlojums

Urban Development Fund managed by the Financial intermediary

New Portfolio of UDF Loans

Urban Project X

* Other co-investors at project level

Urban Project 1

Urban Project 2

Urban Project 3

Losses

Loans

Portfolio Losses

Loans to urban projects below market interest rate

Loans from co-investors at project level

Co-investment agreement

Recovery

Urban Development Loan Contribution (according to the Risk Sharing rate)

Financial intermediary and co-investors contributions at fund level

Programme contribution

Pilsētu attīstības fonda noteikumi un nosacījumi

Finanšu instrumenta struktūra

Pilsētu attīstības fonds (turpmāk “PAF”) ir aizdevumu fonds, ko izveido un pārvalda finanšu starpnieks ar ieguldījumiem no programmas, finanšu starpnieka un līdzieguldītājiem, lai finansētu jaunizveidotus aizdevumus pilsētu attīstības projektiem.

PAF var īstenot tādas darbības ietvaros, kura ietilpst prioritārajā virzienā, kas noteikts Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu (ESIF) līdzfinansētajā programmā un precizēts Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzētās novērtēšanas kontekstā.

Instrumenta mērķis

Instrumenta mērķi ir šādi:

1)	kombinēt ESIF programmas, finanšu starpnieka un līdzieguldītāju resursus, lai atbalstītu pilsētu attīstības projektu finansēšanu;

nodrošināt, ka pilsētu attīstības projektiem, kas tiek īstenoti atbalstāmajos apgabalos, kā noteikts apstiprinātajā reģionālā atbalsta kartē laika posmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, ir vieglāka piekļuve finansējumam, kas ar atvieglotiem nosacījumiem piedāvā projektiem līdzekļus. Šādi ieguldījumi tiek izdarīti Regulas (ES) Nr. 651/2014 darbības jomas ietvaros.

Mērķi ir saistīti ar tālāk minētajiem nosacījumiem.

PAF instruments ietilpst tādu pasākumu īstenošanā, kas paredzēti integrētā ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas pieejā.

ESIF programmas ieguldījumi, kurus tā izdara finanšu starpniekā, neizslēdz iespēju iegūt finansējumu, kas pieejams no citiem privātā vai publiskā sektora ieguldītājiem.

ESIF programma nodrošina finansējumu finanšu starpniekam, lai izveidotu aizdevumu portfeli pilsētu attīstības projektiem. Šā portfeļa ietvaros programma sniedz palīdzību arī attiecībā uz PAF aizdevuma zaudējumiem un parādiem, ieņēmumiem un atgūtajiem līdzekļiem ar atsevišķiem aizdevumiem.

ESIF programmas līdzfinansējumu nodrošina vienā no šiem veidiem: vadošās iestādes programmas ieguldījums, finanšu starpnieka ieguldījums un līdzieguldītāju ieguldījumi fonda līdzieguldījumu līmenī, līdzieguldījumi aizdevumu veidā pilsētu attīstības projektiem un citu līdzieguldītāju līdzieguldījumi.

Fondu fonda struktūras gadījumā fondu fonds nodod ESIF programmas ieguldījumu finanšu starpniekam.

Papildus ESIF programmas ieguldījumiem fondu fonds var nodrošināt savus resursus, kas tiek kombinēti ar finanšu starpnieka resursiem. Šādā gadījumā fondu fonds piedalās riska dalīšanā attiecībā uz ieguldījumiem aizdevumu portfelī. Uz gadījumiem, kad fondu fonda nodrošinātie resursi ir valsts resursi vai tiek apvienoti ar citiem valsts resursiem, attiecas Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. pants.

Pilsētu attīstības projekts

Pilsētu attīstības projekts ir daļa no tādu pasākumu īstenošanas, kas paredzēti integrētajā ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas pieejā un veicina tajā noteikto mērķu sasniegšanu.

Turklāt visi pilsētu attīstības projekti atbilst tālāk minētajiem parametriem.

Finansiālā ilgtspēja:

—	pilsētu attīstības projekti ir pamatoti uz darbības modeli, kurā ir aprēķinātas naudas plūsmas un kuru mērķis ir privātie ieguldītāji,

—

pilsētu attīstības projekti ir strukturēti tā, lai radītu ieņēmumus vai samazinātu izdevumus, nodrošinot pietiekamus līdzekļus PAF izsniegto aizdevumu atmaksāšanai, un lai katrs valsts atbalsts būtu noteiktā minimālajā apjomā, kāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu projekta turpināšanu, neizkropļojot konkurenci. Projektu iekšējā atdeves likme (IRR) nav pietiekama, lai piesaistītu finansējumu tikai komercdarbības ietvaros.

Stratēģiskā saskaņošana:

—	pilsētu attīstības projekti ir daļa no integrētas ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas un spēj piesaistīt papildu finansējumu no citiem publiskā un privātā sektora ieguldītājiem,

—	pilsētu attīstības projekti atbilst ESIF programmā paredzētajiem mērķiem un pasākumiem un veicina ESIF programmas attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanu,

—	pilsētu attīstības projekti notiek attiecīgajā reģionā/jurisdikcijā un veicina ESIF programmā norādīto mērķu (tostarp kvantitatīvo rezultātu) sasniegšanu.

PAF var atbalstīt šādas ieguldījumu prioritātes:

—	ieguldījumi mazoglekļa stratēģijās pilsētu teritorijām,

—	ieguldījumi noturības nodrošināšanai katastrofu gadījumā,

—	ieguldījumi sakarā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām,

—	ieguldījumi pilsētu vides uzlabošanā, arī pamestu rūpniecisko teritoriju atjaunošanā un gaisa piesārņojuma mazināšanā,

—	ieguldījumi ilgtspējīgā pilsētas mobilitātē,

—	ieguldījumi pašnodarbinātības un uzņēmuma radīšanas atbalstam,

—	ieguldījumi valsts nodarbinātības dienestu infrastruktūrā,

—

ieguldījumi veselības aprūpes un sociālajā nozarē – infrastruktūrā, pētniecībā un izstrādē vai inovatīvos pakalpojumos, kuri veicina vietējo attīstību un pāreju no institucionālām uz kopienā balstītām, primārām veselības aprūpes formām, kā arī uzlabo piekļuvi veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem,

—	ieguldījumi trūcīgāko pilsētas un lauku kopienu fiziskā un ekonomiskā atjaunošanā,

—	ieguldījumi kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai, popularizēšanai un attīstīšanai,

—	ieguldījumi augstākajā izglītībā, ietverot sadarbību ar uzņēmumiem,

—	ieguldījumi IKT attīstībā.

Valsts atbalsta ietekme

Ieguldījums ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu un tam nav nepieciešama īpaša paziņošana, ja tas atbilst Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta nosacījumiem.

Valsts atbalstu izvērtē fondu fonda, finanšu starpnieka, privāto ieguldītāju un galasaņēmēju līmenī. Šajā ziņā finanšu starpniekam un fondu fondam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

finanšu starpnieka un fondu fonda pārvaldības izmaksas un maksas atspoguļo attiecīgā brīdī tirgū piedāvāto atlīdzību līdzīgā situācijā; šādā gadījumā attiecīgā struktūra ir izraudzīta atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa kārtībā vai arī atlīdzība ir saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantu un valsts nav piešķīrusi citas priekšrocības. Situācija, kad fondu fonds nodod finanšu starpniekam tikai ESIF ieguldījumu, kad tā uzdevums ir pārstāvēt vispārības intereses un kad tas pasākuma īstenošanas laikā neveic komercdarbību, neveic līdzieguldījumus ar saviem resursiem un tādējādi nav uzskatāms par palīdzības saņēmēju, ir pietiekams pierādījums tam, ka fonds nesaņem pārmērīgu kompensāciju;

b)	privātais ieguldījums katrā pilsētu attīstības projektā nav mazāks par 30 % no kopējā finansējuma, kas nodrošināts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 6. punktam;

c)	PAF pārvaldību veic komercdarbības ietvaros un tiek nodrošināts, ka finansēšanas lēmumi ir orientēti uz peļņas gūšanu.

Šajā kontekstā privāts ieguldījums ir ieguldījums, ko izdara privātas struktūras.

Izmaksas par pilsētu attīstības projektu atbilstības pārbaudi iekļauj pārvaldības izmaksās un maksā par tā finanšu starpnieka pakalpojumiem, kurš pārvalda PAF.

Preferenciālo atlīdzību (asimetriski riska dalīšanas nosacījumi) attiecībā uz fondu fondu, finanšu starpnieka ieguldījumu un līdzieguldītāju ieguldījumu fonda līmenī un projekta līmenī aizdevuma veidā, ja tāds ir, nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 8. punkta b) un c) apakšpunktu, kas sīkāk precizēts cenu noteikšanas politikā.

Attiecībā uz citiem līdzieguldītājiem projekta līmenī asimetriski nosacījumi nav iespējami, jo to ieguldījumi netiek izdarīti aizdevumos un ārpus PAF.

Aizdošanas politika

a) Vadošās iestādes vai fondu fonda izmaksājumi finanšu starpniekam

Pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas starp vadošo iestādi vai fondu fondu un finanšu starpnieku attiecīgā vadošā iestāde vai fondu fonds nodod programmas publiskā sektora ieguldījumus finanšu starpniekam, kas šos ieguldījumus novirza noteiktos PAF. Nodošanu izdara vairākās daļās, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. pantā noteiktās maksimālās robežvērtības.

Aizdevuma mērķapjomu un procentu likmes diapazonu apstiprina novērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, un ņem vērā, nosakot instrumenta veidu (atjaunojamais vai neatjaunojamais instruments).

b) Aizdevumu portfeļa izveidošana

Papildus finanšu starpnieka pašreizējām aizdošanas darbībām, kuras daļēji finansē ar programmas ietvaros izmaksātajiem līdzekļiem, nosakot finansēšanas nolīgumā paredzēto riska dalīšanas likmi, tas iepriekš noteiktā ierobežotā laikposmā izveido tiesīgu aizdevumu portfeli pilsētu attīstības projektiem.

Finanšu starpnieks īsteno konsekventu aizdošanas politiku, pamatojoties uz saskaņotu ieguldīšanas stratēģiju, kas nodrošina pareizu kredītportfeļa pārvaldību; vienlaikus ievērojot piemērojamos nozares standartus un nodrošinot atbilstību vadošās iestādes finansiālajām interesēm un politikas mērķiem. Ieguldījumu stratēģiju nosaka integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas, mērķa darbības, mērķa teritoriālo apgabalu un tiesīgo izdevumu kontekstā.

Galasaņēmējiem paredzēto aizdevumu noteikšanu, atlasi, atbilstības pārbaudi, dokumentēšanu un izsniegšanu veic finanšu starpnieks saskaņā ar savām standarta procedūrām un atbilstoši attiecīgajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem principiem.

Ja aizdevumus pilsētu attīstības projektiem nodrošina līdzieguldītāji, ir jānoslēdz līdzieguldījumu nolīgums starp finanšu starpnieku un līdzieguldītājiem, kas tiešā veidā sniedz aizdevumu pilsētu attīstības projektam. Šāds nolīgums paredz noteikumus un nosacījumus ieguldījumiem galasaņēmējos un attiecīgā gadījumā ir saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 821/2014 (*7) 1. panta 3. punktu. Šādā līdzieguldījumu nolīgumā ir precizēti nosacījumi riska dalīšanas nolīgumiem, ja tādi pastāv.

c) Finanšu instrumentam atmaksāto līdzekļu atkārtota izmantošana

Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentā, izmanto vai nu atkārtoti tajā pašā finanšu instrumentā (atjaunošana vienā un tajā pašā finanšu instrumentā), vai, kad līdzekļi atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, tos izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu.

Minēto atkārtotas izmantošanas pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu iekļauj finansēšanas nolīgumā.

Atkārtoti izmantojot līdzekļus vienā finanšu instrumentā, summas, kas attiecināmas uz ESIF atbalstu un kuras finanšu starpnieks ieguldījumu laikposmā ir atmaksājis un/vai atguvis no aizdevumiem galasaņēmējiem, principā ir pieejamas atkārtotai izmantošanai tajā pašā finanšu instrumentā.

Alternatīvā variantā, ja līdzekļi tiek tiešā veidā atmaksāti vadošajai iestādei vai fondu fondam, atmaksājumus izdara regulāri, atspoguļojot i) pamatsummas, ii) visas no aizdevumiem atgūtās summas un zaudējumu atskaitījumus un iii) visus procentu likmes maksājumus. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 44. un 45. pantu.

d) Zaudējumu atgūšana

Finanšu starpnieks veic pasākumus, lai saskaņā ar tā iekšējiem norādījumiem un procedūrām atgūtu katru neatmaksāto aizdevumu, kas finansēts no PAF.

Finanšu starpnieka atgūtās summas (atskaitot atgūšanas un atsavināšanas izmaksas, ja tādas ir) sadala starp finanšu starpnieku, vadošo iestādi un fondu fondu.

e) Procenti un citi ieņēmumi

Procentus un citus ieņēmumus no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentam, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu.

Cenu noteikšanas politika

Finanšu starpnieks, ierosinot savu cenu, samazina vispārējo nodrošinājuma prasību un procentu likmi, kas tiek ieturēta attiecībā uz katru portfelī iekļauto aizdevumu, atbilstoši piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma un riska dalīšanas nosacījumiem.

Cenu noteikšanas politika ietver vismaz šādus elementus:

1)	procentu likmi attiecībā uz finanšu starpnieka līdzdalību nosaka saskaņā ar tirgus principiem (t. i., saskaņā ar finanšu starpnieka politiku);

kopējo procentu likmi, ko iekasē par portfelī iekļautajiem tiesīgo pilsētu attīstības projektu aizdevumiem, samazina proporcionāli piešķīrumam no programmas publiskā sektora ieguldījuma. Minētajā samazināšanā ņem vērā maksas, ko vadošā iestāde var iekasēt attiecībā uz programmas ieguldījumu un riska dalīšanas nosacījumiem;

3)	cenu noteikšanas politika saglabājas nemainīga visā atbilstības periodā.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā – summa un likme (sīkas ziņas par produktu)

Faktiskā riska dalīšanas likme, programmas publiskā sektora ieguldījums, preferenciālā atlīdzība un aizdevumu procentu likme ir pamatota uz priekšvērtējuma rezultātiem un atbilst tādam līmenim, lai nodrošinātu, ka galasaņēmēju ieguvumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 8. punkta b) apakšpunktu.

PAF mērķa portfeļa apjomu nosaka, balstoties uz priekšvērtējumu, ar kuru pamato finanšu instrumenta atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. pantu, un attiecībā uz to ņem vērā instrumenta atkārtotas izmantošanas pieeju, ja tāda ir paredzēta.

PAF piešķīrumu un riska dalīšanas likmi nosaka, lai aizpildītu priekšvērtējumā konstatēto iztrūkumu, un tie atbilst šajā pielikumā norādītajiem nosacījumiem.

Minimālo līdzfinansējuma likmi, kas saskaņota ar finanšu starpnieku, nosaka katram portfelī iekļautajam tiesīgajam aizdevumam atbilstoši programmas finansētās tiesīgo aizdevumu pamatsummas maksimālajai daļai. Ar riska dalīšanas likmi, kas saskaņota ar finanšu starpnieku, nosaka zaudējumu daļu, kura sadalāma starp finanšu starpnieku, līdzieguldītājiem (fonda līmenī un projekta līmenī) un programmas ieguldījumu, ja nepastāv cita vienošanās.

Pirms ieguldījumu veikšanas katrā pilsētu attīstības projektā attiecībā uz PAF nodrošināto finansējumu tiek noteikti detalizēti noteikumi un nosacījumi, pamatojoties uz finanšu prognozēm, kuras sagatavotas attiecībā uz pilsētu attīstības projektu un kuras pārbaudījis finanšu starpnieks.

Programmas ieguldījums finanšu instrumentā (darbības)

PAF finansētajā pamata darījumu portfelī iekļauj aizdevumus pilsētu attīstības projektiem.

Atbilstības kritērijus iekļaušanai portfelī nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ESIF programmu, valsts atbilstības noteikumiem, ieguldījumu stratēģiju (integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas pieejas ietvaros) un sadarbojoties ar finanšu starpnieku. Finanšu starpnieks veic portfeļa riska profila pamatotu aplēsi.

Finanšu starpnieks nosaka, izdara ieguldījumus un atbilstošā veidā pārvalda pilsētu attīstības projektu portfeli, balstoties uz priekšvērtējumā apstiprināto ieguldījumu stratēģiju. Finanšu starpnieks pārvalda pilsētu attīstības projektu portfeli, kas ir daļa no tādu pasākumu īstenošanas, kuri paredzēti ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas integrētā pieejā.

Attiecībā uz katru pilsētu attīstības projektu finanšu starpnieks nodrošina vismaz šādus elementus:

a)	projekta un projekta izpildes grafika vispārējs apraksts, ietverot līdzfinansēšanas partneru un kapitāldaļu turētāju aprakstu un detalizētu projekta finansēšanas plānu;

b)	pamatojums programmas ieguldījumu izvēlei, ieskaitot projekta dzīvotspējas un turpmāku PAF ieguldījumu nepieciešamības sākotnēju novērtējumu;

c)	risku noteikšana;

d)	atbilstība attiecīgajā programmā aprakstītajiem projekta mērķiem. Tas nozīmē, ka izvēlētie pilsētu attīstības projekti veicina programmas mērķu, tostarp kvantitatīvo rezultātu, sasniegšanu, kā norādīts programmas attiecīgajos prioritārajos virzienos.

Īstenojot portfeli, finanšu starpnieks veic šādas konkrētas darbības:

a)	nosaka, izdara ieguldījumus un vada sarunas un strukturēšanu attiecībā uz finanšu ieguldījumiem dzīvotspējīgos pilsētu attīstības projektos, kuri atbilst attiecīgajai programmai piemērojamām prasībām un kritērijiem;

b)	veic gan atbilstības, gan ieguldījumu novērtēšanu atbilstoši ieguldījumu stratēģijas prasībām. Dzīvotspējas pārbaudei ir jāparāda, ka projekts bez PAF ieguldījumiem netiktu turpināts;

c)	ziņo par pilsētu attīstības projektiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pantu;

d)	nodrošina, ka vismaz 30 % no kopējā finansējuma, kas piešķirts pilsētu attīstības projektam, ir privātas izcelsmes līdzekļi un ka ir panākts labākais iespējamais privāto resursu īpatsvars.

Vadošās iestādes atbildība

Vadošās iestādes atbildību attiecībā uz finanšu instrumentu nosaka saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 6. pantu.

Ietvertie zaudējumi ir pamatsummas, kuras nav nomaksātas un ir jāsedz, kā arī standarta procenti (taču neietverot maksas par novēlotiem maksājumiem un citas izmaksas un izdevumus).

Ilgums

Finanšu instrumenta aizdevumu periodu nosaka, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. pantā minētā programmas ieguldījuma izmantošanu aizdevumiem, kas izmaksāti galasaņēmējiem ne vēlāk par 2023. gada 31. decembri.

Tādu ieguldījumu atbilstību, kas veikti pēc 2020. gada 31. decembra, pārbauda attiecībā uz valsts atbalsta noteikumiem, kuri stājas spēkā pēc minētā datuma.

Aizdevumi un riska dalīšana finanšu starpnieka līmenī (interešu saskaņošana)

Interešu saskaņošanu starp vadošo iestādi, līdzieguldītājiem un finanšu starpnieku panāk ar šādiem elementiem:

—	maksas, pamatojoties uz darbības rezultātiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 12. un 13. pantā,

—	finanšu starpnieka atalgojums, kas atspoguļo attiecīgā brīdī tirgū piedāvāto atlīdzību līdzīgā situācijā,

—

finanšu starpnieks nodrošina finansējumu vismaz 30 % apmērā no kopējām finansēšanas saistībām pilsētu attīstības projektu aizdevumos. No šiem 30 % vismaz 1 % no PAF kopējām finansējuma saistībām finanšu starpnieks katrā projektā iegulda no saviem resursiem ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā programmas ieguldījumam. Atlikušos vismaz 29 % nodrošina finanšu starpnieks, līdzieguldītāji fonda līmenī vai līdzieguldītāji projekta līmenī aizdevumu veidā,

—	privātā līdzfinansējuma kopējais apjoms ir vismaz 30 % no kopējā pilsētu attīstības projektam nodrošinātā finansējuma,

—	uzskatāms, ka līdzieguldītāju līdzfinansējums ir vai nu ESI fonda valsts līdzfinansējums, ja vien tas netiek iegūts no galasaņēmēja resursiem (gadījumos, kad šāds līdzfinansējums tiek ieguldīts tiesīgo projektu izdevumos), vai papildu finansējums programmas publiskā sektora ieguldījumam,

—

riska dalīšanu ar finanšu starpnieku un citiem līdzieguldītājiem (fonda līmenī vai pilsētu attīstības projekta līmenī) veic proporcionāli programmas ieguldījumam, izņemot gadījumus, kad Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā novērtējumā ir noteikts, ka nepieciešama preferenciālā atlīdzība tādas asimetriskas riska dalīšanas veidā, kas izveidota starp publiskā un privātā sektora līdzieguldītājiem. Šādi nosacījumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 8. punkta b) apakšpunktu, un tos ietver pušu noslēgtajā līdzieguldījuma nolīgumā. Šie nosacījumi neattiecas uz 1 %, ko finanšu starpnieks ieguldījis no saviem resursiem, kā minēts iepriekš, lai nodrošinātu interešu saskaņošanu.

Tiesīgie finanšu starpnieki

Izvēlētais finanšu starpnieks ir dalībvalstī reģistrēta publiskā vai privātā sektora struktūra, un tam ir likumīgi atļauts nodrošināt aizdevumus pilsētu attīstības projektiem, kas atrodas tādas programmas jurisdikcijā, kura izdara ieguldījumus finanšu instrumentā. tiesīgais finanšu starpnieks arī apliecina spēju pārvaldīt PAF un pārraudzīt pilsētu attīstības projektu portfeli. Tas attiecas uz Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 7. pantā noteiktajiem elementiem. tiesīgajam finanšu starpniekam ir arī pieredze attiecīgajā mērķa tirgū un atbilstošs sniegums tādu līdzvērtīgu vai līdzīgu projektu vai finanšu ieguldījumu sabiedrību pārvaldībā, kuras izdara ieguldījumus PAF paredzētajiem projektiem līdzīgos projektos, kā arī ir pieredze ESIF izmantošanā.

Finanšu starpnieka darbību regulē attiecīgā valsts finanšu pakalpojumu regulatīvā iestāde, un tas ievēro profesionālas fondu pārvaldības labāko praksi.

Finanšu starpnieks pārvaldību veic komercdarbības ietvaros. Šī prasība uzskatāma par izpildītu, ja tiek nodrošināta atbilstība Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 9. punktā minētajiem nosacījumiem.

PAF juridiskā struktūra pieļauj papildu finansējumu, lai līdzsvarotu citu ieguldītāju programmas ieguldījumus pilsētu attīstības projektos.

Vadošā iestāde un fondu fonds, izvēloties finanšu starpniekus, ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus. Finanšu starpnieku atlase ir atklāta, pārredzama un nediskriminējoša. Finanšu starpnieku atlases mērķis ir izveidot atbilstošus riska dalīšanas nosacījumus preferenciālās atlīdzības gadījumā.

Finanšu starpnieka atlases procesā tiek izvērtēta PAF ieguldījumu stratēģija, lēmumu pieņemšanas un vispārējās pārvaldības pieeja, pārvaldības spēja un finanšu starpnieka resursu ieguldījums PAF. Atlases procesā viens no atbilstības kritērijiem finanšu starpnieka atlasei ir spēja piedāvāt un izveidot finansējamo pilsētu attīstības projektu portfeli, ņemot vērā konkurētspējīgāko cenu noteikšanas politiku, kuru ierosinājis atlases procesā iesaistītais finanšu starpnieks.

Finanšu starpnieks atbild par pilsētu attīstības projektu noteikšanu un izvērtēšanu. Pēc atlases veikšanas finanšu starpnieks uzsāk pilsētu attīstības projektu plūsmas pārvaldi.

Pilsētu attīstības projektu plūsma ietver projektus, kurus finanšu starpnieks apņemas finansēt, pamatojoties uz tajā brīdī pieejamo informāciju.

Par ieguldītājiem uzskata ieguldītājus, kas pēc finanšu starpnieka racionāla novērtējuma ir ieguldītāji, kuri neatkarīgi no savas juridiskās formas un īpašumtiesībām darbojas apstākļos, kas atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam brīvā tirgus ekonomikā.

Galasaņēmēju atbilstība

Galasaņēmēji ievēro Savienības un valsts tiesību aktus, attiecīgo ESIF programmu, finansēšanas nolīgumu un Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. pantā minētos nosacījumus. Līdz dienai, kad tiek parakstīts aizdevuma nolīgums, galasaņēmēji panāk šādu atbilstības kritēriju izpildi:

a)	tie ir pilsētu attīstības dalībnieki, t. i., uzņēmumi ar juridisku statusu, kas ļauj uzņemties parādsaistības un īstenot pilsētu attīstības projektus, ar dažādām īpašumtiesību struktūrām, piemēram, apvienojot privātā un publiskā sektora kapitālu;

b)	tie ir tādu reģionālo un vietējo varas iestāžu aktīvi partneri, kuras veicina pilsētu attīstību, veicot ieguldījumus pilsētu attīstības projektos. Galasaņēmējiem ir atbilstošas likumīgas intereses attiecībā uz aktīvu, kurā ir veikts ieguldījums;

c)	galasaņēmējs nav izslēgts no darbības jomas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 651/2014 1. panta 2.–5. punktu;

d)	galasaņēmējs nepieder vienai vai vairākām ierobežotajām nozarēm (*8);

e)	galasaņēmējs nav grūtībās nonācis uzņēmums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā;

f)	galasaņēmējam nav likumpārkāpumu vai nesamaksātu parādu attiecībā uz jebkādiem citiem aizdevumiem vai finanšu nomu, ko piešķīris finanšu starpnieks vai cita finanšu iestāde saskaņā ar pārbaudēm, kuras veiktas atbilstoši finanšu starpnieka iekšējām pamatnostādnēm un standarta kredītpolitikai;

galasaņēmējs izdara ieguldījumus pilsētu attīstības projektos, kas tiek īstenoti atbalstāmajos apgabalos, kuri noteikti reģionālā atbalsta kartē laika posmam no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu.

Turklāt ieguldījumu veikšanas un aizdevumu atmaksas laikā galasaņēmējiem ir juridiskā adrese dalībvalstī un darbība, kurai izmaksāts aizdevums, notiek attiecīgajā dalībvalstī un ESIF programmas reģionā/jurisdikcijā.

Galasaņēmējiem paredzētā produkta raksturojums

PAF nodrošina galasaņēmējiem tādus aizdevumus, kuri veicina programmas mērķa sasniegšanu un kurus līdzfinansē šī programma. PAF apjoms un likmes atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punktā minētās novērtēšanas rezultātiem un ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Aizdevumus izmanto tikai šādiem atļautiem mērķiem:

a)	ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos;

b)	apgrozāmais kapitāls, kas saistīs ar tādu darbību attīstīšanu vai paplašināšanu, kuras papildina (vai ir saistītas ar) iepriekš a) punktā minētajām darbībām (to papildinošo veidu cita starpā apliecina ar pilsētu attīstības projekta uzņēmējdarbības plānu un finansējuma apjomu).

Portfelī ietvertie PAF aizdevumi vienmēr atbilst šādiem atbilstības kritērijiem:

c)	aizdevumi ir jaunizveidoti, lai izslēgtu esošo aizdevumu atkārtotu finansēšanu vai pabeigto projektu finansēšanu;

d)	PAF kopējie ieguldījumi pilsētu attīstības projektā nepārsniedz EUR 20 miljonus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 651/2014 16. panta 3. punktā;

e)	finansējumu vienam vai vairākiem atļautajiem mērķiem aizdevumi nodrošina euro un/vai attiecīgās jurisdikcijas valsts valūtā, un/vai vajadzības gadījumā jebkurā citā valūtā;

f)	aizdevumi nav mezanīna aizdevumi, pakārtotais parāds vai kvazikapitāls;

g)	aizdevumi nav atjaunojamas kredītlīnijas;

h)	aizdevumiem ir atmaksas grafiks: ieskaitot pastāvīgus amortizācijas maksājumus un/vai vienā reizē izdarāmus maksājumus;

i)	aizdevumi nefinansē darbības, kas ir tikai finansiālas, un nefinansē patēriņa finansējuma nodrošināšanu;

j)	termiņš: Aizdevumu minimālais termiņš ir 12 mēneši (ietverot attiecīgu labvēlības periodu, ja tāds ir) un maksimālais termiņš ir līdz 360 mēnešiem.

Ziņošana un sasniedzamie rezultāti

Finanšu starpnieki vismaz reizi ceturksnī standartizētā veidā un apjomā sniedz informāciju vadošajai iestādei vai fondu fondam.

Ziņojumā iekļauj visus attiecīgos elementus, lai vadošā iestāde varētu izpildīt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta noteikumus.

Dalībvalstis arī izpilda savus ziņošanas un pārredzamības pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014.

Rādītājus saskaņo ar ESIF programmas, no kuras finansē finanšu instrumentu, attiecīgās prioritātes īpašajiem mērķiem un paredzamajiem priekšvērtēšanas rezultātiem. Attiecībā uz PAF rādītājus nosaka un paziņo vismaz reizi ceturksnī un saskaņo vismaz ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 prasībām. Papildus ESIF programmas prioritārā virziena kopīgajiem rādītājiem pastāv šādi rādītāji:

a)	finansēto aizdevumu/projektu skaits;

b)	finansēto aizdevumu summas;

c)	nesamaksātie parādi (skaits un summas);

d)	atmaksātie līdzekļi un peļņa.

Programmas ieguldījuma ekonomisko ieguvumu novērtēšana

Finansiālās priekšrocības, kas gūtas no programmas publiskā sektora ieguldījuma instrumentā, nodod galasaņēmējiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, kurus nodrošina programmas publiskā sektora ieguldījumi PAF.

Finanšu starpnieks samazina kopējo faktisko procentu likmi (un attiecīgā gadījumā nodrošinājuma politiku), kas ieturēta no galasaņēmējiem katrā tiesīgā aizdevumā, kurš iekļauts portfelī, atspoguļojot programmas PAF ieguldījumu labvēlīgos finansēšanas nosacījumus.

Šo principu atspoguļo finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi vai fondu fondu un finanšu starpnieku.

”

(*1) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(*2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 821/2014 (2014. gada 28. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par programmas ieguldījumu pārskaitīšanu un pārvaldību, ziņošanu par finanšu instrumentiem, informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem, kas attiecas uz darbību, un datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmu (OV L 223, 29.7.2014., 7. lpp.).

(*3) Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.).

(*4) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Uzņēmums, kurā nodarbina mazāk nekā 250 darbiniekus un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus vai kopējie aktīvi nepārsniedz 43 miljonus; kā arī tas nepieder grupai, kura pārsniedz minētos robežlielumus. Saskaņā ar Komisijas ieteikumu, “par uzņēmumu uzskata jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no tās juridiskā statusa”.

(*5) Tālāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”.

a.	Nelikumīga saimnieciskā darbība: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību.

b.	Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība.

c.	Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums.

d.	Spēļu nami. Spēļu nami un tamlīdzīgi uzņēmumi.

IT nozares ierobežojumi. Pētniecība, izstrāde vai tehniskais aprīkojums attiecībā uz elektronisko datu programmām vai risinājumiem, kuru i) mērķis īpaši ir: a) atbalstīt kādu no darbībām, kas ietverta minētajās ierobežotajās nozarēs a.–d.; b) interneta spēles un tiešsaistes spēļu nami; vai c) pornogrāfija, vai kuru ii) nolūks ir radīt iespēju nelikumīgi a) iekļūt elektronisko datu tīklos vai b) lejupielādēt elektroniskus datus; vai (b) lejupielādēt elektroniskus datus.

f.	Biozinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētnieciskos vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

(*6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(*7) Komisijas 2014. gada 28. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 821/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par programmas ieguldījumu pārskaitīšanu un pārvaldību, ziņošanu par finanšu instrumentiem, informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem, kas attiecas uz darbību, un datu reģistrēšanas un glabāšanas sistēmu (OV L 223, 29.7.2014., 7. lpp.).

(*8) Tālāk minētās tautsaimniecības nozares kopumā sauc par “ierobežotajām nozarēm”.

a.	Nelikumīga saimnieciskā darbība: visa veida ražošanas, tirdzniecības vai citas darbības, kas nav likumīgas saskaņā ar izcelsmes valsts jurisdikcijas tiesību aktiem vai noteikumiem attiecībā uz šādu ražošanu, tirdzniecību vai darbību.

b.	Tabaka un destilēti alkoholiskie dzērieni. Tabakas un destilētu alkoholisko dzērienu un saistītu produktu ražošana un tirdzniecība.

c.	Ieroču un munīcijas ražošana un tirdzniecība: visa veida ieroču un munīcijas ražošanas un tirdzniecības finansēšana. Ierobežojumu nepiemēro, ja minētās darbības ir daļa no precīzi formulētas Eiropas Savienības politikas vai tās papildinājums.

d.	Spēļu nami. Spēļu nami un tamlīdzīgi uzņēmumi.

f.	Biozinātņu nozares ierobežojumi. Ja atbalstu sniedz pētniecības, izstrādes vai tehniskā aprīkojuma finansēšanai saistībā ar: i) cilvēku klonēšanu pētnieciskos vai ārstnieciskos nolūkos; vai ii) ģenētiski modificētiem organismiem (“ĢMO”).

Top

Choose the experimental features you want to try