EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R1299

Komisijas Regula (ES) Nr. 1299/2014 ( 2014. gada 18. novembris ) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 356, 12.12.2014, p. 1–109 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 16/06/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/1299/oj

12.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 356/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1299/2014

(2014. gada 18. novembris)

par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (2) 12. pantā noteikts, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk “Aģentūra”) nodrošina, ka savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (turpmāk “SITS”) tiek pielāgotas tehnikas attīstībai, tirgus tendencēm un sociālajām prasībām, un ierosina Komisijai veikt SITS grozījumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem.

(2)

Komisija ar 2010. gada 29. aprīļa Lēmumu C(2010) 2576 piešķīra Aģentūrai pilnvarojumu izstrādāt un pārskatīt SITS, lai paplašinātu to darbības jomu, aptverot visu Savienības dzelzceļa sistēmu. Atbilstīgi minētā pilnvarojuma noteikumiem Aģentūra tika lūgta paplašināt ar infrastruktūras apakšsistēmu saistīto SITS darbības jomu un attiecināt tās uz visu Savienības dzelzceļa sistēmu.

(3)

Aģentūra 2012. gada 21. decembrī iesniedza ieteikumu par grozījumiem SITS attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu (ERA/REC/10-2012/INT).

(4)

Lai sekotu tehnoloģiskajai attīstībai un veicinātu modernizāciju, būtu jāatbalsta inovatīvi risinājumi un, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāļauj tos īstenot. Ja tiek piedāvāts inovatīvs risinājums, ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim būtu jānorāda, kā šis risinājums atšķiras no SITS attiecīgās iedaļas vai kā papildina to, un Komisijai būt jānovērtē šis inovatīvais risinājums. Ja šā novērtējuma rezultāts ir pozitīvs, Aģentūrai inovatīvajam risinājumam būt jāizstrādā atbilstošas funkcionālās un saskarņu specifikācijas, kā arī novērtēšanas metodes.

(5)

Infrastruktūras SITS, kas noteikta šajā regulā, neaptver visas pamatprasības. Atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 6. punktam SITS neietvertie tehniskie aspekti būtu norādāmi kā atklāti punkti, uz kuriem attiecas katrā dalībvalstī piemērojamie valsts noteikumi.

(6)

Atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktam dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūrām, kuras izmanto īpašajos gadījumos, kā arī par iestādēm, kuras atbild par šo procedūru īstenošanu. Tāds pats pienākums būtu jānosaka arī attiecībā uz atklātajiem punktiem.

(7)

Dzelzceļa satiksme pašlaik notiek atbilstīgi spēkā esošiem valsts, divpusējiem, starpvalstu vai starptautiskiem nolīgumiem. Ir svarīgi, lai šie nolīgumi nekavētu pašreizējo un turpmāko virzību uz savstarpējas izmantojamības panākšanu. Tāpēc dalībvalstīm Komisija būtu jāinformē par šādiem nolīgumiem.

(8)

Atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 11. panta 5. punkta noteikumiem infrastruktūras SITS uz ierobežotu laika posmu būtu jāatļauj iekļaut apakšsistēmās savstarpējas izmantojamības komponentus bez sertifikācijas, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi.

(9)

Tāpēc būtu jāatceļ Komisijas Lēmumi 2008/217/EK (3) un 2011/275/ES (4).

(10)

Lai neradītu nevajadzīgas papildu izmaksas un administratīvo slogu, Lēmumus 2008/217/EK un 2011/275/ES pēc atcelšanas būtu jāturpina piemērot attiecībā uz Direktīvas 2008/57/EK 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām apakšsistēmām un projektiem.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo pieņem pielikumā izklāstīto savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) attiecībā uz visas Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo SITS piemēro attiecībā uz visa veida jaunu, modernizētu vai atjaunotu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas infrastruktūru, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 2.1. punktā.

2.   Neskarot 7. un 8. pantu un pielikuma 7.2. punktu, šo SITS piemēro attiecībā uz jaunām dzelzceļa līnijām Eiropas Savienībā, kuras nodotas ekspluatācijā, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

3.   Šo SITS nepiemēro attiecībā uz esošo Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas infrastruktūru, kas 2015. gada 1. janvārī jau ir nodota ekspluatācijā jebkuras dalībvalsts visā tīklā vai kādā tā daļā, izņemot gadījumus, kad to ir paredzēts atjaunot vai modernizēt atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 20. pantam un šīs regulas pielikuma 7.3. iedaļai.

4.   Šo SITS piemēro attiecībā uz šādiem tīkliem:

a)

Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas tīkls, kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.1. punktā;

b)

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas tīkls (TEN), kā noteikts Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 2.1. punktā;

c)

Savienības dzelzceļu sistēmas tīkla citas daļas;

un tā neattiecas uz Direktīvas 2008/57/EK 1. panta 3. punktā minētajiem gadījumiem.

5.   Šo SITS piemēro attiecībā uz tīkliem, kuros sliežu ceļa nominālais platums ir 1 435 mm, 1 520 mm, 1 524 mm, 1 600 mm vai 1 668 mm.

6.   Sliežu ceļi, kuru platums ir viens metrs, nav ietverti šīs SITS tehniskajā darbības jomā.

7.   Šīs regulas tehniskā un ģeogrāfiskā darbības joma norādīta pielikuma 1.1. un 1.2. iedaļā.

3. pants

Atklātie punkti

1.   Attiecībā uz jautājumiem, kuri klasificēti kā “atklāti punkti” un norādīti SITS R papildinājumā, nosacījumi, kuri izpildāmi savstarpējas izmantojamības verificēšanai atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 2. punktam, ir tie valsts noteikumi, kas piemērojami dalībvalstī, kura atļauj šajā regulā aprakstītās apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā.

2.   Sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai turpmāk norādīto informāciju, ja šī informācija jau nav tām nosūtīta atbilstīgi Komisijas Lēmumiem 2008/217/EK vai 2011/275/ES:

a)

šā panta 1. punktā minētos valsts noteikumus;

b)

to atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūru aprakstu, kuras īstenojamas, piemērojot 1. punktā minētos valsts noteikumus;

c)

informāciju par iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktu izraudzītas, lai veiktu atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūras attiecībā uz atklātajiem punktiem.

4. pants

Īpaši gadījumi

1.   Attiecībā uz īpašiem gadījumiem, kuri norādīti šīs regulas pielikuma 7.7. punktā, nosacījumi, kuri izpildāmi savstarpējas izmantojamības verificēšanai atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 2. punktam, ir tie valsts noteikumi, kas piemērojami dalībvalstī, kura atļauj šajā regulā aprakstītās apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā.

2.   Sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā katra dalībvalsts nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai šādu informāciju:

a)

šā panta 1. punktā minētos valsts noteikumus;

b)

to atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūru aprakstu, kuras īstenojamas, piemērojot 1. punktā minētos valsts noteikumus;

c)

informāciju par iestādēm, kuras saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. panta 3. punktu izraudzītas, lai veiktu atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūras īpašajos gadījumos, kuri noteikti pielikuma 7.7. punktā.

5. pants

Paziņojums par divpusējiem nolīgumiem

1.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūlijā informē Komisiju par jebkādiem esošiem valsts, divpusējiem, starpvalstu vai starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp dalībvalstīm un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu(-iem), infrastruktūras pārvaldītājiem vai valstīm, kas nav dalībvalstis, un kuri ir nepieciešami, jo paredzētie dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi ir ļoti specifiski vai vietēja rakstura pakalpojumi, vai kuri nodrošina ievērojama līmeņa vietēju vai reģionālu savstarpēju izmantojamību.

2.   Šo pienākumu nepiemēro attiecībā uz nolīgumiem, par kuriem jau ir paziņots atbilstīgi Lēmumam 2008/217/EK.

3.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visiem turpmāk noslēgtiem nolīgumiem vai esošo nolīgumu grozījumiem.

6. pants

Projekti izstrādes beigu posmā

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 9. panta 3. punktu visas dalībvalstis viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā paziņo Komisijai to projektu sarakstu, kuri tiek īstenoti valsts teritorijā un ir izstrādes beigu posmā.

7. pants

EK verifikācijas sertifikāts

1.   Pārejas periodā, kas beidzas 2021. gada 31. maijā, drīkst izsniegt EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai, kurā iekļautajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nav EK atbilstības deklarācijas vai deklarācijas par piemērotību lietošanai, ja tiek izpildītas pielikuma 6.5. punktā paredzētās prasības.

2.   Apakšsistēmas, kurā ietverti nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti, ražošanu, modernizāciju vai atjaunošanu, tostarp nodošanu ekspluatācijā, pabeidz 1. punktā noteiktajā pārejas periodā.

3.   Šā panta 1. punktā noteiktajā pārejas periodā:

a)

paziņotā iestāde pirms EK sertifikāta piešķiršanas atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 18. pantam pienācīgi norāda iemeslus, kāpēc kāds savstarpējas izmantojamības komponents nav sertificēts;

b)

valstu drošības iestādes atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK (5) 16. panta 2. punkta c) apakšpunktam ziņo par nesertificētu savstarpējas izmantojamības komponentu lietošanu atļauju piešķiršanas procedūru kontekstā valsts gada ziņojumā, kas minēts Direktīvas 2004/49/EK 18. pantā.

4.   No 2016. gada 1. janvāra uz jaunizgatavotiem savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas prasības par EK atbilstības deklarācijas vai deklarācijas par piemērotību lietošanai saņemšanu.

8. pants

Atbilstības novērtēšana

1.   Pielikuma 6. iedaļā izklāstīto atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru pamatā ir moduļi, kuri noteikti Komisijas Lēmumā 2010/713/ES (6).

2.   Savstarpējas izmantojamības komponentu tipa vai projekta pārbaudes sertifikāts ir spēkā septiņus gadus. Šajā laikā tāda paša tipa jaunus komponentus var nodot ekspluatācijā, iepriekš neveicot jaunu atbilstības novērtēšanu.

3.   Šā panta 2. punktā minētie sertifikāti, kas izsniegti atbilstīgi Komisijas Lēmuma 2011/275/ES [parasto dzelzceļu infrastruktūras SITS] vai Komisijas Lēmuma 2008/217/EK [ātrgaitas dzelzceļu infrastruktūras SITS] prasībām, paliek spēkā līdz sākotnēji noteiktā derīguma termiņa beigām bez nepieciešamības no jauna veikt atbilstības novērtēšanu. Sertifikāta atjaunošanas nolūkā projektu vai tipu atkārtoti novērtē tikai attiecībā uz jaunajām vai grozītajām prasībām, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

9. pants

Īstenošana

1.   Pielikuma 7. iedaļā ir sniegti norādījumi, kā īstenot pilnībā savstarpēji izmantojamu infrastruktūras apakšsistēmu.

Neskarot Direktīvas 2008/57/EK 20. pantu, dalībvalstis atbilstīgi pielikuma 7. iedaļai sagatavo valsts īstenošanas plānu, aprakstot darbības, kuras jāveic, lai nodrošinātu atbilstību šai SITS. Dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim nosūta valsts īstenošanas plānu pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstīm, kuras jau ir nosūtījušas savu īstenošanas plānu, tas nav jāsūta vēlreiz.

2.   Atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 20. pantam gadījumā, ja ir vajadzīga jauna atļauja un ja šī SITS nav piemērota pilnībā, dalībvalstis Komisijai sniedz šādu informāciju:

a)

iemesls, kādēļ šī SITS netiek piemērota pilnībā;

b)

tehniskie parametri, kurus piemēro attiecīgās SITS vietā;

c)

informācija par iestādēm, kuras atbild par Direktīvas 2008/57/EK 18. pantā noteiktās verificēšanas procedūras piemērošanu.

3.   Dalībvalstis trīs gadus pēc 2015. gada 1. janvāra sniedz Komisijai ziņojumu par Direktīvas 2008/57/EK 20. panta īstenošanu. Šo ziņojumu apspriež komitejā, kas izveidota atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 29. pantam, un vajadzības gadījumā pielāgo pielikumā pievienoto SITS.

10. pants

Inovatīvi risinājumi

1.   Lai sekotu tehnoloģiskajai attīstībai, iespējams, būs vajadzīgi inovatīvi risinājumi, kuri neatbilst pielikumā minētajām specifikācijām vai attiecībā uz kuriem nevar izmantot pielikumā noteiktās novērtēšanas metodes.

2.   Inovatīvi risinājumi var būt saistīti ar infrastruktūras apakšsistēmu, tās daļām un savstarpējas izmantojamības komponentiem.

3.   Ja tiek piedāvāts inovatīvs risinājums, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, norāda, kā tas atšķiras no šīs SITS attiecīgajiem noteikumiem vai kā tas tos papildina, un iesniedz šīs atšķirības Komisijai analīzes veikšanai. Komisija var lūgt, lai Aģentūra sniedz atzinumu par piedāvāto inovatīvo risinājumu.

4.   Komisija sniedz atzinumu par piedāvāto inovatīvo risinājumu. Ja šis atzinums ir pozitīvs, attiecīgās funkcionālās un saskarnes specifikācijas, kā arī novērtēšanas metodi, kas jāiekļauj SITS, lai attiecīgo inovatīvo risinājumu varētu ļaut izmantot, izstrādā un integrē SITS pārskatīšanas procesā atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 6. pantam. Ja minētais atzinums ir negatīvs, piedāvāto inovatīvo risinājumu nedrīkst izmantot.

5.   Kamēr nav notikusi SITS pārskatīšana, tiek uzskatīts, ka Komisijas pozitīvs atzinums ir akceptējams līdzeklis, kas apliecina atbilstību Direktīvas 2008/57/EK pamatprasībām, un to var izmantot apakšsistēmas novērtēšanai.

11. pants

Atcelšana

Lēmumus 2008/217/EK un 2011/275/ES atceļ no 2015. gada 1. janvāra.

Tomēr minētos lēmumus turpina piemērot:

a)

apakšsistēmām, kam atļauja piešķirta atbilstīgi minētajiem lēmumiem;

b)

jaunu, atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu projektiem, kuri šīs regulas publicēšanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kuru īsteno.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Tomēr ekspluatācijas atļauju, piemērojot SITS, kas izklāstīta šīs regulas pielikumā, var piešķirt pirms 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 18. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2007. gada 20. decembra Lēmums 2008/217/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 77, 19.3.2008., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Lēmums 2011/275/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai (OV L 126, 14.5.2011., 53. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).

(6)  Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).


PIELIKUMS

SATURS

1.

Ievads 11

1.1.

Tehniskā darbības joma 11

1.2.

Ģeogrāfiskā darbības joma 11

1.3.

Šīs SITS saturs 11

2.

Apakšsistēmas definīcija un darbības joma 11

2.1.

Infrastruktūras apakšsistēmas definīcija 11

2.2.

Šīs SITS saskarnes ar citām SITS 12

2.3.

Šīs SITS saskarnes ar SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām” 12

2.4.

Šīs SITS saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos” 12

2.5.

Saistība ar drošības vadības sistēmu 12

3.

Pamatprasības 12

4.

Infrastruktūras apakšsistēmas apraksts 15

4.1.

Ievads 15

4.2.

Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas 16

4.2.1.

SITS līniju kategorijas 16

4.2.2.

Pamatparametri, kuri raksturo infrastruktūras apakšsistēmu 18

4.2.3.

Līnijas plānojums 20

4.2.4.

Sliežu ceļa parametri 22

4.2.5.

Pārmijas un krustojumi 27

4.2.6.

Sliežu ceļa izturība pret slodzēm 27

4.2.7.

Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm 28

4.2.8.

Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem 30

4.2.9.

Peroni 33

4.2.10.

Veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība 34

4.2.11.

Ekspluatācijas nodrošinājums 35

4.2.12.

Stacionāras vilcienu apkopes iekārtas 36

4.3.

Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas 36

4.3.1.

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu 37

4.3.2.

Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu 39

4.3.3.

Saskarnes ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu 39

4.3.4.

Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu 40

4.4.

Ekspluatācijas noteikumi 40

4.5.

Tehniskās apkopes noteikumi 40

4.5.1.

Tehniskās apkopes dokumentācija 40

4.5.2.

Tehniskās apkopes plāns 41

4.6.

Profesionālā kvalifikācija 41

4.7.

Veselības aizsardzības un drošības nosacījumi 41

5.

Savstarpējas izmantojamības komponenti 41

5.1.

Savstarpējas izmantojamības komponentu izvēles pamats 41

5.2.

Komponentu saraksts 41

5.3.

Komponentu veiktspēja un specifikācijas 41

5.3.1.

Sliedes 41

5.3.2.

Sliežu piestiprināšanas sistēmas 42

5.3.3.

Sliežu ceļa gulšņi 42

6.

Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana un apakšsistēmu EK verificēšana 42

6.1.

Savstarpējas izmantojamības komponenti 42

6.1.1.

Atbilstības novērtēšanas procedūras 42

6.1.2.

Moduļu piemērošana 43

6.1.3.

Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvi risinājumi 43

6.1.4.

Savstarpējas izmantojamības komponentu EK atbilstības deklarācija 43

6.1.5.

Konkrētas savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras 44

6.2.

Infrastruktūras apakšsistēma 44

6.2.1.

Vispārīgi noteikumi 44

6.2.2.

Moduļu piemērošana 45

6.2.3.

Inovatīvi risinājumi 45

6.2.4.

Īpašas infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšanas procedūras 45

6.2.5.

Tehniskie risinājumi, kuri projektēšanas posmā rada pieņēmumu par atbilstību 48

6.3.

EK verificēšana, izmantojot ātrumu kā pārejas kritēriju 49

6.4.

Tehniskās apkopes dokumentācijas novērtēšana 49

6.5.

Apakšsistēmas, kurās ietilpst savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav EK deklarācijas 49

6.5.1.

Nosacījumi 49

6.5.2.

Dokumentācija 50

6.5.3.

Saskaņā ar 6.5.1. punktu sertificēto apakšsistēmu tehniskā apkope 50

6.6.

Apakšsistēma, kurā ietilpst izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai 50

6.6.1.

Nosacījumi 50

6.6.2.

Dokumentācija 50

6.6.3.

Izmantošanai derīgu savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana, veicot tehnisko apkopi 51

7.

infrastruktūras SITS īstenošana 51

7.1.

Šīs SITS piemērošana dzelzceļa līnijām 51

7.2.

Šīs SITS piemērošana jaunām dzelzceļa līnijām 51

7.3.

Šīs SITS piemērošana pastāvošām dzelzceļa līnijām 51

7.3.1.

Līnijas modernizācija 51

7.3.2.

Līnijas atjaunošana 52

7.3.3.

Ar tehnisko apkopi saistīta komponentu nomaiņa 52

7.3.4.

Pastāvošas līnijas, uz kurām neattiecas atjaunošanas vai modernizācijas projekts 52

7.4.

Šīs SITS piemērošana pastāvošajiem peroniem 53

7.5.

Ātrums kā īstenošanas kritērijs 53

7.6.

Infrastruktūras un ritošā sastāva savietojamības noteikšana pēc ritošā sastāva apstiprināšanas 53

7.7.

Īpaši gadījumi 53

7.7.1.

Austrijas tīkla īpatnības 53

7.7.2.

Beļģijas tīkla īpatnības 54

7.7.3.

Bulgārijas tīkla īpatnības 54

7.7.4.

Dānijas tīkla īpatnības 54

7.7.5.

Igaunijas tīkla īpatnības 54

7.7.6.

Somijas tīkla īpatnības 55

7.7.7.

Francijas tīkla īpatnības 58

7.7.8.

Vācijas tīkla īpatnības 58

7.7.9.

Grieķijas tīkla īpatnības 58

7.7.10.

Itālijas tīkla īpatnības 58

7.7.11.

Latvijas tīkla īpatnības 59

7.7.12.

Polijas tīkla īpatnības 60

7.7.13.

Portugāles tīkla īpatnības 62

7.7.14.

Īrijas tīkla īpatnības 64

7.7.15.

Spānijas tīkla īpatnības 65

7.7.16.

Zviedrijas tīkla īpatnības 68

7.7.17.

Apvienotās Karalistes Lielbritānijas tīkla īpatnības 68

7.7.18.

Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīkla īpatnības 70

7.7.19.

Slovākijas tīkla īpatnības 70

A papildinājums.

Savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšana 75

B papildinājums.

Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšana 76

C papildinājums.

Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu projektu tehniskie raksturlielumi 79

D papildinājums.

Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu projektu izmantošanas nosacījumi 81

E papildinājums.

Prasības attiecībā uz konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam 82

F papildinājums.

Prasības attiecībā uz konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam Apvienotās Karalistes Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tīklā 84

G papildinājums.

Ātruma konversija jūdzēs stundā Īrijā un Apvienotās Karalistes Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tīklā 86

H papildinājums.

Būvju tuvinājuma gabarīts sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem 87

I papildinājums.

Pretējas līknes, kuru rādiuss ir no 150 m līdz 300 m 89

J papildinājums.

Drošības nodrošināšana stacionārās dubultās krusteniskās pārejās 91

K papildinājums.

Minimālo prasību pamats attiecībā uz konstrukcijām pasažieru vagoniem un motorvagoniem 95

L papildinājums.

EN līniju kategorijas a12 definīcija attiecībā uz pārvadājumu kodu P6 96

M papildinājums.

Īpašs gadījums Igaunijas tīklā 97

N papildinājums.

Īpaši gadījumi Grieķijas tīklā 97

O papildinājums.

Īpašs gadījums Īrijas un Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīklā 97

P papildinājums.

Būvju tuvinājuma gabarīts 1 668 mm platu sliežu ceļu apakšējai daļai Spānijas tīklā 98

Q papildinājums.

Valsts tehniskie noteikumi Apvienotās Karalistes Lielbritānijas tīkla īpašajiem gadījumiem 100

R papildinājums.

Atklāto punktu saraksts 101

S papildinājums.

Izmantoto terminu definīcijas 102

T papildinājums.

Atsauces standartu saraksts 108

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu un tehniskās apkopes apakšsistēmas daļu atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 1. pantam.

Infrastruktūras apakšsistēma ir definēta Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 2.1. punktā.

Šīs SITS tehniskā darbības joma precīzāk ir noteikta šīs regulas 2. panta 1., 5. un 6. punktā.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir noteikta šīs regulas 2. panta 4. punktā.

1.3.   Šīs SITS saturs

1.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šajā SITS:

a)

norādīta tās paredzētā darbības joma (2. iedaļa);

b)

formulētas pamatprasības attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu (3. iedaļa);

c)

noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuras jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. iedaļa);

d)

noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, uz kuriem attiecināmas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuri vajadzīgi, lai panāktu Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5. iedaļa);

e)

noteikts, kuras procedūras katrā konkrētā gadījumā jāizmanto, lai veiktu, no vienas puses, savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtēšanu un, no otras puses, apakšsistēmu EK verificēšanu (6. iedaļa);

f)

norādīta stratēģija šīs SITS īstenošanai (7. iedaļa);

g)

norādīta attiecīgā personāla profesionālā kvalifikācija, kā arī veselības aizsardzības un drošības nosacījumi darba vietā, kuri ir nepieciešami attiecīgās apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī šīs SITS īstenošanai (4. iedaļa).

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu 7. iedaļā norādīti noteikumi, kuri attiecas uz īpašiem gadījumiem.

2.

Šajā SITS noteiktās prasības attiecas uz visu sliežu ceļu platumu sistēmām, kuras ietilpst šīs SITS darbības jomā, izņemot gadījumus, kad punktā ir norādītas konkrētas sliežu ceļu sistēmas vai konkrēts sliežu ceļa nominālais platums.

2.   APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA

2.1.   Infrastruktūras apakšsistēmas definīcija

Šī SITS aptver:

a)

infrastruktūras strukturālo apakšsistēmu;

b)

ar infrastruktūras apakšsistēmu saistīto tehniskās apkopes funkcionālās apakšsistēmas daļu (t. i., mazgāšanas iekārtas vilcienu ārpuses tīrīšanai, ūdens krājumu atjaunošanas, degvielas uzpildes, stacionāras tualešu iztukšošanas un ārējās energoapgādes iekārtas).

Infrastruktūras apakšsistēmas elementi ir aprakstīti Direktīvas 2008/57/EK II pielikumā (2.1. punkts. Infrastruktūra).

Tāpēc šīs SITS darbības jomā ietilpst šādi infrastruktūras apakšsistēmas aspekti:

a)

līnijas plānojums;

b)

sliežu ceļa parametri;

c)

pārmijas un krustojumi;

d)

sliežu ceļa izturība pret slodzēm;

e)

konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm;

f)

tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem;

g)

peroni;

h)

veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība;

i)

ekspluatācijas nodrošinājums;

j)

stacionāras vilcienu apkopes iekārtas.

Papildu informācija izklāstīta šīs SITS 4.2.2. punktā.

2.2.   Šīs SITS saskarnes ar citām SITS

Šīs SITS 4.3. punktā ir izklāstītas funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēm ar šādām attiecīgajās SITS noteiktajām apakšsistēmām:

a)

ritošā sastāva apakšsistēma;

b)

energoapgādes apakšsistēma;

c)

vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēma;

d)

satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma.

Saskarnes ar SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām” (PRM SITS) ir aprakstītas turpmāk 2.3. punktā.

Saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos” (SRT SITS) ir aprakstītas turpmāk 2.4. punktā.

2.3.   Šīs SITS saskarnes ar SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām”

Visas infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamās prasības, kuras attiecas uz personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi dzelzceļu sistēmai, ir izklāstītas SITS “Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām”.

2.4.   Šīs SITS saskarnes ar SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”

Visas infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamās prasības, kuras attiecas uz drošību dzelzceļa tuneļos, ir izklāstītas SITS “Drošība dzelzceļa tuneļos”.

2.5.   Saistība ar drošības vadības sistēmu

Nepieciešamās procedūras, kas jāveic drošības vadības jomā atbilstīgi prasībām, kuras ietilpst šīs SITS darbības jomā, tostarp saskarnes ar cilvēkiem, organizācijām vai citām tehniskām sistēmām, projektē un ievieš infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā, kā noteikts Direktīvā 2004/49/EK.

3.   PAMATPRASĪBAS

Turpmāk dotajā tabulā norādīti šajā SITS noteiktie pamatparametri un to atbilstība Direktīvas 2008/57/EK III pielikumā izklāstītajām un uzskaitītajām pamatprasībām.

1. tabula

Pamatprasībām atbilstošie infrastruktūras apakšsistēmas pamatparametri

SITS punkts

SITS punkta nosaukums

Drošība

Drošums un darbgatavība

Veselības aizsardzība

Vides aizsardzība

Tehniskā savietojamība

Pieejamība

4.2.3.1.

Būvju tuvinājuma gabarīts

1.1.1., 2.1.1.

 

 

 

1.5.

 

4.2.3.2.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

1.1.1., 2.1.1.

 

 

 

1.5.

 

4.2.3.3.

Maksimālie slīpumi

1.1.1.

 

 

 

1.5.

 

4.2.3.4.

Horizontālas līknes minimālais rādiuss

1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.3.5.

Vertikālas līknes minimālais rādiuss

1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.4.1.

Nominālais sliežu ceļa platums

 

 

 

 

1.5.

 

4.2.4.2.

Ārējās sliedes paaugstinājums

1.1.1., 2.1.1.

 

 

 

1.5.

1.6.1.

4.2.4.3.

Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts

1.1.1.

 

 

 

1.5.

 

4.2.4.4.

Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa

2.1.1.

 

 

 

 

 

4.2.4.5.

Ekvivalentais koniskums

1.1.1., 1.1.2.

 

 

 

1.5.

 

4.2.4.6.

Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils

1.1.1., 1.1.2.

 

 

 

1.5.

 

4.2.4.7.

Sliežu ieslīpums

1.1.1., 1.1.2.

 

 

 

1.5.

 

4.2.5.1.

Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija

1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.5.2.

Kustīgu krusteņa seržu izmantojums

1.1.2., 1.1.3.

 

 

 

 

 

4.2.5.3.

Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums

1.1.1., 1.1.2.

 

 

 

1.5.

 

4.2.6.1.

Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm

1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.6.3.

Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm

1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.7.1.

Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm

1.1.1., 1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.7.2.

Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām

1.1.1., 1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.7.3.

Pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība

1.1.1., 1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.7.4.

Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm

1.1.1., 1.1.3.

 

 

 

1.5.

 

4.2.8.1.

Tūlītējas rīcības robežvērtība lāgojumam

1.1.1., 1.1.2.

1.2.

 

 

 

 

4.2.8.2.

Tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim

1.1.1., 1.1.2.

1.2.

 

 

 

 

4.2.8.3.

Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam

1.1.1., 1.1.2.

1.2.

 

 

 

 

4.2.8.4.

Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam

1.1.1., 1.1.2.

1.2.

 

 

 

 

4.2.8.5.

Tūlītējas rīcības robežvērtība ārējās sliedes paaugstinājumam

1.1.1., 1.1.2.

1.2.

 

 

 

 

4.2.8.6.

Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem

1.1.1., 1.1.2.

1.2.

 

 

1.5.

 

4.2.9.1.

Perona lietderīgais garums

1.1.1., 2.1.1.

 

 

 

1.5.

 

4.2.9.2.

Perona augstums

1.1.1., 2.1.1.

 

 

 

1.5.

1.6.1.

4.2.9.3.

Perona nobīde

1.1.1., 2.1.1.

 

 

 

1.5.

1.6.1.

4.2.9.4.

Sliežu ceļu plānojums gar peroniem

1.1.1., 2.1.1.

 

 

 

1.5.

1.6.1.

4.2.10.1.

Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos

1.1.1., 2.1.1.

 

 

 

1.5.

 

4.2.10.2.

Sānvēja ietekme

1.1.1., 2.1.1.

1.2.

 

 

1.5.

 

4.2.10.3.

Balasta pacelšana

1.1.1.

1.2.

 

 

1.5.

 

4.2.11.1.

Atrašanās vietas rādītāji

1.1.1.

1.2.

 

 

 

 

4.2.11.2.

Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā

1.1.1., 1.1.2.

 

 

 

1.5.

 

4.2.12.2.

Tualešu iztukšošana

1.1.5.

1.2.

1.3.1.

 

1.5.

 

4.2.12.3.

Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas

 

1.2.

 

 

1.5.

 

4.2.12.4.

Ūdens krājumu atjaunošana

1.1.5.

1.2.

1.3.1.

 

1.5.

 

4.2.12.5.

Degvielas uzpilde

1.1.5.

1.2.

1.3.1.

 

1.5.

 

4.2.12.6.

Ārējā energoapgāde

1.1.5.

1.2.

 

 

1.5.

 

4.4.

Ekspluatācijas noteikumi

 

1.2.

 

 

 

 

4.5.

Tehniskās apkopes noteikumi

 

1.2.

 

 

 

 

4.6.

Profesionālā kvalifikācija

1.1.5.

1.2.

 

 

 

 

4.7.

Veselības aizsardzības un drošības nosacījumi

1.1.5.

1.2.

1.3.

1.4.1.

 

 

4.   INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS APRAKSTS

4.1.   Ievads

1.

Savienības dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2008/57/EK un kuras daļa ir infrastruktūras apakšsistēma un tehniskās apkopes apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība jāverificē. Savstarpējo atbilstību pārbauda īpaši attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām Savienības dzelzceļu sistēmā, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.

2.

Šajā SITS norādītās robežvērtības nav paredzēts noteikt kā standarta projektētās vērtības. Tomēr projektētajām vērtībām jābūt šajā SITS noteiktajās robežās.

3.

Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuras raksturotas 4.2. un 4.3. punktā, neliek izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai.

4.

Tādiem inovatīviem risinājumiem saistībā ar savstarpēju izmantojamību, kuri neatbilst šajā SITS noteiktajām prasībām un/vai kuri nav novērtējami saskaņā ar šo SITS, ir nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai veicinātu tehnoloģisku jauninājumu attīstību, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes jāizstrādā saskaņā ar procesu, kas 10. pantā definēts inovatīviem risinājumiem.

5.

Ja ir atsauce uz EN standartiem, nepiemēro atkāpes, kuras EN standartos minētas kā “valsts atkāpes”, ja vien šajā SITS nav paredzēts citādi.

6.

Ja šajā SITS līnijas ātrums ir noteikts kilometros stundā (km/h) kā kategorija vai veiktspējas parametrs, ir jāļauj ātrumu izteikt kā ekvivalentu jūdzēs stundā (jūdzes/h) atbilstīgi G papildinājumam attiecībā uz Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tīkliem.

4.2.   Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.   SITS līniju kategorijas

1.

Direktīvas 2008/57/EK I pielikumā atzīts, ka Savienības dzelzceļu tīklu var iedalīt dažādās kategorijās attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu tīklu (1.1. punkts), Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklu (2.1. punkts) un darbības jomas paplašināšanu (4.1. punkts). Lai savstarpēja izmantojamība būtu rentabla, šajā SITS ir noteikti “SITS līniju kategoriju” veiktspējas līmeņi.

2.

Šīs SITS līniju kategorijas izmanto pastāvošo līniju klasifikācijai, lai noteiktu mērķa sistēmu tā, lai tiktu izpildīti attiecīgie veiktspējas parametri.

3.

SITS līnijas kategorija ir pārvadājumu kodu kombinācija. Līnijām, kur izmanto tikai vienu pārvadājumu veidu (piemēram, līnija tikai kravu pārvadājumiem), prasību aprakstīšanai var izmantot vienu kodu; jauktu pārvadājumu gadījumā kategorijas raksturojumam izmanto vienu vai vairākus kodus pasažieru un kravu pārvadājumiem. Pārvadājumu kodu kombinācijas raksturo aplieci, kurā pēc vajadzības var izmantot minētos jauktos pārvadājumus.

4.

Lai līnijas iedalītu kategorijās atbilstīgi SITS, tās parasti klasificē, pamatojoties uz pārvadājumu veidu (pārvadājumu kodu), ko raksturo šādi veiktspējas parametri:

gabarīts,

ass slodze,

līnijas ātrums,

vilciena garums,

perona lietderīgais garums.

Slejās “gabarīts” un “ass slodze” norādītās prasības uzskata par obligātām, jo tās tieši nosaka, kādus vilcienus drīkst izmantot līnijā. Slejās “līnijas ātrums”, “perona lietderīgais garums” un “vilciena garums” norāda vērtību diapazonu, ko parasti izmanto dažādiem pārvadājumu veidiem, un tās tieši nenosaka ierobežojumus pārvadājumiem attiecīgajā līnijā.

5.

Šā pielikuma 2. un 3. tabulā minētos veiktspējas parametrus nav paredzēts izmantot, lai tieši noteiktu ritošā sastāva un infrastruktūras savietojamību.

6.

Informācija par saistību starp maksimālo ass slodzi un maksimālo ātrumu atbilstīgi ritekļa veidam ir sniegta E un F papildinājumā.

7.

Pārvadājumu veidu veiktspējas līmeņi ir norādīti 2. un 3. tabulā.

2. tabula

Pasažieru pārvadājumu veiktspējas parametri

Pārvadājumu kods

Gabarīts

Ass slodze (t)

Līnijas ātrums (km/h)

Perona lietderīgais garums (m)

P1

GC

17 (*1)

250–350

400

P2

GB

20 (*1)

200–250

200–400

P3

DE3

22,5 (*2)

120–200

200–400

P4

GB

22,5 (*2)

120–200

200–400

P5

GA

20 (*2)

80–120

50–200

P6

G1

12 (*2)

n. p.

n. p.

P 1520

S

22,5 (*2)

80–60

35–400

P 1600

IRL 1

22,5 (*2)

80–60

75–240


3. tabula

Kravu pārvadājumu veiktspējas parametri

Pārvadājumu kods

Gabarīts

Ass slodze (t)

Līnijas ātrums (km/h)

Vilciena garums (m)

F1

GC

22,5 (*3)

100–120

740–1 050

F2

GB

22,5 (*3)

100–120

600–1 050

F3

GA

20 (*3)

60–100

500–1 050

F4

G1

18 (*3)

n. p.

n. p.

F 1520

S

25 (*3)

50–120

1 050

F 1600

IRL 1

22,5 (*3)

50–100

150–450

8.

Attiecībā uz konstrukcijām nepietiek tikai ar ass slodzi, lai noteiktu prasības infrastruktūrai. Prasības jaunām konstrukcijām ir noteiktas 4.2.7.1.1. punktā, bet esošajām konstrukcijām – 4.2.7.4. punktā.

9.

Minētajos pārvadājumu kodos attiecīgi ir iekļauti pasažieru pārvadājumu mezgli, kravu pārvadājumu mezgli un savienojošās līnijas.

10.

Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 7. punktā noteikts:

“SITS nav šķērslis dalībvalstu lēmumiem attiecībā uz infrastruktūru izmantošanu tādu ritekļu kustībai, uz ko neattiecas SITS.”

Tāpēc ir atļauts projektēt jaunas un modernizētas līnijas, kuru infrastruktūra spēj pieņemt lielākus gabarītus, ass slodzes un ātrumu, lielāku perona lietderīgo garumu un garākus vilcienus, nekā noteikts specifikācijā.

11.

Neskarot 7.6. iedaļu un 4.2.7.1.2. iedaļas 3. punktu, iedalot jaunu līniju kategorijā P1, ir jānodrošina, lai “I kategorijas” vilcieni atbilstīgi HS RST SITS (Komisijas Lēmums 2008/232/EK (1)), kuri var sasniegt ātrumu vairāk nekā 250 km/h, pa attiecīgo līniju var braukt ar ātrumu līdz maksimālajam ātrumam.

12.

Līnijas konkrētas vietas ir atļauts projektēt tā, ka kāds no veiktspējas parametriem “līnijas ātrums”, “perona lietderīgais garums” un “vilciena garums” vai visi šie parametri ir mazāki, nekā norādīts 2. un 3. tabulā, ja tam ir pienācīgs pamatojums ģeogrāfisku, pilsētvides vai vides apstākļu ierobežojumu dēļ.

4.2.2.   Pamatparametri, kuri raksturo infrastruktūras apakšsistēmu

4.2.2.1.   Pamatparametru saraksts

Turpmāk sadalījumā pa grupām saskaņā ar 2.1. punktā minētajiem aspektiem ir uzskaitīti pamatparametri, kuri raksturo infrastruktūras apakšsistēmu.

A.

Līnijas plānojums

a)

Būvju tuvinājuma gabarīts (4.2.3.1.);

b)

attālums starp sliežu ceļu asīm (4.2.3.2.);

c)

maksimālie slīpumi (4.2.3.3.);

d)

horizontālas līknes minimālais rādiuss (4.2.3.4.);

e)

vertikālas līknes minimālais rādiuss (4.2.3.5.).

B.

Sliežu ceļa parametri

a)

Nominālais sliežu ceļa platums (4.2.4.1.);

b)

ārējās sliedes paaugstinājums (4.2.4.2.);

c)

ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts (4.2.4.3.);

d)

ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa (4.2.4.4.);

e)

ekvivalentais koniskums (4.2.4.5.);

f)

vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils (4.2.4.6.);

g)

sliežu ieslīpums (4.2.4.7.).

C.

Pārmijas un krustojumi

a)

Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija (4.2.5.1.);

b)

kustīgu krusteņa seržu izmantojums (4.2.5.2.);

c)

stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums (4.2.5.3.).

D.

Sliežu ceļa izturība pret slodzēm

a)

Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm (4.2.6.1.);

b)

sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm (4.2.6.2.);

c)

sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm (4.2.6.3.).

E.

Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm

a)

Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm (4.2.7.1.);

b)

ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām (4.2.7.2.);

c)

pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība (4.2.7.3.);

d)

pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm (4.2.7.4.).

F.

Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem

a)

Tūlītējas rīcības robežvērtība lāgojumam (4.2.8.1.);

b)

tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim (4.2.8.2.);

c)

tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam (4.2.8.3.);

d)

tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam (4.2.8.4.);

e)

tūlītējas rīcības robežvērtība ārējās sliedes paaugstinājumam (4.2.8.5.);

f)

tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem (4.2.8.6.).

G.

Peroni

a)

Perona lietderīgais garums (4.2.9.1.);

b)

perona augstums (4.2.9.2.);

c)

perona nobīde (4.2.9.3.);

d)

sliežu ceļu plānojums gar peroniem (4.2.9.4.).

H.

Veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība

a)

Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos (4.2.10.1.);

b)

sānvēja ietekme (4.2.10.2.);

c)

balasta pacelšana (4.2.10.3.).

I.

Ekspluatācijas nodrošinājums

a)

Atrašanās vietas rādītāji (4.2.11.1.);

b)

ekvivalentais koniskums ekspluatācijā (4.2.11.2.).

J.

Stacionāras vilcienu apkopes iekārtas

a)

Vispārīgi noteikumi (4.2.12.1);

b)

tualešu iztukšošana (4.2.12.2.);

c)

vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas (4.2.12.3.);

d)

ūdens krājumu atjaunošana (4.2.12.4.);

e)

degvielas uzpilde (4.2.12.5.);

f)

ārējā energoapgāde (4.2.12.6.).

K.

Tehniskās apkopes noteikumi

a)

Tehniskās apkopes dokumentācija (4.5.1.).

4.2.2.2.   Prasības attiecībā uz pamatparametriem

1.

Prasības attiecībā uz pamatparametriem ir aprakstītas turpmākajos punktos kopā ar īpašiem nosacījumiem, kurus attiecīgā gadījumā var piemērot aplūkotajiem pamatparametriem un saskarnēm.

2.

Minētās pamatparametru vērtības ir spēkā tikai līdz līnijas maksimālajam ātrumam 350 km/h.

3.

Īrijas un Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīklā minētās pamatparametru vērtības ir spēkā tikai līdz līnijas maksimālajam ātrumam 165 km/h.

4.

Daudzsliežu dzelzceļa gadījumā šīs SITS prasības jāpiemēro atsevišķi katram sliežu pārim, ko paredzēts ekspluatēt kā atsevišķu sliežu ceļu.

5.

Prasības līnijām īpašos gadījumos ir aprakstītas 7.7. punktā.

6.

Pieļaujami īsi sliežu ceļa posmi ar ierīcēm, kuras nodrošina pāreju starp sliežu ceļiem ar atšķirīgu sliežu ceļa nominālo platumu.

7.

Apakšsistēmai noteiktās prasības attiecas uz parastiem ekspluatācijas apstākļiem. SITS 4.4. punktā ir aplūkota ietekme, ko var radīt darbi, kuru veikšanai – ciktāl tas attiecas uz apakšsistēmas veiktspēju – var būt vajadzīgi pagaidu izņēmumi.

8.

Vilcienu veiktspēju var uzlabot, izmantojot īpašas sistēmas, piemēram, ritekļa korpusa nolieces sistēmu. Šādu vilcienu ekspluatācijai pieļaujami īpaši nosacījumi, ja tie neparedz ierobežojumus citiem, ar šādām sistēmām neaprīkotiem vilcieniem.

4.2.3.   Līnijas plānojums

4.2.3.1.   Būvju tuvinājuma gabarīts

1.

Būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam. Šie gabarīti ir noteikti standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā un D pielikuma D.4.8. punktā.

2.

Būvju tuvinājuma gabarīta apakšējā daļa atbilst GI2, kā noteikts standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā. Ja sliežu ceļi ir aprīkoti ar sliežu bremzēm, būvju tuvinājuma gabarīts GI1, kā noteikts standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā, attiecas uz gabarīta apakšējo daļu.

3.

Būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi atbilstīgi standarta EN 15273-3:2013 5., 7. un 10. iedaļas, C pielikuma un D pielikuma D.4.8. punkta prasībām.

4.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem visus pārvadājumu kodus, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam, piemēro ar vienoto būvju tuvinājuma gabarītu S, kā noteikts šīs SITS H papildinājumā.

5.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem visus pārvadājumu kodus, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam, piemēro ar vienoto būvju tuvinājuma gabarītu IRL 1, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.

4.2.3.2.   Attālums starp sliežu ceļu asīm

1.

Attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam.

2.

Jaunām līnijām nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 4. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

4. tabula

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm

Maksimālais pieļaujamais ātrums (km/h)

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm (m)

160 < v ≤ 200

3,80

200 < v ≤ 250

4,00

250 < v ≤ 300

4,20

v > 300

4,50

3.

Attālumam starp sliežu ceļu asīm ir vismaz jāatbilst prasībām attiecībā uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm, ko nosaka atbilstīgi standarta EN 15273-3:2013 9. iedaļas prasībām.

4.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 5. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

5. tabula

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem

Maksimālais pieļaujamais ātrums (km/h)

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm (m)

v ≤ 160

4,10

160 < v ≤ 200

4,30

200 < v ≤ 250

4,50

v > 250

4,70

5.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem jaunām līnijām nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 6. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

6. tabula

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem

Maksimālais pieļaujamais ātrums (km/h)

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm (m)

160 < V ≤ 200

3,92

200 < V ≤ 250

4,00

250 < V ≤ 300

4,30

300 < V ≤ 350

4,50

6.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam. Nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 3,57 m gabarītam IRL 1; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

4.2.3.3.   Maksimālie slīpumi

1.

Vietās, kur paredzēts regulāri piekabināt vai atkabināt ritekļus, sliežu ceļu slīpumi caur jaunu līniju pasažieru peroniem nepārsniedz 2,5 mm/m.

2.

Ritošā sastāva novietošanai stāvēšanai paredzēto jauno šķirotavas sliežu ceļu slīpumi nepārsniedz 2,5 mm/m, ja nav īpašu ierīču, kuras novērš ritošā sastāva pašaizbraukšanu.

3.

Galvenajiem sliežu ceļiem jaunās P1 līnijās, kuras paredzēts izmantot pasažieru pārvadājumiem, projektēšanas posmā ir pieļaujami slīpumi līdz 35 mm/m, ievērojot šādas prasības par aplieci:

a)

mainīga profila slīpuma vidējā vērtība 10 km garā sliežu ceļa posmā ir mazāka par 25 mm/m vai vienāda ar to;

b)

maksimālais garums posmiem ar nepārtrauktu slīpumu 35 mm/m nepārsniedz 6 km.

4.2.3.4.   Horizontālas līknes minimālais rādiuss

Minimālo projektēto horizontālas līknes rādiusu izvēlas atkarībā no līknes vietējā projektētā ātruma.

1.

Jaunām līnijām minimālais projektētais horizontālas līknes rādiuss nedrīkst būt mazāks par 150 m.

2.

Jaunām līnijām pretējas līknes (izņemot līknes šķirotavās, kur veic manevrus ar atsevišķiem vagoniem), kuru rādiuss ir 150–300 m, projektē, lai novērstu bufera bloķēšanu. Attiecībā uz taisniem starpposma sliežu ceļa komponentiem starp līknēm piemēro I papildinājuma 43. un 44. tabulas prasības. Attiecībā uz starpposma sliežu ceļa komponentiem, kas nav taisni, veic detalizētu aprēķinu, lai pārbaudītu, cik liels ir aizmugurējās daļas attālums no sliedes.

3.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē tā, lai starp līkumiem būtu vismaz 15 m garš taisns sliežu ceļa posms.

4.2.3.5.   Vertikālas līknes minimālais rādiuss

1.

Vertikālu līkņu rādiuss (izņemot šķirošanas uzkalniņus) ir vismaz 500 m pacēluma virsotnē vai vismaz 900 m ieplakā.

2.

Šķirošanas uzkalniņu vertikālo līkņu rādiuss ir vismaz 250 m pacēluma virsotnē vai vismaz 300 m ieplakā.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss (izņemot šķirotavas) ir vismaz 5 000 m pacēluma virsotnē un ieplakā.

4.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss šķirošanas uzkalniņos ir vismaz 350 m pacēluma virsotnē un 250 m ieplakā.

4.2.4.   Sliežu ceļa parametri

4.2.4.1.   Nominālais sliežu ceļa platums

1.

Eiropas standarta nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435 mm.

2.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 520 mm.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 668 mm.

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 600 mm.

4.2.4.2.   Ārējās sliedes paaugstinājums

1.

Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums līnijām nepārsniedz 7. tabulā norādīto vērtību.

7. tabula

Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums (mm)

 

Kravu pārvadājumi un jaukti pārvadājumi

Pasažieru pārvadājumi

Balastēts sliežu ceļš

160

180

Nebalastēts sliežu ceļš

170

180

2.

Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums sliežu ceļiem, kuri atrodas blakus staciju peroniem, kur parastā ekspluatācijā ir paredzēta vilcienu apstāšanās, nepārsniedz 110 mm.

3.

Jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 305 m un ārējās sliedes paaugstinājuma pārejas slīpums ir lielāks par 1 mm/m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulu

D ≤ (R – 50)/1,5,

kur D = ārējās sliedes paaugstinājums (mm), R = rādiuss (m).

4.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 150 mm.

5.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 180 mm.

6.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums sliežu ceļiem, kuri atrodas blakus staciju peroniem, kur parastā ekspluatācijā ir paredzēta vilcienu apstāšanās, nepārsniedz 125 mm.

7.

Šīs iedaļas 3. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 250 m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulu:

D ≤ 0,9 * (R – 50),

kur D = ārējās sliedes paaugstinājums (mm), R = rādiuss (m).

8.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 185 mm.

4.2.4.3.   Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts

1.

Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir norādīts 8. tabulā.

8. tabula

Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts (mm)

Projektētais ātrums (km/h)

v ≤ 160

160 < v ≤ 300

v ≤ 300

Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS atbilstoša ritošā sastāva ekspluatācijai

153

100

Kravas vagonu SITS atbilstoša ritošā sastāva ekspluatācijai

130

2.

Vilcienus, kuri īpaši projektēti braukšanai ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu (piemēram, motorvagonus ar zemākām ass slodzēm, nekā noteikts 2. tabulā; ritekļus ar speciālu iekārtu, lai izbrauktu līkumus), var ekspluatēt ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu, ja pierādīts, ka tas neietekmē drošību.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā visiem ritošā sastāva veidiem, ko izmanto sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem, ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts nepārsniedz 115 mm. Šis noteikums ir spēkā, ja ātrums nepārsniedz 200 km/h.

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir norādīts 9. tabulā.

9. tabula

Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem (mm)

Projektētais ātrums (km/h)

v ≤ 160

160 < v ≤ 300

v ≤ 300

Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS atbilstoša ritošā sastāva ekspluatācijai

175

115

Kravas vagonu SITS atbilstoša ritošā sastāva ekspluatācijai

150

4.2.4.4.   Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa

1.

Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālā vērtība ir šāda:

a)

130 mm – V ≤ 60 km/h;

b)

125 mm – 60 km/h < V ≤ 200 km/h;

c)

85 mm – 200 km/h < V ≤ 230 km/h;

d)

25 mm – V > 230 km/h.

2.

Ja V ≤ 40 km/h un ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir ≤ 75 mm pirms un pēc izliekuma straujas maiņas, ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas vērtību var palielināt līdz 150 mm.

3.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās vērtība ir šādas:

a)

115 mm – V ≤ 200 km/h;

b)

85 mm – 200 km/h < V ≤ 230 km/h;

c)

25 mm – V > 230 km/h.

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās projektētās vērtības ir šādas:

a)

110 mm – V ≤ 115 km/h;

b)

(399–V)/2,6 (mm) – 115 km/h < V ≤ 220 km/h;

c)

70 mm – 220 km/h < V ≤ 230 km/h.

Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa nav pieļaujama, ja ātrums pārsniedz 230 km/h.

4.2.4.5.   Ekvivalentais koniskums

1.

Ekvivalentā koniskuma robežvērtības, kuras norādītas 10. tabulā, aprēķina riteņpāra sānvirziena pārvietojuma amplitūdai (y):

y = 3mm,

if (TG – SR) ≥ 7mm

Formula

,

if 5mm ≤ (TG – SR) < 7mm

y = 2 mm,

if (TG – SR) < 5mm

Šajā formulā TG ir sliežu ceļa platums, bet SR – attālums starp riteņpāra uzmalu kontaktvirsmām.

2.

Pārmijām un krustojumiem ekvivalentā koniskuma novērtējums nav jāveic.

3.

Sliežu ceļa platuma, sliedes galviņas profila un sliežu ieslīpuma projektētās vērtības vienlaidu sliežu ceļam izvēlas, lai nepārsniegtu 10. tabulā norādītās ekvivalentā koniskuma robežvērtības.

10. tabula

Ekvivalentā koniskuma projektētās robežvērtības

 

Riteņa profils

Kustības ātruma diapazons (km/h)

S 1002, GV 1/40

v ≤ 60

Novērtējums nav jāveic

60 < v ≤ 200

0,25

200 < v ≤ 280

0,20

v > 280

0,10

4.

Šādus riteņpārus modelē, braucot projektētajos sliežu ceļa apstākļos (simulācijā veic aprēķinus saskaņā ar standartu EN 15302:2008+A1:2010):

a)

S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2006 +A1:2010 C pielikumā, ar SR1;

b)

S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 C pielikumā, ar SR2;

c)

GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 B pielikumā, ar SR1;

d)

GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 B pielikumā, ar SR2.

SR1 un SR2 piemēro šādas vērtības:

a)

sistēmā ar 1 435 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 420 mm un SR2 = 1 426 mm;

b)

sistēmā ar 1 524 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 505 mm un SR2 = 1 511 mm;

c)

sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 585 mm un SR2 = 1 591 mm;

d)

sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 653 mm un SR2 = 1 659 mm.

5.

Šīs iedaļas 1.–4. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem ekvivalentā koniskuma novērtējums nav jāveic.

4.2.4.6.   Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils

1.

Sliedes galviņas profilu izvēlas diapazonā, kas noteikts standarta EN 13674-1:2011 A pielikumā, standarta EN 13674-4:2006+A1:2009 A pielikumā, vai tam ir jāatbilst 2. punktā noteiktajām vērtībām.

2.

Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profila konstrukcijas elementi ir šādi:

a)

sliedes galviņas sānu malas slīpums no vertikāla līdz 1/16 leņķī attiecībā pret sliedes galviņas vertikālo asi;

b)

vertikālais attālums starp šā sānu malas slīpuma augstāko punktu un sliedes augšas līmeni nepārsniedz 20 mm;

c)

vismaz 12 mm rādiuss gabarīta stūrī;

d)

31–37,5 mm horizontālais attālums starp sliedes augšmalu un tangenciālo punktu.

1. attēls

Sliedes galviņas profils

Image 1

Teksts attēlu

3.

Minētās prasības neattiecas uz paplašinātājiem.

4.2.4.7.   Sliežu ieslīpums

4.2.4.7.1.   Vienlaidu sliežu ceļš

1.

Sliedes ir ieslīpas virzienā uz sliežu ceļa ass pusi.

2.

Sliežu ieslīpumu noteiktam maršrutam izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.

3.

Posmos, kur attālums starp pārmijām un krustojumiem bez ieslīpuma nepārsniedz 100 m, ja braukšanas ātrums nepārsniedz 200 km/h, var izvietot sliedes bez ieslīpuma.

4.2.4.7.2.   Prasības pārmijām un krustojumiem

1.

Sliedes projektē vertikālas vai ieslīpas.

2.

Ieslīpām sliedēm projektēto ieslīpumu izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.

3.

Ieslīpumu var dot sliedes galviņas profila aktīvās daļas forma.

4.

Pārmijās un krustojumos, kur braukšanas ātrums ir lielāks par 200 km/h, bet nepārsniedz 250 km/h, sliedes bez ieslīpuma var izvietot tikai posmos, kuri nepārsniedz 50 m.

5.

Ja ātrums pārsniedz 250 km/h, sliedēm ir jābūt ieslīpām.

4.2.5.   Pārmijas un krustojumi

4.2.5.1.   Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija

Šīs SITS 4.2.8.6. punktā ir noteiktas tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem, kas atbilst ritošā sastāva SITS noteiktajiem riteņpāru ģeometriskajiem raksturlielumiem. Infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir noteikt ģeometriskās projektētās vērtības, kuras atbilst tehniskās apkopes plānam.

4.2.5.2.   Kustīgu krusteņa seržu izmantojums

Ja ātrums pārsniedz 250 km/h, pārmijas un krustojumus aprīko ar kustīgām krusteņa serdēm.

4.2.5.3.   Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums

Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālā nevadāmā garuma projektēto vērtību nosaka atbilstīgi šīs SITS J papildinājuma prasībām.

4.2.6.   Sliežu ceļa izturība pret slodzēm

4.2.6.1.   Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm

Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie izturētu vismaz šādus spēkus:

a)

ass slodzi, kas izvēlēta saskaņā ar 4.2.1. punktu;

b)

maksimālos vertikālos riteņu spēkus. Maksimālie riteņu spēki noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā;

c)

vertikālos kvazistatiskos riteņu spēkus. Maksimālie kvazistatiskie riteņu spēki noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā.

4.2.6.2.   Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.6.2.1.   Projektētie spēki

Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie izturētu garenspēku, kas ir vienāds ar bremzēšanas radīto spēku 2,5 m/s2 atbilstīgi veiktspējas parametriem, kuri izvēlēti saskaņā ar 4.2.1. punktu.

4.2.6.2.2.   Savietojamība ar bremzēšanas sistēmām

1.

Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie būtu savietojami ar magnētisko bremžu sistēmām, ko izmanto avārijas bremzēšanai.

2.

Prasības tādu sliežu ceļu, tostarp pārmiju un krustojumu, projektēšanai, kuri ir savietojami ar induktīvo bremžu sistēmas izmantošanu, ir atklāts punkts.

3.

Sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem var atļaut nepiemērot 1. punktu.

4.2.6.3.   Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm

Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie izturētu vismaz šādus spēkus:

a)

sānspēkus; maksimālie sānspēki, ar kādiem riteņpāris iedarbojas uz sliežu ceļu, noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.2. punktā;

b)

kvazistatiskos virzošos spēkus; maksimālie kvazistatiskie virzošie spēki Yqst noteiktos rādiusos un testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā.

4.2.7.   Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm

Šajā SITS iedaļā norādītās standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 un EN 1990:2002 A2. pielikuma (izdots kā EN 1990:2002/A1:2005) prasības piemēro saskaņā ar atbilstošajiem punktiem šo standartu valsts pielikumos, ja tādi ir.

4.2.7.1.   Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.7.1.1.   Vertikālas slodzes

1.

Konstrukcijas projektē tā, lai tās izturētu vertikālas slodzes saskaņā ar šādiem standartā EN 1991-2:2003/AC:2010 noteiktiem slodzes modeļiem:

a)

slodzes modelis 71, kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 2.P apakšpunktā;

b)

papildus slodzes modelis SW/0 vienlaidu tiltiem, kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.3. punkta 3.P apakšpunktā.

2.

Slodzes modeļus reizina ar koeficientu alfa (α), kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 3.P apakšpunktā un 6.3.3. punkta 5.P apakšpunktā.

3.

Koeficienta alfa (α) vērtība ir vienāda ar 11. tabulā norādītajām vērtībām vai lielāka par tām.

11. tabula

Koeficients alfa (α) jaunu konstrukciju projektiem

Pārvadājumu veids

Koeficienta alfa (α) minimālā vērtība

P1, P2, P3, P4

1,0

P5

0,91

P6

0,83

P 1520

Atklāts punkts

P 1600

1,1

F1, F2, F3

1,0

F4

0,91

F 1520

Atklāts punkts

F 1600

1,1

4.2.7.1.2.   Vertikālas slodzes dinamiskās iedarbības pielaide

1.

Slodzes modeļa 71 un SW/0 slodzes iedarbību palielina, reizinot ar dinamisko koeficientu fī (Φ) saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.3. punkta 1.P apakšpunktu un 6.4.5.2. punkta 2. apakšpunktu.

2.

Tiltiem, uz kuriem ātrums pārsniedz 200 km/h, kur saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.4. punktu ir jāveic dinamiskā analīze, konstrukciju papildus projektē arī slodzes modelim HSLM, kā noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.6.1.1. punkta 3.–6. apakšpunktā.

3.

Ir atļauts projektēt jaunus tiltus, kuri ir piemēroti arī atsevišķiem pasažieru vilcieniem ar lielāku ass slodzi nekā slodzes modelim HSLM. Dinamiskā analīze ir jāveic, izmantojot noslogojuma raksturlielumu atsevišķam vilcienam kā konstrukcijas masu parastai kravnesībai atbilstīgi K papildinājumam ar pielaidi pasažieriem stāvvietās saskaņā ar K papildinājuma 1. piezīmi.

4.2.7.1.3.   Centrbēdzes spēki

Ja sliežu ceļš uz tilta ir izliekts visā tilta garumā vai tā daļā, konstrukciju projektos ņem vērā centrbēdzes spēku saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.5.1. punkta 2., 4.P un 7. apakšpunktu.

4.2.7.1.4.   Sānsvārstību spēki

Konstrukciju projektos ņem vērā sānsvārstību spēku saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.5.2. punktu.

4.2.7.1.5.   Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) iedarbe

Konstrukciju projektos ņem vērā vilces un bremzēšanas spēkus saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.5.3. punkta 2.P, 4., 5., 6. un 7.P apakšpunktu.

4.2.7.1.6.   Projektētais sliežu ceļa nošķiebums dzelzceļa satiksmes iedarbes dēļ

Maksimālais kopējais projektētais sliežu ceļa nošķiebums dzelzceļa satiksmes iedarbes dēļ nepārsniedz vērtības, kuras norādītas standarta EN 1990:2002 A2. pielikuma (izdots kā EN 1990:2002/A1:2005) A.2.4.4.2.2. punkta 3.P apakšpunktā.

4.2.7.2.   Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme

1.

Zemes klātnes projektē un grunts spiediena ietekmi nosaka, ņemot vērā slodzes modeļa 71 radītās vertikālās slodzes, kā noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 2. apakšpunktā.

2.

Ekvivalento vertikālo noslogojumu reizina ar koeficientu alfa (α), kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 3.P apakšpunktā. Koeficienta α vērtība ir vienāda ar 11. tabulā norādītajām vērtībām vai lielāka par tām.

4.2.7.3.   Pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība

Garāmbraucošu vilcienu radīto aerodinamisko iedarbi ņem vērā saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.6.2.–6.6.6. punktu.

4.2.7.4.   Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm

1.

Atbilstoši 4.2.1. punktā noteiktajām SITS līniju kategorijām panāk tiltu un zemes klātņu noteiktu savstarpējas izmantojamības līmeni.

2.

Minimālās prasības attiecībā uz konstrukciju spēju katram pārvadājumu kodam ir noteiktas E papildinājumā. Norādītās vērtības ir minimālais konstrukciju spējas mērķlīmenis, lai līniju varētu atzīt par savstarpēji izmantojamu.

3.

Būtiski nosacījumi:

a)

ja pastāvošas konstrukcijas vietā būvē jaunu konstrukciju, jaunā konstrukcija atbilst 4.2.7.1. vai 4.2.7.2. punktā definētajām prasībām;

b)

ja pastāvošo konstrukciju minimālā spēja, ko izsaka kā publicēto EN līnijas kategoriju apvienojumā ar atļauto ātrumu, atbilst E papildinājuma prasībām, pastāvošās konstrukcijas atbilst attiecīgajām savstarpējas izmantojamības prasībām;

c)

ja pastāvošas konstrukcijas spēja neatbilst E papildinājuma prasībām un tiek veikti darbi (piemēram, nostiprināšana), lai uzlabotu konstrukcijas spēju atbilstoši šīs SITS prasībām (turklāt konstrukcijas vietā neplāno būvēt jaunu konstrukciju), panāk konstrukcijas atbilstību E papildinājuma prasībām.

4.

Attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tīklu iepriekš 2. un 3. punktā EN līnijas kategoriju var aizstāt ar maršruta pieejamības (Route Availability – RA) numuru (ko piešķir saskaņā ar šajā nolūkā paziņotajiem valsts tehniskajiem noteikumiem) un atsauci uz E papildinājumu attiecīgi aizstāj ar atsauci uz F papildinājumu.

4.2.8.   Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem

4.2.8.1.   Tūlītējas rīcības robežvērtība lāgojumam

1.

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā ir noteiktas standarta EN 13848-5:2008+A1:2010 8.5. punktā. Izolētie defekti nedrīkst pārsniegt viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības, kā noteikts standarta EN 6. tabulā.

2.

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā, ja ātrums pārsniedz 300 km/h, ir atklāts punkts.

4.2.8.2.   Tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim

1.

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī ir noteiktas standarta EN 13848-5:2008+A1:2010 8.3. punktā. Izolētie defekti nedrīkst pārsniegt viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības, kā noteikts standarta EN 5. tabulā.

2.

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī, ja ātrums pārsniedz 300 km/h, ir atklāts punkts.

4.2.8.3.   Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam

1.

Sliežu ceļa nošķiebumam kā izolētam defektam tūlītējas rīcības robežvērtības ir no nulles līdz maksimālajai vērtībai. Sliežu ceļa nošķiebums ir noteikts standarta EN 13848-1:2003+A1:2008 4.6. punktā.

2.

Sliežu ceļa nošķiebuma robežvērtība ir mērījumu bāzes garuma funkcija, ko piemēro saskaņā ar standarta EN 13848-5:2008 + A1:2010 8.6. punktu.

3.

Infrastruktūras pārvaldītājs tehniskās apkopes plānā norāda bāzes garumu sliežu ceļa mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāzes garumā ietilpst vismaz viena no 2 m līdz 5 m gara bāze.

4.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem, ja bāzes garums ir 10 m, sliežu ceļa nošķiebums nedrīkst pārsniegt:

a)

16 mm pasažieru līnijām ar v > 120 km/h vai kravas līnijām ar v > 80 km/h;

b)

20 mm pasažieru līnijām ar v ≤ 120 km/h vai kravas līnijām ar v ≤ 80 km/h.

5.

Šīs iedaļas 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem infrastruktūras pārvaldītājs tehniskās apkopes plānā norāda bāzes garumu sliežu ceļa mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāzes garumā ietilpst vismaz viena 10 m gara bāze.

6.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem nošķiebuma robežvērtība ir mērījumu bāzes garuma funkcija, ko piemēro saskaņā ar vienu no šiem vienādojumiem atkarībā no ārējās sliedes paaugstinājuma:

a)

nošķiebuma robežvērtība = (20/l + 3), ja u ≤ 0,67 × (r – 100) ar maksimālo vērtību:

7 mm/m, ja ātrums ir V ≤ 200 km/h; 5 mm/m, ja ātrums ir V > 200 km/h;

b)

nošķiebuma robežvērtība = (20/l + 1,5), ja 0,67 × (r – 100) < u < 0,9 × (r – 50) ar maksimālo vērtību:

6 mm/m, ja l ≤ 5 m; 3 mm/m, ja l > 13 m;

u = ārējās sliedes paaugstinājums (mm), l = nošķiebuma bāzes garums (m), r = horizontālas līknes rādiuss (m).

4.2.8.4.   Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam

1.

Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 12. tabulā.

12. tabula

Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam

Ātrums (km/h)

Izmēri (mm)

 

Minimālais sliežu ceļa platums

Maksimālais sliežu ceļa platums

V ≤ 120

1 426

1 470

120 < V ≤ 160

1 427

1 470

160 < V ≤ 230

1 428

1 463

V > 230

1 430

1 463

2.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 13. tabulā.

13. tabula

Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem

Ātrums (km/h)

Izmēri (mm)

 

Minimālais sliežu ceļa platums

Maksimālais sliežu ceļa platums

V ≤ 140

1 512

1 548

V > 140

1 512

1 536

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir:

a)

minimālais sliežu ceļa platums: 1 591 mm;

b)

maksimālais sliežu ceļa platums: 1 635 mm.

4.2.8.5.   Tūlītējas rīcības robežvērtība ārējās sliedes paaugstinājumam

1.

Maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 180 mm.

2.

Maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 190 mm līnijām, kuras paredzētas pasažieru pārvadājumiem.

3.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 150 mm.

4.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 185 mm.

5.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 200 mm.

4.2.8.6.   Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem

2. attēls

Punkta retrakcija stacionāros vienkāršos krusteņos

Image 2

Teksts attēlu

1.

Pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

a)

brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 380 mm.

Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka pārmijas iedarbināšanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi;

b)

vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 392 mm.

Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā.

Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;

c)

brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 356 mm;

d)

brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 380 mm;

e)

uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;

f)

uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;

g)

pretsliedes maksimālais augstums: 70 mm.

2.

Visas prasības, kas attiecas uz pārmijām un krustojumiem, ir piemērojamas arī citiem tehniskiem risinājumiem, kuros izmanto pārmiju sliedes, piemēram, daudzsliežu ceļa sānu modifikatoriem.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

a)

apvedceļa minimālā vērtība šaurākajā vietā starp atklātu pārmiju sliedi un rāmjsliedi ir 65 mm;

b)

vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība ir 1 472 mm;

c)

šo vērtību mēra 13 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā. Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;

d)

brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē ir 1 435 mm;

e)

uzmalu vadotnes minimālais platums ir 42 mm;

f)

uzmalu vadotnes minimālais dziļums ir 40 mm;

g)

pretsliedes maksimālais augstums ir 50 mm.

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

a)

brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 546 mm.

Šo vērtību var palielināt, ja infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka pārmijas iedarbināšanas un bloķēšanas sistēma ir noturīga pret riteņpāra sānspēka ietekmi;

b)

vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 556 mm.

Šo vērtību mēra 14 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā.

Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;

c)

brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 520 mm;

d)

brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 546 mm;

e)

uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;

f)

uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;

g)

pretsliedes maksimālais augstums virs gaitas sliedes galviņas līmeņa: 25 mm.

4.2.9.   Peroni

1.

Šā punkta prasības piemēro tikai pasažieru peroniem, pie kuriem parastā ekspluatācijā paredzēts apstāties vilcieniem.

2.

Šā punkta prasību izpildes nolūkā pieļaujams projektēt peronus atbilstīgi pašreizējām ekspluatācijas prasībām, ja ir paredzēts nodrošinājums pamatoti paredzamām ekspluatācijas prasībām nākotnē. Nosakot saskarnes ar vilcieniem, kam paredzēts apstāties pie perona, ņem vērā gan pašreizējās ekspluatācijas prasības, gan pamatoti paredzamās ekspluatācijas prasības vismaz desmit gadus pēc perona nodošanas ekspluatācijā.

4.2.9.1.   Perona lietderīgais garums

Perona lietderīgo garumu nosaka saskaņā ar 4.2.1. punktu.

4.2.9.2.   Perona augstums

1.

Perona nominālais augstums ir 550 mm vai 760 mm virs velšanās virsmas, ja rādiuss ir 300 m vai lielāks.

2.

Ja rādiuss ir mazāks, perona nominālo augstumu var pielāgot atkarībā no perona nobīdes, lai mazinātu attālumu starp vilcienu un peronu.

3.

Peroniem, pie kuriem ir paredzēts apstāties tādiem vilcieniem, kuri neietilpst lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS darbības jomā, var piemērot atšķirīgus noteikumus attiecībā uz peronu nominālo augstumu.

4.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem perona nominālais augstums ir 200 mm vai 550 mm virs velšanās virsmas.

5.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem perona nominālais augstums ir 915 mm virs velšanās virsmas.

4.2.9.3.   Perona nobīde

1.

Attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei (bq), kā definēts standarta EN 15273-3:2013 13. nodaļā, nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību (bqlim). Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz G1 gabarītu.

2.

Peronu būvē tuvu gabarītam ar maksimālo pielaidi 50 mm. Tāpēc bq vērtība ir šāda:

bqlim ≤ bq ≤ bqlim + 50 mm

3.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem perona nobīde ir:

a)

1 920 mm, ja perona augstums ir 550 mm, un

b)

1 745 mm, ja perona augstums ir 200 mm.

4.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem perona nobīde ir 1 560 mm.

4.2.9.4.   Sliežu ceļu plānojums gar peroniem

1.

Jaunās līnijās sliežu ceļam blakus peroniem ieteicams būt taisnam, bet rādiuss nedrīkst būt mazāks par 300 m.

2.

Esošam sliežu ceļam gar jauniem, atjaunotiem vai modernizētiem peroniem vērtības nav noteiktas.

4.2.10.   Veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība

4.2.10.1.   Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos

1.

Tuneļos un apakšzemes konstrukcijās, kur ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu 200 km/h vai ātrāk, ir jānodrošina, lai maksimālās spiediena pārmaiņas, kuras rodas, ja vilciens tunelī brauc ar maksimālo pieļaujamo ātrumu, nepārsniegtu 10 kPa laikā, kamēr vilciens šķērso tuneli.

2.

Minētā prasība ir jāizpilda gar visu tādu vilcienu ārpusi, kas ir atbilstīgi lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.

4.2.10.2.   Sānvēja ietekme

1.

Līnija ir savstarpēji izmantojama no sānvēja viedokļa, ja ir garantēta tāda atsauces vilciena drošība, kas brauc pa šo līniju viskritiskākajos ekspluatācijas apstākļos.

2.

Atbilstības pierādīšanas noteikumos ņem vērā atsauces vilcieniem raksturīgās vēja līknes, kuras noteiktas lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.

3.

Ja ģeogrāfiskā stāvokļa vai citu līnijas īpatnību dēļ drošību var garantēt tikai, izmantojot riska mazināšanas pasākumus, infrastruktūras pārvaldītājs veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu drošību, piemēram:

šādās vietās nosaka vilcienu kustības ātruma ierobežojumus, kuri var būt pagaidu ierobežojumi laikposmā, kad iespējamas vētras,

uzstāda iekārtas šāda sliežu ceļa posma aizsardzībai pret sānvēja iedarbību,

izmanto citus atbilstošus līdzekļus.

4.

Jāpierāda, ka pēc pasākumu veikšanas drošība ir garantēta.

4.2.10.3.   Balasta pacelšana

1.

Aerodinamiskā mijiedarbība starp ritošo sastāvu un infrastruktūru var izraisīt balasta akmeņu pacelšanu un aizpūšanu no sliežu ceļa pamatnes.

2.

Prasības attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu, kuru mērķis ir mazināt balasta pacelšanas risku, attiecas tikai uz līnijām ar maksimālo ātrumu 200 km/h vai vairāk.

3.

Šīs iedaļas 2. punkta prasības ir atklāts punkts.

4.2.11.   Ekspluatācijas nodrošinājums

4.2.11.1.   Atrašanās vietas rādītāji

Atrašanās vietas rādītājus izvieto gar sliežu ceļu, un nominālais attālums starp tiem nepārsniedz 1 000 m.

4.2.11.2.   Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā

1.

Ja uz sliežu ceļa ir konstatēta brauciena nestabilitāte, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs kopīgā izmeklēšanā saskaņā ar 2. un 3. punktu noskaidro, kurā līnijas posmā tas ir noticis.

Piezīme: šāda kopīga izmeklēšana ir norādīta arī lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS 4.2.3.4.3.2. punktā.

2.

Infrastruktūras pārvaldītājs izmēra sliežu ceļa platumu un sliedes galviņas profilus attiecīgajā vietā apmēram 10 m attālumā. 100 metros vidējo ekvivalento koniskumu aprēķina, modelējot ar riteņpāriem a)–d), kas minēti šīs SITS 4.2.4.5. punkta 4. apakšpunktā, lai kopīgās izmeklēšanas nolūkā pārbaudītu atbilstību ekvivalentā koniskuma robežvērtībai, kas sliežu ceļam noteikta 14. tabulā.

14. tabula

Ekvivalentā koniskuma robežvērtības ekspluatācijā, kuras noteiktas sliežu ceļam (kopīgās izmeklēšanas nolūkā)

Kustības ātruma diapazons (km/h)

Vidējā ekvivalentā koniskuma maksimālā vērtība 100 metros

v ≤ 60

novērtējums nav jāveic

60 < v ≤ 120

0,40

120 < v ≤ 160

0,35

160 < v ≤ 230

0,30

v > 230

0,25

3.

Ja 100 metros vidējais ekvivalentais koniskums atbilst 14. tabulā norādītajām robežvērtībām, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs veic kopīgu izmeklēšanu, lai noteiktu nestabilitātes cēloni.

4.2.12.   Stacionāras vilcienu apkopes iekārtas

4.2.12.1.   Vispārīgi noteikumi

Šajā 4.2.12. punktā noteikti vilcienu apkopei vajadzīgie tehniskās apkopes apakšsistēmas infrastruktūras elementi.

4.2.12.2.   Tualešu iztukšošana

Stacionāras tualešu iztukšošanas iekārtas atbilst uzkrājējtualešu sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti ritošā sastāva SITS.

4.2.12.3.   Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas

1.

Ja izmanto mazgāšanas iekārtas, tām jāspēj no ārpuses tīrīt vienstāva un divstāvu vilcienus, kuru augstums ir:

a)

no 500 līdz 3 500 mm vienstāva vilcieniem;

b)

no 500 līdz 4 300 mm divstāvu vilcieniem.

2.

Mazgāšanas iekārtas projektē tā, lai vilcieni caur tām varētu braukt ar jebkuru ātrumu 2–5 km/h diapazonā.

4.2.12.4.   Ūdens krājumu atjaunošana

1.

Stacionāras ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas atbilst ūdensapgādes sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti ritošā sastāva SITS.

2.

Stacionāra dzeramā ūdens apgādes iekārta savstarpējās izmantojamības dzelzceļa tīklā tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni, kas atbilst Padomes Direktīvas 98/83/EK (2) prasībām.

4.2.12.5.   Degvielas uzpilde

Degvielas uzpildes iekārtas atbilst degvielas uzpildes sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti ritošā sastāva SITS.

4.2.12.6.   Ārējā energoapgāde

Ārējai energoapgādei attiecīgos gadījumos izmanto vienu vai vairākas energoapgādes sistēmas, kuras norādītas ritošā sastāva SITS.

4.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

Turpmākajos punktos norādītas infrastruktūras apakšsistēmas saskarnes ar citām apakšsistēmām, raugoties no tehniskās savietojamības viedokļa.

4.3.1.   Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu

15. tabula

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmas SITS “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”

Saskarne

Atsauce uz infrastruktūras SITS

Atsauce uz lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS

Sliežu ceļa platums

4.2.4.1.

Nominālais sliežu ceļa platums

4.2.5.1.

Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija

4.2.8.6.

Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem

4.2.3.5.2.1.

Riteņpāru mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi

4.2.3.5.2.3.

Riteņpāri ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem

Gabarīts

4.2.3.1.

Būvju tuvinājuma gabarīts

4.2.3.2.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.3.5.

Vertikālas līknes minimālais rādiuss

4.2.9.3.

Perona nobīde

4.2.3.1.

Gabarītu noteikšana

Ass slodze un attālums starp asīm

4.2.6.1.

Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm

4.2.6.3.

Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm

4.2.7.1.

Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.7.2.

Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām

4.2.7.4.

Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.2.10.

Slodzes režīmi un masas raksturojumi

4.2.3.2.1.

Ass slodzes parametri

Braukšanas raksturlielumi

4.2.6.1.

Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm

4.2.6.3.

Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm

4.2.7.1.4.

Sānsvārstību spēki

4.2.3.4.2.1.

Drošas braukšanas robežvērtības

4.2.3.4.2.2.

Sliežu ceļa noslogojuma robežvērtības

Braukšanas stabilitāte

4.2.4.4.

Ekvivalentais koniskums

4.2.4.6.

Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils

4.2.11.2.

Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā

4.2.3.4.3.

Ekvivalentais koniskums

4.2.3.5.2.2.

Riteņu mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi

Garenvirziena slodžu ietekme

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.7.1.5.

Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) ietekme

4.2.4.5.

Bremzēšanas veiktspēja

Minimālais horizontālas līknes rādiuss

4.2.3.4.

Horizontālas līknes minimālais rādiuss

4.2.3.6.

Līkuma minimālais rādiuss

A pielikums, A.1. Buferi

Gaitas dinamiskie parametri

4.2.4.3.

Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts

4.2.3.4.2.

Gaitas dinamiskie parametri

Maksimālais ātruma samazinājums

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.7.1.5.

Vilces un bremzēšanas ietekme

4.2.4.5.

Bremzēšanas veiktspēja

Aerodinamiskā ietekme

4.2.3.2.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.7.3.

Pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība

4.2.10.1.

Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos

4.2.10.3.

Balasta pacelšana

4.2.6.2.1.

Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība uz pasažieriem, kas atrodas uz perona, un uz strādniekiem, kuri atrodas uz sliežu ceļa nomales

4.2.6.2.2.

Vilciena galvas radītais spiediena vilnis

4.2.6.2.3.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.6.2.5.

Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu

Sānvējš

4.2.10.2.

Sānvēja ietekme

4.2.6.2.4.

Sānvējš

Vilcienu apkopes iekārtas

4.2.12.2.

Tualešu iztukšošana

4.2.12.3.

Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas

4.2.12.4.

Ūdens krājumu atjaunošana

4.2.12.5.

Degvielas uzpilde

4.2.12.6.

Ārējā energoapgāde

4.2.11.3.

Tualešu iztukšošanas sistēma

4.2.11.2.2.

Vilcienu ārpuses tīrīšana ar mazgāšanas iekārtām

4.2.11.4.

Ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas

4.2.11.5.

Ūdens krājumu atjaunošanas saskarne

4.2.11.7.

Degvielas uzpildes aprīkojums

4.2.11.6.

Īpašas prasības, ja vilciens novietots stāvēšanai


16. tabula

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmas SITS “Kravas vagoni”

Saskarne

Atsauce uz infrastruktūras SITS

Atsauce uz parasto dzelzceļu kravas vagonu SITS

Sliežu ceļa platums

4.2.4.1.

Nominālais sliežu ceļa platums

4.2.4.6.

Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils

4.2.5.1.

Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija

4.2.8.6.

Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem

4.2.3.6.2.

Riteņpāru raksturlielumi

4.2.3.6.3.

Riteņu raksturlielumi

Gabarīts

4.2.3.1.

Būvju tuvinājuma gabarīts

4.2.3.2.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.3.5.

Vertikālas līknes minimālais rādiuss

4.2.9.3.

Perona nobīde

4.2.3.1.

Gabarītu noteikšana

Ass slodze un attālums starp asīm

4.2.6.1.

Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm

4.2.6.3.

Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm

4.2.7.1.

Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.7.2.

Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām

4.2.7.4.

Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.3.2.

Savietojamība ar līniju nestspēju

Gaitas dinamiskie parametri

4.2.8.

Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem

4.2.3.5.2.

Gaitas dinamiskie parametri

Garenvirziena slodžu ietekme

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.7.1.5.

Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) ietekme

4.2.4.3.2.

Bremzēšanas efektivitāte

Minimālais līknes rādiuss

4.2.3.4.

Horizontālas līknes minimālais rādiuss

4.2.2.1.

Mehānisks savienojums

Vertikāla līkne

4.2.3.5.

Vertikālas līknes minimālais rādiuss

4.2.3.1.

Gabarītu noteikšana

Sānvējš

4.2.10.2.

Sānvēja ietekme

4.2.6.3.

Sānvējš

4.3.2.   Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

17. tabula

Saskarnes ar energoapgādes apakšsistēmu

Saskarne

Atsauce uz infrastruktūras SITS

Atsauce uz energoapgādes SITS

Gabarīts

4.2.3.1.

Būvju tuvinājuma gabarīts

4.2.10.

Pantogrāfa gabarīts

4.3.3.   Saskarnes ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu

18. tabula

Saskarnes ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu

Saskarne

Atsauce uz infrastruktūras SITS

Atsauce uz vadības un signalizācijas iekārtu SITS

Vadības un signalizācijas iekārtām noteiktais būvju tuvinājuma gabarīts.

Vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība.

4.2.3.1.

Būvju tuvinājuma gabarīts

4.2.5.2.

Eurobalise sakari (telpa uzstādīšanai)

4.2.5.3.

Euroloop sakari (telpa uzstādīšanai)

4.2.10.

Vilcienu detektēšanas sistēmas (telpa uzstādīšanai)

4.2.15.

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka objektu redzamība

4.3.4.   Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

19. tabula

Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

Saskarne

Atsauce uz infrastruktūras SITS

Atsauce uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS

Braukšanas stabilitāte

4.2.11.2.

Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā

4.2.3.4.4.

Ekspluatācijas kvalitāte

Induktīvo bremžu izmantošana

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.2.6.2.

Bremzēšanas veiktspēja

Sānvējš

4.2.10.2.

Sānvēja ietekme

4.2.3.6.3.

Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā

Ekspluatācijas noteikumi

4.4.

Ekspluatācijas noteikumi

4.2.1.2.2.2.

Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi

4.2.3.6.

Traucēts ekspluatācijas režīms

Personāla kompetence

4.6.

Profesionālā kompetence

2.2.1.

Personāls un vilcieni

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

1.

Ekspluatācijas noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā. Šajos noteikumos ņem vērā ar ekspluatāciju saistītos dokumentus, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā un noteikts tās VI pielikumā (I.2.4. punkts).

2.

Dažkārt, veicot plānotus darbus, uz laiku var būt jāaptur infrastruktūras apakšsistēmas specifikāciju darbība un to savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri definēti šīs SITS 4. un 5. iedaļā.

4.5.   Tehniskās apkopes noteikumi

1.

Tehniskās apkopes noteikumus izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.

2.

Tehniskās apkopes dokumentāciju sagatavo pirms līnijas nodošanas ekspluatācijā kā daļu no tehniskās dokumentācijas, ko pievieno verifikācijas deklarācijai.

3.

Tehniskās apkopes plānu apakšsistēmai sagatavo, lai nodrošinātu šajā SITS noteikto prasību ievērošanu apakšsistēmas darbmūža laikā.

4.5.1.   Tehniskās apkopes dokumentācija

Tehniskās apkopes dokumentācijā ietver vismaz šādu informāciju:

a)

tūlītējas rīcības robežvērtību kopumu;

b)

pasākumus (piemēram, ātruma ierobežojumus, remontdarbu ilgumu), kuri jāveic, ja nav nodrošināta atbilstība noteiktajām robežvērtībām,

saistībā ar sliežu ceļu ģeometrijas kvalitāti un izolētu defektu robežvērtībām.

4.5.2.   Tehniskās apkopes plāns

Infrastruktūras pārvaldītājam ir tehniskās apkopes plāns, kas aptver 4.5.1. punktā minētos aspektus un vismaz šādus aspektus, kuri attiecas uz tiem pašiem elementiem:

a)

iejaukšanās un trauksmes robežvērtību kopumu;

b)

ziņas par darba metodēm, personāla profesionālo kompetenci un izmantojamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;

c)

noteikumus, kuri jāpiemēro to personu aizsardzībai, kuras strādā uz sliežu ceļa vai tā tuvumā;

d)

līdzekļus, ko izmanto, lai pārbaudītu ekspluatācijas robežvērtību ievērošanu.

4.6.   Profesionālā kvalifikācija

Personāla profesionālā kvalifikācija, kas vajadzīga infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, nav noteikta šajā SITS, tomēr tā ir izklāstīta infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.

4.7.   Veselības aizsardzības un drošības nosacījumi

1.

Personāla veselības aizsardzības un drošības nosacījumiem, kuri jāievēro infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās apkopes jomā, ir jāatbilst attiecīgajiem Eiropas un valsts tiesību aktiem.

2.

Šis aspekts ir aptverts procedūrās, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.

5.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Savstarpējas izmantojamības komponentu izvēles pamats

1.

Šīs SITS 5.3. punkta prasību pamatā ir tradicionālas konstrukcijas balastēts sliežu ceļš ar Viņjoles (ar plakanu apakšu) sliedēm uz betona vai koka gulšņiem un stiprinājumiem, kuri nodrošina izturību pret garenslīdi, balstoties pret sliežu pamatni.

2.

Komponentus un komponentu grupas, ko izmanto citu konstrukciju sliežu ceļu būvniecībā, neuzskata par savstarpējas izmantojamības komponentiem.

5.2.   Komponentu saraksts

1.

Šajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā par “savstarpējas izmantojamības komponentiem” uzskata tikai šādus atsevišķus sliežu ceļa komponentus vai komponentu grupas:

a)

sliedes (5.3.1.);

b)

sliežu piestiprināšanas sistēmas (5.3.2.);

c)

sliežu ceļa gulšņus (5.3.3.).

2.

Turpmākajos punktos aprakstītas katram no šiem komponentiem piemērojamās specifikācijas.

3.

Sliedes, stiprinājumus un gulšņus, ko izmanto īpašiem nolūkiem īsos sliežu ceļa posmos, piemēram, pārmijās un krustojumos, paplašinātājos, pārejas plātnēs un īpašās konstrukcijās, neuzskata par savstarpējas izmantojamības komponentiem.

5.3.   Komponentu veiktspēja un specifikācijas

5.3.1.   Sliedes

Savstarpējas izmantojamības komponenta “sliedes” specifikācijas attiecas uz šādiem parametriem:

a)

sliedes galviņas profils;

b)

sliežu tērauds.

5.3.1.1.   Sliedes galviņas profils

Sliedes galviņas profils atbilst 4.2.4.6. punkta “Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils” prasībām.

5.3.1.2.   Sliežu tērauds

1.

Sliežu tērauds ir būtisks attiecībā uz 4.2.6. punkta “Sliežu ceļa izturība pret slodzēm” prasībām.

2.

Sliežu tērauds atbilst šādām prasībām:

a)

sliedes cietība ir vismaz 200 HBW;

b)

stiepes stiprība ir vismaz 680 MPa;

c)

ciklu minimālais skaits noguruma testēšanā bez kļūdas ir vismaz 5 × 106.

5.3.2.   Sliežu piestiprināšanas sistēmas

1.

Sliežu piestiprināšanas sistēma ir būtiska attiecībā uz šādām prasībām: 4.2.6.1. punkts “Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm”, 4.2.6.2. punkts “Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm” un 4.2.6.3. punkts “Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm”.

2.

Sliežu piestiprināšanas sistēma laboratorijas testēšanas apstākļos atbilst šādām prasībām:

a)

garenspēks, kura ietekmē sliede sāk slīdēt (t. i., neelastīgi kustēties) caur viensliedes stiprinājumiem, ir vismaz 7 kN, un, ja ātrums pārsniedz 250 km/h, garenspēks ir vismaz 9 kN;

b)

sliežu stiprinājumu izturība pret tipiskas slodzes 3 000 000 ciklu iedarbību asā līkumā ir tāda, ka stiprinājumu veiktspējas pazemināšanās attiecībā uz iespīlēšanas spēku un garenvirziena ierobežojumu nepārsniedz 20 %, bet vertikālā stinguma pazemināšanās nepārsniedz 25 %. Tipiskā slodze atbilst:

maksimālajai ass slodzei, kādai sliežu piestiprināšanas sistēma ir paredzēta,

sliežu, sliežu ieslīpuma, zemsliežu pamata un gulšņu tipa kombinācijai, ar kuru drīkst izmantot sliežu piestiprināšanas sistēmu.

5.3.3.   Sliežu ceļa gulšņi

1.

Sliežu ceļa gulšņu konstrukcija ir tāda, lai, izmantojot tos kopā ar konkrētām sliedēm un sliežu piestiprināšanas sistēmu, to īpašības atbilstu šādu punktu prasībām: 4.2.4.1. punkts “Nominālais sliežu ceļa platums”, 4.2.4.7. punkts “Sliežu ieslīpums” un 4.2.6. punkts “Sliežu ceļa izturība pret slodzēm”.

2.

Sistēmā, kurā nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435 mm, projektētais sliežu ceļa platums sliežu ceļa gulšņiem ir 1 437 mm.

6.   SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMU EK VERIFICĒŠANA

Atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļi ir noteikti šīs regulas 8. pantā.

6.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.1.1.   Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.

Šīs SITS 5. iedaļā noteikto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas procedūrā piemēro attiecīgus moduļus.

2.

Atbilstības novērtēšanas procedūras neattiecas uz izmantošanai derīgiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuri ir piemēroti atkārtotai izmantošanai.

6.1.2.   Moduļu piemērošana

1.

Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izmanto šādus moduļus:

a)

CA “Iekšējā ražošanas kontrole”;

b)

CB “EK tipa pārbaude”;

c)

CC “Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli”;

d)

CD “Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmu ražošanas procesā”;

e)

CF “Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu”;

f)

CH “Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu”.

2.

Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izvēlas 20. tabulā norādītos moduļus.

20. tabula

Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas moduļi

Procedūras

Sliedes

Sliežu piestiprināšanas sistēma

Sliežu ceļa gulšņi

Ražojumiem, kuri laisti ES tirgū pirms attiecīgo SITS stāšanās spēkā

CA vai CH

CA vai CH

Ražojumiem, kuri laisti ES tirgū pēc attiecīgo SITS stāšanās spēkā

CB + CC vai

CB + CD, vai

CB + CF, vai

CH

3.

Uzskata, ka ražojumu, kuri laisti tirgū pirms attiecīgo SITS publicēšanas, tips ir apstiprināts, tāpēc EK tipa pārbaude (CB modulis) nav jāveic, ja ražotājs pierāda, ka salīdzināmos apstākļos veiktai savstarpējās izmantojamības komponentu iepriekšējo lietojumu testēšanai un verificēšanai ir bijuši pozitīvi rezultāti un tā atbilst šīs SITS prasībām. Šādā gadījumā šie novērtējumi paliek spēkā arī attiecībā uz jauno lietojumu. Ja nav iespējams pierādīt, ka risinājums iepriekš ir pozitīvi novērtēts, piemēro procedūru, kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuri laisti ES tirgū pēc šīs SITS publicēšanas.

4.

Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana aptver šīs SITS A papildinājuma 36. tabulā norādītos posmus un raksturlielumus.

6.1.3.   Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvi risinājumi

Ja savstarpējas izmantojamības komponentam piedāvā inovatīvu risinājumu, piemēro 10. pantā aprakstīto procedūru.

6.1.4.   Savstarpējas izmantojamības komponentu EK atbilstības deklarācija

6.1.4.1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti, uz kuriem attiecas citas Eiropas Savienības direktīvas

1.

Direktīvas 2008/57/EK 13. panta 3. punktā noteikts: “Ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas citas Kopienas direktīvas, kuras skar citus jautājumus, šajos gadījumos “EK” atbilstības deklarācijā vai deklarācijā par piemērotību lietošanai norāda, ka šie savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī pārējo direktīvu prasībām.”

2.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK IV pielikuma 3. punktu EK atbilstības deklarācijai pievieno paziņojumu ar informāciju par savstarpējas izmantojamības komponenta izmantošanas nosacījumiem.

6.1.4.2.   Sliežu EK atbilstības deklarācija

Paziņojums ar informāciju par izmantošanas nosacījumiem nav jāsniedz.

6.1.4.3.   Sliežu piestiprināšanas sistēmu EK atbilstības deklarācija

EK atbilstības deklarācijai pievieno paziņojumu, kurā norāda:

a)

sliežu, sliežu ieslīpuma, zemsliežu pamata un gulšņu tipa kombināciju, ar kuru drīkst izmantot sliežu piestiprināšanas sistēmu;

b)

maksimālo ass slodzi, kādai sliežu piestiprināšanas sistēma ir paredzēta.

6.1.4.4.   Sliežu ceļa gulšņu EK atbilstības deklarācija

EK atbilstības deklarācijai pievieno paziņojumu, kurā norāda:

a)

sliežu, sliežu ieslīpuma un sliežu piestiprināšanas sistēmas tipa kombināciju, ar kuru drīkst izmantot gulšņus;

b)

nominālo un projektēto sliežu ceļa platumu;

c)

tā ass slodzes un vilcienu kustības ātruma kombinācijas, kam sliežu ceļa gulšņi ir paredzēti.

6.1.5.   Konkrētas savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūras

6.1.5.1.   Sliežu novērtēšana

Sliežu tēraudu novērtē atbilstīgi šādām prasībām:

a)

sliedes cietību testē attiecībā uz ritošā sastāva stāvokli saskaņā ar standarta EN 13674-1:2011 9.1.8. punktu, un to mēra, izmantojot vienu paraugu (kontroles paraugs no ražošanas);

b)

stiepes stiprību testē saskaņā ar standarta EN 13674-1:2011 9.1.9. punktu, un to mēra, izmantojot vienu paraugu (kontroles paraugs no ražošanas);

c)

nogurumu testē saskaņā ar standarta EN 13674-1:2011 8.1. un 8.4. punktu.

6.1.5.2.   Gulšņu novērtēšana

1.

Līdz 2021. gada 31. maijam ir atļauts projektētais sliežu ceļa platums sliežu ceļa gulšņiem, kas ir mazāks par 1 437 mm.

2.

Attiecībā uz pārstatāma platuma sliežu ceļa gulšņiem (polyvalent gauge track sleepers) un dažāda platuma sliežu ceļiem piemērotiem gulšņiem (multiple gauge track sleepers) ir atļauts nenovērtēt projektētā sliežu ceļa platumu, ja nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435 mm.

6.2.   Infrastruktūras apakšsistēma

6.2.1.   Vispārīgi noteikumi

1.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma paziņotā iestāde veic infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 18. pantu un saskaņā ar attiecīgo moduļu noteikumiem.

2.

Ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka infrastruktūras apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļu testēšana vai novērtēšana ir bijusi tāda pati, kā testēšana vai novērtēšana, kas devusi pozitīvus rezultātus attiecībā uz projekta iepriekšējiem lietojumiem, paziņotā iestāde šīs testēšanas un novērtēšanas rezultātus ņem vērā EK verificēšanas procesā.

3.

Infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšana aptver šīs SITS B papildinājuma 37. tabulā norādītos posmus un raksturlielumus.

4.

Apakšsistēmas EK verificēšana neattiecas uz veiktspējas parametriem, kuri minēti šīs SITS 4.2.1. punktā.

5.

Konkrētu infrastruktūras apakšsistēmas pamatparametru īpašas novērtēšanas procedūras ir noteiktas 6.2.4. punktā.

6.

Pieteikuma iesniedzējs sagatavo infrastruktūras apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 18. pantu un V pielikumu.

6.2.2.   Moduļu piemērošana

Infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanas procedūrai pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties:

a)

SG moduli: EK verificēšana, pamatojoties uz vienības verificēšanu, vai

b)

SH1 moduli: EK verificēšana, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un projekta pārbaudi.

6.2.2.1.   SG moduļa piemērošana

Ja EK verificēšanu visefektīvāk var veikt, izmantojot informāciju, ko savācis infrastruktūras pārvaldītājs, līgumslēdzējs subjekts vai galvenie iesaistītie darbuzņēmēji (piemēram, ar sliežu ceļa mērīšanas ritekli vai citām mērierīcēm iegūtus datus), paziņotā iestāde atbilstības novērtēšanā ņem vērā šo informāciju.

6.2.2.2.   SH1 moduļa piemērošana

SH1 moduli var izvēlēties tikai tad, ja darbībām, kuras attiecas uz piedāvāto verificējamo apakšsistēmu (projektēšanai, ražošanai, montāžai, uzstādīšanai), piemēro projektēšanas, ražošanas, galaražojumu pārbaudes un testēšanas kvalitātes vadības sistēmu, ko apstiprinājusi un apsekojusi paziņotā iestāde.

6.2.3.   Inovatīvi risinājumi

Ja infrastruktūras apakšsistēmai piedāvā inovatīvu risinājumu, piemēro 10. pantā aprakstīto procedūru.

6.2.4.   Īpašas infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšanas procedūras

6.2.4.1.   Būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšana

1.

Būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta EN 15273-3:2013 5., 7. un 10. iedaļu, C pielikumu un D pielikuma D.4.8. punktu.

2.

Raksturīgie šķērsgriezumi ir šādi:

a)

sliežu ceļa posms bez ārējās sliedes paaugstinājuma;

b)

sliežu ceļa posms ar maksimālo ārējās sliedes paaugstinājumu;

c)

sliežu ceļa posms ar inženiertehnisku konstrukciju pār līniju;

d)

jebkura cita vieta, kur projektētā iekārtas gabarīta robeža ir pietuvināta par mazāk nekā 100 mm vai iekārtas nominālais gabarīts vai vienotais gabarīts ir pietuvināts par mazāk nekā 50 mm.

3.

Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā gabarītus verificē vietās, kur projektētā iekārtas gabarīta robeža ir pietuvināta par mazāk nekā 100 mm vai iekārtas nominālais gabarīts vai vienotais gabarīts ir pietuvināts par mazāk nekā 50 mm.

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot vienoto būvju tuvinājuma gabarītu “S”, kā noteikts šīs SITS H papildinājumā.

5.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot būvju tuvinājuma gabarītu “IRL 1”, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.

6.2.4.2.   Attāluma starp sliežu ceļu asīm novērtēšana

1.

Projekta pārbaudē attālumu starp sliežu ceļu asīm novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta EN 15273-3:2013 9. nodaļu. Nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm pārbauda pie līnijas plānojuma, kur attālumi ir norādīti paralēli horizontālajai plaknei. Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm pārbauda attiecībā pret rādiusu un attiecīgo ārējās sliedes paaugstinājumu.

2.

Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumu starp sliežu ceļu asīm verificē kritiskajās vietās, kur uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība starp sliežu ceļu asīm, kā noteikts standarta EN 15273-3:2013 9. nodaļā, ir pietuvināta par mazāk nekā 50 mm.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē novērtē attālumu starp sliežu ceļu asīm, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus. Nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm pārbauda pie līnijas plānojuma, kur attālumi ir norādīti paralēli horizontālajai plaknei. Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm pārbauda attiecībā pret rādiusu un attiecīgo ārējās sliedes paaugstinājumu.

4.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumu starp sliežu ceļu asīm verificē kritiskajās vietās, kur uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība starp sliežu ceļu asīm ir pietuvināta par mazāk nekā 50 mm.

6.2.4.3.   Nominālā sliežu ceļa platuma novērtēšana

1.

Nominālā sliežu ceļa platuma novērtēšanu projekta pārbaudē veic, pārbaudot pieteikuma iesniedzēja pašdeklarāciju.

2.

Nominālā sliežu ceļa platuma novērtēšanu montāžas laikā pirms nodošanas ekspluatācijā veic, pārbaudot savstarpējas izmantojamības komponenta gulšņa sertifikātu. Nesertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nominālo sliežu ceļa platumu novērtē, pārbaudot pieteikuma iesniedzēja pašdeklarāciju.

6.2.4.4.   Sliežu ceļa plānojuma novērtēšana

1.

Projekta pārbaudē izliekumu, ārējās sliedes paaugstinājumu, ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu un ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauju maiņu novērtē atbilstīgi vietējam projektētajam ātrumam.

2.

Pārmiju un krustojumu plānojuma novērtējums nav jāveic.

6.2.4.5.   Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta novērtēšana vilcieniem, kuri projektēti braukšanai ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu

Saskaņā ar 4.2.4.3. punkta 2. apakšpunktu “vilcienus, kuri īpaši projektēti braukšanai ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu (piemēram, motorvagonus ar zemākām ass slodzēm; ritekļus ar speciālu iekārtu, lai izbrauktu līkumus), var ekspluatēt ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu, ja pierādīts, ka tas neietekmē drošību”. Minētā pierādīšana neietilpst šīs SITS darbības jomā, un tāpēc paziņotā iestāde neveic infrastruktūras apakšsistēmas verificēšanu. Pierādīšanu veic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar infrastruktūras pārvaldītāju.

6.2.4.6.   Ekvivalentā koniskuma projektēto vērtību novērtēšana

Ekvivalentā koniskuma projektētās vērtības novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standartu EN 15302:2008+A1:2010.

6.2.4.7.   Sliedes galviņas profila novērtēšana

1.

Jaunu sliežu projektēto profilu pārbauda atbilstīgi 4.2.4.6. punktam.

2.

Uz izmantošanai derīgām sliedēm, kas izmantotas atkārtoti, neattiecas prasības, kuras 4.2.4.6. punktā ir noteiktas attiecībā uz sliedes galviņas profilu.

6.2.4.8.   Pārmiju un krustojumu novērtēšana

Pārmiju un krustojumu novērtēšanu saistībā ar 4.2.5.1., 4.2.5.2. un 4.2.5.3. punktu veic, pārbaudot, vai ir infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta pašdeklarācija.

6.2.4.9.   Jaunu konstrukciju, zemes klātņu noslogojuma un grunts spiediena ietekmes novērtēšana

1.

Jaunu konstrukciju novērtēšanu veic, pārbaudot, vai projektēšanā izmantotās satiksmes slodzes un sliežu ceļa nošķiebuma robežvērtības atbilst 4.2.7.1. un 4.2.7.3. punkta obligātajām prasībām. Paziņotajai iestādei nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini. Pārbaudot projektā izmantoto koeficienta α vērtību saskaņā ar 4.2.7.1. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta α vērtība atbilst 11. tabulas prasībām.

2.

Jaunu zemes klātņu noslogojuma un grunts spiediena ietekmi novērtē, pārbaudot projektēšanā izmantotās vertikālās slodzes atbilstīgi 4.2.7.2. punktā definētajām prasībām. Pārbaudot projektā izmantoto koeficienta α vērtību saskaņā ar 4.2.7.2. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta α vērtība atbilst 11. tabulas prasībām. Paziņotajai iestādei nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini.

6.2.4.10.   Pastāvošu konstrukciju novērtēšana

1.

Pastāvošu konstrukciju novērtēšanu attiecībā pret 4.2.7.4. punkta 3. apakšpunkta b) un c) punkta prasībām veic, izmantojot vienu no šīm metodēm:

a)

pārbauda, vai EN līniju kategoriju vērtības apvienojumā ar pieļaujamo ātrumu, kas publicēts vai kuru ir paredzēts publicēt līnijām, kurās atrodas attiecīgās konstrukcijas, atbilst šīs SITS E papildinājuma prasībām;

b)

pārbauda, vai EN līniju kategoriju vērtības apvienojumā ar norādīto pieļaujamo ātrumu, kas noteikts konstrukcijām vai projektam, atbilst šīs SITS E papildinājuma prasībām;

c)

pārbauda, vai satiksmes slodzes, kuras noteiktas konstrukcijām vai projektam, atbilst 4.2.7.1.1. un 4.2.7.1.2. punktā definētajām obligātajām prasībām. Pārbaudot koeficienta α vērtību saskaņā ar 4.2.7.1.1. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta α vērtība atbilst 11. tabulā minētajai koeficienta α vērtībai.

2.

Nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini.

3.

Pastāvošu konstrukciju novērtēšanā attiecīgi piemēro 4.2.7.4. punkta 4. apakšpunktu.

6.2.4.11.   Perona nobīdes novērtēšana

1.

Projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta EN 15273-3:2013 13. nodaļu.

2.

Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumus verificē. Nobīdi pārbauda perona galos un ik pēc 30 m uz taisna sliežu ceļa un ik pēc 10 m sliežu ceļa līkumos.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē atbilstīgi 4.2.9.3. punkta prasībām. 2. punktu piemēro atbilstīgi.

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē atbilstīgi 4.2.9.3. punkta 4. apakšpunkta prasībām. 2. punktu piemēro atbilstīgi.

6.2.4.12.   Maksimālo spiediena pārmaiņu tuneļos novērtēšana

1.

Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos (10 kPa kritēriju) novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta atbilstīgi standarta EN 14067-5:2006+A1:2010 4. un 6. nodaļai veikto skaitlisko simulāciju rezultātus, pamatojoties uz visiem paredzamajiem ekspluatācijas apstākļiem un ņemot vērā visus vilcienus, kuri atbilst lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS un ir paredzēti konkrētā novērtējamā tuneļa šķērsošanai ar ātrumu 200 km/h vai lielāku.

2.

Ievades parametriem jābūt tādiem, lai ievērotu lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS norādīto vilcienu radītā atsauces spiediena viļņa raksturlielumus.

3.

Vērā ņemamo savstarpēji izmantojamo vilcienu atsauces šķērsgriezumu laukumiem (konstanti visā vilciena garumā) atsevišķi katram motorvagonam vai piekabvagonam jābūt šādiem:

a)

12 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam GC un DE3;

b)

11 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam GA un GB;

c)

10 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam G1.

Ritekļa gabarītu, ko paredzēts izmantot, nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam.

4.

Novērtēšanā var ņemt vērā arī konstrukcijas īpatnības, kuras samazina spiediena pārmaiņas, ja tādas ir, kā arī tuneļa garumu.

5.

Spiediena pārmaiņas atmosfēras vai ģeogrāfisko apstākļu ietekmē var neņemt vērā.

6.2.4.13.   Sānvēja ietekmes novērtēšana

Drošības pierādīšana neietilpst šīs SITS darbības jomā, un tāpēc paziņotā iestāde neveic verificēšanu. Pierādīšanu veic infrastruktūras pārvaldītājs, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu.

6.2.4.14.   Vilcienu stacionāro apkopes iekārtu novērtēšana

Vilcienu stacionāro apkopes iekārtu novērtēšana ir attiecīgās dalībvalsts pienākums.

6.2.5.   Tehniskie risinājumi, kuri projektēšanas posmā rada pieņēmumu par atbilstību

Pieņēmumu par atbilstību projektēšanas posmā attiecībā uz tehniskiem risinājumiem var novērtēt pirms tam vai neatkarīgi no konkrēta projekta.

6.2.5.1.   Vienlaidu sliežu ceļa izturības novērtēšana

1.

Sliežu ceļa atbilstību 4.2.6. punkta prasībām var pierādīt ar atsauci uz esošu sliežu ceļa projektu, kas atbilst ekspluatācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz attiecīgo apakšsistēmu.

2.

Sliežu ceļa projektu nosaka tehniskie raksturlielumi, kas noteikti šīs SITS C.1. papildinājumā, un tā ekspluatācijas nosacījumi, kuri noteikti šīs SITS D.1. papildinājumā.

3.

Sliežu ceļa projektu uzskata par esošu, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

a)

sliežu ceļa projekts parastas ekspluatācijas apstākļos darbojas vismaz vienu gadu, un

b)

sliežu ceļu kopējā kravnesība bija vismaz 20 miljoni bruto tonnu parastas ekspluatācijas periodā.

4.

Esoša sliežu ceļa projekta ekspluatācijas nosacījumi attiecas uz nosacījumiem, kuri piemēroti parastas ekspluatācijas apstākļos.

5.

Novērtēšanu, lai apstiprinātu esošu sliežu ceļa projektu, veic, pārbaudot, vai ir noteikti šīs SITS C.1. papildinājumā minētie tehniskie raksturlielumi un šīs SITS D.1. papildinājumā minētie ekspluatācijas nosacījumi un vai ir pieejama atsauce uz sliežu ceļa projekta iepriekšēju izmantošanu.

6.

Ja projektā tiek izmantots iepriekš novērtēts esoša sliežu ceļa projekts, paziņotā iestāde novērtē tikai to, vai ir ievēroti ekspluatācijas nosacījumi.

7.

Jauniem sliežu ceļa projektiem, kuru pamatā ir esoši sliežu ceļa projekti, jaunu novērtēšanu var veikt, verificējot atšķirības un novērtējot to ietekmi uz sliežu ceļa izturību. Šo novērtēšanu var atbalstīt, piemēram, datorsimulācija, laboratorijas testēšana vai testēšana uz vietas.

8.

Sliežu ceļa projekts ir uzskatāms par jaunu, ja ir mainīts vismaz viens no šīs SITS C papildinājumā minētajiem tehniskajiem raksturlielumiem vai viens no šīs SITS D papildinājumā minētajiem ekspluatācijas nosacījumiem.

6.2.5.2.   Pārmiju un krustojumu novērtēšana

1.

Šīs SITS 6.2.5.1. punkta noteikumus piemēro, lai novērtētu sliežu ceļa izturību pārmijās un krustojumos. C.2. papildinājumā ir noteikti pārmiju un krustojumu projektu tehniskie raksturlielumi, un D.2. papildinājumā ir noteikti pārmiju un krustojumu projektu ekspluatācijas nosacījumi.

2.

Pārmiju un krustojumu projektētās ģeometrijas novērtēšanu veic atbilstīgi šīs SITS 6.2.4.8. punktam.

3.

Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālo nevadāmo garumu novērtē atbilstīgi šīs SITS 6.2.4.8. punktam.

6.3.   EK verificēšana, izmantojot ātrumu kā pārejas kritēriju

1.

Saskaņā ar 7.5. punktu ir pieļaujams ekspluatācijā nodot dzelzceļa līnijas ar mazāku ātrumu nekā plānotais maksimālais ātrums. Šajā iedaļā ir izklāstītas EK verificēšanas prasības šādiem gadījumiem.

2.

Dažas 4. iedaļā noteiktās robežvērtības ir atkarīgas no maršrutā plānotā ātruma. Atbilstība jānovērtē plānotajā maksimālajā ātrumā, tomēr no ātruma atkarīgus raksturlielumus pieļaujams novērtēt mazākā ātrumā, kas ir spēkā, nododot līniju ekspluatācijā.

3.

Maršruta plānotā ātruma pārējo raksturlielumu atbilstības prasības paliek spēkā.

4.

Lai atzītu savstarpēju izmantojamību plānotajā ātrumā, kad ir panākts vajadzīgais atbilstības līmenis, ir tikai jānovērtē uz laiku neatbilstošo raksturlielumu atbilstība.

6.4.   Tehniskās apkopes dokumentācijas novērtēšana

1.

Saskaņā ar 4.5. punktu infrastruktūras pārvaldītājam ir jābūt katras savstarpēji izmantojamas līnijas infrastruktūras apakšsistēmas tehniskās apkopes dokumentācijai.

2.

Paziņotā iestāde apstiprina, ka tehniskās apkopes dokumentācija ir un ka tajā ir iekļauti 4.5.1. punktā minētie aspekti. Paziņotā iestāde neveic tehniskās apkopes dokumentācijā sīki izklāstīto prasību piemērotības novērtējumu.

3.

Paziņotā iestāde atsauci uz šīs SITS 4.5.1. punktā prasīto tehniskās apkopes dokumentāciju iekļauj tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā.

6.5.   Apakšsistēmas, kurās ietilpst savstarpējas izmantojamības komponenti, kuriem nav EK deklarācijas

6.5.1.   Nosacījumi

1.

Līdz 2021. gada 31. maijam paziņotā iestāde drīkst izsniegt EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai pat tad, ja dažiem no apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

a)

paziņotā iestāde ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību šīs SITS 4. iedaļas prasībām, kā arī saistībā ar 6.2.–7. iedaļu (izņemot 7.7. punktu “Īpaši gadījumi”). Turklāt uz SIK neattiecas atbilstība 5. un 6.1. iedaļai; un

b)

savstarpējas izmantojamības komponenti, kam nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai, ir izmantoti apakšsistēmā, kura pirms šīs SITS stāšanās spēkā jau ir apstiprināta un nodota ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī.

2.

Šādi novērtētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nesagatavo EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai.

6.5.2.   Dokumentācija

1.

Apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā iestāde apakšsistēmas verificēšanas procesā ir novērtējusi.

2.

Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:

a)

kuri savstarpējas izmantojamības komponenti novērtēti kā apakšsistēmas daļa;

b)

apstiprinājumu, ka apakšsistēmā ir savstarpējas izmantojamības komponenti, kas ir identiski komponentiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa;

c)

attiecībā uz šiem savstarpējas izmantojamības komponentiem norāda iemeslu(-us), kura(-u) dēļ ražotājs pirms to iekļaušanas apakšsistēmā nav sniedzis EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, ietverot saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. pantu paziņoto valsts noteikumu piemērošanu.

6.5.3.   Saskaņā ar 6.5.1. punktu sertificēto apakšsistēmu tehniskā apkope

1.

Pārejas periodā, pēc pārejas perioda beigām un līdz attiecīgās apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas pabeigšanai (ņemot vērā dalībvalsts lēmumu par SITS piemērošanu) savstarpējās izmantojamības komponentus, kam nav EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai un kas ir viena tipa komponenti, var atļaut izmantot ar apakšsistēmas tehnisko apkopi saistītai nomaiņai (rezerves daļām) par tehnisko apkopi atbildīgās iestādes atbildībā.

2.

Par tehnisko apkopi atbildīgajai iestādei katrā ziņā jāgādā, lai komponenti, ko izmanto ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai, būtu piemēroti attiecīgajiem lietojumiem, lai tos izmantotu to lietošanas jomā, lai tie ļautu panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vienlaikus atbilstu pamatprasībām. Šādiem komponentiem jābūt izsekojamiem un sertificētiem saskaņā ar dzelzceļa nozarē vispāratzītiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai prakses kodeksiem.

6.6.   Apakšsistēma, kurā ietilpst izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai

6.6.1.   Nosacījumi

1.

Paziņotā iestāde drīkst izsniegt EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai pat tad, ja daži no apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem ir izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

a)

paziņotā iestāde ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību šīs SITS 4. iedaļas prasībām, kā arī saistībā ar 6.2.–7. iedaļu (izņemot 7.7. punktu “Īpaši gadījumi”). Turklāt uz SIK neattiecas atbilstība 6.1. punktam; un

b)

savstarpējas izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai.

2.

Šādi novērtētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nesagatavo EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai.

6.6.2.   Dokumentācija

1.

Apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā iestāde apakšsistēmas verificēšanas procesā ir novērtējusi.

2.

Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:

a)

kuri savstarpējas izmantojamības komponenti ir izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai;

b)

apstiprinājumu, ka apakšsistēmā ir savstarpējas izmantojamības komponenti, kas ir identiski komponentiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa.

6.6.3.   Izmantošanai derīgu savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana, veicot tehnisko apkopi

1.

Izmantošanai derīgus savstarpējas izmantojamības komponentus, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai, var atļaut izmantot ar apakšsistēmas tehnisko apkopi saistītai nomaiņai (rezerves daļām) par tehnisko apkopi atbildīgās iestādes atbildībā.

2.

Par tehnisko apkopi atbildīgajai iestādei katrā ziņā jāgādā, lai komponenti, ko izmanto ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai, būtu piemēroti attiecīgajiem lietojumiem, lai tos izmantotu to lietošanas jomā, lai tie ļautu panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vienlaikus atbilstu pamatprasībām. Šādiem komponentiem jābūt izsekojamiem un sertificētiem saskaņā ar dzelzceļa nozarē vispāratzītiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai prakses kodeksiem.

7.   INFRASTRUKTŪRAS SITS ĪSTENOŠANA

Dalībvalstis izstrādā valsts plānu šīs SITS īstenošanai, ņemot vērā visas Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas saskaņotību. Šajā plānā iekļauj visus projektus, kuri paredz atjaunot vai modernizēt infrastruktūras apakšsistēmas, atbilstīgi papildu informācijai, kas minēta 7.1.– 7.7. punktā turpmāk tekstā.

7.1.   Šīs SITS piemērošana dzelzceļa līnijām

Attiecībā uz līnijām, kuras ir šīs SITS ģeogrāfiskajā darbības jomā un kuras nodod ekspluatācijā pēc šīs SITS stāšanās spēkā kā savstarpēji izmantojamas līnijas, pilnībā piemēro visus 4., 5. un 6. iedaļas noteikumus un 7.2.–7.6. punkta īpašos noteikumus.

7.2.   Šīs SITS piemērošana jaunām dzelzceļa līnijām

1.

Šajā SITS “jauna līnija” ir līnija, ar ko izveido maršrutu vietā, kur pašlaik maršruta nav.

2.

Par modernizētas, nevis jaunas līnijas būvniecību var uzskatīt būvniecību, piemēram, lai palielinātu ātrumu vai jaudu, šādos gadījumos:

a)

pastāvoša maršruta daļēja pārbūve;

b)

apvedceļa būvniecība;

c)

pastāvoša maršruta papildināšana ar vienu vai vairākiem sliežu ceļiem neatkarīgi no attāluma starp sākotnējiem un papildu sliežu ceļiem.

7.3.   Šīs SITS piemērošana pastāvošām dzelzceļa līnijām

7.3.1.   Līnijas modernizācija

1.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 2. panta m) apakšpunktu “modernizācija” ir apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas ievērojami pārveidošanas darbi, kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību.

2.

Šajā SITS līnijas infrastruktūras apakšsistēmu uzskata par modernizētu, ja ir mainīti vismaz 4.2.1. punktā noteiktie veiktspējas parametri – ass slodze vai gabarīts, lai atbilstu cita pārvadājumu koda prasībām.

3.

Attiecībā uz pārējiem SITS veiktspējas parametriem saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 1. punktu dalībvalstis nolemj, ciktāl projektam jāpiemēro SITS.

4.

Ja piemēro Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 2. punktu, jo modernizācijai vajag ekspluatācijas atļauju, attiecīgā dalībvalstis nolemj, kuras SITS prasības jāpiemēro.

5.

Ja Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 2. punktu nepiemēro, jo modernizācijai nevajag ekspluatācijas atļauju, ir ieteicams panākt atbilstību šai SITS. Ja atbilstību nav iespējams panākt, līgumslēdzējs subjekts par neatbilstības iemesliem informē dalībvalsti.

6.

Ja projektā ir iekļauti SITS neatbilstīgi elementi, par atbilstības novērtēšanas un EK verificēšanas procedūrām jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

7.3.2.   Līnijas atjaunošana

1.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 2. panta n) punktu “atjaunošana” ir apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas ievērojami nomaiņas darbi, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību.

2.

Šajā kontekstā ievērojami nomaiņas darbi jāinterpretē kā projekts, ko īsteno, lai sistemātiski nomainītu līnijas vai līnijas posma elementus. Atjaunošana atšķiras no 7.3.3. punktā minētās nomaiņas, ko veic saistībā ar tehnisko apkopi, jo tā dod iespēju panākt maršruta atbilstību SITS. Atjaunošana arī ir modernizācija, tikai tā nemaina veiktspējas parametrus.

3.

Ja piemēro Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 2. punktu, jo atjaunošanai vajag ekspluatācijas atļauju, attiecīgā dalībvalstis nolemj, kuras SITS prasības jāpiemēro.

4.

Ja Direktīvas 2008/57/EK 20. panta 2. punktu nepiemēro, jo atjaunošanai nevajag ekspluatācijas atļauju, ir ieteicams panākt atbilstību šai SITS. Ja atbilstību nav iespējams panākt, līgumslēdzējs subjekts par neatbilstības iemesliem informē dalībvalsti.

5.

Ja projektā ir iekļauti SITS neatbilstīgi elementi, par atbilstības novērtēšanas un EK verificēšanas procedūrām jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

7.3.3.   Ar tehnisko apkopi saistīta komponentu nomaiņa

1.

Saskaņā ar šo SITS saistībā ar līnijas apakšsistēmas daļu tehnisko apkopi nav jāveic oficiāla verifikācija un nevajag ekspluatācijas atļauju. Tomēr, ciktāl tas ir praktiski lietderīgi, ar tehnisko apkopi saistīta komponentu nomaiņa jāveic saskaņā ar šīs SITS prasībām.

2.

Jācenšas, lai ar tehnisko apkopi saistīta komponentu nomaiņa pakāpeniski ļautu panākt dzelzceļa līnijas savstarpēju izmantojamību.

3.

Lai panāktu, ka ievērojama infrastruktūras apakšsistēmas daļa pakāpeniski kļūst savstarpēji izmantojama, šāda pamatparametru grupa jāpielāgo kopā:

a)

līnijas plānojums;

b)

sliežu ceļa parametri;

c)

pārmijas un krustojumi;

d)

sliežu ceļa izturība pret slodzēm;

e)

konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm;

f)

peroni.

4.

Šādos gadījumos jāņem vērā, ka katrs no minētajiem elementiem atsevišķi nevar nodrošināt visas apakšsistēmas atbilstību. Apakšsistēmas atbilstību var apliecināt tikai tad, ja visi elementi atbilst SITS.

7.3.4.   Pastāvošas līnijas, uz kurām neattiecas atjaunošanas vai modernizācijas projekts

Procedūru, kas izmantojama, lai pierādītu, cik lielā mērā pastāvošās līnijas atbilst SITS pamatparametriem, veic brīvprātīgi. Procedūra, kas izmantojama, lai to pierādītu, ir saskaņā ar Komisijas 2014. gada 18. novembra Ieteikumu 2014/881/ES (3).

7.4.   Šīs SITS piemērošana pastāvošajiem peroniem

Infrastruktūras apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā ir piemērojami šādi nosacījumi attiecībā uz perona augstumu, kā noteikts šīs SITS 4.2.9.2. punktā:

a)

var izmantot citu perona nominālo augstumu, lai nodrošinātu atbilstību līnijas vai līnijas posma attiecīgajai modernizācijas vai atjaunošanas programmai;

b)

var izmantot citu perona nominālo augstumu, ja darbiem ir vajadzīgas jebkura nesošā elementa konstrukcijas izmaiņas.

7.5.   Ātrums kā īstenošanas kritērijs

1.

Līniju var nodot ekspluatācijā kā savstarpēji izmantojamu līniju ar mazāku ātrumu nekā plānotais maksimālais līnijas ātrums. Tomēr tādā gadījumā līniju būvē tā, lai nākotnē tajā varētu izmantot plānoto maksimālo līnijas ātrumu.

2.

Piemēram, attālumam starp sliežu ceļu asīm jābūt piemērotam plānotajam maksimālajam līnijas ātrumam, bet ārējās sliedes paaugstinājumam jābūt piemērotam ātrumam, kas ir spēkā, nododot līniju ekspluatācijā.

3.

Atbilstības novērtēšanas prasības šādā gadījumā ir noteiktas 6.3. iedaļā.

7.6.   Infrastruktūras un ritošā sastāva savietojamības noteikšana pēc ritošā sastāva apstiprināšanas

1.

Ritošā sastāva SITS atbilstošs ritošais sastāvs nav automātiski savietojams ar visām līnijām, kuras atbilst šai infrastruktūras SITS. Piemēram, GC gabarīta riteklis nav savietojams ar GB gabarīta tuneli. Maršruta savietojamības noteikšanas procesam, kas ir jāievēro, ir jāatbilst Komisijas Ieteikumam par atļauju nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas un ritekļus saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK (4).

2.

Iepriekš 4. iedaļā noteikto SITS līniju kategoriju konstrukcija līdz E papildinājumā norādītajam maksimālajam ātrumam kopumā ir savietojama ar standartā EN 15528:2008+A1:2012 minēto kategoriju ritekļu ekspluatāciju. Tomēr ritekļu un infrastruktūras savietojamību papildus var ietekmēt pārmērīgas dinamiskās iedarbības – tostarp dažu tiltu rezonanses – risks.

3.

Lai pierādītu tādu ritekļu savietojamību, kuru ekspluatācijas ātrums pārsniedz E papildinājumā norādīto maksimālo ātrumu, var veikt pārbaudes, pamatojoties uz konkrētiem ekspluatācijas modeļiem, par kuriem vienojas infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.

4.

Saskaņā ar šīs SITS 4.2.1. punktu ir atļauts projektēt jaunas un modernizētas līnijas, kuru infrastruktūra spēj pieņemt lielākus gabarītus, ass slodzes un ātrumu, lielāku perona lietderīgo garumu un garākus vilcienus, nekā norādīts šajā SITS.

7.7.   Īpaši gadījumi

Konkrētos tīklos var piemērot turpmāk norādītos īpašos gadījumus. Īpašos gadījumus iedala šādi:

a)   “P” gadījumi– pastāvīgi gadījumi;

b)   “T” gadījumi– pagaidu gadījumi, kad atbilstību mērķsistēmai ieteicams panākt līdz 2020. gadam (šāds mērķis izvirzīts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (5)).

7.7.1.   Austrijas tīkla īpatnības

7.7.1.1.   Perona augstums (4.2.9.2.)

“P” gadījumi

Citām Savienības dzelzceļu sistēmas tīkla daļām, kā noteikts šīs regulas 2. panta 4. punktā, atjaunināšanai un modernizācijai pieļaujamais perona nominālais augstums ir 380 mm virs velšanās virsmas.

7.7.2.   Beļģijas tīkla īpatnības

7.7.2.1.   Perona nobīde (4.2.9.3.)

“P” gadījumi

Ja perona augstums ir 550 mm un 760 mm, perona nobīdes standarta vērtību bq0 aprēķina atbilstīgi šādām formulām:

Formula

Līkumā, ja rādiuss ir 1 000 ≤ R ≤ ∞ (m).

Formula

Līkumā, ja rādiuss ir R < 1 000 (m).

7.7.3.   Bulgārijas tīkla īpatnības

7.7.3.1.   Perona augstums (4.2.9.2.)

“P” gadījumi

Modernizētiem vai atjaunotiem peroniem pieļaujamais perona nominālais augstums ir 300 mm un 1 100 mm virs velšanās virsmas.

7.7.3.2.   Perona nobīde (4.2.9.3.)

“P” gadījumi

Šīs SITS 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkta un 4.2.9.3. punkta 2. apakšpunkta vietā perona nobīde ir šāda:

a)

1 650 mm, ja perona augstums ir 300 mm, un

b)

1 750 mm, ja perona augstums ir 1 100 mm.

7.7.4.   Dānijas tīkla īpatnības

7.7.4.1.   Perona augstums (4.2.9.2.)

“P” gadījumi

S-Tog vilcienu satiksmē pieļaujamais perona nominālais augstums ir 920 mm virs velšanās virsmas.

7.7.5.   Igaunijas tīkla īpatnības

7.7.5.1.   Nominālais sliežu ceļa platums (4.2.4.1.)

“P” gadījumi

Šīs SITS 4.2.4.1. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem