a)

apakšsistēmām, kam atļauja piešķirta atbilstīgi minētajiem lēmumiem;

b)

jaunu, atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu projektiem, kuri šīs regulas publicēšanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kuru īsteno.

1.

1.1.

1.2.

1.3.

2.

2.1.

2.2.

2.3.

2.4.

2.5.

3.

4.

4.1.

4.2.

4.2.1.

4.2.2.

4.2.3.

4.2.4.

4.2.5.

4.2.6.

4.2.7.

4.2.8.

4.2.9.

4.2.10.

4.2.11.

4.2.12.

4.3.

4.3.1.

4.3.2.

4.3.3.

4.3.4.

4.4.

4.5.

4.5.1.

4.5.2.

4.6.

4.7.

5.

5.1.

5.2.

5.3.

5.3.1.

5.3.2.

5.3.3.

6.

6.1.

6.1.1.

6.1.2.

6.1.3.

6.1.4.

6.1.5.

6.2.

6.2.1.

6.2.2.

6.2.3.

6.2.4.

6.2.5.

6.3.

6.4.

6.5.

6.5.1.

6.5.2.

6.5.3.

6.6.

6.6.1.

6.6.2.

6.6.3.

7.

7.1.

7.2.

7.3.

7.3.1.

7.3.2.

7.3.3.

7.3.4.

7.4.

7.5.

7.6.

7.7.

7.7.1.

7.7.2.

7.7.3.

7.7.4.

7.7.5.

7.7.6.

7.7.7.

7.7.8.

7.7.9.

7.7.10.

7.7.11.

7.7.12.

7.7.13.

7.7.14.

7.7.15.

7.7.16.

7.7.17.

7.7.18.

7.7.19.

A papildinājums.

B papildinājums.

C papildinājums.

D papildinājums.

E papildinājums.

F papildinājums.

G papildinājums.

H papildinājums.

I papildinājums.

J papildinājums.

K papildinājums.

L papildinājums.

M papildinājums.

N papildinājums.

O papildinājums.

P papildinājums.

Q papildinājums.

R papildinājums.

S papildinājums.

T papildinājums.

1.

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu šajā SITS:

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu 7. iedaļā norādīti noteikumi, kuri attiecas uz īpašiem gadījumiem.

2.

Šajā SITS noteiktās prasības attiecas uz visu sliežu ceļu platumu sistēmām, kuras ietilpst šīs SITS darbības jomā, izņemot gadījumus, kad punktā ir norādītas konkrētas sliežu ceļu sistēmas vai konkrēts sliežu ceļa nominālais platums.

a)

infrastruktūras strukturālo apakšsistēmu;

b)

ar infrastruktūras apakšsistēmu saistīto tehniskās apkopes funkcionālās apakšsistēmas daļu (t. i., mazgāšanas iekārtas vilcienu ārpuses tīrīšanai, ūdens krājumu atjaunošanas, degvielas uzpildes, stacionāras tualešu iztukšošanas un ārējās energoapgādes iekārtas).

a)

līnijas plānojums;

b)

sliežu ceļa parametri;

c)

pārmijas un krustojumi;

d)

sliežu ceļa izturība pret slodzēm;

e)

konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm;

f)

tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem;

g)

peroni;

h)

veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība;

i)

ekspluatācijas nodrošinājums;

j)

stacionāras vilcienu apkopes iekārtas.

a)

ritošā sastāva apakšsistēma;

b)

energoapgādes apakšsistēma;

c)

vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēma;

d)

satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma.

1.

Savienības dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 2008/57/EK un kuras daļa ir infrastruktūras apakšsistēma un tehniskās apkopes apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība jāverificē. Savstarpējo atbilstību pārbauda īpaši attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām Savienības dzelzceļu sistēmā, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.

2.

Šajā SITS norādītās robežvērtības nav paredzēts noteikt kā standarta projektētās vērtības. Tomēr projektētajām vērtībām jābūt šajā SITS noteiktajās robežās.

3.

Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuras raksturotas 4.2. un 4.3. punktā, neliek izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai.

4.

Tādiem inovatīviem risinājumiem saistībā ar savstarpēju izmantojamību, kuri neatbilst šajā SITS noteiktajām prasībām un/vai kuri nav novērtējami saskaņā ar šo SITS, ir nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai veicinātu tehnoloģisku jauninājumu attīstību, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes jāizstrādā saskaņā ar procesu, kas 10. pantā definēts inovatīviem risinājumiem.

5.

Ja ir atsauce uz EN standartiem, nepiemēro atkāpes, kuras EN standartos minētas kā “valsts atkāpes”, ja vien šajā SITS nav paredzēts citādi.

6.

Ja šajā SITS līnijas ātrums ir noteikts kilometros stundā (km/h) kā kategorija vai veiktspējas parametrs, ir jāļauj ātrumu izteikt kā ekvivalentu jūdzēs stundā (jūdzes/h) atbilstīgi G papildinājumam attiecībā uz Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tīkliem.

1.

Direktīvas 2008/57/EK I pielikumā atzīts, ka Savienības dzelzceļu tīklu var iedalīt dažādās kategorijās attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu tīklu (1.1. punkts), Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklu (2.1. punkts) un darbības jomas paplašināšanu (4.1. punkts). Lai savstarpēja izmantojamība būtu rentabla, šajā SITS ir noteikti “SITS līniju kategoriju” veiktspējas līmeņi.

2.

Šīs SITS līniju kategorijas izmanto pastāvošo līniju klasifikācijai, lai noteiktu mērķa sistēmu tā, lai tiktu izpildīti attiecīgie veiktspējas parametri.

3.

SITS līnijas kategorija ir pārvadājumu kodu kombinācija. Līnijām, kur izmanto tikai vienu pārvadājumu veidu (piemēram, līnija tikai kravu pārvadājumiem), prasību aprakstīšanai var izmantot vienu kodu; jauktu pārvadājumu gadījumā kategorijas raksturojumam izmanto vienu vai vairākus kodus pasažieru un kravu pārvadājumiem. Pārvadājumu kodu kombinācijas raksturo aplieci, kurā pēc vajadzības var izmantot minētos jauktos pārvadājumus.

4.

Lai līnijas iedalītu kategorijās atbilstīgi SITS, tās parasti klasificē, pamatojoties uz pārvadājumu veidu (pārvadājumu kodu), ko raksturo šādi veiktspējas parametri:

Slejās “gabarīts” un “ass slodze” norādītās prasības uzskata par obligātām, jo tās tieši nosaka, kādus vilcienus drīkst izmantot līnijā. Slejās “līnijas ātrums”, “perona lietderīgais garums” un “vilciena garums” norāda vērtību diapazonu, ko parasti izmanto dažādiem pārvadājumu veidiem, un tās tieši nenosaka ierobežojumus pārvadājumiem attiecīgajā līnijā.

5.

Šā pielikuma 2. un 3. tabulā minētos veiktspējas parametrus nav paredzēts izmantot, lai tieši noteiktu ritošā sastāva un infrastruktūras savietojamību.

6.

Informācija par saistību starp maksimālo ass slodzi un maksimālo ātrumu atbilstīgi ritekļa veidam ir sniegta E un F papildinājumā.

7.

Pārvadājumu veidu veiktspējas līmeņi ir norādīti 2. un 3. tabulā.

2. tabula

Pasažieru pārvadājumu veiktspējas parametri

3. tabula

Kravu pārvadājumu veiktspējas parametri

8.

Attiecībā uz konstrukcijām nepietiek tikai ar ass slodzi, lai noteiktu prasības infrastruktūrai. Prasības jaunām konstrukcijām ir noteiktas 4.2.7.1.1. punktā, bet esošajām konstrukcijām – 4.2.7.4. punktā.

9.

Minētajos pārvadājumu kodos attiecīgi ir iekļauti pasažieru pārvadājumu mezgli, kravu pārvadājumu mezgli un savienojošās līnijas.

10.

Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 7. punktā noteikts:

“SITS nav šķērslis dalībvalstu lēmumiem attiecībā uz infrastruktūru izmantošanu tādu ritekļu kustībai, uz ko neattiecas SITS.”

Tāpēc ir atļauts projektēt jaunas un modernizētas līnijas, kuru infrastruktūra spēj pieņemt lielākus gabarītus, ass slodzes un ātrumu, lielāku perona lietderīgo garumu un garākus vilcienus, nekā noteikts specifikācijā.

11.

Neskarot 7.6. iedaļu un 4.2.7.1.2. iedaļas 3. punktu, iedalot jaunu līniju kategorijā P1, ir jānodrošina, lai “I kategorijas” vilcieni atbilstīgi HS RST SITS (Komisijas Lēmums 2008/232/EK (1)), kuri var sasniegt ātrumu vairāk nekā 250 km/h, pa attiecīgo līniju var braukt ar ātrumu līdz maksimālajam ātrumam.

12.

Līnijas konkrētas vietas ir atļauts projektēt tā, ka kāds no veiktspējas parametriem “līnijas ātrums”, “perona lietderīgais garums” un “vilciena garums” vai visi šie parametri ir mazāki, nekā norādīts 2. un 3. tabulā, ja tam ir pienācīgs pamatojums ģeogrāfisku, pilsētvides vai vides apstākļu ierobežojumu dēļ.

A.

Līnijas plānojums

B.

Sliežu ceļa parametri

C.

Pārmijas un krustojumi

D.

Sliežu ceļa izturība pret slodzēm

E.

Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm

F.

Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem

G.

Peroni

H.

Veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība

I.

Ekspluatācijas nodrošinājums

J.

Stacionāras vilcienu apkopes iekārtas

K.

Tehniskās apkopes noteikumi

1.

Prasības attiecībā uz pamatparametriem ir aprakstītas turpmākajos punktos kopā ar īpašiem nosacījumiem, kurus attiecīgā gadījumā var piemērot aplūkotajiem pamatparametriem un saskarnēm.

2.

Minētās pamatparametru vērtības ir spēkā tikai līdz līnijas maksimālajam ātrumam 350 km/h.

3.

Īrijas un Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīklā minētās pamatparametru vērtības ir spēkā tikai līdz līnijas maksimālajam ātrumam 165 km/h.

4.

Daudzsliežu dzelzceļa gadījumā šīs SITS prasības jāpiemēro atsevišķi katram sliežu pārim, ko paredzēts ekspluatēt kā atsevišķu sliežu ceļu.

5.

Prasības līnijām īpašos gadījumos ir aprakstītas 7.7. punktā.

6.

Pieļaujami īsi sliežu ceļa posmi ar ierīcēm, kuras nodrošina pāreju starp sliežu ceļiem ar atšķirīgu sliežu ceļa nominālo platumu.

7.

Apakšsistēmai noteiktās prasības attiecas uz parastiem ekspluatācijas apstākļiem. SITS 4.4. punktā ir aplūkota ietekme, ko var radīt darbi, kuru veikšanai – ciktāl tas attiecas uz apakšsistēmas veiktspēju – var būt vajadzīgi pagaidu izņēmumi.

8.

Vilcienu veiktspēju var uzlabot, izmantojot īpašas sistēmas, piemēram, ritekļa korpusa nolieces sistēmu. Šādu vilcienu ekspluatācijai pieļaujami īpaši nosacījumi, ja tie neparedz ierobežojumus citiem, ar šādām sistēmām neaprīkotiem vilcieniem.

1.

Būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam. Šie gabarīti ir noteikti standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā un D pielikuma D.4.8. punktā.

2.

Būvju tuvinājuma gabarīta apakšējā daļa atbilst GI2, kā noteikts standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā. Ja sliežu ceļi ir aprīkoti ar sliežu bremzēm, būvju tuvinājuma gabarīts GI1, kā noteikts standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā, attiecas uz gabarīta apakšējo daļu.

3.

Būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi atbilstīgi standarta EN 15273-3:2013 5., 7. un 10. iedaļas, C pielikuma un D pielikuma D.4.8. punkta prasībām.

4.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem visus pārvadājumu kodus, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam, piemēro ar vienoto būvju tuvinājuma gabarītu S, kā noteikts šīs SITS H papildinājumā.

5.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem visus pārvadājumu kodus, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam, piemēro ar vienoto būvju tuvinājuma gabarītu IRL 1, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.

1.

Attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam.

2.

Jaunām līnijām nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 4. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

4. tabula

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm

3.

Attālumam starp sliežu ceļu asīm ir vismaz jāatbilst prasībām attiecībā uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm, ko nosaka atbilstīgi standarta EN 15273-3:2013 9. iedaļas prasībām.

4.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 5. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

5. tabula

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem

5.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem jaunām līnijām nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 6. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

6. tabula

Minimālais nominālais horizontālais attālums starp sliežu ceļu asīm sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem

6.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam. Nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 3,57 m gabarītam IRL 1; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

1.

Vietās, kur paredzēts regulāri piekabināt vai atkabināt ritekļus, sliežu ceļu slīpumi caur jaunu līniju pasažieru peroniem nepārsniedz 2,5 mm/m.

2.

Ritošā sastāva novietošanai stāvēšanai paredzēto jauno šķirotavas sliežu ceļu slīpumi nepārsniedz 2,5 mm/m, ja nav īpašu ierīču, kuras novērš ritošā sastāva pašaizbraukšanu.

3.

Galvenajiem sliežu ceļiem jaunās P1 līnijās, kuras paredzēts izmantot pasažieru pārvadājumiem, projektēšanas posmā ir pieļaujami slīpumi līdz 35 mm/m, ievērojot šādas prasības par aplieci:

1.

Jaunām līnijām minimālais projektētais horizontālas līknes rādiuss nedrīkst būt mazāks par 150 m.

2.

Jaunām līnijām pretējas līknes (izņemot līknes šķirotavās, kur veic manevrus ar atsevišķiem vagoniem), kuru rādiuss ir 150–300 m, projektē, lai novērstu bufera bloķēšanu. Attiecībā uz taisniem starpposma sliežu ceļa komponentiem starp līknēm piemēro I papildinājuma 43. un 44. tabulas prasības. Attiecībā uz starpposma sliežu ceļa komponentiem, kas nav taisni, veic detalizētu aprēķinu, lai pārbaudītu, cik liels ir aizmugurējās daļas attālums no sliedes.

3.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē tā, lai starp līkumiem būtu vismaz 15 m garš taisns sliežu ceļa posms.

1.

Vertikālu līkņu rādiuss (izņemot šķirošanas uzkalniņus) ir vismaz 500 m pacēluma virsotnē vai vismaz 900 m ieplakā.

2.

Šķirošanas uzkalniņu vertikālo līkņu rādiuss ir vismaz 250 m pacēluma virsotnē vai vismaz 300 m ieplakā.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss (izņemot šķirotavas) ir vismaz 5 000 m pacēluma virsotnē un ieplakā.

4.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss šķirošanas uzkalniņos ir vismaz 350 m pacēluma virsotnē un 250 m ieplakā.

1.

Eiropas standarta nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435 mm.

2.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 520 mm.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 668 mm.

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 600 mm.

1.

Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums līnijām nepārsniedz 7. tabulā norādīto vērtību.

7. tabula

Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums (mm)

2.

Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums sliežu ceļiem, kuri atrodas blakus staciju peroniem, kur parastā ekspluatācijā ir paredzēta vilcienu apstāšanās, nepārsniedz 110 mm.

3.

Jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 305 m un ārējās sliedes paaugstinājuma pārejas slīpums ir lielāks par 1 mm/m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulu

D ≤ (R – 50)/1,5,

kur D = ārējās sliedes paaugstinājums (mm), R = rādiuss (m).

4.

Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 150 mm.

5.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 180 mm.

6.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums sliežu ceļiem, kuri atrodas blakus staciju peroniem, kur parastā ekspluatācijā ir paredzēta vilcienu apstāšanās, nepārsniedz 125 mm.

7.

Šīs iedaļas 3. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 250 m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulu:

D ≤ 0,9 * (R – 50),

kur D = ārējās sliedes paaugstinājums (mm), R = rādiuss (m).

8.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 185 mm.

1.

Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir norādīts 8. tabulā.

8. tabula

Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts (mm)

2.

Vilcienus, kuri īpaši projektēti braukšanai ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu (piemēram, motorvagonus ar zemākām ass slodzēm, nekā noteikts 2. tabulā; ritekļus ar speciālu iekārtu, lai izbrauktu līkumus), var ekspluatēt ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu, ja pierādīts, ka tas neietekmē drošību.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā visiem ritošā sastāva veidiem, ko izmanto sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem, ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts nepārsniedz 115 mm. Šis noteikums ir spēkā, ja ātrums nepārsniedz 200 km/h.

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir norādīts 9. tabulā.

9. tabula

Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem (mm)

1.

Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālā vērtība ir šāda:

2.

Ja V ≤ 40 km/h un ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir ≤ 75 mm pirms un pēc izliekuma straujas maiņas, ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas vērtību var palielināt līdz 150 mm.

3.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās vērtība ir šādas:

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās projektētās vērtības ir šādas:

1.

Ekvivalentā koniskuma robežvērtības, kuras norādītas 10. tabulā, aprēķina riteņpāra sānvirziena pārvietojuma amplitūdai (y):

— y = 3mm,	if (TG – SR) ≥ 7mm
— ,	if 5mm ≤ (TG – SR) < 7mm
— y = 2 mm,	if (TG – SR) < 5mm

Šajā formulā TG ir sliežu ceļa platums, bet SR – attālums starp riteņpāra uzmalu kontaktvirsmām.

2.

Pārmijām un krustojumiem ekvivalentā koniskuma novērtējums nav jāveic.

3.

Sliežu ceļa platuma, sliedes galviņas profila un sliežu ieslīpuma projektētās vērtības vienlaidu sliežu ceļam izvēlas, lai nepārsniegtu 10. tabulā norādītās ekvivalentā koniskuma robežvērtības.

10. tabula

Ekvivalentā koniskuma projektētās robežvērtības

4.

Šādus riteņpārus modelē, braucot projektētajos sliežu ceļa apstākļos (simulācijā veic aprēķinus saskaņā ar standartu EN 15302:2008+A1:2010):

SR1 un SR2 piemēro šādas vērtības:

5.

Šīs iedaļas 1.–4. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem ekvivalentā koniskuma novērtējums nav jāveic.

1.

Sliedes galviņas profilu izvēlas diapazonā, kas noteikts standarta EN 13674-1:2011 A pielikumā, standarta EN 13674-4:2006+A1:2009 A pielikumā, vai tam ir jāatbilst 2. punktā noteiktajām vērtībām.

2.

Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profila konstrukcijas elementi ir šādi:

1. attēls

Sliedes galviņas profils

3.

Minētās prasības neattiecas uz paplašinātājiem.

1.

Sliedes ir ieslīpas virzienā uz sliežu ceļa ass pusi.

2.

Sliežu ieslīpumu noteiktam maršrutam izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.

3.

Posmos, kur attālums starp pārmijām un krustojumiem bez ieslīpuma nepārsniedz 100 m, ja braukšanas ātrums nepārsniedz 200 km/h, var izvietot sliedes bez ieslīpuma.

1.

Sliedes projektē vertikālas vai ieslīpas.

2.

Ieslīpām sliedēm projektēto ieslīpumu izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.

3.

Ieslīpumu var dot sliedes galviņas profila aktīvās daļas forma.

4.

Pārmijās un krustojumos, kur braukšanas ātrums ir lielāks par 200 km/h, bet nepārsniedz 250 km/h, sliedes bez ieslīpuma var izvietot tikai posmos, kuri nepārsniedz 50 m.

5.

Ja ātrums pārsniedz 250 km/h, sliedēm ir jābūt ieslīpām.

a)

ass slodzi, kas izvēlēta saskaņā ar 4.2.1. punktu;

b)

maksimālos vertikālos riteņu spēkus. Maksimālie riteņu spēki noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā;

c)

vertikālos kvazistatiskos riteņu spēkus. Maksimālie kvazistatiskie riteņu spēki noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā.

1.

Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie būtu savietojami ar magnētisko bremžu sistēmām, ko izmanto avārijas bremzēšanai.

2.

Prasības tādu sliežu ceļu, tostarp pārmiju un krustojumu, projektēšanai, kuri ir savietojami ar induktīvo bremžu sistēmas izmantošanu, ir atklāts punkts.

3.

Sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem var atļaut nepiemērot 1. punktu.

a)

sānspēkus; maksimālie sānspēki, ar kādiem riteņpāris iedarbojas uz sliežu ceļu, noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.2. punktā;

b)

kvazistatiskos virzošos spēkus; maksimālie kvazistatiskie virzošie spēki Yqst noteiktos rādiusos un testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā.

1.

Konstrukcijas projektē tā, lai tās izturētu vertikālas slodzes saskaņā ar šādiem standartā EN 1991-2:2003/AC:2010 noteiktiem slodzes modeļiem:

2.

Slodzes modeļus reizina ar koeficientu alfa (α), kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 3.P apakšpunktā un 6.3.3. punkta 5.P apakšpunktā.

3.

Koeficienta alfa (α) vērtība ir vienāda ar 11. tabulā norādītajām vērtībām vai lielāka par tām.

11. tabula

Koeficients alfa (α) jaunu konstrukciju projektiem

1.

Slodzes modeļa 71 un SW/0 slodzes iedarbību palielina, reizinot ar dinamisko koeficientu fī (Φ) saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.3. punkta 1.P apakšpunktu un 6.4.5.2. punkta 2. apakšpunktu.

2.

Tiltiem, uz kuriem ātrums pārsniedz 200 km/h, kur saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.4. punktu ir jāveic dinamiskā analīze, konstrukciju papildus projektē arī slodzes modelim HSLM, kā noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.6.1.1. punkta 3.–6. apakšpunktā.

3.

Ir atļauts projektēt jaunus tiltus, kuri ir piemēroti arī atsevišķiem pasažieru vilcieniem ar lielāku ass slodzi nekā slodzes modelim HSLM. Dinamiskā analīze ir jāveic, izmantojot noslogojuma raksturlielumu atsevišķam vilcienam kā konstrukcijas masu parastai kravnesībai atbilstīgi K papildinājumam ar pielaidi pasažieriem stāvvietās saskaņā ar K papildinājuma 1. piezīmi.

1.

Zemes klātnes projektē un grunts spiediena ietekmi nosaka, ņemot vērā slodzes modeļa 71 radītās vertikālās slodzes, kā noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 2. apakšpunktā.

2.

Ekvivalento vertikālo noslogojumu reizina ar koeficientu alfa (α), kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 3.P apakšpunktā. Koeficienta α vērtība ir vienāda ar 11. tabulā norādītajām vērtībām vai lielāka par tām.

1.

Atbilstoši 4.2.1. punktā noteiktajām SITS līniju kategorijām panāk tiltu un zemes klātņu noteiktu savstarpējas izmantojamības līmeni.

2.

Minimālās prasības attiecībā uz konstrukciju spēju katram pārvadājumu kodam ir noteiktas E papildinājumā. Norādītās vērtības ir minimālais konstrukciju spējas mērķlīmenis, lai līniju varētu atzīt par savstarpēji izmantojamu.

3.

Būtiski nosacījumi:

4.

Attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tīklu iepriekš 2. un 3. punktā EN līnijas kategoriju var aizstāt ar maršruta pieejamības (Route Availability – RA) numuru (ko piešķir saskaņā ar šajā nolūkā paziņotajiem valsts tehniskajiem noteikumiem) un atsauci uz E papildinājumu attiecīgi aizstāj ar atsauci uz F papildinājumu.

1.

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā ir noteiktas standarta EN 13848-5:2008+A1:2010 8.5. punktā. Izolētie defekti nedrīkst pārsniegt viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības, kā noteikts standarta EN 6. tabulā.

2.

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā, ja ātrums pārsniedz 300 km/h, ir atklāts punkts.

1.

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī ir noteiktas standarta EN 13848-5:2008+A1:2010 8.3. punktā. Izolētie defekti nedrīkst pārsniegt viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības, kā noteikts standarta EN 5. tabulā.

2.

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī, ja ātrums pārsniedz 300 km/h, ir atklāts punkts.

1.

Sliežu ceļa nošķiebumam kā izolētam defektam tūlītējas rīcības robežvērtības ir no nulles līdz maksimālajai vērtībai. Sliežu ceļa nošķiebums ir noteikts standarta EN 13848-1:2003+A1:2008 4.6. punktā.

2.

Sliežu ceļa nošķiebuma robežvērtība ir mērījumu bāzes garuma funkcija, ko piemēro saskaņā ar standarta EN 13848-5:2008 + A1:2010 8.6. punktu.

3.

Infrastruktūras pārvaldītājs tehniskās apkopes plānā norāda bāzes garumu sliežu ceļa mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāzes garumā ietilpst vismaz viena no 2 m līdz 5 m gara bāze.

4.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem, ja bāzes garums ir 10 m, sliežu ceļa nošķiebums nedrīkst pārsniegt:

5.

Šīs iedaļas 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem infrastruktūras pārvaldītājs tehniskās apkopes plānā norāda bāzes garumu sliežu ceļa mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāzes garumā ietilpst vismaz viena 10 m gara bāze.

6.

Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem nošķiebuma robežvērtība ir mērījumu bāzes garuma funkcija, ko piemēro saskaņā ar vienu no šiem vienādojumiem atkarībā no ārējās sliedes paaugstinājuma:

1.

Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 12. tabulā.

12. tabula

Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam

2.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 13. tabulā.

13. tabula

Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir:

1.

Maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 180 mm.

2.

Maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 190 mm līnijām, kuras paredzētas pasažieru pārvadājumiem.

3.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 150 mm.

4.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 185 mm.

5.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 200 mm.

1.

Pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

2.

Visas prasības, kas attiecas uz pārmijām un krustojumiem, ir piemērojamas arī citiem tehniskiem risinājumiem, kuros izmanto pārmiju sliedes, piemēram, daudzsliežu ceļa sānu modifikatoriem.

3.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

1.

Šā punkta prasības piemēro tikai pasažieru peroniem, pie kuriem parastā ekspluatācijā paredzēts apstāties vilcieniem.

2.

Šā punkta prasību izpildes nolūkā pieļaujams projektēt peronus atbilstīgi pašreizējām ekspluatācijas prasībām, ja ir paredzēts nodrošinājums pamatoti paredzamām ekspluatācijas prasībām nākotnē. Nosakot saskarnes ar vilcieniem, kam paredzēts apstāties pie perona, ņem vērā gan pašreizējās ekspluatācijas prasības, gan pamatoti paredzamās ekspluatācijas prasības vismaz desmit gadus pēc perona nodošanas ekspluatācijā.

1.

Perona nominālais augstums ir 550 mm vai 760 mm virs velšanās virsmas, ja rādiuss ir 300 m vai lielāks.

2.

Ja rādiuss ir mazāks, perona nominālo augstumu var pielāgot atkarībā no perona nobīdes, lai mazinātu attālumu starp vilcienu un peronu.

3.

Peroniem, pie kuriem ir paredzēts apstāties tādiem vilcieniem, kuri neietilpst lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS darbības jomā, var piemērot atšķirīgus noteikumus attiecībā uz peronu nominālo augstumu.

4.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem perona nominālais augstums ir 200 mm vai 550 mm virs velšanās virsmas.

5.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem perona nominālais augstums ir 915 mm virs velšanās virsmas.

1.

Attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei (bq), kā definēts standarta EN 15273-3:2013 13. nodaļā, nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību (bqlim). Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz G1 gabarītu.

2.

Peronu būvē tuvu gabarītam ar maksimālo pielaidi 50 mm. Tāpēc bq vērtība ir šāda:

bqlim ≤ bq ≤ bqlim + 50 mm

3.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520 mm platiem sliežu ceļiem perona nobīde ir:

4.

Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600 mm platiem sliežu ceļiem perona nobīde ir 1 560 mm.

1.

Jaunās līnijās sliežu ceļam blakus peroniem ieteicams būt taisnam, bet rādiuss nedrīkst būt mazāks par 300 m.

2.

Esošam sliežu ceļam gar jauniem, atjaunotiem vai modernizētiem peroniem vērtības nav noteiktas.

1.

Tuneļos un apakšzemes konstrukcijās, kur ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu 200 km/h vai ātrāk, ir jānodrošina, lai maksimālās spiediena pārmaiņas, kuras rodas, ja vilciens tunelī brauc ar maksimālo pieļaujamo ātrumu, nepārsniegtu 10 kPa laikā, kamēr vilciens šķērso tuneli.

2.

Minētā prasība ir jāizpilda gar visu tādu vilcienu ārpusi, kas ir atbilstīgi lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.

1.

Līnija ir savstarpēji izmantojama no sānvēja viedokļa, ja ir garantēta tāda atsauces vilciena drošība, kas brauc pa šo līniju viskritiskākajos ekspluatācijas apstākļos.

2.

Atbilstības pierādīšanas noteikumos ņem vērā atsauces vilcieniem raksturīgās vēja līknes, kuras noteiktas lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.

3.

Ja ģeogrāfiskā stāvokļa vai citu līnijas īpatnību dēļ drošību var garantēt tikai, izmantojot riska mazināšanas pasākumus, infrastruktūras pārvaldītājs veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu drošību, piemēram:

4.

Jāpierāda, ka pēc pasākumu veikšanas drošība ir garantēta.

1.

Aerodinamiskā mijiedarbība starp ritošo sastāvu un infrastruktūru var izraisīt balasta akmeņu pacelšanu un aizpūšanu no sliežu ceļa pamatnes.

2.

Prasības attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu, kuru mērķis ir mazināt balasta pacelšanas risku, attiecas tikai uz līnijām ar maksimālo ātrumu 200 km/h vai vairāk.

3.

Šīs iedaļas 2. punkta prasības ir atklāts punkts.

1.

Ja uz sliežu ceļa ir konstatēta brauciena nestabilitāte, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs kopīgā izmeklēšanā saskaņā ar 2. un 3. punktu noskaidro, kurā līnijas posmā tas ir noticis.

Piezīme: šāda kopīga izmeklēšana ir norādīta arī lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS 4.2.3.4.3.2. punktā.

2.

Infrastruktūras pārvaldītājs izmēra sliežu ceļa platumu un sliedes galviņas profilus attiecīgajā vietā apmēram 10 m attālumā. 100 metros vidējo ekvivalento koniskumu aprēķina, modelējot ar riteņpāriem a)–d), kas minēti šīs SITS 4.2.4.5. punkta 4. apakšpunktā, lai kopīgās izmeklēšanas nolūkā pārbaudītu atbilstību ekvivalentā koniskuma robežvērtībai, kas sliežu ceļam noteikta 14. tabulā.

14. tabula

Ekvivalentā koniskuma robežvērtības ekspluatācijā, kuras noteiktas sliežu ceļam (kopīgās izmeklēšanas nolūkā)

3.

Ja 100 metros vidējais ekvivalentais koniskums atbilst 14. tabulā norādītajām robežvērtībām, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs veic kopīgu izmeklēšanu, lai noteiktu nestabilitātes cēloni.

1.

Ja izmanto mazgāšanas iekārtas, tām jāspēj no ārpuses tīrīt vienstāva un divstāvu vilcienus, kuru augstums ir:

2.

Mazgāšanas iekārtas projektē tā, lai vilcieni caur tām varētu braukt ar jebkuru ātrumu 2–5 km/h diapazonā.

1.

Stacionāras ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas atbilst ūdensapgādes sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti ritošā sastāva SITS.

2.

Stacionāra dzeramā ūdens apgādes iekārta savstarpējās izmantojamības dzelzceļa tīklā tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni, kas atbilst Padomes Direktīvas 98/83/EK (2) prasībām.