3.1.

Eiropas Savienības kuģu identifikācijas zīmēm jāatbilst attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem. Šo tiesību aktu noteikumus ministrijai paziņo pirms protokola stāšanās spēkā. Turpmāk, ja minētajos tiesību aktos izdara grozījumus, ministrijai par tiem paziņo vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā.

3.2.

Kuģim, kas slēpj identifikācijas zīmes, vārdu vai reģistrācijas datus, piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.1.

Maksājumus (EUR) veic šādi:

5.2.

summas, kas minētas 1. punktā, uzskata par faktiski iekasētām pēc apstiprinājuma saņemšanas no Valsts kases vai no ministrijas, kuras informējusi Mauritānijas Centrālā banka.

1.1.

Ja licenci pieprasa pirmo reizi, kuģa īpašniekam kopā ar pieteikumu jāiesniedz:

1.2.

Par visām kuģa tilpības izmaiņām attiecīgā kuģa īpašnieks iesniedz karoga valsts apliecinātu jaunā GT izteiktas tilpības sertifikāta kopiju un minētās izmaiņas apstiprinošus dokumentus, jo īpaši kompetentajām iestādēm adresētu kuģa īpašnieka pieteikuma kopiju, minēto iestāžu piekrišanas apliecinājumu un sīkas ziņas par veiktajām izmaiņām.

Ja ir mainījusies kuģa struktūra vai ārējais izskats, jāiesniedz arī jauns fotoattēls, kuru apliecinājušas karoga valsts kompetentās iestādes.

1.3.

Zvejas licences pieteikumi tiek iesniegti tikai par tiem kuģiem, kas ir nosūtījuši 1.1. un 1.2. punktā prasītos dokumentus.

2.1.

Kuģim, kas vēlas veikt zvejas darbības saskaņā ar šo protokolu, jābūt iekļautam Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā un tiesīgam zvejot Mauritānijas zvejas zonās.

2.2.

Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Mauritānijā. To saistībām pret Mauritānijas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie iepriekš veikuši Mauritānijā.

3.1.

Ik ceturksni visām licencēm Eiropas Savienība 1 mēnesi pirms pieprasīto licenču spēkā stāšanās iesniedz ministrijai sarakstu, kurā pa zvejas kategorijām sagrupēti kuģi, kas vēlas veikt zvejas darbības, ņemot vērā ierobežojumus, kuri noteikti protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Šim sarakstam pievieno maksājumu apliecinošu dokumentu. Licences pieteikumus, kas iesniegti pēc termiņa, var neizskatīt.

3.2.

Šajos sarakstos par katru zvejas kategoriju ir norādīts:

4.1.

Ministrija kuģim licenci izdod pēc tam, kad vismaz 10 (desmit) dienas pirms licences derīguma termiņa sākuma kuģa īpašnieka pārstāvis ir iesniedzis maksājumu apliecinošus dokumentus par konkrēto kuģi (Valsts kases kvīts), kā paredzēts I nodaļā. Licences var saņemt ministrijas struktūrvienībās Nuadibu vai Nuakšotā.

4.2.

Licencē norāda arī tās derīguma termiņu, kuģa tehniskos parametrus, Mauritānijas jūrnieku skaitu un atsauces par iekasētajām maksām, kā arī zvejas darbību veikšanas nosacījumus, kā paredzēts attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā.

4.3.

Licenci saņēmušos kuģus iekļauj to kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot, un šo sarakstu nosūta vienlaikus uzraudzības iestādei un Eiropas Savienībai.

4.4.

Eiropas Savienībai paziņo par licences pieteikumiem, kurus ministrija ir noraidījusi. Attiecīgā gadījumā ministrija, iepriekš ieturējusi nesamaksātās soda naudas, izsniedz kredītzīmi par maksājumiem, kas ir saistīti ar šiem pieteikumiem.

5.1.

Licence ir derīga tikai laika posmā, par kuru ir iekasēta maksa saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā.

Licences izdod uz diviem mēnešiem garneļu zvejai, trīs, sešiem vai 12 mēnešiem pārējām kategorijām. Tās ir pagarināmas.

Pieprasītās licences stājas spēkā pieprasītā termiņa pirmajā dienā.

Licences derīguma termiņu nosaka, pamatojoties uz kalendāro gadu ilgiem laika periodiem; pirmais periods sākas šā protokola spēkā stāšanās pirmajā dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Pēdējais periods beidzas protokola piemērošanas perioda beigās. Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem periodiem un beigties citā.

5.2.

Licenci izdod konkrētam kuģim. To nevar izmantot cits kuģis. Tomēr gadījumā, kad licence ir pazaudēta vai kuģis ilgstoši atrodas dīkstāvē nopietnu tehnisku problēmu dēļ, kuģa licenci aizstāj ar licenci, kas izdota citam tās pašas zvejas kategorijas kuģim, ja vien netiek pārsniegta šajā kategorijā atļautā tilpība.

5.3.

Pirms aizstājējas licences izdošanas veic par licenci iekasētās summas korekciju, kas vajadzīga šīs licences aizstāšanas dēļ.

6.1.

Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā zvejo ar citiem zvejas rīkiem, visi Eiropas Savienības kuģi piesakās Nuadibu ostā pārbaudei, ko paredz spēkā esošie tiesību akti. Šādai pārbaudei jānotiek 48 stundās pēc kuģa ienākšanas ostā.

Tehniskās pārbaudes noteikumi tunzivju zvejas kuģiem, kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir noteikti šā pielikuma XI nodaļā.

6.2.

Ja tehniskās pārbaudes rezultāts ir apmierinošs, kuģa kapteinim izdod atbilstības apliecību, kuras derīguma termiņš ir tāds pats kā licencei un kuru bez maksas pagarina pēc tam, kad kuģis tajā pašā gadā atjauno licenci. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa. Turklāt tajā jābūt precizētai pelaģiskās zvejas kuģu kapacitātei saistībā ar pārkraušanu citā kuģī.

6.3.

Tehniskajā pārbaudē pārliecinās par kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī par noteikumu ievērošanu attiecībā uz Mauritānijas jūrniekiem.

6.4.

Pārbaudes izdevumus sedz kuģa īpašnieks, tos nosaka atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām likmēm un ar ES Delegācijas starpniecību paziņo Eiropas Savienībai. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

6.5.

Par 1. vai 2. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

Vēžveidīgo, galvkāju un bentisko sugu zveja:

Tālu migrējošo un pelaģisko sugu zveja:

1.1.

Kuģa kapteinis katru dienu reģistrē visas noteiktās darbības zvejas žurnālā, kura paraugs pievienots šā pielikuma 2. papildinājumā un kurā norādāmās informācijas pozīcijas var grozīt saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem. Šo dokumentu aizpilda pareizi un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, piemēro šā pielikuma XI nodaļas noteikumus.

1.2.

Pēc katra reisa kuģa kapteinis nosūta zvejas žurnāla oriģinālu uzraudzības iestādēm. Kuģa īpašnieks 15 darbdienās ar Delegācijas starpniecību nosūta zvejas žurnāla kopiju attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

1.3.

Par 1.1. un 1.2. punkta neievērošanu, neskarot Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas, zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

1.4.

Paralēli Mauritānija un Eiropas Savienība vienojas ieviest elektronisko zvejas žurnālu ne vēlāk par protokola piemērošanas pirmā gada beigām.

2.1.

Veicot izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuģa kapteinis salasāmi un pareizi aizpilda un paraksta zvejas žurnāla pielikumu, kura paraugs pievienots šā pielikuma 6. papildinājumā.

2.2.

Ne vēlāk kā 30 dienas pēc katras izkraušanas reizes kuģa īpašnieks nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā kopiju – ministrijai. Šajā pašā termiņā vienu kopiju ar Delegācijas starpniecību nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai. Pelaģiskās zvejas kuģiem šis termiņš ir 15 dienas.

2.3.

Pēc katras atļautas pārkraušanas citā kuģī kuģa kapteinis tūlīt nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā kopiju – ministrijai. Vienu kopiju ar Delegācijas starpniecību 15 darbdienās nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

2.4.

Par 2.1., 2.2. un 2.3. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

—

9 % kuģiem, kas nav saldētājkuģi,

—

4 % saldētājkuģiem, kas nezvejo pelaģiskās sugas,

—

2 % saldētājkuģiem, kas zvejo pelaģiskās sugas.

1.1.

Bentiskās zvejas flotei ir jāievēro izkraušanas pienākums.

1.2.

Pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma garneļu zvejas flotei nosaka īpašus izņēmumus augstas gaisa temperatūras periodos, jo īpaši augustā un septembrī.

1.3.

Izkraušanas pienākums neietver glabāšanas vai apstrādes pienākumu.

1.4.

Pelaģiskās zvejas flotēm (kas nav saldētājkuģu flotes) izkraušanas pienākums jāievēro atbilstīgi Nuadibu apstrādes uzņēmumu uzņemšanas spējas ierobežojumiem un faktiskajam tirgus pieprasījumam.

1.5.

Pēdējā reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laikposmu, kas ilgst vismaz trīs mēnešus) kuģim nav jāievēro izkraušanas pienākums. Garneļu zvejas kuģiem šis laikposms ir divi mēneši.

1.6.

Eiropas Savienības kuģa kapteinis pa faksu vai pa e-pastu 48 stundas (attiecīgi 24 stundas kuģiem, kuri nav saldētājkuģi) pirms paredzētā izkraušanas datuma informē Nuadibu ostas iestādes (PAN) un uzraudzības iestādi, kā arī nosūta Eiropas Savienības delegācijai paziņojuma kopiju, norādot šādus datus:

Atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu, uzraudzības iestāde nākamo 12 stundu laikā pa faksu vai pa e-pastu nosūta atbildes paziņojumu kapteinim vai tā pārstāvim, kopiju nosūtot Eiropas Savienības delegācijai.

1.7.

Eiropas Savienības kuģi, kas veic izkrāvumus Mauritānijas ostā, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

Uz izkrautajiem zvejas produktiem attiecas Mauritānijas tiesību aktos paredzētais muitas kontroles režīms. Tāpēc, kad tos ieved Mauritānijas ostā vai eksportē, tos atbrīvo no visām muitas procedūrām un nodokļiem vai citiem maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, un tos uzskata par "uz laiku ievestām precēm" ("pagaidu glabāšana").

Lēmumu par kuģa produkcijas galamērķi pieņem kuģa īpašnieks. Šo produkciju var apstrādāt, glabāt muitas uzraudzībā, pārdot Mauritānijā vai eksportēt (maksājot ārvalstu valūtā).

Uz Mauritānijā pārdoto produkciju, kas paredzēta Mauritānijas tirgum, attiecas tie paši nodokļi un maksājumi kā uz Mauritānijas zvejas produktiem.

Peļņu var eksportēt, neveicot papildu maksājumus (atbrīvojums no muitas nodokļiem un maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība).

2.1.

Saskaņā ar atbilstības apliecību visiem pelaģiskās zvejas saldētājkuģiem, kuri var veikt pārkraušanu citā kuģī, jāievēro pienākums pārkraušanu veikt pie 10. bojas autonomās Nuadibu ostas teritorijā, izņemot pēdējo zvejas reisu.

2.2.

Eiropas Savienības kuģi, kas veic pārkraušanu Nuadibu autonomajā ostā, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodevas un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

2.3.

Pēdējā reisā (reiss pirms kuģa iziešanas no Mauritānijas zvejas zonām uz laikposmu, kas ilgst vismaz trīs mēnešus) kuģim nav jāievēro pārkraušanas pienākums.

2.4.

Mauritānija patur tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais transportkuģis ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Mauritānijas zvejas zonās vai ārpus tām.

1.1.

Izņemot tunzivju zvejas kuģus, kuģus zvejai ar dreifējošām āķu jedām un pelaģiskās zvejas kuģus (kuriem attiecīgie termiņi noteikti šā pielikuma XI nodaļā), Eiropas Savienības kuģiem, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, obligāti jāziņo par:

1.2.

Kuģa īpašnieki par kuģa ieiešanu Mauritānijas zvejas zonā un iziešanu no tās uzraudzības iestādei paziņo pa faksu, e-pastu vai pastu, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā norādīto faksa numuru vai adresi. Ja ir grūtības ar saziņu pa minētajiem kanāliem, izņēmuma kārtā informāciju drīkst nosūtīt ar Eiropas Savienības starpniecību.

Jebkādu paziņošanai izmantojamo numuru vai adrešu maiņu vēlākais 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā ar Eiropas Savienības Delegācijas starpniecību dara zināmu Komisijai.

1.3.

Kamēr Eiropas Savienības kuģi atrodas Mauritānijas zvejas zonās, tie pastāvīgi ir pieejami sakariem starptautiskajās radioizsaukuma frekvencēs (VHF 16. kanāls vai HF 2 182 Khz).

1.4.

Saņēmušas paziņojumu par iziešanu no zvejas zonas, Mauritānijas iestādes var nolemt kuģi pirms iziešanas pārbaudīt, ņemot paraugus Nuadibu vai Nuakšotas ostā.

Šāda pārbaude nav ilgāka par sešām stundām pelaģiskās zvejas kuģiem (7. un 8. kategorija) un trīs stundām visu pārējo zvejas kategoriju kuģiem.

1.5.

Par iepriekšējos punktos izklāstīto noteikumu neievērošanu piemēro šādas sankcijas:

1.6.

Ja pārkāpējam kuģim izdodas aizbēgt, ministrija informē Komisiju un karoga dalībvalsti, lai varētu piemērot 1.5. punktā paredzētās sankcijas.

—

jābūt profesionāli kvalificētiem,

—

ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā un

—

pilnībā jāpārzina nolīguma un šā protokola noteikumi.

1)

ES kuģis – karoga valsts FMC – Mauritānijas FMC

2)

ES kuģis – Mauritānijas FMC – karoga valsts FMC

a)

kuģa identifikācijas dati;

b)

nesenākā kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)

atrašanās vietas reģistrēšanas datums un laiks;

d)

kuģa ātrums un kurss.

—

ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības vai ja

—

ir iemaksāta 5. punktā minētā drošības nauda, kuru ministrija pieņēmusi uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

1.

Izņemot tunzivju seinerus, kas obligāti nodarbina 1 (vienu) Mauritānijas jūrnieku uz katra kuģa, un kuģus tunzivju zvejai ar makšķerēm, kas obligāti nodarbina 3 (trīs) Mauritānijas jūrniekus uz katra kuģa, visi Eiropas Savienības kuģi uz faktisko laiku, kad tie atrodas Mauritānijas zvejas zonās, nodarbina 60 % Mauritānijas jūrnieku, kas brīvi izvēlēti no ministrijas izveidota saraksta, kurā nav iekļauti virsnieki. Tomēr, ja tiek nodarbināti Mauritānijas virsnieki stažieri, to skaitu atņem no Mauritānijas jūrnieku skaita.

2.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis ministrijai paziņo uz attiecīgā kuģa nodarbināto Mauritānijas jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

3.

Saistībā ar to jūrnieku tiesībām, kuri pieņemti darbā uz Eiropas Savienības kuģiem, piemēro Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.

Mauritānijas jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji sadarbībā ar Mauritānijas kompetento iestādi; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5.

Minētā līguma eksemplāru, ko pienācīgi parakstījušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuģa īpašnieks vai viņa aģents divos mēnešos pēc licences izdošanas nosūta tieši ministrijai.

6.

Mauritānijas jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms licenču izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu pārstāvji un attiecīgie Mauritānijas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Mauritānijas jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Mauritānijas kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un tiem jāatbilst vai jāpārsniedz ILO standartos paredzētie.

7.

Ja viens vai vairāki jūrnieki, kas pieņemti darbā, nepiesakās līdz laikam, kad ir paredzēta kuģa atiešana, kuģim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc tam, kad attiecīgās ostas kompetentās iestādes ir informētas par nepilnu pieprasīto jūrnieku skaitu un ir atjaunināts komandas saraksts. Komptetentās iestādes par to informē uzraudzības iestādi.

8.

Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki šajā nolīgumā prasītajā skaitā ir uz kuģa vēlākais līdz nākamā reisa sākumam.

9.

Ja Mauritānijas jūrniekus uz kuģa nenodarbina iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, Eiropas Savienības kuģa īpašniekam iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā 3 mēnešos jāsamaksā vienotas likmes summa, kuras apjoms ir EUR 20 par katru jūrnieku katrā zvejas dienā Mauritānijas zvejas zonā.

10.

Par jūrnieku nenodarbināšanu maksājamās summas apjomu nosaka atkarībā no faktiskā zvejas dienu skaita, nevis no licences perioda ilguma.

11.

Šo summu izmanto Mauritānijas zvejnieku apmācībai, un to iemaksā šā pielikuma I nodaļā vispārīgajos noteikumos norādītajā kontā.

12.

Divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā – Eiropas Savienība nosūta ministrijai to Mauritānijas jūrnieku sarakstu, kuri ir nodarbināti uz Eiropas Savienības kuģiem, norādot viņu reģistrācijas numuru jūrnieku reģistrā un kuģus, uz kuriem viņi bijuši nodarbināti.

13.

Neskarot 7. punktu, ja kuģa īpašnieks atkārtoti nenodarbina vajadzīgo skaitu Mauritānijas jūrnieku, kuģa zvejas licenci automātiski aptur līdz šo saistību izpildei.

1.

Katrai zvejas kategorijai abas Puses izraugās vismaz divus kuģus, uz kuriem jāuzņem Mauritānijas zinātniskais novērotājs (izņemot tunzivju seinerus, uz kuriem novērotājus uzņem pēc ministrijas pieprasījuma). Uz katra kuģa ir tikai viens zinātniskais novērotājs.

Laiks, ko zinātniskais novērotājs pavada uz kuģa, atbilst reisa ilgumam. Tomēr pēc skaidra vienas Puses pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim.

2.

Ministrija vismaz septiņas darbdienas pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa paziņo Eiropas Savienībai, kuri zinātniskie novērotāji ir izraudzīti darbam un apgādāti ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem.

3.

Visus ar zinātniskā novērotāja darbību saistītos izdevumus, arī atalgojumu, piemaksas un pabalstus sedz ministrija.

4.

Ministrija veic visus vajadzīgos pasākumus zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz kuģa un nogādāšanai krastā.

Zinātniskais novērotājs uz kuģa uzturas tādos pašos apstākļos kā kuģa virsnieki.

Zinātniskā novērotāja rīcībā ir visi viņa pienākumu izpildei vajadzīgie līdzekļi. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi zinātniskā novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veiktajām zvejas darbībām, respektīvi, zvejas žurnālam, zvejas žurnāla pielikumam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

5.

Zinātniskajam novērotājam jāpiesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienu pirms paredzētās uzņemšanas uz kuģa. Ja zinātniskais novērotājs neierodas, kuģa kapteinis par to informē ministriju un Eiropas Savienību. Šādā gadījumā kuģis ir tiesīgs atstāt ostu. Tomēr ministrija par saviem līdzekļiem vēlāk var nodrošināt jauna zinātniskā novērotāja uzņemšanu uz kuģa, netraucējot kuģa zvejas darbību.

6.

Zinātniskajiem novērotājiem

7.

Zinātniskais novērotājs pārbauda, vai Eiropas Savienības kuģi, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonā, ievēro šā protokola noteikumus.

Viņš par to sagatavo ziņojumu. Zinātniskais novērotājs

8.

Novērošana attiecas tikai uz zvejas darbībām un ar tām saistītajām darbībām, kuras reglamentē ar šo protokolu.

9.

Zinātniskais novērotājs

10.

Novērošanas laika beigās un pirms nokāpšanas no kuģa zinātniskais novērotājs sagatavo ziņojumu, izmantojot paraugu šā pielikuma 9. papildinājumā. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim, kā arī ministrijai un Eiropas Savienībai vienu ziņojuma eksemplāru.

1.

Licences tunzivju seineriem, kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām izdod uz laikposmu, kas atbilst kalendāra gadam, izņemot pirmo un pēdējo šā protokola piemērošanas gadu.

Saņēmusi apliecinājumu par avansa iemaksu, ministrija sagatavo licenci un iekļauj attiecīgo kuģi zvejot tiesīgo kuģu sarakstā, kuru nosūta uzraudzības iestādei un Eiropas Savienībai.

2.

Pirms licences saņemšanas katram kuģim, kurš pirmo reizi gatavojas zvejot saskaņā ar nolīgumu, jāiziet inspekcija, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šo inspekciju pēc vienošanās var veikt ārvalstu ostā. Visus izdevumus saistībā ar minēto inspekciju sedz kuģa īpašnieks.

3.

Lai atvieglotu daudzkārtēju ieiešanu zvejas zonā un iziešanu no tās, kuģi ar šā paša apakšreģiona valstu zvejas licencēm var licences pieteikumā norādīt attiecīgo valsti, sugas un licenču derīguma termiņu.

4.

Licences izdod pēc tam, kad uz I nodaļā noteikto kontu ir pārskaitīta summa, kas atbilst avansa maksājuma apjomam, kurš norādīts protokolam pievienotajās zvejas tehnisko datu lapās. Protokola darbības pirmajā un pēdējā gadā šo summu nosaka samērīgi un proporcionāli licences derīguma termiņam.

Parafiskālos maksājumus veic samērīgi un proporcionāli laikam, kas pavadīts Mauritānijas zvejas zonā. Uzskata, ka mēneša maksājumi atbilst 30 faktiskas zvejas dienām. Šis noteikums paredz minēto maksājumu nedalāmību, un attiecīgi mēneša maksājums jāveic jebkurā gadījumā.

Kuģis, kas gada laikā zvejojis 1–30 dienas, maksā mēneša maksājumu par vienu mēnesi. Nākamais, otrais mēneša maksājums jāveic pēc tam, kad beidzies pirmais 30 dienu periods, un tā tālāk.

Mēneša papildmaksājumi jāveic vēlākais 10 dienas pēc katra papildu perioda pirmās dienas.

5.

Par katru zvejas periodu, kuru kuģis pavadījis Mauritānijas ūdeņos, veic ierakstus kuģa žurnālā, kas atbilst šā pielikuma 3. papildinājumā pievienotajam zvejas žurnāla paraugam. Tajā ierakstus veic arī tad, ja nozveja nav gūta.

6.

Ņemot vērā pārbaudes, ko Mauritānija var vēlēties izdarīt, katru gadu līdz 15. jūnijam Eiropas Savienība iesniedz ministrijai paziņojumu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, pamatojoties uz katra kuģu īpašnieka iesniegtajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par dalībvalstu nozvejas datu pārbaudi atbildīgie zinātniskie institūti, piemēram, IRD [Institut de Recherche pour le Développement], IEO [Instituto Espanol de Oceanografia], INIAP [Instituto Nacional de Investigação Agrária e das Pescas], visu zvejas žurnālu kopijas nosūtot IMROP [Institut Mauritanien de Recherches Océanographiques et des Pêches].

7.

Tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām ievēro visus ieteikumus, ko pieņēmusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).

8.

Protokola piemērošanas pēdējā gadā paziņojumu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, nosūta 4 mēnešos no protokola termiņa izbeigšanās dienas.

9.

Galīgo paziņojumu nosūta attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem 30 dienās, sākot no dienas, kad saņemts paziņojums par ministrijas apstiprinātajām summām, jānokārto savas finansiālās saistības ar kompetentajām valsts iestādēm. Maksājumi jāveic euro, vēlākais pusotru mēnesi pēc minētā paziņojuma saņemšanas pārskaitot attiecīgo summu Valsts kasei uz kontu, kas minēts I nodaļā.

Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā 3. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģa īpašniekam neatlīdzina.

10.

Kuģim pirms katras ieiešanas zonā vai iziešanas no tās trīs stundu laikā elektroniski vai (ja šādas iespēja nav) pa radio bez starpniekiem jāpaziņo Mauritānijas iestādēm kuģa atrašanās vieta un uz tā paturētās nozvejas daudzums.

Uzraudzības iestāde paziņo elektroniskās adreses un radio frekvenci.

11.

Pēc Mauritānijas iestāžu pieprasījuma un vienošanās ar attiecīgā kuģa īpašnieku tunzivju seineris uz noteiktu laiku uzņem uz klāja vienu zinātnisko novērotāju.

TEHNISKO DATU LAPAS