Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012R1257

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1257/2012 ( 2012. gada 17. decembris ), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi

    OV L 361, 31.12.2012, p. 1–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/1257/oj

    31.12.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 361/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1257/2012

    (2012. gada 17. decembris),

    ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta pirmo daļu,

    ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/167/ES (2011. gada 10. marts), ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (1),

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteiktos Savienības mērķus, ir lietderīgi izveidot tādus juridiskus nosacījumus, lai uzņēmumi varētu pielāgot produktu izstrādi un izplatīšanu pāri valstu robežām un lai uzņēmumiem pavērtu plašākas izvēles iespējas un izdevības. Vienam no uzņēmumiem pieejamajiem juridiskajiem līdzekļiem vajadzētu būt vienotai patentaizsardzībai visā iekšējā tirgū vai vismaz tā nozīmīgā daļā.

    (2)

    Saskaņā ar 118. panta pirmo daļu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), veidojot iekšējo tirgu vai nodrošinot tā darbību, viens no īstenojamiem pasākumiem ir vienotas patentaizsardzības izveide visā Savienībā un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveide visā Savienībā.

    (3)

    Padome 2011. gada 10. martā pieņēma Lēmumu 2011/167/ES, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi starp Beļģiju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Franciju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti (turpmāk “iesaistītās dalībvalstis”).

    (4)

    Vienkāršojot piekļuvi patentu sistēmai un padarot to lētāku un juridiski drošu, vienotā patentaizsardzība sekmēs zinātnes un tehnikas progresu un iekšējā tirgus darbību. Tāpat, nodrošinot iespēju iegūt vienotu patentaizsardzību iesaistītajās dalībvalstīs, tā uzlabos patentaizsardzības līmeni, kā arī mazinās izmaksas un sarežģītību uzņēmumiem visā Savienībā. Tai vajadzētu būt pieejamai gan iesaistīto dalībvalstu, gan citu valstu Eiropas patenta īpašniekiem neatkarīgi no to valstspiederības, dzīvesvietas valsts vai valsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību.

    (5)

    Ar 1973. gada 5. oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, kas grozīta 1991. gada 17. decembrī un 2000. gada 29. novembrī (turpmāk “EPK”), ir izveidota Eiropas Patentu organizācija un tai uzticēts uzdevums piešķirt Eiropas patentus. Šo uzdevumu veic Eiropas Patentu iestāde (turpmāk “EPI”). Pēc patenta īpašnieka pieprasījuma EPI piešķirtam Eiropas patentam saskaņā ar šo regulu vajadzētu noteikt vienotu spēku iesaistītajās dalībvalstīs. Šādu patentu turpmāk dēvē par “vienota spēka Eiropas patentu”.

    (6)

    Saskaņā ar EPK IX daļu EPK līgumslēdzēju valstu grupa var paredzēt, ka Eiropas patentam, kas piešķirts attiecībā uz minētajām valstīm, ir vienots raksturs. Šī regula ir īpašs līgums EPK 142. panta nozīmē, reģionāls patentu līgums 1970. gada 19. jūnija Patentu kooperācijas līguma, kas pēdējo reizi grozīts 2001. gada 3. februārī, 45. panta 1. punkta nozīmē un īpaša vienošanās Parīzes konvencijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai, kas parakstīta Parīzē 1883. gada 20. martā un pēdējo reizi grozīta 1979. gada 28. septembrī, 19. panta nozīmē.

    (7)

    Vienota patentaizsardzība būtu jāsasniedz, ar šo regulu nosakot vienotu spēku Eiropas patentiem pēc to piešķiršanas un nosakot to attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm. Vienota spēka Eiropas patenta galvenajai iezīmei vajadzētu būt tā vienotajam raksturam, proti – vienādas aizsardzības nodrošināšana un vienāds spēks visās iesaistītajās dalībvalstīs. Līdz ar to vienota spēka Eiropas patentu varētu ierobežot, nodot citai personai vai anulēt, vai tas varētu zaudēt spēku tikai visās iesaistītajās dalībvalstīs. Vajadzētu būt iespējai attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu piešķirt licenci attiecībā uz visu iesaistīto dalībvalstu teritorijām vai uz to daļu. Lai nodrošinātu, ka ar vienotu patentaizsardzību tiek piešķirts pēc būtības vienāds aizsardzības apjoms, vienots spēks būtu jānosaka tikai tiem Eiropas patentiem, kas piešķirti attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm un kam ir tāds pats pretenziju kopums. Visbeidzot, Eiropas patentam piešķirtajam vienotajam spēkam vajadzētu būt papildinošam, un būtu jāuzskata, ka tas nepastāv tiktāl, ciktāl ir ticis anulēts vai ierobežots tā pamatā esošais Eiropas patents.

    (8)

    Saskaņā ar patenttiesību vispārējiem principiem un EPK 64. panta 1. punktu vienotajai patentaizsardzībai iesaistītajās dalībvalstīs būtu jāstājas spēkā ar atpakaļejošu datumu no dienas, kad Eiropas Patentu biļetenā publicēts paziņojums par Eiropas patenta piešķiršanu. Kad stājas spēkā vienota patentaizsardzība, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka netiek uzskatīts, ka Eiropas patents to teritorijā ir stājies spēkā kā valsts patents, lai izvairītos no dubultas patentaizsardzības.

    (9)

    Ar vienota spēka Eiropas patentu tā īpašniekam būtu jādod tiesības nepieļaut, ka kāda trešā persona veic darbības, pret kurām patents nodrošina aizsardzību. Tas būtu jānodrošina, izveidojot vienotu patentu tiesu. Jautājumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību (3), būtu jāpiemēro EPK noteikumi, Nolīgums par vienotu patentu tiesu, tostarp tā noteikumi, kuros tiek definēts minēto tiesību apjoms un to ierobežojumi, un valstu tiesību akti, ietverot starptautisko privāttiesību noteikumus.

    (10)

    Piespiedu licences vienota spēka Eiropas patentiem būtu jāreglamentē iesaistīto dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz to atbilstīgajām teritorijām.

    (11)

    Komisijai savā ziņojumā par šīs regulas darbību būtu jānovērtē, kā darbojas spēkā esošie ierobežojumi, un vajadzības gadījumā jānāk klajā ar atbilstošiem priekšlikumiem, ņemot vērā patentu sistēmas ieguldījumu novatorisma un tehnoloģiju progresā, likumīgās trešo pušu intereses un primārās sabiedrības intereses. Nolīgums par vienotu patentu tiesu neliedz Eiropas Savienībai īstenot tās pilnvaras šajā jomā.

    (12)

    Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru arī vienota spēka Eiropas patentiem būtu jāpiemēro tiesību izsmelšanas princips. Tādējādi tiesības, kas piešķirtas ar vienota spēka Eiropas patentu, nedrīkstētu attiekties uz darbībām saistībā ar patentēto produktu, ko veic iesaistītajās dalībvalstīs pēc tam, kad šo produktu patenta īpašnieks laidis Savienības tirgū.

    (13)

    Kārtība, ko piemēro zaudējumu atlīdzināšanai, būtu jānosaka iesaistīto dalībvalstu tiesību aktos, jo īpaši noteikumos, ar kuriem īsteno 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (4).

    (14)

    Pret vienota spēka Eiropas patentu kā īpašumtiesību objektu pilnībā un visās iesaistītajās dalībvalstīs būtu jāizturas tā kā pret tās iesaistītās dalībvalsts valsts patentu, kuru nosaka saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, piemēram, pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai uzņēmējdarbības vieta.

    (15)

    Lai veicinātu un atvieglotu tāda izgudrojuma saimniecisku izmantošanu, kurš aizsargāts ar vienota spēka Eiropas patentu, minētā patenta īpašniekam vajadzētu būt iespējai par piemērotu atlīdzību piedāvāt piešķirt tā licenci. Tālab patenta īpašniekam vajadzētu būt iespējai EPI iesniegt paziņojumu par tā gatavību piešķirt licenci par piemērotu atlīdzību. Tādā gadījumā no brīža, kad EPI saņem šādu paziņojumu, patenta īpašniekam būtu jāsamazina spēkā uzturēšanas maksa.

    (16)

    Dalībvalstu grupa, kas izmanto EPK IX daļas noteikumus, var uzticēt uzdevumus EPI un izveidot Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes izraudzītu komiteju (turpmāk “izraudzītā komiteja”).

    (17)

    Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāuztic EPI atsevišķi administratīvi uzdevumi saistībā ar vienota spēka Eiropas patentiem, jo īpaši saistībā ar šādām darbībām: administrēt vienota spēka pieprasījumus, reģistrēt vienoto spēku un reģistrēt visus ierobežojumus, licences, nodošanu citai personai, atcelšanu vai spēka zaudēšanu attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu, iekasēt un sadalīt spēkā uzturēšanas maksas, publicēt tulkojumus informatīviem nolūkiem pārejas periodā, administrēt kompensācijas shēmu, lai atlīdzinātu to pieteikumu iesniedzēju tulkošanas izmaksas, kas Eiropas patenta pieteikumus iesniedz valodā, kura nav viena no EPI oficiālajām valodām.

    (18)

    Iesaistītajām dalībvalstīm būtu izraudzītajā komitejā jānodrošina to darbību pārvaldība un uzraudzība, kas saistītas ar uzdevumiem, ko iesaistītās dalībvalstis uzticējušas EPI, jānodrošina, ka vienota spēka pieprasījumus iesniedz EPI viena mēneša laikā no dienas, kad Eiropas Patentu biļetenā publicēts paziņojums par patenta piešķiršanu, un ka šādi pieprasījumi tiek iesniegti EPI procesuālajā valodā kopā ar tulkojumu, kas attiecībā uz pārejas periodu noteikts Regulā (ES) Nr. 1260/2012. Turklāt iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar EPK 35. panta 2. punktā noteikto balsošanas kārtību būtu jānodrošina, lai spēkā uzturēšanas maksu lielums un spēkā uzturēšanas maksu sadalījums tiktu noteikts atbilstīgi šajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

    (19)

    Patentu īpašniekiem būtu jāmaksā viena kopēja ikgadēja spēkā uzturēšanas maksa par vienota spēka Eiropas patentu. Spēkā uzturēšanas maksām visā patentaizsardzības termiņā būtu pakāpeniski jāpieaug; kopā ar maksām, kas jāmaksā Eiropas Patentu organizācijai pirmspiešķiršanas posmā, tām būtu jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas patenta piešķiršanu un vienotās patentaizsardzības administrēšanu. Spēkā uzturēšanas maksas būtu jānosaka tādā lielumā, kas sekmētu inovāciju un veicinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, un būtu jāņem vērā tādu konkrētu struktūru kā mazo un vidēju uzņēmumu situācija, piemēram, nosakot zemākas maksas. Šim lielumam arīdzan būtu jāatspoguļo patenta aptvertā tirgus lielums un vajadzētu būt līdzīgam valstī noteiktām spēkā uzturēšanas maksām par vidēju Eiropas patentu, kas ir spēkā iesaistītajās dalībvalstīs laikā, kad pirmo reizi nosaka spēkā uzturēšanas maksu lielumu.

    (20)

    Būtu jānosaka pienācīgs spēkā uzturēšanas maksu lielums un sadalījums, lai nodrošinātu, ka visus izdevumus, kas EPI rodas, pildot tai uzticētos uzdevumus saistībā ar vienoto patentaizsardzību, pilnībā sedz no līdzekļiem, ko rada vienota spēka Eiropas patenti, un to, ka kopā ar ieņēmumiem no uzturēšanas maksām, kas Eiropas Patentu organizācijai jāmaksā pirmspiešķiršanas posmā, ieņēmumi no spēkā uzturēšanas maksām nodrošina Eiropas Patentu organizācijas sabalansētu budžetu.

    (21)

    Spēkā uzturēšanas maksas būtu jāiemaksā Eiropas Patentu organizācijā. EPI būtu jāpatur daļa no līdzekļiem, lai segtu izmaksas, kas EPI radušās, saskaņā ar EPK 146. pantu veicot uzdevumus saistībā ar vienotu patentaizsardzību. Atlikusī daļa būtu jāsadala starp iesaistītajām dalībvalstīm un jāizmanto ar patentiem saistītiem mērķiem. Sadalījums būtu jānosaka, balstoties uz taisnīgiem, vienlīdzīgiem un būtiskiem kritērijiem, proti, pēc patenta pieteikumu skaita un tirgus lieluma, un būtu jāgarantē minimālā summa, ko sadala katrai no iesaistītajām dalībvalstīm, lai uzturētu līdzsvarotu un ilgtspējīgu sistēmas darbību. Sadalījumam vajadzētu būt tādam, lai kompensētu to, ka valstij ir cita oficiālā valoda, nevis kāda no EPI oficiālajām valodām, ka valstī ir nesamērīgi mazs patenta pieteikumu skaits, kā noteikts atbilstīgi Eiropas progresa ziņojumam, un/vai ka valsts ir salīdzinoši nesen pievienojusies Eiropas Patentu organizācijai.

    (22)

    Ciešāka partnerība starp EPI un dalībvalstu centrālajām rūpnieciskā īpašuma iestādēm dotu EPI iespēju vajadzības gadījumā regulāri izmantot visus tādu patentmeklējumu rezultātus, ko centrālās rūpnieciskā īpašuma iestādes veikušas saistībā ar valsts patentu pieteikumiem, kuru prioritātes tiesību atzīšana tiek prasīta kādā vēlākā Eiropas patenta pieteikumā. Visām centrālajām rūpnieciskā īpašuma iestādēm, tostarp tām, kas valsts patenta piešķiršanas gaitā patentmeklējumus neveic, ciešākas partnerības kontekstā var būt ievērojama loma; inter alia sniedzot padomus un atbalstu potenciālajiem patentu pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pieņemot pieteikumus, pārsūtot pieteikumus EPI un izplatot informāciju par patentiem.

    (23)

    Šo regulu papildina Regula (ES) Nr. 1260/2012, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar LESD 118. panta otro daļu.

    (24)

    Jurisdikcija attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem būtu jānosaka un jāreglamentē instrumentā, ar kuru izveido vienotu patentu tiesvedības sistēmu Eiropas patentiem un vienota spēka Eiropas patentiem.

    (25)

    Lai nodrošinātu vienota spēka Eiropas patenta pareizu darbību, tiesu prakses konsekvenci un tādā veidā – juridisko noteiktību, kā arī izmaksu efektivitāti patentu īpašniekiem, ir būtiski izveidot Vienotu patentu tiesu to lietu izskatīšanai, kas attiecas uz vienota spēka Eiropas patentu. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai iesaistītās dalībvalstis ratificētu nolīgumu par Vienoto patentu tiesu saskaņā ar valstu konstitucionālajām un parlamentārajām procedūrām un veiktu attiecīgos pasākumus, lai minētā tiesa iespējami drīz spētu sākt darbu.

    (26)

    Šī regula nedrīkstētu nedz skart iesaistīto dalībvalstu tiesības piešķirt valsts patentus, nedz aizstāt iesaistīto dalībvalstu tiesību aktus patentu jomā. Patentu pieteikumu iesniedzējiem vajadzētu būt pilnīgai brīvībai iegūt vai nu valsts patentu, vai vienota spēka Eiropas patentu, vai Eiropas patentu, kas ir spēkā vienā vai vairākās EPK līgumslēdzējās valstīs, vai vienota spēka Eiropas patentu, kas turklāt apstiprināts vienā vai vairākās EPK līgumslēdzējās valstīs, kuras nav iesaistītās dalībvalstis.

    (27)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot vienotu patentaizsardzību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tādējādi šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, atbilstīgā gadījumā izmantojot ciešāku sadarbību. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    I   NODAĻA

    VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

    1. pants

    Priekšmets

    1.   Ar šo regulu īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, kas atļauta ar Lēmumu 2011/167/ES.

    2.   Šī regula ir īpašs līgums 1973. gada 5. oktobra Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu, kas grozīta 1991. gada 17. decembrī un 2000. gada 29. novembrī (turpmāk “EPK”), 142. panta nozīmē.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    a)

    “iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir iesaistījusies ciešākā sadarbībā attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi saskaņā ar Lēmumu 2011/167/ES vai saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi LESD 331. panta 1. punkta otrajai vai trešajai daļai, brīdī, kad tiek iesniegts 9. pantā minētais vienota spēka pieprasījums;

    b)

    “Eiropas patents” ir patents, ko piešķīrusi Eiropas Patentu iestāde (turpmāk “EPI”) saskaņā ar EPK paredzētajiem noteikumiem un procedūrām;

    c)

    “vienota spēka Eiropas patents” ir Eiropas patents, kam ir vienots spēks iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu;

    d)

    “Eiropas Patentu reģistrs” ir reģistrs, ko uztur EPI saskaņā ar EPK 127. pantu;

    e)

    “Vienotās patentaizsardzības reģistrs” ir reģistrs, kas ir daļa no Eiropas Patentu reģistra, kurā reģistrē vienota spēka Eiropas patenta vienoto spēku un jebkādus ierobežojumus, licences, nodošanas citai personai, atcelšanu vai spēka zaudēšanu;

    f)

    “Eiropas Patentu biļetens” ir periodisks izdevums, kas minēts EPK 129. pantā.

    3. pants

    Vienota spēka Eiropas patents

    1.   Eiropas patentam, kas piešķirts ar vienādu pretenziju kopumu attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, ir vienots spēks iesaistītajās dalībvalstīs, ja tā vienotais spēks ir reģistrēts Vienotās patentaizsardzības reģistrā.

    Eiropas patentam, kas attiecībā uz dažādām iesaistītajām dalībvalstīm piešķirts ar atšķirīgu pretenziju kopumu, nav vienota spēka.

    2.   Vienota spēka Eiropas patentam ir vienots raksturs. Tas nodrošina vienotu aizsardzību, un tam ir vienāds spēks visās iesaistītajās dalībvalstīs.

    To var ierobežot, nodot citai personai, vai anulēt, vai tas var zaudēt spēku tikai attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm.

    Uz tā pamata var piešķirt licenci attiecībā uz visu iesaistīto dalībvalstu teritorijām vai uz to daļu.

    3.   Tiek uzskatīts, ka Eiropas patenta vienotais spēks nav radies tiktāl, ciktāl Eiropas patents ir anulēts vai ierobežots.

    4. pants

    Spēkā stāšanās diena

    1.   Vienota spēka Eiropas patents iesaistītajās dalībvalstīs stājas spēkā dienā, kad Eiropas Patentu biļetenā publicēts EPI paziņojums par Eiropas patenta piešķiršanu.

    2.   Ja Eiropas patenta vienotais spēks ir reģistrēts un attiecas uz to teritoriju, iesaistītās dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dienā, kad Eiropas Patentu biļetenā tiek publicēts paziņojums par tā piešķiršanu, minētais Eiropas patents netiek uzskatīts to teritorijā par spēkā stājušos valsts patentu.

    II   NODAĻA

    VIENOTA SPĒKA EIROPAS PATENTA TIESISKĀS SEKAS

    5. pants

    Vienāda aizsardzība

    1.   Vienota spēka Eiropas patents tā īpašniekam dod tiesības nepieļaut, ka kāda trešā persona veic darbības, pret kurām minētais patents nodrošina aizsardzību visā iesaistīto dalībvalstu teritorijā, kurā, ņemot vērā spēkā esošos ierobežojumus, tam ir vienots spēks.

    2.   Minēto tiesību apjoms un to ierobežojumi ir vienādi visās iesaistītajās dalībvalstīs, kurās patentam ir vienots spēks.

    3.   Panta 1. punktā minētās darbības, pret kurām patents nodrošina aizsardzību, un piemērojamie ierobežojumi saskaņā ar 7. pantu ir izklāstīti tiesību aktos, ko vienota spēka Eiropas patentiem piemēro tajā iesaistītajā dalībvalstī, kuras tiesību akti ir piemērojami attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu kā uz īpašumtiesību objektu.

    4.   Komisija savā ziņojumā, kas minēts 16. panta 1. punktā, izvērtē, kā darbojas spēkā esošie ierobežojumi, un vajadzības gadījumā nāk klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

    6. pants

    Vienota spēka Eiropas patenta tiesību izsmelšana

    Tiesības, kas piešķirtas ar vienota spēka Eiropas patentu, neattiecas uz darbībām saistībā ar patentēto produktu, ko veic tajās iesaistītajās dalībvalstīs, kurā šim patentam ir vienots spēks, pēc tam, kad šo produktu patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu ir laidusi Savienības tirgū, ja vien patenta īpašniekam nav likumīga pamatojuma iebilst pret produkta turpmāku tirdzniecību.

    III   NODAĻA

    VIENOTA SPĒKA EIROPAS PATENTS KĀ ĪPAŠUMTIESĪBU OBJEKTS

    7. pants

    Vienota spēka Eiropas patents kā valsts patents

    1.   Vienota spēka Eiropas patentu kā īpašumtiesību objektu pilnībā un visās iesaistītajās dalībvalstīs uzskata par valsts patentu tajā iesaistītajā dalībvalstī, kurā šim patentam ir vienots spēks un kurā saskaņā ar Eiropas Patentu reģistru:

    a)

    Eiropas patenta pieteikuma iesniegšanas dienā atradās pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta; vai

    b)

    Eiropas patenta pieteikuma iesniegšanas dienā atradās pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības vieta, ja a) apakšpunkts nav attiecināms.

    2.   Ja Eiropas Patentu reģistrā kā kopīgi pieteikuma iesniedzēji ir ierakstītas divas vai vairāk personas, 1. punkta a) apakšpunktu attiecina uz pirmo norādīto kopīgo pieteikuma iesniedzēju. Ja tas nav iespējams, 1. punkta a) apakšpunktu attiecina uz nākamo norādīto kopīgo pieteikuma iesniedzēju norādīšanas secībā. Ja 1. punkta a) apakšpunktu nevar attiecināt ne uz vienu kopīpašnieku, attiecīgi piemēro 1. punkta b) apakšpunktu.

    3.   Ja 1. vai 2. punkta nolūkā neviena pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai uzņēmējdarbības vieta neatradās kādā no tām iesaistītajām dalībvalstīm, kurās šim patentam ir vienots spēks, vienota spēka Eiropas patentu kā īpašumtiesību objektu pilnībā un visās iesaistītajās dalībvalstīs uzskata par tās valsts valsts patentu, kurā atrodas Eiropas Patentu organizācijas galvenā mītne saskaņā ar EPK 6. panta 1. punktu.

    4.   Tiesību iegūšana nevar būt atkarīga no ierakstīšanas kādā valsts patentu reģistrā.

    8. pants

    Atklātā licence

    1.   Vienota spēka Eiropas patenta īpašnieks var EPI iesniegt paziņojumu par to, ka īpašnieks ir gatavs piešķirt izgudrojuma izmantošanas tiesības kā licenci jebkurai personai par piemērotu atlīdzību.

    2.   Saskaņā ar šo regulu iegūta licence uzskatāma par līgumisku licenci.

    IV   NODAĻA

    INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

    9. pants

    Eiropas Patentu organizācijā veicamie administratīvie uzdevumi

    1.   Iesaistītās dalībvalstis EPK 143. panta nozīmē var uzticēt EPI šādus uzdevumus, kas veicami saskaņā ar EPI iekšējiem noteikumiem:

    a)

    administrēt Eiropas patentu īpašnieku vienota spēka pieprasījumus;

    b)

    iekļaut Vienotas patentaizsardzības reģistru Eiropas Patentu reģistrā un administrēt Vienotās patentaizsardzības reģistru;

    c)

    saņemt un reģistrēt 8. pantā minētos paziņojumus par licences piešķiršanu, to atsaukšanu un licences piešķiršanas saistības, ko vienota spēka Eiropas patenta īpašnieks uzņēmies starptautiskajās standartizācijas organizācijās;

    d)

    Regulas (ES) Nr. 1260/2012 6. pantā minētajā pārejas periodā publicēt minētajā pantā norādītos tulkojumus;

    e)

    iekasēt un administrēt maksas par vienota spēka Eiropas patentu uzturēšanu spēkā par gadiem, kas seko gadam, kad paziņojums par piešķiršanu publicēts Eiropas Patentu biļetenā; iekasēt un administrēt papildmaksas par spēkā uzturēšanas maksu nokavētu maksājumu, ja šāds nokavēts maksājums ir veikts sešos mēnešos pēc termiņa, kā arī sadalīt daļu no iekasētajām spēkā uzturēšanas maksām starp iesaistītajām dalībvalstīm;

    f)

    administrēt kompensāciju shēmu, lai atlīdzinātu Regulas (ES) Nr. 1260/2012 5. pantā minētās tulkošanas izmaksas;

    g)

    nodrošināt, ka Eiropas patenta īpašnieka vienota spēka pieprasījums tiek iesniegts EPK 14. panta 3. punktā minētajā lietvedības valodā ne vēlāk kā viena mēneša laikā, no paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanu Eiropas Patentu biļetenā; un

    h)

    nodrošināt, ka patenta vienotais spēks tiek norādīts Vienotās patentaizsardzības reģistrā, ja vienota spēka pieprasījums ir iesniegts un – pārejas periodā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1260/2012 6. pantā – iesniegts kopā ar minētajā pantā norādītajiem tulkojumiem; iesaistītās dalībvalstis arī nodrošina, ka EPI tiek informēta par vienota spēka Eiropas patentu ierobežošanu, licences piešķiršanu, nodošanu citai personai vai atcelšanu.

    2.   Iesaistītās dalībvalstis, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina atbilstību šai regulai, izpildot savas EPK noteiktās starptautiskās saistības. Iesaistītās dalībvalstis kā EPK līgumslēdzējas valstis nodrošina darbību, kas saistītas ar šā panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem, pārvaldību un uzraudzību, un nodrošina, ka atbilstīgi šīs regulas 12. pantam tiek noteikts spēkā uzturēšanas maksu lielums un atbilstīgi šīs regulas 13. pantam – spēkā uzturēšanas maksu sadalījums.

    Tālab tās izveido Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes izraudzīto komiteju (turpmāk “izraudzītā komiteja”) EPK 145. panta nozīmē.

    Izraudzītajā komitejā ir iesaistīto dalībvalstu pārstāvji un viens Komisijas pārstāvis novērotāja statusā, kā arī viņu aizstājēji, kas viņus pārstāv prombūtnes laikā. Izraudzītās komitejas locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

    Izraudzītā komiteja lēmumus pieņem, pienācīgi ievērojot Komisijas nostāju un atbilstīgi EPK 35. panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

    3.   Iesaistītās dalībvalstis nodrošina faktisku tiesisko aizsardzību vienas vai vairāku iesaistīto dalībvalstu kompetentajās tiesās pret EPI lēmumiem, kas pieņemti, veicot 1. punktā minētos uzdevumus.

    V   NODAĻA

    FINANŠU NOTEIKUMI

    10. pants

    Izdevumu princips

    Izdevumus, kas rodas EPI, veicot papildu uzdevumus, ko tai EPK 143. panta nozīmē uzticējušas iesaistītās dalībvalstis, sedz no maksām par vienota spēka Eiropas patentiem.

    11. pants

    Spēkā uzturēšanas maksas

    1.   Vienota spēka Eiropas patentu spēkā uzturēšanas maksas un papildmaksas par to nokavētu samaksu patenta īpašnieks maksā Eiropas Patentu organizācijai. Minētās maksas maksā par gadiem, kas seko gadam, kurā paziņojums par tāda Eiropas patenta piešķiršanu, kam ir vienots spēks tiek publicēts Eiropas Patentu biļetenā.

    2.   Vienota spēka Eiropas patents zaudē spēku, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta spēkā uzturēšanas maksa un, attiecīgā gadījumā, papildmaksa.

    3.   Tiek samazinātas spēkā uzturēšanas maksas, kuru maksāšanas termiņš ir pēc 8. panta 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas.

    12. pants

    Spēkā uzturēšanas maksas lielums

    1.   Vienota spēka Eiropas patentu spēkā uzturēšanas maksas:

    a)

    vienotās patentaizsardzības termiņa laikā pakāpeniski pieaug;

    b)

    ir pietiekamas, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar Eiropas patenta piešķiršanu un vienotās patentaizsardzības administrēšanu; un

    c)

    ir pietiekamas, lai kopā ar maksām, kas jāsamaksā Eiropas Patentu organizācijai posmā pirms patenta piešķiršanas, nodrošinātu līdzsvarotu Eiropas Patentu organizācijas budžetu.

    2.   Cita starpā ņemot vērā tādu struktūru kā mazie un vidējie uzņēmumi īpašo situāciju, spēkā uzturēšanas maksu lielumu nosaka tā, lai:

    a)

    sekmētu inovāciju un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

    b)

    atspoguļotu patenta aptvertā tirgus lielumu; un

    c)

    to lielums būtu līdzīgs tādām valstī noteiktām spēkā uzturēšanas maksām par vidēju Eiropas patentu, kādas ir noteiktas iesaistītajās dalībvalstīs brīdī, kad pirmo reizi nosaka spēkā uzturēšanas maksu.

    3.   Lai sasniegtu šajā nodaļā izvirzītos mērķus, spēkā uzturēšanas maksas nosaka tādā lielumā, kas:

    a)

    ir ekvivalents spēkā uzturēšanas maksai, kas jāmaksā par pašreizējo Eiropas patentu vidējo ģeogrāfisko aptvērumu;

    b)

    atspoguļo to, cik no pašreizējiem Eiropas patentiem tiek uzturēti spēkā;

    c)

    atspoguļo iesniegto vienota spēka pieprasījumu skaitu.

    13. pants

    Sadalījums

    1.   EPI patur 50 % no 11. pantā minētajām spēkā uzturēšanas maksām, kuras samaksātas par vienota spēka Eiropas patentiem. Atlikušo summu sadala iesaistītajām dalībvalstīm atbilstīgi uzturēšanas maksu sadalījuma proporcijai, kas noteikta atbilstīgi 9. panta 2. punktam.

    2.   Lai sasniegtu šajā nodaļā izvirzītos mērķus, spēkā uzturēšanas maksu sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm nosaka, pamatojoties uz šādiem taisnīgiem, vienlīdzīgiem un attiecīgiem kritērijiem:

    a)

    patentu pieteikumu skaits;

    b)

    tirgus lielums, vienlaikus nodrošinot minimālo summu lielumu, ko sadala katrai no iesaistītajām dalībvalstīm;

    c)

    kompensācija iesaistītajām dalībvalstīm:

    i)

    kuru oficiālā valoda nav kāda no EPI oficiālajām valodām;

    ii)

    kurās ir nesamērīgi mazs patenta pieteikumu skaits; un/vai

    iii)

    kuras ir salīdzinoši nesen pievienojušās Eiropas Patentu organizācijai.

    VI   NODAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    14. pants

    Komisijas un EPI sadarbība

    Komisija noslēdz darbības līgumu ar EPI, lai iedibinātu ciešu sadarbību šīs regulas aptvertajās jomās. Šāda sadarbība ietver regulāru viedokļu apmaiņu par darbības līguma izpildi un jo īpaši par patentu spēkā uzturēšanas maksām un to ietekmi uz Eiropas Patentu organizācijas budžetu.

    15. pants

    Konkurences tiesību aktu un ar negodīgu konkurenci saistītu tiesību aktu piemērošana

    Šī regula neskar konkurences tiesību aktu un ar negodīgu konkurenci saistītu tiesību aktu piemērošanu.

    16. pants

    Ziņojums par šīs regulas darbību

    1.   Ne vēlāk kā trīs gados no dienas, kad pirmais vienota spēka Eiropas patents stājas spēkā, un turpmāk ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību un vajadzības gadījumā sniedz attiecīgus priekšlikumus tās grozīšanai.

    2.   Komisija regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par to, kā darbojas 11. pantā minētais mehānisms attiecībā uz spēkā uzturēšanas maksām, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai tiek ievērots 12. pants.

    17. pants

    Iesaistīto dalībvalstu paziņojumi

    1.   Iesaistītās dalībvalstis Komisijai paziņo par pasākumiem, kas saskaņā ar 9. pantu pieņemti līdz šīs regulas piemērošanas dienai.

    2.   Katra iesaistītā dalībvalsts paziņo Komisijai par pasākumiem, kas saskaņā ar 4. panta 2. punktu pieņemti līdz šīs regulas piemērošanas dienai vai – tās iesaistītās dalībvalsts gadījumā, kurā šīs regulas piemērošanas dienā Vienotajai patentu tiesai nav ekskluzīvas jurisdikcijas attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem, – līdz dienai, no kuras šajā iesaistītajā dalībvalstī Vienotajai patentu tiesai ir šāda ekskluzīva jurisdikcija.

    18. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    2.   To piemēro no 2014. gada 1. janvāra vai no dienas, kad stājas spēkā nolīgums par Vienoto patentu tiesu (“nolīgums”), atkarībā no tā, kurš termiņš ir vēlāk.

    Atkāpjoties no 3. panta 1. un 2. punkta un 4. panta 1. punkta, Eiropas patentam, kura vienotais spēks ir reģistrēts Vienotās patentaizsardzības reģistrā, ir vienots spēks tikai tajās iesaistītajās dalībvalstīs, kurās tā reģistrācijas dienā Vienotajai patentu tiesai ir ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem.

    3.   Katra iesaistītā dalībvalsts paziņo Komisijai par nolīguma ratifikāciju dienā, kad tiek deponēts ratifikācijas instruments. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nolīguma spēkā stāšanās dienu un to dalībvalstu sarakstu, kuras ir ratificējušas nolīgumu tā spēkā stāšanās dienā. Pēc tam Komisija regulāri atjaunina to iesaistīto dalībvalstu sarakstu, kuras ir ratificējušas nolīgumu, un šādu atjauninātu sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    4.   Iesaistītās dalībvalstis nodrošina, ka līdz šīs regulas piemērošanas dienai ir stājušies spēkā 9. pantā minētie pasākumi.

    5.   Katra iesaistītā dalībvalsts nodrošina, ka 4. panta 2. punktā minētie pasākumi ir stājušies spēkā līdz šīs regulas piemērošanas dienai, vai – tās iesaistītās dalībvalsts gadījumā, kurā šīs regulas piemērošanas dienā Vienotajai patentu tiesai nav ekskluzīvas jurisdikcijas attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem, – līdz dienai, no kuras šajā iesaistītajā dalībvalstī Vienotajai patentu tiesai ir šāda ekskluzīva jurisdikcija.

    6.   Vienotu patentaizsardzību var pieprasīt ikvienam Eiropas patentam, kas piešķirts šīs regulas piemērošanas dienā vai pēc tam.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

    Briselē, 2012. gada 17. decembrī

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    M. SCHULZ

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    A. D. MAVROYIANNIS


    (1)  OV L 76, 22.3.2011., 53. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 17. decembra lēmums.

    (3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 89. lpp.

    (4)  OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.


    Top