Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 42012X0215(01)

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 83 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz piesārņotāju emisiju atkarībā no motoram nepieciešamās degvielas veida

    OV L 42, 15.2.2012, p. 1–207 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/83/oj

    15.2.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 42/1


    Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama

    http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 83 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz piesārņotāju emisiju atkarībā no motoram nepieciešamās degvielas veida

    Ar visiem grozījumiem līdz:

    06. grozījumu sērijas 1. papildinājumam, kas stājies spēkā 2011. gada 23. jūnijā

    SATURS

    NOTEIKUMI

    1.

    Darbības joma

    2.

    Definīcijas

    3.

    Apstiprinājuma pieteikums

    4.

    Apstiprinājums

    5.

    Specifikācijas un testi

    6.

    Transportlīdzekļa tipa modifikācijas

    7.

    Tipa apstiprinājuma paplašināšana

    8.

    Ražošanas atbilstība (COP)

    9.

    Atbilstība ekspluatācijā

    10.

    Sankcijas par ražošanas neatbilstību

    11.

    Pilnīga ražošanas izbeigšana

    12.

    Pārejas noteikumi

    13.

    To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

    PAPILDINĀJUMI

    1.

    Ražošanas nodrošināšanas atbilstības prasību pārbaudes procedūra, ja izgatavotāja sniegtā ražojumu standartnovirze ir apmierinoša

    2.

    Ražošanas atbilstības izvērtēšanas procedūra, ja izgatavotāja sniegtā ražojumu standartnovirze ir neapmierinoša vai nav pieejama

    3.

    Ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstības pārbaude

    4.

    Ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstības testa statistiskā procedūra

    5.

    Pienākumi attiecībā uz atbilstību ekspluatācijā

    6.

    Prasības transportlīdzekļiem, kuru izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmā izmanto reaģentu

    PIELIKUMI

    1.

    Motora un transportlīdzekļa raksturojums un informācija par testu veikšanu

    Papildinājums –

    Informācija par testa apstākļiem

    2.

    Paziņojums

    1. papildinājums –

    Informācija, kas saistīta ar OBD

    2. papildinājums –

    Izgatavotāja sertifikāts par atbilstību OBD ekspluatācijas veiktspējas prasībām

    3.

    Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

    4.a

    I tipa tests (izplūdes emisijas pārbaude pēc aukstās iedarbināšanas)

    1. papildinājums –

    Šasijas dinamometra sistēma

    2. papildinājums –

    Izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēma

    3. papildinājums –

    Gāzveida emisijas mērīšanas iekārtas

    4. papildinājums –

    Cieto daļiņu masas emisijas mērīšanas iekārtas

    5. papildinājums –

    Daļiņu skaita emisijas mērīšanas iekārtas

    6. papildinājums –

    Imitētās inerces pārbaude

    7. papildinājums –

    Transportlīdzekļa ceļa slodzes mērīšana

    5.

    II tipa tests (oglekļa monoksīda emisijas tests brīvgaitā)

    6.

    III tipa tests (kartera gāzu emisijas tests)

    7.

    IV tipa tests (ar dzirksteļaizdedzes motoriem aprīkotu transportlīdzekļu radītas iztvaikošanas emisijas noteikšana)

    1. papildinājums –

    Iztvaikošanas emisijas testa aprīkojuma kalibrēšana

    2. papildinājums

     

    8.

    VI tipa tests (zemas apkārtējās temperatūras oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu vidējās izplūdes emisijas tests pēc aukstās iedarbināšanas)

    9.

    V tipa tests (izturības testa apraksts piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīguma pārbaudei)

    1. papildinājums –

    Stenda standartcikls (SBC)

    2. papildinājums –

    Dīzeļdegvielas stenda standartcikls (SDBC)

    3. papildinājums –

    Ceļa standartcikls (SRC)

    10.

    Etalondegvielu specifikācijas

    10.a

    Gāzveida etalondegvielas specifikācijas

    11.

    Iebūvēta diagnostika (OBD) mehāniskiem transportlīdzekļiem

    1. papildinājums –

    Iebūvētu diagnostikas (OBD) sistēmu funkcionālie aspekti

    2. papildinājums –

    Transportlīdzekļu saimes būtiskās īpašības

    12.

    EEK tipa apstiprinājums transportlīdzekļiem, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu

    13.

    Emisiju testa procedūra transportlīdzeklim, kas aprīkots ar periodiski reģenerējošu sistēmu

    14.

    Emisijas testa procedūra hibrīda elektrotransportlīdzekļiem (HEV)

    Papildinājums –

    Elektroenerģijas/jaudas akumulēšanas ierīces uzlādes stadijas (SOC) profils OVC HEV I tipa testam

    1.   DARBĪBAS JOMA

    Šajos noteikumos izklāstītas tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai.

    Turklāt šajā dokumentā izstrādāti arī noteikumi, kas attiecas uz atbilstību ekspluatācijā, piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu un iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām.

    1.1.

    Šie noteikumi attiecas uz M1, M2, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 610 kg (1).

    Pēc izgatavotāja pieprasījuma tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem var paplašināt ne tikai uz iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, bet arī uz M1, M2, N1 un N2 transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 840 kg un kuri atbilst šajos noteikumos izstrādātajiem nosacījumiem.

    2.   DEFINĪCIJAS

    Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas:

    2.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu grupa, kas neatšķiras pēc šādiem aspektiem:

    2.1.1.

    ekvivalentā inerce, kas noteikta attiecībā pret atskaites masu, kā noteikts 4.a pielikuma 3. tabulā; un

    2.1.2.

    motora un transportlīdzekļa īpašības, kā noteikts 1. pielikumā.

    2.2.   “Atskaites masa” ir transportlīdzekļa pašmasa, kas palielināta par vienotu masu 100 kg testa veikšanai saskaņā ar 4.a un 8. pielikumu.

    2.2.1.

    “Transportlīdzekļa pašmasa” ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa bez vienotas vadītāja masas 75 kg apmērā, pasažieriem vai kravas, bet ar degvielas tvertni, kas piepildīta par 90 %, un ar parasto instrumentu komplektu un rezerves riteni (attiecīgos gadījumos).

    2.2.2.

    “Masa darba kārtībā” ir masa, kas aprakstīta šo noteikumu 1. pielikuma 2.6. punktā, bet transportlīdzekļiem, kuri konstruēti un uzbūvēti, lai pārvadātu vairāk nekā deviņus cilvēkus (papildus vadītājam), apkalpes locekļa masa (75 kg), ja starp deviņām vai vairāk vietām ir vieta apkalpes loceklim.

    2.3.   “Maksimālā masa” ir transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktā maksimālā tehniski pieļaujamā masa (šī masa var pārsniegt valsts atbildīgo institūciju noteikto maksimālo masu).

    2.4.   “Gāzveida piesārņotāji” ir izplūdes gāzu oglekļa monoksīda, slāpekļa oksīdu, kas izteikti kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalents, un ogļūdeņražu emisija, pieņemot šādu attiecību:

    a)

    C1H2,525 sašķidrinātajai naftas gāzei;

    b)

    C1H4 dabasgāzei un biometānam;

    c)

    C1H1,89O0,016 benzīnam (E5);

    d)

    C1H1,86O0,005 dīzeļdegvielai (B5);

    e)

    C1H2,74O0,385 etanolam (E85).

    2.5.   “Cietās daļiņas” ir izplūdes gāzu sastāvdaļas, kas no atšķaidītas izplūdes gāzes ir atdalītas pie maksimālās temperatūras 325 K (52 °C), izmantojot 4.a pielikuma 4. papildinājumā aprakstītos filtrus.

    2.5.1.

    “Daļiņu skaits” ir to daļiņu kopējais skaits, kuras pārsniedz 23 mm diametrā un atrodas atšķaidītajā izplūdes gāzē pēc tam, kad tā ir kondicionēta, lai atdalītu gaistošās vielas, kā aprakstīts 4.a pielikuma 5. papildinājumā.

    2.6.   “Izplūdes emisija”:

    dzirksteļaizdedzes (DA) motoriem ir gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisij,

    kompresijas aizdedzes (KA) motoriem ir gāzveida piesārņotāju, cieto daļiņu un daļiņu skaita emisija.

    2.7.   “Iztvaikošanas emisija” ir ogļūdeņraža tvaiki, kas izdalās no transportlīdzekļa degvielas sistēmas, un nav izplūdes emisija.

    2.7.1.

    “Tvertnes izgarojuma zudumi” ir ogļūdeņražu emisija, ko izraisa temperatūras izmaiņas degvielas tvertnē (pieņemot attiecību C1H2,33).

    2.7.2.

    “Karstās uzsūkšanās zudumi” ir ogļūdeņražu emisija, kas rodas no stāvoša transportlīdzekļa degvielas sistēmas pēc braukšanas perioda (pieņemot attiecību C1 H2,20).

    2.8.   “Motora karteris” ir telpas motorā vai ārpus tā, kuras ar iekšējiem vai ārējiem kanāliem savienotas ar eļļas tvertni, caur ko var izkļūt gāzes un tvaiki.

    2.9.   “Aukstās iedarbināšanas ierīce” ir ierīce, kas uz laiku bagātina motora gaisa/degvielas maisījumu, tādējādi palīdzot iedarbināt motoru.

    2.10.   “Iedarbināšanas palīgierīce” ir ierīce, kas palīdz iedarbināt motoru, nebagātinot motora gaisa/degvielas maisījumu, piemēram, kvēlsveces, iesmidzināšanas laika izmaiņas utt.

    2.11.   “Motora tilpums”:

    2.11.1.

    taisnvirziena virzuļa kustības motoriem ir nominālais motora darba tilpums;

    2.11.2.

    rotormotoriem (Vankeļa motoriem) ir dubults nominālais katra virzuļa degšanas kameras darba tilpums.

    2.12.   “Piesārņojuma kontroles iekārtas” ir tās transportlīdzekļa sastāvdaļas, kas kontrolē un/vai ierobežo izplūdes un iztvaikošanas emisijas.

    2.13.   “OBD” ir iebūvēta diagnostikas sistēma emisiju kontrolei, kas spēj noteikt iespējamo nepareizas darbības zonu, izmantojot kļūdas kodus, kuri glabājas datora atmiņā.

    2.14.   “Ekspluatācijas tests” ir tests un atbilstības novērtējums, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 9.2.1. punktu.

    2.15.   “Pienācīgi uzturēts un izmantots” attiecībā uz testa transportlīdzekli nozīmē, ka tas atbilst kritērijiem, lai to pieņemtu kā izvēlēto transportlīdzekli, kā noteikts šo noteikumu 3. papildinājuma 2. punktā.

    2.16.   “Pārveidošanas ierīce” ir jebkurš konstrukcijas elements, kurš nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, motora apgriezienu skaitu, pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisijas kontroles sistēmas daļas darbību, kas samazina emisijas kontroles efektivitāti apstākļos, kuri ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā. Šādu konstrukcijas elementu neuzskata par pārveidošanas ierīci, ja:

    2.16.1.

    šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumu un droša transportlīdzekļa darbība; vai

    2.16.2.

    ierīce darbojas tikai ar nolūku nodrošināt motora iedarbināšanu; vai

    2.16.3.

    noteikumi ir faktiski iekļauti I vai VI tipa testa procedūrā.

    2.17.   “Transportlīdzekļu saime” ir transportlīdzekļu tipu grupa, kurus vieno cilts transportlīdzeklis 12. pielikuma nolūkos.

    2.18.   “Motoram nepieciešamā degviela” ir degvielas veids, ar kuru motors parasti darbojas:

    a)

    benzīns (E5);

    b)

    sašķidrinātā naftas gāze;

    c)

    dabasgāze/biometāns;

    d)

    vai nu benzīns (E5), vai sašķidrinātā naftas gāze;

    e)

    vai nu benzīns (E5), vai dabasgāze/biometāns;

    f)

    dīzeļdegviela (B5);

    g)

    etanola (E85) un benzīna (E5) sajaukums (maināma degviela);

    h)

    biodīzeļa un dīzeļa (B5) sajaukums (maināma degviela);

    i)

    ūdeņradis;

    j)

    vai nu benzīns (E5), vai ūdeņradis (divas degvielas).

    2.18.1.

    “Biodegviela” ir transportā izmantojamā šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas.

    2.19.   “Transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz šādiem ierobežojumiem (2):

    2.19.1.

    ierobežojumi attiecībā uz transportlīdzekļa izplūdes emisiju, iztvaikošanas emisiju, kartera gāzu emisiju, piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu, piesārņotāju emisiju pēc aukstās iedarbināšanas un iebūvētu diagnostiku transportlīdzekļiem, kurus var darbināt vai nu ar bezsvina benzīnu un ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, vai ar biodegvielu (B apstiprinājums);

    2.19.2.

    ierobežojumi attiecībā uz gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju, piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu un iebūvētu diagnostikas sistēmu transportlīdzekļiem, kurus darbina ar dīzeļdegvielu (C apstiprinājums) vai kurus var darbināt vai nu ar dīzeļdegvielu un biodegvielu, vai ar biodegvielu;

    2.19.3.

    ierobežojumi attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju, kartera gāzu emisiju, piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu, piesārņotāju emisiju pēc aukstās iedarbināšanas un iebūvētu diagnostikas sistēmu transportlīdzekļiem, kurus darbina ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu (D apstiprinājums).

    2.20.   “Periodiski reģenerējoša sistēma” ir pretpiesārņošanas ierīce (piemēram, katalītiskais neitralizators, cieto daļiņu uztvērējs), kurai nepieciešams periodisks atjaunošanās process mazāk nekā pēc 4 000 km normālas transportlīdzekļa darbības. Ciklos, kuru laikā noris reģenerācija, var tikt pārsniegti emisijas standarti. Ja pretpiesārņošanas ierīces reģenerācija noris vismaz vienu reizi I tipa testa laikā un tā jau ir atjaunojusies vismaz vienu reizi transportlīdzekļa sagatavošanas cikla laikā, sistēmu uzskata par nepārtraukti reģenerējošu, kam nav nepieciešama īpaša testa procedūra. Šo noteikumu 13. pielikumu nepiemēro nepārtraukti reģenerējošām sistēmām.

    Pēc izgatavotāja pieprasījuma testa procedūru, ko īpaši piemēro periodiski reģenerējošām sistēmām, reģenerējošai ierīcei nepiemēro, ja izgatavotājs tipa apstiprinātājai iestādei sniedz informāciju par to, ka to ciklu laikā, kuros notiek reģenerācija, emisija saglabājas zem to 5.3.1.4. punktā norādīto standartu līmeņa, kurus pēc tehniskā dienesta piekrišanas piemēro attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai.

    2.21.   Hibrīda transportlīdzekļi (HV)

    2.21.1.

    Hibrīda transportlīdzekļu (HV) vispārējā definīcija:

    “hibrīda transportlīdzeklis (HV)” ir transportlīdzeklis, kuram ir vismaz divas dažādas enerģijas pārveides ierīces un divas dažādas enerģijas glabāšanas sistēmas (transportlīdzeklī), lai transportlīdzekli virzītu uz priekšu.

    2.21.2.

    Hibrīda elektrotransportlīdzekļu (HEV) definīcija:

    “hibrīda elektrotransportlīdzeklis (HEV)” ir transportlīdzeklis, kas par mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no abiem transportlīdzeklī glabātās enerģijas/jaudas avotiem:

    a)

    patērējamā degviela;

    b)

    elektriskās enerģijas/jaudas glabāšanas iekārta (piemēram, akumulators, kondensators, spararats/ģenerators utt.).

    2.22.   “Vienas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts darbināšanai ar galvenokārt viena veida degvielu.

    2.22.1.

    “Vienas degvielas ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas galvenokārt paredzēts pastāvīgai darbināšanai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu vai ūdeņradi, bet kas var būt arī aprīkots ar benzīna sistēmu motora iedarbināšanai neparedzētos gadījumos, un tā benzīna tvertnes ietilpība nav lielāka par 15 litriem.

    2.23.   “Divu degvielu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar divām atsevišķām degvielas tvertņu sistēmām, ko var darbināt nepilnu laiku ar divām dažādām degvielām un kas konstruēts tā, lai to darbinātu vienlaikus tikai ar vienu degvielu.

    2.23.1.

    “Divu degvielu ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir divu degvielu transportlīdzeklis, ko var darbināt ar benzīnu un arī ar sašķidrināto naftas gāzi, dabasgāzi/biometānu vai ūdeņradi.

    2.24.   “Alternatīvas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts tā, lai to varētu darbināt ar vismaz viena veida degvielu, kura atmosfēras temperatūrā un spiedienā ir gāzveida vai būtībā ir eļļa, kurai nav minerālas izcelsmes.

    2.25.   “Maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar vienu degvielas tvertnes sistēmu, kuru var darbināt ar dažādiem divu vai vairāku degvielu maisījumiem.

    2.25.1.

    “Ar etanolu darbināms maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir maināmas degvielas transportlīdzeklis, ko var darbināt ar benzīnu vai benzīna un etanola maisījumu, kurā etanola piejaukums nepārsniedz 85 % (E85).

    2.25.2.

    “Ar biodegvielu darbināms maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir maināmas degvielas transportlīdzeklis, ko var darbināt ar minerāldīzeli vai minerāldīzeļa un biodīzeļa maisījumu.

    2.26.   “Īpašām sociālajām vajadzībām paredzēti transportlīdzekļi” ir M1 kategorijas dīzeļtransportlīdzekļi, kas ir:

    a)

    īpaša nolūka transportlīdzekļi ar atskaites masu virs 2 000 kg (3);

    b)

    transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 2 000 kg un kuri paredzēti septiņu vai vairāk cilvēku pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju, izņemot (no 2012. gada 1. septembra) M1G3 kategorijas transportlīdzekļus;

    c)

    transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 1 760 kg un kuri ir īpaši būvēti komerciāliem mērķiem, lai tie būtu piemēroti ratiņkrēslu izmantošanai to iekšienē.

    3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

    3.1.

    Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz izplūdes emisiju, kartera emisiju, iztvaikošanas emisiju un piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu, kā arī iebūvētu diagnostikas (OBD) sistēmu apstiprinātājai iestādei iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

    3.1.1.

    Turklāt izgatavotājs sniedz šādu informāciju:

    a)

    par transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoriem, izgatavotājs iesniedz deklarāciju par minimālo procentuālo aizdedzes izlaidumu skaitu no kopējā aizdedzes momentu skaita, kā rezultātā vai nu emisijas varētu pārsniegt 11. pielikuma 3.3.2. punktā norādītos ierobežojumus, ja minētais aizdedzes izlaidumu procentuālais daudzums bijis vērojams kopš šo noteikumu 4.a pielikumā aprakstītā I tipa testa sākuma, vai arī izraisīt viena vai vairāku izplūdes katalizatoru pārkaršanu, pēc tam radot neatgriezenisku bojājumu;

    b)

    sīki izklāstītu rakstisku informāciju, pilnībā aprakstot OBD sistēmas darbības īpašības, ieskaitot sarakstu ar visām attiecīgajām transportlīdzekļa emisiju kontroles sistēmas daļām, ko pārrauga ar OBD sistēmu;

    c)

    OBD sistēmas izmantotā nepareizas darbības indikatora aprakstu, kas transportlīdzekļa vadītājam signalizē par kļūdas esamību;

    d)

    izgatavotāja deklarāciju par to, ka OBD sistēma atbilst 11. pielikuma 1. papildinājuma 7. punkta noteikumiem par ekspluatācijas veiktspēju visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos;

    e)

    plānu, kurā aprakstīti detalizēti tehniskie kritēriji un pamatojums, kā palielina katra rādītāja skaitītāju un saucēju, kuriem jāatbilst 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.2. un 7.3. punkta prasībām, kā arī attiecībā uz to, kā izslēdz skaitītājus, saucējus un kopsaucēju XI pielikuma 1. papildinājuma 7.7. punktā minētajos apstākļos;

    f)

    aprakstu par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu jebkādas darbības ar emisiju kontroles datoru un tā modifikāciju;

    g)

    attiecīgā gadījumā – informāciju par transportlīdzekļu saimi, kā minēts 11. pielikuma 2. papildinājumā;

    h)

    attiecīgā gadījumā – citu tipa apstiprinājumu kopijas ar attiecīgo informāciju, lai ļautu apstiprinājumus paplašināt un noteikt nolietošanās koeficientus.

    3.1.2.

    Apstiprināmo ar OBD sistēmu aprīkotu transportlīdzekļa tipa vai transportlīdzekļu saimes prototipu 11. pielikuma 3. punktā aprakstītajiem testiem iesniedz tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu. Ja tehniskais dienests nosaka, ka iesniegtais transportlīdzeklis nav pilnīgs prototips 11. pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajam transportlīdzekļa tipam vai transportlīdzekļu saimei, saskaņā ar 11. pielikuma 3. punktu testam iesniedz citu vai – vajadzības gadījumā – papildu transportlīdzekli.

    3.2.

    Paraugs informācijas dokumentam attiecībā uz izplūdes emisiju, iztvaikošanas emisiju, ilglaicīgumu un iebūvētu diagnostikas (OBD) sistēmu atrodams 1. pielikumā. Šo noteikumu 1. pielikuma 3.2.12.2.7.6. punktā minēto informāciju iekļauj 1. papildinājumā “Informācija par OBD” tipa apstiprinājuma paziņojumam 2. pielikumā.

    3.2.1.

    Vajadzības gadījumā iesniedz citu tipa apstiprinājumu kopijas ar attiecīgo informāciju, lai ļautu apstiprinājumus paplašināt un noteikt nolietošanās koeficientus.

    3.3.

    Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototipu šo noteikumu 5. punktā aprakstītajiem testiem iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testiem.

    3.4.1.

    Pieteikumu, kas minēts 3.1. punktā, sagatavo saskaņā ar 1. pielikumā sniegto informācijas dokumenta paraugu.

    3.4.2.

    Izgatavotājs 3.1.1. punkta d) apakšpunkta nolūkos izmanto paraugu izgatavotāja sertifikātam par atbilstību OBD ekspluatācijas veiktspējas prasībām, kas sniegts 2. pielikuma 2. papildinājumā.

    3.4.3.

    Apstiprinātāja iestāde, kura piešķir apstiprinājumu, 3.1.1. punkta e) apakšpunkta nolūkos minētajā apakšpunktā ietverto informāciju sniedz apstiprinātājām iestādēm pēc to lūguma.

    3.4.4.

    Apstiprinātājas iestādes 3.1.1. punkta d) un e) apakšpunkta nolūkos neapstiprina transportlīdzekli, ja izgatavotāja sniegtā informācija neatbilst 11. pielikuma 1. papildinājuma 7. punkta prasībām. Visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos piemēro 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.2., 7.3. un 7.7. punktu. Lai novērtētu pirmajā un otrajā daļā noteikto prasību īstenošanu, apstiprinātājas iestādes ņem vērā iekārtu stāvokli.

    3.4.5.

    3.1.1. punkta f) apakšpunkta nolūkos pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu nekādas darbības ar emisijas kontroles datoru vai tā modifikāciju, ietver iespēju veikt atjaunināšanu, izmantojot izgatavotāja apstiprinātu programmu vai kalibrēšanu.

    3.4.6.

    Attiecībā uz A tabulā norādītajiem testiem izgatavotājs nodod tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testiem, transportlīdzekli, kurš ir prototips apstiprināmajam tipam.

    3.4.7.

    Pieteikumā maināmas degvielas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai jāievēro papildu prasības, kas noteiktas 4.9.1. un 4.9.2. punktā.

    3.4.8.

    Sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības konstrukcijas izmaiņas, kas veiktas pēc tipa apstiprināšanas, automātiski neanulē tipa apstiprinājumu, ja vien sākotnējās īpašības vai tehniskie parametri netiek mainīti tādā veidā, ka tiek ietekmēta motora vai piesārņojuma kontroles sistēmas darbība.

    4.   APSTIPRINĀJUMS

    4.1.   Ja saskaņā ar šiem grozījumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst 5. punkta prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

    4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru.

    Tā pirmie divi cipari norāda uz grozījumu sēriju, saskaņā ar kuru piešķirts apstiprinājums. Viena un tā pati puse nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

    4.3.   Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, tā paplašinājumu vai atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

    4.3.1.

    Šā teksta grozījumu gadījumā, piemēram, ja tiek noteiktas jaunas robežvērtības, nolīguma puses tiek informētas par to, kuri jau apstiprinātie transportlīdzekļu tipi atbilst jaunajiem noteikumiem.

    4.4.   Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, skaidri redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

    4.4.1.

    aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (4);

    4.4.2.

    pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

    4.4.3.

    Apstiprinājuma marķējums pēc tipa apstiprinājuma numura satur papildu zīmi, kuras mērķis ir norādīt transportlīdzekļa kategoriju un klasi, kam piešķirts apstiprinājums. Šo burtu izvēlas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā sniegto 1. tabulu.

    4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kas piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus, un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem apstiprinājums piešķirts valstī, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķīrusi apstiprinājumu, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

    4.6.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

    4.7.   Apstiprinājuma marķējums atrodas transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

    4.8.   Šo noteikumu 3. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

    4.9.   Papildu prasības maināmas degvielas transportlīdzekļu apstiprināšanai

    4.9.1.

    Ar etanolu vai biodīzeļdegvielu darbināma maināmas degvielas transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam transportlīdzekļa izgatavotājs raksturo transportlīdzekļa spēju pielāgoties ikvienam benzīna un etanola maisījumam (maisījumā līdz 85 % etanola) vai dīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumam, kāds var būt pieejams tirgū.

    4.9.2.

    Maināmas degvielas transportlīdzekļiem pārejai no vienas etalondegvielas uz otru testu starplaikos jānotiek, manuāli nekoriģējot motora iestatījumus.

    4.10.   Apstiprinājuma prasības saistībā ar OBD sistēmu

    4.10.1.

    Izgatavotājs nodrošina, ka visi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD sistēmu.

    4.10.2.

    OBD sistēmai jābūt veidotai, konstruētai un uzstādītai transportlīdzeklī tā, lai tā varētu identificēt nolietojumu vai nepareizu darbību visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā.

    4.10.3.

    OBD sistēma atbilst šo noteikumu prasībām parastas izmantošanas apstākļos.

    4.10.4.

    Ja saskaņā ar 11. pielikuma 1. papildinājumu testu veic ar defektīvu sastāvdaļu, ieslēdzas OBD sistēmas nepareizas darbības indikators. OBD sistēmas nepareizas darbības indikators var ieslēgties šā testa laikā arī tad, ja emisijas līmenis ir zemāks par OBD sliekšņvērtībām, kas norādītas 11. pielikumā.

    4.10.5.

    Izgatavotājs nodrošina, ka visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos OBD sistēma atbilst šo noteikumu 11. pielikuma 1. papildinājuma 7. punktā noteiktajām ekspluatācijas veiktspējas prasībām.

    4.10.6.

    Datus par ekspluatācijas veiktspēju, kurus transportlīdzekļa OBD sistēma glabā un rāda atbilstīgi 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6. punkta noteikumiem, izgatavotājs bez kodēšanas nekavējoties dara pieejamus valsts iestādēm un neatkarīgiem uzņēmumiem.

    5.   SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI

    Maza apjoma izgatavotāji

    Kā alternatīvu šā punkta prasībām transportlīdzekļu izgatavotāji, kuru ikgadējā ražošana visā pasaulē ir mazāka par 10 000 vienībām, var saņemt apstiprinājumu, pamatojoties uz attiecīgajām tehniskām prasībām turpmākajā tabulā.

    Tiesību akts

    Prasības

    Kalifornijas noteikumu kodekss (California Code of Regulations), 13. sadaļa, 1961.(a) un 1961.(b)(1)(C)(1) punkts, ko piemēro 2001. gada un turpmāko gadu transportlīdzekļu modeļiem, kā arī 1968,1., 1968,2., 1968,5., 1976. un 1975. punkts, publicēts Barclay’s Publishing

    Tipa apstiprinājumu piešķir atbilstīgi Kalifornijas noteikumu kodeksam, ko piemēro visnesenākajam vieglā kravas transportlīdzekļa modelim

    Lai saņemtu tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām atbilstīgi šim punktam, ir jāveic arī emisiju testi tehniskās apskates nolūkos, kas noteikti 5. pielikumā, kā arī jāizpilda 11. pielikuma 5. punktā noteiktās prasības attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai.

    Apstiprinātāja iestāde informē pārējo pušu apstiprinātājas iestādes par katra apstiprinājuma piešķiršanas apstākļiem, ja tas noticis saskaņā ar šo punktu.

    5.1.   Vispārēji

    5.1.1.   Sastāvdaļas, kas var ietekmēt piesārņotāju emisiju, projektē, būvē un montē tā, lai transportlīdzeklis, to normāli lietojot un ņemot vērā vibrāciju, kurai tas var būt pakļauts, atbilstu šo noteikumu prasībām.

    5.1.2.   Izgatavotājs veic tādus tehniskos pasākumus, lai nodrošinātu izplūdes gāzu un iztvaikošanas emisijas efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šiem noteikumiem visā transportlīdzekļa normālā kalpošanas laikā un ievērojot normālus lietošanas nosacījumus. Tas attiecas arī uz to cauruļu un savienojumu drošību, kurus izmanto emisijas kontroles sistēmās un kuriem jābūt veidotiem tā, lai atbilstu sākotnēji paredzētajam nolūkam. Attiecībā uz izplūdes emisijām šos noteikumus uzskata par ievērotiem, ja attiecīgi ir izpildīti 5.3.1.4. un 8.2.3.1. punkta nosacījumi. Attiecībā uz iztvaikošanas emisijām šos noteikumus uzskata par ievērotiem, ja attiecīgi ir izpildīti 5.3.1.4. un 8.2.3.1. punkta nosacījumi.

    5.1.2.1.

    Pārveidošanas ierīces izmantošana ir aizliegta.

    5.1.3.   Degvielas tvertņu ieplūdes sprauslas

    5.1.3.1.

    Saskaņā ar 5.1.3.2. punktu degvielas vai etanola tvertnes ieplūdes sprauslai ir jābūt veidotai tā, ka tā liedz tvertni piepildīt no benzīna tanka uzpildes stobra, kura ārējais diametrs ir 23,6 mm vai lielāks.

    5.1.3.2.

    Noteikumu 5.1.3.1. punktu nepiemēro transportlīdzeklim, attiecībā uz kuru ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

    5.1.3.2.1.

    transportlīdzeklis ir projektēts un veidots tā, ka svinu saturošs benzīns nelabvēlīgi neietekmē ierīces, kas paredzētas gāzveida piesārņotāju emisijas kontrolei; un

    5.1.3.2.2.

    transportlīdzeklis ir skaidri redzami, salasāmi un neizdzēšami marķēts ar simboliem bezsvina benzīnam, kas noteikti ISO 2575:1982, tādā vietā, kura uzreiz ir pamanāma personai, kas uzpilda degvielas tvertni. Papildu marķējumi ir atļauti.

    5.1.4.   Pieņem noteikumus, lai novērstu pārmērīgu iztvaikošanas emisiju un degvielas izlīšanu, ko rada degvielas piltuves vāka neesamība.

    To var panākt šādi:

    5.1.4.1.

    automātiski atverams un aizverams nenoņemams degvielas piltuves vāks;

    5.1.4.2.

    konstrukcijas īpašības, kas liedz pārmērīgu iztvaikošanas emisiju degvielas piltuves vāka neesamības gadījumā;

    5.1.4.3.

    jebkāds cits noteikums, kam ir tāda pati ietekme. Daži piemēri – piesiets piltuves vāks, ar ķēdi piestiprināts piltuves vāks vai tāds vāks, kuram izmanto to pašu atslēgu, ko izmanto transportlīdzekļa aizdedzei. Šādā gadījumā atslēgai ir jābūt izņemamai no piltuves vāka tikai tad, kad tas ir aizslēgts.

    5.1.5.   Noteikumi elektroniskās sistēmas drošībai

    5.1.5.1.

    Katram transportlīdzeklim ar emisiju kontroles datoru ir jābūt funkcijām, kas neļauj izdarīt izgatavotāja neapstiprinātas modifikācijas. Izgatavotājs atļauj izdarīt modifikācijas, ja šīs modifikācijas ir nepieciešamas transportlīdzekļa diagnostikai, apkopei, modernizācijai vai remontam. Jebkuriem pārprogrammējamiem datora kodiem vai darbības parametriem ir jābūt drošiem pret jebkādām darbībām ar tiem un jāsniedz vismaz tāds drošības līmenis, kā paredzēts 1998. gada oktobra noteikumos ISO DIS 15031-7 (SAE J2186, 1996. gada oktobris), ja drošības informācijas apmaiņu veic, izmantojot protokolus un diagnostikas savienojumu atbilstīgi II pielikuma 1. papildinājuma 6.5. punktam. Visām maināmajām kalibrēšanas atmiņas mikroshēmām jābūt iespraustām, ievietotām slēgtā apvalkā vai aizsargātām ar elektroniskiem algoritmiem, un tās nedrīkst būt maināmas, ja neizmanto īpašus darbarīkus un procedūras.

    5.1.5.2.

    Ar datoru kodēta motora darbības parametri nedrīkst būt maināmi, neizmantojot īpašus darbarīkus un procedūras (piemēram, pielodēti vai iesprausti datora komponenti vai aizplombēti (aizlodēti) datoru korpusi).

    5.1.5.3.

    Tādu mehānisku degvielas iesmidzināšanas sūkņu gadījumā, kas uzstādīti kompresijas aizdedzes motoriem, izgatavotāji veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu maksimālās degvielas padeves iestatījumu no jebkādām darbībām ar to, transportlīdzeklim esot ekspluatācijā.

    5.1.5.4.

    Izgatavotāji apstiprināšanas iestādei var pieprasīt izņēmumu vienai no šīm prasībām attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kuriem aizsardzība, visticamāk, nav nepieciešama. Starp kritērijiem, ko apstiprināšanas iestāde izmantos, izskatot izņēmumu, būs darbības mikroshēmu pašreizējā pieejamība, transportlīdzekļa maksimālās jaudas iespējas un paredzamais transportlīdzekļa pārdošanas apjoms, bet ne tikai šie kritēriji.

    5.1.5.5.

    Izgatavotājiem, kas izmanto programmējamas datora kodu sistēmas (piemēram, elektriski pārprogrammējamās lasāmatmiņas iekārtas ar dzēšanu, EEPROM), ir jānovērš neatļauts pārprogrammēšanas iespējamība. Izgatavotājiem jāizmanto uzlabotas aizsardzības stratēģijas un ierakstaizsardzības īpašības, kam nepieciešama elektroniska piekļuve izgatavotāja uzturētam attālinātam datoram. Iestāde var apstiprināt arī līdzīgas metodes, ja tās sniedz tādu pašu aizsardzības līmeni.

    5.1.6.   Jābūt iespējai veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati, lai noteiktu tā darbību saistībā ar datiem, kas apkopoti saskaņā ar šo noteikumu 5.3.7. punktu. Ja šādai apskatei nepieciešama īpaša procedūra, to apraksta apkopes rokasgrāmatā (vai līdzvērtīgā izdevumā). Šīs īpašās procedūras veikšanai jābūt tādai, lai nebūtu jāizmanto īpašs aprīkojums, ar ko transportlīdzeklis nav aprīkots.

    5.2.   Testa procedūra

    A tabulā ir parādītas dažādās transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas iespējas.

    5.2.1.   Dzirksteļaizdedzes motoru transportlīdzekļiem un hibrīda elektrotransportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru, veic šādus testus:

     

    I tips (vidējās izplūdes emisijas pārbaude pēc aukstās iedarbināšanas);

     

    II tips (oglekļa monoksīda emisija brīvgaitā);

     

    III tips (kartera gāzu emisija);

     

    IV tips (iztvaikošanas emisija);

     

    V tips (pretpiesārņošanas ierīču ilglaicīgums);

     

    VI tips (zemas apkārtējās temperatūras oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu vidējās izplūdes emisijas tests pēc aukstās iedarbināšanas);

     

    OBD tests.

    5.2.2.   Dzirksteļaizdedzes motoru transportlīdzekļiem un hibrīda elektrotransportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru un darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu (vienas degvielas vai divu degvielu transportlīdzekļi), veic šādus testus (saskaņā ar A tabulu):

     

    I tips (vidējās izplūdes emisijas pārbaude pēc aukstās iedarbināšanas);

     

    II tips (oglekļa oksīda emisija brīvgaitā);

     

    III tips (kartera gāzu emisija);

     

    IV tips (iztvaikošanas emisija), ja nepieciešams;

     

    V tips (pretpiesārņošanas ierīču ilglaicīgums);

     

    VI tips (zemas apkārtējās temperatūras oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu vidējās izplūdes emisijas tests pēc aukstās iedarbināšanas), ja nepieciešams;

     

    OBD tests.

    5.2.3.   Kompresijas aizdedzes motoru transportlīdzekļiem un hibrīda elektrotransportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru, veic šādus testus:

     

    I tips (vidējās izplūdes emisijas pārbaude pēc aukstās iedarbināšanas);

     

    V tips (piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgums);

     

    OBD tests.

    A   tabula

    Prasības

    Testa prasību piemērošana tipa apstiprinājumam un tā paplašinājumam

     

    Transportlīdzekļi ar dzirksteļaizdedzes motoriem, ieskaitot hibrīdus

    Transportlīdzekļi ar KA motoriem, ieskaitot hibrīdus

    Vienas degvielas transportlīdzekļi

    Divu degvielu transportlīdzekļi (5)

    Maināmas degvielas transportlīdzekļi (5)

    Maināmas degvielas transportlīdzekļi

    Vienas degvielas transportlīdzekļi

    Etalondegviela

    Benzīns

    (E5)

    Sašķidrinātā naftas gāze

    Dabasgāze/biometāns

    Ūdeņradis

    Benzīns

    (E5)

    Benzīns

    (E5)

    Benzīns

    (E5)

    Benzīns

    (E5)

    Dīzeļdegviela

    (B5)

    Dīzeļdegviela

    (B5)

    Sašķidrinātā naftas gāze

    Dabasgāze/biometāns

    Ūdeņradis

    Etanols

    (E85)

    Biodīzeļdegviela

    Gāzveida piesārņotāji

    (I tipa tests)

     

    (abas degvielas)

    (abas degvielas)

    (tikai benzīns) (6)

    (abas degvielas)

    (tikai B5) (6)

    Cietās daļiņas

    (I tipa tests)

    (tiešā iesmidzināšana)

     

    (tiešā iesmidzināšana)

    (tikai benzīns)

    (tiešā iesmidzināšana)

    (tikai benzīns)

    (tiešā iesmidzināšana)

    (tikai benzīns) (6)

    (tiešā iesmidzināšana)

    (abas degvielas)

    (tikai B5) (6)

    Emisija brīvgaitā

    (II tipa tests)

     

    (abas degvielas)

    (abas degvielas)

    (tikai benzīns) (6)

    (abas degvielas)

    Kartera emisija

    (III tipa tests)

     

    (tikai benzīns)

    (tikai benzīns)

    (tikai benzīns) (6)

    (benzīns)

    Iztvaikošanas emisija

    (IV tipa tests)

     

    (tikai benzīns)

    (tikai benzīns)

    (tikai benzīns) (6)

    (benzīns)

    Ilglaicīgums

    (V tipa tests)

     

    (tikai benzīns)

    (tikai benzīns)

    (tikai benzīns) (6)

    (benzīns)

    (tikai B5) (6)

    Emisija zemā apkārtējā temperatūrā

    (VI tipa tests)

     

    (tikai benzīns)

    (tikai benzīns)

    (tikai benzīns) (6)

    (abas degvielas) (7)

    Atbilstība ekspluatācijā

     

    (abas degvielas)

    (abas degvielas)

    (tikai benzīns) (6)

    (abas degvielas)

    (tikai B5) (6)

    Iebūvēta diagnostika (OBD)

     

    (tikai B5)

    5.3.   Testu apraksts

    5.3.1.   I tipa tests (vidējās izplūdes emisijas imitācija pēc aukstās iedarbināšanas).

    5.3.1.1.

    1. attēlā ir parādīta I tipa testa procedūras gaita. Šo testu veic visiem 1. punktā un tā apakšpunktos minētajiem transportlīdzekļiem.

    5.3.1.2.

    Transportlīdzekli novieto uz šasijas dinamometra, kas aprīkots ar kravas un inerces imitēšanas līdzekļiem.

    5.3.1.2.1.

    Bez pārtraukuma veic testu, kas kopumā ilgst 19 minūtes un 40 sekundes un sastāv no divām daļām, t. i., pirmās un otrās daļas. Lai atvieglinātu testa aprīkojuma noregulēšanu, saskaņojot ar izgatavotāju, starp pirmās daļas beigām un otrās daļas sākumu var būt periods, kurš nav ilgāks par 20 sekundēm un kurā paraugi netiek ņemti.

    5.3.1.2.1.1.

    Transportlīdzekļus, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, pārbauda ar I tipa testu, lai testētu dažādas sašķidrinātās naftas gāzes vai dabasgāzes/biometāna sastāva izmaiņas, kā noteikts 12. pielikumā. Transportlīdzekļus, kas darbojas vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, pārbauda, izmantojot abas degvielas, un ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu testē dažādas sašķidrinātās naftas gāzes vai dabasgāzes sastāva izmaiņas, kā noteikts 12. pielikumā.

    5.3.1.2.1.2.

    Neatkarīgi no 5.3.1.2.1.1. punkta prasībām transportlīdzekļus, kuri var darboties gan ar benzīnu, gan ar gāzdegvielu, bet kuriem benzīna sistēma ir uzstādīta tikai avārijas situācijām vai tikai motora iedarbināšanai, un kuru degvielas tvertņu ietilpība ir ne vairāk kā 15 litri benzīna, I tipa testa nolūkā uzskata par transportlīdzekļiem, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu.

    5.3.1.2.2.

    Pirmo testa daļu veido četri parastie pilsētas cikli. Katrs parastais pilsētas cikls sastāv no piecpadsmit fāzēm (brīvgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, ātruma samazināšana utt.).

    5.3.1.2.3.

    Testa otro daļu veido viens ārpilsētas braukšanas cikls. Ārpilsētas braukšanas cikls sastāv no 13 fāzēm (brīvgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, ātruma samazināšana utt.).

    5.3.1.2.4.

    Testa laikā izplūdes gāzes atšķaida un vienā vai vairākos maisos ievāc proporcionālu paraugu. Testējamā transportlīdzekļa izplūdes gāzes atšķaida, paņem to paraugu un analizē pēc turpmāk aprakstītās procedūras, un izmēra kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu. Reģistrē ne tikai oglekļa monoksīda, ogļūdeņraža un slāpekļa oksīda emisiju, bet arī cieto daļiņu emisiju no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru.

    5.3.1.3.

    Testu veic saskaņā ar I tipa testa procedūru, kā aprakstīts 4.a pielikumā. Metode gāzu savākšanai un analizēšanai ir noteikta 4.a pielikuma 2. un 3. papildinājumā, bet metode cieto daļiņu paraugu ņemšanai un analizēšanai – 4.a pielikuma 4. un 5. papildinājumā.

    5.3.1.4.

    Saskaņā ar 5.3.1.5. punkta prasībām testu atkārto trīs reizes. Rezultātus sareizina ar atbilstošajiem nolietošanās koeficientiem, kas iegūti saskaņā ar 5.3.6. punktu, un periodiski reģenerējošu sistēmu gadījumā, kā definēts 2.20. punktā, tos arī reizina ar koeficientiem Ki, kas iegūti saskaņā ar 13. pielikumu. Rezultātā iegūtajām gāzveida emisijas masām un tādiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru, katrā testā iegūto cieto daļiņu masām ir jābūt mazākām par vērtībām, kas norādītas 1. tabulā.

    1.   tabula

    Maksimālā emisija

    Robežvērtības

     

    Atskaites masa (RM)

    (kg)

    Oglekļa monoksīda masa

    (CO)

    Kopējā ogļūdeņražu masa

    (THC)

    Metānu nesaturošo ogļūdeņražu masa

    (NMHC)

    Slāpekļa oksīdu masa

    (NOx)

    Ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu kopējā masa

    (THC + NOx)

    Cieto daļiņu masa

    (PM)

    Daļiņu skaits

    (P)

    L1

    (mg/km)

    L2

    (mg/km)

    L3

    (mg/km)

    L4

    (mg/km)

    L2 + L3

    (mg/km)

    L5

    (mg/km)

    L6

    (skaits/km)

    Kategorija

    Klase

     

    DA

    KA

    DA

    KA

    DA

    KA

    DA

    KA

    DA

    KA

    DA (8)

    KA

    DA

    KA

    M

    visas

    1 000

    500

    100

    68

    60

    180

    230

    4,5

    4,5

    6,0 × 1011

    N1

    I

    RM ≤ 1 305

    1 000

    500

    100

    68

    60

    180

    230

    4,5

    4,5

    6,0 × 1011

    II

    1 305 < RM ≤ 1 760

    1 810

    630

    130

    90

    75

    235

    295

    4,5

    4,5

    6,0 × 1011

    III

    1 760 < RM

    2 270

    740

    160

    108

    82

    280

    350

    4,5

    4,5

    6,0 × 1011

    N2

    visas

    2 270

    740

    160

    108

    82

    280

    350

    4,5

    4,5

    6,0 × 1011

    Paskaidrojums. DA = dzirksteļaizdedze, KA = kompresijas aizdedze.

    5.3.1.4.1.

    Neatkarīgi no 5.3.1.4. punkta prasībām viena no trim rezultātā iegūtajām masām attiecībā uz katru piesārņotāju vai piesārņotāju kombināciju var pārsniegt noteikto vērtību ne vairāk kā 10 %, ja visu trīs rezultātu vidējais aritmētiskais ir zem noteiktās vērtības. Ja noteiktā vērtība ir pārsniegta vairāk nekā vienam piesārņotājam, nav svarīgi, vai tas notiek vienā un tajā pašā testā, vai dažādos testos.

    5.3.1.4.2.

    Veicot testus ar gāzdegvielu, iegūtajai gāzveida emisijas masai jābūt mazākai par iepriekšējā tabulā noteiktajām vērtībām attiecībā uz transportlīdzekļiem ar benzīna motoru.

    5.3.1.5.

    Testu skaitu, kas noteikts 5.3.1.4. punktā, samazina turpmāk minētajos apstākļos, kur V1 ir pirmā testa rezultāts un V2 ir otrā testa rezultāts attiecībā uz katru piesārņotāju vai divu piesārņotāju kombinēto emisiju saskaņā ar ierobežojumu.

    5.3.1.5.1.

    Tikai vienu testu veic, ja attiecībā uz katru piesārņotāju vai divu piesārņotāju kombinēto emisiju iegūtais rezultāts ir mazāks par vai vienāds ar 0,70 L (t. i., V1 ≤ 0,70 L).

    5.3.1.5.2.

    Ja 5.3.1.5.1. punkta prasības netiek izpildītas, veic tikai divus testus, ja attiecībā uz katru piesārņotāju vai divu piesārņotāju kombinēto emisiju saskaņā ar ierobežojumiem tiek izpildītas šādas prasības:

    V1 ≤ 0,85 L un V1 + V2 ≤ 1,70 L, un V2 ≤ L.

    1.   attēls

    I tipa apstiprinājuma piešķiršanas shēma

    Image

    5.3.2.   II tipa tests (oglekļa monoksīda emisija brīvgaitā)

    5.3.2.1.

    Šo testu veic visiem transportlīdzekļiem, kurus darbina dzirksteļaizdedzes motori.

    5.3.2.1.1.

    Transportlīdzekļus, kas darbojas vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, II tipa testā pārbauda ar abu veidu degvielām.

    5.3.2.1.2.

    Neatkarīgi no 5.3.2.1.1. punkta prasībām transportlīdzekļus, kuri var darboties gan ar benzīnu, gan ar gāzdegvielu, bet kuriem benzīna sistēma ir uzstādīta tikai avārijas situācijām vai tikai motora iedarbināšanai, un kuru degvielas tvertņu ietilpība ir ne vairāk kā 15 litri benzīna, II tipa testa nolūkā uzskata par transportlīdzekļiem, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu.

    5.3.2.2.

    Attiecībā uz II tipa testu, kas izklāstīts 5. pielikumā, transportlīdzekļa izgatavotājs norāda pie normāliem motora brīvgaitas apgriezieniem maksimālo pieļaujamo oglekļa monoksīda saturu izplūdes gāzēs. Tomēr maksimālais oglekļa monoksīda saturs nepārsniedz 0,3 % tilpuma.

    Pie lieliem brīvgaitas apgriezieniem oglekļa monoksīda saturs izplūdes gāzēs tilpuma izteiksmē nedrīkst pārsniegt 0,2 %, ja motora apgriezienu skaits ir vismaz 2 000 min–1 un lambda ir 1 ± 0,03 vai saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām.

    5.3.3.   III tipa tests (kartera gāzu emisija)

    5.3.3.1.

    Šo testu veic visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izņemot tos, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru.

    5.3.3.1.1.

    Transportlīdzekļus, kas darbojas vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi, III tipa testā pārbauda tikai ar benzīnu.

    5.3.3.1.2.

    Neatkarīgi no 5.3.3.1.1. punkta prasībām transportlīdzekļus, kuri var darboties gan ar benzīnu, gan ar gāzdegvielu, bet kuriem benzīna sistēma ir uzstādīta tikai avārijas situācijām vai tikai notora iedarbināšanai, un kuru degvielas tvertņu ietilpība ir ne vairāk kā 15 litri benzīna, III tipa testa nolūkā uzskata par transportlīdzekļiem, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu.

    5.3.3.2.

    Ja testu veic saskaņā ar 6. pielikumu, no motora kartera ventilācijas sistēmas nedrīkst būt nevienas kartera gāzes izplūšana atmosfērā.

    5.3.4.   IV tipa tests (iztvaikošanas emisijas noteikšana)

    5.3.4.1.

    Šo testu veic visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izņemot transportlīdzekļus ar kompresijas aizdedzes motoru un transportlīdzekļus, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu.

    5.3.4.1.1.

    Transportlīdzekļus, kas darbojas vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, IV tipa testā pārbauda tikai ar benzīnu.

    5.3.4.2.

    Veicot testu saskaņā ar 7. pielikumu, iztvaikošanas emisijas daudzums ir mazāks par 2 g vienā testā.

    5.3.5.   VI tipa tests (zemas apkārtējās temperatūras oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu vidējās izplūdes emisijas tests pēc aukstās iedarbināšanas).

    5.3.5.1.

    Šo testu veic visiem M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru, izņemot tādus transportlīdzekļus, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu (sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi). Transportlīdzekļus, kuri var darboties gan ar benzīnu, gan ar gāzdegvielu, bet kuriem benzīna sistēma ir uzstādīta tikai avārijas situācijām vai tikai motora iedarbināšanai, un kuru degvielas tvertņu ietilpība ir ne vairāk kā 15 litri benzīna, VI tipa testa nolūkā uzskata par transportlīdzekļiem, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu. Transportlīdzekļus, kas darbojas ar benzīnu un vai nu ar sašķidrināto naftas gāzi, vai ar dabasgāzi, VI tipa testā pārbauda tikai ar benzīnu.

    Šo punktu piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem N1 un M1 kategorijā, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3 500 kg.

    5.3.5.1.1.

    Transportlīdzekli novieto uz šasijas dinamometra, kas aprīkots ar inerces jaudas imitācijas ierīci.

    5.3.5.1.2.

    Tests sastāv no I tipa testa pirmās daļas četriem parastiem pilsētas braukšanas cikliem. Pirmās daļas tests ir aprakstīts 4.a pielikuma 6.1.1. punktā un parādīts minētā pielikuma 1. attēlā. Zemas apkārtējās temperatūras tests jāveic 780 sekundes bez pārtraukuma, un tam jāsākas ar motora iedarbināšanu.

    5.3.5.1.3.

    Zemas apkārtējās temperatūras testu veic pie apkārtējās testa temperatūras 266 K (– 7 °C). Pirms testa veikšanas testa transportlīdzekļus sagatavo vienotā veidā, lai nodrošinātu to, ka testa rezultātus var reproducēt. Sagatavošanu un citas testa procedūras veic saskaņā ar norādēm 8. pielikumā.

    5.3.5.1.4.

    Testa laikā izplūdes gāzes atšķaida un paņem proporcionālu paraugu. Testējamā transportlīdzekļa izplūdes gāzes atšķaida, ņem un analizē to paraugus saskaņā ar 8. pielikumā aprakstīto procedūru, un izmēra kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu daudzumu. Atšķaidītās izplūdes gāzes analizē attiecībā uz oglekļa monoksīdu un kopējiem ogļūdeņražiem.

    5.3.5.2.

    Saskaņā ar 5.3.5.2.2. un 5.3.5.3. punktu testu veic trīs reizes. Rezultātā iegūtajām oglekļa monoksīda un ogļūdeņraža emisijas masām ir jābūt mazākām par vērtībām, kas norādītas turpmākajā tabulā.

    Oglekļa monoksīda un ogļūdeņraža izpūtēja noteiktā emisijas vērtība pēc aukstās iedarbināšanas testa.

    Testa temperatūra 266 K (– 7 °C)

    Kategorija

    Klase

    Oglekļa monoksīda masa (CO)

    L1 (g/km)

    Ogļūdeņražu (HC) masa

    L2 (g/km)

    M1  (9)

    15

    1,8

    N1

    I

    15

    1,8

    N1  (10)

    II

    24

    2,7

    III

    30

    3,2

    5.3.5.2.1.

    Neatkarīgi no 5.3.5.2. punkta prasībām attiecībā uz katru piesārņotāju ne vairāk kā viens no trim iegūtajiem rezultātiem var pārsniegt noteikto vērtību par ne vairāk kā 10 %, ja visu trīs rezultātu vidējais aritmētiskais ir zem noteiktās vērtības. Ja noteiktā vērtība ir pārsniegta vairāk nekā vienam piesārņotājam, nav svarīgi, vai tas notiek vienā un tajā pašā testā, vai dažādos testos.

    5.3.5.2.2.

    Pēc izgatavotāja pieprasījuma 5.3.5.2. punktā noteikto testu skaitu var palielināt līdz 10, ja pirmo trīs rezultātu vidējā aritmētiskā vērtība ir zemāka par 110 % no noteiktās vērtības. Šajā gadījumā vienīgā prasība pēc testa ir tāda, ka visu desmit rezultātu vidējai aritmētiskajai vērtībai ir jābūt mazākai par robežvērtību.

    5.3.5.3.

    Testu skaitu, kas noteikts 5.3.5.2. punktā, var samazināt saskaņā ar 5.3.5.3.1. un 5.3.5.3.2. punktu.

    5.3.5.3.1.

    Tikai vienu testu veic, ja attiecībā uz katru piesārņotāju iegūtais rezultāts pirmajā testā ir mazāks par vai vienāds ar 0,70 L.

    5.3.5.3.2.

    Ja 5.3.5.3.1. punkta prasības netiek izpildītas, veic tikai divus testus, ja attiecībā uz katru piesārņotāju pirmā testa rezultāts ir mazāks par vai vienāds ar 0,85 L, bet pirmo divu rezultātu summa ir mazāka par vai vienāda ar 1,70 L, un otrā testa rezultāts ir mazāks par vai vienāds ar L.

    (V1 ≤ 0,85 L un V1 + V2 ≤ 1,70 L, un V2 ≤ L)

    5.3.6.   V tipa tests (pretpiesārņošanas ierīču ilglaicīgums)

    5.3.6.1.

    Šo testu veic visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem piemēro 5.3.1. punktā norādīto testu. Testu veido novecošanas tests, braucot 160 000 kilometrus saskaņā ar 9. pielikumā aprakstīto programmu uz testa ceļa, uz ceļa vai uz šasijas dinamometra.

    5.3.6.1.1.

    Transportlīdzekļiem, kurus var darbināt gan ar benzīnu, gan ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi, V tipa testu veic tikai ar benzīnu. Tad nolietošajās koeficientu attiecībā uz bezsvina benzīnu izmanto arī attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi.

    5.3.6.2.

    Neatkarīgi no 5.3.6.1. punkta prasībām izgatavotājs var izvēlēties nolietošanās koeficientus no turpmākās tabulas, kurus izmanto kā alternatīvu 5.3.6.1. punkta testam.

    Motora kategorija

    Noteiktie nolietošanās koeficienti

    CO

    THC

    NMHC

    NOx

    HC + NOx

    Cietās daļiņas

    (PM)

    Daļiņas

    Dzirksteļaizdedzes motors

    1,5

    1,3

    1,3

    1,6

    1,0

    1,0

    Kompresijas aizdedzes motors

    1,5

    1,1

    1,1

    1,0

    1,0

    Pēc izgatavotāja pieprasījuma tehniskais dienests var veikt I tipa testu, pirms ir pabeigts V tipa tests, izmantojot nolietošanās koeficientus, kas norādīti tabulā iepriekš. Pēc V tipa testa tehniskais dienests var grozīt tipa apstiprinājuma rezultātus, kas reģistrēti 2. pielikumā, aizstājot tabulā minētos nolietošanās koeficientus ar tiem, kas izmērīti V tipa testā.

    5.3.6.3.

    Nolietošanās koeficientus nosaka, izmantojot vai nu 5.3.6.1. punktā minēto procedūru, vai vērtības tabulā 5.3.6.2. punktā. Koeficientus izmanto, lai noteiktu atbilstību 5.3.1.4. un 8.2.3.1. punkta prasībām.

    5.3.7.   Informācija par emisiju, kas nepieciešama tehniskajai apskatei

    5.3.7.1.

    Šī prasība attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru un kuriem tipa apstiprinājumu iegūst saskaņā ar šiem grozījumiem.

    5.3.7.2.

    Veicot testu saskaņā ar 5. pielikumu (II tipa tests) normālā brīvgaitā:

    a)

    radītajās izplūdes gāzēs reģistrē oglekļa monoksīda saturu pēc tilpuma;

    b)

    reģistrē motora apgriezienu skaitu testa laikā, ietverot jebkādas pielaides.

    5.3.7.3.

    Veicot testu brīvgaitā ar paaugstinātu apgriezienu skaitu (t. i., > 2 000 min–1):

    a)

    radītajās izplūdes gāzēs reģistrē oglekļa monoksīda saturu pēc tilpuma;

    b)

    reģistrē lambda vērtību (11);

    c)

    reģistrē motora apgriezienu skaitu testa laikā, ietverot jebkādas pielaides.

    5.3.7.4.

    Testa laikā mēra un reģistrē motora eļļas temperatūru.

    5.3.7.5.

    Aizpilda tabulu 2. pielikuma 2.2. punktā.

    5.3.7.6.

    Izgatavotājam 24 mēnešu laikā kopš kompetentās iestādes piešķirtā tipa apstiprinājuma piešķiršanas dienas ir jāapliecina 5.3.7.3. punktā minētās tipa apstiprināšanas laikā reģistrētās lambda vērtības precizitāte kā reprezentatīva tipiskiem ražotiem transportlīdzekļiem. Izvērtējumu veic, pamatojoties uz ražoto transportlīdzekļu izpēti.

    5.3.8.   Iebūvētas diagnostikas (OBD) tests

    Šo testu veic visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem. Ievēro 11. pielikuma 3. punktā aprakstīto testa procedūru.

    6.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA MODIFIKĀCIJAS

    6.1.

    Par visām transportlīdzekļa tipa modifikācijām ziņo tehniskajam dienestam, kas transportlīdzekļa tipu apstiprinājis. Šī struktūrvienība var:

    6.1.1.

    uzskatīt, ka izdarītajām modifikācijām nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis vēl joprojām atbilst prasībām;

    6.1.2.

    vai par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

    6.2.

    Noteikumu 4.3. punktā paredzētajā kārtībā par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

    6.3.

    Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir paplašinājuma sērijas numuru un informē pārējās puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

    7.   TIPA APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

    7.1.   Paplašināšana attiecībā uz izpūtēja emisiju (I tipa, II tipa un VI tipa tests)

    7.1.1.   Transportlīdzekļi ar atšķirīgu atskaites masu

    7.1.1.1.   Tipa apstiprinājumu paplašina tikai tiem transportlīdzekļiem, kuru atskaites masai nepieciešams izmantot divas nākamās augstākās ekvivalentās inerces vai jebkuru zemāku ekvivalento inerci.

    7.1.1.2.   N kategorijas transportlīdzekļiem apstiprinājumu paplašina tikai transportlīdzekļiem ar mazāku atskaites masu, ja jau apstiprināta transportlīdzekļa emisijas ir robežās, kādas noteiktas transportlīdzeklim, par kuru pieprasīta apstiprinājuma paplašināšana.

    7.1.2.   Transportlīdzekļi ar atšķirīgiem kopējiem pārnesumskaitļiem

    7.1.2.1.   Tipa apstiprinājumu paplašina transportlīdzekļiem ar atšķirīgiem kopējiem pārnesumskaitļiem tikai ar atsevišķiem nosacījumiem.

    7.1.2.2.   Lai noteiktu, vai tipa apstiprinājumu var paplašināt, katram pārnesumskaitlim, ko izmanto I un VI tipa testos, jānosaka proporcija:

    E = |(V2 - V1)|/V1,

    kur pie motora apgriezienu skaita 1 000 min–1 V1 ir apstiprinātā transportlīdzekļa tipa motora apgriezienu skaits un V2 ir tā transportlīdzekļa tipa motora apgriezienu skaits, par kuru ir pieprasīts apstiprinājuma paplašinājums.

    7.1.2.3.   Ja katram pārnesumskaitlim E ≤ 8 %, paplašinājumu piešķir, neatkārtojot I un VI tipa testus.

    7.1.2.4.   Ja vismaz vienam pārnesumskaitlim E > 8 % un ja katram pārnesumskaitlim E ≤ 13 %, tad jāatkārto I un VI tipa tests. Testus var veikt izgatavotāja izvēlētā laboratorijā, ko apstiprinājis tehniskais dienests. Testu protokolu nosūta tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testiem.

    7.1.3.   Transportlīdzekļi ar atšķirīgu atskaites masu un pārnesumskaitļiem

    Tipa apstiprinājumu paplašina transportlīdzekļiem ar atšķirīgu atskaites masu un pārnesumskaitļiem, ja tiek izpildīti 7.1.1. un 7.1.2. punktā minētie nosacījumi.

    7.1.4.   Transportlīdzekļi ar periodiski reģenerējošām sistēmām

    Tipa apstiprinājumu tāda transportlīdzekļa tipam, kas aprīkots ar periodiski reģenerējošu sistēmu, paplašina transportlīdzekļiem ar periodiski reģenerējošām sistēmām, kuru turpmāk aprakstītie parametri ir identiski vai ir noteiktās pielaides robežās. Paplašinājums attiecas tikai uz mērījumiem, kas īpaši piemīt definētajai periodiski reģenerējošajai sistēmai.

    7.1.4.1.   Identiskie parametri apstiprinājuma paplašināšanai ir šādi:

    a)

    motors;

    b)

    aizdedzes process;

    c)

    periodiski reģenerējoša sistēma (t. i., katalizators, cieto daļiņu uztvērējs);

    d)

    konstrukcija (t. i., korpusa veids, dārgmetāla veids, substrāta veids, šūnu blīvums);

    e)

    tips un darbības princips;

    f)

    doza un piemaisījumu sistēma;

    g)

    tilpums ± 10 procenti;

    h)

    izvietojums (temperatūra ± 50 °C pie 120 km/h vai maksimālās temperatūras/spiediena atšķirība 5 %).

    7.1.4.2.   Ki koeficientu izmantošana transportlīdzekļiem ar atšķirīgu atskaites masu

    Ki koeficientus, kas izstrādāti saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 3. punktā noteiktajām procedūrām tipa apstiprinājumam transportlīdzekļu tipam ar periodiski reģenerējošu sistēmu, var izmantot citiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst 7.1.4.1. punktā minētajiem kritērijiem un kuru atskaites masa ir divu nākamo augstāko ekvivalento inerču vai jebkuras zemākas ekvivalentās inerces klasē.

    7.1.5.   Paplašinājumu tālāka paplašināšana uz citiem transportlīdzekļiem

    Ja paplašinājums piešķirts saskaņā ar 7.1.1.–7.1.4. punktu, šādu tipa apstiprinājumu nedrīkst turpmāk paplašināt uz citiem transportlīdzekļiem.

    7.2.   Paplašinājums attiecībā uz iztvaikošanas emisiju (IV tipa tests)

    7.2.1.   Tipa apstiprinājumu paplašina transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar iztvaikošanas emisijas kontroles sistēmu un atbilst šādiem nosacījumiem.

    7.2.1.1.

    Degvielas/gaisa mērīšanas pamatprincips (piemēram, monoiesmidzināšana) ir viens un tas pats.

    7.2.1.2.

    Degvielas tvertnes forma un degvielas tvertnes un šķidrās degvielas cauruļu materiāls ir identisks.

    7.2.1.3.

    Testē sliktāko transportlīdzekli attiecībā uz šķērsgriezumu un aptuveno cauruļu garumu. To, vai neidentiski tvaika/šķidruma separatori ir pieņemami, izlemj tehniskais dienests, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testiem.

    7.2.1.4.

    Degvielas tvertnes tilpums ir ± 10 % robežās.

    7.2.1.5.

    Degvielas tvertnes redukcijas vārsta iestatījums ir identisks.

    7.2.1.6.

    Degvielas tvaika uzglabāšanas metode ir identiska, t. i., uztvērēja forma un apjoms, uzglabāšanas līdzeklis, gaisa tīrītājs (ja izmanto iztvaikošanas emisijas kontrolei) utt.

    7.2.1.7.

    Uzglabāto tvaiku attīrīšanas metode ir identiska (piemēram, gaisa plūsma, sākuma punkts vai attīrīšanas apjoms iepriekšējas sagatavošanas ciklā).

    7.2.1.8.

    Degvielas mērīšanas sistēmas noblīvēšanas un ventilēšanas metode ir identiska.

    7.2.2.   Tipa apstiprinājumu paplašina transportlīdzekļiem ar:

    7.2.2.1.

    dažādu motora lielumu;

    7.2.2.2.

    dažādu motora jaudu;

    7.2.2.3.

    automātisko un manuālo pārnesumkārbu;

    7.2.2.4.

    divu un četru riteņu piedziņu;

    7.2.2.5.

    dažādu virsbūvi; un

    7.2.2.6.

    dažādiem riteņu un riepu izmēriem.

    7.3.   Paplašinājums attiecībā uz iesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu (V tipa tests)

    7.3.1.   Tipa apstiprinājumu paplašina uz dažādiem transportlīdzekļu tipiem, ja šādu transportlīdzekļu, motoru vai piesārņojuma kontroles sistēmu parametri, kas norādīti turpmāk, ir identiski vai ir noteiktās pielaides robežās.

    7.3.1.1.   Transportlīdzeklis

    Inerces kategorija: divas nākamās inerces kategorijas uz augšu un jebkura zemāka inerces kategorija.

    Kopējā ceļa slodze pie 80 km/h: + 5 % un ikviena zemāka vērtība.

    7.3.1.2.   Motors

    a)

    Motora cilindru jauda (± 15 %).

    b)

    Vārstu skaits un kontrole.

    c)

    Degvielas sistēma.

    d)

    Dzeses sistēmas veids.

    e)

    Aizdedzes process.

    7.3.1.3.   Piesārņojuma kontroles sistēmas parametri

    a)

    Katalītiskie neitralizatori un cieto daļiņu filtri:

    i)

    katalītisko neitralizatoru, filtru un elementu skaits;

    ii)

    katalītisko neitralizatoru un filtru izmērs (monolīta tilpums ± 10 %);

    iii)

    katalizatora darbības tips (oksidēšana, trīsceļu, vienkāršs NOx uztvērējs, SCR, vienkāršs NOx katalizators vai cits);

    iv)

    dārgmetālu apjoms (identisks vai lielāks);

    v)

    dārgmetālu veids un procentuālā attiecība (± 15 %);

    vi)

    substrāts (struktūra un materiāls);

    vii)

    šūnu blīvums;

    viii)

    temperatūras svārstības pie katalītiskā neitralizatora vai filtra ieejas ne vairāk kā 50 K. Šīs temperatūras svārstības pārbauda stabilizētos apstākļos pie ātruma 120 km/h un I tipa testa slodzes iestatījuma.

    b)

    Gaisa iesmidzināšana:

    i)

    ir vai nav;

    ii)

    tips (gaisa impulss, gaisa sūkņi, citi).

    c)

    Izplūdes gāzu recirkulācija (EGR):

    i)

    ir vai nav;

    ii)

    tips (ar dzesēšanu vai bez dzesēšanas, aktīva vai pasīva kontrole, augsts spiediens vai zems spiediens).

    7.3.1.4.   Ilglaicīguma testu var veikt, izmantojot transportlīdzekli ar atšķirīgu virsbūves veidu, pārnesumkārbu (automātisko vai manuālo) un riteņu vai riepu izmēru salīdzinājumā ar to, kas ir tam transportlīdzekļa tipam, kuram tipa apstiprinājums pieprasīts.

    7.4.   Paplašinājums attiecībā uz iebūvēto diagnostiku

    7.4.1.   Tipa apstiprinājumu paplašina uz atšķirīgiem transportlīdzekļiem ar identisku motoru un emisijas kontroles sistēmām, kā noteikts 11. pielikuma 2. papildinājumā. Tipa apstiprinājumu paplašina neatkarīgi no šādām transportlīdzekļa iezīmēm:

    a)

    motora palīgdetaļas;

    b)

    riepas;

    c)

    ekvivalentā inerce;

    d)

    dzeses sistēma;

    e)

    kopējie pārnesumskaitļi;

    f)

    transmisijas tips; un

    g)

    virsbūves veids.

    8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA (COP)

    8.1.   Katrs transportlīdzeklis, kuram uzlikts apstiprinājuma marķējums saskaņā ar šiem noteikumiem, atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam attiecībā uz sastāvdaļām, kas ietekmē gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju no motora, emisiju no kartera un iztvaikošanas emisiju. Ražojumu atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst 1958. gada nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot turpmākajos punktos norādītās prasības.

    8.1.1.

    Attiecīgā gadījumā I, II, III un IV tipa testu un OBD testu veic saskaņā ar šo noteikumu A tabulu. Īpašās procedūras ražošanas atbilstībai noteiktas 8.2.–8.10. punktā.

    8.2.   Transportlīdzekļa atbilstības pārbaude I tipa testam

    8.2.1.

    I tipa testu veic transportlīdzeklim, kura specifikācija ir tāda pati, kā aprakstīts tipa apstiprinājuma sertifikātā. Ja I tipa tests ir jāveic transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam, kam ir viens vai vairāki paplašinājumi, I tipa testus veic vai nu transportlīdzeklim, kas aprakstīts sākotnējos informācijas dokumentos, vai transportlīdzeklim, kas aprakstīts informācijas dokumentos attiecībā uz konkrēto paplašinājumu.

    8.2.2.

    Pēc apstiprinātājas iestādes izdarītās izvēles izgatavotājs izvēlētajos transportlīdzekļos nedrīkst veikt nekādus pielāgojumus.

    8.2.2.1.

    No sērijas nejauši izvēlas trīs transportlīdzekļus un tos testē, kā aprakstīts šo noteikumu 5.3.1. punktā. Nolietošanās koeficientus izmanto tādā pašā veidā. Robežvērtības norādītas 5.3.1.4. punktā 1. tabulā.

    8.2.2.2.

    Ja apstiprinātāju iestādi apmierina izgatavotāja noteiktā ražojuma standartnovirze, testus veic saskaņā ar šo noteikumu 1. papildinājumu. Ja apstiprinātāju iestādi izgatavotāja noteiktā ražojuma standartnovirze neapmierina, testus veic saskaņā ar šo noteikumu 2. papildinājumu.

    8.2.2.3.

    Sērijas ražošanu uzskata par atbilstīgu vai neatbilstīgu, pamatojoties uz atlasīto transportlīdzekļu testu, tiklīdz ir pieņemts lēmums par to, ka pārbaude ir izturēta attiecībā uz visiem piesārņotājiem, vai par to, ka pārbaude nav izturēta attiecībā uz vienu piesārņotāju, saskaņā ar piemērojamajiem testēšanas kritērijiem attiecīgajā papildinājumā.

    Ja ir pieņemts lēmums par to, ka pārbaude ir izturēta attiecībā uz vienu piesārņotāju, šo lēmumu nemaina pēc papildu testiem, ko veic, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz pārējiem piesārņotājiem.

    Ja attiecībā uz visiem piesārņotājiem nav pieņemts lēmums par to, ka pārbaude ir izturēta, un attiecībā uz vienu piesārņotāju ir pieņemts lēmums par to, ka pārbaude ir izturēta, testu veic ar citu transportlīdzekli (skatīt 2. attēlu).

    2.   attēls

    Image

    8.2.3.

    Neatkarīgi no šo noteikumu 5.3.1. punkta prasībām testus veic ar transportlīdzekļiem, kas paņemti tieši no ražošanas līnijas.

    8.2.3.1.

    Tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma testus var veikt ar transportlīdzekļiem, ar kuriem nobraukti:

    a)

    ne vairāk kā 3 000 km attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru;

    b)

    ne vairāk kā 15 000 km attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru.

    Iebraukšanas procedūru veic izgatavotājs, apņemoties šiem transportlīdzekļiem neveikt nekādus pielāgojumus.

    8.2.3.2.

    Ja izgatavotājs vēlas iebraukt transportlīdzekļus (“x” km, kur x ≤ 3 000 km attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru, un x ≤ 15 000 km attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru), procedūra ir šāda:

    a)

    piesārņotāju emisiju (I tips) mēra pie nulles un “x” km pirmajam testa transportlīdzeklim;

    b)

    emisijas izmaiņu koeficientu starp nulli un “x” km aprēķina katram piesārņotājam:

    emisija “x” km/emisija nulle km;

    tas var būt mazāks par 1; un

    c)

    pārējos transportlīdzekļus neiebrauc, bet to nulles km emisiju reizina ar izmaiņu koeficientu.

    Šajā gadījumā izmantojamās vērtības ir:

    i)

    vērtības pie “x” km pirmajam transportlīdzeklim;

    ii)

    vērtības pie “x” km, ko reizina ar izmaiņu koeficientu, pārējiem transportlīdzekļiem.

    8.2.3.3.

    Visus šos testus veic ar pārdošanā esošu degvielu. Tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma var izmantot etalondegvielas, kas raksturotas 10. vai 10.a pielikumā.

    8.3.   Transportlīdzekļa atbilstības pārbaude III tipa testam

    8.3.1.

    Ja jāveic III tipa tests, to veic visiem transportlīdzekļiem, kas izvēlēti I tipa ražojuma atbilstības testam, kā aprakstīts 8.2. punktā. Piemēro 6. pielikuma nosacījumus.

    8.4.   Transportlīdzekļa atbilstības pārbaude IV tipa testam

    8.4.1.

    Ja ir jāveic IV tipa tests, to veic saskaņā ar 7. pielikumu.

    8.5.   Transportlīdzekļa iebūvētās diagnostikas (OBD) atbilstības pārbaude

    8.5.1.

    Ja jāpārbauda OBD sistēmas darbība, to veic saskaņā ar šādiem noteikumiem.

    8.5.1.1.

    Ja apstiprinātāja iestāde uzskata, ka ražojumu kvalitāte šķiet neapmierinoša, izlases veidā no sērijas paņem transportlīdzekli un testē to saskaņā ar 11. pielikuma 1. papildinājumu.

    8.5.1.2.

    Ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja transportlīdzeklis atbilst 11. pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto testu prasībām.

    8.5.1.3.

    Ja no sērijas paņemts transportlīdzeklis neatbilst 8.5.1.1. punkta prasībām, izlases veidā no sērijas paņem vēl četru transportlīdzekļu paraugu un pārbauda tos ar 11. pielikuma 1. papildinājumā aprakstītajiem testiem. Testus var veikt transportlīdzekļiem, kuru nobraukums nepārsniedz 15 000 km.

    8.5.1.4.

    Ražošanu uzskata par atbilstīgu, ja vismaz trīs transportlīdzekļi atbilst 11. pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto testu prasībām.

    8.6.   Ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu darbināma transportlīdzekļa atbilstības pārbaude

    8.6.1.

    Ražojuma atbilstības testu var veikt ar komerciālu degvielu, kuras C3/C4 attiecība (sašķidrinātas naftas gāzes gadījumā) ir robežās starp šo attiecību etalondegvielām vai kuras Wobbe indekss ir robežās starp šo indeksu galējām etalonegvielām (dabasgāzes/biometāna gadījumā). Šādā gadījumā apstiprinātājai iestādei jāiesniedz degvielas analīze.

    9.   ATBILSTĪBA EKSPLUATĀCIJĀ

    9.1.   Ievads

    Šajā punktā noteiktas prasības atbilstībai ekspluatācijā tiem transportlīdzekļu tipiem, kuri apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem.

    9.2.   Revīzija par atbilstību ekspluatācijā

    9.2.1.   Tipa apstiprinātāja iestāde, pamatojoties uz jebkādu izgatavotāja rīcībā esošu atbilstošu informāciju, veic revīziju par atbilstību ekspluatācijā saskaņā ar tām pašām procedūrām, kas definētas ražošanas atbilstības nodrošināšanai 1958. gada nolīguma (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) 2. papildinājumā. Ekspluatācijas pārraudzības protokolus, ko iesniedzis izgatavotājs, var papildināt ar apstiprinātājas iestādes informāciju un puses uzraudzības testiem.

    9.2.2.   Šo noteikumu 4. papildinājuma 4./1. un 4./2. attēlā parādīta pārbaudes procedūra atbilstībai ekspluatācijā. Atbilstības ekspluatācijā pārbaudes process aprakstīts šo noteikumu 5. papildinājumā.

    9.2.3.   Kā daļu no informācijas, kontrolējot atbilstību ekspluatācijā, pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma izgatavotājs ziņo tipa apstiprinātājai iestādei par garantijas laikā izteiktajām pretenzijām, garantijas laikā veikto remontu un OBD kļūdām, kas reģistrētas apkopē, atbilstīgi formātam, par kādu vienojās tipa apstiprinājuma laikā. Sīki norāda ar emisiju saistīto sastāvdaļu un sistēmu kļūdu biežumu un būtību. Ziņojumus sagatavo vismaz reizi gadā par katru transportlīdzekļa modeli laika posmā līdz pieciem gadiem vai līdz 100 000 km nobraukumam atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

    9.2.4.   Parametri, kas nosaka piederību ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saimei

    Ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saimi var definēt ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kas ir kopīgi saimes transportlīdzekļiem. Attiecīgi var uzskatīt, ka transportlīdzekļu tipi pieder vienai un tai pašai ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saimei, ja tiem ir kopīgi šādi parametri vai tie ir noteiktās pielaides robežās:

    9.2.4.1.

    degšanas process (divtaktu, četrtaktu, rotācijas);

    9.2.4.2.

    cilindru skaits;

    9.2.4.3.

    cilindru bloka izkārtojums (rindas, V formas, radiāls, horizontāli viens otram pretī, cits izkārtojums). Cilindru slīpums vai virziens nav kritērijs;

    9.2.4.4.

    motora degvielas padeves metode (t. i., netiešā vai tiešā iesmidzināšana);

    9.2.4.5.

    dzeses sistēmas veids (gaiss, ūdens, eļļa);

    9.2.4.6.

    iesūkšanas metode (ar brīvo gaisa iesūci, ar spiedienu);

    9.2.4.7.

    motoram paredzētā degviela (benzīns, dīzeļdegviela, dabasgāze/biometāns, sašķidrinātā naftas gāze utt.). Divu degvielu transportlīdzekļus var grupēt vienā saimē ar vienas degvielas transportlīdzekļiem, ja tiem ir viena kopīga degviela;

    9.2.4.8.

    katalītiskā neitralizatora tips (trīsceļu katalizators, vienkāršs NOx uztvērējs, SCR, vienkāršs NOx katalizators vai cits(-i));

    9.2.4.9.

    Cieto daļiņu uztvērēja tips (ir vai nav);

    9.2.4.10.

    izplūdes gāzu recirkulācija (ar vai bez, dzesēta vai nedzesēta); un

    9.2.4.11.

    saimes transportlīdzekļu lielākā motora cilindru tilpums, atņemot 30 %.

    9.2.5.   Informācijas sniegšanas prasības

    Tipa apstiprinātāja iestāde revīziju par atbilstību ekspluatācijā veic, pamatojoties uz izgatavotāja sniegtu informāciju. Tajā jāietver jo īpaši šādi dati:

    9.2.5.1.

    izgatavotāja nosaukums un adrese;

    9.2.5.2.

    nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese izgatavotāja pilnvarotajam pārstāvim tajās jomās, uz ko attiecas izgatavotāja sniegtā informācija;

    9.2.5.3.

    izgatavotāja informācijā ietverto transportlīdzekļu modeļa(-u) nosaukums(-i);

    9.2.5.4.

    attiecīgā gadījumā to transportlīdzekļa tipu saraksts, uz kuriem attiecas izgatavotāja informācija, t. i., ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saime saskaņā ar 9.2.1. punktu;

    9.2.5.5.

    transportlīdzekļa identifikācijas numura (VIN) kodi, kas izmantoti šiem transportlīdzekļiem ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saimē (VIN prefikss);

    9.2.5.6.

    tipa apstiprinājuma numuri šiem transportlīdzekļu tipiem ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saimē, attiecīgā gadījumā ietverot visu paplašinājumu un nozīmīgu izmaiņu/atsaukšanas gadījumu (brāķa pārstrādes) numurus;

    9.2.5.7.

    sīka informācija par paplašinājumiem un nozīmīgām izmaiņām/atsaukšanas gadījumiem saistībā ar tiem transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem, uz kuriem attiecas izgatavotāja sniegtā informācija (ja to pieprasa tipa apstiprinātāja iestāde);

    9.2.5.8.

    laika periods, par kuru izgatavotāja informācija apkopota;

    9.2.5.9.

    transportlīdzekļa ražošanas periods, uz kuru attiecas izgatavotāja informācija (piemēram, 2007. kalendārajā gadā ražoti transportlīdzekļi);

    9.2.5.10.

    izgatavotāja procedūra, lai pārbaudītu atbilstību ekspluatācijā, norādot:

    a)

    transportlīdzekļa noteikšanas metodi;

    b)

    transportlīdzekļa atlases un atteikuma kritērijus;

    c)

    programmā izmantoto testu veidus un procedūras;

    d)

    izgatavotāja pieņemšanas/atteikuma kritērijus ekspluatācijā esošajai transportlīdzekļu saimei;

    e)

    ģeogrāfisko apgabalu(-us), par ko izgatavotājs apkopojis informāciju,

    f)

    izlases lielumu un izmantoto atlases plānu;

    9.2.5.11.

    rezultāti izgatavotāja procedūrai par atbilstību ekspluatācijā, norādot:

    a)

    programmā ietverto transportlīdzekļu identifikāciju (testēto vai netestēto). Identifikācijas datos norāda:

    i)

    modeļa nosaukumu;

    ii)

    transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN);

    iii)

    transportlīdzekļa reģistrācijas numuru;

    iv)

    ražošanas datumu;

    v)

    izmantošanas reģionu (ja zināms);

    vi)

    uzmontētās riepas;

    b)

    iemeslu(-us), kādēļ transportlīdzeklis nav ietverts izlasē;

    c)

    katra izlasē iekļautā transportlīdzekļa tehniskās apkopes vēsturi (ieskaitot brāķa pārstrādi);

    d)

    katra izlasē iekļautā transportlīdzekļa remontu vēsturi (ja zināms);

    e)

    testa informāciju, norādot:

    i)

    testa datumu;

    ii)

    testa vietu;

    iii)

    transportlīdzekļa odometra uzrādīto attālumu;

    iv)

    testā izmantotās degvielas specifikāciju (piemēram, testa etalondegviela vai pārdošanā esoša degviela);

    v)

    testa apstākļus (temperatūra, mitrums, dinamometra inerces svars);

    vi)

    dinamometra iestatījumus (piemēram, jaudas iestatījums);

    vii)

    testa rezultātus (vismaz trim dažādiem transportlīdzekļiem katrā saimē);

    9.2.5.12.

    OBD sistēmas rādījumu reģistrs.

    9.3.   Transportlīdzekļu atlase, lai pārbaudītu atbilstību ekspluatācijā

    9.3.1.   Izgatavotāja apkopotā informācija ir pietiekami visaptveroša, lai nodrošinātu, ka atbilstību ekspluatācijā var novērtēt normālos izmantošanas apstākļos, kā definēts 9.2. punktā. Izgatavotājs izlasi veido no vismaz divām pusēm, kurās transportlīdzekļa izmantošanas apstākļi ievērojami atšķiras. Izvēloties puses, ņem vērā tādus faktorus kā degvielas atšķirības, apkārtējās vides apstākļi, vidējais ātrums uz ceļiem, atšķirība starp braukšanas veidu pilsētās un uz automaģistrālēm.

    9.3.2.   Izvēloties puses transportlīdzekļu atlasei, izgatavotājs var izvēlēties transportlīdzekļus no tādas puses, kuru uzskata par īpaši reprezentatīvu. Šādā gadījumā izgatavotājam uzskatāmi jāparāda apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, ka izvēle bijusi reprezentatīva (piemēram, ņemot tirgu, kurā gada laikā pārdots visvairāk konkrētās saimes transportlīdzekļu attiecīgajā nolīguma pusē). Ja ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saimei testam nepieciešama vairāk nekā viena izlases partija, kā noteikts 9.3.5. punktā, transportlīdzekļiem otrajā un trešajā izlases partijā jāatspoguļo atšķirīgi transportlīdzekļa darbības apstākļi salīdzinājumā ar pirmajai izlasei atlasītajiem transportlīdzekļiem.

    9.3.3.   Emisijas testus var veikt testēšanas iekārtā, kas atrodas atšķirīgā tirgū vai reģionā nekā atlasītie transportlīdzekļi.

    9.3.4.   Izgatavotājs veic atbilstības ekspluatācijā testus pastāvīgi, atspoguļojot attiecīgo transportlīdzekļu tipu ražošanas ciklu konkrētajā ekspluatācijā esošajā transportlīdzekļu saimē. Maksimālais laika posms starp divu pārbaužu par atbilstību ekspluatācijā uzsākšanu nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus. Ja transportlīdzekļa tips apstiprināts ar paplašinājumu, kam nebija vajadzīgs emisijas tests, šis periods var būt 24 mēneši.

    9.3.5.   Piemērojot 4. papildinājumā minēto statistisko procedūru, izlases paraugu skaits ir atkarīgs no ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu saimes gada pārdošanas apjoma kādas reģionālas organizācijas (piemēram, Eiropas Kopienas) teritorijā, kā noteikts turpmākajā tabulā.

    Reģistrāciju skaits kalendārajā gadā

    Izlases paraugu skaits

    Līdz 100 000

    1

    100 001 līdz 200 000

    2

    Virs 200 000

    3

    9.4.   Pamatojoties uz 9.2. punktā minēto revīziju, apstiprinātāja iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem un rīkojas šādi:

    a)

    nolemj, ka transportlīdzekļa tipa vai ekspluatācijā esošas transportlīdzekļu saimes atbilstība ekspluatācijā ir apmierinoša, un neveic turpmākus pasākumus;

    b)

    nolemj, ka izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju vai testu datus;

    c)

    nolemj, ka, pamatojoties uz apstiprinātājas iestādes vai puses uzraudzības testu programmu datiem, izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju vai testu datus;

    d)

    nolemj, ka transportlīdzekļa tipa, kas pieder ekspluatācijā esošai transportlīdzekļu saimei, atbilstība ekspluatācijā nav apmierinoša, un nosaka, ka šā transportlīdzekļa tips jātestē saskaņā ar 3. papildinājumu.

    9.4.1.   Ja uzskata ka vajadzīgi I tipa testi, lai pārbaudītu emisijas kontroles ierīču atbilstību prasībām par to darbību ekspluatācijas laikā, šos testus veic saskaņā ar testa procedūru, kas atbilst 2. papildinājumā noteiktajiem statistiskajiem kritērijiem.

    9.4.2.   Apstiprinātāja iestāde sadarbībā ar izgatavotāju veic tādu transportlīdzekļu atlasi ar pietiekamu nobraukumu, kuru izmantošanu normālos apstākļos var pamatoti apstiprināt. Par izlasē iekļauto transportlīdzekļu izvēli apspriežas ar izgatavotāju, un tam ļauj būt klāt transportlīdzekļu apstiprināšanas pārbaudēs.

    9.4.3.   Izgatavotājam apstiprinātājas iestādes uzraudzībā ir atļauts veikt pat destruktīva rakstura pārbaudes tiem transportlīdzekļiem, kuru emisijas līmeņi pārsniedz robežvērtības, lai noteiktu iespējamo cēloni bojājumiem, kuri nav saistīti ar izgatavotāju (piemēram, svinu saturoša benzīna izmantošana pirms testa dienas). Ja pārbaužu rezultāti apstiprina šādus cēloņus, šos testu rezultātus neietver atbilstības pārbaudē.

    10.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

    10.1.

    Apstiprinājumu, kas transportlīdzekļu tipam piešķirts saskaņā ar šiem grozījumiem, var atcelt, ja netiek izpildītas 8.1. punktā noteiktās prasības vai ja izvēlētais transportlīdzeklis vai transportlīdzekļi neiztur iepriekš 8.1.1. punktā paredzētās pārbaudes.

    10.2.

    Ja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā, nekavējoties informē pārējās puses, kuras piemēro šos noteikumus.

    11.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

    Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipu, tas attiecīgi informē apstiprinātāju iestādi, kas piesķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot kopijas no paziņojuma veidlapas, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

    12.   PĀREJAS NOTEIKUMI

    12.1.   Vispārēji noteikumi

    12.1.1.

    No dienas, kad oficiāli stājas spēkā 06. grozījumu sērija, nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

    12.2.   Īpaši noteikumi

    12.2.1.

    Puses, kas piemēro šos noteikumus, var turpināt piešķirt apstiprinājumus transportlīdzekļiem, kuri atbilst šo noteikumu iepriekšējiem līmeņiem, ja šie transportlīdzekļi ir paredzēti eksportam uz valstīm, kas piemērot attiecīgās prasības savos valsts tiesību aktos.

    13.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

    1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to par tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumus un kurām jānosūta citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.


    (1)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumu).

    (2)  A apstiprinājums ir anulēts. Šo noteikumu 05. sērijas grozījumi aizliedz svinu saturoša benzīna izmantošanu.

    (3)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumu).

    (4)  1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehijas Republika, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (Kazahstāna), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumu piešķir tās dalībvalstis, izmantojot savu attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 un 55 (brīvs), 56 Melnkalne, 57 (brīvs) un 58 Tunisija. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm piešķirtos numurus.

    (5)  Apvienojot divu degvielu transportlīdzekli ar maināmas degvielas transportlīdzekli, piemēro abas testu prasības.

    (6)  Šis noteikums ir pagaidu, turpmākas prasības attiecībā uz biodīzeļdegvielu un ūdeņradi tiks ierosinātas vēlāk.

    (7)  Šim testam izmanto degvielu, ko lieto zemā apkārtējā temperatūrā. Ja nav īpaši ziemai paredzētas etalondegvielas specifikācijas, par īpaši ziemai paredzēto degvielu izmantošanai šajā testā apstiprinātāja iestāde un izgatavotājs vienojas saskaņā ar esošo tirgus specifikāciju. Patlaban norisinās darbs pie etalondegvielas izstrādes šim nolūkam.

    (8)  Dzirksteļaizdedzes cieto daļiņu masas standarts attiecas tikai uz transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas motoriem.

    (9)  Izņemot transportlīdzekļus, kas paredzēti vairāk nekā sešām transportlīdzeklī esošām personām, un transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa pārsniedz 2 500 kg.

    (10)  Un M1 kategorijas transportlīdzekļi, kas minēti 1. piezīmē.

    (11)  Lambda vērtību aprēķina, izmantojot šādu vienkāršotu Brettschneider vienādojumu:

    Formula

    Tajā:

    [ ]

    =

    koncentrācija tilpuma procentos;

    K1

    =

    konversijas koeficients no NDIR mērījuma uz FID mērījumu (nodrošina mēraparatūras izgatavotājs);

    Hcv

    =

    ogļūdeņraža un oglekļa atomu attiecība:

    a)

    benzīnam (E5) 1,89;

    b)

    sašķidrinātajai naftas gāzei 2,53;

    c)

    dabasgāzei/biometānam 4,0;

    d)

    etanolam (E85) 2,74;

    Ocv

    =

    skābekļa un oglekļa atomu attiecība:

    a)

    benzīnam (E5) 0,016;

    b)

    sašķidrinātajai naftas gāzei 0,0;

    c)

    dabasgāzei/biometānam 0,0;

    d)

    etanolam (E85) 0,39.


    1. papildinājums

    Ražošanas nodrošināšanas atbilstības prasību pārbaudes procedūra, ja izgatavotāja sniegtā ražojumu standartnovirze ir apmierinoša

    1.

    Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, kas jāizmanto, lai pārbaudītu ražošanas atbilstību I tipa testam, ja izgatavotāja sniegtā ražojumu standartnovirze ir apmierinoša.

    2.

    Ja minimālais izlases apjoms ir trīs vienības, atlases procedūra ir noteikta tā, ka iespējamība, ka partija izturēs testu ar 40 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,95 (izgatavotāja risks = 5 %), kamēr iespējamība, ka partiju pieņems ar 65 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,l (patērētāja risks = 10 %).

    3.

    Katram šo noteikumu 5.3.1.4. punktā 1. tabulā minētajam piesārņotājam izmanto šādu procedūru (skatīt šo noteikumu 2. attēlu).

    Tajā:

    L

    =

    piesārņotāja robežvērtības naturālais logaritms;

    xi

    =

    izlasē iekļautā i. transportlīdzekļa mērījuma vērtības naturālais logaritms;

    s

    =

    aplēstā ražojumu standartnovirze (pēc mērījumu naturālajiem logaritmiem);

    n

    =

    konkrētās izlases lielums.

    4.

    Attiecībā uz paraugu aprēķina testa statistiku, nosakot standartnoviržu summu no robežvērtības:

    Formula

    5.

    Tad:

    5.1.

    ja testa statistika ir lielāka par robežvērtību lēmumam par izturētu testu 1./1. tabulā dotajam izlases izmēram, attiecībā uz šo piesārņotāju tests ir izturēts;

    5.2.

    ja testa statistika nepārsniedz robežvērtību lēmumam par neizturētu testu 1./1. tabulā dotajam izlases izmēram, attiecībā uz šo piesārņotāju tests nav izturēts; citādā gadījumā testē papildu transportlīdzekli un izlasei veic atkārtotu aprēķinu ar izlases apjomu, kas ir par vienu vienību lielāks.

    1./1. tabula

    Testēto transportlīdzekļu kumulatīvs skaits

    (konkrētās izlases lielums)

    Lēmuma par izturētu testu sliekšņvērtība

    Lēmuma par neizturētu testu sliekšņvērtība

    3

    3,327

    –4,724

    4

    3,261

    –4,79

    5

    3,195

    –4,856

    6

    3,129

    –4,922

    7

    3,063

    –4,988

    8

    2,997

    –5,054

    9

    2,931

    –5,12

    10

    2,865

    –5,185

    11

    2,799

    –5,251

    12

    2,733

    –5,317

    13

    2,667

    –5,383

    14

    2,601

    –5,449

    15

    2,535

    –5,515

    16

    2,469

    –5,581

    17

    2,403

    –5,647

    18

    2,337

    –5,713

    19

    2,271

    –5,779

    20

    2,205

    –5,845

    21

    2,139

    –5,911

    22

    2,073

    –5,977

    23

    2,007

    –6,043

    24

    1,941

    –6,109

    25

    1,875

    –6,175

    26

    1,809

    –6,241

    27

    1,743

    –6,307

    28

    1,677

    –6,373

    29

    1,611

    –6,439

    30

    1,545

    –6,505

    31

    1,479

    –6,571

    32

    –2,112

    –2,112


    2. papildinājums

    Ražošanas atbilstības izvērtēšanas procedūra, ja izgatavotāja sniegtā ražojumu standartnovirze ir neapmierinoša vai nav pieejama

    1.   Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, kas jāizmanto, lai pārbaudītu ražojuma atbilstību I tipa testam, ja izgatavotāja sniegtā ražojumu standartnovirze ir neapmierinoša vai nav pieejama.

    2.   Ja minimālais izlases apjoms ir trīs vienības, atlases procedūra ir noteikta tā, ka iespējamība, ka partija izturēs testu ar 40 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,95 (izgatavotāja risks = 5 %), kamēr iespējamība, ka partiju pieņems ar 65 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,l (patērētāja risks = 10 %).

    3.   Piesārņotāju mērījumi, kas aprakstīti šo noteikumu 5.3.1.4. punktā 1. tabulā, uzskatāmi par logaritmiski normālsadalītiem un tos vispirms konvertē, izmantojot to naturālos logaritmus. Ar m0 un m attiecīgi apzīmē minimālo un maksimālo izlases lielumu (m0 = 3 un m = 32), un ar n apzīmē konkrētās izlases lielumu.

    4.   Ja naturālie logaritmi mērījumiem sērijā ir x1, x2, xi un L ir piesārņotāja robežvērtības naturālais logaritms, tad:

    d1 = x1 – L

    Formula

    un

    Formula

    5.   Šo noteikumu 1./2. tabulā parādītas robežvērtības lēmumam par izturētu testu (An) un neizturētu testu (Bn) attiecībā pret konkrētās izlases lielumu. Testa statistika ir attiecība Formula, un, lai noteiktu, vai sērija ir izturējusi vai nav izturējusi testu, to izmanto šādi:

    attiecībā uz mo ≤ n ≤ m

    i)

    sērija ir testu izturējusi, ja

    Formula

    ii)

    sērija nav testu izturējusi, ja

    Formula

    iii)

    veic vēl vienu mērījumu, ja

    Formula

    6.   Piezīmes

    Šādas rekursīvas formulas ir noderīgas testa statistikas secīgo vērtību uzskaitei:

    Formula

    Formula

    (n = 2, 3, …; Formula; V1 = 0)

    1./2.   tabula

    Minimālais izlases lielums = 3

    Izlases lielums

    (n)

    Lēmuma par izturētu testu sliekšņvērtība

    (An)

    Lēmuma par neizturētu testu sliekšņvērtība

    (Bn)

    3

    –0,80381

    16,64743

    4

    –0,76339

    7,68627

    5

    –0,72982

    4,67136

    6

    –0,69962

    3,25573

    7

    –0,67129

    2,45431

    8

    –0,64406

    1,94369

    9

    –0,61750

    1,59105

    10

    –0,59135

    1,33295

    11

    –0,56542

    1,13566

    12

    –0,53960

    0,97970

    13

    –0,51379

    0,85307

    14

    –0,48791

    0,74801

    15

    –0,46191

    0,65928

    16

    –0,43573

    0,58321

    17

    –0,40933

    0,51718

    18

    –0,38266

    0,45922

    19

    –0,35570

    0,40788

    20

    –0,32840

    0,36203

    21

    –0,30072

    0,32078

    22

    –0,27263

    0,28343

    23

    –0,24410

    0,24943

    24

    –0,21509

    0,21831

    25

    –0,18557

    0,18970

    26

    –0,15550

    0,16328

    27

    –0,12483

    0,13880

    28

    –0,09354

    0,11603

    29

    –0,06159

    0,09480

    30

    –0,02892

    0,07493

    31

    0,00449

    0,05629

    32

    0,03876

    0,03876


    3. papildinājums

    Ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstības pārbaude

    1.   IEVADS

    Šajā papildinājumā ir izklāstīti šo noteikumu 8.2.7. punktā minētie kritēriji attiecībā uz transportlīdzekļu atlasi testēšanai un procedūrām, lai kontrolētu ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstību.

    2.   ATLASES KRITĒRIJI

    Kritēriji izvēlētā transportlīdzekļa pieņemšanai ir noteikti šī papildinājuma 2.1. līdz 2.8. punktā. Informāciju apkopo transportlīdzekļa apskatē un sarunā ar transportlīdzekļa īpašnieku/vadītāju.

    2.1.

    Transportlīdzeklim jāatbilst tādam transportlīdzekļa tipam, kam ar šiem noteikumiem ir piešķirts tipa apstiprinājums un uz ko attiecas atbilstības sertifikāts saskaņā ar 1958. gada nolīgumu. Tam jābūt reģistrētam un jātiek izmantotam kādā pušu valstī.

    2.2.

    Transportlīdzeklim ir jābūt ekspluatētam vismaz 15 000 km vai sešus mēnešus atkarībā no tā, kas iestājas vēlāk, bet ne vairāk kā 100 000 km vai piecus gadus atkarībā no tā, kas iestājas ātrāk.

    2.3.

    Ir jābūt tehniskās apkopes dokumentācijai, kas liecina, ka transportlīdzeklis ir pienācīgi uzturēts, piemēram, tam ir veikta apkope saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem.

    2.4.

    Transportlīdzeklim nedrīkst būt pazīmju, ka tas ir izmantots nesaudzīgi (piemēram, pārmērīgi ātra braukšana, pārslodze, nepareizas degvielas lietošana vai cita nepareiza izmantošana), vai citu faktoru (piemēram, pašrocīgu neatļautu pārveidojumu), kas varētu ietekmēt emisijas rādītājus. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar OBD sistēmu, ņem vērā datorā glabāto kļūdas kodu un nobraukuma informāciju. Transportlīdzekli neizvēlas testēšanai, ja datorā uzglabātā informācija uzrāda, ka šis transportlīdzeklis ir darbināts pēc kļūdas koda reģistrācijas un nav veikts pietiekami savlaicīgs remonts.

    2.5.

    Motoram vai transportlīdzeklim nedrīkst būt veikts neatļauts kapitālremonts.

    2.6.

    No transportlīdzekļa degvielas tvertnes ņemtā degvielas parauga svina saturam un sēra saturam jāatbilst spēkā esošajiem standartiem, un nav pieļaujamas nepareizas degvielas izmantošanas pazīmes. Var veikt pārbaudes izplūdes caurulē utt.

    2.7.

    Nedrīkst būt tādu problēmu pazīmju, kas varētu apdraudēt laboratorijas darbinieku drošību.

    2.8.

    Visām transportlīdzekļa pretpiesārņošanas sistēmas sastāvdaļām jāatbilst piemērojamajam tipa apstiprinājumam.

    3.   DIAGNOSTIKA UN UZTURĒŠANA

    Pirms izplūdes emisijas mērījuma transportlīdzekļiem, kas ir pieņemti testēšanai, saskaņā ar 3.1. līdz 3.7. punktā noteikto procedūru veic nepieciešamo diagnostiku un parasto apkopi.

    3.1.

    Veic šādas pārbaudes: gaisa filtru, visu piedziņas siksnu, visu šķidrumu līmeņu, radiatora vāka, visu vakuuma cauruļu pārbaudi un ar pretpiesārņošanas sistēmu saistītu elektrības vadu veseluma pārbaudi; aizdedzes, degvielas mērīšanas un pretpiesārņošanas ierīces sastāvdaļu pārbaudi attiecībā uz nepareizu regulējumu un/vai jebkādām neatļautām darbībām ar tiem. Visas neatbilstības reģistrē.

    3.2.

    Pārbauda OBD sistēmas pienācīgu darbību. Jebkādus nepareizas darbības rādījumus OBD sistēmas atmiņā reģistrē un veic nepieciešamo remontu. Ja OBD nepareizas darbības rādītājs reģistrē nepareizu darbību sagatavošanas cikla laikā, kļūdu var noteikt un labot. Testu var atkārtot un izmantot saremontētā transportlīdzekļa rezultātus.

    3.3.

    Pārbauda aizdedzes sistēmu un bojātās sastāvdaļas aizstāj, piemēram, aizdedzes sveces, vadus u. c.

    3.4.

    Pārbauda kompresiju. Ja rezultāti ir neapmierinoši, transportlīdzekli noraida.

    3.5.

    Pārbauda motora parametrus salīdzinājumā ar izgatavotāja specifikācijām un nepieciešamības gadījumā noregulē.

    3.6.

    Ja transportlīdzekļa nobraukums ir 800 km robežās no plānotās apkopes, šo apkopi veic saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem. Neatkarīgi no odometra rādījuma gaisa un eļļas filtrus pēc izgatavotāja pieprasījuma var nomainīt.

    3.7.

    Pēc transportlīdzekļa pieņemšanas degvielu aizstāj ar atbilstīgu emisiju testa etalondegvielu, izņemot gadījumus, kad izgatavotājs neiebilst pret pārdošanā pieejamas degvielas izmantošanu.

    3.8.

    Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar 2.20. punktā definēto periodiski reģenerējošu sistēmu, pārliecinās, ka transportlīdzeklim netuvojas reģenerācijas periods. (Izgatavotājam jādod iespēja to apstiprināt).

    3.8.1.

    Ja tas tuvojas, ar transportlīdzekli brauc, līdz reģenerācija tiek pabeigta. Ja reģenerācija rodas emisiju mērīšanas laikā, veic vēl vienu testu, lai pārliecinātos, ka reģenerācija ir pabeigta. Veic pilnīgi jaunu testu un pirmā un otrā testa rezultātus neņem vērā.

    3.8.2.

    Šo noteikumu 3.8.1. punktā noteiktajam ir arī šāda alternatīva: ja transportlīdzeklim tuvojas reģenerācija, izgatavotājs drīkst pieprasīt, lai tiktu veikts īpašs sagatavošanas cikls (piemēram, tas var ietvert braukšanu ar lielu ātrumu vai ar lielu noslodzi) reģenerācijas izraisīšanai.

    Izgatavotājs var pieprasīt testa veikšanu uzreiz pēc reģenerācijas vai pēc izgatavotāja norādīta iepriekšējas sagatavošanas cikla un parasta testa sagatavošanas.

    4.   TESTĒŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

    4.1.

    Ja transportlīdzekļi jāpārbauda, emisijas testus saskaņā ar šo noteikumu 4.a pielikumu veic iepriekš sagatavotiem transportlīdzekļiem, kas atlasīti saskaņā ar šā papildinājuma 2. un 3. punkta prasībām. Iepriekšējas sagatavošanas cikli papildus šo noteikumu 4.a pielikuma 6.3. punktā minētajiem cikliem ir pieļaujami tikai tad, ja tie ir reprezentatīvi parastai braukšanai.

    4.2.

    Ar OBD sistēmu aprīkotiem transportlīdzekļiem var pārbaudīt pienācīgu nepareizas darbības rādītāju funkcionalitāti u. c. attiecībā uz emisiju līmeņiem (piemēram, šo noteikumu 11. pielikumā noteiktās nepareizas darbības rādījuma robežas) apstiprināta tipa specifikācijām.

    4.3.

    OBD sistēmu var pārbaudīt, piemēram, arī attiecībā uz šādām problēmām: pie emisiju līmeņa virs piemērojamajām robežvērtībām nepareizas darbības rādījums neieslēdzas, nepareizas darbības rādījums ieslēdzas sistemātiski kļūdaini un ir nosakāmi kļūdaini vai bojāti OBD sistēmas komponenti.

    4.4.

    Ja sastāvdaļa vai sistēma darbojas tā, ka tas nav ietverts tipa apstiprinājuma sertifikāta informācijā un/vai šāda transportlīdzekļa tipa informācijas paketē, un ja šāda novirze, OBD sistēmai neuzrādot kļūdu, nav atļauta ar 1958. gada nolīgumu, sastāvdaļu vai sistēmu pirms emisiju testa neaizstāj, izņemot gadījumus, kad uzskata, ka ar sastāvdaļu vai sistēmu ir notikušas neatļautas darbības vai tā ir nesaudzīgi izmantota tā, ka OBD sistēma nenosaka radušos nepareizu darbību.

    5.   REZULTĀTU NOVĒRTĒŠANA

    5.1.

    Testa rezultātus iesniedz novērtēšanai saskaņā ar 4. papildinājumu.

    5.2.

    Testa rezultātus nereizina ar nolietošanās koeficientiem.

    5.3.

    Šo noteikumu 2.20. punktā definēto periodiski reģenerējošu sistēmu gadījumā rezultātus reizina ar koeficientiem Ki, ko iegūst laikā, kad piešķirts tipa apstiprinājums.

    6.   STĀVOKĻA LABOŠANAS PASĀKUMU PLĀNS

    6.1.

    Ja vairāk nekā vienu transportlīdzekli atzīst par pārliecīgas emisijas avotu, kas vai nu:

    a)

    atbilst 4. papildinājuma 3.2.3. punkta nosacījumiem, un gan apstiprinātāja iestāde, gan izgatavotājs atzīst vienu un to pašu pārmērīgas emisijas cēloni; vai

    b)

    atbilst 4. papildinājuma 3.2.4. punkta nosacījumiem, un apstiprinātāja iestāde ir noteikusi vienu un to pašu pārmērīgas emisijas cēloni,

    apstiprinātājai iestādei jāpieprasa izgatavotājam iesniegt plānu, kas paredz pasākumus stāvokļa labošanai, lai novērstu neatbilstību.

    6.2.

    Stāvokļa labošanas pasākumu plānu tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā pēc 6.1. punktā iepriekš minētā paziņojuma dienas. Tipa apstiprinātāja iestāde 30 darbdienu laikā apstiprina stāvokļa labošanas pasākumu plānu vai to noraida. Tomēr, ja izgatavotājs kompetentajai tipa apstiprinātājai iestādei var pierādīt, ka ir nepieciešamas ilgāks laiks, lai izmeklētu neatbilstību un lai iesniegtu stāvokļa labošanas pasākumu plānu, piešķir termiņa pagarinājumu.

    6.3.

    Stāvokļa labošanas pasākumi attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kurus, visticamāk, skar tas pats defekts. Izvērtē nepieciešamību grozīt tipa apstiprinājuma dokumentus.

    6.4.

    Izgatavotājs tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz visu paziņojumu dokumentu kopijas saistībā ar stāvokļa labošanas pasākumu plānu un reģistrē atsaukšanas kampaņas pasākumus, kā arī sniedz regulārus ziņojumus par situāciju.

    6.5.

    Stāvokļa labošanas pasākumu plānā iekļauj prasības, kas noteiktas 6.5.1. līdz 6.5.11. punktā. Izgatavotājs stāvokļa labošanas pasākumu plānam piešķir atsevišķu nosaukumu vai numuru.

    6.5.1.

    Katra transportlīdzekļa tipa apraksts stāvokļa labošanas pasākumu plānā.

    6.5.2.

    Veicamo īpašu modifikāciju, grozījumu, remonta, labojumu, pielāgojumu vai citu izmaiņu apraksts, lai transportlīdzeklis būtu atbilstīgs, iekļaujot arī īsu informācijas un tehnisko pētījumu apkopojumu, kas apstiprina izgatavotāja lēmumu par konkrētajiem pasākumiem neatbilstības labošanai.

    6.5.3.

    Aprakstīta metode, kādā izgatavotājs informē transportlīdzekļu īpašniekus.

    6.5.4.

    Atbilstīgas uzturēšanas vai izmantošanas apraksts, ja tāds ir, kuru izgatavotājs izvirza kā nosacījumu, lai varētu saņemt remontu saskaņā ar stāvokļa labošanas pasākumiem, kā arī izgatavotāja paskaidrojums par iemesliem šādu nosacījumu izvirzīšanai. Uzturēšanas vai izmantošanas nosacījumus var noteikt tikai tad, ja tie skaidri attiecas uz neatbilstību un stāvokļa labošanas pasākumiem.

    6.5.5.

    Aprakstīta procedūra, kas jāievēro transportlīdzekļu īpašniekiem, lai varētu saņemt neatbilstības labojumu. Tajā jāiekļauj datums, pēc kura var veikt stāvokļa labošanas pasākumus, paredzamais laiks, kas darbnīcai nepieciešams remonta veikšanai, un vietas, kur to var veikt. Remonts jāveic pienācīgā laika posmā pēc transportlīdzekļa piegādes.

    6.5.6.

    Transportlīdzekļa īpašniekam nosūtītās informācijas kopija.

    6.5.7.

    Īss apraksts par sistēmu, ko izgatavotājs izmanto, lai nodrošinātu pienācīgu sastāvdaļu vai sistēmu piegādi stāvokļa labošanai. Jānorāda laiks, kad būs saņemts pietiekams daudzums sastāvdaļu vai sistēmu, lai procesu uzsāktu.

    6.5.8.

    To instrukciju kopija, kas jānosūta personām, kuras veic remontu.

    6.5.9.

    Apraksts par to, kā ierosinātie stāvokļa labošanas pasākumu plānā ietvertie pasākumi ietekmēs katra transportlīdzekļa tipa emisiju, degvielas patēriņu, braukšanas īpašības un drošību, kopā ar informāciju, tehnisko izpēti u. c., kas apliecina šos secinājumus.

    6.5.10.

    Jebkura cita informācija, ziņojumi vai dati, kurus tipa apstiprinātāja iestāde var pamatoti noteikt, lai izvērtētu stāvokļa labošanas pasākumu plānu.

    6.5.11.

    Ja stāvokļa labošanas pasākumu plāns ietver atsaukšanu, tipa apstiprinātājai iestādei ir jāiesniedz remonta dokumentēšanas metodes apraksts. Ja izmanto marķējumu, ir jāiesniedz tā paraugs.

    6.6.

    Izgatavotājam var būt jāveic pamatoti izstrādāti un vajadzīgi testi sastāvdaļām un transportlīdzekļiem, kuros iestrādātas piedāvātās izmaiņas un kuri ir attiecīgi remontēti vai modificēti, lai pierādītu izmaiņu, remonta vai modifikācijas efektivitāti.

    6.7.

    Izgatavotājam ir pienākums reģistrēt visus atsauktos un remontētos transportlīdzekļus, kā arī tās darbnīcas, kurās veikts remonts. Tipa apstiprinātājai iestādei pēc pieprasījuma ir jābūt piekļuvei šim reģistram piecus gadus pēc stāvokļa labošanas pasākumu plāna ieviešanas.

    6.8.

    Remontu un/vai modifikāciju vai jauna aprīkojuma pievienošanu reģistrē sertifikātā, ko izgatavotājs izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam.


    4. papildinājums

    Ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstības testa statistiskā procedūra

    1.   Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, kas jāizmanto, lai pārbaudītu ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstības prasības I tipa testam.

    2.   Jāievēro divas dažādas procedūras:

    i)

    viena attiecībā uz transportlīdzekļiem izlasē, kuru defekti saistībā ar emisijām rada pārliecīgas novirzes rezultātos (3. punkts turpmāk);

    ii)

    otra attiecībā uz kopējo izlasi (4. punkts turpmāk).

    3.   Procedūra, kas jāievēro, ja izlasē ir transportlīdzekļi, kuri ir pārliecīgas emisijas avoti

    3.1.

    Ja minimālais izlases lielums ir trīs vienības, bet maksimālais izlases lielums ir noteikts ar 4. punktā minēto procedūru, pēc nejaušības principa no izlases izvēlas transportlīdzekli un izmēra reglamentēto piesārņotāju emisiju apjomu, lai noteiktu, vai transportlīdzeklis ir pārliecīgas emisijas avots.

    3.2.

    Transportlīdzekli uzskata par pārliecīgas emisijas avotu, ja ir izpildīti 3.2.1. punkta nosacījumi.

    3.2.1.

    Ja transportlīdzekļa tips ir apstiprināts saskaņā ar robežvērtībām, kas noteiktas 5.3.1.4. punktā 1. tabulā, par pārliecīgas emisijas avotu uzskata transportlīdzekli, kam jebkura reglamentētā piesārņotāja piemērojamā robežvērtība ir pārsniegta 1,5 reizes.

    3.2.2.

    Īpašs gadījums, kad saskaņā ar mērījumiem jebkura reglamentētā piesārņotāja emisijas līmenis transportlīdzeklim ir “starpzonā” (1).

    3.2.2.1.

    Ja transportlīdzeklis atbilst šā punkta nosacījumiem, nosaka pārmērīgas emisijas iemeslu un no izlases pēc nejaušības principa izvēlas vēl vienu transportlīdzekli.

    3.2.2.2.

    Ja šā punkta nosacījumiem atbilst vairāk kā viens transportlīdzeklis, administratīvā struktūrvienība un izgatavotājs nosaka, vai abu transportlīdzekļu pārmērīgās emisijas cēlonis ir viens un tas pats.

    3.2.2.2.1.

    Ja administratīvā struktūrvienība un izgatavotājs vienojas, ka abu transportlīdzekļu pārmērīgās emisijas cēlonis ir viens un tas pats, uzskata, ka izlase pārbaudi nav izturējusi un piemēro plānu ar pasākumiem stāvokļa labošanai, kā izklāstīts 3. papildinājuma 6. punktā.

    3.2.2.2.2.

    Ja administratīvā struktūrvienība un izgatavotājs nespēj vienoties vai nu par atsevišķa transportlīdzekļa pārmērīgās emisijas cēloni vai par to, ka vairāk nekā viena transportlīdzekļa pārmērīgas emisijas cēlonis ir viens un tas pats, no izlases pēc nejaušības principa izvēlas vēl vienu transportlīdzekli, izņemot gadījumu, kad jau ir sasniegts izlases maksimālais lielums.

    3.2.2.3.

    Ja konstatē, ka tikai viens transportlīdzeklis atbilst šā punkta nosacījumiem, vai ja ir atklāti vairāki šādi transportlīdzekļi un administratīvā struktūrvienība un izgatavotājs vienojas, ka cēloņi ir dažādi, no izlases pēc nejaušības principa izvēlas vēl vienu transportlīdzekli, izņemot gadījumu, kad jau ir sasniegts izlases maksimālais lielums.

    3.2.2.4.

    Ja ir sasniegts izlases maksimālais lielums un ne vairāk kā viens transportlīdzeklis ar to pašu pārmērīgas emisijas cēloni atbilst šī punkta nosacījumiem, uzskata, ka izlase ir izturējusi pārbaudi attiecībā uz šā papildinājuma 3. punkta prasībām.

    3.2.2.5.

    Ja jebkurā brīdī sākotnējā izlasē pietrūkst transportlīdzekļu, sākotnējai izlasei pievieno vēl vienu transportlīdzekli, un ņem šo transportlīdzekli.

    3.2.2.6.

    Katru reizi, kad no izlases ņem vēl vienu transportlīdzekli, palielinātajai izlasei piemēro šā papildinājuma 4. punktā izklāstīto statistisko procedūru.

    3.2.3.

    Īpašs gadījums, kad saskaņā ar mērījumiem jebkura reglamentētā piesārņotāja emisijas līmenis transportlīdzeklim ir “neatbilstības zonā” (2).

    3.2.3.1.

    Ja transportlīdzeklis atbilst šā punkta nosacījumiem, administratīvā struktūrvienība nosaka pārmērīgas emisijas iemeslu un no izlases pēc nejaušības principa izvēlas vēl vienu transportlīdzekli.

    3.2.3.2.

    Ja šā punkta nosacījumiem atbilst vairāk nekā viens transportlīdzeklis un administratīvā struktūrvienība nosaka, ka pārmērīgās emisijas cēlonis ir viens un tas pats, izgatavotāju informē, ka izlase pārbaudi nav izturējusi, sniedzot arī šā lēmuma pamatojumu, un piemēro 3. papildinājuma 6. punktā minētos noteikumus par plānu ar pasākumiem stāvokļa labošanai.

    3.2.3.3.

    Ja konstatē, ka tikai viens transportlīdzeklis atbilst šā punkta nosacījumiem, vai ja ir atklāti vairāki transportlīdzekļi un administratīvā iestāde nosaka, ka cēloņi ir dažādi, no izlases pēc nejaušības principa izvēlas vēl vienu transportlīdzekli, izņemot gadījumu, kad jau ir sasniegts izlases maksimālais lielums.

    3.2.3.4.

    Ja ir sasniegts izlases maksimālais lielums un ne vairāk kā viens transportlīdzeklis ar to pašu pārmērīgas emisijas cēloni atbilst šīs iedaļas nosacījumiem, uzskata, ka izlase ir izturējusi pārbaudi attiecībā uz šā papildinājuma 3. punktu.

    3.2.3.5.

    Ja jebkurā brīdī sākotnējā izlasē pietrūkst transportlīdzekļu, tai pievieno vēl vienu transportlīdzekli, un ņem šo transportlīdzekli.

    3.2.3.6.

    Katru reizi, kad no izlases ņem vēl vienu transportlīdzekli, palielinātajai izlasei piemēro šā papildinājuma 4. punktā izklāstīto statistisko procedūru.

    3.2.4.

    Ik reizi, kad tiek secināts, ka transportlīdzeklis nav pārmērīgas emisijas avots, no izlases pēc nejaušības principa izvēlas vēl vienu transportlīdzekli.

    3.3.

    Kad ir atrasts pārmērīgas emisijas avots, nosaka pārmērīgas emisijas cēloni.

    3.4.

    Ja ir atklāts, ka vairāk nekā viens transportlīdzeklis ir pārmērīgas emisijas avots viena un tā paša iemesla dēļ, uzskata, ka izlase pārbaudi nav izturējusi.

    3.5.

    Ja ir atklāts tikai viens pārmērīgas emisijas avots vai vairāki pārmērīgas emisijas avoti ar dažādiem cēloņiem, izlasi palielina par vienu transportlīdzekli, izņemot gadījumu, kad maksimālais izlases lielums jau ir sasniegts.

    3.5.1.

    Ja palielinātajā izlasē konstatē, ka vairāk nekā viens transportlīdzeklis ir pārliecīgas emisijas avots tā paša iemesla dēļ, uzskata, ka izlase pārbaudi nav izturējusi.

    3.5.2.

    Ja maksimālajā izlases izmērā ir atklāts ne vairāk kā viens pārliecīgas emisijas avots, kur pārliecīgajai emisijai ir viens un tas pats iemesls, izlasi uzskata par pārbaudi izturējušu attiecībā uz šā papildinājuma 3. punkta prasībām.

    3.6.

    Ja izlasi palielina 3.5. punkta prasību dēļ, palielinātajai izlasei piemēro 4. punktā minēto statistisko procedūru.

    4.   Procedūra, kas jāievēro, ja atsevišķi neizvērtē izlasē esošos transportlīdzekļus, kuri ir pārliecīgas emisijas avoti

    4.1.

    Ja minimālais izlases apjoms ir trīs vienības, atlases procedūra ir noteikta tā, ka iespējamība, ka partija izturēs testu ar 40 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,95 (izgatavotāja risks = 5 %), kamēr iespējamība, ka partiju pieņems ar 75 % neatbilstīgu ražojumu, ir 0,15 (patērētāja risks = 15 %).

    4.2.

    Attiecībā uz katru šo noteikumu 5.3.1.4. punktā 1. tabulā minēto piesārņotāju izmanto šādu procedūru (skatīt 4./2. attēlu turpmāk).

    Tajā:

    L

    =

    piesārņotāja robežvērtība;

    xi

    =

    mērījuma vērtība i. transportlīdzeklim izlasē;

    n

    =

    konkrētās izlases lielums.

    4.3.

    Attiecībā uz izlasi aprēķina testa statistiku, nosakot neatbilstīgo transportlīdzekļu skaitu, t. i., xi > L.

    4.4.

    Tad:

    i)

    ja testa statistika nepārsniedz lēmumu par izturētu testu skaitu konkrētajam tabulā norādītajam izlases apjomam, attiecībā uz šo piesārņotāju pārbaude ir izturēta;

    ii)

    ja testa statistika ir vienāda ar lēmumu par neizturētu testu skaitu konkrētajam tabulā norādītajam izlases apjomam vai pārsniedz to, attiecībā uz šo piesārņotāju pārbaude nav izturēta;

    iii)

    citādā gadījumā testē papildu transportlīdzekli un procedūru piemēro izlasei, kas ir par vienu vienību lielāka.

    Turpmākajā tabulā ir aprēķinātas robežvērtības lēmumam par pārbaudes izturēšanu un neizturēšanu saskaņā ar starptautisko standartu ISO 8422:1991.

    5.   Izlasi uzskata par pārbaudi izturējušu, ja tā ir izturējusi gan šā papildinājuma 3. punkta, gan 4. punkta prasības.

    4./1.   tabula

    Tabula izlases pieņemšanai un atteikumam pēc pazīmēm

    Kumulatīvs izlases lielums (n)

    Lēmumu par izturētu pārbaudi skaits

    Lēmumu par neizturētu pārbaudi skaits

    3

    0

    4

    1

    5

    1

    5

    6

    2

    6

    7

    2

    6

    8

    3

    7

    9

    4

    8

    10

    4

    8

    11

    5

    9

    12

    5

    9

    13

    6

    10

    14

    6

    11

    15

    7

    11

    16

    8

    12

    17

    8

    12

    18

    9

    13

    19

    9

    13

    20

    11

    12

    4./1.   attēls

    Pārbaude par atbilstību ekspluatācijā – revīzijas procedūra

    Image

    4./2.   attēls

    Ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu atbilstības testēšana – transportlīdzekļu izvēle un testēšana

    Image


    (1)  Jebkuram transportlīdzeklim “starpzonu” nosaka šādi: transportlīdzeklis atbilst 3.2.1. punkta nosacījumiem, turklāt tā paša reglamentētā piesārņotāja izmērītā vērtība ir zem līmeņa, kurš noteikts no robežvērtības produktam šim pašam reglamentētajam piesārņotājam, kas norādīta 5.3.1.4. punktā 1. tabulā, reizinot ar koeficientu 2,5.

    (2)  Jebkuram transportlīdzeklim “neatbilstības zonu” nosaka šādi: jebkura reglamentēta piesārņotāja izmērītā vērtība pārsniedz līmeni, kas noteikts no robežvērtības produktam šim pašam reglamentētajam piesārņotājam 5.3.1.4. punktā 1. tabulā, reizinot ar koeficientu 2,5.


    5. papildinājums

    Pienākumi attiecībā uz atbilstību ekspluatācijā

    1.

    Process, kādā pārbauda atbilstību ekspluatācijā, ir attēlots 1. attēlā.

    2.

    Izgatavotājs apkopo visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām. Apstiprinātāja iestāde var arī ņemt vērā informāciju no uzraudzības programmām.

    3.

    Apstiprinātāja iestāde veic visas nepieciešamās procedūras un testus, lai pārliecinātos par to, ka ir izpildītas prasības par atbilstību ekspluatācijā (2.–4. posms).

    4.

    Ja, izvērtējot iesniegto informāciju, konstatē nesakritības vai rodas kādas nesaskaņas, apstiprinātāja iestāde pieprasa skaidrojumu no tehniskā dienesta, kas veicis tipa apstiprināšanas testu.

    5.

    Izgatavotājs sagatavo un īsteno pasākumu plānu stāvokļa labošanai. Šo plānu pirms īstenošanas apstiprina apstiprinātāja iestāde (5. posms).

    1.   attēls

    Process, kādā pārbauda atbilstību ekspluatācijā

    Image


    6. papildinājums

    Prasības transportlīdzekļiem, kuru izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmā izmanto reaģentu

    1.   IEVADS

    Šajā pielikumā noteiktas prasības transportlīdzekļiem, kuros, lai samazinātu emisiju, attīrīšanas sistēmā izmanto reaģentu.

    2.   REAĢENTA RĀDĪTĀJS

    2.1.

    Transportlīdzeklī uz paneļa jābūt īpašam indikatoram, kas informē vadītāju par to, ka reaģenta uzglabāšanas tvertnē līmenis ir zems un ka reaģenta tvertne ir tukša.

    3.   VADĪTĀJA BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA

    3.1.

    Transportlīdzeklī jābūt brīdināšanas sistēmai, kurā ir vizuāls trauksmes signāls, kas informē vadītāju, ka reaģenta līmenis ir zems, ka tvertni drīz vajadzēs uzpildīt vai ka reaģents neatbilst izgatavotāja norādītajai kvalitātei. Brīdināšanas sistēmā var ietvert arī skaņas signālu, lai pievērstu vadītāja uzmanību.

    3.2.

    Brīdināšanas sistēmas intensitātei jāpastiprinās, krītoties reaģenta līmenim. Procesa kulminācija ir tāds paziņojums vadītājam, ko nevar viegli pārtraukt vai ignorēt. Sistēmu nedrīkst būt iespējams izslēgt, kamēr reaģentu neuzpilda.

    3.3.

    Vizuālais brīdinājums rāda paziņojumu par zemu reaģenta līmeni. Brīdinājums nedrīkst būt tāds pats kā brīdinājums, ko izmanto OBD vai motora tehniskās apkopes nolūkā. Brīdinājumam jābūt pietiekami skaidram, lai vadītājs saprastu, ka reaģenta līmenis ir zems (piemēram, “karbamīda līmenis zems”, “AdBlue līmenis zems” vai “maz reaģenta”).

    3.4.

    Sākumā brīdināšanas sistēmai nevajag darboties nepārtraukti, tomēr brīdinājuma signāla intensitātei jāpieaug, līdz tas kļūst nepārtraukts, kad reaģenta līmenis tuvojas punktam, kurā iedarbojas sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, kā noteikts 8. punktā. Jāparādās nepārprotamam brīdinājumam (piemēram, “uzpildīt karbamīdu”, “uzpildīt AdBlue” vai “uzpildīt reaģentu”). Nepārtrauktās brīdināšanas sistēmu var uz laiku pārtraukt citi brīdinājuma signāli, kas sniedz svarīgus ar drošību saistītus paziņojumus.

    3.5.

    Brīdināšanas sistēma tiek iedarbināta, kad attālums, pēc kura reaģenta tvertne kļūs tukša, ir līdzvērtīgs vismaz 2 400 km.

    4.   NEPAREIZA REAĢENTA NOTEIKŠANA

    4.1.

    Transportlīdzeklī jābūt veidam, kā noteikt, ka transportlīdzeklī ir reaģents, kas atbilst īpašībām, kuras noteicis izgatavotājs un kuras reģistrētas šo noteikumu 1. pielikumā.

    4.2.

    Ja reaģents uzglabāšanas tvertnē neatbilst izgatavotāja noteiktajām obligātajām prasībām, tiek iedarbināta 3. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma un rāda paziņojumu ar attiecīgu brīdinājumu (piemēram, “konstatēts nepareizs karbamīds”, “konstatēts nepareizs AdBlue” vai “konstatēts nepareizs reaģents”). Ja reaģenta kvalitāte netiek labota 50 km laikā pēc brīdināšanas sistēmas iedarbošanās, piemēro 8. punkta noteikumus par sistēmu, kas prasa vadītāja iejaukšanos.

    5.   REAĢENTA PATĒRIŅA PĀRRAUDZĪBA

    5.1.

    Transportlīdzeklī jābūt veidam, kā noteikt reaģenta patēriņu un nodrošināt iespēju nolasīt informāciju par patēriņu ar iekārtu, kas neatrodas transportlīdzeklī.

    5.2.

    Pieeja datiem par vidējo reaģenta patēriņu un vidējo faktisko reaģenta patēriņu motora sistēmā jānodrošina ar standarta diagnostikas savienotāja sērijveida pieslēgvietu. Datiem jābūt pieejamiem par transportlīdzekļa iepriekš nobrauktajiem 2 400 km.

    5.3.

    Lai pārraudzītu reaģenta patēriņu, pārrauga vismaz šādus transportlīdzekļa parametrus:

    a)

    reaģenta līmenis transportlīdzekļa reaģenta uzglabāšanas tvertnē;

    b)

    reaģenta plūsma vai iesmidzināšana cik vien tehniski iespējams tuvu vietai, kur to iesmidzina izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmā.

    5.4.

    Ja novirze starp vidējo reaģenta patēriņu un vidējo faktisko reaģenta patēriņu motora sistēmā 30 minūšu transportlīdzekļa darbības laikā pārsniedz 50 %, iedarbojas 3. punktā minētā vadītāja brīdināšanas sistēma, parādot paziņojumu ar attiecīgu brīdinājumu (piemēram, “karbamīda dozēšanas darbības traucējums”, “AdBlue dozēšanas darbības traucējums” vai “reaģenta dozēšanas darbības traucējums”). Ja reaģenta patēriņš netiek mainīts 50 km laikā pēc brīdināšanas sistēmas iedarbošanās, piemēro 8. punkta noteikumus par sistēmu, kas prasa vadītāja iejaukšanos.

    5.5.

    Gadījumā, kad reaģenta dozēšanas darbība tiek pārtraukta, jāiedarbojas 3. punktā minētajai vadītāja brīdināšanas sistēmai, kas parāda paziņojumu ar attiecīgu brīdinājumu. Tas nav nepieciešams, ja šādu pārtraukumu pieprasa motora ECU, jo transportlīdzekļa darbināšanas nosacījumi ir tādi, ka transportlīdzekļa emisijas veiktspējai nav nepieciešama reaģenta dozēšana, ja izgatavotājs nepārprotami ir informējis apstiprinātāju iestādi par šādiem darbības nosacījumiem. Ja reaģenta dozēšana netiek mainīta 50 km laikā pēc brīdināšanas sistēmas iedarbošanās, piemēro 8. punkta noteikumus par sistēmu, kas prasa vadītāja iejaukšanos.

    6.   NOx EMISIJAS PĀRRAUDZĪBA

    6.1.

    Kā alternatīvu 4. un 5. punktā minētajām pārraudzības prasībām izgatavotāji var izmantot izplūdes gāzu devējus tieši, lai konstatētu pārmērīgu NOx līmeni izplūdes gāzē.

    6.2.

    Izgatavotājam uzskatāmi jāparāda, ka šādu un citu devēju izmantošana transportlīdzeklī iedarbina 3. punktā minēto vadītāja brīdināšanas sistēmu, parādās paziņojumi ar attiecīgu brīdinājumu (piemēram, “emisijas līmenis pārāk augsts – pārbaudīt karbamīdu”, “emisijas līmenis pārāk augsts – pārbaudīt AdBlue”, “emisijas līmenis pārāk augsts – pārbaudīt reaģentu”) un tiek iedarbināta 8.3. punktā minētā sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, kad situācija ir tāda, kā minēts 4.2., 5.4. vai 5.5. punktā.

    7.   KĀ UZGLABĀJAMA INFORMĀCIJA PAR KĻŪDĀM

    7.1.

    Ja ir atsauce uz šo punktu, uzglabā neizdzēšamu parametru identifikatoru (PID), kas raksturo iemeslu, kādēļ iedarbināta sistēma, kura prasa vadītāja iejaukšanos. Transportlīdzeklī jāglabā PID reģistrējumi un attālums, kādu transportlīdzeklis nobraucis ar iedarbinātu sistēmu, kas prasa vadītāja iejaukšanos, par vismaz 800 dienām vai 30 000 km transportlīdzekļa darbības. Piekļuvi PID pēc vispārējas skenēšanas ierīces pieprasījuma nodrošina ar standarta diagnostikas savienotāja sērijveida pieslēgvietu.

    7.2.

    Uz reaģenta dozēšanas sistēmas darbības traucējumiem, kas saistīti ar tehnisku defektu (piemēram, mehānisku vai elektrisku kļūmi), attiecas arī OBD prasības 11. pielikumā.

    8.   SISTĒMA, KAS PRASA VADĪTĀJA IEJAUKŠANOS

    8.1.

    Lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis visu laiku tiek darbināts ar funkcionējošu emisijas kontroles sistēmu, transportlīdzeklī jābūt sistēmai, kas prasa vadītāja iejaukšanos. Šādu sistēmu projektē tā, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekli nevar darbināt ar tukšu reaģenta tvertni.

    8.2.

    Sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, tiek iedarbināta vēlākais tad, kad reaģenta līmenis tvertnē sasniedz līmeni, kas līdzvērtīgs transportlīdzekļa vidējam braukšanas diapazonam ar pilnu degvielas tvertni. Sistēma arī iedarbojas tad, kad notiek 4., 5. vai 6. punktā minētā kļūda, atkarībā no NOx pārraudzības veida. Konstatējot tukšu reaģenta tvertni un 4., 5. vai 6. punktā minētās kļūdas, īstenojas 7. punktā minētās prasības par to, kā uzglabājama informācija par kļūdām.

    8.3.

    Izgatavotājs izvēlas, kāda tipa sistēmu uzstādīt. Iespējamās sistēmas aprakstītas 8.3.1., 8.3.2., 8.3.3. un 8.3.4. punktā.

    8.3.1.

    Pieeja “pēc noteikta skaita reižu motoru vairs nevar iedarbināt” ļauj piemērot skaitīšanu atkārtotai iedarbināšanai vai atlikušajam attālumam pēc tam, kad iedarbojusies sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos. Motora iedarbināšanu, ko veic transportlīdzekļa kontroles sistēma, piemēram, start-stop sistēmas, skaitīšanā neietver. Motoru nedrīkst būt iespējams iedarbināt tūlīt pēc tam, kad ir iztukšota reaģenta tvertne vai, kopš iedarbojusies sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, ir pārsniegts attālums, kurš ir līdzvērtīgs braukšanas attālumam ar pilnu degvielas tvertni, atkarībā no tā, kurš no šiem nosacījumiem izpildās agrāk.

    8.3.2.

    Sistēmas “iedarbināšana nav iespējama pēc degvielas uzpildes” rezultātā transportlīdzekli nevar iedarbināt pēc degvielas uzpildīšanas, ja ir iedarbojusies sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos.

    8.3.3.

    Pieeja “degvielas uzpildes atslēgšana” neļauj transportlīdzeklim uzpildīt degvielu, jo noslēdz degvielas uzpildes sistēmu pēc tam, kad ir iedarbojusies sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos. Atslēgšanas sistēmai jābūt pietiekami izturīgai, lai ar to nevarētu veikt nekādas neatļautas darbības.

    8.3.4.

    Pieeja “veiktspējas ierobežošana” ierobežo transportlīdzekļa ātrumu pēc tam, kad iedarbojas sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos. Ātruma ierobežošanas līmenim jābūt tādam, ka vadītājs to ievēro, un transportlīdzekļa maksimālais ātrums samazinās ievērojami. Šie ierobežojumi stājas spēkā pakāpeniski vai pēc motora iedarbināšanas. Īsi pirms tam, kad tiek novērsta motora atkārtota iedarbināšana, transportlīdzekļa ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h. Motoru nedrīkst būt iespējams atkārtoti iedarbināt tūlīt pēc tam, kad ir iztukšota reaģenta tvertne vai, kopš iedarbojusies sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, pārsniegts attālums, kurš ir līdzvērtīgs braukšanas attālumam ar pilnu degvielas tvertni, atkarībā no tā, kurš no šiem nosacījumiem izpildās agrāk.

    8.4.

    Kad sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, ir pilnībā iedarbojusies un ir pārtraukusi transportlīdzekļa normālo darbību, sistēmu var atslēgt tikai tad, ja reaģenta apmērs, ko iepilda transportlīdzeklī, ir līdzvērtīgs vidēji 2 400 km braukšanas diapazonam vai ir novērstas 4., 5. vai 6. punktā minētās kļūdas. Kad ir veikts remonts kļūdas labošanai, ja saskaņā ar 7.2. punktu iedarbojusies OBD sistēma, sistēmu, kas prasa vadītāja iejaukšanos, var atkārtoti iedarbināt caur OBD sērijveida pieslēgvietu (piemēram, izmantojot vispārēju skenēšanas ierīci), tādējādi ļaujot transportlīdzekli atkārtoti iedarbināt pašdiagnostikas nolūkā. Transportlīdzekli darbina ne vairāk kā 50 km, lai varētu pārliecināties, ka remonts bijis veiksmīgs. Sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, atkārtoti iedarbojas pilnībā, ja pēc šādas darbināšanas kļūda joprojām nepazūd.

    8.5.

    Vadītāja brīdināšanas sistēma, kas minēta 3. punktā, parāda paziņojumu, skaidri norādot:

    a)

    atlikušo atkārtoto iedarbināšanu skaitu un/vai atlikušo attālumu; un

    b)

    nosacījumus transportlīdzekļa atkārtotai iedarbināšanai.

    8.6.

    Sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, izslēdzas, kad beiguši pastāvēt apstākļi tās iedarbināšanai. Šī sistēma neizslēdzas automātiski, ja nav novērsts tās iedarbināšanas cēlonis.

    8.7.

    Apstiprinājuma laikā apstiprinātājai iestādei iesniedz detalizētu rakstisku informāciju, kurā pilnībā aprakstītas sistēmas, kas prasa vadītāja iejaukšanos, darbības īpašības.

    8.8.

    Pieteikumā tipa apstiprinājumam saskaņā ar šiem noteikumiem izgatavotājs parāda, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos.

    9.   INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS PRASĪBAS

    9.1.

    Izgatavotājs visiem jaunu transportlīdzekļu īpašniekiem sniedz rakstisku informāciju par emisijas kontroles sistēmu. Šajā informācijā norāda, ka gadījumā, ja transportlīdzekļa emisijas kontroles sistēma nedarbojas pareizi, vadītāju par attiecīgo problēmu informēs vadītāja brīdināšanas sistēma, un ka sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos, attiecīgi neļaus iedarbināt transportlīdzekli.

    9.2.

    Norādījumos iekļauj prasības transportlīdzekļu pareizai lietošanai un uzturēšanai, tostarp par patērējamo reaģentu pareizu lietošanu.

    9.3.

    Norādījumos precizē, vai transportlīdzekļa vadītājam būs jāuzpilda patērējamie reaģenti starp parastajām tehniskajām apkopēm. Norāda, kā vadītājam jāuzpilda reaģenta tvertne. Informācijā norāda arī reaģenta iespējamo patēriņu attiecīgajam transportlīdzekļa tipam un to, cik bieži reaģents papildināms.

    9.4.

    Norādījumos precizē, ka izmantošanai un uzpildei obligāti nepieciešams reaģents, kas atbilst pareizajām specifikācijām, lai transportlīdzeklis atbilstu atbilstības sertifikātam attiecīgajam transportlīdzekļa tipam.

    9.5.

    Ietver arī norādi, ka lietot transportlīdzekli bez reaģenta, ja tas nepieciešams emisijas samazināšanai, var būt noziedzīgs nodarījums.

    9.6.

    Norādījumos paskaidro, kā darbojas vadītāja brīdināšanas sistēma un sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos. Turklāt paskaidro brīdinājuma sistēmas ignorēšanas un reaģenta nepapildināšanas sekas.

    10.   IZPLŪDES GĀZU ATTĪRĪŠANAS SISTĒMAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI

    Izgatavotāji nodrošina, ka emisijas kontroles sistēma saglabā emisijas kontroles funkciju visos apkārtējās vides apstākļos, īpaši zemā vides temperatūrā. Cita starpā tas nozīmē veikt pasākumus, lai nepieļautu reaģenta pilnīgu sasalšanu stāvēšanas laikā līdz septiņām dienām 258 K (– 15 °C) temperatūrā, kad reaģenta tvertne ir uzpildīta par 50 %. Lai emisijas kontroles sistēma darbotos pareizi gadījumā, ja reaģents ir sasalis, izgatavotājam jānodrošina, ka reaģents ir pieejams izmantošanai 20 minūšu laikā pēc transportlīdzekļa iedarbināšanas, ja temperatūra reaģenta tvertnē ir 258 K (– 15 °C).


    1. PIELIKUMS

    MOTORA UN TRANSPORTLĪDZEKĻA RAKSTUROJUMS UN INFORMĀCIJA PAR TESTU VEIKŠANU

    Attiecīgā gadījumā turpmāk norādīto informāciju iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju.

    Ja ir rasējumi, tiem jābūt attiecīgā mērogā un pietiekami detalizētiem; tos iesniedz A4 formātā vai salocītus A4 formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tie ir pietiekami detalizēti.

    Ja sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tiek vadītas elektroniski, sniedz informāciju par to darbību.

    0.   Vispārīgā informācija

    0.1.   Marka (izgatavotāja nosaukums): …

    0.2.   Tips: …

    0.2.1.   Komercnosaukums(-i), ja ir: …

    0.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir norādīts uz transportlīdzekļa (1): …

    0.3.1.   Minētā marķējuma atrašanās vieta: …

    0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (2): …

    0.5.   Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

    0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …

    0.9.   Ja vajadzīgs, izgatavotāja pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese: …

    1.   Transportlīdzekļa vispārējā uzbūve

    1.1.   Transportlīdzekļa parauga fotoattēli un/vai rasējumi: …

    1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): …

    2.   Masas un gabarīti (3) (kg un mm) (attiecīgā gadījumā norāde uz rasējumu): …

    2.6.   Transportlīdzekļa pašmasa (maksimālā un minimālā masa katram variantam) kopā ar virsbūvi un kopā ar sakabes ierīci, ja tas ir vilcējs, kas nepieder M1 kategorijai, vai šasijas masa vai šasijas masa kopā ar kabīni, bez virsbūves un/vai sakabes ierīces, ja izgatavotājs neuzstāda virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot dzesēšanas šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja tas ir, un vadītāju; autobusu gadījumā – apkalpes locekļa masa, ja transportlīdzeklī ir tam paredzēta sēdvieta) (4)

    2.8.   Izgatavotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (5)  (6): …

    3.   Enerģijas konvertoru un jaudas avota apraksts (7) (ja transportlīdzekli var darbināt ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, informāciju atkārto (8)): …

    3.1.   Motora izgatavotājs: …

    3.1.1.   Izgatavotāja motora kods (kā marķēts uz motora vai ar citiem identifikācijas līdzekļiem): …

    3.2.   Iekšdedzes dzinējs: …

    3.2.1.   Specifiska informācija par dzinēju: …

    3.2.1.1.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze / kompresijas aizdedze, četrtaktu/divtaktu/rotācijas (9)

    3.2.1.2.   Cilindru skaits un novietojums: …

    3.2.1.2.1.   Cilindra iekšējais diametrs (10): … mm

    3.2.1.2.2.   Virzuļa gājiens (10): … mm

    3.2.1.2.3.   Cilindru darba kārtība: …

    3.2.1.3.   Dzinēja darba tilpums (11): … cm3

    3.2.1.4.   Tilpuma kompresijas pakāpe (12): …

    3.2.1.5.   Degkameras, virzuļa galvas un gredzenu (dzirksteļaizdedzes motora gadījumā) rasējumi: …

    3.2.1.6.   Standarta apgriezieni, motoram darbojoties brīvgaitā (12): …

    3.2.1.6.1.   Paaugstināts motora apgriezienu skaits brīvšgaitā (12): …

    3.2.1.7.   Oglekļa monoksīda saturs pēc tilpuma izplūdes gāzēs, motoru darbinot brīvgaitā (kā noteicis izgatavotājs, tikai dzirksteļaizdedzes motoriem) (12): … procenti

    3.2.1.8.   Maksimālā lietderīgā jauda (12): … kW ar … min–1

    3.2.1.9.   Izgatavotāja norādītais maksimālais pieļaujamais dzinēja apgriezienu skaits: … min–1

    3.2.1.10.   Maksimālais lietderīgais griezes moments (13): … Nm ar … min– 1 (izgatavotāja norādītā vērtība)

    3.2.2.   Degviela: dīzeļdegviela / benzīns / sašķidrinātā naftas gāze / dabasgāze–biometāns / etanols (E85) / biodīzeļdegviela / ūdeņradis (9)

    3.2.2.2.   Pētnieciskās metodes oktānskaitlis (RON), bezsvina degviela: …

    3.2.2.3.   Degvielas tvertnes uzpildes atvere: ierobežota atvere/etiķete (9)

    3.2.2.4.   Transportlīdzekļa degvielas veids: viena degviela / divas degvielas / maināma degviela (9)

    3.2.2.5.   Maksimāli pieļaujamais biodegvielas daudzums degvielā (izgatavotāja norādītā vērtība): … % no tilpuma

    3.2.4.   Degvielas padeve

    3.2.4.2.   Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai kompresijas aizdedzes motoriem): jā/nē (9)

    3.2.4.2.1.   Sistēmas apraksts: …

    3.2.4.2.2.   Darbības princips: tieša iesmidzināšana / priekškamera / virpuļkamera (9)

    3.2.4.2.3.   Augstspiediena sūknis

    3.2.4.2.3.1.   Marka(-as): …

    3.2.4.2.3.2.   Tips(-i): …

    3.2.4.2.3.3.   Maksimālā degvielas padeve (9)  (12): mm3 uz takti vai ciklu pie motora apgriezienu skaita (9)  (12) min– 1 vai raksturlielumu diagramma: …

    3.2.4.2.3.5.   Iesmidzināšanas apsteidzes līkne (12): …

    3.2.4.2.4.   Regulators

    3.2.4.2.4.2.   Atcirtes punkts: …

    3.2.4.2.4.2.1.   Atcirtes punkts pie slodzes: … min– 1

    3.2.4.2.4.2.2.   Atcirtes punkts bez slodzes: … min–1

    3.2.4.2.6.   Strūklas sūknis(-ņi): …

    3.2.4.2.6.1.   Marka(-as): …

    3.2.4.2.6.2.   Tips(-i): …

    3.2.4.2.7.   Auksta motora iedarbināšanas sistēma …

    3.2.4.2.7.1.   Marka(-as): …

    3.2.4.2.7.2.   Tips(-i): …

    3.2.4.2.7.3.   Apraksts: …

    3.2.4.2.8.   Iedarbināšanas palīgierīces

    3.2.4.2.8.1.   Marka(-as): …

    3.2.4.2.8.2.   Tips(-i): …

    3.2.4.2.8.3.   Sistēmas apraksts: …

    3.2.4.2.9.   Elektroniska iesmidzināšanas vadība: jā/nē (9)

    3.2.4.2.9.1.   Marka(-as) …

    3.2.4.2.9.2.   Tips(-i) …

    3.2.4.2.9.3.   Sistēmas apraksts; ja tā nav nepārtrauktas iesmidzināšanas sistēma, sniegt līdzvērtīgu informāciju: …

    3.2.4.2.9.3.1.   Vadības ierīces marka un tips: …

    3.2.4.2.9.3.2.   Degvielas regulatora marka un tips: …

    3.2.4.2.9.3.3.   Gaisa plūsmas devēja marka un tips: …

    3.2.4.2.9.3.4.   Degvielas sadalītāja marka un tips: …

    3.2.4.2.9.3.5.   Droseļvārsta korpusa marka un tips: …

    3.2.4.2.9.3.6.   Ūdens temperatūras devēja marka un tips: …

    3.2.4.2.9.3.7.   Gaisa temperatūras devēja marka un tips: …

    3.2.4.2.9.3.8.   Gaisa spiediena devēja marka un tips: …

    3.2.4.3.   Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai dzirksteļaizdedzes motoriem): jā/nē (9)

    3.2.4.3.1.   Darbības princips: ieplūdes kolektors (vienpunkta/daudzpunktu) / ar tiešo iesmidzināšanu / cits (norādīt): …

    3.2.4.3.2.   Marka(-as): …

    3.2.4.3.3.   Tips(-i): …

    3.2.4.3.4.   Sistēmas apraksts; ja tā nav nepārtrauktas iesmidzināšanas sistēma, sniegt līdzvērtīgu informāciju: …

    3.2.4.3.4.1.   Vadības ierīces marka un tips: …

    3.2.4.3.4.2.   Degvielas regulatora marka un tips: …

    3.2.4.3.4.3.   Gaisa plūsmas devēja marka un tips: …

    3.2.4.3.4.6.   Mikroslēdža marka un tips: …

    3.2.4.3.4.8.   Droseļvārsta apvalka marka un tips: …

    3.2.4.3.4.9.   Ūdens temperatūras devēja marka un tips: …

    3.2.4.3.4.10.   Gaisa temperatūras devēja marka un tips: …

    3.2.4.3.5.   Strūklas sūkņi: atvēršanās spiediens (9)  (12) … kPavai raksturlīkne: …

    3.2.4.3.5.1.   Marka(-as): …

    3.2.4.3.5.2.   Tips(-i): …

    3.2.4.3.6.   Iesmidzināšanas biežums: …

    3.2.4.3.7.   Auksta motora iedarbināšanas sistēma: …

    3.2.4.3.7.1.   Darbības princips(-i): …

    3.2.4.3.7.2.   Darbības ierobežojumi/iestatījumi (9)  (12): …

    3.2.4.4.   Degvielas padeves sūknis …

    3.2.4.4.1.   Spiediens (9)  (12): … kPa vai raksturllīkne: …

    3.2.5.   Elektroiekārta …

    3.2.5.1.   Nominālais spriegums: … V, pozitīvs/negatīvs sazemējums (9)

    3.2.5.2.   Ģenerators

    3.2.5.2.1.   Tips: …

    3.2.5.2.2.   Nominālā jauda: … VA

    3.2.6.   Aizdedze …

    3.2.6.1.   Marka(-as): …

    3.2.6.2.   Tips(-i): …

    3.2.6.3.   Darbības princips: …

    3.2.6.4.   Aizdedzes apsteidzes līkne (12): …

    3.2.6.5.   Statiskās aizdedzes apsteidzes ieregulēšana (12): … grādi pirms augšējā maiņas punkta …

    3.2.7.   Dzeses sistēma: šķidrums/gaiss (9)

    3.2.7.1.   Nominālais motora temperatūras kontroles mehānisma iestatījums: …

    3.2.7.2.   Šķidrums

    3.2.7.2.1.   Šķidruma veids: …

    3.2.7.2.2.   Cirkulācijas sūknis(-ņi): ir/nav (9)

    3.2.7.2.3.   Tehniskie dati: … vai

    3.2.7.2.3.1.   Marka(-as): …

    3.2.7.2.3.2.   Tips(-i): …

    3.2.7.2.4.   Pārnesumskaitlis(-ļi): …

    3.2.7.2.5.   Ventilatora un tā piedziņas mehānisma apraksts:…

    3.2.7.3.   Gaiss

    3.2.7.3.1.   Ventilators: jā/nē (9)

    3.2.7.3.2.   Raksturojums: … vai

    3.2.7.3.2.1.   Marka(-as): …

    3.2.7.3.2.2.   Tips(-i): …

    3.2.7.3.3.   Parnesumskaitlis(-ļi): …

    3.2.8.   Ieplūdes sistēma: …

    3.2.8.1.   Turbopūte: jā/nē (9)

    3.2.8.1.1.   Marka(-as): …

    3.2.8.1.2.   Tips(-i): …

    3.2.8.1.3.   Sistēmas apraksts (maksimālais turbopūtes spiediens: … kPa, pārspiediena vārsts, ja ir) …

    3.2.8.2.   Starpdzesētājs: ir/nav (9)

    3.2.8.2.1.   Tips: gaiss–gaiss/gaiss–ūdens (9)

    3.2.8.3.   Ieplūdes retinājums pie motora nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes (vienīgi kompresijas aizdedzes dzinējiem)

    Minimāli pieļaujamais: … kPa

    Maksimāli pieļaujamais: … kPa

    3.2.8.4.   Ieplūdes cauruļu un to aprīkojuma apraksts un rasējumi (ieplūdes gaisa kolektors, sildierīce, papildu gaisa ieplūdes ierīces utt.): …

    3.2.8.4.1.   Ieplūdes kolektora apraksts (rasējumi un/vai fotoattēli): …

    3.2.8.4.2.   Gaisa filtrs, rasējumi: … vai

    3.2.8.4.2.1.   Marka(-as): …

    3.2.8.4.2.2.   Tips(-i): …

    3.2.8.4.3.   Ieplūdes trokšņu slāpētājs, rasējumi: … vai

    3.2.8.4.3.1.   Marka(-as): …

    3.2.8.4.3.2.   Tips(-i): …

    3.2.9.   Atgāzu izplūdes sistēma …

    3.2.9.1.   Izplūdes kolektora apraksts un/vai rasējums: …

    3.2.9.2.   Izplūdes sistēmas apraksts un/vai rasējums: …

    3.2.9.3.   Maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie motora nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes (vienīgi kompresijas aizdedzes dzinējiem): … kPa

    3.2.9.10.   Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums: …

    3.2.11.   Vārstu darbības laika regulēšana vai līdzvērtīgi dati: …

    3.2.11.1.   Maksimālais vārstu gājiens, atvēršanās un aizvēršanās leņķi vai dati par alternatīvu sadales sistēmu laikaiztures regulēšanu attiecībā uz augšējiem maiņas punktiem (mainīgām laikiztures sistēmām – minimālā un maksimālā laikizture): …

    3.2.11.2.   Standarta un/vai iestatījuma diapazoni (9)  (12): …

    3.2.12.   Pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai: …

    3.2.12.1.   Ierīce kartera gāzu pārstrādei (apraksts un rasējumi): …

    3.2.12.2.   Piesārņojuma papildu kontrolierīces (ja tādas ir un ja tās nav ietvertas citos punktos): …

    3.2.12.2.1.   Katalītiskie neitralizatori: jā/nē (9)

    3.2.12.2.1.1.   Katalītisko neitralizatoru un elementu skaits (sniegt turpmāk prasīto informāciju par katru atsevišķo vienību): …

    3.2.12.2.1.2.   Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) izmēri un forma (tilpums): …

    3.2.12.2.1.3.   Katalītiskās reakcijas tips: …

    3.2.12.2.1.4.   Dārgmetālu kopējais daudzums: …

    3.2.12.2.1.5.   Relatīvā koncentrācija: …

    3.2.12.2.1.6.   Substrāts (struktūra un materiāls): …

    3.2.12.2.1.7.   Elementu blīvums: …

    3.2.12.2.1.8.   Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) korpusa tips: …

    3.2.12.2.1.9.   Katalītiskā(-o) neitralizatora(-u) atrašanās vieta (vieta un standartattālumi izplūdes līnijā): …

    3.2.12.2.1.10.   Siltuma ekrāns: jā/nē (9)

    3.2.12.2.1.11.   Izplūdes sekojošās apstrādes reģenerējošo sistēmu/metodes apraksts: …

    3.2.12.2.1.11.1.   I tipa darbības ciklu skaits vai ekvivalenta motora testa izmēģinājuma stenda cikli starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem apstākļos, kas ekvivalenti I tipa testam (“D” attālums 13. pielikuma 1. attēlā): …

    3.2.12.2.1.11.2.   Apraksts metodei, kuru izmanto, lai noteiktu ciklu skaitu starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem: …

    3.2.12.2.1.11.3.   Parametri, ko izmanto lādēšanas līmeņa noteikšanai, kas nepieciešams, pirms rodas reģenerācija (t. i., temperatūra, spiediens utt.): …

    3.2.12.2.1.11.4.   Metode, ko izmanto sistēmas lādēšanai 13. pielikuma 3.1. punktā aprakstītajā testa procedūrā: …

    3.2.12.2.1.11.5.   Normālās darba temperatūras diapazons (K): …

    3.2.12.2.1.11.6.   Izmantojamie reaģenti (attiecīgā gadījumā): …

    3.2.12.2.1.11.7.   Katalītiskajām darbībām nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija (attiecīgā gadījumā): …

    3.2.12.2.1.11.8.   Reaģenta normālās darba temperatūras diapazons (attiecīgā gadījumā): …

    3.2.12.2.1.11.9.   Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā): …

    3.2.12.2.1.11.10.   Reaģenta iepildīšanas biežums: pastāvīgi / pie apkopes (9) (attiecīgā gadījumā) …

    3.2.12.2.1.12.   Katalītiskā neitralizatora marka: …

    3.2.12.2.1.13.   Identifikācijas daļas numurs: …

    3.2.12.2.2.   Skābekļa devējs: jā/nē (9)

    3.2.12.2.2.1.   Tips: …

    3.2.12.2.2.2.   Skābekļa devēja novietojums: …

    3.2.12.2.2.3.   Skābekļa devēja kontroles diapazons (12): …

    3.2.12.2.2.4.   Skābekļa devēja marka: …

    3.2.12.2.2.5.   Identifikācijas daļas numurs: …

    3.2.12.2.3.   Gaisa iesmidzināšana: jā/nē (9)

    3.2.12.2.3.1.   Tips (gaisa impulss, gaisa sūknis utt.): …

    3.2.12.2.4.   Izplūdes gāzu recirkulācija (EGR): ir/nav (9)

    3.2.12.2.4.1.   Raksturlielumi (plūsmas ātrums utt.): …

    3.2.12.2.4.2.   Ūdens dzesēšanas sistēma: ir/nav (9)

    3.2.12.2.5.   Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma: jā/nē (9)

    3.2.12.2.5.1.   Pilnīgs sīks ierīču un to iestatījumu apraksts: …

    3.2.12.2.5.2.   Iztvaikošanas kontroles sistēmas rasējums: …

    3.2.12.2.5.3.   Oglekļa kārbas rasējums: …

    3.2.12.2.5.4.   Sausās kokogles masa: … g

    3.2.12.2.5.5.   Degvielas tvertnes shematisks attels, norādot ietilpību un materiālu: …

    3.2.12.2.5.6.   Starp tvertni un izplūdes sistēmu novietotā siltuma ekrāna rasējums: …

    3.2.12.2.6.   Cieto daļiņu uztvērējs: ir/nav (9)

    3.2.12.2.6.1.   Cieto daļiņu uztvērēja izmēri un forma (tilpums):

    3.2.12.2.6.2.   Cieto daļiņu uztvērēja tips un konstrukcija: …

    3.2.12.2.6.3.   Cieto daļiņu uztvērēja atrašanās vieta (atskaites attālumi izplūdes sistēmā): …

    3.2.12.2.6.4.   Reģenerācijas sistēma/metode. Apraksts un/vai rasējums: …

    3.2.12.2.6.4.1.   I tipa darbības ciklu skaits vai ekvivalenta motora testa izmēģinājuma stenda cikli starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem apstākļos, kas ekvivalenti I tipa testam (“D” attālums 13. pielikuma 1. attēlā): …

    3.2.12.2.6.4.2.   Apraksts metodei, kuru izmanto, lai noteiktu ciklu skaitu starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem: …

    3.2.12.2.6.4.3.   Parametri, ko izmanto lādēšanas līmeņa noteikšanai, kas nepieciešams, pirms rodas reģenerācija (t. i., temperatūra, spiediens utt.): …

    3.2.12.2.6.4.4.   Metode, ko izmanto sistēmas lādēšanai 13. pielikuma 3.1. punktā aprakstītajā testa procedūrā: …

    3.2.12.2.6.5.   Cieto daļiņu uztvērēja marka: …

    3.2.12.2.6.6.   Identifikācijas daļas numurs: …

    3.2.12.2.7.   Iebūvēta diagnostikas (OBD) sistēma: jā/nē (9)

    3.2.12.2.7.1.   Nepareizas darbības indikatora (MI) apraksts un/vai rasējums: …

    3.2.12.2.7.2.   OBD sistēmas kontrolēto sastāvdaļu saraksts un mērķis: …

    3.2.12.2.7.3.   Šādu elementu rakstisks apraksts (vispārējās darbības principi): …

    3.2.12.2.7.3.1.   Dzirksteļaizdedzes motoriem

    3.2.12.2.7.3.1.1.   Katalizatora kontrole: …

    3.2.12.2.7.3.1.2.   Aizdedzes izlaidumu noteikšana: …

    3.2.12.2.7.3.1.3.   Skābekļa devēja kontrole: …

    3.2.12.2.7.3.1.4.   Citi OBD sistēmas uzraudzīti komponenti: …

    3.2.12.2.7.3.2.   Kompresijas aizdedzes motoriem

    3.2.12.2.7.3.2.1.   Katalizatora kontrole: …

    3.2.12.2.7.3.2.2.   Cieto daļiņu uztvērēja uzraudzība: …

    3.2.12.2.7.3.2.3.   Elektroniskās degvielas padeves sistēmas uzraudzība: …

    3.2.12.2.7.3.2.4.   Citi OBD sistēmas uzraudzīti komponenti: …

    3.2.12.2.7.4.   Nepareizas darbības indikatora (MI) ieslēgšanas kritēriji (noteikts braukšanas ciklu skaits vai statistiskā metode): …

    3.2.12.2.7.5.   Visu izmantoto OBD izvades kodu un formātu saraksts (ar paskaidrojumu katram kodam un formātam): …

    3.2.12.2.7.6.   Šāda papildu informācija transportlīdzekļa izgatavotājam, lai atvieglinātu savietojamu OBD rezerves daļu vai diagnostikas instrumentu un testa aprīkojuma ražošanu, ja vien šāda informācija nav intelektuālo īpašumtiesību objekts vai īpaša izgatavotāja vai OEM piegādātāju zinātība (know-how):

    3.2.12.2.7.6.1.   transportlīdzekļa sākotnējai tipa apstiprināšanai izmantoto iepriekšējas sagatavošanas ciklu veida apraksts un skaits;

    3.2.12.2.7.6.2.   tā OBD demonstrācijas cikla tipa apraksts, kas izmantots transportlīdzekļa sākotnējai tipa apstiprināšanai attiecībā uz OBD sistēmas uzraudzītu sastāvdaļu;

    3.2.12.2.7.6.3.   aptverošs dokuments, kurā aprakstīti visi devēja kontrolētie komponenti un stratēģija attiecībā uz to, kā tiek noteiktas kļūdas un ieslēdzas nepareizas darbības indikatori (noteikts braukšanas ciklu skaits vai statistiskā metode), ietverot sarakstu ar attiecīgajiem sekundārajiem devēja kontrolētajiem parametriem katram OBD sistēmas uzraudzītajam komponentam. Saraksts ar visiem izmantotajiem OBD izvades kodiem un to formātu (katru paskaidrojot) saistībā ar atsevišķām ar emisiju saistītām piedziņas sistēmas sastāvdaļām un atsevišķām ar emisiju nesaistītām sastāvdaļām, ja konkrētās sastāvdaļas uzraudzības rezultātā var ieslēgties nepareizas darbības indikators. Jo īpaši jāsniedz aptverošs skaidrojums informācijai, kas sniegta $05 režīma testā ID $21 līdz FF un informācijai, kas sniegta $06 režīmā. Ja transportlīdzekļa tips izmanto komunikācijas saiti saskaņā ar ISO 15765-4 “Ceļu transportlīdzeklis, kontrollera apgabala tīkla (CAN) diagnostika – 4. daļa: prasības sistēmām, kas saistītas ar emisiju”, jāsniedz aptverošs skaidrojums informācijai, kas sniegta $06 režīma testā ID $00 līdz FF par katru atbalstīto OBD monitora ID.

    3.2.12.2.7.6.4.   Šajā punktā prasīto informāciju var sniegt, piemēram, šādi aizpildot tabulu, kas pievienota šim pielikumam:

    Sastāvdaļa

    Kļūdas kods

    Uzraudzības stratēģija

    Kļūdas noteikšanas kritēriji

    MI aktivēšanas kritēriji

    Sekundārie parametri

    Sagatavošana

    Demonstrācijas tests

    Katalizators

    P0420

    Skābekļa 1. un 2. devēja signāli

    Starpība starp 1. un 2. devēja signālu

    3. cikls

    Motora apgriezienu skaits, motora slodze, A/F režīms, katalizatora temperatūra

    Divi I tipa cikli

    I tips

    3.2.12.2.8.   Citas sistēmas (apraksts un darbība): …

    3.2.13.   Absorbcijas koeficienta simbola novietojums (tikai kompresijas aizdedzes motoriem): …

    3.2.14.   Detalizēta informācija par jebkādām ierīcēm, kuras ir konstruētas, lai ietekmētu degvielas patēriņu (ja tā nav ietverta citos punktos):

    3.2.15.   Sašķidrinātās naftas gāzes padeves sistēma: jā/nē (9)

    3.2.15.1.   Apstiprinājuma numurs (saskaņā ar Noteikumiem Nr. 67): …

    3.2.15.2.   Elektroniska motora vadības kontrolierīce sašķidrinātas naftas gāzes padevei

    3.2.15.2.1.   Marka(-as): …

    3.2.15.2.2.   Tips(-i): …

    3.2.15.2.3.   Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisiju: …

    3.2.15.3.   Papildu dokumentācija: …

    3.2.15.3.1.   Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz sašķidrināto naftas gāzi un otrādi: …

    3.2.15.3.2.   Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, vakuuma savienojumi, spiediena izlīdzināšanas caurules utt.):

    3.2.15.3.3.   Simbola attēls: …

    3.2.16.   Dabasgāzes degvielas sistēma: jā/nē (9)

    3.2.16.1.   Apstiprinājuma numurs (saskaņā ar Noteikumiem Nr. 110): …

    3.2.16.2.   Elektroniska motora vadības kontrolierīce dabasgāzes padevei:

    3.2.16.2.1.   Marka(-as): …

    3.2.16.2.2.   Tips(-i): …

    3.2.16.2.3.   Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisiju: …

    3.2.16.3.   Papildu dokumentācija: …

    3.2.16.3.1.   Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz dabasgāzi un otrādi: …

    3.2.16.3.2.   Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, vakuuma savienojumi, spiediena izlīdzināšanas šļūtenes utt.): …

    3.2.16.3.3.   Simbola attēls: …

    3.4.   Dzinēji vai motoru kombinācijas

    3.4.1.   Hibrīda elektrotransportlīdzeklis: jā/nē (9)

    3.4.2.   Hibrīda elektrotransportlīdzekļa kategorija:

    uzlāde ārpus transportlīdzekļa / nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa (9)

    3.4.3.   Darbības režīma pārslēgs: ir/nav (9)

    3.4.3.1.   Iespējamie izvēles režīmi

    3.4.3.1.1.   Pilnībā elektrisks: jā/nē (9)

    3.4.3.1.2.   Patērē tikai degvielu: jā/nē (9)

    3.4.3.1.3.   Hibrīda režīmi: jā/nē (9)

    (ja jā, īss apraksts: …)

    3.4.4.   Enerģijas akumulēšanas ierīces raksturojums: (akumulators, kondensators, spararats/ģenerators)

    3.4.4.1.   Marka(-as): …

    3.4.4.2.   Tips(-i): …

    3.4.4.3.   Identifikācijas numurs: …

    3.4.4.4.   Elektroķīmiskā elementa veids: …

    3.4.4.5.   Enerģija: … (akumulatoram: spriegums un jauda Ah 2 st.; kondensatoram: J, …)

    3.4.4.6.   Uzlādes ierīce: iebūvēta/ārēja/nav (9)

    3.4.5.   Elektriskie mehānismi (raksturot katru elektrisko mehānismu atsevišķi)

    3.4.5.1.   Marka: …

    3.4.5.2.   Tips: …

    3.4.5.3.   Galvenais lietošanas veids: vilces elektromotors/ģenerators (9)

    3.4.5.3.1.   Ja lieto kā vilces motoru: viens motors / vairāki motori (9) (skaits): …

    3.4.5.4.   Maksimālā jauda: … kW

    3.4.5.5.   Darbības princips: …

    3.4.5.5.1.   Līdzstrāva/maiņstrāva/fāžu skaits: …

    3.4.5.5.2.   Atsevišķs/virknes/jauktais slēgums (9)

    3.4.5.5.3.   Sinhrons/asinhrons (9)

    3.4.6.   Vadības ierīce

    3.4.6.1.   Marka: …

    3.4.6.2.   Tips: …

    3.4.6.3.   Identifikācijas numurs: …

    3.4.7.   Jaudas regulators

    3.4.7.1.   Marka: …

    3.4.7.2.   Tips: …

    3.4.7.3.   Identifikācijas numurs: …

    3.4.8.   Transportlīdzekļa elektriskais diapazons … km (saskaņā ar Noteikumu Nr. 101 7. pielikumu): …

    3.4.9.   Izgatavotāja ieteikums sagatavošanai:

    3.6.   Izgatavotāja atļautās temperatūras

    3.6.1.   Dzeses sistēma

    3.6.1.1.   Dzesēšana ar šķidrumu

    3.6.1.1.1.   Maksimālā temperatūra pie izplūdes: … K

    3.6.1.2.   Gaisa dzese

    3.6.1.2.1.   Atskaites punkts:

    3.6.1.2.2.   Maksimālā temperatūra pie atskaites punkta: … K

    3.6.2.   Ieplūdes starpdzesētāja maksimālā izplūdes temperatūra: … K

    3.6.3.   Maksimālā izplūdes gāzes temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem): … K

    3.6.4.   Degvielas temperatūra

    3.6.4.1.   Minimālā: … K

    3.6.4.2.   Maksimālā: … K

    3.6.5.   Smērvielas temperatūra

    3.6.5.1.   Minimālā: … K

    3.6.5.2.   Maksimālā: … K

    3.8.   Eļļošanas sistēma

    3.8.1.   Sistēmas apraksts

    3.8.1.1.   Eļļas rezervuāra novietojums: …

    3.8.1.2.   Padeves sistēma (sūknis / iesmidzināšana ieplūdē / sajaukšana ar degvielu u. c.) (9)

    3.8.2.   Smērvielu sūknis

    3.8.2.1.   Marka(-as): …

    3.8.2.2.   Tips(-i): …

    3.8.3.   Maisījums ar degvielu

    3.8.3.1.   Procentuālā attiecība: …

    3.8.4.   Eļļas dzesētājs: jā/nē (9)

    3.8.4.1.   Rasējums(-i): … vai

    3.8.4.1.1.   Marka(-as): …

    3.8.4.1.2.   Tips(-i): …

    4.   Transmisija (14)

    4.3.   Motora spararata inerces moments: …

    4.3.1.   Papildu inerces moments, kad pārnesumi ir izslēgti: …

    4.4.   Sajūgs (tips): …

    4.4.1.   Maksimālā griezes momenta pārveidošana: …

    4.5.   Pārnesumkārba: …

    4.5.1.   Tips (manuāla/automātiska/PRT (pastāvīgi regulējama transmisija)) (9)

    4.6.   Pārnesumskaitļi: …

    Indekss

    Iekšējie pārnesumskaitļi (motora un izejošās vārpstas apgriezienu attiecība)

    Galvenā pārvada pārnesumskaitlis (pārnesumu kārbas izejošās vārpstas un dzenošo riteņu apgriezienu attiecība)

    Kopējie pārnesumskaitļi

    Maksimums PRT (15)

     

     

     

    1

     

     

     

    2

     

     

     

    3

     

     

     

    4, 5, citi

     

     

     

    Minimums PRT (15)

     

     

     

    Reverss

     

     

     

    6.   Balstiekārta

    6.6.   Riepas un riteņi

    6.6.1.   Riepu/riteņu kombinācija(-as):

    a)

    visām iespējamajām riepām norāda izmēru, kravnesības indeksu, ātruma kategorijas simbolu;

    b)

    Z kategorijas riepām, ar ko paredzēts aprīkot transportlīdzekļus ar maksimālo ātrumu virs 300 km/h, norādīt līdzvērtīgu informāciju; riteņiem norādīt loka izmēru(-us) un iznesumu(-us).

    6.6.1.1.   Asis

    6.6.1.1.1.   1. ass: …

    6.6.1.1.2.   2. ass: …

    6.6.1.1.3.   3. ass: …

    6.6.1.1.4.   4. ass: … utt.

    6.6.2.   Rites virsmas lielākais un mazākais rādiuss (16): …

    6.6.2.1.   Asis

    6.6.2.1.1.   1. ass: …

    6.6.2.1.2.   2. ass: …

    6.6.2.1.3.   3. ass: …

    6.6.2.1.4.   4. ass: … utt.

    6.6.3.   Izgatavotāja noteiktais spiediens riepās: … kPa

    9.   Virsbūve

    9.1.   Virsbūves tips (2): …

    9.10.3.   Sēdvietas

    9.10.3.1.   Skaits: …


    (1)  Ja tipa identifikācijā ir zīmes, kuras neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

    (2)  Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumu).

    (3)  Ja viens transportlīdzekļa variants ir ar parastu kabīni, bet otrs aprīkots ar kabīni, kurā paredzētas guļamvietas, norāda abu kabīņu masu un gabarītus.

    (4)  Uzskata, ka vadītāja un attiecīgā gadījumā apkalpes locekļa svars ir 75 kg (68 kg cilvēka svars un 7 kg bagāžas svars saskaņā ar ISO standartu 2416–1992), degvielas tvertne ir piepildīta 90 % apmērā un citas sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot izlietotā ūdens), – attiecīgi 100 % apmērā no izgatavotāja norādītā tilpuma.

    (5)  Piekabēm vai puspiekabēm un transportlīdzekļiem, kam pievienotas piekabes vai puspiekabes, kuras rada lielu vertikālu slodzi uz jūgierīci vai seglierīci, šo slodzi, izdalītu ar gravitācijas standartpaātrinājumu, iekļauj maksimālajā tehniski pieļaujamā masā.

    (6)  Norādīt katra varianta maksimālo un minimālo vērtību.

    (7)  Par nestandarta dzinējiem un sistēmām izgatavotājs sniedz sīkāku informāciju, kas līdzvērtīga šeit norādītajai.

    (8)  Transportlīdzekļus var darbināt gan ar benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet, ja benzīna sistēma ir ierīkota tikai avārijas situācijām vai tikai motora iedarbināšanai un benzīna tvertnē neietilpst vairāk kā 15 litri benzīna, testa nolūkā tos uzskata par transportlīdzekļiem, kurus darbina vienīgi ar gāzdegvielu.

    (9)  Nevajadzīgo svītrot.

    (10)  Šo vērtību noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.

    (11)  Šo vērtību aprēķina ar π = 3,1416 un noapaļo uz leju līdz tuvākajam cm3.

    (12)  Norādīt pielaidi.

    (13)  Nosaka saskaņā ar Noteikumu Nr. 85 prasībām.

    (14)  Norādītie dati jāsniedz par visiem piedāvātajiem variantiem.

    (15)  PRT – pastāvīgi regulējama transmisija.

    (16)  Norādīt vienu vai otru.

    Papildinājums

    Informācija par testa apstākļiem

    1.   Aizdedzes sveces

    1.1.   Marka: …

    1.2.   Tips: …

    1.3.   Dzirksteļspraugas iestatījums: …

    2.   Aizdedzes spole

    2.1.   Marka: …

    2.2.   Tips: …

    3.   Izmantotā smērviela

    3.1.   Marka: …

    3.2.   Tips (norādīt eļļas īpatsvaru smērvielas un degvielas maisījumā): …

    4.   Dinamometra slodzes iestatījuma informācija (informāciju atkārto katram dinamometra testam)

    4.1.   Transportlīdzekļa virsbūves tips (variants/versija): …

    4.2.   Pārnesumkārbas tips (manuālā/automātiskā/PRT): …

    4.3.   Fiksēta slodzes grafika dinamometra iestatījuma informācija (ja izmanto): …

    4.3.1.   Izmantota alternatīva dinamometra slodzes iestatījuma metode (jā/nē): …

    4.3.2.   Inerces masa (kg): …

    4.3.3.   Faktiskā jauda, ko absorbē pie 80 km/h, t. sk., transportlīdzekļa braukšanas zaudējumi saskaņā ar dinamometru (kW): …

    4.3.4.   Faktiskā jauda, ko absorbē pie 50 km/h, t. sk., transportlīdzekļa braukšanas zaudējumi saskaņā ar dinamometru (kW): …

    4.4.   Regulējama slodzes grafika dinamometra iestatījuma informācija (ja izmanto): …

    4.4.1.   Ātruma samazināšanas informācija no testa ceļa: …

    4.4.2.   Riepu marka un tips: …

    4.4.3.   Riepu izmēri (priekšējo/aizmugures): …

    4.4.4.   Riepu spiediens (priekšējo/aizmugures) (kPa): …

    4.4.5.   Transportlīdzekļa testa masa ar vadītāju (kg): …

    4.4.6.   Ātruma samazināšanas informācija no ceļa (ja tādu izmanto)

    V (km/h)

    V2 (km/h)

    V1 (km/h)

    Vidējais koriģētais ātruma samazināšanas laiks (s)

    120

     

     

     

    100

     

     

     

    80

     

     

     

    60

     

     

     

    40

     

     

     

    20

     

     

     

    4.4.7.   Vidējā koriģētā jauda uz ceļa (ja tādu izmanto)

    V (km/h)

    Koriģ. CP (kW)

    120

     

    100

     

    80

     

    60

     

    40

     

    20

     


    2. PIELIKUMS

    PAZIŅOJUMS

    (maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

    Image

    Image

    Papildpielikums

    paziņojumam par tipa apstiprināšanu Nr. … saistībā ar transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju no motora saskaņā ar 06. grozījumu sēriju Noteikumos Nr. 83

    1.   PAPILDINFORMĀCIJA

    1.1.   Braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa: …

    1.2.   Transportlīdzekļa atskaites masa: …

    1.3.   Transportlīdzekļa maksimālā masa: …

    1.4.   Sēdvietu skaits (t. sk. vadītāja sēdvieta): …

    1.6.   Virsbūves tips:

    1.6.1.   Attiecībā uz M1, M2: sedans / hečbeks / universālis / kupeja / kabriolets / plašlietojuma vieglais automobilis (1)

    1.6.2.   Attiecībā uz N1, N2: kravas automobilis, autofurgons (1)

    1.7.   Piedziņa: priekšējā, aizmugures, 4 × 4 (1)

    1.8.   Pilnīgi elektrisks transportlīdzeklis: jā/nē (1)

    1.9.   Hibrīda elektrotransportlīdzeklis: jā/nē (1)

    1.9.1.   Hibrīda elektrotransportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa (OVC) / nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa (NOVC) (1)

    1.9.2.   Darbības režīma pārslēgs: ir/nav (1)

    1.10.   Motora identifikācija: …

    1.10.1.   Motora darba tilpums: …

    1.10.2.   Degvielas padeves sistēma: tiešā iesmidzināšana / netiešā iesmidzināšana (1)

    1.10.3.   Izgatavotāja noteiktā degviela: …

    1.10.4.   Maksimālā jauda: … kW ar … min–1

    1.10.5.   Turbopūte: jā/nē (1)

    1.10.6.   Aizdedzes sistēma: dzirksteļaizdedze / kompresijas aizdedze (1)

    1.11.   Spēka piedziņas bloks (pilnībā elektriskam transportlīdzeklim vai hibrīda elektrotransportlīdzeklim) (1)

    1.11.1.   Maksimālā lietderīgā jauda: … kW pie … līdz … min–1

    1.11.2.   Maksimālā jauda 30 minūtes: … kW

    1.12.   Vilces akumulators (elektrotransportlīdzeklim vai hibrīda elektrotransportlīdzeklim)

    1.12.1.   Nominālais spriegums: … V

    1.12.2.   Jauda (2 h): … Ah

    1.13.   Transmisija

    1.13.1.   Manuāla vai automātiska, vai pastāvīgi regulējama transmisija (1)  (2): …

    1.13.2.   Pārnesumskaitļi: …

    1.13.3.   Kopējais pārnesumskaitlis (t. sk. riepu ripošanas perimetrs slodzes apstākļos): ātrums uz ceļa pie 1 000 min– 1 (km/h)

    Pirmais pārnesums: … Sestais pārnesums: …

    Otrais pārnesums: … Septītais pārnesums: …

    Trešais pārnesums: … Astotais pārnesums: …

    Ceturtais pārnesums: … Paātrinošais pārnesums: …

    Piektais pārnesums: …

    1.13.4.   Galvenā pārvada pārnesumskaitlis: …

    1.14.   Riepas: …

    1.14.1.   Tips: …

    1.14.2.   Izmēri: …

    1.14.3.   Ripošanas perimetrs slodzes apstākļos: …

    1.14.4.   I tipa testam izmantojamo riepu ripošanas perimetrs

    2.   TESTA REZULTĀTI

    2.1.   Izpūtēja emisijas testa rezultāti: …

    Emisiju klasifikācija: 06. grozījumu sērija

    Tipa apstiprinājuma numurs, ja nav cilts transportlīdzeklis (1):

    I tipa rezultāts

    Tests

    CO

    (mg/km)

    THC

    (mg/km)

    NMHC

    (mg/km)

    NOx

    (mg/km)

    THC + NOx

    (mg/km)

    Cietās daļiņas

    (mg/km)

    Daļiņas

    (#/km)

    Mērījums (3)  (6)

    1

     

     

     

     

     

     

     

    2

     

     

     

     

     

     

     

    3

     

     

     

     

     

     

     

    Izmērītā vidējā vērtība

    (M) (3)  (6)

     

     

     

     

     

     

     

     

    Ki (3)  (7)

     

     

     

     

     

     (4)

     

     

    Ar Ki aprēķinātā vidējā vērtība

    (M.Ki) (6)

     

     

     

     

     

     (5)

     

     

    DF (3)  (7)

     

     

     

     

     

     

     

     

    Ar Ki un DF aprēķinātā galīgā vidējā vērtība

    (M.Ki.DF) (8)

     

     

     

     

     

     

     

     

    Robežvērtība

     

     

     

     

     

     

     

     

    Motora dzesēšanas ventilatora atrašanās vieta testa laikā

    Apakšējās malas augstums no zemes: … cm

    Ventilatora centra sāniskā pozīcija: … cm

    pa labi / pa kreisi no transportlīdzekļa centra līnijas (1)

    Informācija par reģenerācijas stratēģiju

    D– darbības ciklu skaits starp diviem (2) cikliem, kuros noris reģenerācija: …

    d– darbības ciklu skaits, kas nepieciešams reģenerācijai: …

    II tips: … procenti

    III tips: …

    IV tips: … g/testā

    V tips: ilglaicīguma testa veids – visa transportlīdzekļa tests / nolietošanās tests stendā / neveic (1)

    Nolietošanās koeficients (DF): aprēķināts/piešķirts (1)

    Norādīt vērtības (DF): …

    VI tips:

    VI tips

    CO (mg/km)

    THC (mg/km)

    Izmērītā vērtība

     

     

    2.1.1.   Vienas degvielas gāzes transportlīdzekļiem atkārto tabulu ar visām sašķidrinātās naftas gāzes vai dabasgāzes/biometāna standartgāzēm, norādot, vai rezultāti iegūti mērījumos vai aprēķinos. Divu degvielu gāzes transportlīdzekļiem, kurus paredzēts darbināt vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu: tabulu atkārto degvielai un visām sašķidrinātās naftas gāzes vai dabasgāzes/biometāna standartgāzēm, norādot, vai rezultāti iegūti aprēķinos vai mērījumos, un tabulu atkārto (vienam) galīgajam transportlīdzekļa emisijas rezultātam, transportlīdzeklim darbojoties ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu. Citiem ar divām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem un maināmas degvielas transportlīdzekļiem norāda rezultātus attiecībā uz abām etalondegvielām.

    OBD tests

    2.1.2.   Nepareizas darbības indikatora (MI) apraksts un/vai rasējums: …

    2.1.3.   Visu OBD sistēmas uzraudzīto komponentu saraksts un pielietojums: …

    2.1.4.   Apraksts (vispārēji darbības principi) šādiem elementiem: …

    2.1.4.1.

    Aizdedzes izlaidumu noteikšana (9):…

    2.1.4.2.

    Katalizatora kontrole (9): …

    2.1.4.3.

    Skābekļa devēja kontrole (9): …

    2.1.4.4.

    Citi OBD sistēmas uzraudzīti komponenti (9): …

    2.1.4.5.

    Katalizatora kontrole (10): …

    2.1.4.6.

    Cieto daļiņu uztvērēja uzraudzība (10): …

    2.1.4.7.

    Elektroniskās degvielas padeves pievada kontrole (10): …

    2.1.4.8.

    Citi OBD sistēmas uzraudzīti komponenti: …

    2.1.5.   Nepareizas darbības indikatora ieslēgšanas kritēriji (noteikts braukšanas ciklu skaits vai statistiskā metode): …

    2.1.6.   Visu izmantoto OBD izvades kodu un formātu saraksts (ar paskaidrojumu katram kodam un formātam): …

    2.2.   Emisijas dati, kas nepieciešami tehniskajai apskatei

    Tests

    CO vērtība

    (% tilp.)

    Lambda (11)

    Motora apgriezienu skaits

    (min–1)

    Motora eļļas temperatūra

    (°C)

    Maza apgriezienu skaita brīvgaitas tests

     

    N/A

     

     

    Liela apgriezienu skaita brīvgaitas tests

     

     

     

     

    2.3.   Katalītiskie neitralizatori: jā/nē (1)

    2.3.1.   Oriģinālais katalītiskais neitralizators testēts pēc visām attiecīgajām šo noteikumu prasībām: jā/nē (1)

    2.4.   Dūmainības testa rezultāti (1)  (12): …

    2.4.1.   Ar vienmērīgu apgriezienu skaitu (skatīt tehniskā dienesta testa protokola nr.): …

    2.4.2.   Brīvā paātrinājuma testi

    2.4.2.1.

    Absorbcijas koeficienta izmērītā vērtība: … m–1

    2.4.2.2.

    Koriģētā absorbcijas koeficienta vērtība: … m–1

    2.4.2.3.

    Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta transportlīdzeklī: …

    4.   PIEZĪMES:


    (1)  Lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, ja iespējama vairāk nekā viena atbilde).

    (2)  Transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu norādīt visus attiecīgos tehniskos datus.

    (3)  Vajadzības gadījumā.

    (4)  Neattiecas.

    (5)  Vidējo vērtību aprēķina, saskaitot vidējās vērtības (M.Ki), kas aprēķinātas attiecībā uz THC un NOx.

    (6)  Noapaļo līdz divām zīmēm aiz komata.

    (7)  Noapaļo līdz četrām zīmēm aiz komata.

    (8)  Noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata vairāk nekā robežvērtībai.

    (9)  Kompresijas aizdedzes transportlīdzekļiem.

    (10)  Transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoriem.

    (11)  Lambda formula: skatīt šo noteikumu 5.3.7.3. punktu.

    (12)  Dūmainības mērījumus veic saskaņā ar Noteikumiem Nr. 24.

    1. papildinājums

    Informācija, kas saistīta ar OBD

    Kā norādīts šo noteikumu 1. pielikuma informācijas dokumenta 3.2.12.2.7.6. punktā, informāciju šajā papildinājumā sniedz transportlīdzekļa izgatavotājs, lai varētu ražot ar OBD savietojamas rezerves daļas, diagnostikas instrumentus un testa iekārtas.

    Pēc pieprasījuma ar šo papildinājumu nediskriminējošā veidā iepazīstina visus ieinteresētos sastāvdaļu, diagnostikas instrumentu vai testa iekārtu izgatavotājus.

    1.

    Transportlīdzekļa sākotnējai tipa apstiprināšanai izmantoto iepriekšējas sagatavošanas ciklu veida apraksts un skaits.

    2.

    OBD demonstrācijas cikla tipa apraksts, kas izmantots transportlīdzekļa sākotnējai tipa apstiprināšanai attiecībā uz OBD sistēmas uzraudzītu komponentu.

    3.

    Aptverošs dokuments, kurā aprakstīti visi devēja kontrolētie komponenti un stratēģija attiecībā uz to, kā tiek noteiktas kļūdas un ieslēdzas nepareizas darbības indikatori (noteikts braukšanas ciklu skaits vai statistiskā metode), ietverot sarakstu ar attiecīgajiem sekundārajiem devēja kontrolētajiem parametriem katram OBD sistēmas uzraudzītajam komponentam, kā arī saraksts ar visiem izmantotajiem OBD izvades kodiem un to formātu (katru paskaidrojot) saistībā ar atsevišķiem ar emisiju saistītiem piedziņas sistēmas komponentiem un atsevišķiem ar emisiju nesaistītiem komponentiem, ja konkrētā komponenta uzraudzības rezultātā var ieslēgties nepareizas darbības indikators. Jo īpaši jāsniedz aptverošs skaidrojums informācijai, kas sniegta $05 režīma testā ID $21 līdz FF un informācijai, kas sniegta $06 režīmā. Ja transportlīdzekļa tips izmanto komunikācijas saiti saskaņā ar ISO 15765-4 “Ceļu transportlīdzeklis, kontrollera apgabala tīkla (CAN) diagnostika — 4. daļa: prasības sistēmām, kas saistītas ar emisiju”, jāsniedz aptverošs skaidrojums informācijai, kas sniegta $06 režīma testā ID $00 līdz FF par katru atbalstīto OBD monitora ID.

    Informāciju var sniegt šādi, izmantojot tabulu:

    Sastāvdaļa

    Kļūdas kods

    Uzraudzības stratēģija

    Kļūdas noteikšanas kritēriji

    Nepareizas darbības indikatora ieslēgšanās kritēriji

    Sekundārie parametri

    Sagatavošana

    Demonstrācijas tests

    Katalizators

    P0420

    Skābekļa 1. un 2. devēja signāli

    Starpība starp 1. un 2. devēja signālu

    3. cikls

    Motora apgriezieni, motora slodze, A/F režīms, katalizatora temperatūra

    Divi I tipa cikli

    I tips

    2. papildinājums

    Izgatavotāja sertifikāts par atbilstību OBD ekspluatācijas veiktspējas prasībām

    (Izgatavotājs)

    (Izgatavotāja adrese)

    apstiprina, ka:

    1)

    šā sertifikāta pielikumā uzskaitītie transportlīdzekļu tipi atbilst šo noteikumu 11. pielikuma 1. papildinājuma 7. punkta noteikumiem par OBD sistēmas ekspluatācijas veiktspēju visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos;

    2)

    plāns(-i), kurā aprakstīti detalizēti tehniskie kritēriji katra rādītāja skaitītāja un saucēja palielināšanai, ir pievienots šim sertifikātam un ir pareizs(-i) un pilnīgs(-i) attiecībā uz visu tipu transportlīdzekļiem, uz kuriem šis sertifikāts attiecas.

    …, …

    (Vieta)

    (Datums)

    (Izgatavotāja pārstāvja paraksts)

    Pielikumā:

    a)

    to transportlīdzekļu tipu saraksts, uz kuriem attiecas šis sertifikāts;

    b)

    plāns(-i), kurā aprakstīti detalizēti tehniskie kritēriji katra rādītāja skaitītāja un saucēja palielināšanai, kā arī plāns(-i) skaitītāju, saucēju un kopsaucēja izslēgšanai.


    3. PIELIKUMS

    APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

    Apstiprinājuma marķējumā, ko izdod un piestiprina transportlīdzeklim saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu, tipa apstiprinājuma numuram pievieno burtu, kuru piešķir saskaņā ar šā pielikuma 1. tabulu un kurš norāda transportlīdzekļa kategoriju un klasi, uz ko apstiprinājums attiecas.

    Šajā pielikumā norādīts šā marķējuma izskats un sniegti piemēri attiecībā uz tā sastāvu.

    Turpmākajā shematiskajā zīmējumā attēlots marķējuma vispārējais izkārtojums, proporcijas un saturs. Tiek parādīta ciparu un burta nozīme, un ir norādīti avoti, kā noteikt attiecīgās alternatīvas katram apstiprinājuma gadījumam.

    Image

    Turpmāk sniegts praktisks marķējuma sastāva piemērs, no kā marķējumam jāsastāv.

    Image

    Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināta transportlīdzeklim saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Apvienotajā Karalistē (E11) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 83 ar apstiprinājuma numuru 2439. Šis marķējums norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu prasībām pēc tam, kad tajos iekļauta 06. grozījumu sērija. Burts J norāda, ka transportlīdzeklis pieder pie M vai N1,I kategorijas.

    1.   tabula

    Burti, ar ko apzīmē degvielu, motoru un transportlīdzekļa kategoriju

    Burts

    Transportlīdzekļa kategorija un klase

    Motora tips

    J

    M, N1 I klase

    PI

    CI

    K

    M1, kas paredzēts īpašām sociālajām vajadzībām

    (izņemot M1G)

    CI

    L

    N1 II klase

    PI

    CI

    M

    N1 III klase, N2

    PI

    CI


    4.a PIELIKUMS

    I   TIPA TESTS

    (izplūdes emisijas pārbaude pēc aukstās iedarbināšanas)

    1.   PIEMĒROJAMĪBA

    Ar šo pielikumu tiek aizstāts agrākais 4. pielikums.

    2.   IEVADS

    Šajā pielikumā aprakstīta procedūra I tipa testam, kas definēts šo noteikumu 5.3.1. punktā. Ja izmantojamā etalondegviela ir sašķidrinātā naftas gāze vai dabasgāze/biometāns, papildus piemēro 12. pielikuma prasības.

    3.   TESTA APSTĀKĻI

    3.1.   Apkārtējās vides apstākļi

    3.1.1.   Testa laikā temperatūrai testa telpā jābūt starp 293 K un 303 K (20 °C un 30 °C). Absolūtajam gaisa mitrumam (H) testa telpā vai motora ieplūdes gaisa mitrumam ir jābūt šādam:

    5,5 ≤ H ≤ 12,2 (g H2O/kg sausa gaisa)

    Izmēra absolūto gaisa mitrumu (H).

    Mēra šādas temperatūras:

     

    gaiss testa telpā;

     

    atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas temperatūra, kā noteikts attiecībā uz emisijas mērīšanas sistēmām, kuras definētas šā pielikuma 2.–5. papildinājumā.

    Izmēra atmosfēras spiedienu.

    3.2.   Testa transportlīdzeklis

    3.2.1.   Testa transportlīdzekli piegādā labā mehāniskā stāvoklī. Tas ir iebraukts un pirms testa nobraucis vismaz 3 000 km.

    3.2.2.   Izpūtējam nedrīkst būt nekādu noplūžu, kā rezultātā samazinātos savāktās gāzes daudzums, kuram jābūt tādam pašam, kā tam, kas izplūst no motora.

    3.2.3.   Var pārbaudīt, vai ieplūdes sistēma ir noslēgta, lai nodrošinātu, ka karburatoru neietekmē nejauša gaisa ieplūde.

    3.2.4.   Motora un transportlīdzekļa vadības iestatījumiem jābūt saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem. Šo prasību piemēro arī, jo īpaši, brīvgaitas iestatījumiem (griešanās ātrums un oglekļa monoksīda saturs izplūdes gāzēs), aukstās iedarbināšanas ierīcei un izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmai.

    3.2.5.   Testa transportlīdzekli vai ekvivalentu transportlīdzekli, ja nepieciešams, aprīko ar ierīci, kas ļauj mērīt šasijas dinamometra iestatīšanai nepieciešamos raksturīgos parametrus saskaņā ar šā pielikuma 5. punktu.

    3.2.6.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests var pārliecināties, ka transportlīdzekļa veiktspēja atbilst izgatavotāja norādītajam, ka to var izmantot parastai braukšanai un, jo īpaši, ka to var iedarbināt gan tad, kad motors ir auksts, gan tad, kad motors ir karsts.

    3.3.   Testa degviela

    3.3.1.   Testam izmanto atbilstošu etalondegvielu, kā noteikts šo noteikumu 10. pielikumā.

    3.3.2.   Transportlīdzekļus, kuri darbināmi vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, saskaņā ar 12. pielikumu testē ar attiecīgo(-ajām) etalondegvielu(-ām), kā noteikts 10.a pielikumā.

    3.4.   Transportlīdzekļa uzstādīšana

    3.4.1.   Transportlīdzeklim testa laikā ir jāatrodas iespējami horizontāli, lai izvairītos no degvielas neparastas izkliedēšanās.

    3.4.2.   Pār transportlīdzekli pūš gaisu ar mainīgu ātrumu. Ventilatora ātrumam ir jābūt diapazonā no 10 km/h līdz vismaz 50 km/h vai no 10 km/h līdz vismaz izmantotā testa cikla maksimālajam ātrumam. Gaisa lineārajam ātrumam pie ventilatora atveres jābūt ± 5 km/h diapazonā no attiecīgā ruļļa ātruma 10 km/h līdz 50 km/h robežās. Pie ātruma virs 50 km/h gaisa lineārajam ātrumam jābūt ± 10 km/h diapazonā no attiecīgā ruļļa ātruma. Gaisa ātrums var būt vienāds ar nulli, ja ruļļa ātrums ir mazāks par 10 km/h.

    Minēto gaisa ātrumu nosaka kā vidējo vērtību no vairākiem mērīšanas punktiem, kuri:

    a)

    ja izmanto ventilatorus ar taisnlenķa izeju, atrodas katra taisnstūra centrā, sadalot visu ventilatora atveri deviņos laukumos (sadalot ventilatora atveres horizonālo un vertikālo plakni trijās vienādās daļās);

    b)

    ja izmanto ventilatorus ar apaļu izeju, izejas laukumu sadala astoņās vienādās daļās ar vertikālām, horizontālām un 45° līnijām. Mērījumu punkti atrodas uz katras daļas centra līnijas–rādiusa (22,5°) divu trešdaļu attālumā no centra (kā parādīts turpmākajā diagrammā).

    Image

    Šos mērījumus veic, kad ventilatora priekšā nav transportlīdzekļa vai citu šķēršļu.

    Ierīcei, ko lieto gaisa lineārā ātruma mērīšanai, jāatrodas starp 0 un 20 cm no ventilatora atveres.

    Izvēlētajam ventilatoram ir jābūt šādām īpašībām:

    a)

    platība/laukums: vismaz 0,2 m2;

    b)

    apakšējās malas augstums no zemes: apmēram 0,2 m;

    c)

    attālums no transportlīdzekļa priekšgala: apmēram 0,3 m.

    Alternatīvi ventilatoru noregulē ar vismaz 6 m/s (21,6 km/h) lielu gaisa plūsmas ātrumu.

    Dzesēšanas ventilatora augstumu un sānu pozīciju vajadzības gadījumā var mainīt.

    4.   TESTA APRĪKOJUMS

    4.1.   Šasijas dinamometrs

    Prasības šasijas dinamometram ir noteiktas 1. papildinājumā.

    4.2.   Izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēma

    Prasības izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēmai ir noteiktas 2. papildinājumā.

    4.3.   Gāzveida emisiju paraugu ņemšana un analīze

    Prasības gāzveida emisiju paraugu ņemšanai un analīzei ir noteiktas 3. papildinājumā.

    4.4.   Cieto daļiņu (PM) masas emisijas mērīšanas iekārtas

    Prasības cieto daļiņu masas paraugu ņemšanai un mērīšanai ir noteiktas 4. papildinājumā.

    4.5.   Daļiņu skaita emisijas mērīšanas iekārtas

    Prasības daļiņu skaita paraugu ņemšanai un mērīšanai ir noteiktas 5. papildinājumā.

    4.6.   Testa telpas vispārējais aprīkojums

    Ar precizitāti ± 1,5 K mēra šādas temperatūras:

    a)

    gaiss testa telpā;

    b)

    motora ieplūdes gaiss;

    c)

    atšķaidīšanas sistēmas un paraugu ņemšanas sistēmas temperatūra, kā noteikts attiecībā uz emisijas mērīšanas sistēmām, kuras definētas šā pielikuma 2.–5. papildinājumā.

    Atmosfēras spiedienam jābūt izmērāmam ar ± 0,1 kPa precizitāti.

    Absolūtajam mitrumam (H) jābūt izmērāmam ar ± 5 % precizitāti.

    5.   TRANSPORTLĪDZEKĻA CEĻA SLODZES NOTEIKŠANA

    5.1.   Testa procedūra

    Testa procedūra transportlīdzekļa ceļa slodzes mērīšanai ir aprakstīta 7. papildinājumā.

    Šīs procedūra nav jāveic, ja šasijas dinamometra slodzi uzstāda atbilstīgi transportlīdzekļa atskaites masai.

    6.   EMISIJAS TESTA PROCEDŪRA

    6.1.   Testēšanas cikls

    Darbības cikls, kas sastāv no pirmās daļas (pilsētas cikls) un otrās daļas (ārpilsētas cikls), ir parādīts 1. attēlā. Pilna testa laikā parasto pilsētas ciklu izpilda četras reizes, un tad seko otrā daļa.

    6.1.1.   Parastais pilsētas cikls

    Testēšanas cikla pirmajā daļā ietilpst četri parastie pilsētas cikli, kā definēts 1. tabulā, parādīts 2. attēlā un apkopots turpmāk.

     

    Sadalījums pa fāzēm:

     

    Laiks (s)

    %

    Brīvgaita

    60

    30,8

    35,4

    Ātruma samazināšana, sajūgs izspiests

    9

    4,6

    Pārnesuma pārslēgšana

    8

    4,1

    Paātrinājumi

    36

    18,5

    Vienmērīga ātruma periodi

    57

    29,2

    Ātruma samazināšanas

    25

    12,8

    Kopā

    195

    100

     

    Sadalījums pēc pārnesuma lietojuma:

     

    Laiks (s)

    %

    Brīvgaita

    60

    30,8

    35,4

    Ātruma samazināšana, sajūgs izspiests

    9

    4,6

    Pārnesuma pārslēgšana

    8

    4,1

    Pirmais pārnesums

    24

    12,3

    Otrais pārnesums

    53

    27,2

    Trešais pārnesums

    41

    21

    Kopā

    195

    100

     

    Vispārēja informācija

    Vidējais ātrums testa laikā

    :

    19 km/h

    Faktiskais norises ilgums

    :

    195 s

    Cikla laikā teorētiski veiktais attālums

    :

    1,013 km

    Četru ciklu attāluma ekvivalents

    :

    4,052 km

    6.1.2.   Ārpilsētas cikls

    Testēšanas cikla otrajā daļā ietilpst ārpilsētas cikls, kā definēts 2. tabulā, parādīts 3. attēlā un apkopots turpmāk.

     

    Sadalījums pa fāzēm:

     

    Laiks (s)

    %

    Brīvgaita

    20

    5

    Ātruma samazināšana, sajūgs izspiests

    20

    5

    Pārnesuma pārslēgšana

    6

    1,5

    Paātrinājumi

    103

    25,8

    Vienmērīga ātruma periodi

    209

    52,2

    Ātruma samazināšanas

    42

    10,5

    Kopā

    400

    100

     

    Sadalījums pēc pārnesuma lietojuma:

     

    Laiks (s)

    %

    Brīvgaita

    20

    5

    Ātruma samazināšana, sajūgs izspiests

    20

    5

    Pārnesuma pārslēgšana

    6

    1,5

    Pirmais pārnesums

    5

    1,3

    Otrais pārnesums

    9

    2,2

    Trešais pārnesums

    8

    2

    Ceturtais pārnesums

    99

    24,8

    Piektais pārnesums

    233

    58,2

    Kopā

    400

    100

     

    Vispārēja informācija

    Vidējais ātrums testa laikā

    :

    62,6 km/h

    Faktiskais norises ilgums

    :

    400 s

    Cikla laikā teorētiski veiktais attālums

    :

    6,955 km

    Maksimālais ātrums

    :

    120 km/h

    Maksimālais paātrinājums

    :

    0,833 m/s2

    Maksimālais ātruma samazinājums

    :

    – 1,389 m/s2

    6.1.3.   Pārnesumkārbas lietošana

    6.1.3.1.   Ja maksimālais ātrums, kuru iespējams sasniegt ar pirmo pārnesumu, ir mazāks nekā 15 km/h, pilsētas braukšanas ciklam (pirmā daļa) izmanto otro, trešo un ceturto pārnesumu un ārpilsētas braukšanas ciklam (otrā daļa) izmanto otro, trešo, ceturto un piekto pārnesumu. Otro, trešo un ceturto pārnesumu var izmantot arī pilsētas braukšanas ciklam (pirmā daļa) un otro, trešo, ceturto un piekto pārnesumu – ārpilsētas braukšanas ciklam (otrā daļa), ja izgatavotāja instrukcijās ieteikts braukšanu uzsākt ar otro pārnesumu līdzenā vietā vai ja pirmais pārnesums ir noteikts kā pārnesums braukšanai bezceļa apstākļos, ļoti lēnai braukšanai vai vilkšanai.

    Transportlīdzekļus, kuri nesasniedz ciklā nepieciešamās paātrinājuma un maksimālā ātruma vērtības, darbina ar pilnīgi nospiestu akselerācijas pedāli, līdz tie vēlreiz sasniedz nepieciešamo darbības līkni. Novirzes no cikla reģistrē testa protokolā.

    Transportlīdzekļus ar pusautomātisko pārnesumkārbu testē, izmantojot pārnesumus, ko parasti izmanto braukšanai, un pārnesuma pārslēdz saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām.

    6.1.3.2.   Transportlīdzekļus ar automātisko pārnesumkārbu testē ar ieslēgtu augstāko pārnesumu (Drive). Akseleratora pedāli izmanto tā, lai iegūtu visvienmērīgāko iespējamo paātrinājumu, ļaujot pārnesumiem pārslēgties parastajā secībā. Turklāt nepiemēro šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktos pārnesumu pārslēgšanas punktus; paātrinājums turpinās visa perioda laikā, un to atspoguļo kā taisnu līniju, kas savieno katra brīvgaitas perioda beigas ar nākamā vienmērīgā ātruma sākuma punktu. Piemēro turpmāk 6.1.3.4. un 6.1.3.5. punktā norādītās pielaides.

    6.1.3.3.   Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar paātrinošo pārnesumu, kuru vadītājs var iedarbināt, testē ar izslēgtu paātrinošo pārnesumu pilsētas braukšanas ciklā (pirmā daļa) un ar iedarbinātu paātrinošo pārnesumu ārpilsētas braukšanas ciklā (otrā daļa).

    6.1.3.4.   Ir pieļaujama pielaide ± 2 km/h starp norādīto ātrumu un teorētisko ātrumu paātrinājuma laikā, vienmērīga ātruma laikā un ātruma samazināšanas laikā, kad tiek izmantotas transportlīdzekļa bremzes. Ja transportlīdzeklis ātrumu straujāk samazina bez bremžu izmantošanas, piemēro tikai turpmākā 6.4.4.3. punkta nosacījumus. Ātruma pielaides, kas pārsniedz norādītās pielaides, ir pieņemamas posmu maiņas laikā, ja šīs pielaides katrā atsevišķajā gadījumā nekad nav ilgākas 0,5 s.

    6.1.3.5.   Laika pielaides ir ± 1 s. Minētās pielaides vienādi piemēro katra pārnesuma maiņas perioda sākumā un beigās pilsētas ciklā (pirmā daļa) un ārpilsētas cikla (otrā daļa) darbībās nr. 3, 5 un 7. Jāatzīmē, ka divu sekunžu pieļaujamais laiks ietver laiku pārnesumu maiņai un, ja nepieciešams, zināmu laiku panākt iekavēto.

    6.2.   Testa sagatavošana

    6.2.1.   Slodzes un inerces iestatījums

    6.2.1.1.   Slodze, ko nosaka ar transportlīdzekļa testu uz ceļa

    Dinamometru iestata tā, ka rotējošo masu kopējā inerce stimulē inerci un citus ceļa slodzes spēkus, kuri darbojas, transportlīdzeklim braucot pa ceļu. Šā pielikuma 5. punktā ir aprakstīts, kā šo slodzi nosaka.

    Dinamometrs ar fiksētu slodzes grafiku: slodzes imitatoru noregulē tā, lai absorbētu jaudu, kas iedarbojas uz dzenošajiem riteņiem pie vienmērīga ātruma 80 km/h, un reģistrē absorbēto jaudu pie 50 km/h.

    Dinamometrs ar regulējamu slodzes grafiku: slodzes imitatoru noregulē tā, lai absorbētu jaudu, kas iedarbojas uz dzenošajiem riteņiem pie vienmērīga ātruma 120, 100, 80, 60, 40 un 20 km/h.

    6.2.1.2.   Slodze, ko nosaka transportlīdzekļa atskaites masa

    Ar izgatavotāja piekrišanu, var izmantot turpmāk izklāstīto metodi.

    Bremzi noregulē tā, lai tā absorbētu slodzi, kas iedarbojas uz dzenošajiem riteņiem pie vienmērīga ātruma 80 km/h, saskaņā ar 3. tabulu.

    Ja atbilstošā ekvivalentā inerce uz dinamometra nav pieejama, izmanto lielāko vērtību, kas ir vistuvāk transportlīdzekļa atskaites masai.

    Transportlīdzekļiem, kas nav vieglie pasažieru automobiļi, ar atskaites masu virs 1 700 kg vai transportlīdzekļiem ar pastāvīgu pilnpiedziņu, 3. tabulā norādītās jaudas vērtības reizina ar koeficientu 1,3.

    6.2.1.3.   Izmantoto metodi un iegūtās vērtības (ekvivalentā inerce – attiecīgais noregulēšanas parametrs) reģistrē testa protokolā.

    6.2.2.   Iepriekšējas testēšanas cikli

    Iepriekšējas testēšanas cikli veicami, ja nepieciešams noteikt, kā vislabāk piemērot akseleratoru un bremžu vadību, lai sasniegtu ciklu, kas pielīdzināms teorētiskajam ciklam tajās robežās, kuras konkrētajam ciklam noteiktas.

    6.2.3.   Riepu spiediens

    Spiedienam riepās jābūt tādam, kā noteicis izgatavotājs, un to izmanto iepriekšējai testēšanai uz ceļa bremžu noregulēšanai. Spiedienu riepās var palielināt līdz pat 50 % virs izgatavotāja ieteiktā iestatījuma divruļļu dinamometra gadījumā. Izmantoto faktisko spiedienu reģistrē testa protokolā.

    6.2.4.   Cieto daļiņu masas fona mērīšana

    Atšķaidīšanas gaisa cieto daļiņu fona līmeni var noteikt, filtrētu atšķaidīšanas gaisu laižot caur cieto daļiņu filtru. To ņem no tā paša punkta, kur cieto daļiņu paraugu. Vienu mērījumu var veikt pirms vai pēc testa. Cieto daļiņu masas mērījumus var koriģēt, atskaitot fona devumu no atšķaidīšanas sistēmas uzrādītajiem datiem. Pieļaujamais fona devums ir ≤ 1 mg/km (vai līdzvērtīga masa filtrā). Ja fons šo līmeni pārsniedz, izmanto konstantu skaitli 1 mg/km (vai līdzvērtīgu masu filtrā). Ja pēc fona devuma atskaitīšanas iegūst negatīvu rezultātu, uzskata, ka cieto daļiņu masas rezultāts ir nulle.

    6.2.5.   Daļiņu fona skaita mērīšana

    Atskaitāmo daļiņu fona skaitu var noteikt, atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemot no punkta pēc daļiņu un ogļūdeņraža filtriem daļiņu skaita mērīšanas sistēmā. Daļiņu skaita fona mērījumu korekcija nav atļauta tipa apstiprinājuma nolūkos, bet to var veikt pēc izgatavotāja pieprasījuma, lai pārliecinātos par ražojumu atbilstību un atbilstību ekspluatācijā, ja norādes liecina, ka tuneļa devums ir ievērojams.

    6.2.6.   Cieto daļiņu masas filtra izvēle

    Gan pilsētas, gan ārpilsētas posmiem kombinētajā ciklā izmanto vienu cieto daļiņu filtru bez rezerves.

    Divus cieto daļiņu filtrus – vienu pilsētas, otru ārpilsētas posmam – var izmantot (bez rezerves) tikai tad, ja citādi būtu sagaidāms, ka spiediena krituma palielinājums visā parauga filtrā starp emisijas testa sākumu un beigām būtu virs 25 kPa.

    6.2.7.   Cieto daļiņu masas filtra sagatavošana

    6.2.7.1.   Cieto daļiņu paraugu ņemšanas filtrus sagatavo (attiecībā uz temperatūru un mitrumu) atvērtā trauciņā, kas bijis aizsargāts pret putekļu iekļūšanu vismaz divas stundas un ne ilgāk kā 80 stundas pirms testa kondicionēta gaisa kamerā. Pēc šīs sagatavošanas nepiesārņotos filtrus nosver un uzglabā līdz to izmantošanai. Ja filtrus neizmanto vienas stundas laikā kopš izņemšanas no svēršanas kameras, tie jāsver atkārtoti.

    6.2.7.2.   Vienas stundas termiņu var aizstāt ar astoņu stundu termiņu, ja ir izpildīts viens vai abi šādi nosacījumi:

    6.2.7.2.1.

    stabilizētais filtrs ir novietots un turēts aizplombētā filtra turētājierīcē, kuras gali ir noslēgti; vai

    6.2.7.2.2.

    stabilizētais filtrs ir novietots aizplombētā filtra turētājierīcē, kas tūlīt pēc tam ir novietota parauga līnijā, kurā nav plūsmas.

    6.2.7.3.   Cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu iedarbina un sagatavo paraugu ņemšanai.

    6.2.8.   Sagatavošanās daļiņu skaita mērīšanai

    6.2.8.1.   Konkrētajām daļiņām piemēroto atšķaidīšanas sistēmu un mērīšanas ierīces iedarbina un sagatavo paraugu ņemšanai.

    6.2.8.2.   Pirms testa(-iem) saskaņā ar 5. papildinājuma 2.3.1. un 2.3.3. punktu pārliecinās par paraugu ņemšanas sistēmas daļiņu skaitītāja un gaistošo daļiņu atdalīšanas elementu pareizu darbību.

     

    Pirms katra testa pārliecinās, ka daļiņu skaitītāja reakcija ir gandrīz nulle, un katru dienu pārbauda ar lielu daļiņu koncentrāciju, izmantojot apkārtējo gaisu.

     

    Ja pie ieplūdes ir uzstādīts HEPA filtrs, pierāda, ka visā daļiņu paraugu ņemšanas sistēmā nav noplūžu.

    6.2.9.   Gāzu analizatoru pārbaude

    Gāzu emisijas analizatorus iestata uz nulli un kalibrē. Izņem paraugu maisus.

    6.3.   Sagatavošanas procedūra

    6.3.1.   Lai mērītu cietās daļiņas, transportlīdzekļa sagatavošanai ilgākais 36 stundas un mazākais sešas stundas pirms testēšanas izmanto šā pielikuma 6.1. punktā aprakstīto otrās daļas ciklu. Izbrauc trīs secīgus ciklus. Dinamometra iestatījums ir tāds, kā norādīts 6.2.1. punktā.

    Ja izgatavotājs to pieprasa, transportlīdzekļus ar netiešas iesmidzināšanas dzirksteļaizdedzes motoru var sagatavot ar vienu pirmās daļas un diviem otrās daļas braukšanas cikliem.

    Testēšanas vietā, kur zema cieto daļiņu emisiju līmeņa transportlīdzekļa testa rezultātus iespējams piesārņot ar atliekām no iepriekšējā testa, kas veikts transportlīdzeklim ar augstu cieto daļiņu emisiju līmeni, paraugu ņemšanas aprīkojuma iepriekšējas sagatavošanas nolūkos ieteicams, ka 20 minūšu vienmērīgas braukšanas ciklu ar ātrumu 120 km/h, kam seko trīs secīgi otrās daļas cikli, veic ar zema cieto daļiņu emisiju līmeņa transportlīdzekli.

    Pēc šīs sagatavošanas un pirms testa transportlīdzekļus glabā telpā, kurā temperatūra ir salīdzinoši pastāvīga starp 293 K un 303 K (20 °C un 30 °C). Šo sagatavošanu veic vismaz sešas stundas un turpina, līdz motora eļļas temperatūra un dzesētājs, ja tāds ir, ir ± 2 K robežās no telpas temperatūras.

    Ja izgatavotājs to pieprasa, testu veic ne vēlāk kā 30 stundas pēc tam, kad transportlīdzeklis ir darbināts tā parastajā temperatūrā.

    6.3.3.   Dzirksteļaizdedzes motoru transportlīdzekļiem, kurus darbina ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu vai kuri aprīkoti tā, lai tos varētu darbināt vai nu ar benzīnu, vai sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, starp testiem ar pirmo gāzveida etalondegvielu un otro gāzveida etalondegvielu transportlīdzekli iepriekš sagatavo pirms testa ar otro etalondegvielu. Šo sagatavošanu veic ar otro etalondegvielu, braucot sagatavošanas ciklu, kurš sastāv no šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstītā cikla daļām – no vienas pirmās daļas (pilsētas daļa) un divām otrajām daļām (ārpilsētas daļa). Pēc izgatavotāja pieprasījuma un ar tehniskā dienesta piekrišanu šo sagatavošanu var pagarināt. Dinamometra iestatījums ir tāds, kā norādīts šā pielikuma 6.2. punktā.

    6.4.   Testa procedūra

    6.4.1.   Motora iedarbināšana

    6.4.1.1.   Motoru iedarbina, izmantojot ierīces, kuras paredzētas šim nolūkam saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem, kas norādīti transportlīdzekļu vadītāja rokasgrāmatā.

    6.4.1.2.   Pirmais cikls sākas ar motora iedarbināšanas procedūras sākumu.

    6.4.1.3.   Ja izmanto sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, ir atļauts iedarbināt motoru ar benzīnu un tad pārslēgt uz sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu pēc iepriekš noteikta laika, kuru vadītājs nevar mainīt.

    6.4.2.   Brīvgaita

    6.4.2.1.   Manuālā vai pusautomātiskā pārnesumkārba – skatīt 1. un 2. tabulu.

    6.4.2.2.   Automātiskā pārnesumkārba

    Pēc sākotnējās ieslēgšanas selektoru testa laikā nedrīkst darbināt, izņemot turpmāk 6.4.3.3. punktā minēto gadījumu vai ja selektors var iedarbināt paātrinošo pārnesumu, ja tāds ir.

    6.4.3.   Paātrinājums

    6.4.3.1.   Paātrinājumus veic tā, lai paātrinājuma ātrums būtu iespējami nemainīgs visā darbības laikā.

    6.4.3.2.   Ja paātrinājumu nevar veikt noteiktajā laikā, papildu nepieciešamo laiku, ja iespējams, atņem no laika, kas paredzēts pārnesumu maiņai, un pretējā gadījumā no sekojošā vienmērīgā ātruma perioda.

    6.4.3.3.   Automātiskās pārnesumkārbas

    Ja paātrinājumu nevar veikt noteiktajā laikā, pārnesumu selektoru darbina saskaņā ar prasībām manuālām pārnesumkārbām.

    6.4.4.   Ātruma samazināšana

    6.4.4.1.   Visas ātruma samazināšanas parastajā pilsētas ciklā (pirmā daļa) veic, pilnībā noņemot pēdu no akseleratora pedāļa, nenospiežot sajūgu. Sajūgu izspiež, bet pārnesumu pārslēgu neizmanto, pie augstākā no šādiem ātrumiem: 10 km/h vai ātrums, kas atbilst motora brīvgaitai.

    Visas ātruma samazināšanas ārpilsētas ciklā (otrā daļa) veic, pilnībā noņemot pēdu no akseleratora pedāļa, nenospiežot sajūgu. Sajūgu, nemainot pārnesumu, izspiež pie ātruma 50 km/h pēdējā ātruma samazināšanā.

    6.4.4.2.   Ja ātruma samazināšanas periods ir ilgāks par attiecīgajam posmam noteikto, izmanto transportlīdzekļa bremzes, lai ievērotu cikla grafiku.

    6.4.4.3.   Ja ātruma samazināšanas periods ir īsāks par attiecīgajam posmam noteikto, teorētiskā cikla grafiku atjauno ar pastāvīgā ātruma vai brīvgaitas periodu, kas saplūst ar nākamo darbību.

    6.4.4.4.   Parastā pilsētas cikla (pirmā daļa) ātruma samazināšanas perioda beigās (transportlīdzekli uz ruļļiem apstādina) pārnesumus pārslēdz neitrālā pozīcijā un sajūgs nav nospiests.

    6.4.5.   Vienmērīgs ātrums

    6.4.5.1.   Pārejot no paātrinājuma uz turpmāko vienmērīgo ātrumu, jāizvairās no droseles aizvēršanas.

    6.4.5.2.   Vienmērīga ātruma periodus sasniedz, turot akseleratora pedāli nemainīgā stāvoklī.

    6.4.6.   Paraugu ņemšana

    Paraugu ņemšanu sāk (BS) pirms motora iedarbināšanas procedūras vai tās laikā un beidz, pabeidzot pēdējo brīvgaitas posmu ārpilsētas braukšanas ciklā (otrā daļa, paraugu ņemšanas beigas (ES)) vai, VI tipa testā, pabeidzot pēdējā parastā pilsētas braukšanas cikla (pirmā daļa) pēdējo brīvgaitas periodu.

    6.4.7.   Testa laikā ātrumu attiecībā pret laiku reģistrē vai to veic datu apkopošanas sistēma, lai varētu izvērtēt veikto ciklu pareizību.

    6.4.8.   Daļiņu paraugu ņemšanas sistēmā daļiņas mēra nepārtraukti. Vidējās koncentrācijas nosaka, integrējot visā testa ciklā saņemtos analizatora signālus.

    6.5.   Pēctesta procedūras

    6.5.1.   Gāzu analizatora pārbaude

    Pārbauda nepārtrauktajai mērīšanai izmantoto analizatoru nulles gāzes un standartgāzes rādījumus. Testu uzskata par pieņemamu, ja starpība starp pirmstesta un pēctesta rezultātiem ir mazāka par 2 % no standartgāzes vērtības.

    6.5.2.   Cieto daļiņu filtra svēršana

    Standartfiltrus sver astoņu stundu laikā pēc testa filtra svēršanas. Piesārņoto cieto daļiņu testa filtru nogādā svēršanas kamerā vienas stundas laikā pēc izplūdes gāzu analīzes. Testa filtru sagatavo vismaz divas stundas, bet ne vairāk kā 80 stundas un tad to nosver.

    6.5.3.   Maisa satura analīze

    6.5.3.1.   Maisā esošās izplūdes gāzes analizē cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām.

    6.5.3.2.   Pirms katras parauga analīzes attiecībā uz katru piesārņotāju izmantojamo analizatora diapazonu iestata uz nulli ar attiecīgo nulles gāzi.

    6.5.3.3.   Analizatorus tad iestata atbilstīgi kalibrācijas līknēm, izmantojot nominālas koncentrācijas 70 līdz 100 % standartgāzes.

    6.5.3.4.   Tad atkārtoti pārbauda analizatoru nulles pozīciju. Ja kāds rādītājs no iepriekš 6.5.3.2. punktā noteiktās vērtības atšķiras par vairāk nekā 2 % no diapazona, procedūru šim analizatoram atkārto.

    6.5.3.5.   Tad analizē paraugus.

    6.5.3.6.   Pēc analīzes nulles un standarta punktus atkārtoti pārbauda, izmantojot tās pašas gāzes. Ja šajās atkārtotajās pārbaudēs rādītāji ir ± 2 % robežās no iepriekš 6.5.3.3. punktā noteiktās vērtības, analīzes uzskata par pieņemamām.

    6.5.3.7.   Visos šā punkta apakšpunktos dažādo gāzu plūsmas ātrums un spiediens ir tāds pats, kāds ir analizatoru kalibrēšanas laikā.

    6.5.3.8.   Skaitlis, kas norāda katrā piesārņotājā izmērītās gāzes saturu, ir tāds, kāds nolasāms pēc mērierīces stabilizēšanās. Kompresijas aizdedzes motoru ogļūdeņražu masas emisiju aprēķina no integrētā HFID nolasījuma, kuru nepieciešamības gadījumā koriģē saistībā ar plūsmas izmaiņām, kā norādīts turpmāk 6.6.6. punktā.

    6.6.   Emisijas aprēķināšana

    6.6.1.   Tilpuma noteikšana

    6.6.1.1.   Tilpuma aprēķināšana, kad tiek izmantota mainīgas atšķaidīšanas ierīce ar pastāvīgas plūsmas kontroli ar sprauslu vai Venturi caurule.

    Nepārtraukti reģistrē parametrus, kas rāda tilpuma plūsmu, un aprēķina kopējo tilpumu visam testam.

    6.6.1.2.   Tilpuma aprēķināšana, kad tiek izmantots pozitīva darba tilpuma sūknis

    Atšķaidītas izplūdes gāzes tilpumu sistēmās, kurās ir pozitīva darba tilpuma sūknis, aprēķina ar šādu formulu:

    V = Vo · N

    kur:

    V

    =

    atšķaidītās gāzes tilpums litros vienā testā (pirms koriģēšanas);

    Vo

    =

    gāzes tilpums, ko piegādā pozitīva darba tilpuma sūknis testa apstākļos, litros vienā apgriezienā;

    N

    =

    apgriezienu skaits vienā testā.

    6.6.1.3.   Tilpuma koriģēšana standarta apstākļiem

    Atšķaidītās izplūdes gāzes tilpumu koriģē, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    (1)

    kur:

    Formula

    (2)

    PB

    =

    barometriskais spiediens testa telpā, kPa;

    P1

    =

    attiecība starp vakuumu pozitīva darba tilpuma sūkņa ieplūdē, kPa, un apkārtējās vides barometrisko spiedienu;

    Tp

    =

    vidējā temperatūra atšķaidītajai izplūdes gāzei, kas ieplūst pozitīva darba tilpuma sūknī testa laikā (K).

    6.6.2.   Emitēto gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu kopējā masa

    Katras transportlīdzekļa testa laikā emitētā piesārņotāja masu M nosaka, iegūstot tilpumkoncentrācijas produktu un attiecīgās gāzes tilpumu, pienācīgi ņemot vērā šādus blīvumus iepriekš minētajos standarta apstākļos:

    Oglekļa monoksīda (CO) gadījumā:

    d = 1,25 g/l

    Ogļūdeņražu gadījumā:

     

    benzīnam (E5) (C1H1,89O0,016)

    d = 0,631 g/1

    dīzeļdegvielai (B5) (C1Hl,86O0,005)

    d = 0,622 g/1

    sašķidrinātai naftas gāzei (CH2,525)

    d = 0,649 g/l

    dabasgāzei/biometānam (C1H4)

    d = 0,714 g/l

    etanolam (E85) (C1H2,74O0,385)

    d = 0,932 g/l

    Slāpekļa oksīda (NOx) gadījumā:

    d = 2,05 g/1

    6.6.3.   Gāzveida piesārņotāju emisijas masu aprēķina ar šādu vienādojumu:

    Formula

    (3)

    kur:

    Mi

    =

    piesārņotāja i emisijas masa gramos uz kilometru;

    Vmix

    =

    atšķaidītās izplūdes gāzes tilpums litros katrā testā, koriģējot atbilstoši standarta apstākļiem (273,2 K un 101,33 kPa);

    Qi

    =

    piesārņotāja i blīvums gramos uz litru pie normālas temperatūras un spiediena (273,2 K un 101,33 kPa);

    kh

    =

    mitruma korekcijas koeficients, ko izmanto slāpekļa oksīdu emisijas masas aprēķināšanai. Mitruma korekciju neveic HC un CO;

    Ci

    =

    piesārņotāja i koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, izteikta ppm un koriģēta ar piesārņotāja i saturu atšķaidīšanas gaisā;

    d

    =

    darbības ciklam atbilstošais faktiskais attālums km.

    6.6.4.   Atšķaidīšanas gaisa koncentrācijas korekcija

    Piesārņotāja koncentrāciju atšķaidītajā izplūdes gāzē koriģē ar piesārņotāja saturu atšķaidīšanas gaisā:

    Formula

    (4)

    kur:

    Ci

    =

    piesārņotāja i koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, kas izteikta ppm un koriģēta ar piesārņotāja i saturu atšķaidīšanas gaisā;

    Ce

    =

    izmērītā piesārņotāja i koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, izteikta ppm;

    Cd

    =

    izmērītā piesārņotāja i koncentrācija atšķaidīšanai izmantotajā gaisā, izteikta ppm;

    DF

    =

    atšķaidīšanas koeficients.

    Atšķaidīšanas koeficientu aprēķina šādi:

    Formula

    benzīnam

    (5a)

    Formula

    dīzeļdegvielai (B5)

    (5a)

    Formula

    sašķidrinātajai naftas gāzei

    (5b)

    Formula

    dabasgāzei/biometānam

    (5c)

    Formula

    etanolam (E85)

    (5d)

    Šajos vienādojumos:

    CCO2

    =

    CO2 koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta % no tilpuma;

    CHC

    =

    HC koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta ppm oglekļa ekvivalenta;

    CCO

    =

    CO koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē paraugu ņemšanas maisā, izteikta ppm.

    Ogļūdeņraža, kas nav metāns, koncentrāciju aprēķina šādi:

    CNMHC = CTHC – (Rf CH4 · CCH4)

    kur:

    CNMHC

    =

    NMHC koriģētā koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, izteikta kā oglekļa ekvivalenta ppm;

    CTHC

    =

    THC koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, izteikta oglekļa ekvivalenta ppm un koriģēta ar THC saturu atšķaidīšanas gaisā;

    CCH4

    =

    CH4 koncentrācija atšķaidītajā izplūdes gāzē, izteikta oglekļa ekvivalenta ppm un koriģēta ar CH4 saturu atšķaidīšanas gaisā;

    Rf CH4

    =

    FID reakcijas koeficients attiecībā pret metānu, kā aprakstīts 4.a pielikuma 3. papildinājuma 2.3.3. punktā.

    6.6.5.   NO mitruma korekcijas koeficienta aprēķināšana

    Lai koriģētu mitruma ietekmi uz slāpekļa oksīdu rezultātiem, piemēro šādus aprēķinus:

    Formula

    (6)

    kur:

    Formula

    kur:

    H

    =

    absolūtais mitrums, kas izteikts ūdens gramos uz sausa gaisa kilogramu;

    Ra

    =

    apkārtējā gaisa relatīvais mitrums, izteikts procentos;

    Pd

    =

    piesātināta tvaika spiediens pie apkārtējās vides temperatūras, izteikts kPa;

    PB

    =

    atmosfēras spiediens telpā, izteikts kPa.

    6.6.6.   HC noteikšana kompresijas aizdedzes motoriem

    Vidējo HC koncentrāciju, ko izmanto, lai noteiktu HC emisijas masu no kompresijas aizdedzes motoriem, aprēķina šādi:

    Formula

    (7)

    kur:

    Formula

    =

    testa posmā apsildāma FID vērtību integrālis (t2–t1);

    Ce

    =

    HC koncentrācija, kas mērīta atšķaidītajās izplūdes gāzēs, izteikta ppm no Ci, aizvieto CHC visos attiecīgajos vienādojumos.

    6.6.7.   Cieto daļiņu noteikšana

    Cieto daļiņu emisiju Mp (g/km) aprēķina ar šādu vienādojumu:

    Formula

    ja izplūdes gāzes izplūst no tuneļa;

    Formula

    ja izplūdes gāzes atgriežas tunelī.

    Tajā:

    Vmix

    =

    atšķaidīto izplūdes gāzu tilpums (skatīt 6.6.1. punktu) standarta apstākļos;

    Vep

    =

    caur cieto daļiņu filtru plūstošās izplūdes gāzes tilpums standarta apstākļos;

    Pe

    =

    filtra(-u) ievākto cieto daļiņu masa;

    d

    =

    darbības ciklam atbilstošais faktiskais attālums, km;

    Mp

    =

    cieto daļiņu emisija, g/km.

    Ja veikta korekcija cieto daļiņu fona līmenim no atšķaidīšanas sistēmas, to nosaka saskaņā ar 6.2.4. punktu. Tādā gadījumā cieto daļiņu masu (g/km) aprēķina šādi:

    Formula

    kur izplūdes gāzes izplūst no tuneļa;

    Formula

    kur izplūdes gāzes atgriežas tunelī.

    Tajā:

    Vap

    =

    caur cieto daļiņu fona filtru plūstošā tuneļa gaisa tilpums standarta apstākļos;

    Pa

    =

    fona filtra ievākto cieto daļiņu masa;

    DF

    =

    atšķaidījuma koeficients, kā noteikts 6.6.4. punktā.

    Ja fona korekcijas piemērošanas rezultātā cieto daļiņu masas skaitlis (g/km) ir negatīvs, uzskata, ka rezultāts ir nulle g/km cieto daļiņu masas.

    6.6.8.   Daļiņu skaita noteikšana

    Daļiņu emisijas skaitu aprēķina ar šādu vienādojumu:

    Formula

    Tajā:

    N

    =

    emitēto daļiņu skaits, izteikts daļiņās uz kilometru;

    V

    =

    atšķaidītās izplūdes gāzes tilpums, izteikts litros katrā testā, kas koriģēts atbilstoši standarta apstākļiem (273,2 K un 101,33 kPa);

    k

    =

    kalibrācijas koeficients, lai koriģētu daļiņu skaitītāja mērījumus līdz attiecīgā standarta instrumenta līmenim, ja tas nenotiek pašā daļiņu skaitītājā. Ja kalibrācijas koeficientu piemēro iekšēji pašā daļiņu skaitītājā, šajā vienādojumā k vērtība ir 1;

    Formula

    =

    koriģētā daļiņu koncentrācija no atšķaidītās izplūdes gāzes, izteikta kā vidējais daļiņu skaits uz kubikcentimetru emisijas testā, ieskaitot visu braukšanas cikla ilgumu. Ja vidējās tilpumkoncentrācijas rezultāti (Formula) no daļiņu skaitītāja nav iegūti standarta apstākļos (273,2 K un 101,33 kPa), tad koncentrāciju koriģē līdz šiem apstākļiem (Formula);

    Formula

    =

    vidējais daļiņu koncentrācijas samazinājuma koeficients gaistošo daļiņu atdalītājam pie testā izmantotā atšķaidīšanas iestatījuma;

    d

    =

    darbības ciklam atbilstošais faktiskais attālums km;

    Formula

    =

    aprēķina pēc šādas formulas:

    Formula

    kur:

    Ci =

    diskrēts mērījums daļiņu koncentrācijai atšķaidītās gāzes izplūdē no daļiņu skaitītāja, izteikts daļiņās uz kubikcentimetru un koriģēts attiecībā uz sakritību;

    n =

    darbības laikā veikto diskrēto daļiņu koncentrācijas mērījumu kopējais skaits;

    n

    aprēķina pēc šādas formulas:

    n = T · f

    kur:

    T

    =

    darbības laika ilgums sekundēs;

    f

    =

    daļiņu skaitītāja datu reģistrēšanas frekvence, izteikta Hz.

    6.6.9.   Pielaide daļiņu masas emisijai no transportlīdzekļiem ar periodiski reģenerējošām ierīcēm

    Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar periodiski reģenerējošu sistēmu, kā definēts Noteikumu Nr. 83 06. grozījumu sērijas 13. pielikumā “Emisiju testa procedūra transportlīdzeklim, kas aprīkots ar periodiski reģenerējošu sistēmu”:

    6.6.9.1.

    13. pielikuma noteikumus piemēro tikai cieto daļiņu masas mērīšanai, nevis daļiņu skaita mērīšanai;

    6.6.9.2.

    cieto daļiņu masas paraugu ņemšanai testā, kad transportlīdzeklim notiek plānota reģenerācija, filtra virsas temperatūra nepārsniedz 192 °C;

    6.6.9.3.

    cieto daļiņu masas paraugu ņemšanai testā, kad reģenerējošā ierīce ir stabilā pilnā stāvoklī (tas ir, transportlīdzeklim nenotiek reģenerācija), ieteicams, lai transportlīdzeklis būtu nobraucis > 1/3 no attāluma starp plānotajām reģenerācijām vai lai periodiski reģenerējošajai ierīcei būtu veikta līdzvērtīga uzlāde ārpus transportlīdzekļa.

    Ražojumu atbilstības testēšanas nolūkos izgatavotājs var pārliecināties, ka tas ir iekļauts izmaiņu koeficientā. Tādā gadījumā noteikumu 8.2.3.2.2. punktu aizstāj ar šā pielikuma 6.6.9.3.1. punktu.

    6.6.9.3.1.

    Ja izgatavotājs vēlas iebraukt transportlīdzekļus (“x” km, kur x ≤ 3 000 km transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru un x ≤ 15 000 km transportlīdzekļiem ar kompresijas aizdedzes motoru, un transportlīdzeklis atrodas > 1/3 attālumā starp secīgām reģenerācijām), procedūra ir šāda:

    a)

    piesārņotāju emisijas (I tips) mēra pie nulles un “x” km pirmajam testa transportlīdzeklim;

    b)

    emisiju izmaiņu koeficientu starp nulles un “x” km aprēķina par katru piesārņotāju:

    Formula

    Tas var būt mazāks par 1:

    a)

    pārējos transportlīdzekļus neiebrauc, bet to nulles km emisijas sareizina ar izmaiņu koeficientu.

    Šajā gadījumā izmantojamās vērtības ir:

    a)

    vērtības pie “x” km pirmajam transportlīdzeklim;

    b)

    vērtības pie nulles km, ko reizina ar pārējo transportlīdzekļu izmaiņu koeficientu.

    1.   tabula

    Parastā pilsētas testa cikls uz šasijas dinamometra (pirmā daļa)

     

    Darbība

    Posms

    Paātrinājums

    (m/s2)

    Ātrums

    (km/h)

    Ilgums katram(-ai)

    Kumulatīvais laiks (s)

    Pārnesums, kas jāizmanto manuālajai pārnesumkārbai

    darbībai (s)

    posmam (s)

    1

    Brīvgaita

    1

    0

    0

    11

    11

    11

    6 s PM + 5 s K1  (1)

    2

    Paātrinājums

    2

    1,04

    0–15

    4

    4

    15

    1

    3

    Nemainīgs ātrums

    3

    0

    15

    9

    8

    23

    1

    4

    Ātruma samazināšana

    4

    –0,69

    15–10

    2

    5

    25

    1

    5

    Ātruma samazināšana, sajūgs izspiests

     

    –0,92

    10–0

    3

     

    28

    K1  (1)

    6

    Brīvgaita

    5

    0

    0

    21

    21

    49

    16 s PM + 5 s K1  (1)

    7

    Paātrinājums

    6

    0,83

    0–15

    5

    12

    54

    1

    8

    Pārnesuma maiņa

     

     

    15

    2

     

    56

     

    9

    Paātrinājums

    0,94

    15–32

    5

    61

    2

    10

    Nemainīgs ātrums

    7

    0

    32

    24

    24

    85

    2

    11

    Ātruma samazināšana

    8

    –0,75

    32–10

    8

    11

    93

    2

    12

    Ātruma samazināšana, sajūgs izspiests

     

    –0,92

    10–0

    3

     

    96

    K 2  (1)

    13

    Brīvgaita

    9

    0

    0

    21

     

    117

    16 s PM + 5 s K1  (1)

    14

    Paātrinājums

    10

    0,83

    0–15

    5

    26

    122

    1

    15

    Pārnesuma maiņa

     

     

    15

    2

     

    124

     

    16

    Paātrinājums

    0,62

    15–35

    9

    133

    2

    17

    Pārnesuma maiņa

     

    35

    2

    135

     

    18

    Paātrinājums

    0,52

    35–50

    8

    143

    3

    19

    Nemainīgs ātrums

    11

    0

    50

    12

    12

    155

    3

    20

    Ātruma samazināšana

    12

    –0,52

    50–35

    8

    8

    163

    3

    21

    Nemainīgs ātrums

    13

    0

    35

    13

    13

    176

    3

    22

    Pārnesuma maiņa

    14

     

    35

    2

    12

    178

     

    23

    Ātruma samazināšana

     

    –0,99

    35–10

    7

     

    185

    2

    24

    Ātruma samazināšana, sajūgs izspiests

    –0,92

    10–0

    3

    188

    K2  (1)

    25

    Brīvgaita

    15

    0

    0

    7

    7

    195

    7 s PM (1)


    2.   tabula

    Ārpilsētas braukšanas cikls (otrā daļa) I tipa testam

    Darbības nr.

    Darbība

    Posms

    Paātrinājums

    (m/s2)

    Ātrums

    (km/h)

    Ilgums katram(-ai)

    Kumulatīvais laiks (s)

    Pārnesums, kas jāizmanto manuālajai pārnesumkārbai

    darbībai (s)

    posmam (s)

    1

    Brīvgaita

    1

    0

    0

    20

    20

    20

    K1  (2)

    2

    Paātrinājums

    2

    0,83

    0–15

    5

    41

    25

    1

    3

    Pārnesuma maiņa

     

    15

    2

    27

    4

    Paātrinājums

    0,62

    15–35

    9

    36

    2

    5

    Pārnesuma maiņa

     

    35

    2

    38

    6

    Paātrinājums

    0,52

    35–50

    8

    46

    3

    7

    Pārnesuma maiņa

     

    50

    2

    48

    8

    Paātrinājums

    0,43

    50–70

    13

    61

    4

    9

    Nemainīgs ātrums

    3

    0

    70

    50

    50

    111

    5

    10

    Ātruma samazināšana

    4

    –0,69

    70–50

    8

    8

    119

    4 s.5 + 4 s.4

    11

    Nemainīgs ātrums

    5

    0

    50

    69

    69

    188

    4

    12

    Paātrinājums

    6

    0,43

    50–70

    13

    13

    201

    4

    13

    Nemainīgs ātrums

    7

    0

    70

    50

    50

    251

    5

    14

    Paātrinājums

    8

    0,24

    70–100

    35

    35

    286

    5

    15

    Nemainīgs ātrums (3)

    9

    0

    100

    30

    30

    316

    5 (3)

    16

    Paātrinājums (3)

    10

    0,28

    100–120

    20

    20

    336

    5 (3)

    17

    Nemainīgs ātrums (3)

    11

    0

    120

    10

    20

    346

    5 (3)

    18

    Ātruma samazināšana (3)

    12

    –0,69

    120–80

    16

    34

    362

    5 (3)

    19

    Ātruma samazināšana (3)

    –1,04

    80–50

    8

    370

    5 (3)

    20

    Ātruma samazināšana, sajūgs izspiests

    1,39

    50–0

    10

    380

    K5  (2)

    21

    Brīvgaita

    13

    0

    0

    20

    20

    400

    PM (2)


    3.   tabula

    Imitētā inerce un dinamometra slodze

    Transportlīdzekļa atskaites masa RW (kg)

    Ekvivalentā inerce

    Dinamometra absorbētā jauda un slodze pie ātruma 80 km/h

    Ceļa slodzes koeficienti

     

    kg

    kW

    N

    a (N)

    b (N/kph)

    RW ≤ 480

    455

    3,8

    171

    3,8

    0,0261

    480 < RW ≤ 540

    510

    4,1

    185

    4,2

    0,0282

    540 < RW ≤ 595

    570

    4,3

    194

    4,4

    0,0296

    595 < RW ≤ 650

    625

    4,5

    203

    4,6

    0,0309

    650 < RW ≤ 710

    680

    4,7

    212

    4,8

    0,0323

    710 < RW ≤ 765

    740

    4,9

    221

    5,0

    0,0337

    765 < RW ≤ 850

    800

    5,1

    230

    5,2

    0,0351

    850 < RW ≤ 965

    910

    5,6

    252

    5,7

    0,0385

    965 < RW ≤ 1 080

    1 020

    6,0

    270

    6,1

    0,0412

    1 080 < RW ≤ 1 190

    1 130

    6,3

    284

    6,4

    0,0433

    1 190 < RW ≤ 1 305

    1 250

    6,7

    302

    6,8

    0,0460

    1 305 < RW ≤ 1 420

    1 360

    7,0

    315

    7,1

    0,0481

    1 420 < RW ≤ 1 530

    1 470

    7,3

    329

    7,4

    0,0502

    1 530 < RW ≤ 1 640

    1 590

    7,5

    338

    7,6

    0,0515

    1 640 < RW ≤ 1 760

    1 700

    7,8

    351

    7,9

    0,0536

    1 760 < RW ≤ 1 870

    1 810

    8,1

    365

    8,2

    0,0557

    1 870 < RW ≤ 1 980

    1 930

    8,4

    378

    8,5

    0,0577

    1 980 < RW ≤ 2 100

    2 040

    8,6

    387

    8,7

    0,0591

    2 100 < RW ≤ 2 210

    2 150

    8,8

    396

    8,9

    0,0605

    2 210 < RW ≤ 2 380

    2 270

    9,0

    405

    9,1

    0,0619

    2 380 < RW ≤ 2 610

    2 270

    9,4

    423

    9,5

    0,0646

    2 610 < RW

    2 270

    9,8

    441

    9,9

    0,0674

    1.   attēls

    I tipa testa darbības cikls

    Image

    2.   attēls

    Parastais pilsētas cikls I tipa testam

    Image

    3.   attēls

    Ārpilsētas braukšanas cikls (otrā daļa) I tipa testam

    Image


    (1)  PM = pārnesumkārba neitrālā pozīcijā, sajūgs nav izspiests. K1, K2 = pārnesumkārba pirmajā vai otrajā pārnesumā, sajūgs izspiests.

    (2)  PM = pārnesumkārba neitrālā pozīcijā, sajūgs nav izspiests. K1, K5 = pārnesumkārba pirmajā vai otrajā pārnesumā, sajūgs izspiests.

    (3)  Papildu pārnesumus var izmantot saskaņā ar izgatavotāja ieteikumu, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar transmisiju, kurai ir vairāk nekā pieci pārnesumi.

    1. papildinājums

    Šasijas dinamometra sistēma

    1.   SPECIFIKĀCIJA

    1.1.   Vispārīgas prasības

    1.1.1.

    Dinamometrs spēj imitēt ceļa slodzi vienā no šādām klasifikācijām:

    a)

    dinamometrs ar fiksētu slodzes grafiku, t. i., dinamometrs, kura fiziskās īpašības nodrošina fiksētu slodzes grafika formu;

    b)

    dinamometrs ar regulējamu slodzes grafiku, t. i., dinamometrs ar vismaz diviem ceļa slodzes parametriem, kurus var regulēt, lai mainītu slodzes grafiku.

    1.1.2.

    Dinamometriem ar elektrisku inerces imitatoru ir jābūt ekvivalentiem mehāniskajām inerces sistēmām. Veids, kā nosaka ekvivalenci, ir aprakstīts šā pielikuma 6. papildinājumā.

    1.1.3.

    Ja ātrumā no 10 līdz 120 km/h kopējo pretestību kustībai uz ceļa uz šasijas dinamometra nevar reproducēt, ieteicams izmantot šasijas dinamometru, kuram ir turpmāk aprakstītās īpašības.

    1.1.3.1.

    Bremžu absorbētā slodze un šasijas dinamometra iekšējās berzes ietekme pie ātruma no 0 līdz 120 km/h ir šāda:

    F = (a + b · V2) ± 0,1 · F80 (rezultāts nav negatīvs)

    kur:

    F

    =

    kopējā šasijas dinamometra absorbētā slodze (N);

    a

    =

    vērtība, kas ekvivalenta rites pretestībai (N);

    b

    =

    vērtība, kas ekvivalenta gaisa pretestības koeficientam (N/(km/h)2);

    V

    =

    ātrums (km/h);

    F80

    =

    slodze pie 80 km/h (N).

    1.2.   Īpašas prasības

    1.2.1.

    Dinamometra iestatījumu nedrīkst ietekmēt laika ritējums. Tas nedrīkst radīt jūtamas vibrācijas transportlīdzeklī, kas varētu kaitēt tā normālai darbībai.

    1.2.2.

    Šasijas dinamometram var būt viens vai divi ruļļi. Priekšējais rullis tieši vai netieši darbina inerces masas un jaudas absorbcijas ierīci.

    1.2.3.

    Ir jābūt iespējamam izmērīt un nolasīt uzrādītās slodzes mērījumu ar precizitāti ± 5 %.

    1.2.4.

    Dinamometram ar fiksētu slodzes grafiku slodzes iestatījuma precizitātei pie ātruma 80 km/h jābūt ± 5 %. Dinamometram ar regulējamu slodzes grafiku dinamometra slodzes atbilstībai ceļa slodzei jābūt ar precizitāti ± 5 % pie ātruma 120, 100, 80, 60 un 40 km/h un ± 10 % pie 20 km/h. Zem šā ātruma dinamometra absorbcijai jābūt pozitīvai.

    1.2.5.

    Rotējošo daļu kopējai inercei (attiecīgos gadījumos ieskaitot imitēto inerci) jābūt zināmai un jābūt ± 20 kg robežās no testa inerces klases.

    1.2.6.

    Transportlīdzekļa ātrumu mēra ar ruļļa (divruļļu dinamometra gadījumā – priekšējā ruļļa) rotācijas ātrumu. Tas jāmēra ar precizitāti ± 1 km/h pie ātruma virs 10 km/h.

    Transportlīdzekļa faktiski veikto attālumu izmēra ar ruļļa (divruļļu dinamometra gadījumā – priekšējā ruļļa) rotāciju.

    2.   DINAMOMETRA KALIBRĒŠANAS PROCEDŪRA

    2.1.   Ievads

    Šajā papildinājumā ir aprakstīta metode, kas izmantojama, lai noteiktu slodzi, ko absorbē dinamometra bremzes. Absorbētā slodze sastāv no slodzes, ko absorbē berze, un slodzes, ko absorbē slodzes absorbcijas ierīce.

    Dinamometru iedarbina ārpus testa ātrumu diapazona. Tad atvieno ierīci, ko izmanto dinamometra iedarbināšanai: piedziņas ruļļa rotācijas ātrums samazinās.

    Ruļļu kinētisko enerģiju iztērē slodzes absorbcijas ierīce un berze. Šajā metodē neņem vērā ruļļa iekšējās berzes izmaiņas, ko rada ruļļi ar transportlīdzekli vai bez tā. Neņem vērā aizmugurējā ruļļa berzi, ja tas ir brīvs.

    2.2.   Slodzes rādītāja kalibrēšana pie ātruma 80 km/h

    Slodzes rādītāja kalibrēšanai pie ātruma 80 km/h jaudas absorbcijai izmanto šādu procedūru (skatīt arī 4. attēlu).

    2.2.1.

    Izmēra rotācijas ātrumu rullim, ja tas vēl nav izdarīts. Var izmantot seglu iekārtu, apgriezienu mērītāju vai kādu citu metodi.

    2.2.2.

    Novieto transportlīdzekli uz dinamometra vai izmanto citu dinamometra iedarbināšanas metodi.

    2.2.3.

    Izmanto spararatu vai jebkuru citu inerces imitēšanas sistēmu attiecīgajai inerces klasei.

    4.   attēls

    Grafiks, kurā attēlota šasijas dinamometra absorbētā jauda

    Image

    2.2.4.

    Darbina dinamometru līdz ātrumam 80 km/h.

    2.2.5.

    Atzīmē parādīto slodzi Fi (N).

    2.2.6.

    Darbina dinamometru līdz ātrumam 90 km/h.

    2.2.7.

    Atvieno ierīci, ar ko iedarbina dinamometru.

    2.2.8.

    Atzīmē laiku, kas nepieciešams, lai dinamometrs no ātruma 85 km/h nonāktu līdz ātrumam 75 km/h.

    2.2.9.

    Noregulē slodzes absorbcijas ierīci citā līmenī.

    2.2.10.

    Prasības, kas minētas 2.2.4. līdz 2.2.9. punktā, jāatkārto pietiekami bieži, lai aptvertu izmantotās slodzes diapazonu.

    2.2.11.

    Aprēķina absorbēto slodzi, izmantojot šādu formulu:

    Formula

    kur:

    F

    =

    absorbētā slodze (N);

    Mi

    =

    ekvivalentā inerce, izteikta kg (neiekļaujot brīva aizmugurējā ruļļa inerci);

    ΔV

    =

    ātruma novirze m/s (10 km/h = 2,775 m/s);

    t

    =

    laiks, kamēr rullis samazina ātrumu no 85 līdz 75 km/h.

    2.2.12.

    5. attēlā vērojama uzrādītā slodze pie 80 km/h iepretim slodzei, kas absorbēta pie ātruma 80 km/h.

    5.   attēls

    Slodze, kas uzrādīta pie 80 km/h, iepretim slodzei, kas absorbēta pie ātruma 80 km/h

    Image

    2.2.13.

    Prasības, kas aprakstītas 2.2.3. līdz 2.2.12. punktā, atkārto visām izmantojamajām inerces klasēm.

    2.3.   Slodzes rādītāja kalibrēšana pie citiem ātrumiem

    Procedūras, kas aprakstītas 2.2. punktā, atkārto tik bieži, cik nepieciešams izvēlētajiem ātrumiem.

    2.4.   Spēka un griezes kalibrēšana

    To pašu procedūru izmanto spēka un griezes kalibrēšanai.

    3.   SLODZES GRAFIKA PĀRBAUDE

    3.1.   Procedūra

    Dinamometra slodzes absorbcijas grafiku ar atskaites iestatījumu pie ātruma 80 km/h pārbauda, kā aprakstīts turpmāk.

    3.1.1.

    Novieto transportlīdzekli uz dinamometra vai izmanto citu dinamometra iedarbināšanas metodi.

    3.1.2.

    Noregulē dinamometru līdz absorbējamai slodzei (F) pie 80 km/h.

    3.1.3.

    Atzīmē absorbēto slodzi pie ātruma 120, 100, 80, 60, 40 un 20 km/h.

    3.1.4.

    Uzzīmē līkni F(V) un pārbauda, vai tā atbilst šā papildinājuma 1.1.3.1. punkta prasībām.

    3.1.5.

    Atkārto 3.1.1. līdz 3.1.4. punkta procedūru ar citām jaudas vērtībām F pie ātruma 80 km/h un ar citām inerces vērtībām.

    2. papildinājums

    Izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēma

    1.   SISTĒMAS SPECIFIKĀCIJA

    1.1.   Sistēmas apskats

    Izmanto pilnas plūsmas izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēmu. Šim nolūkam transportlīdzekļa izplūdes gāzes tiek pastāvīgi atšķaidītas ar apkārtējo gaisu kontrolētos apstākļos. Izmēra izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa sajaukuma kopējo tilpumu un analizēšanai ievāc pastāvīgi proporcionālu tā paraugu. Piesārņotāju daudzumu nosaka no parauga koncentrācijām, kas koriģētas saistībā ar piesārņotāju saturu apkārtējā gaisā un kopējo plūsmu visā testa laikā.

    Izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēma sastāv no pārvada caurules, sajaukšanas kameras un atšķaidīšanas tuneļa, atšķaidīšanas gaisa kondicionētāja, iesūkšanas ierīces un plūsmas mērīšanas ierīces. Paraugu ņemšanas zondes ievieto atšķaidīšanas tunelī, kā norādīts 3., 4. un 5. papildinājumā.

    Iepriekš minētā sajaukšanas kamera ir trauks, kura piemēri ir redzami 6. un 7. attēlā un kurā transportlīdzekļa izplūdes gāzes un atšķaidīšanas gaisu sajauc, lai pie šīs kameras izejas tas būtu viendabīgs maisījums.

    1.2.   Vispārīgas prasības

    1.2.1.   Transportlīdzekļa izplūdes gāzes atšķaida ar pietiekamu daudzumu apkārtējā gaisa, lai novērstu jebkādu ūdens kondensāciju parauga ņemšanas un mērīšanas sistēmā jebkādos apstākļos, kas varētu būt vērojami testa laikā.

    1.2.2.   Gaisa un izplūdes gāzu sajaukums ir viendabīgs tajā vietā, kur atrodas paraugu ņemšanas zonde (skatīt 1.3.3. punktu turpmāk). Paraugu ņemšanas onde paņem reprezentatīvu atšķaidītu izplūdes gāzu paraugu.

    1.2.3.   Sistēma ļauj izmērīt atšķaidīto izplūdes gāzu kopējo tilpumu.

    1.2.4.   Paraugu ņemšanas sistēma ir gāzu necaurlaidīga. Mainīgas atšķaidīšanas paraugu ņemšanas sistēmas konstrukcija un materiāli ir tādi, lai nemainītu piesārņotāju koncentrāciju atšķaidītajās izplūdes gāzēs. Ja kāda sistēmas sastāvdaļa (siltummainis, ciklona atdalītājs, ventilators u. c.) maina kāda piesārņotāja koncentrāciju atšķaidītajās izplūdes gāzēs un šo kļūdu nevar novērst, paraugu ņemšanu šim piesārņotajam veic pirms šīs sastāvdaļas.

    1.2.5.   Visām atšķaidīšanas sistēmas detaļām, kas saskaras ar neatšķaidītām un atšķaidītām izplūdes gāzēm, jābūt konstruētām tā, lai maksimāli samazinātu cieto daļiņu vai daļiņu nogulsnēšanos vai pārveidošanu. Visām detaļām jābūt no materiāliem, kas vada elektrību, nereaģē ar izplūdes gāzu sastāvdaļām un ir elektriski zemēti, lai novērstu elektrostatisku ietekmi.

    1.2.6.   Ja testējamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar izplūdes cauruli, kas sastāv no vairākiem atzariem, savienojošajām caurulēm jābūt savienotām cik vien iespējams tuvu transportlīdzeklim, nelabvēlīgi neietekmējot tā darbību.

    1.2.7.   Mainīgas atšķaidīšanas sistēmai jābūt konstruētai tā, lai paraugam ņemamās izplūdes gāzes varētu iegūt, ievērojami nemainot pretspiedienu pie izpūtēja izejas.

    1.2.8.   Savienojuma caurulei starp transportlīdzekli un atšķaidīšanas sistēmu jābūt konstruētai tā, lai cik vien iespējams samazinātu siltuma zudumu.

    1.3.   Īpašas prasības

    1.3.1.   Savienojums ar transportlīdzekļa izplūdes sistēmu

    Savienotājcaurule starp transportlīdzekļa izplūdes izejām un atšķaidīšanas sistēmu ir pēc iespējas īsāka un atbilst šādām prasībām:

    a)

    tā ir īsāka par 3,6 m vai par 6,1 m, ja tā ir siltumizolēta. Tās iekšējais diametrs nepārsniedz 105 mm;

    b)

    tā pie testējamā transportlīdzekļa izplūdes izejām nerada statiskā spiediena atšķirības vairāk par ± 0,75 kPa pie 50 km/h vai vairāk par ± 1,25 kPa visā testa laikā ar to statisko spiedienu, kas reģistrēts, kad transportlīdzekļa izplūdes izejām nav pievienots nekas. Spiedienu mēra izplūdes izejā vai pagarinājumā ar tādu pašu diametru iespējami tuvu izplūdes caurules galam. Ja izgatavotājs rakstiskā pieprasījumā tehniskajam dienestam pamato šaurākas pielaides nepieciešamību, var izmantot paraugu ņemšanas sistēmas, kas var uzturēt statisko spiedienu ± 0,25 kPa robežās;

    c)

    tā nemaina izplūdes gāzes īpašības;

    d)

    izmantotajiem no elastomēriem izgatavotajiem savienotājiem jābūt cik vien iespējams termiski stabiliem, un tiem jābūt minimālai saskarei ar izplūdes gāzēm.

    1.3.2.   Atšķaidīšanas gaisa kondicionētājs

    Atšķaidīšanas gaisu, ko izmanto izplūdes gāzu primārai atšķaidīšanai CVS tunelī, laiž caur līdzekli, kas filtra materiālā spēj samazināt visbiežāk sastopamā izmēra daļiņu skaitu par ≥ 99,95 %, vai vismaz caur EN 1822:1998 H13 klases filtru. Tā ir augstas efektivitātes cieto daļiņu gaisa filtru (HEPA) specifikācija. Atšķaidīšanas gaisu pirms tā nonākšanas HEPA filtrā var arī attīrīt ar kokogli. Ieteicams pirms HEPA filtra un pēc kokogles, ja to izmanto, ievietot vēl vienu rupju daļiņu filtru.

    Pēc transportlīdzekļa izgatavotāja pieprasījuma saskaņā ar labu inženierijas praksi var ņemt atšķaidīšanas gaisa paraugus, lai noteiktu to, vai tunelis ietekmē cieto daļiņu fona masas līmeņus, ko pēc tam var atskaitīt no atšķaidītajās izplūdes gāzēs izmērītajiem lielumiem.

    1.3.3.   Atšķaidīšanas tunelis

    Nodrošina transportlīdzekļa izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa sajaukšanos. Var izmantot sajaukšanas sprauslu.

    Lai samazinātu ietekmi uz apstākļiem izplūdes izejā un lai ierobežotu spiediena samazināšanos atšķaidīšanai izmantotā gaisa kondicionēšanas ierīcē, ja tāda ir, spiediens sajaukuma kamerā no atmosfēras spiediena nedrīkst atšķirties par vairāk nekā ± 0,25 kPa.

    Maisījuma viendabīgums jebkurā šķērsgriezumā paraugu ņemšanas zondes atrašanās vietā nedrīkst par vairāk nekā ± 2 % atšķirties no vidējām vērtībām, kas iegūtas vismaz piecos punktos ar vienādu atstatumu gāzu plūsmas diametrā.

    Cieto daļiņu un daļiņu emisijas paraugu ņemšanai izmanto atšķaidīšanas tuneli, kas:

    a)

    ir sazemēta taisna caurule no materiāla, kurš vada elektrību;

    b)

    ir ar pietiekami mazu diametru, lai radītu turbulentu plūsmu (Reinoldsa skaitlis ≥ 4 000), un pietiekami garš, lai notiktu pilnīga izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa sajaukšanās;

    c)

    ir vismaz 200 mm diametrā;

    d)

    ir izolējams.

    1.3.4.   Iesūkšanas ierīce

    Šai ierīcei var būt virkne fiksētu ātrumu, lai nodrošinātu pietiekamu plūsmu ūdens kondensēšanās novēršanai. Šādu rezultātu parasti sasniedz, ja plūsma ir:

    a)

    vai nu divreiz lielāka par maksimālo izplūdes gāzes plūsmu, ko rada ar braukšanas cikla paātrinājumiem; vai

    b)

    pietiekama, lai nodrošinātu, ka CO2 koncentrācija atšķaidītu izplūdes gāzu paraugu ņemšanas maisā ir mazāka par 3 % pēc tilpuma benzīnam un dīzeļdegvielai, mazāk kā 2,2 % pēc tilpuma sašķidrinātajai naftas gāzei un mazāk kā 1,5 % pēc tilpuma dabasgāzei/biometānam.

    1.3.5.   Tilpuma mērīšana primārajā atšķaidīšanas sistēmā

    Metodei, lai izmērītu kopējo atšķaidītas izplūdes gāzes tilpumu nemainīga tilpuma paraugu ņemšanā, ir jābūt tādai, lai mērījums jebkādos darbības apstākļos būtu ar ± 2 % precizitāti. Ja ierīce nevar kompensēt temperatūras pārmaiņas izplūdes gāzes un atšķaidīšanas gaisa maisījumā mērījuma punktā, ir jāizmanto siltummainis, lai uzturētu temperatūru ± 6 K robežās no noteiktās darbības temperatūras.

    Ja vajadzīgs, var izmantot kādu tilpuma mērīšanas ierīces aizsardzību, piemēram, ciklona atdalītāju, pamatplūsmas filtru utt.

    Temperatūras devēju uzstāda uzreiz pirms tilpuma mērīšanas ierīces. Šim temperatūras devējam ir jābūt ar precizitāti ± 1 K un ar reakcijas laiku 0,1 sekunde pie 62 % temperatūras izmaiņu (vērtība mērīta silīcija eļļā).

    Spiediena atšķirības no atmosfēras spiediena mērījumu veic pirms un vajadzības gadījumā pēc tilpuma mērīšanas ierīces.

    Spiediena mērījumiem testa laikā jābūt ar precizitāti ± 0,4 kPa.

    1.4.   Ieteicamo sistēmu apraksti

    Turpmāk 6. un 7. attēlā ir divu šā pielikuma prasībām atbilstošu ieteicamu izplūdes gāzu atšķaidīšanas sistēmu veidu shematiski zīmējumi.

    Tā kā precīzus rezultātus var panākt ar dažādām konfigurācijām, pilnīga atbilstība šiem attēliem nav būtiska. Lai nodrošinātu papildu informāciju un koordinētu sistēmas darbību, var izmantot tādas papildu sastāvdaļas kā instrumenti, vārsti, solenoīdi un pārslēgi.

    1.4.1.   Pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar pozitīva darba tilpuma sūkni

    6.   attēls

    Atšķaidīšanas sistēma ar pozitīva darba tilpuma sūkni

    Image

    Pilnas plūsmas atšķaidīšanas ierīce ar pozitīva darba tilpuma sūkni (PDP) atbilst šī pielikuma prasībām, veicot gāzes plūsmas mērījumu pie pastāvīgas temperatūras un spiediena caur sūkni. Kopējo tilpumu mēra, skaitot kalibrēta pozitīva darba tilpuma sūkņa izdarītos apgriezienus. Proporcionālu paraugu iegūst, ņemot paraugu ar sūkni, caurplūdes mērītāju un plūsmas kontroles vārstu pie pastāvīga plūsmas ātruma. Ievākšanas aprīkojums sastāv no:

    1.4.1.1.

    atšķaidīšanai izmantotā gaisa filtra (DAF), kuru vajadzības gadījumā var iepriekš uzkarsēt. Šis filtrs sastāv no turpmākajiem filtriem šādā secībā: fakultatīva aktivētās kokogles filtra (ieejas pusē) un augstas efektivitātes cieto daļiņu gaisa filtra (HEPA) (izejas pusē). Ieteicams pirms HEPA filtra un pēc kokogles filtra, ja to izmanto, ievietot vēl vienu rupju daļiņu filtru. Kokogles filtra uzdevums ir samazināt un stabilizēt ogļūdeņraža koncentrāciju apkārtējās vides emisijā atšķaidīšanas gaisā;

    1.4.1.2.

    pārvada caurules (TT), pa ko transportlīdzekļa izplūdes gāzes nonāk atšķaidīšanas tunelī (DT), kurā tās viendabīgā masā tiek sajauktas ar atšķaidīšanas gaisu;

    1.4.1.3.

    pozitīva darba tilpuma sūkņa (PDP), kas virza gaisa/izplūdes gāzes maisījuma nemainīga tilpuma plūsmu. Plūsmas ātruma noteikšanai izmanto PDP apgriezienus kopā ar attiecīgiem temperatūras un spiediena mērījumiem;

    1.4.1.4.

    siltummaiņa (HE), kurš ir pietiekami jaudīgs, lai nodrošinātu, ka visā testa laikā gaisa/izplūdes gāzes sajaukuma temperatūra punktā tieši pirms pozitīva darba tilpuma sūkņa ir 6 K robežās no vidējās darba temperatūras testa laikā. Šī ierīce nedrīkst ietekmēt piesārņotāju koncentrāciju atšķaidītajās gāzēs, kas vēlāk tiks ņemtas analīzēm;

    1.4.1.5.

    sajaukšanas kameras (MC), kurā izplūdes gāze un gaiss tiek sajaukti par viendabīgu masu un kura var atrasties tuvu transportlīdzeklim, lai pārvada caurules (TT) garums būtu pēc iespējas mazāks.

    1.4.2.   Pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēma ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli

    7.   attēls

    Atšķaidīšanas sistēma ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli

    Image

    Kritiskās plūsmas Venturi caurules (CFV) izmantošana pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā ir balstīta uz plūsmas mehānikas principiem kritiskajai plūsmai. Mainīgās atšķaidīšanai izmantotā gaisa un izplūdes gāzes maisījuma plūsmas ātrumu uztur kā skaņas ātrumu, kas ir tieši proporcionāls gāzes temperatūras kvadrātsaknei. Plūsmu nepārtraukti pārrauga, aprēķina un saskaņo visā testa laikā.

    Papildu kritiskās plūsmas paraugu ņemšanas Venturi caurules izmantošana nodrošina atšķaidīšanas tunelī paņemto gāzes paraugu proporcionalitāti. Tā kā pie abām Venturi caurules ieplūdēm spiediens un temperatūra ir vienāda, paraugu ņemšanai novirzītās gāzes plūsmas tilpums ir proporcionāls kopējam radītās atšķaidītās izplūdes gāzes maisījuma tilpumam, tādējādi šā pielikuma prasības ir izpildītas. Ievākšanas aprīkojums sastāv no:

    1.4.2.1.

    atšķaidīšanai izmantotā gaisa filtra (DAF), kuru vajadzības gadījumā var iepriekš uzkarsēt. Šis filtrs sastāv no turpmākajiem filtriem šādā secībā: fakultatīva aktivētās kokogles filtra (ieejas pusē) un augstas efektivitātes cieto daļiņu gaisa filtra (HEPA) (izejas pusē). Ieteicams pirms HEPA filtra un pēc kokogles filtra, ja to izmanto, ievietot vēl vienu rupju daļiņu filtru. Kokogles filtra uzdevums ir samazināt un stabilizēt ogļūdeņraža koncentrāciju apkārtējās vides emisijā atšķaidīšanas gaisā;

    1.4.2.2.

    sajaukšanas kameras (MC), kurā izplūdes gāze un gaiss tiek sajaukti par viendabīgu masu un kura var atrasties tuvu transportlīdzeklim, lai pārvada caurules (TT) garums būtu pēc iespējas mazāks;

    1.4.2.3.

    atšķaidīšanas tuneļa (DT), no kura ņem cieto daļiņu paraugus;

    1.4.2.4.

    var izmantot kādu mērīšanas sistēmas aizsardzību, piemēram, ciklona atdalītāju, pamatplūsmas filtru utt.;

    1.4.2.5.

    kritiskās plūsmas mērīšanas Venturi caurules (CFV) atšķaidītās izplūdes gāzes plūsmas tilpuma mērīšanai;

    1.4.2.6.

    ventilatora (BL) ar pietiekamu jaudu iepretim kopējam atšķaidītās izplūdes gāzes tilpumam.

    2.   CVS KALIBRĒŠANAS PROCEDŪRA

    2.1.   Vispārīgas prasības

    CVS sistēmu kalibrē, izmantojot precīzu caurplūdes mērītāju un ierobežošanas ierīci. Plūsmu caur sistēmu mēra pie dažādiem spiediena rādījumiem un sistēmas kontroles parametriem, kas izmērīti un attiecas uz plūsmām. Caurplūdes mērītājs ir dinamisks un piemērots lielam plūsmas ātrumam, kas rodas nemainīga tilpuma paraugu ņemšanas pārbaudē. Ierīcei ir jābūt ar apstiprinātu precizitāti saskaņā ar apstiprinātu valsts vai starptautisku standartu.

    2.1.1.   Var izmantot dažāda veida caurplūdes mērītājus, piemēram, kalibrētu Venturi cauruli, kalibrētu lamināru caurplūdes mērītāju, kalibrētu turbīnveida skaitītāju, ja tās ir dinamiskas mērījumu sistēmas un atbilst šā papildinājuma 1.3.5. punkta prasībām.

    2.1.2.   Nākamajos punktos sniegta informācija par PDP un CFV kalibrēšanas metodēm, izmantojot lamināru caurplūdes mērītāju ar vajadzīgo precizitāti kopā ar kalibrējuma atbilstības statistisko pārbaudi.

    2.2.   Pozitīva darba tilpuma sūkņa (PDP) kalibrēšana

    2.2.1.   Turpmāk izklāstītajā kalibrēšanas procedūrā sniegta informācija par aprīkojumu, testa konfigurāciju un dažādajiem parametriem, kurus mēra, lai noteiktu CVS sūkņa plūsmas ātrumu. Visus ar sūkni saistītos parametrus mēra vienlaicīgi ar parametriem, kas saistīti ar caurplūdes mērītāju, kura virknes slēgumā ir savienota ar sūkni. Aprēķināto plūsmas ātrumu (m3/min pie sūkņa ieplūdes, absolūtais spiediens un temperatūra) var atzīmēt attiecībā pret korelācijas funkciju, kas ir īpašas sūkņa parametru kombinācijas vērtība. Tad nosaka lineāro vienādojumu, kas attiecas uz sūkņa plūsmu un korelācijas funkciju. Ja CVS ir ar vairāku ātrumu piedziņu, kalibrēšanu veic katram izmantotajam diapazonam.

    2.2.2.   Šī kalibrēšanas procedūra ir balstīta uz sūkņa un caurplūdes mērītāja to parametru absolūto vērtību mērījumu, kas attiecas uz plūsmas ātrumu katrā punktā. Ir pastāvīgi jāievēro trīs nosacījumi, lai nodrošinātu kalibrēšanas līknes precizitāti un integritāti:

    2.2.2.1.

    sūkņa spiedienu mēra sūkņa nozarojumos nevis ārējās sūkņa ieplūdes un izplūdes caurulēs. Spiediena krāni, kas piestiprināti sūkņa galvenās plāksnes augšējā centrā un apakšējā centrā, ir pakļauti faktiskajiem sūkņa dobuma spiedieniem, un tāpēc atspoguļo absolūtās spiediena atšķirības;

    2.2.2.2.

    kalibrēšanas laikā tiek saglabāta temperatūras stabilitāte. Laminārais caurplūdes mērītājs ir jutīgs pret ieplūdes temperatūras svārstībām, kas rada datu punktu izkliedēšanos. Pakāpeniskas ± 1 K izmaiņas temperatūrā ir pieņemamas, ja tās notiek vairāku minūšu periodā;

    2.2.2.3.

    visiem savienojumiem starp caurplūdes mērītāju un CVS sūkni jābūt bez noplūdes.

    2.2.3.   Izplūdes emisijas testa laikā šo pašu sūkņa parametru mērījums ļauj lietotājam ar kalibrēšanas vienādojumu aprēķināt plūsmas ātrumu.

    2.2.4.   Šā papildinājuma 8. attēlā parādīta viena iespējamā testa konfigurācija. Ir iespējamas izmaiņas, ja tehniskais dienests tās apstiprina kā tikpat precīzas. Ja izmanto 8. attēlā parādīto konfigurāciju, šādiem datiem ir jābūt norādītās precizitātes robežās:

    barometriskais spiediens (koriģēts) (Pb)

    ± 0,03 kPa

    apkārtējā temperatūra (T)

    ± 0,2 K

    gaisa temperatūra LFE (ETI)

    ± 0,15 K

    retinājuma spiediens augšpus LFE (EPI)

    ± 0,01 kPa

    spiediena kritums LFE matricā (EDP)

    ± 0,0015 kPa

    gaisa temperatūra pie CVS sūkņa ieplūdes (PTI)

    ± 0,2 K

    gaisa temperatūra pie CVS sūkņa izplūdes (PTO)

    ± 0,2 K

    retinājuma spiediens pie CVS sūkņa ieplūdes (PPI)

    ± 0,22 kPa

    hidrostatiskais spiediens pie CVS sūkņa izplūdes (PPO)

    ± 0,22 kPa

    sūkņa apgriezieni testa laikā (n)

    ± 1 min-1

    testa laiks (vismaz 250 s) (t)

    ± 0,1 s

    8.   attēls

    PDP kalibrēšanas konfigurācija

    Image

    2.2.5.   Pēc tam, kad sistēma ir pievienota kā norādīts šā papildinājuma 8. attēlā, iestata mainīgo ierobežotāju atvērtā pozīcijā un pirms kalibrēšanas sākšanas 20 minūtes darbina CVS sūkni.

    2.2.6.   Pāriestata ierobežojošo vārstu ierobežojošākā stāvoklī sūkņa spiediena kritums pie ieplūdes (apmēram 1 kPa), kas ļaus iegūt vismaz sešus datu punktus kopējai kalibrēšanai. Ļauj sistēmai stabilizēties trīs minūtes un atkārto datu ieguvi.

    2.2.7.   Gaisa plūsmas ātrumu (Qs) katrā testa punktā aprēķina standarta m3/min no caurplūdes mērītāja datiem, izmantojot izgatavotāja noteikto metodi.

    2.2.8.   Gaisa plūsmas ātrumu tad pārveido sūkņa plūsmā (V0) m3/apgr. pie absolūtas sūkņa ieplūdes temperatūras un spiediena.

    Formula

    kur:

    V0

    =

    sūkņa plūsmas ātrums pie Tp un Pp (m3/apgr.);

    Qs

    =

    gaisa plūsma pie 101,33 kPa un 273,2 Κ (m3/min);

    Tp

    =

    sūkņa ieplūdes temperatūra (K);

    Pp

    =

    absolūtais spiediens pie s