15.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 42/1

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

1.

Papildinājums –

2.

1. papildinājums –

2. papildinājums –

3.

4.a

1. papildinājums –

2. papildinājums –

3. papildinājums –

4. papildinājums –

5. papildinājums –

6. papildinājums –

7. papildinājums –

5.

6.

7.

1. papildinājums –

2. papildinājums

8.

9.

1. papildinājums –

2. papildinājums –

3. papildinājums –

10.

10.a

11.

1. papildinājums –

2. papildinājums –

12.

13.

14.

Papildinājums –

1.1.

Šie noteikumi attiecas uz M1, M2, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 610 kg (1).

Pēc izgatavotāja pieprasījuma tipa apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem var paplašināt ne tikai uz iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, bet arī uz M1, M2, N1 un N2 transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 840 kg un kuri atbilst šajos noteikumos izstrādātajiem nosacījumiem.

2.1.1.

ekvivalentā inerce, kas noteikta attiecībā pret atskaites masu, kā noteikts 4.a pielikuma 3. tabulā; un

2.1.2.

motora un transportlīdzekļa īpašības, kā noteikts 1. pielikumā.

2.2.1.

“Transportlīdzekļa pašmasa” ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa bez vienotas vadītāja masas 75 kg apmērā, pasažieriem vai kravas, bet ar degvielas tvertni, kas piepildīta par 90 %, un ar parasto instrumentu komplektu un rezerves riteni (attiecīgos gadījumos).

2.2.2.

“Masa darba kārtībā” ir masa, kas aprakstīta šo noteikumu 1. pielikuma 2.6. punktā, bet transportlīdzekļiem, kuri konstruēti un uzbūvēti, lai pārvadātu vairāk nekā deviņus cilvēkus (papildus vadītājam), apkalpes locekļa masa (75 kg), ja starp deviņām vai vairāk vietām ir vieta apkalpes loceklim.

a)

C1H2,525 sašķidrinātajai naftas gāzei;

b)

C1H4 dabasgāzei un biometānam;

c)

C1H1,89O0,016 benzīnam (E5);

d)

C1H1,86O0,005 dīzeļdegvielai (B5);

e)

C1H2,74O0,385 etanolam (E85).

2.5.1.

“Daļiņu skaits” ir to daļiņu kopējais skaits, kuras pārsniedz 23 mm diametrā un atrodas atšķaidītajā izplūdes gāzē pēc tam, kad tā ir kondicionēta, lai atdalītu gaistošās vielas, kā aprakstīts 4.a pielikuma 5. papildinājumā.

—

dzirksteļaizdedzes (DA) motoriem ir gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisij,

—

kompresijas aizdedzes (KA) motoriem ir gāzveida piesārņotāju, cieto daļiņu un daļiņu skaita emisija.

2.7.1.

“Tvertnes izgarojuma zudumi” ir ogļūdeņražu emisija, ko izraisa temperatūras izmaiņas degvielas tvertnē (pieņemot attiecību C1H2,33).

2.7.2.

“Karstās uzsūkšanās zudumi” ir ogļūdeņražu emisija, kas rodas no stāvoša transportlīdzekļa degvielas sistēmas pēc braukšanas perioda (pieņemot attiecību C1 H2,20).

2.11.1.

taisnvirziena virzuļa kustības motoriem ir nominālais motora darba tilpums;

2.11.2.

rotormotoriem (Vankeļa motoriem) ir dubults nominālais katra virzuļa degšanas kameras darba tilpums.

2.16.1.

šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumu un droša transportlīdzekļa darbība; vai

2.16.2.

ierīce darbojas tikai ar nolūku nodrošināt motora iedarbināšanu; vai

2.16.3.

noteikumi ir faktiski iekļauti I vai VI tipa testa procedūrā.

a)

benzīns (E5);

b)

sašķidrinātā naftas gāze;

c)

dabasgāze/biometāns;

d)

vai nu benzīns (E5), vai sašķidrinātā naftas gāze;

e)

vai nu benzīns (E5), vai dabasgāze/biometāns;

f)

dīzeļdegviela (B5);

g)

etanola (E85) un benzīna (E5) sajaukums (maināma degviela);

h)

biodīzeļa un dīzeļa (B5) sajaukums (maināma degviela);

i)

ūdeņradis;

j)

vai nu benzīns (E5), vai ūdeņradis (divas degvielas).

2.18.1.

“Biodegviela” ir transportā izmantojamā šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas.

2.19.1.

ierobežojumi attiecībā uz transportlīdzekļa izplūdes emisiju, iztvaikošanas emisiju, kartera gāzu emisiju, piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu, piesārņotāju emisiju pēc aukstās iedarbināšanas un iebūvētu diagnostiku transportlīdzekļiem, kurus var darbināt vai nu ar bezsvina benzīnu un ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, vai ar biodegvielu (B apstiprinājums);

2.19.2.

ierobežojumi attiecībā uz gāzveida piesārņotāju un cieto daļiņu emisiju, piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu un iebūvētu diagnostikas sistēmu transportlīdzekļiem, kurus darbina ar dīzeļdegvielu (C apstiprinājums) vai kurus var darbināt vai nu ar dīzeļdegvielu un biodegvielu, vai ar biodegvielu;

2.19.3.

ierobežojumi attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju, kartera gāzu emisiju, piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu, piesārņotāju emisiju pēc aukstās iedarbināšanas un iebūvētu diagnostikas sistēmu transportlīdzekļiem, kurus darbina ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu (D apstiprinājums).

2.21.1.

Hibrīda transportlīdzekļu (HV) vispārējā definīcija:

“hibrīda transportlīdzeklis (HV)” ir transportlīdzeklis, kuram ir vismaz divas dažādas enerģijas pārveides ierīces un divas dažādas enerģijas glabāšanas sistēmas (transportlīdzeklī), lai transportlīdzekli virzītu uz priekšu.

2.21.2.

Hibrīda elektrotransportlīdzekļu (HEV) definīcija:

“hibrīda elektrotransportlīdzeklis (HEV)” ir transportlīdzeklis, kas par mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no abiem transportlīdzeklī glabātās enerģijas/jaudas avotiem:

2.22.1.

“Vienas degvielas ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas galvenokārt paredzēts pastāvīgai darbināšanai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu vai ūdeņradi, bet kas var būt arī aprīkots ar benzīna sistēmu motora iedarbināšanai neparedzētos gadījumos, un tā benzīna tvertnes ietilpība nav lielāka par 15 litriem.

2.23.1.

“Divu degvielu ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” ir divu degvielu transportlīdzeklis, ko var darbināt ar benzīnu un arī ar sašķidrināto naftas gāzi, dabasgāzi/biometānu vai ūdeņradi.

2.25.1.

“Ar etanolu darbināms maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir maināmas degvielas transportlīdzeklis, ko var darbināt ar benzīnu vai benzīna un etanola maisījumu, kurā etanola piejaukums nepārsniedz 85 % (E85).

2.25.2.

“Ar biodegvielu darbināms maināmas degvielas transportlīdzeklis” ir maināmas degvielas transportlīdzeklis, ko var darbināt ar minerāldīzeli vai minerāldīzeļa un biodīzeļa maisījumu.

a)

īpaša nolūka transportlīdzekļi ar atskaites masu virs 2 000 kg (3);

b)

transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 2 000 kg un kuri paredzēti septiņu vai vairāk cilvēku pārvadāšanai, ieskaitot vadītāju, izņemot (no 2012. gada 1. septembra) M1G3 kategorijas transportlīdzekļus;

c)

transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 1 760 kg un kuri ir īpaši būvēti komerciāliem mērķiem, lai tie būtu piemēroti ratiņkrēslu izmantošanai to iekšienē.

3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz izplūdes emisiju, kartera emisiju, iztvaikošanas emisiju un piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgumu, kā arī iebūvētu diagnostikas (OBD) sistēmu apstiprinātājai iestādei iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

3.1.1.

Turklāt izgatavotājs sniedz šādu informāciju:

3.1.2.

Apstiprināmo ar OBD sistēmu aprīkotu transportlīdzekļa tipa vai transportlīdzekļu saimes prototipu 11. pielikuma 3. punktā aprakstītajiem testiem iesniedz tehniskajam dienestam, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu. Ja tehniskais dienests nosaka, ka iesniegtais transportlīdzeklis nav pilnīgs prototips 11. pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajam transportlīdzekļa tipam vai transportlīdzekļu saimei, saskaņā ar 11. pielikuma 3. punktu testam iesniedz citu vai – vajadzības gadījumā – papildu transportlīdzekli.

3.2.

Paraugs informācijas dokumentam attiecībā uz izplūdes emisiju, iztvaikošanas emisiju, ilglaicīgumu un iebūvētu diagnostikas (OBD) sistēmu atrodams 1. pielikumā. Šo noteikumu 1. pielikuma 3.2.12.2.7.6. punktā minēto informāciju iekļauj 1. papildinājumā “Informācija par OBD” tipa apstiprinājuma paziņojumam 2. pielikumā.

3.2.1.

Vajadzības gadījumā iesniedz citu tipa apstiprinājumu kopijas ar attiecīgo informāciju, lai ļautu apstiprinājumus paplašināt un noteikt nolietošanās koeficientus.

3.3.

Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototipu šo noteikumu 5. punktā aprakstītajiem testiem iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testiem.

3.4.1.

Pieteikumu, kas minēts 3.1. punktā, sagatavo saskaņā ar 1. pielikumā sniegto informācijas dokumenta paraugu.

3.4.2.

Izgatavotājs 3.1.1. punkta d) apakšpunkta nolūkos izmanto paraugu izgatavotāja sertifikātam par atbilstību OBD ekspluatācijas veiktspējas prasībām, kas sniegts 2. pielikuma 2. papildinājumā.

3.4.3.

Apstiprinātāja iestāde, kura piešķir apstiprinājumu, 3.1.1. punkta e) apakšpunkta nolūkos minētajā apakšpunktā ietverto informāciju sniedz apstiprinātājām iestādēm pēc to lūguma.

3.4.4.

Apstiprinātājas iestādes 3.1.1. punkta d) un e) apakšpunkta nolūkos neapstiprina transportlīdzekli, ja izgatavotāja sniegtā informācija neatbilst 11. pielikuma 1. papildinājuma 7. punkta prasībām. Visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos piemēro 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.2., 7.3. un 7.7. punktu. Lai novērtētu pirmajā un otrajā daļā noteikto prasību īstenošanu, apstiprinātājas iestādes ņem vērā iekārtu stāvokli.

3.4.5.

3.1.1. punkta f) apakšpunkta nolūkos pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu nekādas darbības ar emisijas kontroles datoru vai tā modifikāciju, ietver iespēju veikt atjaunināšanu, izmantojot izgatavotāja apstiprinātu programmu vai kalibrēšanu.

3.4.6.

Attiecībā uz A tabulā norādītajiem testiem izgatavotājs nodod tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testiem, transportlīdzekli, kurš ir prototips apstiprināmajam tipam.

3.4.7.

Pieteikumā maināmas degvielas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai jāievēro papildu prasības, kas noteiktas 4.9.1. un 4.9.2. punktā.

3.4.8.

Sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības konstrukcijas izmaiņas, kas veiktas pēc tipa apstiprināšanas, automātiski neanulē tipa apstiprinājumu, ja vien sākotnējās īpašības vai tehniskie parametri netiek mainīti tādā veidā, ka tiek ietekmēta motora vai piesārņojuma kontroles sistēmas darbība.

4.3.1.

Šā teksta grozījumu gadījumā, piemēram, ja tiek noteiktas jaunas robežvērtības, nolīguma puses tiek informētas par to, kuri jau apstiprinātie transportlīdzekļu tipi atbilst jaunajiem noteikumiem.

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (4);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

4.4.3.

Apstiprinājuma marķējums pēc tipa apstiprinājuma numura satur papildu zīmi, kuras mērķis ir norādīt transportlīdzekļa kategoriju un klasi, kam piešķirts apstiprinājums. Šo burtu izvēlas saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā sniegto 1. tabulu.

4.9.1.

Ar etanolu vai biodīzeļdegvielu darbināma maināmas degvielas transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam transportlīdzekļa izgatavotājs raksturo transportlīdzekļa spēju pielāgoties ikvienam benzīna un etanola maisījumam (maisījumā līdz 85 % etanola) vai dīzeļdegvielas un biodīzeļdegvielas maisījumam, kāds var būt pieejams tirgū.

4.9.2.

Maināmas degvielas transportlīdzekļiem pārejai no vienas etalondegvielas uz otru testu starplaikos jānotiek, manuāli nekoriģējot motora iestatījumus.

4.10.1.

Izgatavotājs nodrošina, ka visi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD sistēmu.

4.10.2.

OBD sistēmai jābūt veidotai, konstruētai un uzstādītai transportlīdzeklī tā, lai tā varētu identificēt nolietojumu vai nepareizu darbību visā transportlīdzekļa kalpošanas laikā.

4.10.3.

OBD sistēma atbilst šo noteikumu prasībām parastas izmantošanas apstākļos.

4.10.4.

Ja saskaņā ar 11. pielikuma 1. papildinājumu testu veic ar defektīvu sastāvdaļu, ieslēdzas OBD sistēmas nepareizas darbības indikators. OBD sistēmas nepareizas darbības indikators var ieslēgties šā testa laikā arī tad, ja emisijas līmenis ir zemāks par OBD sliekšņvērtībām, kas norādītas 11. pielikumā.

4.10.5.

Izgatavotājs nodrošina, ka visos saprātīgi paredzamos braukšanas apstākļos OBD sistēma atbilst šo noteikumu 11. pielikuma 1. papildinājuma 7. punktā noteiktajām ekspluatācijas veiktspējas prasībām.

4.10.6.

Datus par ekspluatācijas veiktspēju, kurus transportlīdzekļa OBD sistēma glabā un rāda atbilstīgi 11. pielikuma 1. papildinājuma 7.6. punkta noteikumiem, izgatavotājs bez kodēšanas nekavējoties dara pieejamus valsts iestādēm un neatkarīgiem uzņēmumiem.

5.1.2.1.

Pārveidošanas ierīces izmantošana ir aizliegta.

5.1.3.1.

Saskaņā ar 5.1.3.2. punktu degvielas vai etanola tvertnes ieplūdes sprauslai ir jābūt veidotai tā, ka tā liedz tvertni piepildīt no benzīna tanka uzpildes stobra, kura ārējais diametrs ir 23,6 mm vai lielāks.

5.1.3.2.

Noteikumu 5.1.3.1. punktu nepiemēro transportlīdzeklim, attiecībā uz kuru ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

5.1.4.1.

automātiski atverams un aizverams nenoņemams degvielas piltuves vāks;

5.1.4.2.

konstrukcijas īpašības, kas liedz pārmērīgu iztvaikošanas emisiju degvielas piltuves vāka neesamības gadījumā;

5.1.4.3.

jebkāds cits noteikums, kam ir tāda pati ietekme. Daži piemēri – piesiets piltuves vāks, ar ķēdi piestiprināts piltuves vāks vai tāds vāks, kuram izmanto to pašu atslēgu, ko izmanto transportlīdzekļa aizdedzei. Šādā gadījumā atslēgai ir jābūt izņemamai no piltuves vāka tikai tad, kad tas ir aizslēgts.

5.1.5.1.

Katram transportlīdzeklim ar emisiju kontroles datoru ir jābūt funkcijām, kas neļauj izdarīt izgatavotāja neapstiprinātas modifikācijas. Izgatavotājs atļauj izdarīt modifikācijas, ja šīs modifikācijas ir nepieciešamas transportlīdzekļa diagnostikai, apkopei, modernizācijai vai remontam. Jebkuriem pārprogrammējamiem datora kodiem vai darbības parametriem ir jābūt drošiem pret jebkādām darbībām ar tiem un jāsniedz vismaz tāds drošības līmenis, kā paredzēts 1998. gada oktobra noteikumos ISO DIS 15031-7 (SAE J2186, 1996. gada oktobris), ja drošības informācijas apmaiņu veic, izmantojot protokolus un diagnostikas savienojumu atbilstīgi II pielikuma 1. papildinājuma 6.5. punktam. Visām maināmajām kalibrēšanas atmiņas mikroshēmām jābūt iespraustām, ievietotām slēgtā apvalkā vai aizsargātām ar elektroniskiem algoritmiem, un tās nedrīkst būt maināmas, ja neizmanto īpašus darbarīkus un procedūras.

5.1.5.2.

Ar datoru kodēta motora darbības parametri nedrīkst būt maināmi, neizmantojot īpašus darbarīkus un procedūras (piemēram, pielodēti vai iesprausti datora komponenti vai aizplombēti (aizlodēti) datoru korpusi).

5.1.5.3.

Tādu mehānisku degvielas iesmidzināšanas sūkņu gadījumā, kas uzstādīti kompresijas aizdedzes motoriem, izgatavotāji veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu maksimālās degvielas padeves iestatījumu no jebkādām darbībām ar to, transportlīdzeklim esot ekspluatācijā.

5.1.5.4.

Izgatavotāji apstiprināšanas iestādei var pieprasīt izņēmumu vienai no šīm prasībām attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kuriem aizsardzība, visticamāk, nav nepieciešama. Starp kritērijiem, ko apstiprināšanas iestāde izmantos, izskatot izņēmumu, būs darbības mikroshēmu pašreizējā pieejamība, transportlīdzekļa maksimālās jaudas iespējas un paredzamais transportlīdzekļa pārdošanas apjoms, bet ne tikai šie kritēriji.

5.1.5.5.

Izgatavotājiem, kas izmanto programmējamas datora kodu sistēmas (piemēram, elektriski pārprogrammējamās lasāmatmiņas iekārtas ar dzēšanu, EEPROM), ir jānovērš neatļauts pārprogrammēšanas iespējamība. Izgatavotājiem jāizmanto uzlabotas aizsardzības stratēģijas un ierakstaizsardzības īpašības, kam nepieciešama elektroniska piekļuve izgatavotāja uzturētam attālinātam datoram. Iestāde var apstiprināt arī līdzīgas metodes, ja tās sniedz tādu pašu aizsardzības līmeni.

I tips (vidējās izplūdes emisijas pārbaude pēc aukstās iedarbināšanas);

II tips (oglekļa monoksīda emisija brīvgaitā);

III tips (kartera gāzu emisija);

IV tips (iztvaikošanas emisija);

V tips (pretpiesārņošanas ierīču ilglaicīgums);

VI tips (zemas apkārtējās temperatūras oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu vidējās izplūdes emisijas tests pēc aukstās iedarbināšanas);

OBD tests.

I tips (vidējās izplūdes emisijas pārbaude pēc aukstās iedarbināšanas);

II tips (oglekļa oksīda emisija brīvgaitā);

III tips (kartera gāzu emisija);

IV tips (iztvaikošanas emisija), ja nepieciešams;

V tips (pretpiesārņošanas ierīču ilglaicīgums);

VI tips (zemas apkārtējās temperatūras oglekļa monoksīda un ogļūdeņražu vidējās izplūdes emisijas tests pēc aukstās iedarbināšanas), ja nepieciešams;

OBD tests.

I tips (vidējās izplūdes emisijas pārbaude pēc aukstās iedarbināšanas);

V tips (piesārņojuma kontroles iekārtu ilglaicīgums);

OBD tests.

5.3.1.1.

1. attēlā ir parādīta I tipa testa procedūras gaita. Šo testu veic visiem 1. punktā un tā apakšpunktos minētajiem transportlīdzekļiem.

5.3.1.2.

Transportlīdzekli novieto uz šasijas dinamometra, kas aprīkots ar kravas un inerces imitēšanas līdzekļiem.

5.3.1.2.1.

Bez pārtraukuma veic testu, kas kopumā ilgst 19 minūtes un 40 sekundes un sastāv no divām daļām, t. i., pirmās un otrās daļas. Lai atvieglinātu testa aprīkojuma noregulēšanu, saskaņojot ar izgatavotāju, starp pirmās daļas beigām un otrās daļas sākumu var būt periods, kurš nav ilgāks par 20 sekundēm un kurā paraugi netiek ņemti.

5.3.1.2.1.1.

Transportlīdzekļus, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, pārbauda ar I tipa testu, lai testētu dažādas sašķidrinātās naftas gāzes vai dabasgāzes/biometāna sastāva izmaiņas, kā noteikts 12. pielikumā. Transportlīdzekļus, kas darbojas vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, pārbauda, izmantojot abas degvielas, un ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu testē dažādas sašķidrinātās naftas gāzes vai dabasgāzes sastāva izmaiņas, kā noteikts 12. pielikumā.

5.3.1.2.1.2.

Neatkarīgi no 5.3.1.2.1.1. punkta prasībām transportlīdzekļus, kuri var darboties gan ar benzīnu, gan ar gāzdegvielu, bet kuriem benzīna sistēma ir uzstādīta tikai avārijas situācijām vai tikai motora iedarbināšanai, un kuru degvielas tvertņu ietilpība ir ne vairāk kā 15 litri benzīna, I tipa testa nolūkā uzskata par transportlīdzekļiem, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu.

5.3.1.2.2.

Pirmo testa daļu veido četri parastie pilsētas cikli. Katrs parastais pilsētas cikls sastāv no piecpadsmit fāzēm (brīvgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, ātruma samazināšana utt.).

5.3.1.2.3.

Testa otro daļu veido viens ārpilsētas braukšanas cikls. Ārpilsētas braukšanas cikls sastāv no 13 fāzēm (brīvgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, ātruma samazināšana utt.).

5.3.1.2.4.

Testa laikā izplūdes gāzes atšķaida un vienā vai vairākos maisos ievāc proporcionālu paraugu. Testējamā transportlīdzekļa izplūdes gāzes atšķaida, paņem to paraugu un analizē pēc turpmāk aprakstītās procedūras, un izmēra kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu. Reģistrē ne tikai oglekļa monoksīda, ogļūdeņraža un slāpekļa oksīda emisiju, bet arī cieto daļiņu emisiju no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru.

5.3.1.3.

Testu veic saskaņā ar I tipa testa procedūru, kā aprakstīts 4.a pielikumā. Metode gāzu savākšanai un analizēšanai ir noteikta 4.a pielikuma 2. un 3. papildinājumā, bet metode cieto daļiņu paraugu ņemšanai un analizēšanai – 4.a pielikuma 4. un 5. papildinājumā.

5.3.1.4.

Saskaņā ar 5.3.1.5. punkta prasībām testu atkārto trīs reizes. Rezultātus sareizina ar atbilstošajiem nolietošanās koeficientiem, kas iegūti saskaņā ar 5.3.6. punktu, un periodiski reģenerējošu sistēmu gadījumā, kā definēts 2.20. punktā, tos arī reizina ar koeficientiem Ki, kas iegūti saskaņā ar 13. pielikumu. Rezultātā iegūtajām gāzveida emisijas masām un tādiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru, katrā testā iegūto cieto daļiņu masām ir jābūt mazākām par vērtībām, kas norādītas 1. tabulā.

1.   tabula

Maksimālā emisija

5.3.1.4.1.

Neatkarīgi no 5.3.1.4. punkta prasībām viena no trim rezultātā iegūtajām masām attiecībā uz katru piesārņotāju vai piesārņotāju kombināciju var pārsniegt noteikto vērtību ne vairāk kā 10 %, ja visu trīs rezultātu vidējais aritmētiskais ir zem noteiktās vērtības. Ja noteiktā vērtība ir pārsniegta vairāk nekā vienam piesārņotājam, nav svarīgi, vai tas notiek vienā un tajā pašā testā, vai dažādos testos.

5.3.1.4.2.

Veicot testus ar gāzdegvielu, iegūtajai gāzveida emisijas masai jābūt mazākai par iepriekšējā tabulā noteiktajām vērtībām attiecībā uz transportlīdzekļiem ar benzīna motoru.

5.3.1.5.

Testu skaitu, kas noteikts 5.3.1.4. punktā, samazina turpmāk minētajos apstākļos, kur V1 ir pirmā testa rezultāts un V2 ir otrā testa rezultāts attiecībā uz katru piesārņotāju vai divu piesārņotāju kombinēto emisiju saskaņā ar ierobežojumu.

5.3.1.5.1.

Tikai vienu testu veic, ja attiecībā uz katru piesārņotāju vai divu piesārņotāju kombinēto emisiju iegūtais rezultāts ir mazāks par vai vienāds ar 0,70 L (t. i., V1 ≤ 0,70 L).

5.3.1.5.2.

Ja 5.3.1.5.1. punkta prasības netiek izpildītas, veic tikai divus testus, ja attiecībā uz katru piesārņotāju vai divu piesārņotāju kombinēto emisiju saskaņā ar ierobežojumiem tiek izpildītas šādas prasības:

V1 ≤ 0,85 L un V1 + V2 ≤ 1,70 L, un V2 ≤ L.

5.3.2.1.

Šo testu veic visiem transportlīdzekļiem, kurus darbina dzirksteļaizdedzes motori.

5.3.2.2.

Attiecībā uz II tipa testu, kas izklāstīts 5. pielikumā, transportlīdzekļa izgatavotājs norāda pie normāliem motora brīvgaitas apgriezieniem maksimālo pieļaujamo oglekļa monoksīda saturu izplūdes gāzēs. Tomēr maksimālais oglekļa monoksīda saturs nepārsniedz 0,3 % tilpuma.

Pie lieliem brīvgaitas apgriezieniem oglekļa monoksīda saturs izplūdes gāzēs tilpuma izteiksmē nedrīkst pārsniegt 0,2 %, ja motora apgriezienu skaits ir vismaz 2 000 min–1 un lambda ir 1 ± 0,03 vai saskaņā ar izgatavotāja specifikācijām.

5.3.3.1.

Šo testu veic visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izņemot tos, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru.

5.3.3.1.1.

Transportlīdzekļus, kas darbojas vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi, III tipa testā pārbauda tikai ar benzīnu.

5.3.3.1.2.

Neatkarīgi no 5.3.3.1.1. punkta prasībām transportlīdzekļus, kuri var darboties gan ar benzīnu, gan ar gāzdegvielu, bet kuriem benzīna sistēma ir uzstādīta tikai avārijas situācijām vai tikai notora iedarbināšanai, un kuru degvielas tvertņu ietilpība ir ne vairāk kā 15 litri benzīna, III tipa testa nolūkā uzskata par transportlīdzekļiem, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu.

5.3.3.2.

Ja testu veic saskaņā ar 6. pielikumu, no motora kartera ventilācijas sistēmas nedrīkst būt nevienas kartera gāzes izplūšana atmosfērā.

5.3.4.1.

Šo testu veic visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izņemot transportlīdzekļus ar kompresijas aizdedzes motoru un transportlīdzekļus, kas darbojas ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu.

5.3.4.1.1.

Transportlīdzekļus, kas darbojas vai nu ar benzīnu, vai ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi/biometānu, IV tipa testā pārbauda tikai ar benzīnu.

5.3.4.2.

Veicot testu saskaņā ar 7. pielikumu, iztvaikošanas emisijas daudzums ir mazāks par 2 g vienā testā.

5.3.5.1.

Šo testu veic visiem M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru, izņemot tādus transportlīdzekļus, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu (sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi). Transportlīdzekļus, kuri var darboties gan ar benzīnu, gan ar gāzdegvielu, bet kuriem benzīna sistēma ir uzstādīta tikai avārijas situācijām vai tikai motora iedarbināšanai, un kuru degvielas tvertņu ietilpība ir ne vairāk kā 15 litri benzīna, VI tipa testa nolūkā uzskata par transportlīdzekļiem, kas darbojas tikai ar gāzdegvielu. Transportlīdzekļus, kas darbojas ar benzīnu un vai nu ar sašķidrināto naftas gāzi, vai ar dabasgāzi, VI tipa testā pārbauda tikai ar benzīnu.

Šo punktu piemēro jauniem transportlīdzekļu tipiem N1 un M1 kategorijā, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3 500 kg.

5.3.5.1.1.

Transportlīdzekli novieto uz šasijas dinamometra, kas aprīkots ar inerces jaudas imitācijas ierīci.

5.3.5.1.2.

Tests sastāv no I tipa testa pirmās daļas četriem parastiem pilsētas braukšanas cikliem. Pirmās daļas tests ir aprakstīts 4.a pielikuma 6.1.1. punktā un parādīts minētā pielikuma 1. attēlā. Zemas apkārtējās temperatūras tests jāveic 780 sekundes bez pārtraukuma, un tam jāsākas ar motora iedarbināšanu.

5.3.5.1.3.

Zemas apkārtējās temperatūras testu veic pie apkārtējās testa temperatūras 266 K (– 7 °C). Pirms testa veikšanas testa transportlīdzekļus sagatavo vienotā veidā, lai nodrošinātu to, ka testa rezultātus var reproducēt. Sagatavošanu un citas testa procedūras veic saskaņā ar norādēm 8. pielikumā.

5.3.5.1.4.

Testa laikā izplūdes gāzes atšķaida un paņem proporcionālu paraugu. Testējamā transportlīdzekļa izplūdes gāzes atšķaida, ņem un analizē to paraugus saskaņā ar 8. pielikumā aprakstīto procedūru, un izmēra kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu daudzumu. Atšķaidītās izplūdes gāzes analizē attiecībā uz oglekļa monoksīdu un kopējiem ogļūdeņražiem.

5.3.5.2.

Saskaņā ar 5.3.5.2.2. un 5.3.5.3. punktu testu veic trīs reizes. Rezultātā iegūtajām oglekļa monoksīda un ogļūdeņraža emisijas masām ir jābūt mazākām par vērtībām, kas norādītas turpmākajā tabulā.

Oglekļa monoksīda un ogļūdeņraža izpūtēja noteiktā emisijas vērtība pēc aukstās iedarbināšanas testa.

Testa temperatūra 266 K (– 7 °C)

5.3.5.2.1.

Neatkarīgi no 5.3.5.2. punkta prasībām attiecībā uz katru piesārņotāju ne vairāk kā viens no trim iegūtajiem rezultātiem var pārsniegt noteikto vērtību par ne vairāk kā 10 %, ja visu trīs rezultātu vidējais aritmētiskais ir zem noteiktās vērtības. Ja noteiktā vērtība ir pārsniegta vairāk nekā vienam piesārņotājam, nav svarīgi, vai tas notiek vienā un tajā pašā testā, vai dažādos testos.

5.3.5.2.2.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma 5.3.5.2. punktā noteikto testu skaitu var palielināt līdz 10, ja pirmo trīs rezultātu vidējā aritmētiskā vērtība ir zemāka par 110 % no noteiktās vērtības. Šajā gadījumā vienīgā prasība pēc testa ir tāda, ka visu desmit rezultātu vidējai aritmētiskajai vērtībai ir jābūt mazākai par robežvērtību.

5.3.5.3.

Testu skaitu, kas noteikts 5.3.5.2. punktā, var samazināt saskaņā ar 5.3.5.3.1. un 5.3.5.3.2. punktu.

5.3.5.3.1.

Tikai vienu testu veic, ja attiecībā uz katru piesārņotāju iegūtais rezultāts pirmajā testā ir mazāks par vai vienāds ar 0,70 L.

5.3.5.3.2.

Ja 5.3.5.3.1. punkta prasības netiek izpildītas, veic tikai divus testus, ja attiecībā uz katru piesārņotāju pirmā testa rezultāts ir mazāks par vai vienāds ar 0,85 L, bet pirmo divu rezultātu summa ir mazāka par vai vienāda ar 1,70 L, un otrā testa rezultāts ir mazāks par vai vienāds ar L.

(V1 ≤ 0,85 L un V1 + V2 ≤ 1,70 L, un V2 ≤ L)

5.3.6.1.

Šo testu veic visiem 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem piemēro 5.3.1. punktā norādīto testu. Testu veido novecošanas tests, braucot 160 000 kilometrus saskaņā ar 9. pielikumā aprakstīto programmu uz testa ceļa, uz ceļa vai uz šasijas dinamometra.

5.3.6.1.1.

Transportlīdzekļiem, kurus var darbināt gan ar benzīnu, gan ar sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi, V tipa testu veic tikai ar benzīnu. Tad nolietošajās koeficientu attiecībā uz bezsvina benzīnu izmanto arī attiecībā uz sašķidrināto naftas gāzi vai dabasgāzi.

5.3.6.2.

Neatkarīgi no 5.3.6.1. punkta prasībām izgatavotājs var izvēlēties nolietošanās koeficientus no turpmākās tabulas, kurus izmanto kā alternatīvu 5.3.6.1. punkta testam.

Pēc izgatavotāja pieprasījuma tehniskais dienests var veikt I tipa testu, pirms ir pabeigts V tipa tests, izmantojot nolietošanās koeficientus, kas norādīti tabulā iepriekš. Pēc V tipa testa tehniskais dienests var grozīt tipa apstiprinājuma rezultātus, kas reģistrēti 2. pielikumā, aizstājot tabulā minētos nolietošanās koeficientus ar tiem, kas izmērīti V tipa testā.

5.3.6.3.

Nolietošanās koeficientus nosaka, izmantojot vai nu 5.3.6.1. punktā minēto procedūru, vai vērtības tabulā 5.3.6.2. punktā. Koeficientus izmanto, lai noteiktu atbilstību 5.3.1.4. un 8.2.3.1. punkta prasībām.

5.3.7.1.

Šī prasība attiecas uz visiem transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru un kuriem tipa apstiprinājumu iegūst saskaņā ar šiem grozījumiem.

5.3.7.2.

Veicot testu saskaņā ar 5. pielikumu (II tipa tests) normālā brīvgaitā:

5.3.7.3.

Veicot testu brīvgaitā ar paaugstinātu apgriezienu skaitu (t. i., > 2 000 min–1):

5.3.7.4.

Testa laikā mēra un reģistrē motora eļļas temperatūru.

5.3.7.5.

Aizpilda tabulu 2. pielikuma 2.2. punktā.

5.3.7.6.

Izgatavotājam 24 mēnešu laikā kopš kompetentās iestādes piešķirtā tipa apstiprinājuma piešķiršanas dienas ir jāapliecina 5.3.7.3. punktā minētās tipa apstiprināšanas laikā reģistrētās lambda vērtības precizitāte kā reprezentatīva tipiskiem ražotiem transportlīdzekļiem. Izvērtējumu veic, pamatojoties uz ražoto transportlīdzekļu izpēti.

6.1.

Par visām transportlīdzekļa tipa modifikācijām ziņo tehniskajam dienestam, kas transportlīdzekļa tipu apstiprinājis. Šī struktūrvienība var:

6.2.

Noteikumu 4.3. punktā paredzētajā kārtībā par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

6.3.

Tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir paplašinājuma sērijas numuru un informē pārējās puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

a)

motors;

b)

aizdedzes process;

c)

periodiski reģenerējoša sistēma (t. i., katalizators, cieto daļiņu uztvērējs);

d)

konstrukcija (t. i., korpusa veids, dārgmetāla veids, substrāta veids, šūnu blīvums);

e)

tips un darbības princips;

f)

doza un piemaisījumu sistēma;

g)

tilpums ± 10 procenti;

h)

izvietojums (temperatūra ± 50 °C pie 120 km/h vai maksimālās temperatūras/spiediena atšķirība 5 %).

7.2.1.1.

Degvielas/gaisa mērīšanas pamatprincips (piemēram, monoiesmidzināšana) ir viens un tas pats.

7.2.1.2.

Degvielas tvertnes forma un degvielas tvertnes un šķidrās degvielas cauruļu materiāls ir identisks.

7.2.1.3.

Testē sliktāko transportlīdzekli attiecībā uz šķērsgriezumu un aptuveno cauruļu garumu. To, vai neidentiski tvaika/šķidruma separatori ir pieņemami, izlemj tehniskais dienests, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testiem.

7.2.1.4.

Degvielas tvertnes tilpums ir ± 10 % robežās.

7.2.1.5.

Degvielas tvertnes redukcijas vārsta iestatījums ir identisks.

7.2.1.6.

Degvielas tvaika uzglabāšanas metode ir identiska, t. i., uztvērēja forma un apjoms, uzglabāšanas līdzeklis, gaisa tīrītājs (ja izmanto iztvaikošanas emisijas kontrolei) utt.

7.2.1.7.

Uzglabāto tvaiku attīrīšanas metode ir identiska (piemēram, gaisa plūsma, sākuma punkts vai attīrīšanas apjoms iepriekšējas sagatavošanas ciklā).

7.2.1.8.

Degvielas mērīšanas sistēmas noblīvēšanas un ventilēšanas metode ir identiska.

7.2.2.1.

dažādu motora lielumu;

7.2.2.2.

dažādu motora jaudu;

7.2.2.3.

automātisko un manuālo pārnesumkārbu;

7.2.2.4.

divu un četru riteņu piedziņu;

7.2.2.5.

dažādu virsbūvi; un

7.2.2.6.

dažādiem riteņu un riepu izmēriem.

a)

Motora cilindru jauda (± 15 %).

b)

Vārstu skaits un kontrole.

c)

Degvielas sistēma.

d)

Dzeses sistēmas veids.

e)

Aizdedzes process.

a)

Katalītiskie neitralizatori un cieto daļiņu filtri:

b)

Gaisa iesmidzināšana:

c)

Izplūdes gāzu recirkulācija (EGR):

a)

motora palīgdetaļas;

b)

riepas;

c)

ekvivalentā inerce;

d)

dzeses sistēma;

e)

kopējie pārnesumskaitļi;

f)

transmisijas tips; un

g)

virsbūves veids.

8.1.1.

Attiecīgā gadījumā I, II, III un IV tipa testu un OBD testu veic saskaņā ar šo noteikumu A tabulu. Īpašās procedūras ražošanas atbilstībai noteiktas 8.2.–8.10. punktā.

8.2.1.

I tipa testu veic transportlīdzeklim, kura specifikācija ir tāda pati, kā aprakstīts tipa apstiprinājuma sertifikātā. Ja I tipa tests ir jāveic transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam, kam ir viens vai vairāki paplašinājumi, I tipa testus veic vai nu transportlīdzeklim, kas aprakstīts sākotnējos informācijas dokumentos, vai transportlīdzeklim, kas aprakstīts informācijas dokumentos attiecībā uz konkrēto paplašinājumu.

8.2.2.

Pēc apstiprinātājas iestādes izdarītās izvēles izgatavotājs izvēlētajos transportlīdzekļos nedrīkst veikt nekādus pielāgojumus.

8.2.2.1.

No sērijas nejauši izvēlas trīs transportlīdzekļus un tos testē, kā aprakstīts šo noteikumu 5.3.1. punktā. Nolietošanās koeficientus izmanto tādā pašā veidā. Robežvērtības norādītas 5.3.1.4. punktā 1. tabulā.

8.2.2.2.

Ja apstiprinātāju iestādi apmierina izgatavotāja noteiktā ražojuma standartnovirze, testus veic saskaņā ar šo noteikumu 1. papildinājumu. Ja apstiprinātāju iestādi izgatavotāja noteiktā ražojuma standartnovirze neapmierina, testus veic saskaņā ar šo noteikumu 2. papildinājumu.

8.2.2.3.

Sērijas ražošanu uzskata par atbilstīgu vai neatbilstīgu, pamatojoties uz atlasīto transportlīdzekļu testu, tiklīdz ir pieņemts lēmums par to, ka pārbaude ir izturēta attiecībā uz visiem piesārņotājiem, vai par to, ka pārbaude nav izturēta attiecībā uz vienu piesārņotāju, saskaņā ar piemērojamajiem testēšanas kritērijiem attiecīgajā papildinājumā.

Ja ir pieņemts lēmums par to, ka pārbaude ir izturēta attiecībā uz vienu piesārņotāju, šo lēmumu nemaina pēc papildu testiem, ko veic, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz pārējiem piesārņotājiem.

Ja attiecībā uz visiem piesārņotājiem nav pieņemts lēmums par to, ka pārbaude ir izturēta, un attiecībā uz vienu piesārņotāju ir pieņemts lēmums par to, ka pārbaude ir izturēta, testu veic ar citu transportlīdzekli (skatīt 2. attēlu).

2.   attēls

8.2.3.

Neatkarīgi no šo noteikumu 5.3.1. punkta prasībām testus veic ar transportlīdzekļiem, kas paņemti tieši no ražošanas līnijas.

8.2.3.1.

Tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma testus var veikt ar transportlīdzekļiem, ar kuriem nobraukti:

Iebraukšanas procedūru veic izgatavotājs, apņemoties šiem transportlīdzekļiem neveikt nekādus pielāgojumus.

8.2.3.2.

Ja izgatavotājs vēlas iebraukt transportlīdzekļus (“x” km, kur x ≤ 3 000 km attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru, un x ≤ 15 000 km attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru), procedūra ir šāda:

8.2.3.3.

Visus šos testus veic ar pārdošanā esošu degvielu. Tomēr pēc izgatavotāja pieprasījuma var izmantot etalondegvielas, kas raksturotas 10. vai 10.a pielikumā.

8.3.1.

Ja jāveic III tipa tests, to veic visiem transportlīdzekļiem, kas izvēlēti I tipa ražojuma atbilstības testam, kā aprakstīts 8.2. punktā. Piemēro 6. pielikuma nosacījumus.

8.4.1.

Ja ir jāveic IV tipa tests, to veic saskaņā ar 7. pielikumu.

8.5.1.

Ja jāpārbauda OBD sistēmas darbība, to veic saskaņā ar šādiem noteikumiem.

8.6.1.

Ražojuma atbilstības testu var veikt ar komerciālu degvielu, kuras C3/C4 attiecība (sašķidrinātas naftas gāzes gadījumā) ir robežās starp šo attiecību etalondegvielām vai kuras Wobbe indekss ir robežās starp šo indeksu galējām etalonegvielām (dabasgāzes/biometāna gadījumā). Šādā gadījumā apstiprinātājai iestādei jāiesniedz degvielas analīze.

9.2.4.1.

degšanas process (divtaktu, četrtaktu, rotācijas);

9.2.4.2.

cilindru skaits;

9.2.4.3.

cilindru bloka izkārtojums (rindas, V formas, radiāls, horizontāli viens otram pretī, cits izkārtojums). Cilindru slīpums vai virziens nav kritērijs;

9.2.4.4.

motora degvielas padeves metode (t. i., netiešā vai tiešā iesmidzināšana);

9.2.4.5.

dzeses sistēmas veids (gaiss, ūdens, eļļa);

9.2.4.6.

iesūkšanas metode (ar brīvo gaisa iesūci, ar spiedienu);

9.2.4.7.

motoram paredzētā degviela (benzīns, dīzeļdegviela, dabasgāze/biometāns, sašķidrinātā naftas gāze utt.). Divu degvielu transportlīdzekļus var grupēt vienā saimē ar vienas degvielas transportlīdzekļiem, ja tiem ir viena kopīga degviela;

9.2.4.8.

katalītiskā neitralizatora tips (trīsceļu katalizators, vienkāršs NOx uztvērējs, SCR, vienkāršs NOx katalizators vai cits(-i));

9.2.4.9.

Cieto daļiņu uztvērēja tips (ir vai nav);

9.2.4.10.

izplūdes gāzu recirkulācija (ar vai bez, dzesēta vai nedzesēta); un

9.2.4.11.

saimes transportlīdzekļu lielākā motora cilindru tilpums, atņemot 30 %.

9.2.5.1.

izgatavotāja nosaukums un adrese;

9.2.5.2.

nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese izgatavotāja pilnvarotajam pārstāvim tajās jomās, uz ko attiecas izgatavotāja sniegtā informācija;

9.2.5.3.

izgatavotāja informācijā ietverto transportlīdzekļu modeļa(-u) nosaukums(-i);

9.2.5.4.

attiecīgā gadījumā to transportlīdzekļa tipu saraksts, uz kuriem attiecas izgatavotāja informācija, t. i., ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saime saskaņā ar 9.2.1. punktu;

9.2.5.5.

transportlīdzekļa identifikācijas numura (VIN) kodi, kas izmantoti šiem transportlīdzekļiem ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saimē (VIN prefikss);

9.2.5.6.

tipa apstiprinājuma numuri šiem transportlīdzekļu tipiem ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu saimē, attiecīgā gadījumā ietverot visu paplašinājumu un nozīmīgu izmaiņu/atsaukšanas gadījumu (brāķa pārstrādes) numurus;

9.2.5.7.

sīka informācija par paplašinājumiem un nozīmīgām izmaiņām/atsaukšanas gadījumiem saistībā ar tiem transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem, uz kuriem attiecas izgatavotāja sniegtā informācija (ja to pieprasa tipa apstiprinātāja iestāde);

9.2.5.8.

laika periods, par kuru izgatavotāja informācija apkopota;

9.2.5.9.

transportlīdzekļa ražošanas periods, uz kuru attiecas izgatavotāja informācija (piemēram, 2007. kalendārajā gadā ražoti transportlīdzekļi);

9.2.5.10.

izgatavotāja procedūra, lai pārbaudītu atbilstību ekspluatācijā, norādot:

9.2.5.11.

rezultāti izgatavotāja procedūrai par atbilstību ekspluatācijā, norādot:

9.2.5.12.

OBD sistēmas rādījumu reģistrs.

a)

nolemj, ka transportlīdzekļa tipa vai ekspluatācijā esošas transportlīdzekļu saimes atbilstība ekspluatācijā ir apmierinoša, un neveic turpmākus pasākumus;

b)

nolemj, ka izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju vai testu datus;

c)

nolemj, ka, pamatojoties uz apstiprinātājas iestādes vai puses uzraudzības testu programmu datiem, izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju vai testu datus;

d)

nolemj, ka transportlīdzekļa tipa, kas pieder ekspluatācijā esošai transportlīdzekļu saimei, atbilstība ekspluatācijā nav apmierinoša, un nosaka, ka šā transportlīdzekļa tips jātestē saskaņā ar 3. papildinājumu.

10.1.

Apstiprinājumu, kas transportlīdzekļu tipam piešķirts saskaņā ar šiem grozījumiem, var atcelt, ja netiek izpildītas 8.1. punktā noteiktās prasības vai ja izvēlētais transportlīdzeklis vai transportlīdzekļi neiztur iepriekš 8.1.1. punktā paredzētās pārbaudes.

10.2.

Ja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā, nekavējoties informē pārējās puses, kuras piemēro šos noteikumus.

12.1.1.

No dienas, kad oficiāli stājas spēkā 06. grozījumu sērija, nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 06. grozījumu sēriju.

12.2.1.

Puses, kas piemēro šos noteikumus, var turpināt piešķirt apstiprinājumus transportlīdzekļiem, kuri atbilst šo noteikumu iepriekšējiem līmeņiem, ja šie transportlīdzekļi ir paredzēti eksportam uz valstīm, kas piemērot attiecīgās prasības savos valsts tiesību aktos.

[ ]

=

koncentrācija tilpuma procentos;

K1

=

konversijas koeficients no NDIR mērījuma uz FID mērījumu (nodrošina mēraparatūras izgatavotājs);

Hcv

=

ogļūdeņraža un oglekļa atomu attiecība:

Ocv

=

skābekļa un oglekļa atomu attiecība: