EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R1261

Komisijas Regula (ES) Nr. 1261/2010 ( 2010. gada 22. decembris ), ar kuru atsevišķu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam uzliek pagaidu kompensācijas maksājumu

OJ L 343, 29.12.2010, p. 57–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 11 Volume 132 P. 94 - 112

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 30/12/2010

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/1261/oj

29.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/57


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1261/2010

(2010. gada 22. decembris),

ar kuru atsevišķu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam uzliek pagaidu kompensācijas maksājumu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Komisija 2010. gada 1. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu (“AS procedūra”) attiecībā uz atsevišķu Indijas (“Indija” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importu Savienībā.

(2)

Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz atsevišķu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu (“AD procedūra”).

(3)

AS procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības federācija (Eurofer) (“sūdzības iesniedzējs”) 2010. gada 15. februārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no atsevišķu nerūsējošā tērauda stieņu kopējās Savienības produkcijas. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma subsidēšanu un tās dēļ radīto būtisko kaitējumu, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai sāktu izmeklēšanu.

(4)

Komisija pirms procedūras sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu paziņoja Indijas valdībai, ka tā ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu nodara subsidēts atsevišķu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu imports. Indijas valdība tika aicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēji saskaņotu risinājumu. Apspriežu laikā neizdevās panākt abpusēji saskaņotu risinājumu.

1.2.   Procedūrā iesaistītās personas

(5)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja Savienības ražotājus sūdzības iesniedzējus, citus zināmus Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus, kuru ieinteresētība bija zināma, kā arī Indijas iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(6)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

1.2.1.   Indijas ražotāju eksportētāju atlase

(7)

Ņemot vērā lielo ražotāju eksportētāju skaitu Indijā, paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja pārbaudi izlases veidā, lai noteiktu subsidēšanu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu.

(8)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi visus ražotājus eksportētājus Indijā lūdza pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas un sniegt pamatinformāciju par savām eksporta darbībām un pārdevumiem iekšzemes tirgū, konkrētajām attiecīgā ražojuma ražošanas darbībām un visu attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā iesaistīto saistīto uzņēmumu nosaukumus un darbības veidus attiecībā uz laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam.

(9)

Ar attiecīgajām Indijas iestādēm arī notika apspriedes par reprezentatīvā parauga atlasi.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā pieteicās un sniedza pieprasīto informāciju 22 Indijas ražotāji eksportētāji, tostarp saistīto uzņēmumu grupas. 20 no šiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas sadarbojās, ziņoja par attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi paraugs tika atlasīts, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza minētie 20 ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas.

(11)

Ražotājus eksportētājus, kuri nepieteicās minētajā termiņā vai laikus nesniedza pieprasīto informāciju, uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojas izmeklēšanā. Salīdzinājums starp Eurostat datiem par importu un attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko par izmeklēšanas periodu ziņoja 20 sadarbībā iesaistītie uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kas izmeklēšanas periodā eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, liecina, ka sadarbība ar Indijas ražotājiem eksportētājiem bija ļoti intensīva.

1.2.2.   Sadarbībā iesaistīto Indijas uzņēmumu atlase

(12)

Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija izlasi veidoja, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē bija divi individuāli uzņēmumi un viena četru saistītu uzņēmumu grupa, kuru saražotā produkcija veido vairāk nekā 63 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību.

1.2.3.   Izlasē neiekļauto uzņēmumu individuāla pārbaude

(13)

Viens ražotājs eksportētājs, kuru neiekļāva izlasē, jo tas neatbilda pamatregulas 27. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu pieprasīja individuālas subsidēšanas starpības noteikšanu un iesniedza atbildes uz aptaujas anketu.

(14)

Kā minēts 12. apsvērumā, izlasē tika iekļauts pamatots uzņēmumu skaits, kurus būtu iespējams pārbaudīt noteiktajā laikā. Uzņēmumi, kurus pārbaudīja, lai izmeklētu subsidēšanu, ir minēti turpmāk 22. apsvērumā. Ņemot vērā pārbaudes apmeklējumu skaitu, kas jāveic minēto uzņēmumu telpās, uzskatīja, ka veikt individuālu pārbaudi būtu pārāk apgrūtinoši un tas būtu kavējis izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu.

(15)

Tāpēc provizoriski secināja, ka pieprasījumu par individuālu pārbaudi nevar pieņemt.

1.2.4.   Savienības ražotāju izlases veida pārbaude

(16)

Ņemot vērā Savienības ražotāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja izlases veida pārbaudi, lai saskaņā ar pamatregulas 27. pantu noteiktu kaitējumu.

(17)

Astoņi sūdzības iesniedzēji bija vienīgie ražotāji, kuri pieteicās un, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniedza pamatinformāciju par savām darbībām saistībā ar attiecīgo ražojumu izmeklēšanas periodā. No minētajiem astoņiem tika veikta četru uzņēmumu izlase, pamatojoties uz to tirdzniecības apjomu pārstāvības pakāpi, to dažādajiem ražojumu veidiem un atrašanās vietu Savienībā. Ar sūdzības iesniedzēju un attiecīgajiem ražotājiem notika apspriedes par parauga atlasi.

(18)

Izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji, kas izmeklēšanas periodā veidoja 62 % Savienības ražošanas nozares produkcijas kopapjoma.

1.2.5.   Importētāju izlases veida pārbaude

(19)

Ņemot vērā importētāju lielo skaitu, kuri minēti sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 27. pantu. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā četri importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka viņus iekļauj atlasē. Ņemot vērā pieteikušos importētāju nelielo skaitu, nolēma atlasi neveikt.

(20)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Tāpēc anketas tika nosūtītas Indijas valdībai, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Indijā, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, četriem importētājiem Savienībā, kuri tika noskaidroti atlases procesā, un visiem lietotājiem, par kuriem bija zināms, ka uz tiem attiecas izmeklēšana.

(21)

Atbildes tika saņemtas no Indijas valdības, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ražotāja eksportētāja, kurš pieprasīja individuālu pārbaudi, izlasē iekļautajiem ražotājiem Savienībā un no viena importētāja. No lietotājiem un no citām procedūrā ieinteresētajām personām atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Turklāt lielākā daļa Savienības ražotāju sniedza pieprasītos vispārējos datus analīzei par kaitējumu.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja ieinteresēto personu visu sniegto informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi notika Indijas valdības telpās Deli, Mahārāštras štata pašvaldībā Mumbajā, Indijas valdības reģionālajā pārvaldē Mumbajā un šādos uzņēmumos.

 

Ražotāji Savienībā

Aceros Inoxidables Olarra SA, Spānija, un saistītie tirdzniecības uzņēmumi,

Rodaciai SPA, Itālija, un saistītie tirdzniecības uzņēmumi,

Roldan SA, Spānija, un saistītie tirdzniecības uzņēmumi,

Ugitech France SA, Francija, un saistītie tirdzniecības uzņēmumi.

 

Ražotāji eksportētāji Indijā

Viraj Profiles Vpl. Ltd, Thāne, Mahārāštra,

Chandan Steel Ltd, Mumbaja, Mahārāštra.

Venus grupa:

Venus Wire Industries Pvt. Ltd, Mumbaja, Mahārāštra,

Precision Metals, Mumbaja, Mahārāštra,

Hindustan Inox Ltd, Mumbaja, Mahārāštra,

Sieves Manufacturer India Pvt. Ltd, Mumbaja, Mahārāštra.

1.3.   Izmeklēšanas periods

(23)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanu un kaitējumu aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanas būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2007. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(24)

Attiecīgais ražojums ir nerūsējošā tērauda stieņi, pēc aukstās formēšanas vai aukstās apdares tālāk neapstrādāti, izņemot stieņus ar apļveida šķērsgriezumu diametrā 80 mm vai vairāk, kuru izcelsme ir Indijā (“attiecīgais ražojums”) un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(25)

Izmeklēšanā konstatēja, ka ražojumiem, kurus ražo un pārdod Indijas iekšējā tirgū un uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi kā ražojumiem, kurus eksportē no Indijas uz Savienības tirgu. Līdzīgi arī Savienības ražošanas nozares izgatavotajiem ražojumiem, kurus pārdod Savienības tirgū, ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi kā tiem, kurus eksportē no attiecīgās valsts uz Savienību. Tāpēc tie pagaidām ir uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

3.   SUBSIDĒŠANA

3.1.   Ievads

(26)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem ietverto informāciju, tika izvērtētas šādas shēmas, kurās, iespējams, bija paredzēta subsīdiju piešķiršana:

a)

piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem;

b)

iepriekšēju atļauju shēma;

c)

ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma;

d)

uz eksportu orientētu struktūru shēma;

e)

eksporta kredītu shēma.

(27)

Iepriekš a) līdz d) apakšpunktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (Ārējās tirdzniecības likums). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” (ĀTP) dokumentos, kurus Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Divi ārējās tirdzniecības politikas dokumenti ir būtiski šajā gadījumā minētajam izmeklēšanas periodam, t. i., ĀT politika 04-09 un ĀT politika 09-14. Turklāt Indijas valdība arī nosaka ĀT politiku 04-09 un ĀT politiku 09-14 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (attiecīgi “HOP I 04-09” un “HOP I 09-14”). Arī Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(28)

Eksporta kredītu shēma, kas minēta iepriekš e) apakšpunktā, pamatojas uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai (“IRB”) sniegt norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

3.2.   Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (“DEPBS”)

a)   Juridiskais pamats

(29)

Sīks DEPBS apraksts sniegts ĀT politikas 04-09 un ĀT politikas 09-144.3. nodaļā, kā arī HOP I04–09 un HOP I09–144. nodaļā.

b)   Atbilstības kritēriji

(30)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

c)   DEPBS īstenošana praksē

(31)

Eksportētājs var lūgt DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPBS procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes tiek noteiktas, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“SION”), ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piemērošanu šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir maksāts, vai ne.

(32)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai eksportētu preces, Indijas muitas iestādes nosūtīšanas procedūras laikā izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šajā dokumentā cita starpā norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu priekšrocību tas iegūs. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu.

(33)

Tika konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus var iegrāmatot pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus darījumu kontā pēc eksporta pienākuma izpildes. Šādus kredītus var izmantot ievedmuitas nodokļa samaksai par turpmāku jebkuru preču importu – izņemot ražošanas līdzekļus un preces, attiecībā uz kurām pastāv importa ierobežojumi. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas.

(34)

Pieteikumi DEPBS kredītiem tiek iesniegti elektroniski un var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski DEPBS kredītiem nav stingru termiņu. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz HOP I 04-09 un 09-144.47. nodaļā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts HOP I 04-09 un 09-149.3. nodaļā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (t. i., 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(35)

Tika konstatēts, ka divi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem – Chandan Steel un uzņēmumi, kas ietilpst Venus grupā, izmantoja šo shēmu IP laikā.

d)   Secinājumi attiecībā uz DEPBS

(36)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šo kredītu izmantos, lai atlīdzinātu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt DEPBS kredīts sniedz priekšrocības eksportētājam, jo šis kredīts uzlabo tā likviditāti.

(37)

Turklāt DEPBS juridisks nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tāpēc to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(38)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem. Jo īpaši šajā gadījumā eksportētāja pienākums nav faktiski patērēt bez ievedmuitas nodokļa importētās preces ražošanas procesā, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajām izejvielām. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportēto ražojumu ražošanas procesā un vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības iegūt DEPBS priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus. Lai gūtu priekšrocību, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad DEPBS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus.

e)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā priekšrocību, ko guva saņēmējs un kas konstatēts IP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst priekšrocību tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā, cita starpā, norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam, Indijas valdība vairs nevar lemt, vai piešķirt subsīdiju, vai ne. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts par pareizu novērtēt priekšrocību saskaņā ar DEPBS kā kredītu summu, kas nopelnīta eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu IP laikā.

(40)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, tad atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitītas no apstiprinātās kredīta summas, un subsidētā summa izmantota kā skaitītājs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam IP laikā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(41)

Subsīdijas likme, ko IP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica attiecīgajiem uzņēmumiem, bija intervālā no 1,5 % līdz 3,4 %.

3.3.   Iepriekšēju atļauju shēma (“IAS”)

a)   Juridiskais pamats

(42)

Sīks shēmas apraksts sniegts ĀT politikas 04-09 un ĀT politikas 09-144.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 04-09 un HOP I 09-144.1.līdz 4.30. nodaļā.

b)   Atbilstības kritēriji

(43)

IAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas turpmāk 44. apsvērumā. Minētās apakšshēmas cita starpā atšķiras atbilstības kritēriju darbības jomā. IAS fiziskā eksporta un IAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas var izmantot ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. IAS starpproduktu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. Galvenajiem darbuzņēmējiem, kuri veic piegādes tādām “nosacītā eksporta” kategorijām, kas minētas ĀT politikas 2004.–2009. gadam 8.2. punktā, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētā struktūrā (“EOU”), ir tiesības attiecībā uz IAS nosacītā eksporta apakšshēmu. Visbeidzot, “nosacītā eksporta” priekšrocības atbilstīgi iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvam var izmantot starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

c)   Īstenošana praksē

   Fiziskais eksports. Tā ir galvenā apakšshēma. Tā ļauj bez nodokļa importēt izejmateriālus, kas vajadzīgi konkrētas eksporta produkcijas ražošanai. “Fizisks” šajā kontekstā nozīmē, ka eksporta ražojums ir jāizved no Indijas teritorijas. Atļaujā ir norādīts ievedmuitas atvieglojums un eksporta saistības, tostarp eksportējamā ražojuma veids.

   Ikgadējais pieprasījums. Šāda atļauja ir saistīta nevis ar konkrētu eksporta ražojumu, bet gan ar plašāku produkcijas grupu (piemēram, ķīmiski produkti un saistīti produkti). Atļaujas turētājs, ievērojot noteiktu robežvērtību, kas noteikta atkarībā no agrākās eksporta darbības, var bez ievedmuitas nodokļa importēt jebkurus resursus, kas tiks izlietoti ražojumu ražošanai, ja tie pieder šādai ražojumu grupai. Tas var izvēlēties eksportēt ikvienu galaprodukcijas veidu, kas iekļauts šajā ražojumu grupā, izmantojot šādu no nodokļa atbrīvotu materiālu.

   Starpproduktu piegāde. Šī apakšshēma ietver gadījumus, kad divi ražotāji ir iecerējuši ražot vienu eksporta produkciju, savstarpēji sadalot ražošanas procesu. Ražotājs eksportētājs, kas ražo starpproduktu, var bez nodokļu nomaksas importēt izejmateriālus un starpproduktu piegādei tādēļ izmantot IAS. Galīgais eksportētājs pabeidz ražošanu, un tā pienākums ir eksportēt gatavo produkciju.

   “Nosacītais eksports”. Šī apakšshēma ļauj galvenajam darbuzņēmējam bez ievedmuitas nodokļa importēt izejmateriālus, ja tie ir vajadzīgi tādu preču ražošanai, kuras paredzēts pārdot kā “nosacītu eksportu” to kategoriju klientiem, kas minēti ĀT politikas 04-09 8.2. punkta b)–f), g), i) un j) apakšpunktā. Kā paskaidroja Indijas valdība, “nosacītais eksports” attiecas uz tiem darījumiem, kuros piegādātās preces netiek izvestas no valsts. Vairākas piegādes kategorijas uzskata par nosacīto eksportu, ja preces ir izgatavotas Indijā, piemēram, preču piegāde uz eksportu orientētai struktūrai (“EOU”) vai uzņēmumam, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (“SEZ”).

   Iepriekšējie izlaides pasūtījumi (“ARO”). IAS turētājs, kas vēlas iegūt izejmateriālus no vietējiem avotiem, nevis no tiešā importa, var izvēlēties tos iegūt pret ARO. Tādos gadījumos iepriekšējās atļaujas tiek validētas kā ARO un tajā norādīto resursu piegādes brīdī tiek pilnvarots vietējais piegādātājs. ARO indosaments dod tiesības vietējam piegādātājam izmantot nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības, kā norādīts ĀT politikas 04–09 8.3. punktā (t. i., IAS starpproduktu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta atmaksājumiem un galīgā akcīzes nodokļa atmaksai). ARO mehānisms paredz nodokļu un maksājumu atmaksāšanu piegādātājam tā vietā, lai tos atmaksātu galīgajam eksportētājam nodokļu atmaksas/kompensācijas veidā. Nodokļu/maksājumu atmaksu var saņemt gan par izejmateriāliem, kas iepirkti iekšzemes tirgū, gan par tiem, kas importēti.

   Kompensācijas iekšzemes akreditīvs. Šī apakšshēma atkal attiecas uz vietējo izejmateriālu piegādi iepriekšējas atļaujas turētājam. Iepriekšējas atļaujas turētājs var bankā iesniegt pieprasījumu atvērt iekšzemes akreditīvu par labu vietējam piegādātājam. Banka validēs atļauju tieša importa veikšanai tikai attiecībā uz to preču vērtību un apjomu, kas iepirktas iekšzemes tirgū, nevis importētas. Vietējais piegādātājs būs tiesīgs izmantot nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības, kā norādīts ĀT politikas 04-09 8.3. punktā (t. i., IAS starpproduktu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta atmaksājumiem un galīgā akcīzes nodokļa atmaksai).

(44)

IAS var tikt izdota šādiem mērķiem:

i)

ii)

iii)

iv)

v)

vi)

(45)

Divi uzņēmumi IP laikā saņēma IAS koncesijas saistībā ar attiecīgo ražojumu. Minētie uzņēmumi izmantoja vienu no apakšshēmām, t. i., IAS fiziskais eksports. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(46)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļiem importēto/iekšzemē iepirkto preču izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 04-09 un HOP I 09-144.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/darbu un izmaksu grāmatvedim, kurš izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(47)

Attiecībā uz apakšshēmu, ko IP laikā izmantoja attiecīgie uzņēmumi, t. i., fiziskā eksporta shēmai, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas nodokļa atvieglojumu, gan eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. Saskaņā ar IAS shēmu atļauto importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“SION”), kas pastāv attiecībā uz lielāko daļu ražojumu, tostarp attiecīgo ražojumu.

(48)

Importētie izejmateriāli turpmāk nav pārvietojami, un tie jāizmanto eksporta galaprodukcijas ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz 6 mēnešiem).

(49)

Izmeklēšanā arī konstatēja, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības netika ievērotas vai arī netika pārbaudītas praksē.

(50)

Vienam no izmeklētajiem uzņēmumiem nebija sistēmas, kas ļauj pārbaudīt, kādi izejmateriāli un kādā daudzumā tika patērēti eksportētā ražojuma ražošanā, kā paredzēts ĀT politikā (23. papildinājums) un saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punktu. Faktiski nebija uzskaites par faktisko patēriņu. ĀT politikas 2004. līdz 2009. gadam pārvaldības pārmaiņas, kuras stājās spēkā 2005. gada rudenī (prasība obligāti nosūtīt Indijas iestādēm patēriņa reģistru saistībā ar izpirkšanas procedūru), šā uzņēmuma gadījumā pagaidām nav piemērotas. Tādējādi šajā posmā nevarēja pārbaudīt šā noteikuma faktisku īstenošanu.

(51)

Otram uzņēmumam bija ražošanas un patēriņa reģistrs. Tomēr patēriņa reģistrs par IP nebija pieejams, un līdz ar to nebija iespējams pārbaudīt cita starpā patēriņa uzskaiti, lai konstatētu, kādi izejmateriāli un kādā daudzumā tika patērēti eksportētā ražojuma ražošanā, kā noteikts ĀT politikā (23. papildinājums). Attiecībā uz pārbaudes prasībām, kas minētas iepriekš 46. apsvērumā, uzņēmums neveica uzskaiti par to, kā notika minētā sertifikācija. Nebija ne revīzijas plāna vai kādu citu papildmateriālu par veikto revīziju (piemēram, revīzijas ziņojuma), ne reģistrētas informācijas par izmantoto metodiku un konkrētajām prasībām, kas vajadzīgas, lai veiktu šādu detalizētu darbu, kas prasa sīkas tehniskās zināšanas par ražošanas procesu. Kopumā jāuzskata, ka eksportētājs, par kuru veikta izmeklēšana, nespēja apliecināt attiecīgo ĀT politikas noteikumu ievērošanu.

d)   Secinājums par IAS

(52)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, kas dod priekšrocību eksportētājiem, par kuriem veikta izmeklēšana.

(53)

Turklāt IAS fiziskā eksporta nosacījums konkrēti pēc likuma ir eksporta saistību izpilde, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šo shēmu piedāvātās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(54)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem noteikumiem. Indijas valdība efektīvi nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, kas apstiprinātu, ka eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts, nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Uzskatīja arī, ka SION attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās nevar veidot faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standarta normu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi tika patērēti eksporta produkcijā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu parasti jāveic, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(55)

Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

e)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(56)

Ja nav atļautas nodokļa atmaksāšanas sistēmas vai nodokļa atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamā priekšrocība ir atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta maksājumu “pārsniegtā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārsniegto nodokļu atmaksu var kompensēt, tikai ievērojot pamatregulas II un III pielikuma nosacījumus. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, nodokļa atmaksāšanas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu ievedmuitas pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šāda pārmērīga nodokļu atlaišana. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(57)

Subsīdijas summu uzņēmumiem, kuri izmantoja IAS, aprēķināja, pamatojoties uz nepiemēroto ievedmuitu (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu IP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas neizbēgami bija radušās, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstošu saucēju pieskaitīja attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumam IP laikā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(58)

Subsīdijas likme, ko IP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica attiecīgajiem uzņēmumiem, bija attiecīgi 0,8 % un 1,5 %.

3.4.   Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (“EPCGS”)

(59)

Izmeklēšanā atklājās, ka divi no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām izmantoja šo shēmu IP laikā. Tomēr konstatēja, ka saņemtie stimuli bijuši nenozīmīgi. Tāpēc uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā nav jāturpina novērtēt šīs shēmas kompensējamība.

3.5.   Uz eksportu orientētu struktūru shēma (“EOUS”)

(60)

Konstatēja, ka vienam no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem bija EOU statuss, un tas saņēma subsīdijas IP laikā.

a)   Juridiskais pamats

(61)

Sīks EOU shēmas apraksts sniegts ĀT politikas 04-09 un ĀT politikas 09-146. nodaļā un HOP I 04-09 un HOP I 09-146. nodaļā.

b)   Atbilstības kritēriji

(62)

Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, visus uzņēmumus, kuri principā veic visu saražoto preču vai pakalpojumu eksportu, var iekļaut EOUS. Uzņēmumiem rūpniecības nozarē jānodrošina obligātie sliekšņi ieguldījumiem pamatlīdzekļos, lai tiem būtu tiesības uz EOUS.

c)   Īstenošana praksē

(63)

Uz eksportu orientētas struktūras var atrasties un tikt nodibinātas jebkur Indijā.

(64)

Iesniegumā par EOU statusu jāiekļauj sīka informācija par turpmākajos piecos gados paredzētajam darbībām, cita starpā par plānotajiem ražošanas apjomiem, prognozēto eksporta vērtību, importa prasībām un vietējām prasībām. Ja iestāde pieņem uzņēmuma pieteikumu, ar šo pieņemšanu saistītos noteikumus paziņo uzņēmumam. Līgums par to, ka uzņēmumu atzīst par atbilstīgu EOUS. ir spēkā piecus gadus. To var pagarināt uz nākamajiem periodiem.

(65)

Kā izklāstīts ĀT politikā 2004.-2009. gadam un ĀT politikā 2009.-2014. gadam, saistībā ar EOU obligāts pienākums ir gūt neto peļņu no valūtas maiņas (“NFE”), t. i., (5 gadu) atskaites periodā kopējai eksporta vērtībai jāpārsniedz importēto preču kopējā vērtība.

(66)

Uz eksportu orientētas struktūras ir tiesīgas saņemt šādas koncesijas:

i)

atbrīvojums no ievedmuitas visu veidu precēm (tostarp ražošanas līdzekļiem, izejmateriāliem un palīgmateriāliem), kuri vajadzīgi izgatavošanai, ražošanai, apstrādei vai saistībā ar šiem procesiem;

ii)

atbrīvojums no akcīzes nodokļa, ko piemēro precēm, kas iepirktas iekšzemes tirgū;

iii)

par vietējā tirgū pirktām precēm samaksāta tirdzniecības pamatnodokļa atmaksa;

iv)

iespēja līdz pat 50 % no eksporta vērtības iekšzemes tirgū produkciju pārdot ar FOB nosacījumiem, gūstot pozitīvu NFE peļņu pēc koncesiju maksājumu veikšanas, proti, akcīzes nodokļa samaksas par gatavajiem ražojumiem;

v)

nodokļa daļēja atmaksāšana par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū;

vi)

atbrīvojums no ienākuma nodokļa, ko parasti maksā par peļņu, kas saskaņā ar Ienākuma nodokļa likuma 10.B iedaļu gūta no eksporta preču pārdošanas 10 gadus pēc uzņēmuma darbības sākšanas.

(67)

Struktūras, kuras darbojas saskaņā ar šīm shēmām, ir muitas ierēdņu uzraudzībā.

(68)

Šīm struktūrām ir juridiskas saistības veikt atbilstīgu uzskaiti par visu importu, visu importēto materiālu patēriņu un izlietojumu, kā arī par veikto eksportu saskaņā ar HOP I2009-2014 attiecīgo punktu. Šie dokumenti, izmantojot ceturkšņa un ikgadējos progresa ziņojumus, ir periodiski jāiesniedz kompetentajām iestādēm Indijā.

(69)

Tomēr, kā noteikts HOP I2009-2014 attiecīgajā iedaļā, “[EOU] nekad nepieprasa, lai katrs importa sūtījums atbilstu tās eksporta līmenim, pārvedumiem uz citām struktūrām, pārdošanas apjomiem DTA vai krājumiem”.

(70)

Pārdevumus iekšzemes tirgū nosūta un reģistrē pēc pašsertifikācijas principa. EOU eksporta sūtījumu nosūtīšanas procesu pārrauga muitas/akcīzes ierēdnis.

(71)

Pašreizējā lietā viens no izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojas, izmantoja EOUS. Šis sadarbībā iesaistītais eksportētājs izmantoja minēto shēmu, lai veiktu izejmateriālu, palīgmateriālu un ražošanas līdzekļu beznodokļa importu, iekšzemes tirgū iepirktu preces, nemaksājot akcīzes nodokli, saņemtu tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu un iekšzemes tirgū pārdotu daļu no saražotajām precēm. Tāpēc tas izmantoja visas priekšrocības, kas minētas iepriekš 66. apsvēruma i)–vi) punktā. Tomēr attiecībā uz atbrīvojumu no ienākuma nodokļa saskaņā ar Ienākuma nodokļa likuma 10.B iedaļu izmeklēšanā konstatēja, ka no 2010. gada 1. aprīļa uzņēmums vairs nav tiesīgs uz šo atbrīvojumu. Tāpēc noteikumi par EOU atbrīvojumu no ienākuma nodokļa saistībā ar šo izmeklēšanu vairs nav jāskata.

d)   Secinājumi par EOUS

(72)

EOU atbrīvojums no trīs veidu ievedmuitas nodokļiem (“muitas pamatnodoklis”, “muitas nodoklis izglītības vajadzībām” un “augstākā līmeņa vidējās izglītības nodoklis”) un tirdzniecības nodokļa atmaksa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valdība atsakās no ieņēmumiem, kas tai pienāktos, ja šīs shēmas nebūtu, tādējādi pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē piešķir priekšrocību EOU. jo, nesamaksājot nodokļus, kas parasti būtu jāmaksā, un saņemot tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu, tā ir uzlabojusi likviditāti.

(73)

Atbrīvojums no akcīzes nodokļa un tā ievedmuitas nodokļa ekvivalenta (“EED”) tomēr nerada negūtus ieņēmumus, kas citādi būtu gūti. Ja akcīzes nodoklis un muitas papildnodoklis tiktu samaksāti, tos varētu izmantot kā kredītu savām nākotnes nodokļu maksājumu saistībām (tā sauktais “CENVAT mehānisms”), kas ir ar PVN salīdzināma sistēma un ļauj Indijas uzņēmumiem kompensēt nodokļus par pirkumiem ar nodokļiem, kas maksājami par pārdevumiem. Tāpēc šie nodokļi nav galīgi. Izmantojot tikai CENVAT kredītu, galīgs nodoklis attiecas tikai uz pievienoto vērtību, nevis izejmateriāliem.

(74)

Tāpēc vienīgi atbrīvojums no muitas pamatnodokļa, no muitas nodokļa izglītības vajadzībām un augstākā līmeņa vidējās izglītības nodokļa un tirdzniecības pamatnodokļa atmaksa veido subsīdijas pamatregulas 3. panta nozīmē. Pēc likuma to nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tādēļ tās uzskata par īpašām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. EOU mērķis produkciju eksportēt, kā paredzēts ĀT politikas 2009.-2014. gadam 6.1. nodaļā, ir obligāts nosacījums (conditio sine qua non), lai varētu izmantot šādus stimulus.

e)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(75)

Attiecīgi kompensējamā priekšrocība ir atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodokļa, muitas nodokļa izglītības vajadzībām, augstākā līmeņa vidējās izglītības nodokļa), kas parasti jāmaksā, importējot preces, kā arī tirdzniecības pamatnodokļa atmaksa IP laikā.

i)   Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodokļa, muitas nodokļa izglītības vajadzībām, augstākā līmeņa vidējās izglītības pamatnodokļa), tirdzniecības pamatnodokļa atmaksa par izejmateriāliem un palīgmateriāliem.

(76)

Subsīdijas summa eksportētājam, kas ir uz eksportu orientēta struktūra, tika aprēķināta, pamatojoties uz nesaņemtajiem ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodokļa, muitas nodokļa izglītības vajadzībām, augstākā līmeņa vidējās izglītības nodokļa) par materiāliem, kas importēti EOU vajadzībām kopumā, un tirdzniecības nodokļa, kas atmaksāts IP laikā. No šīs summas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atskaitīja maksājumus, kas neizbēgami bija radušies, lai saņemtu subsīdiju, iegūstot subsīdijas summu kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdiju summa kā piemērots saucējs ir pieskaitīts attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko sasniedza IP laikā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādējādi iegūtā subsīdiju norma saskaņā ar EOUS attiecīgajam uzņēmumam ir 4,3 %.

ii)   Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodokļa, muitas nodokļa izglītības vajadzībām, augstākā līmeņa vidējās izglītības pamatnodokļa) par ražošanas līdzekļiem.

(77)

Ražošanas līdzekļus fiziski neiestrādā gatavajās precēs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu priekšrocība, ko gūst attiecīgais uzņēmums, ir aprēķināta, pamatojoties uz nesamaksāto ievedmuitu par importētajiem ražošanas līdzekļiem, kuru sadala par periodu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma periodam vienā no uzņēmumiem, par ko veic izmeklēšanu. Tādējādi aprēķināto summu tad var attiecināt uz IP, un tā ir koriģēta, pieskaitot procentus šajā periodā, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un tādā veidā noteiktu visas priekšrocības, ko no šīs shēmas guvis saņēmējs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šī subsīdijas summa kā piemērots saucējs ir pieskaitīts attiecīgajam eksporta apgrozījumam, kas sasniegts IP laikā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādējādi iegūtā subsīdijas norma attiecīgajam uzņēmumam bija nenozīmīga.

3.6.   Eksporta kredītu shēma (“ECS”)

a)   Juridiskais pamats

(78)

Šī shēma ir sīkāk izklāstīta Indijas Rezervju bankas (“IRB”) galvenajā apkārtrakstā DBOD Nr. DIR.(Exp).BC 01/04.02.02/2007-08 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā) un galvenajā apkārtrakstā DBOD Nr. DIR.(Exp).BC 09/04.02.02/2008-09 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā), kas adresēts visām Indijas komercbankām.

b)   Atbilstības kritēriji

(79)

Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

c)   Īstenošana praksē

(80)

Saskaņā ar šo shēmu IRB nosaka obligāto maksimālo procentu likmju vērtību, kas piemērojama eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, ko komercbankas var pieprasīt eksportētājam. ECS ietilpst divas apakšshēmas, proti, eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (“iepakošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam izsniegtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. IRB arī norāda, cik lielu neto kreditēšanas apjomu katra banka var piešķirt eksporta finansēšanai.

(81)

Kā norādīts IRB galvenajos apkārtrakstos, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar preferenciālām procentu likmēm, kas, salīdzinot ar parastiem komerckredītiem (“skaidras naudas kredīti”), ir zemākas un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem. Atšķirība starp likmēm var samazināties, ja uzņēmumam ir labs kredītreitings. Faktiski uzņēmumi ar augstu reitingu var iegūt eksporta kredītus un skaidras naudas kredītus ar vienādiem nosacījumiem.

(82)

Tika konstatēts, ka viens no uzņēmumiem šo shēmu izmantoja IP laikā.

d)   Secinājums par ECS

(83)

ECS kredīta preferenciālās procentu likmes, ko nosaka 78. apsvērumā minētie IRB galvenie apkārtraksti, var samazināt eksportētāja procentu izdevumus salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem, un šajā gadījumā ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē tiek piešķirts šādam eksportētājam. Eksporta finansēšana per se nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un nodrošinājums, kāds nepieciešams kādam kredītam neatkarīgi no finanšu objekta, ir tikai komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā komercbanka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām ir IRB metodikas rezultāts, lai noteiktu maksimālo aizdevuma likmi katrai komercbankai atsevišķi.

(84)

Neraugoties uz to, ka saskaņā ar ECS piedāvātos preferenciālos kredītus izsniedz bankas, iegūtā priekšrocība ir valdības finansiāls atbalsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Šajā kontekstā jāatgādina, ka ne pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts, ne Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) nenosaka maksu par publiskiem kontiem, piemēram, Indijas valdības veiktu atmaksāšanu komercbankām, lai noteiktu subsīdiju, bet tikai valdības rīkojumu veikt pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētās funkcijas. IRB ir valsts struktūra, un uz to attiecināms termins “valdība”, kas definēts pamatregulas 2. panta b) punktā. Šīs bankas vienīgais īpašnieks ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. IRB dod norādījumus privātām struktūrām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta otrā ievilkuma nozīmē, jo komercbankām ir saistoši tās pieņemtie nosacījumi, cita starpā, arī par maksimālajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti IRB galvenajos apkārtrakstos un IRB noteikumos par to, ka komercbankām zināma neto kredītu summa jānovirza eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, šajā gadījumā sniegt aizdevumus preferenciāla eksporta finansējuma veidā. Pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu konkrētos apstākļos parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses. Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu, un tādēļ to nosacījums ir eksporta saistību izpilde.

e)   Subsīdijas summas aprēķināšana

(85)

Subsīdijas summa ir aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītiem, kas izmantoti IP laikā, un summu, kura būtu maksājama par parastiem komerckredītiem, ko izmantotu attiecīgais uzņēmums. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) ir pieskaitīta kopējam eksporta apgrozījumam IP laikā kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika piešķirta, pamatojoties uz izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(86)

Subsīdijas likme, ko IP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica uzņēmumam, ir 0,4 %.

3.7.   Kompensējamo subsīdiju apmērs

(87)

Pamatojoties uz konstatējumiem, kas apkopoti turpmāk tabulā, konstatēja, ka kompensējamo subsīdiju kopējā summa, izteikta ad valorem, ir intervālā no 3,3 % līdz 4,3 %.

SHĒMA→

DEPBS  (4)

AAS  (4)

EOU  (4)

ECS  (4)

Kopā

UZŅĒMUMS

Chandan Steel Ltd

1,5 %

1,5 %

 

0,4 %

3,4 %

Venus grupa

no 2,6 % līdz 3,4 %

no 0 līdz 0,8 %

 

 

3,3 % (5)

Viraj Profiles Vpl. Ltd

 

 

4,3 %

 

4,3 %

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, subsīdiju norma, ko aprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto subsīdiju normu, kas noteikta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, ir 4,0 %.

(89)

Komisija vispirms noteica visu pārējo Indijas eksportētāju sadarbošanās līmeni. Kā minēts iepriekš 10. apsvērumā, salīdzinājums starp Eurostat datiem par importu un attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, ko par izmeklēšanas periodu paziņoja sadarbībā iesaistītie uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kas izmeklēšanas periodā eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, liecina, ka sadarbība ar Indijas ražotājiem eksportētājiem bija ļoti intensīva, proti, 100 %. Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni, subsīdiju likme visiem sadarbībā neiesaistītajiem uzņēmumiem ir noteikta tādā līmenī, kā uzņēmumam ar visaugstāko atsevišķo likmi, t. i., 4,3 %.

4.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARE

4.1.   Savienības ražošana

(90)

Lai noteiktu Savienības saražotās produkcijas apjomu, ņēma vērā šādu Savienības ražotāju produkciju:

astoņi ražotāji, kuru vārdā tika iesniegta sūdzība,

četri ražotāji, kuri atbalstīja procedūru,

divpadsmit citi Savienības ražotāji, kas uzskaitīti sūdzībā un kuri neiesniedza sūdzību un neatbalstīja procedūru, bet neiebilda pret šo izmeklēšanu.

(91)

Tādējādi kaitējuma analīzes mērķim kopumā Savienības ražošanas nozari veido minētie 24 uzņēmumi.

4.2.   Savienības ražotāju iekļaušana izlasē

(92)

Kā minēts iepriekš 17. apsvērumā, no tiem ražotājiem, kuri pieteicās Komisijai un sniedza, kā paredzēts paziņojumā par procedūras sākšanu, pamatinformāciju par savām darbībām saistībā ar attiecīgo ražojumu izmeklēšanas perioda laikā, tika veikta četru uzņēmumu atlase.

(93)

Minētie četri izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja 62 % no Savienības ražošanas nozares kopējā saražotā daudzuma IP laikā.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Ievada piezīmes

(94)

Kaitējums tika novērtēts, pamatojoties uz tendencēm, kas novērotas attiecībā uz ražošanu, ražošanas jaudu, ražošanas jaudas izmantojumu, pārdevumiem, tirgus daļu un izaugsmi visas Savienības ražošanas nozares līmenī, un uz tendencēm, kas novērotas attiecībā uz cenām, nodarbinātību, ražīgumu, rentabilitāti, naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, krājumiem, ienākumiem no ieguldījuma un algām izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

5.2.   Savienības patēriņš

(95)

Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdevumu apjomiem, pārdošanas datiem par citiem Savienības ražotājiem, ko bija norādījis sūdzības iesniedzējs, Eurostat datiem par importa apjomu Savienības tirgū par laiku no 2007. līdz 2009. gadam un atbildēm uz izlases jautājumiem par IP.

 

2007.

2008.

2009.

IP

Savienības patēriņš (tonnās)

315 143

285 548

186 198

202 019

Indekss (2007 = 100)

100

91

59

64

(96)

Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 36 %. Laikā no 2007. līdz 2009. gadam patēriņš samazinājās par 41 %, bet nedaudz – par 5 procentu punktiem – palielinājās laikā no 2009. gada līdz IP.

(97)

Ekonomiskā lejupslīde veicināja patēriņa samazināšanos no 2008. gada, kad attiecīgā ražojuma lietotāji, piemēram, autorūpniecības nozare, mājsaimniecības ierīču ražotāji, ķīmijas un celtniecības nozare, piedzīvoja nopietnu pieprasījuma pēc saviem ražojumiem kritumu. IP otrajā pusē tirgus situācija sāka nedaudz uzlaboties, kā rezultātā nedaudz palielinājās pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma salīdzinājumā ar IP pirmo pusi.

5.3.   Imports Savienībā no attiecīgās valsts

5.3.1.   Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa

 

2007.

2008.

2009.

IP

Imports no Indijas (tonnās)

32 754

31 962

18 759

23 792

Indekss (2007 = 100)

100

98

57

73

Importa tirgus daļa

10,39 %

11,19 %

10,07 %

11,78 %

Indekss (2007 = 100)

100

108

97

113

(98)

Pamatojoties uz Eurostat datiem par laikposmu no 2007. līdz 2009. gadam un atbildēm uz izlases jautājumiem par IP, attiecīgā ražojuma imports no Indijas sekoja ES patēriņa lejupslīdošajai tendencei un attiecīgajā periodā samazinājās par 27 %. Lielākais kritums notika laikā no 2008. līdz 2009. gadam, kad imports saruka par 41 procentu punktu. Tad laikā no 2009. gada līdz IP imports palielinājās par 16 procentu punktiem.

(99)

Tā kā šis kritums ir mazāks nekā Savienības patēriņa kritums, Indijas ražotāju tirgus daļa IP laikā nedaudz pieauga no 10,39 % 2007. gadā līdz 11,78 % IP laikā.

5.3.2.   Importa cena un cenu samazinājums

 

2007.

2008.

2009.

IP

No Indijas ievestā importa vidējā cena EUR/tonnā

3 504

2 908

2 138

1 971

Indekss (2007 = 100)

100

83

61

56

(100)

Vidējās importa cenas par attiecīgo ražojumu no Indijas samazinājās par 44 %, ar lielāko kritumu laikā no 2008. līdz 2009. gadam, kad cenas saruka par 22 procentu punktiem. Lai gan šis kritums sekoja izejmateriālu cenu lejupslīdošajai tendencei, jāatzīmē, ka visā attiecīgajā periodā vidējā importa cena par vienu vienību no Indijas bija ievērojami zemāka nekā vidējā pārdošanas cena par vienu Savienības ražošanas nozares saražotu vienību, kā rezultātā radās spēcīgs cenu spiediens uz Savienības pārdošanas cenām.

(101)

Salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares pārstāvju ražotāju cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū ar Indijas ražotāju eksportētāju CIF cenām līdz Savienības robežai, kas attiecīgi koriģētas, ņemot vērā izkraušanas un muitošanas izmaksas, par IP, konstatēja, ka cenu samazinājums ir intervālā no 16,7 % līdz 18,2 %.

5.4.   Saimnieciskais stāvoklis Savienības ražošanas nozarē

(102)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu, novērtējot Indijas subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, ietvēra visu būtisko ekonomisko faktoru analīzi, kas ietekmēja situāciju ražošanas nozarē laikā no 2007. gada līdz IP.

5.4.1.   Dati attiecībā uz Savienības ražošanas nozari kopumā

a)   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2007.

2008.

2009.

IP

Ražošanas apjoms (tonnās)

296 576

262 882

159 397

170 557

Indekss (2007 = 100)

100

89

54

58

Ražošanas jauda (tonnās)

478 174

491 016

486 755

476 764

Indekss (2007 = 100)

100

103

102

100

Jaudas izmantojums

62 %

54 %

33 %

36 %

Indekss (2007 = 100)

100

86

53

58

(103)

Laikā no 2007. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares kopējais saražotais daudzums saruka par 42 %, ražošanas jaudai paliekot stabilai, kā rezultātā ražošanas jaudas izmantošanas koeficients samazinājās par 26 procentu punktiem. Ražošanas kritums bija lielāks nekā Savienības patēriņa samazinājums, kas attiecīgajā periodā saruka par 36 %.

b)   Pārdevumu apjoms, tirgus daļa

 

2007.

2008.

2009.

IP

ES pārdevumi (tonnās)

255 300

230 344

154 602

164 191

Indekss (2007 = 100)

100

90

61

64

Tirgus daļa (% no Savienības patēriņa)

81 %

81 %

83 %

81 %

Indekss (2007 = 100)

100

100

102

100

(104)

Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, kad to pārdeva pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, attiecīgajā periodā samazinājās par 36 %, vislielāko kritumu piedzīvojot laikā no 2008. līdz 2009. gadam, kad pārdošanas apjoms kritās par 29 procentu punktiem. Tad pārdevumu apjoms laikā no 2009. gada līdz IP nedaudz palielinājās par 3 procentu punktiem.

(105)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palika stabila – ap 81 %.

c)   Izaugsme

(106)

Tā kā gan Savienības patēriņš, gan Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 36 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palika stabila – 81 % apmērā.

d)   Faktiskās subsīdiju normas lielums

(107)

Ņemot vērā Indijas izcelsmes subsidētā importa apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās subsīdiju normas ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

5.4.2.   Dati par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem

a)   Krājumi

(108)

Savienības ražošanas nozare ražo galvenokārt pēc pasūtījuma, tāpēc krājumus nevar uzskatīt par nozīmīgu kaitējuma rādītāju. Krājumu tendences norādītas vienīgi informācijai. Turpmāk tabulā redzamie rādītāji attiecas tikai uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un atspoguļo krājumu apjomu katra perioda beigās.

 

2007.

2008.

2009.

IP

Krājums perioda beigās (tonnās)s

25 315

27 736

24 032

19 730

Indekss (2007 = 100)

100

110

95

78

(109)

Krājumu apjoms attiecīgajā periodā saruka par 22 %, bet kā ražošanas procentuālā daļa krājumi palielinājās no 16 % līdz 19,5 %.

b)   Vienas vienības vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū un ražošanas izmaksas

 

2007.

2008.

2009.

IP

Vidējā pārdošanas cena Savienības ražošanas nozarē (EUR)

4 478

3 615

2 507

2 521

Indekss (2007 = 100)

100

81

56

56

Vienas vienības ražošanas izmaksas

4 003

3 408

2 900

2 773

Indekss (2007 = 100)

100

85

72

69

(110)

Vidējās pārdošanas cenas par vienu vienību, par kādu izlasē iekļautie Savienības ražošanas nozares pārstāvji pārdeva ražojumu nesaistītajiem klientiem Savienības tirgū, laikā no 2007. gada līdz IP sarūkot par 44 %, vislielāko kritumu piedzīvojot laikā no 2008. līdz 2009. gadam, kad cenas samazinājās par 25 procentu punktiem. Daļu no šā samazinājuma tomēr radīja kritums attiecīgā ražojuma vienas vienības ražošanas izmaksās, kas attiecīgajā periodā saruka par 31 %. Kritumu vienas vienības ražošanas izmaksās radīja galvenokārt izejmateriālu cenu samazinājums. Šo samazinājumu nedaudz koriģēja pastāvīgo izmaksu daļas palielinājums uz vienu saražoto vienību – zemākas ražošanas jaudas izmantošanas dēļ.

c)   Nodarbinātība, ražīgums un darbaspēka izmaksas

 

2007.

2008.

2009.

IP

Darbinieku skaits

1 044

1 007

947

885

Indekss

100

97

91

85

Ražīgums (tonnas uz darbinieku)

149

141

97

115

Indekss

100

94

65

77

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku

47 686

48 062

47 131

49 972

Indekss

100

101

99

105

(111)

Darbinieku skaitu attiecīgajā periodā samazināja par 15 % Savienības ražošanas nozares darbību samazinājuma dēļ.

(112)

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 5 %. Tas ir dabīgais pieaugums, kas ir mazāks par attiecīgā perioda inflācijas rādītāju. Turklāt jānorāda, ka darbaspēka izmaksas neveido nozīmīgu daļu nerūsējošā tērauda stieņu ražošanas kopējās izmaksās.

d)   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

 

2007.

2008.

2009.

IP

ES pārdevumu rentabilitāte (% no neto pārdevumiem)

9,5 %

3,5 %

–12,8 %

–7,9 %

Indekss

100

37

– 135

–83

Naudas plūsma (EUR)

44 464 193

13 280 433

–12 678 708

–3 063 190

Indekss

100

30

–29

–7

Ieguldījumi (1 000 EUR)

18 085 847

15 714 829

4 341 909

4 198 607

Indekss (2007 = 100)

100

87

24

23

Ienākums no ieguldījumiem

101 %

25 %

–50 %

–33 %

Indekss (2007 = 100)

100

25

–49

–32

(113)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā rentabilitāte ievērojami kritās un mainījās no vairāk nekā 9 % peļņas 2007. gadā līdz gandrīz 8 % zaudējumiem IP laikā. Lielākais peļņas kritums bija laikposmā no 2008. līdz 2009. gadam – par vairāk nekā 16 procentu punktiem.

(114)

Neto naudas plūsma, ko radīja līdzīgais ražojums, laikā no 2007. gada līdz IP samazinājās par 107 %.

(115)

Attiecīgajā periodā ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā samazinājās par 77 %.

(116)

Ienākumam no ieguldījumiem, ko nosaka kā peļņas procentu no ieguldījumu neto bilances vērtības, bija raksturīga negatīva rentabilitātes tendence – tas samazinājās par 134 procentu punktiem.

(117)

Nebija pazīmju, ka ražošanas nozarei būtu bijusi samazināta spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā.

5.5.   Secinājums par kaitējumu

(118)

Gandrīz visi kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi.

(119)

Savienības patēriņš samazinājās par 36 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi kritās par 36 %, un ražošanas jaudas izmantojums samazinājās par 42 %. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas cena par vienību samazinājās par 44 %, noslīdot zem pašizmaksas. Tie sekoja Indijas importa cenu samazinājumam, lai saglabātu zināmu pārdošanas un ražošanas apjomu, lai segtu savas pastāvīgās izmaksas.

(120)

Rentabilitāte mainījās no peļņas 9,5 % apmērā 2007. gadā līdz zaudējumiem gandrīz 8 % apmērā IP laikā. Arī ieguldījumu, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem tendences bija negatīvas – attiecīgajā periodā šie rādītāji saruka attiecīgi par 77 %, 107 % un 246 procentu punktiem.

(121)

Tikai viens rādītājs, t. i., Savienības ražošanas nozares tirgus daļa, palika stabila 81 % līmenī.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Savienības ražošanas nozarei ir radīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

6.1.   Ievads

(123)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. un 6. punktu pārbaudīja, vai subsidētais imports no Indijas ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā apjomā, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radīto kaitējumu nepiedēvē subsidētajam importam, tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kuri nebija subsidētais imports un kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

6.2.   Subsidētā importa ietekme

(124)

Importa cenu kritums par 44 % attiecīgajā periodā, kā arī lielās cenu samazinājuma starpības, kas tika konstatētas IP laikā – no 16,7 % līdz 18,2 % – sakrita ar ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē.

(125)

Ņemot vērā sadarbībā iesaistīto eksportētāju subsidēšanas līmeni, subsidētā importa zemajam cenu līmenim, dēļ kā ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares cenas, tā klātbūtnei Savienības tirgū bija būtiska nozīme negatīvās pārdošanas cenu tendences turpmākā saasināšanā Savienības tirgū. Būtiskais kaitējums, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, ir visskaidrāk redzams no zemā pārdošanas cenu līmeņa un krasā finansiālo zaudējumu līmeņa, kas radušies ražošanas nozarei.

(126)

No Indijas ievestā importa vidējās cenas būtiski samazinājās, piespiežot Savienības ražošanas nozari samazināt savas cenas, lai saglabātu zināmu apgrozījumu, bet par zaudējumus radošām cenām, lai segtu vismaz pastāvīgās izmaksas. Tādējādi no 2008. gada Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis krasi pasliktinājās

(127)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka Indijas subsidētajam importam par cenām, kas IP laikā bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, bija noteicošā loma, nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei; to atspoguļo tās sliktais finanšu stāvoklis un gandrīz visu kaitējuma rādītāju pasliktināšanās.

6.3.   Citu faktoru ietekme

(128)

Pārējie faktori, ko skatīja saistībā ar cēloņsakarību, bija ekonomikas krīze, ES patēriņa attīstība, ražošanas izmaksas, imports no citām trešām valstīm un izlasē iekļautās Savienības ražošanas nozares eksporta saistību izpilde.

6.3.1.   Ekonomikas krīze, ES patēriņa attīstība un ražošanas izmaksas

(129)

Ekonomikas lejupslīde veicināja patēriņa samazināšanos un cenu spiedienu. Zemais pieprasījuma līmenis pēc atsevišķiem nerūsējošā tērauda stieņiem izraisīja ražošanas samazinājumu Savienības ražošanas nozarē un daļēji veicināja pārdošanas cenu kritumu.

(130)

Parastos ekonomikas apstākļos un, ja nebūtu subsidētā importa radītā spēcīgā cenu spiediena, Savienības ražošanas nozarei, iespējams, būtu bijušas grūtības tikt galā ar patēriņa samazinājumu un pastāvīgo ražošanas izmaksu turpmāko palielinājumu, kas radās zemās ražošanas jaudas izmantošanas dēļ laikā no 2007. gada līdz IP. Subsidētais imports tomēr ir pastiprinājis ekonomikas lejupslīdes ietekmi un atņēmis iespēju pārdot ražojumus par pašizmaksas vai augstāku cenu laikā no 2009. gada līdz IP.

(131)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka ES pieprasījuma samazinājums kopā ar nozares piedzīvoto ekonomikas krīzi veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr tiek uzskatīts, ka tas nepārrāva cēloņsakarību, kas noteikta saistībā ar Indijas subsidēto importu par zemām cenām.

6.3.2.   Imports no citām trešām valstīm

 

2007.

2008.

2009.

IP

Imports no citām trešām valstīm (tonnās)

27 089

23 242

12 837

14 036

Indekss

100

86

47

52

Citu trešo valstu importa tirgus daļa

8,60 %

8,14 %

6,89 %

6,95 %

Indekss

100

95

80

81

Importa vidējā cena

4 820

4 487

3 756

3 501

Indekss

100

93

78

73

(132)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, atsevišķu nerūsējošā tērauda stieņu, kuru izcelsme ir trešās valstīs un par ko neveic šo izmeklēšanu, importa apjoms Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 48 %. Attiecīgā pārējo trešo valstu tirgus daļa samazinājās par 19 %.

(133)

Tomēr šā importa vidējās cenas pārsniedza Indijas ražotāju eksportētāju cenas un Savienības ražošanas nozares cenas. Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka imports no pārējām trešām valstīm neveicināja kaitējumu, kas bija nodarīts Savienības ražošanas nozarei.

6.3.3.   Izlasē iekļautās Savienības ražošanas nozares eksporta darbība

 

2007.

2008.

2009.

IP

Eksporta pārdevumi (tonnās)

10 850

9 158

5 440

6 299

Indekss

100

84

50

58

Vienības pārdošanas cena euro

4 452

3 728

2 495

2 388

Indekss

100

84

56

54

(134)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļautās Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu apjoms samazinājās par 42 %, un vienas vienības pārdošanas cena – par 46 %. Lai gan minētais eksports veidoja tikai 6 % no nozares kopējā pārdošanas apjoma IP laikā, nevar izslēgt, ka minētie rezultāti ir negatīvi ietekmējuši Savienības ražošanas nozari. Tomēr tiek uzskatīts, ka, ņemot vērā mazo eksporta apjomu, ietekme nav pietiekama, lai pārrautu cēloņsakarību starp subsidēto importu un konstatēto kaitējumu.

6.4.   Secinājums par cēloņsakarību

(135)

Izmeklēšana parādīja, ka pārējie zināmie faktori, piemēram, imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares veiktais eksports un patēriņa samazinājums nebija noteicošais iemesls Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam.

(136)

Sakritība laikā, no vienas puses, starp Indijas subsidēto importu un konstatēto cenu samazinājumu, un, no otras puses, starp stāvokļa pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē liek secināt, ka subsidētais imports ir izraisījis Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

7.1.   Vispārīgi apsvērumi

(137)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko konstatējumu par subsidēšanas radīto kaitējumu, nepastāv citi būtiski iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā noteikt pasākumus nav Savienības interesēs. Tika apsvērta iespējamo pasākumu ietekme uz visām šajā procedūrā iesaistītajām personām, kā arī sekas, kādas būtu, neveicot pasākumus.

7.2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(138)

Savienības ražošanas nozarei kaitējumu rada attiecīgā ražojuma subsidēts imports no Indijas. Jāatceras arī, ka vairākumam Savienības ražošanas nozares ekonomisko rādītāju attiecīgajā periodā bija raksturīgas negatīvas tendences. Ņemot vērā kaitējuma būtību (t. i., ievērojami zaudējumi), pasākumu neieviešana neļautu novērst turpmāku Savienības ražošanas nozares stāvokļa ievērojamu pasliktināšanos.

(139)

Paredzams, ka pasākumu ieviešana novērsīs turpmākus izkropļojumus un atjaunos godīgu konkurenci tirgū.

(140)

Ja pasākumi netiktu noteikti, cenas joprojām būtu zemākas par izmaksām un Savienības ražotāju peļņa vēl vairāk saruktu. Šāds stāvoklis nevarētu turpināties vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ņemot vērā radušos zaudējumus un veiktos lielos ieguldījumus ražošanā, paredzams, ka vairākums Savienības ražotāju nespētu atpelnīt savus ieguldījumus, ja pasākumi netiktu noteikti.

(141)

Turklāt, tā kā Savienības ražošanas nozari veido vidējie un lielie uzņēmumi, kas atrodami visā Savienībā, kompensācijas pasākumu ieviešana šajos rajonos palīdzētu saglabāt nodarbinātību.

(142)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka kompensācijas maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.3.   Importētāju intereses

(143)

Visiem Komisijai zināmajiem importētājiem tika lūgts pieteikties un sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu. Četri importētāji atsaucās uz lūgumu veikt atlasi. Visiem četriem tika nosūtītas anketas, un tikai viens importētājs atbildēja. Pārbaudes apmeklējums importētāja telpās, kas atrodas Vācijā, ir plānots vēlākā izmeklēšanas posmā.

(144)

Ja piemēros kompensācijas maksājumus, nevar izslēgt, ka importa apjoms no attiecīgās valsts varētu samazināties, tādējādi ietekmējot importētāju ekonomisko stāvokli. Tomēr attiecīgā ražojuma importa cenu palielinājuma ietekmei uz importētājiem būtu jāizpaužas tikai kā konkurences atjaunošanās Savienības tirgū, un tai nebūtu jāattur importētāji no attiecīgo ražojumu pārdošanas. Turklāt, tā kā attiecīgā ražojuma izmaksu daļa lietotāja kopējās izmaksās ir neliela, importētājiem varētu būt vieglāk novirzīt cenu pieaugumu uz savu klientu rēķina. Pamatojoties uz minēto, provizoriski ir secināts, ka kompensācijas maksājumu ieviešana, visticamāk, būtiski negatīvi neietekmēs importētāju stāvokli Savienībā.

7.4.   Lietotāju intereses

(145)

Visām personām, kas sūdzībā bija norādītas kā lietotāji, tika nosūtītas anketas. Neviens no divdesmit diviem uzņēmumiem neatbildēja.

(146)

Jāatceras, ka attiecīgo ražojumu izmanto plašā lietojumu diapazonā, tostarp autorūpniecības nozarē, mājsaimniecības ierīču ražošanā, medicīnas un laboratorijas instrumentos utt. Tomēr šajā procedūrā lietotāji ir starpposma uzņēmumi, kuri ražo un piegādā elementus iepriekš minētajiem lietojumiem. Ņemot to vērā, paredzams, ka minētajiem lietotājiem būtu iespēja novirzīt visu vai gandrīz visu cenu palielinājumu, kas rastos kompensācijas maksājumu ieviešanas dēļ, uz galalietotājiem, paturot prātā, ka minēto pasākumu ietekme uz galalietotājiem būs nenozīmīga.

(147)

Tāpēc provizoriski secina, ka kompensācijas maksājumu ieviešanas ietekme uz lietotāju izmaksām nebūs nozīmīga.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(148)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu nepiemērot kompensācijas maksājumus attiecībā uz atsevišķu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importu.

8.   PAGAIDU KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMU PRIEKŠLIKUMS

8.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(149)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu kompensācijas pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko subsidētais imports rada Savienības ražošanas nozarei.

(150)

Šo pasākumu līmeņa noteikšanai ir ņemtas vērās konstatētās subsīdijas normas un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai, nepārsniedzot konstatēto subsīdijas normu.

(151)

Aprēķinot kaitējumu nodarošās subsidēšanas ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā parastos konkurences apstākļos, t. i., ja nav subsidētā importa. Uzskata, ka peļņa, ko varētu gūt, ja nebūtu subsidētā importa, jāpamato uz vidējo pirmsnodokļu peļņas normu, kāda izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem bija 2007. gadā. Tas ir pēdējais gads pirms IP, kad Savienības ražošanas nozare spēja sasniegt normālu peļņas normu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka peļņas normu 9,5 % apmērā no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošās subsidēšanas.

(152)

Tādējādi tika aprēķināta kaitējumu neradoša cena Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanai. Minētā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu 9,5 % apmērā.

(153)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta sadarbībā iesaistītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem cenu samazinājuma aprēķiniem (skatīt 101. apsvērumu), salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares pārdoto izstrādājumu cenu, kas nerada kaitējumu, Savienības tirgū IP laikā. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās kopējās CIF importa vērtības.

8.2.   Pagaidu pasākumi

(154)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu pagaidu kompensācijas pasākumi Indijas izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – subsīdijas norma un kaitējuma apmērs – saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kompensācijas maksājumu likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas apmēru ar subsīdiju normām. Tāpēc ierosināto kompensācijas maksājumu likmes ir šādas.

Uzņēmums

Subsīdiju norma

Kaitējuma apmērs

Pagaidu kompensācijas maksājuma likme

Chandan Steel Ltd

3,4 %

28,6 %

3,4 %

Venus grupa

3,3 %

45,9 %

3,3 %

Viraj Profiles Vpl. Ltd

4,3 %

51,5 %

4,3 %

Izlasē neiekļautie uzņēmumi, kuri sadarbojās

4,0 %

44,4 %

4,0 %

Visi pārējie uzņēmumi

4,3 %

51,5 %

4,3 %

(156)

Atsevišķu uzņēmumu kompensācijas maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas gaitā izdarītajiem konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Indijā un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražojis cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā īpaši nenosaukts uzņēmums, tostarp uzņēmumi, kas ir saistīti ar īpaši nosauktajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, jo uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(157)

Visi lūgumi piemērot minētās individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (6), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

9.   PAZIŅOŠANA

(158)

Iepriekš minētie provizoriskie konstatējumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tās tiks aicinātas rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgo lēmumu pieņemšanas. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas nolūkā izdarītie konstatējumi attiecībā uz kompensācijas maksājumu noteikšanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts pagaidu kompensācijas maksājums tādu nerūsējošā tērauda stieņu importam, kas pēc aukstās formēšanas vai aukstās apdares tālāk nav apstrādāti, izņemot stieņus ar apļveida šķērsgriezumu diametrā 80 mm vai vairāk, uz ko pašlaik attiecas KN kodi 7222 20 21, 7222 20 29, 7222 20 31, 7222 20 39, 7222 20 81 un 7222 20 89 un kuru izcelsme ir Indijā.

2.   Pagaidu kompensācijas maksājuma likme, kas piemērojama 1. punktā aprakstīto ražojumu, ko izgatavo turpmāk minētie uzņēmumi, Savienības brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums

Maksājums (%)

Taric papildu kods

Chandan Steel Ltd, Mumbaja, Mahārāštra

3,4

AXXX

Venus Wire Industries Pvt. Ltd, Mumbaja, Mahārāštra

3,3

AXXX

Precision Metals, Mumbaja, Mahārāštra

3,3

AXXX

Hindustan Inox Ltd, Mumbaja, Mahārāštra

3,3

AXXX

Sieves Manufacturer India Pvt. Ltd, Mumbaja. Mahārāštra

3,3

AXXX

Viraj Profiles Vpl. Ltd, Thāne, Mahārāštra

4,3

AXXX

Pielikumā minētie uzņēmumi

4,0

AXXX

Visi pārējie uzņēmumi

4,3

AXXX

3.   Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienībā jāiemaksā drošības nauda, kas vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

4.   Piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem, ja vien nav noteikts citādi.

2. pants

1.   Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 30. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām darītu zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī var rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

2.   Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 31. panta 4. punktam mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgās personas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro četrus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(2)  OV C 87, 1.4.2010., 17. lpp.

(3)  OV C 87 A, 1.4.2010., 1. lpp.

(4)  Subsīdijas, kas apzīmētas ar zvaigznīti, ir eksporta subsīdijas.

(5)  Vidējais svērtais lielums grupai.

(6)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.


PIELIKUMS

Indijas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

Taric papildu kods AXXX

Uzņēmuma nosaukums

Pilsēta

Ambica Steel Ltd

Ņūdeli

Bhansali Bright Bars Pvt. Ltd

Navimumbaja

Chase Bright Steel Ltd

Navimumbaja

D.H. Exports Pvt. Ltd

Mumbaja

Facor Steels Ltd

Nāgpura

Global smelters Ltd

Kānpura

Indian Steel Works Ltd

Navimumbaja

Jyoti Steel Industries Ltd

Mumbaja

Laxcon Steels Ltd

Ahmedābāda

Meltroll Engineering Pvt. Ltd

Mumbaja

Mukand Ltd

Thāne

Nevatia Steel & Alloys Pvt. Ltd

Mumbaja

Panchmahal Steel Ltd

Kalola

Raajratna Metal Industries Ltd

Ahmedābāda

Rimjhim Ispat Ltd

Kānpura

Sindia Steels Ltd

Mumbaja

SKM Steels Ltd

Mumbaja

Parekh Bright Bars Pvt. Ltd

Thāne

Shah Alloys Ltd

Gāndhīnagara


Top