EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010D0569

2010/569/ES: Komisijas Lēmums ( 2010. gada 23. jūnijs ) par nodokļu atbalstu, ko Francija piešķīrusi Fondam zvejniecības risku novēršanai un zvejniecības uzņēmumiem (valsts atbalsts C 24/08 (ex NN 38/07)) (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 3938) Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 250, 24.9.2010, p. 23–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2010/569/oj

24.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/23


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 23. jūnijs)

par nodokļu atbalstu, ko Francija piešķīrusi Fondam zvejniecības risku novēršanai un zvejniecības uzņēmumiem (valsts atbalsts C 24/08 (ex NN 38/07))

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 3938)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/569/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta, pirmo daļu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (2) un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir lūgts iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētajiem pantiem (3),

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Pārbaudot atbalstu, kas piešķirts Fondam zvejniecības risku novēršanai (turpmāk FPAP) un zvejniecības uzņēmumiem (pārbaudes noslēdzās ar Komisijas Lēmumu 2008/936/EK (4)), Komisija uzzināja par īpaša nodokļu režīma esamību par labu FPAP un tā dalībniekiem.

(2)

Šis nodokļu režīms netika pārbaudīts procedūras laikā, kas noslēdzās ar 2008. gada 20. maija lēmumu, jo tas bija jauns fakts, kuru Komisija oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas brīdī nezināja (5).

(3)

Ņemot vērā to, ka tās rīcībā tomēr bija pietiekami skaidri fakti, kas ļāva secināt par nelikumīga atbalsta esamību, Komisija nolēma uzsākt nodokļu atbalsta iepriekšējo pārbaudi (6). Šīs analīzes beigās ar lēmumu, kuru Komisija pieņēma tajā pašā dienā – 2008. gada 20. maijā (7), tā uzsāka oficiālu pārbaudes procedūru attiecībā uz minēto atbalstu.

(4)

Komisija aicināja ieinteresētās personas viena mēneša laikā no publikācijas datuma iesniegt savus apsvērumus. No ieinteresētajām personām netika saņemts neviens apsvērums.

(5)

Francija savus apsvērumus par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu nosūtīja ar 2008. gada 8. septembra vēstuli.

(6)

Turklāt 2008. gada 29. novembra vēstulē saistībā ar atbalsta atgūšanas procedūru, kas bija Lēmumu 2008/936/EK temats, Francija iesniedza informāciju, saskaņā ar kuru FPAP2008. gada 27. februārī ir likvidēts, un no tā ir iekasēta no valsts saņemto avansu starpība.

2.   ATBALSTA APRAKSTS

(7)

Komisija attiecībā uz FPAP funkcionēšanas un darbības veida detalizētu aprakstu atsaucas uz Lēmumu 2008/936/EK.

(8)

Īpašais nodokļu režīms, kas pastāvēja par labu FPAP un tā dalībniekiem, ir aprakstīts divās vēstulēs, kuras Francijas ministrija, kas atbildīga par budžetu, nosūtījusi Komisijai pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, kas noslēdzās ar Lēmumu 2008/936/EK. (8)

(9)

Pirmā, 2004. gada 5. februāra, vēstule, attiecas uz FPAP izveidi, kura statūtu projektu apstiprināja dibināšanas sapulcē, kas notika 2004. gada 10. februārī. Vēstulē ir norādīts, ka:

“—

fondam, kas izveidots kā profesionāla apvienība, nav jāmaksā uzņēmuma peļņas nodoklis par iemaksām, kuras veic zvejas kuģu kapteiņi, un par finanšu produktiem, kas rodas no naudas ieguldījumiem,

iemaksas būs atskaitāmas no zvejas kuģu kapteiņu apliekamajiem ienākumiem to iemaksāšanas gadā. Izņēmuma gadījumā pirmajām iemaksām, kas iemaksātas vēlākais 2004. gada 30. martā, tiks piemēroti atskaitījumi saskaņā ar 2003. gada ienākumiem.”

(10)

Tajā ir arī norādījums par summām, kurām varētu piemērot minētos atskaitījumus: zvejas kuģu kapteiņu ikgadējās iemaksas, kas atskaitāmas no apliekamajiem ienākumiem, būtu no 1 000 līdz 15 000 euro.

(11)

Otrā, 2004. gada 28. novembra vēstule, attiecas uz dalībnieku veikto iemaksu atskaitījumu no ienākumiem. Tā ir saistīta ar tās garantiju konvencijas grozījumiem, kura saista FPAP ar tā dalībniekiem; saskaņā ar šiem grozījumiem ir atļauta pārskaitīto, bet neizmantoto iemaksu atmaksa dalībniekiem.

(12)

Tajā ir norādīts, ka:

“—

iemaksas, kuras dalībnieki iemaksājuši saskaņā ar šo jauno konvenciju, to iemaksāšanas gadā būs atskaitāmas, nepārsniedzot 10 000 euro viena gada laikā vienam dalībniekam, šos griestus paaugstinot par 25 % no ienākumu daļas, kas ir no 40 000 līdz 80 000 euro,

iemaksas, kas būs iemaksātas, pārsniedzot iepriekš minētos ierobežojumus, saskaņā ar garantiju projektu, kuru īsteno fonds, būs pilnā apmērā atskaitāmas no dalībnieku apliekamajiem ienākumiem to iemaksas gadā.”

(13)

Šajā vēstulē ir precizēts, ka “šā eksperimenta bilance” ir jāsagatavo līdz 2006. gada beigām un “jāizpēta, iespējams, nepieciešamie pielāgojumi”. Tātad nav runa par pastāvīgi noteiktu nodokļu režīmu.

(14)

Turklāt arī tad, ja šajā 2004. gada 28. novembra vēstulē ir paredzēts, ka iemaksas tiek atskaitītas no apliekamajiem ienākumiem to iemaksāšanas gadā, nekas neliecina par to, ka tiktu pārskatīts 2004. gada sākumā (līdz marta beigām) iemaksāto iemaksu atskaitījums no 2003. gada ienākumiem, kurš paredzēts 2004. gada 5. februāra vēstulē.

(15)

No divām iepriekš minētajām vēstulēm izriet, ka nodokļu režīmam, kuru finanšu ministrija piemēroja FPAP un tā dalībniekiem, ir divi aspekti:

pirmkārt, FPAP atbrīvojums no uzņēmuma peļņas nodokļa,

otrkārt, iespēja FPAP dalībniekiem no saviem apliekamajiem ienākumiem atskaitīt iemaksas šajā fondā.

3.   OFICIĀLĀS PĀRBAUDES PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(16)

Komisija uzskatīja, ka nodokļu režīms, kuru Francijas iestādes noteica par FPAP un tā dalībniekiem, tāpat kā lietas C-9/06 gadījumā, ir jāanalizē saistībā ar valsts atbalsta režīmu attiecībā uz labumiem, ko tas rada pašam FPAP, kā arī zvejniecības uzņēmumiem, kas ir tā biedri.

3.1.   Valsts atbalsta esamība

3.1.1.   Valsts atbalsts FPAP

(17)

Kā minēts Lēmumā 2008/936/EK, saskaņā ar Eiropas Savienības konkurences tiesību aktiem FPAP ir uzskatāms par uzņēmumu. Tam, ka FPAP nav nolūka gūt peļņu vai tam, ka tā ir profesionāla apvienība, šajā gadījumā nav nozīmes.

(18)

Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka nodokļu režīms, kuru Francijas iestādes piemēroja FPAP, radīja tam papildu priekšrocības, salīdzinot ar pārējiem privātajiem investoriem, kas darbojas naftas produktu nākotnes līgumu tirgū:

pirmkārt, atbrīvojums no uzņēmuma peļņas nodokļa, kas aprakstīts 9. apsvērumā, kurš FPAP atvieglo nodokļu slogu, kāds parasti ir to uzņēmumu budžetam, kuri darbojas šajā jomā,

otrkārt, nodokļu priekšrocības, kas piešķirtas FPAP dalībniekiem, lai arī kāda veida tās būtu, veido stimulus, kas veicina FPAP ieņēmumus; tas palīdz FPAP palielināt savus naudas līdzekļus, kamēr citi uzņēmumi, kas darbojas šajā jomā, negūst labumu no šāda mehānisma.

(19)

Pēc iepriekšējās pārbaudes veikšanas Komisija secināja, ka priekšrocības, kas minētas 17. apsvērumā, ir piešķīrusi valsts, un ka tās ir saistītas ar atteikšanos no valsts resursiem.

(20)

Visbeidzot, FPAP, pateicoties nodokļu pasākumiem, kas norādīti 17. apsvērumā, guva labumu no finanšu priekšrocības salīdzinājumā ar citām sabiedrībām, kas veic darbību nākotnes līgumu tirgos gan Francijā, gan citās dalībvalstīs.

(21)

Lēmumā par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu Komisija arī norādīja, ka tā uzskatīja, ka juridisko pamatu, kas ļāvis FPAP gūt labumu no atbrīvojuma no peļņas nodokļa, veidoja vispārējā nodokļu kodeksa 206. panta 1.a punkts (9), kurš noteiktos apstākļos ļauj piešķirt atbrīvojumu profesionālām apvienībām. Šādos apstākļos ir iespējams, ka FPAP gūst labumu arī no atbrīvojuma no uzņēmējdarbības nodokļa, kā ir paredzēts tā paša kodeksa 1447. pantā par labu organizācijām, kuras gūst labumu no atbrīvojuma, kas paredzēts tā paša kodeksa 206. panta 1.a punktā.

3.1.2.   Valsts atbalsts zvejniecības uzņēmumiem

(22)

Finansiālās priekšrocības, kas paredzētas 17. apsvērumā, pateicoties FPAP īstenotajām darbībām naftas produktu nākotnes līgumu tirgos, ir ļāvušas zvejniecības uzņēmumiem, kuri ir FPAP dalībnieki, iegādāties degvielu par izdevīgākām cenām.

(23)

Zvejniecības uzņēmumu iespēja atskaitīt no saviem ienākumiem iemaksas FPAP, atviegloja slogu, kas parasti ir apgrūtinājis viņu budžetu. Par šo atskaitījumu iespēju lēmumu pieņēma ministrija, kas atbildīga par budžetu; tātad, tā ir saistāma ar valsti.

(24)

Uzņēmumi, kuriem bija iespēja veikt atskaitījumu, kas paredzēts 22. apsvērumā, guva labumu no finansiālām priekšrocībām salīdzinājumā ar pārējiem Eiropas Savienības zvejniecības uzņēmumiem. Tāpat šī finansiālā priekšrocība ietekmēja tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļoja vai draudēja kropļot konkurenci. Tātad tas ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(25)

Otrkārt, ņemot vērā informāciju, kas ietverta “Zvejniecības risku novēršanas fonda detalizētajā rokasgrāmatā”, dokumentā, kas arī tika pievienots atbalsta C–9/06 oficiālās pārbaudes procedūras ietvaros, Komisija konstatēja: tā kā iemaksas FPAP, kas noteiktas uz deklaratīva pamata, ņemot vērā iespējamo degvielas patēriņu nākamajā gadā, tika aprēķinātas, par pamatu izmantojot augstāku patēriņu nekā faktiskais, visi nodokļu atskaitījumi palika īpašnieka rīcībā. Šāda sistēma šķietami stimulēja īpašniekus pārvērtēt savas vajadzības, ar vienīgo mērķi gūt labumu no nodokļu atskaitījumiem.

(26)

Pamatojoties uz to pašu dokumentu, Komisija arī konstatēja, ka dažiem dalībniekiem, kuru darbība nav saistīta ar zvejniecību, bet kuri ir “gatavi apvienībai sniegt morālu atbalstu”, arī varēja saņemt nodokļu atskaitījumus par savām iemaksām FPAP, arī tad, ja tos neskāra garantētie riski.

3.2.   Saderība ar iekšējo tirgu

(27)

Attiecībā uz šo jautājumu Komisija atsaucās uz analīzi, kas izvērsta Lēmumā 2008/936/EK. Komisija uzskatīja, ka runa ir par darbības atbalstu FPAP un zvejniecības uzņēmumiem un ka neviens LESD vai saistībā ar valsts atbalstu pieņemta Komisijas instrumenta noteikums neļauj uzskatīt šo atbalstu par tādu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

(28)

Rezultātā Komisija informēja Franciju par savām pamatotajām šaubām par atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu.

4.   FRANCIJAS KOMENTĀRI

4.1.   Nodokļu pasākumi par labu zvejniecības uzņēmumiem

(29)

Francija uzskata, ka nodokļu pasākumi, kas nodrošināti zvejniecības uzņēmumiem, nav valsts atbalsts tādēļ, ka iemaksas, kuras zvejniecības uzņēmumi iemaksā FPAP, ir daļa no šo uzņēmumu pieskaitāmajiem izdevumiem savas darbības nodrošināšanai. Vai arī – saskaņā ar vispārējā nodokļu kodeksa 39. pantu šādas iemaksas ir atskaitāmas no apliekamajiem ienākumiem. Tātad iemaksu atskaitījumi atbilst vispārēja pasākuma īstenošanai, tādēļ tas nav valsts atbalsts.

(30)

Francija atzina, ka vēstulēs, kas minētas 7. apsvērumā, nav informācijas par iemaksu atmaksas režīmu. Tādējādi Francija precizē, ka tas nenozīmē, ka atmaksātās summas nebūtu tikušas apliktas ar nodokļiem. Patiesībā atbilstoši vispārējo tiesību aktu par apliekamo ienākumu noteikšanu principiem zvejniecības uzņēmumu, kuri ir FPAP dalībnieki, iemaksu atmaksa ir produkts, kas apliekams ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Tāpat Francija precizē, ka gadījumā, ja degvielas cena pārsniedza garantijas konvencijā noteikto slieksni, kompensācija, kuru saņēma uzņēmumi, kas ir FPAP dalībnieki, bija uzskatāma par peļņu, kas apliekama ar ienākumu nodokli. Tādēļ dalībniekiem nebija nekādas intereses pārvērtēt savas vajadzības tādēļ, ka rezultātā tas izraisītu papildu aplikšanu ar nodokļiem.

(31)

Otrkārt, Francija norāda, ka atbalsta pasākuma selektīvo būtību var pamatot ar sistēmas būtību vai vispārējām iezīmēm. Tādēļ var būt likumīgi iemesli, kas pamato diferencētu attieksmi un tātad – izņēmuma gadījumos – priekšrocību piešķiršanu, kas no tās var izrietēt. Taču šajā gadījumā Francija nesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu par diferencētu attieksmi par labu zvejniecības uzņēmumiem.

4.2.   Nodokļu pasākumi par labu FPAP

(32)

Francija uzskata, ka atbrīvojums no uzņēmuma peļņas nodokļa, kas piešķirts FPAP, ir pamatojams ar to, ka tam kā profesionālai apvienībai nav nolūka gūt peļņu.

(33)

Francija norādīja, ka tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Patiešām, uzņēmuma peļņas nodokļa mērķis ir aplikt darbības, kuras veic peļņas nolūkā. Ņemot vērā šo principu, Francija atgādina, ka pati Komisija savā paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (10), (turpmāk “paziņojums par tiešajiem nodokļiem”) pauda viedokli, ka nodokļu sistēmas būtība var pamatot to, ka bezpeļņas uzņēmumi ir atbrīvojami no ienākumu nodokļa.

5.   NOVĒRTĒJUMS

(34)

Novērtējums, kas izklāstīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir jāpārskata un jāpapildina, ņemot vērā apsvērumus, kurus Francija iesniedza 2008. gada 8. septembrī un 29. novembrī (skatīt 5. un 6. apsvērumu).

(35)

Analīze ir veikta, ņemot vērā FPAP divējādo mērķi, tas ir, pirmkārt, gūt finanšu iespējas naftas vai tās produktu nākotnes līgumu tirgos un, otrkārt, pārskaitīt zvejniecības uzņēmumiem, kuri ir dalībnieki, summu, kas veido starpību starp mēneša vidējo bāzes cenu un “maksimālo segto cenu” jeb 0,30 euro apmērā par litru atkarībā no perioda.

5.1.   Nodokļu pasākumi par labu zvejniecības uzņēmumiem

(36)

Attiecīgais nodokļu pasākums ir iespēja no apliekamajiem ienākumiem atskaitīt iemaksas, kuras zvejniecības uzņēmums iemaksā FPAP.

(37)

Francija uzskata, ka šis atskaitījums nav valsts atbalsts tādēļ, ka šīs iemaksas ietilpst uzņēmumu pieskaitāmo izmaksu kategorijā un Francijas nodokļu sistēma paredz šo izmaksu atskaitīšanu no apliekamajiem ienākumiem. Šā iemesla dēļ tā bija vispārēja pasākuma īstenošana un šis atskaitījums nebija valsts atbalsts.

(38)

Komisija konstatē, ka pieskaitāmās izmaksas patiesi ir atskaitāmas no uzņēmuma ienākumiem saskaņā ar vispārējā nodokļu kodeksa 39. pantu. Tas ir vispārējs pasākums, kas piemērojams visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības jomas. Šī atskaitījumu iespēja izriet no nodokļu pasākumu kategorijas, kas atvērta visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri paredzēti “paziņojuma par tiešajiem nodokļiem” 13. punktā. Tādēļ šis pasākums, kas piemērojams visiem uzņēmumiem un visa veida ražošanai, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(39)

Francija norāda, ka iespēja atskaitīt izdevumus saistībā ar pieskaitītajām izmaksām tiek noteikta atkarībā no iemaksu objekta. Ja izmaksas ir radušās sabiedrības interesēs, tās principā ir atskaitāmas. Tātad iemaksas, kas iemaksātas profesionālām organizācijām (apvienībām, tirdzniecības kamerām …) pēc definīcijas ir izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un tādēļ tās ir atskaitāmas no apliekamajiem ienākumiem. Tā kā FPAP ir profesionāla apvienība, tad iemaksu atskaitīšanas iespējas izmantošanai piemērojama tāda pati pieeja.

(40)

Turklāt Komisija Lēmuma 2008/936/EK 20. apsvērumā norādīja, ka “FPAP ir izveidots kā savstarpējās apdrošināšanas sabiedrība, kas saviem dalībniekiem apmaiņā pret to iemaksām piedāvā noteiktu skaitu pakalpojumu”.

(41)

Apdrošināšanas iemaksas ir daļa izmaksu, kuras uzņēmumi veic, lai nodrošinātos pret dažādiem riskiem. Naftas cenu svārstību risks var būt viens no šiem riskiem. Šīs izmaksas ir tieši saistītas ar profesionālo darbību īstenošanu un neveicina uzņēmuma aktīvu palielināšanos; tāpat tās ir atskaitāmas no apliekamajiem ienākumiem kā pieskaitāmās izmaksas. Tātad ir uzskatāms, ka iemaksas FPAP, kas paredzētas naftas cenu svārstību riskam, ir atskaitāmas no uzņēmuma apliekamajiem ienākumiem saskaņā ar Francijas vispārējā nodokļu kodeksa 39. pantu. Šādos apstākļos runa ir par vispārēja pasākuma piemērošanu. Tādēļ atskaitījumu veikšanas iespējas izmantošana nav uzskatāma par valsts atbalstu.

5.2.   Nodokļu pasākumi par labu FPAP

(42)

Komisija konstatē, ka FPAP ir likvidēts 2008. gada 27. februārī. Nodokļu noteikumi, kas paredzēti FPAP, beidzās tajā pašā dienā.

(43)

Tāpat Komisija atklāj, ka likvidācijas procedūras rezultātā FPAP ir pārtraucis jebkādas saimnieciskās darbības. FPAP darbības un aktīvi citam uzņēmumam nav tikuši nodoti. Turklāt finanšu līdzekļi, kas likvidācijas dienā bija FPAP rīcībā, ar OFIMER – valsts finansētas publiskas organizācijas, – starpniecību ir palikuši valstij.

(44)

Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka arī tad, ja nodokļu pasākumi, kas piemēroti FPAP, būtu radījuši priekšrocības FPAP un izkropļojuši konkurenci, šī kropļošana ir beigusies brīdī, kad FPAP izbeidza savu darbību un kad beidzās tā labā veiktie pasākumi. Šādos apstākļos Komisijas lēmums par šāda nodokļu atbalsta esamību un tā iespējamo saderību ar iekšējo tirgu nebūtu praktiski lietderīgs.

(45)

Rezultātā oficiālā pārbaudes procedūrai, kas uzsākta saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, attiecībā uz FPAP vairs nav pamata.

6.   SECINĀJUMI

(46)

Pamatojoties uz analīzi, kas izklāstīta 5.1. sadaļā, Komisija konstatē, ka nodokļu priekšrocības, kas piešķirtas FPAP dalībniekiem, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(47)

Pamatojoties uz 5.2. sadaļā minētajiem apsvērumiem, Komisija konstatē, ka procedūrai pret FPAP nav pamata,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nodokļu pasākumi, kurus Francija piemērojusi zvejniecības uzņēmumiem, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Oficiālā pārbaudes procedūra, kas saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu uzsākta attiecībā uz nodokļu pasākumiem par labu FPAP, ir izbeigta.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijai.

Briselē, 2010. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Maria DAMANAKI


(1)  Sākot ar 2009. gada 1. decembri, EK līguma 87. un 88. pants ir kļuvuši, attiecīgi, par Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantu. Abos gadījumos nosacījumi būtībā ir identiski. Šā lēmuma nolūkā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu atbilstīgā gadījumā uzskata par atsaucēm uz EK līguma 87. un 88. pantu.

(2)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3)  OV C 161, 25.8.2008., 19. lpp.

(4)  OV L 334, 12.12.2008., 62. lpp.

(5)  OV C 91, 19.4.2006., 30. lpp.

(6)  NN 38/07.

(7)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(8)  Patiesībā Nantes advokātu birojs “Ménard, Quimbert et associés”, kas darbojas kā FPAP aizstāvji, vienai no vēstulēm, kuras nosūtītas Komisijai pēc paziņojuma par oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pievienoja tās ministrijas divu vēstuļu kopijas, kura atbildīga par budžetu, atklājot īpaša nodokļu režīma par labu FPAP un tā dalībniekiem pastāvēšanu. Pirmā ir par budžetu un budžeta reformu atbildīgā ministra vēstule, ko parakstījis Alain Lambert, un otra ir Valsts sekretāra budžeta un budžeta reformas jautājumos vēstule, ko parakstījis Dominique Bussereau. Abas vēstules ir adresētas FPAP priekšsēdētājam Merabet kungam.

(9)  Pieejams šādā elektroniskajā adresē: http://www.legifrance.gouv.fr/initRechCodeArticle.do

(10)  OV C 384, 10.12.1998., 3. lpp., 25. punkts.


Top