EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R0438

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 438/2010 ( 2010. gada 19. maijs ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai

OJ L 132, 29.5.2010, p. 3–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 03 Volume 070 P. 23 - 30

No longer in force, Date of end of validity: 28/12/2014; Atcelts ar 32013R0576

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/438/oj

29.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/3


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 438/2010

(2010. gada 19. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 998/2003 (3) noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas pārbaudēm.

(2)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 5. pantā paredzēti noteikumi, kas piemērojami regulas I pielikuma A un B daļā uzskaitīto suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanai dalībvalstīs. Atbilstoši minētās regulas 5. panta 1. punkta a) apakšpunktam šos lolojumdzīvniekus identificē ar elektroniskās identifikācijas sistēmu (“uztvērējraidītāju”). Astoņu gadu pārejas periodā no regulas spēkā stāšanās dienas šādus dzīvniekus uzskata par identificētiem arī tad, ja tiem ir skaidri salasāms tetovējums.

(3)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 4. panta 1. punktā un 14. pantā noteikts, ka gadījumos, ja uztvērējraidītājs neatbilst ISO standartam 11784 vai ISO standarta 11785 A pielikumam, īpašnieks vai privātpersona, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par lolojumdzīvnieku, nodrošina nepieciešamos līdzekļus, lai jebkuras pārbaudes laikā nolasītu uztvērējraidītāju.

(4)

Lai izvairītos no nevajadzīgiem traucējumiem, it īpaši saistībā ar lolojumdzīvnieku pārvietojumiem no trešām valstīm, jāprecizē atsauces uz minētajiem ISO standartiem, pirms uztvērējraidītāju izmantošana kļuvusi par obligātu prasību. Šādu atsauču tehnisko īpašību dēļ ir lietderīgi tās iekļaut Regulas (EK) Nr. 998/2003 pielikumā un attiecīgi grozīt minētās regulas 4. un 14. pantu.

(5)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 998/2003 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem līdzi jābūt pasei, kuru izdevis kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts un kurā apstiprināta derīga vakcinācija pret trakumsērgu saskaņā ar ražošanas laboratorijas ieteikumiem, kas veikta attiecīgajam dzīvniekam ar neaktīvu trakumsērgas vakcīnu vismaz ar vienu antigēnu vienību vienā devā (PVO standarts). No Regulas (EK) Nr. 998/2003 pieņemšanas brīža vakcinācijai pret trakumsērgu kļuvušas pieejamas arī rekombinantās vakcīnas.

(6)

Lai atļautu ar rekombinanto vakcīnu vakcinētu suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanu, jo īpaši no trešām valstīm, Regulā (EK) Nr. 998/2003 jāiestrādā pants, ar kuru atļauts šādu vakcīnu izmantojums atbilstoši dažām minētās regulas pielikumā paredzētām tehniskām prasībām.

(7)

Dalībvalstī ir izmantojamas vakcīnas, kurām būtu piešķirtas tirdzniecības atļaujas saskaņā ar vai nu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (4), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (5).

(8)

Trešās valstīs ir izmantojamas vakcīnas, kuras atbilstu Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas un vakcinācijas rokasgrāmatas attiecīgajā nodaļā paredzētajiem obligātajiem drošības standartiem.

(9)

Turklāt vajadzētu pieņemt zinātniski pamatotus noteikumus, kas līdzīgi tiem, kādi izstrādāti par trakumsērgu. Ar tiem būtu jāparedz preventīvi veselības pasākumi lolojumdzīvnieku pārvietošanai saistībā ar citām slimībām, kuras var skart šādus dzīvniekus, lai šādi preventīvi pasākumi būtu samērīgi ar šādas pārvietošanas izraisīto saslimšanas risku.

(10)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 6. pantā noteikts, ka suņu un kaķu ievešanai Īrijā, Maltā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē nosaka papildu nosacījumus, ņemot vērā īpašo situāciju šajās dalībvalstīs saistībā ar trakumsērgu. Minēto noteikumu kā pārejas pasākumu piemēro līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(11)

Atbilstoši šiem papildu nosacījumiem minētajās dalībvalstīs ievedamos suņus un kaķus identificē ar uztvērējraidītāju, ja vien dalībvalsts neatzīst, ka dzīvnieku var identificēt arī ar skaidri salasāmu tetovējumu. Turklāt šajās prasībās iekļauta arī obligāta antivielu titrēšana pirms šo lolojumdzīvnieku ievešanas minēto dalībvalstu teritorijā, lai apstiprinātu trakumsērgas antivielu aizsarglīmeni.

(12)

Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz preventīviem veselības pasākumiem saistībā ar slimībām, kas nav trakumsērga, un izmaiņas pielikumos izklāstītajās tehniskajās prasībās, kuras attiecas uz dzīvnieku identifikāciju un vakcināciju pret trakumsērgu un kuras saskaņā ar šo regulu ir iekļautas Regulā (EK) Nr. 998/2003. Ir īpaši būtiski, lai Komisija savā sagatavošanas darbā atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(13)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 8. pantā noteikti nosacījumi suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanai no trešām valstīm atkarībā no trakumsērgas situācijas izcelsmes trešā valstī un galamērķa dalībvalstī.

(14)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā noteikts, ka gadījumos, kad lolojumdzīvniekus no noteiktām trešām valstīm pārvieto uz Īriju, Maltu, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, piemēro minētās regulas 6. pantā noteiktās papildu prasības. Šādas trešās valstis uzskaitītas minētās regulas II pielikuma B daļas 2. iedaļā un C daļā.

(15)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā noteikts, ka gadījumos, kad lolojumdzīvniekus pārvieto no citām trešām valstīm, tos ievieto karantīnā, ja vien pēc ievešanas Savienībā tie neatbilst minētās regulas 6. panta prasībām.

(16)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantā noteikts, ka Somija, Īrija, Malta, Zviedrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz ehinokokozi un Īrija, Malta un Apvienotā Karaliste attiecībā uz ērcēm drīkst noteikt, ka lolojumdzīvniekus var ievest valsts teritorijā, ievērojot īpašos noteikumus, kurus attiecīgajā valstī piemēro minētās regulas spēkā stāšanās dienā. Minēto noteikumu kā pārejas pasākumu piemēro līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(17)

Regulas (EK) Nr. 998/2003 23. pantā noteikts, ka Komisija, pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) atzinuma saņemšanas par seroloģiskā testa saglabāšanas nepieciešamību un pamatojoties uz gūto pieredzi un riska novērtējumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu līdz ar atbilstošiem priekšlikumiem režīma noteikšanai, kas būtu piemērojams minētās regulas 6., 8. un 16. pantam no 2010. gada 1. jūlija.

(18)

Lai noteiktu šādu režīmu, Komisija, balstoties uz dažādām pēdējā laikā veiktām konsultācijām un uz 2007. gada 8. oktobrī pieņemto Komisijas ziņojumu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 23. pantu, veica ietekmes novērtējumu un ņēma vērā EPNI izteiktos ieteikumus.

(19)

EPNI 2006. gada 11. decembrī pieņēma atzinumu “Novērtējums par trakumsērgas ievešanas risku Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Zviedrijā, Maltā, kas radies trakumsērgas antivielu seroloģiskā testa mērījumu atcelšanas rezultātā” (6).

(20)

Pamatojoties uz 2005. gada datiem, EPNI konstatēja, ka dažās dalībvalstīs lolojumdzīvnieku vidū ir vērā ņemama trakumsērgas izplatība. Turklāt EPNI rosināja no valstīm ar vērā ņemamu trakumsērgas izplatību pārvietojamiem lolojumdzīvniekiem piemērot pasākumus riska mazināšanai.

(21)

Trakumsērga minētajās dalībvalstīs galvenokārt izplatīta mežos. Pieejamie dati liecināja, ka, veicot intensīvas savvaļas dzīvnieku orālās vakcinācijas programmas un tādējādi izskaužot trakumsērgu mežos, samazinājās mājdzīvnieku saslimšana ar šo slimību.

(22)

Saskaņā ar 24. panta 5. punktu Padomes Lēmumā 90/424/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (7) Kopiena pieņēmusi vairākas programmas trakumsērgas izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai minētajās dalībvalstīs. Komisija plāno līdz 2011. gada beigām pārtraukt ES atbalstu valsts programmām minētajās dalībvalstīs.

(23)

Ņemot vērā EPNI 2006. gada 11. decembra atzinumu un Kopienas atbalstītas programmas trakumsērgas izskaušanai dažās dalībvalstīs, Regulas (EK) Nr. 998/2003 6. pantā paredzētais pārejas pasākums būtu jāpagarina līdz 2011. gada 31. decembrim.

(24)

EPNI 2007. gada 18. janvārī pieņēma atzinumu “Novērtējums par ehinokokozes ievešanas risku Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Zviedrijā, Maltā un Somijā, kas radies nacionālo noteikumu atcelšanas rezultātā” (8).

(25)

EPNI 2007. gada 8. martā pieņēma atzinumu “Novērtējums par ērču ievešanas risku Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Maltā, kas radies nacionālo noteikumu atcelšanas rezultātā” (9).

(26)

Minētie atzinumi parāda to, ka pieejamie dati neļāva EPNI norādīt dalībvalstīm, kuras piemēro pārejas režīmu attiecībā uz dažām ērcēm un lenteni Echinococcus multilocularis, īpašu statusu un noteikt kvantitatīvo risku saistībā ar slimības izraisītāju ievešanu nekomerciālos lolojumdzīvnieku pārvadājumos.

(27)

Lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz pārejas pasākumiem, ir lietderīgi pagarināt Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantā noteikto pārejas pasākumu līdz 2011. gada 31. decembrim.

(28)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 998/2003,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 998/2003 groza šādi.

1.

Regulas 4. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Gadījumā, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, ja uztvērējraidītājs neatbilst Ia pielikumā noteiktajām prasībām, īpašnieks vai privātpersona, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par lolojumdzīvnieku, nodrošina nepieciešamo līdzekli, lai jebkuras pārbaudes laikā nolasītu uztvērējraidītāju.”

2.

Regulas 5. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

tiem līdzi jābūt pasei, kuru izdevis kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts un kurā apstiprināts, ka:

i)

konkrētajam dzīvniekam veikta derīga vakcinācija pret trakumsērgu saskaņā ar Ib pielikumu;

ii)

vajadzības gadījumā konkrētajam dzīvniekam veikti preventīvi veselības pasākumi attiecībā uz citām slimībām.”;

b)

pievieno šādu daļu:

“Lai kontrolētu citas slimības, kas nav trakumsērga un var izplatīties lolojumdzīvnieku pārvietošanas dēļ, Komisija, izmantojot deleģētus aktus atbilstoši 19.b pantam un saskaņā ar 19.c un 19.d pantā paredzētajiem nosacījumiem, var pieņemt preventīvus veselības pasākumus, kas minēti pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punktā. Minētie pasākumi ir zinātniski pamatoti un samērīgi šādas pārvietošanas izraisītas minēto slimību izplatīšanās riskam.”

3.

Regulas 6. panta 1. punkta pirmajā daļā ievaddaļu un pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“1.   Līdz 2011. gada 31. decembrim I pielikuma A daļā uzskaitītos lolojumdzīvniekus drīkst ievest Īrijas, Maltas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes teritorijā, ja ir izpildītas šādas prasības:

tiem jābūt identificētiem saskaņā ar 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, ja vien līdz 4. panta 1. punktā noteiktajam astoņu gadu pārejas periodam arī galamērķa dalībvalsts neatzīst identificēšanu saskaņā ar 4. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, un”.

4.

Regulas 8. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“ii)

vienā no II pielikuma A daļā minētajām dalībvalstīm līdz 2011. gada 31. decembrim tieši vai pēc tranzīta caur vienu no II pielikuma B daļā uzskaitītajām teritorijām, atbilst 6. panta prasībām;”;

b)

punkta b) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“ii)

vienā no II pielikuma A daļā minētajām dalībvalstīm līdz 2011. gada 31. decembrim tieši vai pēc tranzīta caur vienu no II pielikuma B daļā uzskaitītajām teritorijām, tos ievieto karantīnā, ja vien pēc to ievešanas Savienībā nav panākta to atbilstība 6. pantā noteiktajām prasībām.”

5.

Regulas 14. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Gadījumā, kas minēts 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ja uztvērējraidītājs neatbilst Ia pielikumā noteiktajām prasībām, īpašnieks vai privātpersona, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par lolojumdzīvnieku, nodrošina nepieciešamo līdzekli, lai jebkuras pārbaudes laikā nolasītu uztvērējraidītāju.”

6.

Regulas 16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“16. pants

Līdz 2011. gada 31. decembrim Apvienotā Karaliste, Īrija, Malta, Somija un Zviedrija attiecībā uz ehinokokozi un Apvienotā Karaliste, Īrija un Malta attiecībā uz ērču kontroli drīkst noteikt, ka lolojumdzīvniekus var ievest valsts teritorijā, ievērojot īpašos noteikumus, kurus piemēro šīs regulas spēkā stāšanās dienā.”

7.

Iekļauj šādus pantus:

“19.a pants

1.   Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, Komisija, izmantojot deleģētus aktus atbilstoši 19.b pantam un saskaņā ar 19.c un 19.d pantā paredzētajiem nosacījumiem, var pieņemt Ia pielikumā noteikto tehnisko prasību identifikācijai grozījumus.

2.   Lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību attiecībā uz vakcināciju pret trakumsērgu, Komisija, izmantojot deleģētus aktus atbilstoši 19.b pantam un saskaņā ar 19.c un 19.d pantā paredzētajiem nosacījumiem, var pieņemt Ib pielikumā noteikto tehnisko prasību vakcinācijai pret trakumsērgu grozījumus.

3.   Pieņemot šādus deleģētus aktus, Komisija rīkojas saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

19.b pants

1.   Pilnvaras pieņemt šīs regulas 5. panta 1. punktā un 19.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz piecu gadu laikposmu no 2010. gada 18. jūnija. Komisija iesniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 19.c pantu.

2.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 19.c un 19.d pantā izklāstītos nosacījumus.

19.c pants

1.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 5. panta 1. punktā un 19.a pantā.

2.   Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to savlaicīgi informē otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu atsaukt un šīs atsaukšanas iespējamos iemeslus.

3.   Ar atsaukšanas lēmumu izbeidzas minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19.d pants

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.

2.   Ja pēc minētā termiņa beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par to, ka ir nolēmuši neizteikt iebildumus.

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, iebildumus pamato.”

8.

Regulai pievieno Ia un Ib pielikumu, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2010. gada 19. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. LÓPEZ GARRIDO


(1)  OV C 318, 23.12.2009., 121. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 26. aprīļa Lēmums.

(3)  OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

(4)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(5)  OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(6)  EPNI oficiālais izdevums (2006) 436, 1. lpp.

(7)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(8)  EPNI oficiālais izdevums (2006) 441, 1. lpp.

(9)  EPNI oficiālais izdevums (2007) 469, 1. lpp.


PIELIKUMS

Ia PIELIKUMS

Tehniskās prasības identifikācijai

Piemērojot 4. panta 1. punktu, standarta elektroniskās identifikācijas sistēma ir pasīva radiofrekvenciālās identifikācijas lasāmatmiņas iekārta (“uztvērējraidītājs”), kas:

1)

atbilst ISO 11784 standartam un izmanto HDX vai FDX-B tehnoloģiju;

2)

ir nolasāma ar nolasīšanas ierīci, kas ir sakritīga ar ISO 11785 standartu.

Ib PIELIKUMS

Tehniskās prasības vakcinācijai pret trakumsērgu (minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā)

Piemērojot 5. panta 1. punktu, vakcināciju pret trakumsērgu uzskata par derīgu, ja ir izpildītas šādas prasības.

1.

Vakcīna pret trakumsērgu ir:

a)

vakcīna, kas nav dzīva, modificēta vakcīna un pieder pie vienas no šādām kategorijām:

i)

neaktivēta vakcīna ar vismaz vienu antigēna vienību devā (PVO standarts); vai

ii)

rekombinanta vakcīna, kas trakumsērgas vīrusa imunizējošo glikoproteīnu izsaka dzīvā vīrusa vektorā;

b)

dalībvalstī izmantojama vakcīna, kurai piešķirta tirdzniecības atļauja atbilstoši:

i)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (1); vai

ii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (2);

c)

trešā valstī izmantojama vakcīna, kura atbilst vismaz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas un vakcinācijas rokasgrāmatas 2008. gada izdevuma 2.1.13. nodaļas C daļā noteiktajām prasībām.

2.

Vakcināciju pret trakumsērgu var uzskatīt par derīgu tikai tad, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

vakcīna veikta datumā, kas norādīts:

i)

pases IV daļā vai

ii)

pievienotajā dzīvnieka veselības sertifikāta atbilstošajā sadaļā;

b)

datums, kas norādīts a) apakšpunktā, nevar būt agrāks par mikročipa ievietošanas datumu, kas norādīts:

i)

pases III daļas 2. iedaļā vai

ii)

pievienotajā dzīvnieka veselības sertifikāta atbilstošajā sadaļā;

c)

jāpaiet vismaz 21 dienai no vakcinācijas protokola aizpildīšanas, kas vajadzīgs ražotājam sākotnējai vakcinācijai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minētās tirdzniecības atļaujas tehniskajām specifikācijām vakcīnai pret trakumsērgu dalībvalstī vai trešā valstī, kur vakcinācija veikta;

d)

vakcinācijas derīguma termiņu, kā paredzēts vakcīnas pret trakumsērgu tirdzniecības atļaujas dalībvalstī vai trešā valstī, kur vakcīna izdarīta, tehniskajā specifikācijā pilnvarots veterinārārsts ierakstījis:

i)

pases IV daļā vai

ii)

pievienotajā dzīvnieka veselības sertifikāta atbilstošajā sadaļā;

e)

ja revakcinācija (pastiprinātājs) nav veikta iepriekšējās vakcinācijas d) apakšpunktā norādītajā derīguma termiņa laikā, tā uzskatāma par sākotnēju vakcināciju.


(1)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.


Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas deklarācija par LESD 290. pantu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija paziņo, ka šīs regulas noteikumi neskar nekādu turpmāku iestāžu nostāju attiecībā uz LESD 290. panta īstenošanu vai atsevišķus leģislatīvus aktus, kas ietver minētos noteikumus.


Komisijas deklarācija

Komisija plāno pirms 2011. gada 30. jūnija ierosināt Regulas (EK) Nr. 998/2003 pārskatīšanu kopumā, un jo īpaši to aspektu pārskatīšanu, kas saistīti ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem.


Komisijas deklarācija par deleģēto aktu paziņošanu

Eiropas Komisija ņem vērā, ka, izņemot gadījumus, kad tiesību aktā paredzēta ārkārtas procedūra, Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka deleģētu aktu paziņošana notiek, ievērojot iestāžu darba pārtraukumus (ziemas un vasaras brīvdienas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas), lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome var īstenot savas prerogatīvas, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos termiņus, un ir gatava atbilstīgi rīkoties.


Top