Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010D0267

    2010/267/: Komisijas Lēmums ( 2010. gada 6. maijs) par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2923) (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 117, 11.5.2010, p. 95–101 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2010/267/oj

    11.5.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 117/95


    KOMISIJAS LĒMUMS

    (2010. gada 6. maijs)

    par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā

    (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 2923)

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (2010/267/ES)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (1), un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Komisijas paziņojumā “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē” (2) ir uzsvērts, cik svarīgi ir saskanīgi atvērt 790–862 MHz joslu (800 MHz joslu) elektronisko sakaru pakalpojumiem, pieņemot tehniskos lietošanas nosacījumus. 800 MHz josla ietilpst ciparu dividendē, proti, tās ir radiofrekvences, kas tiek izbrīvētas radiofrekvenču spektra efektīvākas izmantošanas rezultātā, pārejot no analogās televīzijas uz zemes ciparu televīziju. Identificētie sociālekonomiskie ieguvumi balstās uz tādas Kopienas pieejas pieņemšanu, kura līdz 2015. gadam atbrīvo 800 MHz joslu un uzliek tehniskos nosacījumus, kas nepieļauj stiprus pārrobežu traucējumus.

    (2)

    Tehnoloģiskā neitralitāte un pakalpojumu neitralitāte ir apstiprināta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (3) (Labāka regulējuma direktīvu). Bez tam RSPG 2009. gada 18. septembra atzinumā par ciparu dividendi atbalstīta WAPECS principu piemērošana un ieteikts Komisijai iespējami drīz rīkoties saskaņā ar tajā ietvertajiem ieteikumiem, lai ES līmenī mazinātu neskaidrību par dalībvalstu spēju padarīt pieejamu 800 MHz joslu.

    (3)

    Eiropas Parlaments 2008. gada 24. septembra“Rezolūcijā par pilnīgu digitālo dividenžu priekšrocību izmantošanu Eiropā: vienota pieeja digitālās pārslēgšanās atbrīvotā radiofrekvenču spektra izmantojumam” mudina dalībvalstis izbrīvēt savas ciparu dividendes iespējami drīzāk un aicina rīkoties Kopienas līmenī. Padomes 2009. gada 18. decembra secinājumos par digitālās dividendes pārvēršanu sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē apstiprināta Padomes 2008. gadā paustā nostāja, ar ko Komisija tika aicināta atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām panākt ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm radiofrekvenču spektra izmantošanas koordinēšanā un ciparu dividendes priekšrocību pilnīgā izmantošanā.

    (4)

    Atzīmējot platjoslas sakaru spēcīgo ietekmi uz izaugsmi, Ekonomikas atveseļošanas plānā (4) ir noteikts mērķis 2010.–2013. gadā sasniegt 100 % platjoslas pārklājumu (5). To nav iespējams sasniegt, ja ievērojama loma nebūs bezvadu infrastruktūrām, ieskaitot platjoslas ieviešanu lauku rajonos, kas daļēji panākama, laikus nodrošinot piekļuvi ciparu dividendei šo rajonu vajadzībām.

    (5)

    800 MHz joslas paredzēšana zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, būtu svarīgs aspekts, kas risinātu mobilo sakaru, fiksēto sakaru un apraides nozares konverģences jautājumu un atspoguļotu tehniskos jauninājumus. Šajā frekvenču joslā sniegtajiem pakalpojumiem jābūt vērstiem galvenokārt uz to, lai galalietotājiem nodrošinātu piekļuvi platjoslas sakariem, ieskaitot apraides saturu.

    (6)

    Atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktam Komisija 2008. gada 3. aprīlī uzdeva Eiropas Pasta un telesakaru administrācijas konferencei (turpmāk “CEPT”) definēt tehniskos nosacījumus, kas piemērojami 800 MHz joslai, kura optimizēta izmantošanai fiksēto un/vai mobilo sakaru tīkliem, bet neaprobežojoties ar tiem, īpaši koncentrējoties uz kopīgiem un minimāliem (vismazāk ierobežojošiem) tehniskajiem nosacījumiem, frekvenču vispiemērotāko sakārtojumu un ieteikumu par to, kā rīkoties ar programmu gatavošanas un īpašo notikumu (Programme-Making and Special Events, PMSE) pakalpojumiem.

    (7)

    Izpildot minēto uzdevumu, CEPT ir pieņēmusi četrus ziņojumus (CEPT 29., 30., 31. un 32. ziņojums). Tajos ietilpst tehniskie nosacījumi bāzes stacijām un galastacijām, kas darbojas 800 MHz joslā. Šādi harmonizēti tehniskie nosacījumi sekmēs apjomradītus ietaupījumus, kas būs balstīti uz optimizētiem joslas visvairāk paredzamā izmantojuma parametriem, neuzliekot pienākumu izmantot kādu konkrētu tehnoloģiju.

    (8)

    CEPT 29. ziņojumā ir doti norādījumi par pārrobežu koordinācijas jautājumiem, kas ir īpaši būtiski līdzāspastāvēšanas fāzē, kad dažas dalībvalstis jau ir īstenojušas tehniskos nosacījumus, kas optimizēti fiksēto un/vai mobilo sakaru tīkliem, kamēr citām dalībvalstīm 800 MHz joslā joprojām darbojas lielas jaudas apraides raidītāji. CEPT uzskata, ka nepieciešamo regulatīvo procedūru pārrobežu koordinācijai nodrošina Starptautiskās telesakaru savienības Reģionālās radiosakaru konferences zemes ciparu apraides dienesta plānošanai 1. un 3. reģiona daļās frekvenču joslās 174–230 MHz un 470–862 MHz (GE06 Nolīgums) Nobeiguma akti.

    (9)

    CEPT 30. ziņojumā identificēti vismazāk ierobežojošie tehniskie nosacījumi, ieviešot bloka malas maskas (BEM) koncepciju, kas ir normatīvas prasības, kuru mērķis ir novērst kaitīgu traucējumu risku starp blakustīkliem, turklāt tās neskar ierobežojumus, kas noteikti iekārtu standartos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (6) (RTTI direktīva). Balstoties uz šo CEPT ziņojumu, BEM tiek optimizētas fiksēto un/vai mobilo sakaru tīkliem un citiem tīkliem, kas izmanto frekvenčdales dupleksu (FDD) un/vai laikdales dupleksu (TDD).

    (10)

    Gadījumos, kad ir izraisīti kaitīgi traucējumi vai ir pamats uzskatīt, ka tie varētu rasties, CEPT 30. ziņojumā identificētos pasākumus var papildināt ar samērīgiem dalībvalsts noteiktiem pasākumiem.

    (11)

    Izvairīšanās no kaitīgiem traucējumiem televīzijas uztvērēju darbībai, ieskaitot kabeļtelevīzijas iekārtas, vājināšanas šādās iekārtās. Ar televīzijas uztvērējiem saistītie nosacījumi ir risināmi kā ārkārtas jautājums atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvai 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko saderību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (7) (EMS direktīvai).

    (12)

    Izvairīšanās no kaitīgiem traucējumiem televīzijas uztvērējiem, iekaitot kabeļtelevīzijas iekārtas, var būt atkarīga arī no galastaciju izstarojumu robežvērtībām bloka ietvaros un ārpus joslas. Jautājumi par nosacījumiem, kas attiecināmi uz galastacijām, ir risināmi ārpus kārtas atbilstīgi RTTI direktīvai saskaņā ar CEPT 30. ziņojumā izstrādāto nostāju.

    (13)

    CEPT 31. ziņojumā ir secināts, ka priekšroka ir tādam 800 MHz joslas frekvenču sakārtojumam, kas atbilst FDD režīmam, lai sekmētu pārrobežu koordināciju ar apraides dienestu, ievērojot to, ka šāds sakārtojums ne pozitīvi, ne negatīvi nediskriminētu nevienu patlaban paredzēto tehnoloģiju. Tas neizslēdz iespēju dalībvalstīm izmantot citādus frekvenču sakārtojumus, lai a) sasniegtu vispār interesēm atbilstošus mērķus, b) nodrošinātu augstāku efektivitāti, radiofrekvenču spektra pārvaldībā balstoties uz tirgu, c) nodrošinātu augstāku efektivitāti, līdzāspastāvēšanas periodā koplietojot esošās lietošanas tiesības, vai d) izvairītos no kaitīgiem traucējumiem, piemēram, veicot koordināciju ar trešām valstīm. Paredzot vai darot pieejamu 800 MHz joslu zemes sistēmām, kas spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, dalībvalstīm ir jāizmanto prioritārais frekvenču sakārtojums vai alternatīvi sakārtojumi, kas aprakstīti CEPT 31. ziņojumā.

    (14)

    CEPT 32. ziņojumā atzīts, ka pastāv ieinteresētība arī turpmāk izmantot PMSE lietojumus, un identificētas vairākas iespējamās frekvenču joslas un tehniski jauninājumi, kas varētu būt risinājumi 800 MHz joslas pašreizējai izmantošanai šiem lietojumiem. Pārvaldes iestādēm ir jāturpina pētīt PMSE sistēmu efektivitāte un iespējamās opcijas ar mērķi ietvert savus atzinumus regulārajos ziņojumos Komisijai par radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāti.

    (15)

    CEPT darba rezultāti ir jāpadara piemērojami Eiropas Savienībā, un dalībvalstīm tie jāizmanto no brīža, kad tās paredz 800 MHz joslu tīkliem, kas nav lielas jaudas apraides tīkli, ņemot vērā steidzamību, uz ko norāda Eiropas Parlaments, Padome un RSPG, kā arī pieprasījuma pieaugumu, kas konstatēts Eiropas un pasaules mēroga pētījumos par zemes elektronisko sakaru dienestiem, kuri nodrošina platjoslas sakarus.

    (16)

    Kaut arī 800 MHz joslas efektīvai izmantošanai sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir neatliekami vajadzīgi kopīgi tehniskie nosacījumi, lai nodrošinātu, ka vienas vai vairāku dalībvalstu tuvākajā nākotnē veiktās darbības nemazina ieguvumu, ko dod harmonizēta Eiropas pieeja, laika plānojumam ir tieša ietekme uz apraides dienesta organizāciju, ko dalībvalstis veic savā teritorijā.

    (17)

    Katra dalībvalsts var atsevišķi izlemt, vai un kurā brīdī paredzēt vai darīt pieejamu 800 MHz joslu tīkliem, kas nav lielas jaudas apraides tīkli, un šis lēmums neierobežo 800 MHz frekvenču joslas izmantošanu dažās valstīs sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības vajadzībām un aizsardzībai.

    (18)

    Komisijai nav jānosaka termiņš, kurā dalībvalstīm jāatļauj izmantot 800 MHz joslu sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus; par to lems Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja un kad tas būs nepieciešams.

    (19)

    Paredzot un darot pieejamu 800 MHz joslu saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti CEPT uzdevuma izpildē, tiek atzīts, ka ir arī citi radiolietojumi, uz kuriem šis lēmums neattiecas. Ciktāl līdzāspastāvēšana ar kādu radiolietojumu nav aplūkota CEPT 29., 30., 31. vai 32. ziņojumā, attiecīgos koplietošanas kritērijus līdzāspastāvēšanai var balstīt uz katras valsts apsvērumiem.

    (20)

    800 MHz joslas optimālai izmantošanai gadījumos, kad kaimiņu dalībvalstis vai trešās valstis būs izlēmušas par atšķirīgu izmantošanu, būs vajadzīga pārrobežu raidījumu konstruktīva koordinācija, lai panāktu visu dalībnieku novatorisku pieeju, ņemot vērā RSPG 2008. gada 19. jūnija atzinumu par radiofrekvenču spektra jautājumiem, kas attiecas uz ES ārējām robežām, un 2009. gada 18. septembra atzinumu par digitālo dividendi. Dalībvalstīm ir pietiekami jārespektē vajadzība veikt koordināciju ar dalībvalstīm, kuras turpina izmantot esošās lielas jaudas apraides tiesības. Tām arī ir jāsekmē 800 MHz joslas turpmāka reorganizācija, lai ilgtermiņā ļautu to optimāli izmantot mazas un vidējas jaudas sistēmām, kas spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus. Īpašajā līdzāspastāvēšanas gadījumā ar gaisa kuģniecības radionavigācijas sistēmām, kuras papildus BEM prasa arī citus tehniskus pasākumus, dalībvalstīm ir jāizstrādā divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi.

    (21)

    800 MHz joslas izmantošana citiem esošiem lietojumiem trešās valstīs var vairākās dalībvalstīs ierobežot šās joslas ieviešanu un lietošanu zemes sistēmām, kas spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, un tas būs jāņem vērā nākotnē, pieņemot lēmumus par termiņiem, kuros dalībvalstīm ir jāatļauj izmantot 800 MHz joslu šādām zemes sistēmām. Informācija par šādiem ierobežojumiem tiks iesniegta Komisijai saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma 7. pantu un 6. panta 2. punktu un publicēta saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantu.

    (22)

    Lai arī ilgtermiņā nodrošinātu 800 MHz joslas efektīvu izmantošanu, pārvaldes iestādēm jāturpina pētīt risinājumus, kas varētu paaugstināt efektivitāti un novatorisku izmantošanu. Pētījumu rezultāti jāņem vērā, izvērtējot šā lēmuma pārskatīšanas nepieciešamību.

    (23)

    Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

    1. pants

    Šā lēmuma mērķis ir harmonizēt 790–862 MHz joslas (800 MHz joslas) pieejamības un efektīvas izmantošanas tehniskos nosacījumus zemes sistēmām, kuras spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā.

    2. pants

    1.   Paredzot vai padarot pieejamu 800 MHz joslu tīkliem, kas nav lielas jaudas apraides tīkli, dalībvalstis to paredz vai padara pieejamu neekskluzīvai izmantošanai zemes sistēmām, kuras spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, atbilstīgi šā lēmuma pielikumā noteiktajiem parametriem.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, lai sistēmas blakusjoslās būtu pienācīgi aizsargātas no 1. punktā minētajām sistēmām.

    3.   Dalībvalstis sekmē pārrobežu koordinācijas nolīgumus, lai dotu iespēju ekspluatēt 1. punktā minētās sistēmas, ņemot vērā esošās regulatīvās procedūras un tiesības.

    4.   Šajā lēmumā noteiktie pienākumi dalībvalstīm nav obligāti ģeogrāfiskajās teritorijās, kur radiofrekvenču spektra koordinācija ar trešām valstīm prasa atkāpties no šā lēmuma pielikumā noteiktajiem parametriem, ievērojot nosacījumu, ka dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju, ieskaitot attiecīgās teritorijas, un publicē to saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmumu. Dalībvalstis dara visu iespējamo, lai pārvarētu šādas atkāpes, un par to informē Komisiju.

    3. pants

    Dalībvalstis pastāvīgi uzrauga 800 MHz joslas izmantojumu un par konstatēto ziņo Komisijai pēc tās pieprasījuma. Attiecīgos gadījumos Komisija šo lēmumu pārskata.

    4. pants

    Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

    Briselē, 2010. gada 6. maijā

    Komisijas vārdā

    priekšsēdētāja vietniece

    Neelie KROES


    (1)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

    (2)  COM(2009) 586.

    (3)  OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.

    (4)  Presidency Conclusions (Prezidentūras secinājumi), Eiropas Savienības Padome, Brisele, 2008. gada 12. decembris, 17271/08.

    (5)  Padomes atbalstīts Konkurētspējas padomes 2009. gada marta Svarīgāko jautājumu dokuments.

    (6)  OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.

    (7)  OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.


    PIELIKUMS

    PANTOS MINĒTIE PARAMETRI

    Šajā pielikumā norādītie tehniskie nosacījumi ir frekvenču sakārtojums un bloka malas maskas (BEM). BEM ir izstarošanas maska, kas ir definēta kā frekvences funkcija attiecībā pret radiofrekvenču spektra bloka malu, uz kuru operatoram ir piešķirtas lietošanas tiesības. BEM sastāv no komponentiem bloka ietvaros un ārpusbloka komponentiem, kas nosaka atļautos izstarošanas līmeņus frekvencēs attiecīgi iekšpus un ārpus licencē norādītā radiofrekvenču spektra bloka.

    BEM līmeņi veidojas, tālāk tabulās uzskaitītās vērtības kombinējot tā, ka robežvērtību katrā frekvencē norāda a) pamatprasību, b) pārejas prasību un c) bloka iekšējo prasību (ja tās piemēro) visaugstākā (vismazāk ierobežojošā) vērtība. BEM tiek uzrādītas kā vidējās ekvivalentās izotropiski izstarotās jaudas (EIRP) vai kopējās izstarotās jaudas (TRP) (1) augšējās robežvērtības vidējotā laika intervālā un visā mērītās frekvenču joslas platumā. Laika aspektā EIRP vai TRP tiek vidējotas signāla aktīvās daļas laikā un atbilst vienam jaudas regulēšanas iestatījumam. Frekvences aspektā EIRP vai TRP nosaka mērāmās joslas platumā, kas norādīta tālāk tabulās (2). Vispārīgā gadījumā, ja nav noteikts citādi, BEM līmeņi atbilst attiecīgās ierīces izstarotajai jaudai neatkarīgi no raidošo antenu skaita, izņemot pārejas prasības bāzes stacijām, kas ir noteiktas katrai antenai.

    BEM piemēro kā tehnisko nosacījumu būtisku sastāvdaļu, kas vajadzīga dienestu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai valsts līmenī. Tomēr ir jāsaprot, ka atvasinātās BEM ne vienmēr nodrošina vajadzīgo aizsardzības līmeni apdraudētajiem dienestiem un valsts līmenī samērīgā veidā būtu jāpiemēro arī citi vājināšanas paņēmieni, lai novērstu vēl atlikušos traucējumu gadījumus.

    Dalībvalstīm ir arī jānodrošina, lai to zemes sistēmu operatori, kuras spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus 800 MHz joslā, varētu izmantot mazāk ierobežojošus tehniskos parametrus, nekā tālāk dotie parametri, ja par šādu parametru izmantošanu vienojas visi iesaistītie dalībnieki un operatori turpina ievērot tehniskos nosacījumus, kas tiek piemēroti citu dienestu, lietojumu vai tīklu aizsardzībai, un pienākumus, ko uzliek pārrobežu koordinācija.

    Iekārtām, kas darbojas šajā joslā, var noteikt arī citādas jaudas robežvērtības, nekā tālāk minētās, ja izmanto piemērotus traucējumu vājināšanas paņēmienus, kas atbilst Direktīvas 1999/5/EK prasībām un nodrošina vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni kā tālāk dotie tehniskie parametri.

    Termins “bloka mala” attiecas uz piešķirtajās lietošanas tiesībās noteikto frekvences robežu. Termins “joslas mala” attiecas uz zināmam izmantojumam noteikto frekvenču joslas robežu.

    A.   Vispārīgie parametri

    1.

    790–862 MHz joslā frekvenču sadalījums ir šāds:

    a)

    piešķirtajiem bloku lielumiem ir jābūt 5 MHz daudzkārtņiem;

    b)

    darbības dupleksais režīms ir FDD ar šādu sakārtojumu. Dupleksais atdalījums ir 41 MHz, turklāt bāzes stacijas raida (lejuplīnija) joslas apakšējā daļā, kas sākas ar 791 MHz un beidzas ar 821 MHz, bet galastacijas raida (augšuplīnija) frekvenču joslas augšējā daļā, kas sākas ar 832 MHz un beidzas ar 862 MHz.

    2.

    Neatkarīgi no A daļas 1. punkta, taču ar noteikumu, ka tiek piemēroti šā pielikuma B un C daļas tehniskie nosacījumi, dalībvalstis var īstenot alternatīvu frekvenču sakārtojumu, lai a) sasniegtu ar vispārības interesēm saistītus mērķus, b) nodrošinātu augstāku efektivitāti, radiofrekvenču spektru pārvaldībā balstoties uz tirgu, c) nodrošinātu augstāku efektivitāti līdzāspastāvēšanas posmā, koplietojot esošās lietošanas tiesības, vai d) izvairītos no traucējumiem.

    B.   Tehniskie nosacījumi FDD vai TDD bāzes stacijām (BS)

    1.

    Robežvērtības bloka ietvaros:

    EIRP robežvērtība bloka ietvaros bāzes stacijām nav obligāta. Tomēr dalībvalstis var noteikt robežvērtības un, ja nav citāda pamatojuma, šādām robežvērtībām parasti jābūt robežās no 56 dBm/5 MHz līdz 64 dBm/5 MHz.

    2.

    Ārpusbloka robežvērtības:

    1.   tabula

    Pamatprasības – BS BEM ārpusbloka EIRP robežvērtības

    Ārpusbloka izstarojumu frekvenču josla

    Maksimālā vidējā ārpusbloka EIRP

    Mērījuma joslas platums

    FDD augšuplīnijai izmantotās frekvences

    –49,5 dBm

    5 MHz

    TDD izmantotās frekvences

    –49,5 dBm

    5 MHz


    2.   tabula

    Pārejas prasības – BS BEM ārpusbloka EIRP robežvērtības vienai antenai  (3) FDD lejuplīnijas un TDD frekvencēs

    Ārpusbloka izstarojumu frekvenču josla

    Maksimālā vidējā ārpusbloka EIRP

    Mērījuma joslas platums

    – 10 līdz – 5 MHz no bloka apakšējās malas

    18 dBm

    5 MHz

    – 5 līdz 0 MHz no bloka apakšējās malas

    22 dBm

    5 MHz

    0 līdz + 5 MHz no bloka augšējās malas

    22 dBm

    5 MHz

    + 5 līdz + 10 MHz no bloka augšējās malas

    18 dBm

    5 MHz

    Pārējās FDD lejuplīnijas frekvences

    11 dBm

    1 MHz


    3.   tabula

    Pārejas prasības – BS BEM ārpusbloka EIRP robežvērtības vienai antenai  (4) frekvencēs, kuras izmanto par aizsargjoslu

    Ārpusbloka izstarojumu frekvenču josla

    Maksimālā vidējā ārpusbloka EIRP

    Mērījuma joslas platums

    Aizsargjosla starp apraides joslas malu 790 MHz un FDD lejuplīnijas joslas malu (5)

    17,4 dBm

    1 MHz

    Aizsargjosla starp apraides joslas malu 790 MHz un TDD joslas malu

    15 dBm

    1 MHz

    Aizsargjosla starp FDD lejuplīnijas joslas malu un FDD augšuplīnijas joslas malu (dupleksa atstarpe) (6)

    15 dBm

    1 MHz

    Aizsargjosla starp FDD lejuplīnijas joslas malu un TDD joslas malu

    15 dBm

    1 MHz

    Aizsargjosla starp FDD augšuplīnijas joslas malu un TDD joslas malu

    15 dBm

    1 MHz


    4.   tabula

    Pamatprasības – BS BEM ārpusbloka EIRP robežvērtības frekvencēs zem 790 MHz

    Gadījums

    Nosacījums bāzes stacijas EIRP bloka ietvaros, P

    dBm/10 MHz

    Maksimālā vidējā ārpusbloka EIRP

    Mērījuma joslas platums

    A

    TV kanāliem, kur apraide ir aizsargāta

    P ≥ 59

    0 dBm

    8 MHz

    36 ≤ P < 59

    (P – 59) dBm

    8 MHz

    P < 36

    – 23 dBm

    8 MHz

    B

    TV kanāliem, kur uz apraidi attiecas vidēja līmeņa aizsardzība

    P ≥ 59

    10 dBm

    8 MHz

    36 ≤ P < 59

    (P – 49) dBm

    8 MHz

    P < 36

    –13 dBm

    8 MHz

    C

    TV kanāliem, kur apraide nav aizsargāta

    Nosacījumu nav

    22 dBm

    8 MHz

    4. tabulā norādīto A, B vai C gadījumu var piemērot katram apraides kanālam un/vai reģionam, tā ka vienam un tam pašam apraides kanālam dažādās teritorijās var būt atšķirīgs aizsardzības līmenis un dažādiem apraides kanāliem vienā un tajā pašā teritorijā var būt atšķirīgs aizsardzības līmenis. A gadījuma pamatprasību dalībvalstis piemēro apstākļos, kad zemes ciparu apraides kanāli ir lietošanā brīdī, kad tiek sākts ekspluatēt zemes sistēmas, kas spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus. A, B vai C gadījuma pamatprasības dalībvalstis var piemērot apstākļos, kad attiecīgie apraides kanāli nav lietošanā brīdī, kad tiek sākts ekspluatēt zemes sistēmas, kas spēj sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus. Dalībvalstis ņem vērā, ka A un B gadījumā tiek paturēta iespēja attiecīgos apraides kanālus kādreiz vēlāk sākt izmantot zemes ciparu apraidei, bet C gadījums ir piemērots tad, ja nav plānots sākt izmantot attiecīgos apraides kanālus.

    C.   Tehniskie nosacījumi FDD vai TDD galastacijām (GS)

    5.   tabula

    Prasības bloka ietvaros – GS BEM bloka iekšējās izstarošanas robežvērtības FDD augšuplīnijas un TDD frekvencēs

    Maksimālā vidējā jauda bloka ietvaros

    23 dBm (7)

    Dalībvalstis var mīkstināt 5. tabulas robežvērtību īpašam izmantojumam, piem., fiksētām galastacijām lauku rajonos, ja vien netiek traucēts citiem dienestiem, tīkliem un lietojumiem un tiek izpildīti pārrobežu pienākumi.


    (1)  TRP raksturo antenas izstaroto faktisko jaudu. Kopējo izstaroto jaudu definē kā visā izstarojuma spektrā visos virzienos raidītās jaudas integrāli.

    (2)  Atbilstības pārbaudei izmantojamās mēraparatūras faktiskais mērīšanas joslas platums var būt mazāks par tabulās doto mērīšanas joslas platumu.

    (3)  Vienai līdz četrām antenām.

    (4)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

    (5)  790 MHz līdz 791 MHz – A daļas 1. punktā aprakstītajam frekvenču sadalījumam.

    (6)  821 MHz līdz 832 MHz – A daļas 1. punktā aprakstītajam frekvenču sadalījumam.

    (7)  Šo jaudas ierobežojumu nosaka kā EIRP galastacijām, kas projektētas kā fiksētas vai iebūvētas stacijas, un kā TRP galastacijām, kas projektētas kā mobilas stacijas vai klejotājstacijas. EIRP un TRP ir vienādas izotropisko antenu gadījumā. Tiek atzīts, ka šai vērtībai ir piemērojama pielaide līdz + 2 dB, ņemot vērā darbību ekstremālos vides apstākļos un izstrādājumu dažādību.


    Top