11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 117/64

(1)

Komisija 2009. gada 13. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes alumīnija riteņu veidu importu Savienībā.

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad Eiropas Riteņu ražotāju apvienība (EUWA) (“sūdzības iesniedzējs”) 2009. gada 30. jūnijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā iesniegtas sūdzības, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 70 %, no dažu alumīnija riteņu veidu ražošanas kopapjoma Savienībā. Sūdzībā bija pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par tā nodarīto būtisko kaitējumu, kurus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, sūdzībā minētos Savienības ražotājus, citus zināmos Savienības ražotājus, ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus, tirgotājus, lietotājus, piegādātājus, apvienības, uz kurām tā attiecās, un ĶTR pārstāvjus. Ieinteresētajām personām paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā bija dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un lūgt, lai tās tiktu uzklausītas.

(4)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ievērojot ĶTR ražotāju eksportētāju, importētāju un Savienības ražotāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta pārbaude izlases veidā. Lai Komisija varētu lemt, vai jāveic pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visus ražotājus eksportētājus, importētājus un Savienības ražotājus lūdza paziņot par sevi Komisijai un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(6)

No ĶTR pieteicās 36 uzņēmumi vai saistītu uzņēmumu grupas (“grupas”) un noteiktajā termiņā sniedza pieprasīto informāciju. Šie 36 uzņēmumi vai grupas, kuri izmeklēšanas periodā ražoja un/vai eksportēja attiecīgo ražojumu uz Eiropas Savienības (ES) tirgu, izteica vēlmi tikt iekļautiem izlasē. Tos uzskatīja par uzņēmumiem, kas sadarbojās, un izvērtēja to piemērotību iekļaušanai izlasē. ĶTR sadarbības līmenis, proti, sadarbībā iesaistīto Ķīnas uzņēmumu eksporta īpatsvars uz ES kopējā Ķīnas eksportā uz Eiropas Savienību pārsniedza 90 %.

(7)

Apspriedusies ar attiecīgajām personām atbilstīgi pamatregulas 17. panta 2. punktam, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izveidoja izlasi, pamatojoties uz tādu lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kuru atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi pārbaudīt, ņemot vērā arī ģeogrāfisko attālumu starp sadarbībā iesaistītajiem uzņēmumiem vai grupām. Izveidotajā izlasē ir četri uzņēmumi (uzņēmumu grupas), kuru eksporta apjoms uz ES ir 47 % no sadarbībā iesaistīto 36 uzņēmumu vai grupu eksporta kopapjoma un aptuveni 43 % no ĶTR eksporta kopapjoma uz ES. ĶTR iestādes un Ķīnas Tirdzniecības palāta piekrita Komisijas izraudzītajai izlasei, bet lūdza tajā iekļaut vēl vismaz divus uzņēmumus (uzņēmumu grupas). Tomēr sākotnējā izlasē bija pie 4 grupām piederoši 20 uzņēmumi, tāpēc tika nolemts lielāku uzņēmumu vai grupu skaitu izlasē neiekļaut, jo tas neļaus pabeigt izmeklēšanu noteiktajā termiņā.

(8)

Pieci izlasē neiekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji lūdza veikt individuālu pārbaudi un noteiktajā termiņā sniedza vajadzīgo informāciju, lai panāktu pamatregulas 9. panta 6. punkta un 17. panta 3. punkta piemērošanu. Ievērojot to, ka izlasē bija 4 uzņēmumu grupas ar daudziem uzņēmumiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu secina, ka nevar noteikt individuālu pārbaudi izlasē neiekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, jo tas būs pārlieku apgrūtinoši un neļaus laikus pabeigt izmeklēšanu.

(9)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieteikumu tirgus ekonomikas režīma (“TER”) piešķiršanai vai individuālas pārbaudes veikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, ja tie to vēlētos, Komisija attiecīgajiem lūgumu izteikušajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Ķīnas iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas.

(10)

Paziņojums par procedūras sākšanu tika nosūtīts aptuveni 40 alumīnija riteņu ražotājiem Savienībā. Tika saņemtas 17 atbildes. Izlasē iekļāva 5 uzņēmumu grupas, jo tika konstatēts, ka pēc ES tirdzniecības un ražošanas apjoma (vairāk nekā 75 %), ģeogrāfiskās atrašanās vietas un darbības veida, t. i., oriģināliekārtu ražotājs un darbība tā sauktajā sekundārajā tirgū (sīkāku informāciju sk. 19. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos), tās pārstāv Eiropas Savienības ražošanu kopumā. Kaut arī izlasē iekļautie ES ražotāji pārdeva ražojumus galvenokārt oriģināliekārtu ražotāju segmentā, divi no izlasē iekļautajiem ražotājiem tos pārdeva arī sekundārajā tirgū. Izlasē bija arī tādi uzņēmumi, kuri nebija pievienojušies sūdzībai.

(11)

Izmeklēšanas gaitā personas izvirzīja papildu argumentus par iespējamām atšķirībām starp oriģināliekārtu ražotāju un sekundārā tirgus segmentu. Lai iegūtu nozīmīgāku informāciju, izlasē nolēma iekļaut vēl vienu (lielu) ražotāju, kurš darbojās sekundārā tirgus segmentā.

(12)

Lai izvairītos no klientu vai konkurentu pretpasākumiem, sūdzības iesniedzēji lūdza neizpaust to nosaukumus. Komisija atzina, ka pretpasākumi patiesi ir iespējami, un piekrita neizpaust nosaukumus. Pēc procedūras sākšanas visi uzņēmumi, kuri sadarbojās, piekrita izpaust savu nosaukumu kā sadarbībā iesaistīto uzņēmumu nosaukumu, taču attiecīgā gadījumā nenorādot, kuri tie bija sūdzības iesniedzēji.

(13)

Paziņojums par procedūras sākšanu tika nosūtīts aptuveni 80 alumīnija riteņu importētājiem un importētājiem/lietotājiem. No uzņēmumiem, kuri importē aptuveni trešo daļu no Ķīnas importa kopapjoma, tika saņemtas 40 atbildes. 12 no tām tika saņemtas no importētājiem un pārējās – no lietotājiem, kuri importē ražojumus. Izlasē iekļāva 7 uzņēmumus (5 importētājus un 2 lietotājus, kuri importē ražojumus).

(14)

Komisija nosūtīja anketas 6 izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un tiem, kuri pieprasīja atsevišķo režīmu, kā arī 7 izlasē iekļautajiem importētājiem. Turklāt aptaujas anketas tika nosūtītas lietotājiem un citiem ražotājiem, kuri bija piekrituši sadarboties.

(15)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no 4 izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un no 5 Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu bija pieprasījuši atsevišķo režīmu. Atbildes tika saņemtas arī no 6 izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, 3 importētājiem, kuri nebija saistīti ar ražotāju eksportētāju, 9 citiem ES ražotājiem un 13 lietotājiem. Iesniegumi tika saņemti arī no Ķīnas Tirdzniecības palātas un divām lietotāju apvienībām.

(16)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(17)

Lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem varētu nepiešķirt TER, pārbaudi normālās vērtības noteikšanai, pamatojoties uz Turcijas kā analogās valsts datiem, veica, apmeklējot šādus uzņēmumus:

(18)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica laikā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Pārbaude attiecībā uz tendencēm kaitējuma novērtēšanai ilga no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(19)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija riteņi, kas paredzēti KN pozīcijā 8701–8705 minētajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ar piederumiem un riepām vai bez tiem (“attiecīgais ražojums”), un tos patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8708 70 10 un ex 8708 70 50.

(20)

Attiecīgo ražojumu Savienībā pārdod divos izplatīšanas kanālos – oriģināliekārtu ražotāju segmentā un tā sauktajā sekundārā tirgus segmentā. Oriģināliekārtu ražotāju segmentā automobiļu ražotāji rīko konkursa procedūras alumīnija riteņu ražošanai (aptuveni divus gadus pirms jauna automobiļa modeļa izlaides) un piedalās jauna automobiļa ražotāja zīmola riteņa izstrādē. Gan Savienības ražotāji, gan Ķīnas eksportētāji piedalās vienos un tajos pašos konkursos. Sekundārā tirgus segmentā alumīnija riteņus projektē, izstrādā un marķē alumīnija riteņu ražotāji, kuri pēc tam tos pārdod vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem, speciālā autoaprīkojuma uzņēmumiem, automobiļu remontdarbnīcām utt.

(21)

Viens eksportētājs apgalvoja, ka no procedūrā pārbaudāmajiem ražojumiem jāizslēdz tie alumīnija riteņi, kurus ražo oriģināliekārtu ražotāju segmentam, jo tos uzstāda tikai jauniem automobiļiem, turpretim sekundārā tirgus segmentam ražotie alumīnija riteņi ir paredzēti oriģinālā riteņa aizstāšanai visā automobiļa modeļa ekspluatācijas laikā. Šis arguments būtībā ir pretrunīgs, jo apliecina, ka “sekundārā tirgus alumīnija riteņus” ražo tā, lai to saderīgums un ekspluatācijas īpašības būtu tādas pašas kā “oriģinālajiem alumīnija riteņiem”. Faktiski “sekundārā tirgus alumīnija riteņu” ražošanā var izmantot dažādus ražošanas procesus (3), tiem var būt dažāds diametrs un svars, kā arī visdažādākā virsmas apstrāde utt. Atšķirība starp “oriģinālā ražotāja un sekundārā tirgus” alumīnija riteņiem ir vienīgi atšķirīgie izplatīšanas kanāli, nosakot automobiļu ražotāju iesaistīšanos riteņa tapšanā un projektēšanā. Vēl tika apgalvots, ka “oriģināliekārtu ražotāju un sekundārā tirgus segmentā” atšķiras alumīnija riteņu cenu veidošanās mehānisms, jo pirmajā gadījumā cena ir piesaistīta Londonas Metālu biržas (LMB) cenai. Automobiļu ražotāji tiešām izmanto tā saukto cenu formulu no nulles. To veido trīs elementi: 1) alumīnija cena (mainīga, saistīta ar LMB cenām), 2) pievienotā vērtība, pārveidošanas izmaksas un 3) noteikta piemaksa par kvalitāti. Šis cenu veidošanas paņēmiens ir pielāgots automobiļu rūpniecības vajadzībām, bet izmaksas veidojošie elementi gan “oriģinālajiem”, gan “sekundārā tirgus” alumīnija riteņiem ir vienādi.

(22)

Tāpēc, kaut arī “oriģinālā ražotāja un sekundārā tirgus segmenta” alumīnija riteņu izplatīšanas kanāli ir atšķirīgi, tiem ir vienāds fizikālais un tehniskais raksturojums un tos var savstarpēji aizvietot. Tāpēc tie uzskatāmi par vienu viendabīgu ražojumu. Turklāt alumīnija riteņus pārdod un ievērojamos daudzumos importē no Ķīnas, izmantojot abus tirdzniecības kanālus. Ņemot vērā šos faktus, provizoriski var secināt, ka nav pamata “oriģinālos alumīnija riteņus” izslēgt no ražojumu klāsta, par kuriem tiks veikta izmeklēšana.

(23)

Kāda ieinteresēta persona apgalvoja, ka no izmeklēšanas jāizslēdz gokartiem paredzētie riteņi, jo gokarti nav pieskaitāmi KN pozīcijām no 8701 līdz 8705. Tomēr šī persona nevarēja pārliecinoši pierādīt, ka gokartus nevar iekļaut iepriekšminētajās KN pozīcijās, tāpēc prasība provizoriski tika noraidīta.

(24)

Tā pati persona apgalvoja, ka no ražojumu klāsta jāizslēdz arī visurgājēju riteņi, jo šie riteņi būtiski atšķiras no citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem ražotajiem riteņiem. Tomēr dažus visurgājējus var klasificēt KN pozīcijas no 8701 līdz 8705, un tāpēc to riteņi atbilst ražojumiem, par kuriem tiek veikta šī izmeklēšana. Tāpēc šis apgalvojums tika provizoriski noraidīts.

(25)

Tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un alumīnija riteņiem, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū ĶTR un Turcijā, kuru provizoriski uzskatīja par analogo valsti, kā arī alumīnija riteņiem, ko Savienības ražošana nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un izmantošana. Tādēļ šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(26)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka tiem ražotājiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Īsumā un vienīgi ērtības labad sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

(27)

Šajā izmeklēšanā visas izlasē iekļautās eksportētāju grupas pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(28)

Komisija centās iegūt visu nepieciešamo informāciju par visām izlasē iekļautajām eksportētāju grupām un pārbaudīja visu TER pieprasījuma veidlapās sniegto informāciju, apmeklējot attiecīgās grupas to atrašanās vietā.

(29)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka TER nevar piešķirt nevienai no četrām Ķīnas uzņēmumu grupām, jo neviena no tām neatbilst visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

(30)

Neviena no izlasē iekļautajām grupām nevarēja pierādīt atbilstību 1. kritērijam, jo lēmumos par galveno izejvielu (alumīniju) iejaucās valsts.

(31)

Visās izlasē iekļautajās grupās uzņēmumi lielāko daļu alumīnija riteņu ražošanai izmantotā alumīnija iepērk Ķīnas iekšzemes tirgū, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem. Cenas tiek noteiktas saskaņā ar primārā alumīnija cenu kotācijām Ķīnas tūlītējas piegādes tirgū, pievienojot maksu par pārstrādi (un viena uzņēmuma gadījumā arī saskaņā ar Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržas (SHFE) cenām). Šai ziņa jānorāda, ka kotācija tūlītējās piegādes tirgū notiek paralēli ar kotāciju Šanhajas Standartizēto nākotnes līgumu biržā.

(32)

Jānorāda, ka tieši Ķīnas valdība sākotnēji nosaka primārā alumīnija cenas un pastāvīgi iejaucas tirgū ar dažādiem instrumentiem.

(33)

Pirmkārt, eksportam paredzētajam primārajam alumīnijam ir noteikts 17 % PVN (turklāt PVN par gatavo preču eksportu tiek atmaksāts), kam pievieno 15 % eksporta nodokli.

(34)

Otrkārt, valsts iejaucas cenu veidošanas mehānismos Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržā, kas ir slēgta birža un pieejama tikai Ķīnā reģistrētiem uzņēmumiem un Ķīnas pilsoņiem. Šāda valsts iejaukšanās Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržas cenu veidošanas mehānismos ir saistīta ar to, ka valsts vienlaikus ir primārā alumīnija pārdevēja un pircēja, kas darbojas ar Valsts rezervju biroja un citu valsts iestāžu starpniecību. Turklāt valsts pēc valsts regulatora – Ķīnas Vērtspapīru regulējošās komisijas (ĶVRK) – apstiprinātiem Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržas noteikumiem nosaka cenas ierobežojumus attiecīgajai dienai.

(35)

Vēl viens valsts iejaukšanās piemērs ir Ķīnas valdības nesen izveidotā stimulu kopa ekonomiskās krīzes ietekmes ierobežošanai. Valsts rezervju birojs 2008. gada beigās sāka īstenot programmu alumīnija iepirkšanai no alumīnija kausētājiem, lai atbalstītu viņu saimniecisko darbību apstākļos, kad pasaules finanšu krīzes rezultātā samazinājās pieprasījums. Šo valsts atbalstīto iepirkumu rezultātā tika uzpirkta lielākā daļa no iekšzemes krājumiem, kas veicināja cenu kāpumu 2009. gada pirmajā pusē.

(36)

To uzskatīja par pamatfaktoru, kas raksturo valsts iejaukšanos uzņēmumu pieņemtajos lēmumos par izejvielām. Jāatzīst, ka Ķīnas pašreizējā sistēma, kurā ir noteikti augsti eksporta nodokļi par primārā alumīnija un citu izejvielu eksportu un netiek veikta PVN atmaksa, bet nav noteikts eksporta nodoklis par ražojumiem, kurus eksportē nākamā posma tirgus dalībnieki, kam veic PVN atmaksu, kā arī ņemot vērā valsts iejaukšanos Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržas cenu veidošanas mehānismos, ir radījusi stāvokli, kurā Ķīnas alumīnija cenu veidošana notiek valsts iejaukšanās rezultātā. Tā rezultātā vēsturiski ir izveidojusies ievērojama atšķirība starp LMB cenām un cenām Ķīnas tirgū (4). No 2005. gada otrās puses līdz 2008. gada beigām LMB cenas bija ievērojami augstākas salīdzinājumā ar cenām Ķīnas tirgos, kas liecina, ka starp Ķīnas un pārējo valstu tirgiem faktiski nepastāv mērķtiecīga arbitrāža.

(37)

Tāpēc dažādie valdības radītie izkropļojumi Ķīnas primārā alumīnija cenās ietekmē Ķīnas alumīnija riteņu ražotāju lēmumus, iepērkot izejvielas. Turklāt tie gūst priekšrocības no šiem izkropļojumiem, jo, kaut arī parasti tie izejvielas Ķīnas tirgū iepērk no vietējiem piegādātājiem, salīdzinājumam izmantojot tūlītējās piegādes tirgus (vai Šanhajas Standartizēto nākotnes darījumu biržas) cenas, noteiktus daudzumus viņi var iepirkt arī par LMB cenām laikā, kad cenas Ķīnas tirgū valsts pasākumu rezultātā ir augstākas.

(38)

Turklāt papildus iepriekš aprakstītajai vispārējai situācijai vēl trīs citas grupas neizpilda 1. kritērija prasības ievērojamas valsts iejaukšanās dēļ svarīgu saimniecisko lēmumu pieņemšanā. Vienā no grupām valstij piederošam uzņēmumam ir tādas veto tiesības atsevišķu svarīgu lēmumu pieņemšanā, kuras nav samērīgas ar tam piederošās kapitāldaļas lielumu divos grupas uzņēmumos. Arī citai grupai piederošo uzņēmumu vairākums dažus no svarīgākajiem lēmumiem pieņem ievērojamā valsts ietekmē, jo šie uzņēmumi 100 % apmērā pieder valstij vai arī valstij piederošo kapitāldaļu turētāju pārstāvošajam direktoram ir veto tiesības svarīgu lēmumu pieņemšanā uzņēmumā. Turklāt, neskatoties uz uzņēmumu apgalvojumiem par pretējo, izmeklēšanā atklājās, ka vietējam valsts darba departamentam ir veto tiesības attiecībā uz darbinieku nodarbināšanu divos no šiem uzņēmumiem. Visbeidzot trešajā grupā to kontrolējošā ģimene ir saistīta ar valdošo partiju un valsts ievērojami iejaucas dažos viena grupai piederošā uzņēmuma svarīgos lēmumos, jo valstij piederošo kapitāldaļu turētāju pārstāvošajam direktoram ir veto tiesības svarīgu lēmumu pieņemšanā uzņēmumā.

(39)

Vienā no grupām ir nepārprotams grāmatvedības pamatprincipu pārkāpums visos tai piederošajos uzņēmumos. Jo īpaši nebija ievērots 1. SGS (Finanšu pārskatu sniegšana), 12. SGS (Ienākuma nodokļi) un 16. SGS (Nekustamais īpašums, aprīkojums un iekārtas). Tāpēc uzskatāms, ka grāmatvedības dokumenti nebija sagatavoti un netika revidēti atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Citā grupā Komisijas dienesti konstatēja neatbilstību 1. SGS un 31. SGS.

(40)

Vienā grupā tika konstatēti nepārprotami izkropļojumi saistībā ar zemes izmantošanas tiesībām un pamatlīdzekļu iegādi vairākos uzņēmumos, un lielākā daļa no šai grupai piederošajiem uzņēmumiem bija saņēmusi nodokļu atvieglojumus, nodokļu atmaksu un subsīdijas, kas atbilst no tās agrākās ekonomikas sistēmas pārņemtiem izkropļojumiem, kura nav tirgus ekonomika. Šie izkropļojumi, izteikti, piemēram, apgrozījumā, ir uzskatāmi par nozīmīgiem.

(41)

Citā grupā tika konstatēts, ka trīs no tās uzņēmumiem ir saņēmuši nodokļu atvieglojumus, kas atbilst no tās agrākās ekonomikas sistēmas pārņemtiem izkropļojumiem, kura nav tirgus ekonomika. Šie izkropļojumi, izteikti, piemēram, apgrozījumā, ir uzskatāmi par nozīmīgiem.

(42)

Vēl citā grupā konstatēts, ka divi uzņēmumi neatbilst 3. kritērijam. Pirmais uzņēmums samaksāja par zemes lietošanas tiesībām ar lielu kavēšanos pēc noteiktā termiņa, bet pret to netika vērstas nekādas sankcijas, lai gan līgumā sankcijas bija skaidri noteiktas. Tas ir tiešs valsts (kas ir zemes galīgais īpašnieks) atbalsts uzņēmuma darbības sākuma posmā. Attiecībā uz otru uzņēmumu konstatēts, ka tas dibināts, nopērkot valstij piederoša alumīnija riteņu ražotāja aktīvus ar tirgum neatbilstīgiem nosacījumiem, uzņēmumam tādējādi iegūstot nepamatotas priekšrocības darbības sākumā.

(43)

Viena grupa apgalvoja, ka aktīvu iegāde no valstij piederoša ražotāja tika veikta atbilstoši tirgus nosacījumiem. Tomēr šī persona nespēja pierādīt, ka visā darījumā nav tādu izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika.

(44)

Visbeidzot, citai grupai piederošie uzņēmumi saņēma ievērojamas nodokļu atlaides un finanšu atbalstu, kas būtiski ietekmēja grupas finansiālo stāvokli, piemēram, apgrozījuma ziņā.

(45)

Komisija oficiāli paziņoja iegūto lēmuma par TER pieņemšanai nepieciešamo informāciju attiecīgajām ĶTR eksportētāju grupām, ĶTR iestādēm, Ķīnas Tirdzniecības palātai un sūdzības iesniedzējam. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja tai būtu īpaši iemesli.

(46)

Viena grupa izvirzīja pretenziju, ka Komisija lēmumu par tirgus ekonomikas režīmu nav pieņēmusi pamatregulā noteikto triju mēnešu laikā, apgalvojot, ka eksportētāji līdz šim termiņam bija veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai paziņotu Komisijai, kā tās pieņemtais lēmums par statusu var ietekmēt dempinga starpības aprēķinu. Citiem vārdiem sakot, tā pieprasīja, lai vērtēšanu attiecībā uz TER veiktu trīs mēnešu termiņā visos tajos gadījumos, kad līdz šim termiņam ir iesniegtas atbildes uz antidempinga aptaujas anketu. Pretējā gadījumā ir risks, ka antidempinga anketā sniegtā informācija var ietekmēt lēmumu par TER piešķiršanu.

(47)

Tomēr šā gadījuma apstākļos ir jāuzsver, ka lēmumu par TER nevarēja pieņemt līdz trīs mēnešu termiņa beigām, jo lielākā daļa informācijas par TER tika iegūta sniegtās informācijas pārbaudes apmeklējumu laikā, apmeklējumus pabeidzot pēc trīs mēnešu termiņa beigām. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots iepriekš, lēmums izlasē iekļautajām eksportētāju grupām nepiemērot TER pamatojās vienīgi uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstīto piecu TER kritēriju rūpīgu novērtējumu.

(48)

Attiecībā uz 1. kritēriju tika izteikts apgalvojums, ka starp Ķīnas tirgiem un LMB pastāv arbitrāža, jo izmeklēšanas periodā uz Ķīnu un no tās tika eksportēts neliels alumīnija daudzums. Šo argumentu nevar pieņemt, ņemot vērā atšķirīgo cenu līmeni Ķīnas tirgos un LMB.

(49)

Attiecībā uz 2. kritēriju tika izvirzīti vairāki jautājumi par dažām neatbilstībām vairākiem SGS, ko Komisija konstatēja divu uzņēmumu grāmatvedības dokumentos. Tomēr izvirzītie argumenti neļauj secināt, ka kādam no šiem diviem uzņēmumiem ir pārskatāms grāmatvedības dokumentu kopums, ko saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir pārbaudījis neatkarīgs revidents.

(50)

Attiecībā uz 3. kritēriju tika izvirzīti vairāki argumenti. Pirmkārt, tika apgalvots, ka finanšu atbalsta, zemes lietošanas tiesību un citu priekšrocību, piemēram, nodokļu atbrīvojumu, ietekme nav radījusi nozīmīgus izkropļojumus uzņēmumu finansiālajā stāvoklī. Šo argumentu nevar pieņemt, jo attiecīgo programmu ietekme, izteikta apgrozījumā, ir nozīmīga.

(51)

Tika arī norādīts, ka vairākas atbalsta programmas un nodokļu priekšrocības neattiecas uz konkrētiem uzņēmumiem, tāpēc nevar uzskatīt, ka tās ir no tās agrākās ekonomikas sistēmas pārņemtu parādību rezultāts, kura nav tirgus ekonomika. Šādā saistībā jāuzsver, ka analīze TER noteikšanai attiecas uz valsts iejaukšanās faktu neatkarīgi no tā, vai iejaukšanās skar konkrētu uzņēmumu. Jebkurā gadījumā apgalvojuma pamatā esošie fakti nav pareizi. Šajā gadījumā uzņēmumu izmantotās priekšrocības tomēr var uzskatīt par konkrētiem uzņēmumiem piešķirtām priekšrocībām, jo tās visas ir attiecinātas uz noteiktu uzņēmuma veidu, piemēram, ārvalstu uzņēmumu, uzņēmumu, kas reģistrēts noteiktā teritorijā un risinājis ad hoc sarunas ar vietējām varas iestādēm par subsīdiju piešķiršanu, iepērk iekšzemē ražotas iekārtas, modernizē tehnoloģiju, piedalās gadatirgos, veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā utt.

(52)

Visbeidzot, tika izvirzīts apgalvojums, ka atbrīvojums no ienākuma nodokļa un 2005. gadā spēkā stājušās nodokļu atlaides ārvalstu uzņēmumiem nav izkropļojums, kas pārņemts no agrākās ekonomikas sistēmas, kura nav tirgus ekonomika. Šādam skaidrojumam nevar piekrist. 3. kritērijs neattiecas uz laikā (līdz 1998. gadam, kad Ķīna sāka piemērot tirgus ekonomikas noteikumus) vai konkrētā jomā ierobežotām darbībām, bet gan uz tādām darbībām, kuras norāda uz valsts iesaistīšanos uzņēmējdarbības vides veidošanā, veicot ārpustirgus ekonomikai raksturīgus pasākumus, piemēram, nosakot diskriminējošas nodokļu likmes.

(53)

Ņemot vērā iepriekš minēto, neviens no tiem ĶTR uzņēmumiem, kuri bija pieprasījuši TER piemērošanu, nevarēja pierādīt, ka ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītie kritēriji. Tāpēc uzskatāms, ka visu šo uzņēmumu iesniegtie TER pieprasījumi ir noraidāmi. Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, kura neiebilda pret šiem secinājumiem.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu vajadzības gadījumā valsts mēroga maksājumu nosaka valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, izņemot tos gadījumus, kad uzņēmumi atbilstīgi pamatregulas 9. panta 5. punktam var pierādīt, ka eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas nosacījumi tiek noteikti brīvi, valūtas kursa pārrēķins atbilst tirgus likmēm, un gadījumā, ja eksportētājiem piemērotu dažādas maksājuma likmes, nekāda valsts iejaukšanās neļautu pasākumus apiet.

(55)

Visas TER piemērošanu pieprasījušās eksportētāju grupas pieprasīja arī atsevišķo režīmu gadījumā, ja tiem nepiešķirtu TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, provizoriski konstatēts, ka divas no izlasē iekļautajām četrām ĶTR grupām atbilst visiem nosacījumiem atsevišķā režīma noteikšanai. Divām no izlasē iekļautajām grupām atsevišķais režīms netika piešķirts. Valsts iejaukšanās CITIC Dicastal un Baoding grupās ļautu apiet pasākumus, ja atsevišķiem importētājiem noteiktu dažādas nodokļu likmes, īpaši ņemot vērā, ka šīm divām grupām ir divi kopīgi attiecīgo izstrādājumu ražojošie kopuzņēmumi.

(56)

No četrām izlasē iekļautajām ĶTR eksportētāju grupām atsevišķais režīms jāpiešķir šādām grupām:

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kuriem netika piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām iekšzemes tirgū vai salikto normālo vērtību analogajā valstī.

(58)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja uz ieceri Turciju izmantot kā piemērotu analogo valsti normālās vērtības noteikšanai un aicināja ieinteresētās personas izteikt piezīmes.

(59)

Pret šo izvēli iebilda tikai viens eksportētājs, kurš ierosināja Malaiziju izvēlēties par analogo valsti, bet vēlāk norādīja, ka Malaizijas uzņēmumi nevēlas sadarboties ar Komisiju.

(60)

Komisija pārbaudīja, vai Turciju pamatoti var izvēlēties par analogo valsti. Tā secināja, ka Turcija, kurā ir pieci valsts mēroga ražotāji un ievērojams importa apjoms no trešām valstīm, ir tirgus ar augstu konkurences līmeni. Turklāt ražošanas procesa ziņā nebija ievērojamu atšķirību starp Turcijas un Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšanā nekas neliecināja, ka Turcija būtu normālās vērtības noteikšanai nepiemērota valsts. Turklāt Turcijas ražotāji pārdod tādus ražojumu veidus, kuri ir salīdzināmi ar ĶTR eksportētajiem.

(61)

Divi Turcijas ražotāji atbildēja uz visiem alumīnija riteņu ražotājiem Turcijā nosūtītās anketas jautājumiem.

(62)

To Turcijas ražotāju sniegtie dati, kuri sadarbojās, tika pārbaudīti uz vietas un atzīti par ticamiem, lai tos izmantotu normālās vērtības noteikšanai.

(63)

Tādēļ provizoriski secināts, ka Turcija ir piemērota un pamatoti izraudzīta analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(64)

Normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas tika saņemta no ražotāja analogajā valstī, kā norādīts turpmāk.

(65)

Attiecīgais ražojums raksturīgā daudzumā tika pārdots Turcijas iekšējā tirgū.

(66)

Tika veikta analīze, lai noskaidrotu, vai ražojums ir uzskatāms par parastā tirdzniecības apritē pārdotu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, izmeklēšanas periodā katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū.

(67)

Ja tā ražojuma veida apjoms, kurš pārdots par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no konkrētā veida pārdošanas kopapjoma un ja attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū pārdoto attiecīgo ražojumu veidu vidējo svērto cenu neatkarīgi no tā, vai pārdošanas darījumi bija vai nebija rentabli.

(68)

Ja kāda ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdošanas kopapjoma vai mazāks vai ja šā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā rentablo pārdošanas darījumu vidējo svērto cenu tikai attiecībā uz šo ražojuma veidu.

(69)

Vienam ražojuma veidam bez rentabliem pārdošanas darījumiem normālo vērtību noteica pēc iekšzemes tirgū pārdotā ražojuma veida ražošanas izmaksām, kurām pieskaitīja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un iekšzemes tirgum atbilstošu peļņu.

(70)

Visbeidzot ierobežotam ražojumu veidu skaitam normālo cenu aprēķināja, pamatojoties uz salīdzināmu ražojumu veidu normālām vērtībām, koriģējot tās atbilstoši faktiskajām atšķirībām.

(71)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu.

(72)

Gadījumos, kad pārdošanu veica ar saistītā importētāja vai tirgotāja palīdzību, eksporta cenas tika aprēķinātas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kādām attiecīgais saistītais importētājs/importētājs pirmo reizi tālāk pārdeva šos ražojumus neatkarīgiem pircējiem Savienībā un kuras attiecīgi koriģēja, ņemot vērā visas izmaksas laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot pārdošanas apjomus, vispārējos un administratīvos izdevumus un peļņu. Peļņas normas noteikšanai izmantoja peļņu, ko bija guvis attiecīgā ražojuma nesaistītais importētājs/tirgotājs, jo saistītā importētāja/tirgotāja faktiskā peļņa netika uzskatīta par ticamu starp ražotājiem eksportētājiem un saistīto importētāju/tirgotāju pastāvošo attiecību dēļ.

(73)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas attiecīgas korekcijas, ņemot vērā cenas un to salīdzināmību ietekmējošās atšķirības.

(74)

No ĶTR eksportēto un to Turcijas ražotāju, kuri sadarbojās, Turcijas tirgū pārdoto riteņu cenu salīdzinājumu veica atsevišķi ražojumiem, kurus pārdeva oriģinālo iekārtu ražotājiem, un tiem, kurus pārdeva sekundārajā tirgū.

(75)

Turklāt attiecīgas korekcijas par transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, maksājumiem par iepakošanu, kredītu un banku pakalpojumiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās atzina par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(76)

Diviem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts atsevišķais režīms, dempinga starpību noteica, vidējo svērto normālo vērtību, kas bija noteikta tiem Turcijas ražotājiem, kuri pilnībā sadarbojās, salīdzinot ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu uz Savienību, kā norādīts pamatregulas 2. panta 11. punktā.

(77)

Dempinga starpība, izteikta procentos no importa cenas pirms nodokļu samaksas uz Eiropas Savienības robežas, ir šāda.

(78)

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kam nepiešķīra TER vai AR, un izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, dempinga starpību aprēķināja kā visu izlasē iekļauto uzņēmumu vidējo svērto lielumu. Diviem uzņēmumiem, kam nebija piešķirts TER vai AR, dempinga starpību aprēķināja tādā pašā veidā, kā norādīts 76. punktā. Dempinga starpība, kas izteikta procentos no importa cenas pirms nodokļu samaksas uz Eiropas Savienības robežas, ir 48,7 %.

(79)

Tā kā ĶTR personu sadarbības līmenis bija ļoti augsts, visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem piemēroto valsts mēroga dempinga starpību aprēķināja, izmantojot augstāko dempinga starpību, ko noteica, pamatojoties uz tā viena ražotāja eksportētāja veiktajiem darījumiem, kas sadarbojās. Tāpēc atlikusī dempinga starpība, kas izteikta procentos no importa cenas pirms nodokļu samaksas uz Eiropas Savienības robežas, ir 69,3 %.

(80)

Alumīnija riteņus ražo daudzās ES valstīs izvietoti aptuveni 30 uzņēmumi. Šie uzņēmumi, kas atbalstīja sūdzību un izmeklēšanas gaitā sadarbojās, ražo vairāk nekā 85 % no izmeklēšanas periodā saražotā kopapjoma Savienībā.

(81)

Savienības produkcijas kopapjoms tika noskaidrots un izmeklēšanai vajadzīgie pierādījumi tika gūti, pamatojoties uz visu pieejamo, tostarp sūdzībā norādīto, informāciju, Savienības ražotāju pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas sniegtajiem datiem un informāciju, kas iegūta no izlasē iekļautajiem ražotājiem un citiem ražotājiem, kuri sadarbojās. Šī informācija ļāva pārliecināties arī par to ražotāju darbību un ražošanas līmeni, kuri izmeklēšanā nesadarbojās.

(82)

Tika konstatēts, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem importē attiecīgo ražojumu no ĶTR un pārdod to tālāk Savienības tirgū. Tomēr salīdzinājumā ar kopējo pārdošanas apjomu importam ir minimāla nozīme, un ražotājs vēl aizvien ir uzskatāms par Savienības ražotāju.

(83)

Attiecīgajā periodā patēriņu Savienībā raksturo šāda dinamika.

(84)

Patēriņu Savienībā (5) noteica, Savienības ražotāju Eiropas Savienībā pārdotajam apjomam pieskaitot pēc Eurostat datiem noteikto importa apjomu. Uz importētajiem alumīnija riteņiem attiecas divi ex KN kodi, ar kuriem klasificē arī citus ražojumus. Lai novērtētu alumīnija riteņu daļu atbilstoši katram KN kodam, katrā valstī atsevišķi noteica to importēto ražojumu daļu, kuri atbilst KN kodam 8708 70 10 un 8708 70 50, pamatojoties uz sūdzībā ierosināto metodiku. Tā kā importa apjomu noteica svara vienībās, tā pārveidošanu ražojumu vienībās arī veica, izmantojot sūdzībā ierosināto metodiku (pēc vienības vidējā svara). Šos datus salīdzināja ar izlasē iekļauto Ķīnas eksportētāju norādītajiem datiem, un tie sakrita. Eiropas Savienībā piegādātās produkcijas apjomu aprēķināja, izlasē iekļauto Savienības ražotāju piegādēm pieskaitot pārējo ražotāju piegādes (pamatojoties uz datiem, kas tika savākti pirms procedūras sākšanas, sūdzībā norādītajiem datiem un dažām aplēsēm, ko veica, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju datiem).

(85)

Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 15,5 %, bet tendence bija nevienmērīga – lielu 15,1 % kritumu novēroja laikā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam. Patēriņš pieauga no 58,6 miljoniem vienību 2006. gadā līdz 62,4 miljoniem vienību 2007. gadā, bet 2008. gadā samazinājās līdz 58,3 miljoniem vienību un līdz 49,5 miljoniem vienību izmeklēšanas periodā.

(86)

ĶTR izcelsmes importa dinamikas novērtējums apjoma un tirgus daļas ziņā ir šāds.

(87)

No Ķīnas importētās produkcijas apjoms pieauga no 3,7 miljoniem vienību 2006. gadā līdz 5,1 miljonam vienību 2007. gadā, 5,8 miljoniem vienību 2008. gadā un 6,1 miljonam vienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi laikā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam tas pieauga vairāk nekā par 66 %.

(88)

No Ķīnas importētās produkcijas tirgus daļa divkāršojās. Tā palielinājās no 6,3 % 2006. gadā līdz 8,2 % 2007. gadā, sasniedzot 10 % 2008. gadā un 12,4 % izmeklēšanas periodā. Kopumā attiecīgajā periodā no Ķīnas importētās produkcijas tirgus daļa palielinājās par 6,1 procentu punktu.

(89)

Turpmāk tabulā norādītas Ķīnas importa vidējās cenas (pamatojoties uz Eurostat datiem, jo eksportētāju aizpildītās anketas attiecas tikai uz izmeklēšanas periodu, bet ne uz iepriekšējiem gadiem) ir salīdzinātas ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām pārdošanas cenām.

(90)

Laikā no 2006. līdz 2008. gadam ĶTR izcelsmes importa vidējās cenas pastāvīgi samazinājās par 9,5 % un pēc tam izmeklēšanas periodā mazliet pieauga par 0,5 %. Visā attiecīgajā periodā cenas samazinājās par 8 %.

(91)

Pamatojoties uz šo cenu salīdzinājumu, var secināt, ka attiecīgajā periodā Ķīnas izcelsmes importa ražojumu cenas kopumā pastāvīgi bija ievērojami zemākas par izlasē iekļauto ražotāju cenām, spiežot šos ražotājus ievērojami pazemināt savas cenas.

(92)

Šo gadījumu raksturo dalījums segmentos atbilstoši diviem izplatīšanas kanāliem, t. i., oriģināliekārtu ražotāju un sekundārā tirgus segmentā. Turklāt lielākais Savienības ražotāju tirdzniecības darījumu apjoms tiek veikts oriģināliekārtu ražotāju segmentā, turpretim Ķīnas izcelsmes imports (aptuveni 70 % no ĶTR izcelsmes importa) galvenokārt ir paredzēts sekundārā tirgus segmentam. Tādējādi Savienības ražošanas nozares un no Ķīnas importēto ražojumu pārdošanas apjoma dalījumā pa segmentiem veidojas asimetrija.

(93)

Savienības tirgū tika veikts pārdošanas cenu salīdzinājums, no attiecīgās valsts veiktā importa cenas salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju attiecīgās pārdošanas cenas bija cenas neatkarīgiem pircējiem, kuras vajadzības gadījumā tika koriģētas līdz ražotāja cenu līmenim, t. i., neiekļaujot tajās kravas pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot no tām atlaides un rabatus.

(94)

Šīs cenas tika salīdzinātas ar Ķīnas ražotāju eksportētāju noteiktajām pārdošanas cenām, no kurām atskaitītas atlaides un kas vajadzības gadījumā tika pielāgotas atbilstoši CIF cenām uz Savienības robežas, ko attiecīgi koriģēja, lai ņemtu vērā muitošanas un pēcimportēšanas izmaksas.

(95)

Salīdzinājums parādīja, ka saskaņā ar sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju iesniegtajiem datiem attiecīgie importētie ražojumi izmeklēšanas periodā Savienības tirgū tika pārdoti par cenām, kas, izteiktas procentos no Savienības ražotāju cenām, bija par 22 % līdz 37 % zemākas par tām. Šāds samazinājuma līmenis un negatīvā Savienības ražotāju cenu dinamika ir skaidrs apliecinājums tam, ka cenas ir ievērojami samazinājušās.

(96)

Dažas personas apgalvoja, ka, aprēķinot samazinājuma līmeni, jāņem vērā tikai “pievienotās vērtības” elements cenā (izslēdzot alumīnija izmaksas). Izmantojot šādu metodiku, samazinājuma būtu vēl augstāks. Tomēr, tā kā uz pilnas cenas bāzes aprēķinātie samazinājuma līmeņi jau bija ievērojami, šo metodi turpmākajos aprēķinos neizmantoja.

(97)

Augstais cenu dempinga līmenis kopā ar cenu nospiešanu, ar ko saskārās Savienības ražošanas nozare (sk. 89. apsvērumu un turpmākos apsvērumus), parāda dempinga izraisīto lielo ietekmi šajā gadījumā.

(98)

Lai novērstu iespējamos jautājumus par atšķirībām segmentos, katru no segmentiem analizēja atsevišķi, pamatojoties uz iepriekš aprakstīto metodiku. Tika konstatēts, ka abos segmentos cenas ir ievērojami pazeminātas (no 13 % līdz 30 % oriģināliekārtu ražotāju segmentā un no 56 % līdz 63 % sekundārā tirgus segmentā).

(99)

Tabulā turpmāk ir atspoguļota importa dinamika no trešām valstīm, izņemot ĶTR.

(100)

Kā redzams iepriekš, Turcija ir otra lielākā importētājvalsts pēc ĶTR ar ievērojamu, bet relatīvi stabilu tirgus daļu. No citām trešajām valstīm, izņemot ĶTR un Turciju, veiktā importa tirgus daļa samazinājās no 9 % 2006. gadā līdz 8,3 % izmeklēšanas periodā. Šā importa cenu ietekme uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē ir aplūkota 136. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos.

(101)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika veikts arī visu to ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējums, kas raksturo nozares stāvokli no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(102)

Kā paskaidrots iepriekš, bija jāpiemēro noteikumi par pārbaudi izlases veidā. Lai veiktu kaitējuma analīzi, kaitējuma rādītāji tika analizēti šādos divos līmeņos.

(103)

Tabulā turpmāk ir norādīta ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un tās izmantojuma dinamika, balstoties uz kopējo ražošanas apjomu Savienībā.

(104)

Kā redzams tabulā iepriekš, ražošanas apjoms saglabājās samērā stabils – apmēram 49,5 miljoni vienību 2006. un 2007. gadā, 2008. gadā tas samazinājās līdz 45,2 miljoniem vienību un izmeklēšanas periodā – līdz 37,6 miljoniem vienību, kas bija 24 % samazinājums attiecīgajā periodā. Jaudas izmantojuma līmenis šajā pašā periodā samazinājās par 19,4 procentu punktiem.

(105)

Jaudas izmantojuma samazināšanos apstākļos, kad saruka ražošanas jauda, var izskaidrot vienīgi ar ievērojamu ražošanas apjoma samazināšanos.

(106)

Turpmāk sniegtie rādītāji atspoguļo visu Savienības ražotāju pārdošanas apjomu, tirgus daļu un vienības vidējās pārdošanas cenas.

(107)

ES ražotāju pārdošanas apjoms pieauga no 45,4 miljoniem vienību 2006. gadā līdz 46,6 miljoniem vienību 2007. gadā un pēc tam samazinājās līdz 42,8 miljoniem vienību 2008. gadā un 35,7 miljoniem vienību izmeklēšanas periodā. Kopumā ES ražotāju pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %.

(108)

Visu ES ražotāju tirgus daļa nemitīgi samazinājās, no 78 % 2006. gadā līdz 75 % 2007. gadā, sasniedzot 74 % 2008. gadā un 72 % izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā kopējais zudums bija 6 procentu punkti. Tajā pašā periodā no Ķīnas importēto ražojumu tirgus daļa palielinājās par 6 procentu punktiem.

(109)

Nodarbināto skaits palielinājās no 14 204 darbiniekiem 2006. gada beigās līdz 14 818 darbiniekiem 2007. gada beigās un sasniedza 14 309 darbiniekus 2008. gada beigās, bet izmeklēšanas perioda beigās vēl saruka līdz 12 981 darbiniekam. Laikposmā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam darba vietu skaits samazinājās par 1 328, kas ir vairāk nekā viena desmitā daļa no darbaspēka sešu mēnešu laikā.

(110)

Līdztekus tam pieauga produktivitāte, no 3 500 vienībām uz vienu darbinieku 2006. gadā līdz 3 341 vienībai uz vienu darbinieku 2007. gadā un 3 164 vienībām uz vienu darbinieku 2008. gadā, bet izmeklēšanas periodā tā saruka līdz 2 903 vienībām uz vienu darbinieku. Produktivitātes samazinājums īpaši laikposmā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam izskaidrojams ar to, ka darbaspēka izmaiņu dinamika atšķīrās no ražošanas apjoma sarukuma. Tas izskaidrojams ar to, ka šajā nozarē bija maz iespēju veikt iekārtu rekonversiju vai apturēt to darbību uz laiku, kā arī ar nozīmīgajām izmaksām darbinieku atlaišanas gadījumā. Izmeklēšana parādīja, ka īpaši laikposmā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam darbinieku skaits samazinājās. Attiecīgajā periodā samazinājās darbinieku algu izmaksas. Gaidāms, ka Savienības ražošanas nozares izmeklēšanas periodā veiktie ieguldījumi vēl vairāk paaugstinās nozares efektivitāti un ražīgumu vidējā un ilgā laikposmā.

(111)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš dempinga sadaļā. Visas konstatētās starpības ir ievērojami lielākas par de minimis līmeni. Turklāt, ņemot vērā par dempinga cenām veiktā importa apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nebūtisku.

(112)

Kā norādīts 20. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, lielāko daļu Savienībā ražoto alumīnija riteņu pārdod konkursa procedūrās, ko organizē vidēji divus gadus pirms jauna automobiļa modeļa izlaides. Tāpēc Komisija izpētīja arī attiecīgajā periodā noslēgtos līgumus (kuru izpilde paredzēta pēc izmeklēšanas perioda beigām), lai noskaidrotu, vai iespējams izdarīt secinājumus par Savienības ražošanas nozares paredzamo piegāžu dinamiku pēc izmeklēšanas perioda. Savāktie dati tomēr šobrīd neļauj izdarīt pamatotus secinājumus, tāpēc to izpēte tiks turpināta.

(113)

Trīs no sešiem izlasē iekļautajiem ražotājiem ir lielas uzņēmumu grupas ar ražotnēm vairākās dalībvalstīs, turpretim pārējiem trim ražotājiem ir vienkāršāka organizācijas struktūra, kas aptver vienu vai divas dalībvalstis. Laikā, par kuru tika veikta izmeklēšana, trīs izlasē iekļautajiem ražotājiem piederošās ražotnes tika slēgtas: pirmā – 2006. gadā, otrā – 2008. gadā neilgi pirms izmeklēšanas perioda sākuma un pēdējā – neilgi pirms izmeklēšanas perioda beigām.

(114)

Turpmāk sniegtie rādītāji atspoguļo izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apjomu katra perioda beigās.

(115)

Krājumu apjoms aizvien bija mazāks par 12 % no ražošanas apjoma. Jāatgādina, ka šim rādītājam nav lielas nozīmes, jo Savienības ražošanas nozare alumīnija riteņus lielā mērā ražo pēc pasūtījuma, tādējādi krājumus noteiktā laika posmā lielākoties veido preces, kuras ir pārdotas, bet vēl nav piegādātas.

(116)

ES izlasē iekļauto ražotāju vienības pārdošanas cenas 2006. un 2007. gadā bija stabilas – aptuveni EUR 49 par vienu vienību, bet 2008. gadā samazinājās līdz EUR 48 par vienu vienību un izmeklēšanas periodā saruka līdz EUR 46,5 par vienu vienību. Tas atbilst vairāk nekā 6 % samazinājumam attiecīgajā periodā un norāda uz ļoti ievērojamu cenu pazemināšanos izmeklēšanas periodā (sk. tabulu 89. apsvērumā).

(117)

Līdzīgā ražojuma rentabilitāti noteica, izlasē iekļauto uzņēmumu līdzīgā ražojuma pārdošanā gūto tīro peļņu pirms nodokļu samaksas izsakot procentos no attiecīgā apgrozījuma. Kaut arī 2006. un 2007. gadā rentabilitāte vēl bija virs peļņas un zaudējumu sliekšņa, 2008. gadā un izmeklēšanas periodā stāvoklis krasi mainījās, jo samazinājās gan pārdošanas apjoms, gan pārdošanas cenas, turklāt nozarē bija neelastīga izmaksu struktūra un augstas nemainīgās izmaksas.

(118)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju veikto ieguldījumu dinamika attiecīgajā ražojumā ir parādīta tabulā turpmāk.

(119)

Tabulā redzams, ka Savienības ražošanas nozare ir palielinājusi ieguldījumus attiecīgajā ražojumā, kaut arī rentabilitāte samazinās. Ieguldījumi galvenokārt tika veikti iekārtās un bija vērsti uz efektivitātes uzlabošanu. Ieguldījumu pieaugums liecina, ka nozare joprojām spējusi piesaistīt kapitālu.

(120)

Tomēr, neskatoties uz šiem centieniem, ienākumi no ieguldījumiem attiecīgajā ražojumā attiecīgajā periodā krasi samazinājās, izmeklēšanas periodā sarūkot par – 40 %. Tas liecina par ievērojamu nozares rentabilitātes samazinājumu un nespēju gūt peļņu no ieguldījumiem.

(121)

Attiecīgajā periodā par 8,1 procentu punktu samazinājās arī izlasē iekļauto ražotāju ar saimniecisko darbību saistītā naudas plūsma, kas lielā mērā atspoguļo rentabilitātes samazināšanos. Šā rādītāja samazinājumu nevar saistīt ar ieguldījumu pieaugumu, bet jāsecina, ka tās cēlonis ir mazāki no saimnieciskās darbības iegūtie naudas līdzekļi. Tā kā nozares struktūras dēļ pastāvīgi jāveic naudas ieguldījumi pamatlīdzekļos, naudas plūsmas samazināšanās liecina par Savienības ražošanas nozares vājināšanos un nespēju paļauties uz pašfinansēšanu.

(122)

Nākamajā tabulā ir parādītas izlasē iekļauto ražotāju vidējās izmaksas par vienu attiecīgā ražojuma tonnu.

(123)

Vidējās ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā bija nemainīgas, vidēji aptuveni EUR 50 par vienu vienību.

(124)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, provizoriski jāsecina, ka Savienības ražošanas nozarei bija nodarīts būtisks kaitējums. Šā secinājuma pamatojumu pastiprina to uzņēmumu vai ražotņu skaits, kuras attiecīgajā periodā būtu jāslēdz (5 – oriģināliekārtu ražotāju segmentā) vai kļūtu maksātnespējīgas (21 – sekundārā tirgus segmentā un 4 – oriģināliekārtu ražotāju segmentā).

(125)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika izpētīts, vai būtisko Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ir izraisījis no attiecīgajām valstīm veiktais imports par dempinga cenām. Turklāt tika pārbaudīti arī citi papildus importa dempingam zināmie faktori, kuri varētu radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo faktoru izraisīto kaitējumu nesaista ar importu par dempinga cenām.

(126)

Neapšaubāmi sakrīt laiks, kad pieauga imports par dempinga cenām, kā rezultātā šā importa tirgus daļa laikā no 2006. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 6 procentu punktiem, un līdztekus tam šajā pašā periodā par 6 procentu punktiem samazinājās Savienības ražotāju tirgus daļa. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēta par dempinga cenām veiktā importa negatīvā ietekme uz cenām, kā rezultātā Savienības ražotājiem pastāvīgi nācās pazemināt savas cenas.

(127)

Viena persona apgalvoja, ka no Ķīnas importēto ražojumu tirgus daļa ir pārāk maza, lai radītu būtisku kaitējumu. Tomēr 12 % lielu kopējo daļu tirgū, kas strauji reaģē uz cenu izmaiņām (un jo īpaši oriģināliekārtu ražotāju segmentā), nevar uzskatīt par mazu.

(128)

Jāatgādina arī, ka importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās aptuveni par 65 % un tā aplēstā tirgus daļa gandrīz divkāršojās. Turklāt, kā paskaidrots 86. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, no ĶTR importēto ražojumu cenas samazinājās par 8 % (sk. 89. apsvērumu un turpmākos apsvērumus), un notika ievērojama cenu pazemināšana (sk. 93. apsvērumu un turpmākos apsvērumus). Tieši straujā importa palielināšanās un konstatētais ievērojamais cenu samazinājums ir galvenie faktori, kas šajā gadījumā jāņem vērā.

(129)

Kopš 2007. gada Savienības ražošanas nozare reaģēja uz kaitējumu radošo dempingu, samazinot cenas. Tomēr Ķīnas importēto ražojumu izraisītā cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare, pat samazinot cenas, nespēja saglabāt savu tirgus daļu. Konstatēts, ka oriģināliekārtu ražotāju segmenta konkursa procedūrās Ķīnas ražojumu piedāvājumam par zemu cenu bija izšķiroša nozīme Savienības ražošanas nozares piedāvāto cenu pazemināšanā. Tomēr, neskatoties uz Savienības ražošanas nozares veikto cenu samazinājumu, no Ķīnas importēto ražojumu vidējā pārdošanas cena joprojām bija zemāka par Savienības ražošanas nozares cenām. Tā rezultātā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi. Tā kā Ķīnas ražojumu cenas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2006. gadu bija vēl vairāk samazinājušās, Savienības ražošanas nozarei uzņēmējdarbības turpināšanai kārtējo reizi nācās pazemināt cenas. Nozares rentabilitāte kritās zem peļņas un zaudējumu sliekšņa, kas laika gaitā neļaus turpināt darbību.

(130)

Tāpēc ir acīmredzama būtiska saikne starp importa apjomu ievērojamu palielināšanos par cenām, kuras pastāvīgi pazeminās, un Savienības ražošanas nozarē novērojamo kaitējumu. Tādēļ šajā posmā var secināt, ka pastāv cēloņsakarība starp Ķīnas ražojumu importu par zemām cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(131)

Tiek apgalvots, ka oriģināliekārtu ražošana un sekundārais tirgus ir divi atsevišķi pārdošanas kanāli, starp kuriem būtiska mijiedarbība nenotiek. Pamatojoties uz to, izvirzīts apgalvojums, ka no Ķīnas importētie ražojumi, kas lielākoties ir orientēti uz sekundāro tirgu un tikai ierobežotā veidā nonāk oriģināliekārtu ražotāju segmentā, nevarēja izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarē, kura lielāko ražojumu apjomu pārdod oriģināliekārtu ražotājiem (85 % no izlasē iekļautajiem ražotājiem).

(132)

Lai gan izplatīšanas kanāli tiešām ir nošķirti, tomēr Komisijas atklātie fakti liecina, ka neliela – kaut arī netieša – to mijiedarbība notiek. Tomēr, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par iespējamo situāciju, katrs segments tika aplūkots atsevišķi.

(133)

Sekundārā tirgus segmentā konstatēto kaitējumu noteikti var saistīt ar lielo Ķīnas ražojumu importa apjomu par zemu cenu, kura daļa šajā segmentā bija līdz 34 %. Oriģināliekārtu ražotāju segmentā, kurš patēriņa ziņā Eiropas Savienībā ir lielākais (35 miljoni vienību no aptuveni 50 miljoniem), no Ķīnas importēto ražojumu kopapjoms ir daudz mazāks (ne vairāk kā 6 %). Tomēr, kā jau tika paskaidrots, jāatceras, ka zemās Ķīnas ražojumu cenas izraisīja oriģināliekārtu ražotāju segmentā nodarīto kaitējumu un šis kaitējums ir saistīts ar cenām. Proti, ir norādes, ka automobiļu ražotāji izmanto Ķīnas piedāvājumus cenu salīdzināšanai, lai konkursa procedūrās izdarītu spiedienu uz ES alumīnija riteņu ražotāju cenām. Lai saglabātu klātbūtni tirgū, Savienības ražotājiem nav citas izvēles, kā vien padoties un samazināt cenas.

(134)

Nevar arī izslēgt, ka cenu pazemināšanās tendences sekundārā tirgus segmentā ietekmē cenas oriģināliekārtu ražotāju segmentā. Sekundārā tirgus un oriģināliekārtu ražotāju cenu salīdzinājums tiešām parādīja, ka, kaut arī oriģināliekārtu ražotāju cenas līdz 2007. gadam vidēji bija augstākas, 2008. gadā un izmeklēšanas periodā stāvoklis mainījās. Tas liecina, ka cenu spiediens oriģināliekārtu ražotāju segmentā pēdējos gados ir bijis daudz izteiktāks.

(135)

Tāpēc provizoriski uzskatāms, ka no Ķīnas importētie ražojumi ir radījuši kaitējumu Savienības ražotājiem gan sekundārā tirgus, gan oriģināliekārtu ražotāju segmentā. Jebkurā gadījumā tiks veikta šī jautājuma pilnīgāka izpētīte.

(136)

Kā norādīts 99. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, Turcija ir otrs lielākais importētājs pēc Ķīnas. Attiecīgajā periodā no Turcijas importēto ražojumu tirgus daļa ES tirgū bija aptuveni 7 %. Turpmāk tabulā no visām trešām valstīm importēto ražojumu cenas ir salīdzinātas ar ES ražotāju cenām.

(137)

Attiecīgajā periodā, izņemot 2008. gadu, Turcijas ražojumu cenas visu laiku bija zemākas par izlasē iekļauto ES ražotāju cenām. Izmeklēšanas periodā Turcijas un Savienības ražojumu cenu starpība bija EUR 5,7 (+/– 12,3 % no ES cenām), bet attiecīgā cenu starpība ar Ķīnas precēm bija EUR 14,5 (+/– 31 %). Tāpēc ir pamats provizoriski secināt, ka izmeklēšanas periodā Turcijas ražojumu importa zemākās cenas zināmā mērā negatīvi ietekmēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē, bet ne tik ievērojami, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(138)

No citām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Turciju, importēto ražojumu kopējā tirgus daļa samazinājās no 9 % 2006. gadā līdz 8,3 % izmeklēšanas periodā (sk. 99. apsvērumu). Attiecīgās cenas tajā pašā periodā būtiski neatšķīrās no Savienības ražotāju cenām. Balstoties uz šiem apsvērumiem, uzskata, ka no trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Turciju, importētie ražojumi neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(139)

Dažas personas apgalvoja, ka Ķīnas ražojumu importu absorbēja patēriņa pieaugums Eiropas Savienībā 2007. gadā un ka patēriņa samazināšanās 2008. gadā sakrita ar ekonomikas lejupslīdi un līdztekus tam novērojamo automobiļu pārdošanas apjomu samazināšanos. Saskaņā ar šo argumentu minētie faktori bija Savienības ražošanas nozares vājo rezultātu galvenie cēloņi.

(140)

Ekonomiskā krīze tiešām negatīvi ietekmēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē, jo samazinājās patēriņa līmenis un spiediena ietekmē kritās cenas. Laikā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš samazinājās par 14,5 %.

(141)

Alumīnija riteņu ražotāji sadarbojas ar automobiļu ražotājiem, kurus smagi skāra krīze. Turpmāk tabulā ir parādīta automobiļu ražošanas apjomu dinamika Eiropā attiecīgajā periodā. Tiesa gan – automobiļus ražo vai nu ar alumīnija vai tērauda riteņiem, un šo attiecību ir grūti noteikt. Tomēr nekas neliecina, ka attiecīgajā periodā tā būtu ievērojami mainījusies. Tāpēc nevar izslēgt, ka automobiļu ražošanas apjoma samazināšanās, kas laikā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam bija tiešām krasa, varētu ietekmēt alumīnija riteņu ražotāju pārdošanas apjomu. Turpmāk tabulā ir redzams, ka ražošanas apjoms laikā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam tiešām samazinājās par vairāk nekā 15 %.

(142)

Tomēr Savienības ražošanas nozares ekonomisko rādītāju analīze liecina, ka samazināšanās tendence sākās kādu laiku pirms ekonomiskās krīzes un sakrita ar laiku, kad no Ķīnas importētie ražojumi ienāca Savienības tirgū. Rentabilitātes rādītāji, piemēram, liecina, ka lejupslīde sākās laikā no 2006. līdz 2007. gadam (samazinājums par 2,5 procentu punktiem), turpinājās laikā no 2007. līdz 2008. gadam (samazinājums vēl par 2,2 procentu punktiem), sasniedzot krasu samazinājumu par 6,9 procentu punktiem laikā no 2008. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(143)

Turklāt, neskatoties uz patēriņa samazināšanos, no Ķīnas importēto ražojumu klātbūtne tirgū turpināja pieaugt, izmeklēšanas periodā sasniedzot 12,4 %. To apjomi un tirgus daļa stabili palielinājās, un to cenu dēļ ES ražošanas nozarei nemitīgi nācās pazemināt cenas. Varētu domāt, ka krīzei līdzīgi jāietekmē visi tirgus dalībnieki. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš, no Ķīnas importēto ražojumu cenas pieauga, kas esošajā situācijā ievērojami samazināja ES ražotāju cenas. Tāpēc ir pamats secināt – ja ekonomiskās krīzes nebūtu, no Ķīnas importēto ražojumu apjoms un tirgus daļa būtu palielinājusies vēl vairāk.

(144)

Tāpēc var pamatoti pieņemt, ka ekonomikas lejupslīde pat tad, ja tā veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, pati par sevi nav faktors, kas var izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Gluži pretēji – samazinoties patēriņam, no Ķīnas importēto ražojumu apjomam būtu jāsamazinās, kā tas notika ar ražojumiem, kurus importēja no citām trešām valstīm, un vēl lielākā mērā – ar ES ražošanas nozares pārdošanas apjomiem (kuri, jāatceras, samazinājās atbilstoši importa pieaugumam no Ķīnas).

(145)

Savienības ražotāju eksporta darbība visā attiecīgajā periodā saglabājās zema (mazāk nekā 2 % no izlasē iekļauto ES ražotāju pārdošanas kopapjoma). Tāpēc tā nevarēja negatīvi ietekmēt slikto stāvokli Savienības ražošanas nozarē un izjaukt cēloņsakarību.

(146)

To alumīnija riteņu ražotāju skaits (aptuveni 30), kuri darbojas ES tirgū, liecina, ka ES tirgū ir liela konkurence, kaut arī vienlaikus tajā ir augsta ražošanas koncentrācija, proti, 3 lielākie uzņēmumi veido 60 % no ražošanas kopapjoma, 2 citi – aptuveni 8 % un vēl 4 – aptuveni 4 %. Par ražošanas apjomu pieejamie dati liecina, ka pārējie ražotāji ir mazi vai vidēji uzņēmumi.

(147)

Jānorāda, ka vairāki mazie ražotāji slēdza ražotnes pirms 2008. gada, 2008. gadā un izmeklēšanas periodā. Tas var liecināt, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu veicināja konkurence starp Savienības ražotājiem un acīmredzamais aizvien notiekošais ražošanas koncentrācijas process. Tomēr izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka ietekme skārusi ne tikai mazos ražotājus. Notiekošās izmaiņas līdzīgi ietekmē gan lielākus, gan mazākus ražotājus. Tāpēc nevar secināt, ka konkurence starp Savienības ražotājiem ir ievērojami veicinājusi būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(148)

Tika apgalvots, ka pieprasījuma pēc alumīnija riteņiem samazināšanos var izraisīt izmaiņas patērētāju uzvedībā – tie ekonomiskās krīzes dēļ priekšroku dod lētākiem tērauda riteņiem. Tomēr netika iesniegti fakti, kas pamatotu šādu apgalvojumu. Šajā posmā un bez šo argumentu pamatojošas informācijas šādu dinamiku apstiprināt nevar.

(149)

Dažas personas apgalvoja, ka imports no Ķīna palielinājās, jo pieauga pieprasījums pēc konkrētiem vismodernākās tehnoloģijas ĶTR ražojuma riteņu veidiem (t. i., kaltiem vai zem spiediena izgatavotiem riteņiem), kurus ES (ievērojamos daudzumos) neražo. Tāpēc imports no ĶTR nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Izmeklēšanā tomēr noskaidrots, ka šis imports veidoja tikai ļoti nelielu daļu no kopējā ĶTR importa. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(150)

Jāatgādina, ka šajā gadījumā tika konstatēta ievērojama ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanās, tirgus daļas zudums, kā arī cenu nospiešana, kas izraisīja zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Tajā pašā laikā importa apjoms no ĶTR, kas lika Eiropas Savienības ražotājiem ievērojami pazemināt cenas, kā arī ĶTR tirgus daļa pieauga.

(151)

Komisija analizēja arī visus pārējos faktorus, kuri varētu būt sekmējuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Šajā ziņā tika konstatēts, ka situāciju, kurā radās kaitējums, zināmā mērā varēja ietekmēt ekonomiskā krīze, imports no Turcijas un konkurence starp Savienības ražotājiem, kā rezultātā notika ražošanas koncentrācija. Tomēr provizoriski jāsecina, ka šī ietekme nav tik liela, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto, iepriekš sīki aprakstīto kaitējumu.

(152)

Pamatojoties uz visu to zināmo faktoru iepriekš minēto analīzi, kas ietekmēja stāvokli Savienības ražošanas nozarē, provizoriski jāsecina, ka pastāv cēloņsakarība starp importu no ĶTR par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(153)

Šajā gadījumā tika konstatēts augsts Savienības ražotāju sadarbības līmenis un atbalsts (vairāk nekā 70 %). Tas nozīmē, ka pasākumu piemērošana acīmredzami atbilst ES ražotāju interesēm.

(154)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarei par dempinga cenām veiktā importa ietekmē tiek nodarīts būtisks kaitējums, kas, kā sīki izklāstīts 93. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, liek nozarei samazināt cenas.

(155)

Sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare iegūs no šiem pasākumiem, ar kuru palīdzību, iespējams, tiks novērsts imports par zemām dempinga cenām.

(156)

Ja pasākumus neieviesīs, gaidāms, ka alumīnija riteņu importa par dempinga cenām apjoma palielinājums – īpaši sekundārā tirgus segmentā – turpināsies vai pat pieaugs. Turklāt nevar izslēgt, ka pieaugošs cenu spiediens uz sekundāro tirgu un ražojumu izplatīšanās tajā vismaz netieši ietekmēs stāvokli oriģināliekārtu ražotāju segmentā. Šādā saistībā ir konstatēts, ka daži attiecīgās valsts ražotāji savus ražojumus par ļoti zemām cenām plāno vai jau ir sākuši pārdot sekundārā tirgus vidējo un augstāko cenu līmeņa segmentā un turpmāk – arī oriģināliekārtu ražotāju segmentā. Paredzams, ka šīs izmaiņas turpināsies un sāks apdraudēt arī to lielo Savienības ražotāju grupu, kura darbojas oriģināliekārtu ražotāju segmentā. Tā kā šo ražotāju finansiālais stāvoklis un rentabilitāte nav tik noturīga, lai izturētu turpmāku cenu spiedienu, ko izraisa imports par dempinga cenām, kas liek tiem ievērojami pazemināt cenas, ļoti iespējams, ka daudziem, ja ne visiem Savienības ražotājiem pakāpeniski būs jāpārtrauc darbība.

(157)

Veidojot izlasi (sk. 13. apsvērumu iepriekš), tika izraudzīti 5 savstarpēji nesaistīti importētāji un 2 importēto ražojumu lietotāji, pamatojoties uz to importa apjomu.

(158)

Nesaistīto importētāju sadarbība kopā veido mazāk nekā 10 % no kopējā ražojumu apjoma, ko importē no Ķīnas.

(159)

Izmeklēšana parādīja, ka lielākā daļa importētāju ir autopiederumu tirdzniecībā specializējušies tirgotāji. Tos var dalīt 2 kategorijās. Vienai kategorijai pieskaitāmi uzņēmumi, kas ĶTR ārpakalpojumu sniedzēju ražotos alumīnija riteņus ieved un pārdod tālāk ar savu zīmolu. Tomēr tie nav saistīti ar Ķīnas eksportētājiem. Šīs kategorijas importētāji parasti neveic nozīmīgas darbības “pievienotās vērtības” radīšanai Eiropas Savienībā (piemēram, projektēšanas, pētniecības un attīstības jomā), un dažreiz viņiem ir pat sava izplatīšanas ķēde ar attiecīgu darbinieku skaitu. Otrā kategorijā ietilpst importētāji/izplatītāji, proti, tirgotāji, kas vairāk orientēti uz apjomu un mazāk – uz zīmolu. Šiem importētājiem kopumā Savienībā ir zemākas strukturālās izmaksas, un tie veic mazāk darbību ar pievienoto vērtību.

(160)

Nesaistīto importētāju zemais sadarbības līmenis liek domāt, ka pasākumu piemērošana to darbību būtiski neietekmēs. Attiecībā uz importētājiem/izplatītājiem, kuri sadarbojās, tika konstatēts, ka no Ķīnas importēto alumīnija riteņu tālākpārdošanas apjomi veido 1–6 % no to kopējā apgrozījuma. Situācija ar ārpakalpojumus izmantojošajiem uzņēmumiem ir sarežģītāka, jo to uzņēmējdarbību dažreiz pilnībā veido Ķīnā ražoto alumīnija riteņu tālākpārdošana. Ja piemērotu pasākumus, tie noteikti ietekmētu viņu darbību, pat ja šajā posmā ir grūti precīzi novērtēt ietekmes apmēru. Šo jautājumu pētīs papildus.

(161)

Lietotājiem paredzētās anketas tika nosūtītas aptuveni 20 identificētiem lietotājiem. Izmeklēšanā sadarbojās 13 automobiļu ražotāji. Sadarbojās arī divas apvienības, kuras pārstāvēja “oriģināliekārtu ražotāju un sekundārā tirgus segmenta” alumīnija riteņu lietotājus un importētājus.

(162)

Pamatojoties uz Eurostat datiem, lietotāji, kuri sadarbojās, importēja 19 % no tā ražojumu kopapjoma, ko importē no ĶTR. Pēc Eurostat datiem nevar precīzi noteikt, vai importētie apjomi tika pārdoti oriģināliekārtu ražotāju vai sekundārā tirgus segmentā. Kā minēts iepriekš 133. apsvērumā, oriģināliekārtu ražotāju un sekundārā tirgus segmentu nodalīšana tomēr ir iespējama, un tā liecina, ka oriģināliekārtu ražotāju segmentā pārdod 20–30 % no kopējā ĶTR importa apjoma. Tāpēc ir pamats domāt, ka oriģināliekārtu ražotājiem bija ļoti augsts sadarbības līmenis.

(163)

Kopumā automobiļu ražotāji, šķiet, ne pilnīgi paļaujas uz piegādi no Ķīnas. Individuāli vērtējot, katrs atsevišķais ražotājs, kurš sadarbojās, strādā pēc sava uzņēmējdarbības modeļa. Daži no tiem vispār neimportē no Ķīnas, citi importē mazāk nekā 5 %, bet vēl citi importē līdz 30 % no nepieciešamās produkcijas.

(164)

Gan lietotāji importētāji, gan tie, kuri neimportē, iebilst pret pasākumiem. Viens no to galvenajiem argumentiem – automobiļu ražotāji ir ieinteresēti saglabāt dažādus piegādes avotus un gūt labumu no konkurences riteņu tirgū. Pasākumi padarītu tos pārmērīgi atkarīgus no ierobežota Eiropas ražotāju skaita. Tomēr šis arguments pats par sevi nav izšķirošs ievērojamā importa apjoma no citām trešām valstīm dēļ.

(165)

Alumīnija riteņi veido aptuveni 1 % no automobiļa cenas. Līdz ar to 20 % maksājuma noteikšana par alumīnija riteņiem paaugstinātu izmaksas par 0,2 %. Tiem automobiļu ražotājiem, kuri no Ķīnas importē ne vairāk kā 5 % no izmantotajiem alumīnija riteņiem, kopējais izmaksu palielinājums uz automobiļu ražošanas kopapjomu būtu 5 % no 0,2 %, t. i., 0,01 %. Bet pat tiem automobiļu ražotājiem, kuri no Ķīnas importē līdz pat 30 % no izmantotajiem alumīnija riteņiem, kopējais izmaksu palielinājums būtu 30 % no 0,2 %, t. i., 0,06%. Tāpēc pasākumiem būtu ļoti ierobežota ietekme uz izmaksām. Turklāt, šķiet, nereti alumīnija riteņi, kurus automobiļu ražotāji importē par vienu cenu (pieņemsim, EUR 50), galalietotājam tiek pārdoti par trīs līdz četras reizes lielāku cenu (t. i., EUR 200).

(166)

Kā paskaidrots iepriekš, oriģināliekārtu ražotāju segmentā izmantotos alumīnija riteņus parasti izstrādā 2 gadus pirms jauna automobiļa modeļa izlaides. Piegādātāja maiņai vienmēr ir vajadzīgs laiks (vismaz 6 mēneši), kas var radīt arī tehnoloģiskā aprīkojuma papildu izmaksas. Tomēr izmeklēšana liecina, ka lielākā daļa automobiļu ražotāju vienmēr izmanto dažādus piegādes avotus, t. i., konkrētu alumīnija riteni tiem ražo divi (vai vairāki) ražotāji. Lai piegādes būtu drošas, vairāku piegādātāju principu attiecina arī uz modeļiem, kurus piegādā no Ķīnas. Tāpēc lēmumā par riteņu piegādi no ĶTR piegādātāja maiņas risks jau ir iekļauts. Turklāt izmeklēšanas gaitā iegūtie līgumi liecina, ka parasti automobiļu ražotāji var izbeigt līguma darbību jebkurā laikā bez sankcijām.

(167)

Dažas puses apgalvoja, ka maksājumu piemērošana ĶTR izcelsmes alumīnija riteņiem radītu priekšrocības Dienvidkorejas automobiļu ražotājiem – papildus 0 % nodoklim automobiļiem saskaņā ar Brīvās tirdzniecības līgumu (BTL), kas drīz stāsies spēkā. Saskaņā ar šo argumentu Dienvidkorejas automobiļu ražotājiem vēl aizvien būtu pieejami Ķīnas alumīnija riteņi par zemu cenu un viņi varētu pat pieprasīt nodokļa atmaksu par automobiļiem, kas eksportēti uz ES (samaksāto importa nodokli par dažām automobiļu detaļām var atgūt, automobili eksportējot). Antidempinga pasākuma piemērošana Ķīnai Eiropas automobiļu ražotājiem radītu neizdevīgus konkurences apstākļus to Dienvidkorejā ražoto automobiļu dēļ, kurus ievedīs Eiropas Savienībā ar 0 % nodokļa likmi.

(168)

Šādā saistībā jānorāda, ka Dienvidkorejas izcelsmes automobiļu tirgus daļa ES automobiļu tirgū patlaban ir tikai 3 %. Lai gan grūti paredzēt Korejas automobiļu importa turpmāko attīstību, ņemot vērā pasākumu ļoti ierobežoto tiešo ietekmi uz ES automobiļu ražotāju izmaksām, šobrīd nevar secināt, ka antidempinga pasākuma piemērošana no Ķīnas importētajiem alumīnija riteņiem šajā ziņā būs nozīmīga.

(169)

Nekādi argumenti nav pausti par pasākumu ietekmi uz galapatērētājiem. Šis fakts, kā arī izmeklēšanā konstatētā zemā ietekme uz automobiļu ražotāju izmaksām un cenu veidošanas stratēģiju liecina par nelielu varbūtību, ka ietekme uz patēriņa cenām var būt ievērojama.

(170)

Piegādātājiem nosūtīto anketu aizpildīja 5 uzņēmumi, kuri piegādā izejvielas/iekārtas alumīnija riteņu ražotājiem Savienībā. Tie piegādā alumīniju/primāros lietņus, krāsu/grunts krāsu vai zemspiediena iekārtas. Produkcijas pārdošana Savienības ražošanas nozarei veido tikai nelielu daļu no lietņu piegādātāju saimnieciskās darbības (mazāk par 6 % no to kopējā apgrozījuma), kas liecina, ka viņu interese par antidempinga pasākumu piemērošanu Ķīnā ražotajiem alumīnija riteņiem ir visai mērena. Pārējo piegādātāju (kuri pārdod iekārtas vai krāsu, vai zemspiediena iekārtas) pārdošanas apjoms Savienības ražošanas nozarei ir 30–50 % no to kopējā apgrozījuma. Tā kā šie ir mazi un vidēji uzņēmumi, Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja ir ļoti svarīga to darbībai.

(171)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu pret pagaidu pasākumu piemērošanu ĶTR izcelsmes alumīnija riteņu importam.

(172)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu ĶTR importa dempinga turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(173)

Nosakot šo maksājumu līmeni, ņēma vērā konstatēto dempinga starpību un maksājuma apmēru, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(174)

Kā norādīts 20. apsvērumā, alumīnija riteņu tirgu veido divi samērā nodalīti tirgus segmenti. Izmeklēšanā tika arī noskaidrots, ka Eiropas Savienības ražotāji galvenokārt darbojas oriģināliekārtu ražotāju segmentā, kurā tie pārdod 85 % no Savienības ražošanas nozares produkcijas apjoma.

(175)

Tāpēc, nosakot pagaidu pasākumus, tika atzīts, ka jānovērtē kaitējuma apmērs, ņemot vērā konkrētā tirgus situāciju.

(176)

Oriģināliekārtu ražotāju segmentā alumīnija riteņu iepircēji (t. i., automobiļu ražotāji) parasti veic pasūtījumus konkursa procedūras rezultātā. Tāpēc vienu riteņa modeli, kas paredzēts uzstādīšanai uz viena un tā paša automobiļa modeļa, nereti var pasūtīt vairākiem ražotājiem – bieži vienlaikus Ķīnas un ES piegādātājam. Tika provizoriski uzskatīts, ka šī konkursa procedūra precīzi un ticami atspoguļo aptuveno cenu konkurenci starp Ķīnas un Savienības piegādātājiem, kad tie izmeklēšanas periodā pretendēja uz vienu pasūtījumu.

(177)

Tāpēc atzīts, ka pārdošanas cenu samazinājuma starpību var aprēķināt, pamatojoties uz cenām, kas norādītas konkursa procedūrā iesniegtajos ES ražotāju un Ķīnas eksportētāju datos.

(178)

Aprēķinot kaitējumu radošā dempinga seku novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare segtu ražošanas izmaksas un gūtu saprātīgu peļņu. Attiecībā uz ražošanas izmaksām korekciju veica Eiropas Savienības ražošanas nozares faktiski radītajai zaudējumu summai izmeklēšanas periodā (– 5,4 %). Turklāt tika arī atzīts, ka saprātīga peļņa pirms nodokļu samaksas, kuru šāda nozare, pārdodot līdzīga veida ražojumu Eiropas Savienībā, var iegūt parastas konkurences apstākļos, t. i., bez importa dempinga, jānovērtē pēc 2006. gadā panāktās rentabilitātes, proti, + 3,2 %. Patiesi 2006. gadā importa apjoms no Ķīnas bija diezgan neliels. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, tika aprēķināta līdzīgā ražojuma cena, kas nerada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(179)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, cenu samazinājuma starpība ir 20,6 %.

(180)

Šo rezultātu apstiprināja arī papildu aprēķins, kuru veica, salīdzinot vairākus izmeklēšanas gaitā automobiļu ražotāju iesniegtus konkursa procedūru līgumus. Tika konstatēts, ka gadījumos, kad automobiļu ražotājs vienu alumīnija riteņa modeli pasūtīja gan Ķīnas, gan Savienības ražotājam, pārdošanas cenas samazinājuma starpība, ņemot vērā 193. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos paskaidrotās korekcijas, bija līdzīga iepriekš noteiktajai.

(181)

Jānorāda, ka šī cenas samazinājuma starpība ir mazāka par dempinga starpībām, kas noteiktas 76. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, tāpēc saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu tā izmantojama par pamatu maksājuma līmeņa noteikšanai.

(182)

Ņemot vērā šajā gadījumā kaitējuma novēršanas pakāpes noteikšanai piemēroto metodiku, uzskatāms, ka antidempinga maksājumu likmju noteikšana katram piegādātājam atsevišķi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punkta otro teikumu ir neracionāla. Jo īpaši to nosaka drošu datu trūkums analīzes veikšanai par katru atsevišķu uzņēmumu. Tāpēc provizoriski ir nolemts noteikt valsts mēroga antidempinga maksājumu pārdošanas cenu samazinājuma starpības – 20,6 % apmērā visam no Ķīnas veiktajam importam.

(183)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka ĶTR izcelsmes importam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu jānosaka pagaidu antidempinga maksājums. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatētās kaitējuma starpības līmenī.

(184)

Tāpēc ierosinātā antidempinga maksājuma likme ir 20,6 %.

(185)

Iepriekš minētie provizoriskie konstatējumi tiks paziņoti visām ieinteresētajām personām, un tās aicinās rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To izteiktās piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie konstatējumi par antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,