EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009R1222

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 ( 2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 342, 22.12.2009, p. 46–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 12 Volume 003 P. 109 - 121

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 26/07/2019

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1222/oj

22.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/46


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1222/2009

(2009. gada 25. novembris)

par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisijas paziņojumā “Zaļāks transports” (2008. gada 8. jūlijs) uzsvērts, ka svarīgs problēmjautājums Kopienai ir ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana, ņemot vērā klimata pārmaiņas un nepieciešamību nodrošināt Eiropas konkurētspēju.

(2)

Komisijas paziņojumā “Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana” (2006. gada 19. oktobris) ir uzsvērta iespēja līdz 2020. gadam kopējo energoresursu patēriņu samazināt par 20 %, izmantojot virkni mērķtiecīgu pasākumu, tostarp riepu marķēšanu.

(3)

Komisijas paziņojumā “Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai” (2007. gada 7. februāris) ir uzsvērta iespēja samazināt CO2 emisijas, paredzot papildu pasākumus automobiļu sastāvdaļām, kuras vislielākā mērā ietekmē degvielas patēriņu, piemēram, riepas.

(4)

Riepas, galvenokārt to rites pretestības dēļ, veido 20 līdz 30 % no transportlīdzekļa kopējā degvielas patēriņa. Tādēļ riepu rites pretestības samazināšana var sniegt būtisku ieguldījumu autotransporta energoefektivitātē un attiecīgi arī emisiju samazināšanā.

(5)

Riepas raksturo vairāki savstarpēji saistīti parametri. Uzlabojot vienu parametru, piemēram, rites pretestību, var negatīvi ietekmēt citus parametrus, piemēram, saķeri ar slapju ceļu, savukārt, uzlabojot saķeri ar slapju ceļu, var palielināt ārējo rites troksni. Riepu ražotāji būtu jāmudina uzlabot visus parametrus, nosakot augstākus standartus nekā tie, kuri jau ir sasniegti.

(6)

Degvielu taupošas riepas ir rentablas, jo degvielas ietaupījums vairāk nekā kompensē riepu augstāku iegādes cenu, ko izraisa ražošanas izmaksu pieaugums.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (3) noteiktas minimālās prasības riepu rites pretestībai. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu rites pretestības radītos enerģijas zudumus samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka minētās minimālās prasības. Tādēļ, lai samazinātu autotransporta ietekmi uz vidi, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi rosināt galalietotājus iegādāties degvielu taupošākas riepas, nodrošinot saskaņotu informāciju par minēto parametru.

(8)

Satiksmes troksnis rada ievērojamu apgrūtinājumu un nelabvēlīgi ietekmē veselību. Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas minimālās prasības riepu ārējam rites troksnim. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu ārējo rites troksni samazināt lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības. Tādēļ, lai samazinātu satiksmes radīto troksni, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi mudināt galalietotājus iegādāties riepas ar mazu ārējo rites troksni, nodrošinot saskaņotu informāciju par minēto parametru.

(9)

Saskaņotas informācijas sniegšana par ārējo rites troksni arī atvieglotu pret satiksmes troksni vērstu pasākumu īstenošanu un palīdzētu uzlabot informētību par riepu ietekmi satiksmes trokšņa radīšanā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (4).

(10)

Regulā (EK) Nr. 661/2009 noteiktas minimālās prasības riepu saķerei ar slapju ceļu. Tehnoloģiskā attīstība paver iespēju riepu saķeri ar slapju ceļu uzlabot lielākā mērā, nekā to nosaka šīs minimālās prasības, un tādējādi saīsināt bremzēšanas ceļu uz slapjas virsmas. Tādēļ, lai paaugstinātu satiksmes drošību, ir lietderīgi izstrādāt noteikumus ar mērķi mudināt galalietotājus pirkt tādas riepas, kam ir laba saķere ar slapju ceļu, nodrošinot saskaņotu informāciju par šo parametru.

(11)

Par saķeri ar slapju ceļu sniegtā informācija var neatspoguļot īpaši sniega un ledus apstākļiem paredzētu riepu sākotnējo veiktspēju. Ņemot vērā, ka vēl nav pieejamas saskaņotas testēšanas metodes attiecībā uz šādām riepām, ir lietderīgi paredzēt iespēju vēlākā posmā pielāgot to saķeres klasifikāciju.

(12)

Standarta marķējuma veidā sniegtā informācija par riepu parametriem, domājams, ietekmēs galalietotāju lēmumu riepu izvēlē par labu drošākām, klusākām un degvielu taupošākām riepām. Savukārt šādi lēmumi, domājams, rosinās riepu ražotājus uzlabot tos riepu parametrus, kas padarītu iespējamu ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu.

(13)

Atšķirīgi riepu marķēšanas noteikumi dalībvalstīs radītu šķēršļus Kopienas iekšējai tirdzniecībai un palielinātu administratīvo slogu un testēšanas izmaksas riepu ražotājiem.

(14)

Rezerves riepu tirdzniecība veido 78 % no visa riepu tirgus. Tādēļ ir lietderīgi informēt galalietotājus par rezerves riepu, kā arī jaunu automobiļu komplektācijā ietvertu riepu parametriem.

(15)

Vajadzība pēc plašākas informācijas par riepu degvielas patēriņa efektivitāti un citiem parametriem ir būtiska patērētājiem, kā arī autoparku vadītājiem un transporta uzņēmumiem, kam nav viegli salīdzināt dažādo zīmolu riepu parametrus, jo nav marķējuma un saskaņotas testēšanas sistēmas. Tādēļ C1, C2 un C3 klases riepas ir lietderīgi ietvert regulas darbības jomā.

(16)

Energoefektivitātes marķējums, kas preces klasificē atbilstīgi A–G skalai un ko attiecina uz sadzīves tehniku saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/75/EEK (1992. gada 22. septembris) par sadzīves tehnikas enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (5), patērētājiem ir labi pazīstams un ir pierādījis savu lietderību energoefektīvākas sadzīves tehnikas popularizēšanā. Tas pats dizains būtu jāizmanto riepu degvielas patēriņa efektivitātes marķējumam.

(17)

Uz riepām izvietotam marķējumam tirdzniecības vietā, kā arī tehniskos reklāmas materiālos būtu jānodrošina tas, ka pirkuma lēmuma pieņemšanas brīdī un vietā izplatītāji un arī iespējamie galalietotāji saņem saskaņotu informāciju par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni.

(18)

Daži galalietotāji riepas izvēlas pirms ierašanās tirdzniecības vietā vai arī tās iegādājas, pasūtot pa pastu. Lai nodrošinātu to, ka arī šie galalietotāji var pieņemt apzinātu lēmumu, kura pamatā ir saskaņota informācija par riepu degvielas patēriņa efektivitāti, saķeri ar slapju ceļu un ārējo rites troksni, marķējums būtu jāattēlo visu veidu tehniskos reklāmas materiālos, tostarp tādos materiālos, kurus publicē internetā. Tehniskie reklāmas materiāli neietver reklāmas uz reklāmas stendiem, laikrakstos, žurnālos, radiopārraidēs, televīzijā un līdzīgos tiešsaistes formātos.

(19)

Potenciālajiem galalietotājiem būtu jāsniedz informācija, kurā izskaidroti visi marķējuma elementi un to atbilstība. Informācija būtu jāsniedz tehniskos reklāmas materiālos, piemēram, piegādātāju tīmekļa vietnēs.

(20)

Informācija būtu jāsniedz atbilstīgi saskaņotām testēšanas metodēm, kam vajadzētu būt uzticamām, precīzām un reproducējamām, lai galalietotāji varētu salīdzināt dažādas riepas un lai varētu samazināt testēšanas izmaksas ražotājiem.

(21)

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinātu autotransporta drošību, dalībvalstis var izveidot rosinošus pasākumus, kas veicina degvielu taupošu un drošāku riepu ar zemu trokšņa līmeni izmantošanu. Ir lietderīgi noteikt minimālās riepu klases attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un saķeri ar slapju ceļu, par kurām zemākas klases riepām šādus veicinošus pasākumus nevar piemērot, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības. Viens no šādiem veicinošiem pasākumiem var būt valsts atbalsts. Šī regula nedrīkstētu skart jebkādu turpmāku valsts atbalsta procedūru iznākumu, kas attiecībā uz šādiem stimuliem var tikt īstenotas saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu, un tai nebūtu jāattiecas uz nodokļu režīmu un fiskāliem jautājumiem.

(22)

Lai sasniegtu šo marķēšanas noteikumu mērķus un Kopienā visiem nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus, ļoti svarīgi ir, lai piegādātāji un izplatītāji ievērotu šos noteikumus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpārrauga šo noteikumu ievērošana, veicot tirgus uzraudzību un regulāras retrospektīvas pārbaudes, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (6).

(23)

Dalībvalstīm, īstenojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, būtu jācenšas atturēties no īstenošanas pasākumiem, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem uzliktu nepamatotus, birokrātiskus un apgrūtinošus pienākumus.

(24)

Riepu piegādātāji un izplatītāji būtu jāmudina ievērot šīs regulas noteikumus pirms 2012. gada, lai paātrinātu marķējuma atpazīstamību un tā priekšrocību īstenošanu.

(25)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(26)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro ieviest prasības saistībā ar C2 un C3 klases riepu klasifikāciju saķerei ar slapju ceļu, lai pielāgotu saķeres klasifikāciju īpaši sniega un ledus apstākļiem paredzētām riepām un pielāgotu pielikumus, tostarp testēšanas metodes un saistītās pielaides, tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(27)

Būtu jāveic šīs regulas pārskats, lai noteiktu galalietotāju izpratni par marķējumu un šīs regulas iespējas panākt pārmaiņas tirgū,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un priekšmets

1.   Šīs regulas mērķis ir palielināt autotransporta drošību, kā arī ekonomisko un vides efektivitāti, veicinot degvielu taupošu un drošu riepu ar zemu trokšņa līmeni izmantošanu.

2.   Ar šo regulu izveido sistēmu saskaņotas informācijas sniegšanai par riepu parametriem, tam izmantojot marķējumu, kas ļauj galalietotājiem pieņemt uz informāciju pamatotu lēmumu, iegādājoties riepas.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro C1, C2 un C3 klases riepām.

2.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atjaunotām riepām;

b)

profesionālām riepām apvidus transportlīdzekļiem;

c)

riepām, kuras konstruētas tā, lai tās uzstādītu tikai tiem transportlīdzekļiem, kas pirmoreiz reģistrēti pirms 1990. gada 1. oktobra;

d)

T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepām;

e)

riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h;

f)

riepām, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm vai ir 635 mm vai lielāks;

g)

riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm, lai uzlabotu ekspluatācijas parametrus (piemēram, riepām ar radzēm);

h)

riepām, kuras konstruētas tā, lai tās uzstādītu tikai tiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi autosacīkstēm.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“C1, C2 un C3 klases riepas” ir riepu klases, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 661/2009 8. pantā;

2)

“T tipa pagaidu lietošanas rezerves riepa” ir pagaidu lietošanas rezerves riepa, kas konstruēta izmantošanai ar spiedienu, kas ir augstāks par standarta un pastiprinātajām riepām noteikto spiedienu;

3)

“tirdzniecības vieta” ir vieta, kur riepas ir izliktas apskatei vai tiek glabātas un piedāvātas tirdzniecībā galalietotājiem, tostarp automobiļu izstāžu zāles, ja tajās galalietotājiem tiek piedāvātas tirdzniecībā riepas, kas nav uzmontētas transportlīdzekļiem;

4)

“tehniski reklāmas materiāli” ir tehniskas rokasgrāmatas, brošūras, informatīvas lapas un katalogi (drukātā, elektroniskā vai tiešsaistes formātā), kā arī tīmekļa vietnes, kuru mērķis ir riepu pārdošana galalietotājiem vai izplatītājiem un kuros raksturoti konkrēti riepas tehniskie parametri;

5)

“tehniskā dokumentācija” ir informācija par riepām, tostarp ziņas par riepu ražotāju un zīmolu, arī riepas tipa parametri vai riepu grupas parametri, kas noteikti, lai varētu norādīt degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un izmērīto ārējā rites trokšņa vērtību, kā arī testu ziņojumi un testēšanas precizitāte;

6)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai liek šo produktu izveidot vai ražot, vai laiž šo produktu tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi;

7)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un laiž kādas trešās valsts ražojumu Kopienas tirgū;

8)

“pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz noteiktiem uzdevumiem saistībā ar pēdējā pienākumiem saskaņā ar šo regulu;

9)

“piegādātājs” ir ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā, vai importētājs;

10)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, izņemot piegādātāju vai importētāju, kas riepu dara pieejamu tirgū;

11)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai par brīvu piegādāt produktu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū;

12)

“galalietotājs” ir patērētājs, kā arī autoparka vadītājs vai autotransporta uzņēmums, kas pērk vai plāno pirkt riepu;

13)

“būtisks parametrs” ir riepas parametrs, piemēram, rites pretestība, saķere ar slapju ceļu vai ārējais rites troksnis, kas lietošanas laikā ievērojami ietekmē vidi, satiksmes drošību vai veselību.

4. pants

Riepu piegādātāju pienākumi

1.   Piegādātāji nodrošina, ka C1 un C2 klases riepām, kuras piegādā izplatītājiem vai galalietotājiem, ir:

a)

uz riepas protektora piestiprināta marķējuma uzlīme, kurā norādīta degvielas patēriņa efektivitātes klase (atbilstīgi I pielikuma A daļas noteikumiem), ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (atbilstīgi I pielikuma C daļas noteikumiem) un vajadzības gadījumā norādīta arī saķeri ar slapju ceļu raksturojoša klase (atbilstīgi I pielikuma B daļas noteikumiem);

vai

b)

katram piegādātam viena vai vairāku veidu identisku riepu sūtījumam pievienots drukāts marķējums, kurā norādīta degvielas patēriņa efektivitātes klase (atbilstīgi I pielikuma A daļas noteikumiem), ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (atbilstīgi I pielikuma C daļas noteikumiem) un vajadzības gadījumā arī saķeri ar slapju ceļu raksturojoša klase (atbilstīgi I pielikuma B daļas noteikumiem).

2.   Šā panta 1. punktā minētās uzlīmes un marķējuma formāts atbilst II pielikumā iestrādātajiem noteikumiem.

3.   Piegādātāji tehniskajos reklāmas materiālos, tostarp savās tīmekļa vietnēs, degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa klasi un izmērīto vērtību un, ja nepieciešams, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi C1, C2 un C3 klases riepām saskaņā ar I pielikuma noteikumiem norāda III pielikumā noteiktajā kārtībā.

4.   Piegādātāji tehnisko dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu dalībvalstu iestādēm periodā, kas beidzas piecus gadus pēc datuma, kad attiecīgā riepu tipa pēdējā riepa ir tikusi darīta pieejama tirgū. Tehniskā dokumentācija ir pietiekami sīki izstrādāta, lai iestādes varētu pārbaudīt marķējumā sniegto ziņu – degvielas patēriņa efektivitātes, saķeres ar slapju ceļu un ārējā rites trokšņa – precizitāti.

5. pants

Riepu izplatītāju pienākumi

1.   Izplatītāji nodrošina, ka:

a)

tirdzniecības vietā riepām labi redzamā vietā ir piestiprinātas uzlīmes, kuras piegādātāji ir sagatavojuši saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

vai

b)

pirms riepu pārdošanas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais marķējums ir redzams galalietotājam un ir uzskatāmi novietots riepas tiešā tuvumā tirdzniecības vietā.

2.   Ja tirdzniecībā piedāvātās riepas nav redzamas galalietotājam, izplatītājs galalietotāju nodrošina ar ziņām par attiecīgo riepu degvielas patēriņa efektivitātes klasi, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi un ārējā rites trokšņa klasi un izmērīto vērtību.

3.   C1, C2 un C3 klases riepām izplatītāji norāda degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa izmērīto vērtību un, ja nepieciešams, saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi, kā paredzēts I pielikumā, uz vai līdz ar rēķiniem, ko galalietotājiem izsniedz, kad tie iegādājas riepas.

6. pants

Transportlīdzekļu piegādātāju un transportlīdzekļu izplatītāju pienākumi

Ja galalietotājiem tirdzniecības vietā ir piedāvāta iespēja no vairākiem riepu veidiem izvēlēties riepu veidu, ko uzstādīt jaunam automobilim, kuru tie iecerējuši iegādāties, tad transportlīdzekļa piegādātāji un izplatītāji pirms pārdošanas sniedz galalietotājiem informāciju par katra piedāvātā riepu veida degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa klasi un izmērīto vērtību un attiecībā uz C1 klases riepām, kā arī vajadzības gadījumā C2 un C3 klases riepām – saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi saskaņā ar I pielikuma noteikumiem un III pielikumā noteiktajā kārtībā. Minētās ziņas iekļauj vismaz tehniskajos reklāmas materiālos.

7. pants

Saskaņotas testēšanas metodes

Informācija, kas saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu jāsniedz par riepu degvielas patēriņa efektivitātes klasi, ārējā rites trokšņa klasi un izmērīto vērtību un saķeri ar slapju ceļu raksturojošo klasi, iegūst, izmantojot I pielikumā norādītās saskaņotās testēšanas metodes.

8. pants

Verifikācijas procedūra

Dalībvalstis saskaņā ar IV pielikumā noteikto procedūru novērtē atbilstību deklarētajām degvielas patēriņa efektivitātes klasēm un saķeri ar slapju ceļu raksturojošām klasēm I pielikuma A un B daļas nozīmē, kā arī atbilstību deklarētajai ārējā rites trokšņa klasei un izmērītajai vērtībai I pielikuma C daļas nozīmē.

9. pants

Iekšējais tirgus

1.   Ja šīs regulas prasības ir izpildītas, dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz ražojuma raksturojošo informāciju, aizliegt vai ierobežot to, ka 2. pantā minētās riepas dara pieejamas tirgū.

2.   Dalībvalstis uzskata, ka marķējums un informācija par ražojumu atbilst šai regulai, ja vien dalībvalstu rīcībā nav pretēju pierādījumu. Deklarēto vērtību un klases precizitātes izvērtēšanas vajadzībām tās var pieprasīt saskaņā ar 4. panta 4. punktu, lai piegādātāji iesniedz tehnisko dokumentāciju.

10. pants

Stimuli

Dalībvalstis nenosaka stimulējošus pasākumus attiecībā uz riepām, kuru klase ir zemāka par C klasi, attiecībā gan uz degvielas patēriņa efektivitāti, gan uz saķeri ar slapju ceļu attiecīgi I pielikuma A un B daļas nozīmē. Šajā regulā nodokļu un fiskāli pasākumi nav stimulējoši pasākumi.

11. pants

Grozījumi un pielāgošana tehnikas attīstībai

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:

a)

informācijas prasību noteikšana attiecībā uz saķeri ar slapju ceļu raksturojošu klasifikāciju C2 un C3 klases riepām – ar nosacījumu, ka ir pieejamas piemērotas saskaņotas testēšanas metodes;

b)

attiecīgā gadījumā saķeres klasifikācijas pielāgošana tādu riepu tehniskajām īpatnībām, kas galvenokārt paredzētas, lai ledus un/vai sniega apstākļos sniegtu labākus rezultātus nekā parastās riepas attiecībā uz to spēju uzsākt, nodrošināt vai apturēt transportlīdzekļa kustību;

c)

šīs direktīvas I līdz IV pielikuma pielāgošana tehnikas attīstībai.

12. pants

Izpilde

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 dalībvalstis nodrošina, ka par tirgus uzraudzību atbildīgās iestādes pārbauda atbilstību šīs regulas 4., 5. un 6. pantam.

13. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

14. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija izvērtē vajadzību pārskatīt šo regulu, inter alia ņemot vērā:

a)

marķējuma efektivitāti, ņemot vērā galalietotāju informētību, jo īpaši – vai 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi šīs regulas mērķu sasniegšanā ir tikpat efektīvi kā 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumi;

b)

vai marķēšanas programma būtu jāpaplašina, iekļaujot atjaunotās riepas;

c)

vai būtu jāievieš jauni riepu parametri, piemēram, nobraukums;

d)

ziņas par riepu parametriem, ko transportlīdzekļu piegādātāji un izplatītāji snieguši galalietotājiem.

2.   Komisija šā novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2016. gada 1. martā un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus.

15. pants

Pārejas noteikums

Šīs regulas 4. un 5. pantu nepiemēro riepām, kas ražotas pirms 2012. gada 1. jūlija.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2012. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2009. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Å. TORSTENSSON


(1)  OV C 228, 22.9.2009., 81. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 20. novembra Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. novembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.

(5)  OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp.

(6)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.


I PIELIKUMS

RIEPU PARAMETRU KLASIFIKĀCIJA

A daļa. Degvielas patēriņa efektivitātes klases

Degvielas patēriņa efektivitātes klase ir jānosaka, par pamatu izmantojot rites pretestības koeficientu (RRC) atbilstīgi tekstā iekļautajai skalai no A līdz G, un jāizmēra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 117 un to turpmākiem grozījumiem.

Ja riepu tipu apstiprina vairākās riepu klasēs (piemēram, C1 un C2), šā riepu tipa degvielas patēriņa efektivitātes klases noteikšanai būtu jāizmanto tā klasifikācijas skala, kas attiecas uz augstāko riepu klasi (piemēram, C2, nevis C1).

C1 klases riepas

C2 klases riepas

C3 klases riepas

RRC kg/t

Degvielas patēriņa efektivitātes klase

RRC kg/t

Degvielas patēriņa efektivitātes klase

RRC kg/t

Degvielas patēriņa efektivitātes klase

RRC ≤ 6,5

A

RRC ≤ 5,5

A

RRC ≤ 4,0

A

6,6 ≤ RRC ≤ 7,7

B

5,6 ≤ RRC ≤ 6,7

B

4,1 ≤ RRC ≤ 5,0

B

7,8 ≤ RRC ≤ 9,0

C

6,8 ≤ RRC ≤ 8,0

C

5,1 ≤ RRC ≤ 6,0

C

D

D

6,1 ≤ RRC ≤ 7,0

D

9,1 ≤ RRC ≤ 10,5

E

8,1 ≤ RRC ≤ 9,2

E

7,1 ≤ RRC ≤ 8,0

E

10,6 ≤ RRC ≤ 12,0

F

9,3 ≤ RRC ≤ 10,5

F

RRC ≥ 8,1

F

RRC ≥ 12,1

G

RRC ≥ 10,6

G

G

B daļa. Saķeri ar slapju ceļu raksturojošās klases

C1 klases riepām saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase ir jānosaka, par pamatu izmantojot saķeri ar slapju ceļu raksturojošo indeksu (G) atbilstīgi pielikumā iekļautajai skalai no A līdz G, un tās ir jāmēra saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 117 un to turpmākiem grozījumiem.

G

Saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase

1,55 ≤ G

A

1,40 ≤ G ≤ 1,54

B

1,25 ≤ G ≤ 1,39

C

D

1,10 ≤ G ≤ 1,24

E

G ≤ 1,09

F

G

C daļa. Ārējā rites trokšņa klases un izmērītā vērtība

Ārējā rites trokšņa izmērītā vērtība (N) jānorāda decibelos un jāaprēķina saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumiem Nr. 117 un to turpmākiem grozījumiem.

Ārējā rites trokšņa klase jānosaka, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 661/2009 II pielikuma C daļā noteiktajām robežvērtībām (LV), šādi.

N izteikts dB

Ārējā rites trokšņa klase

N ≤ LV – 3

Image

LV-3 < N ≤ LV

Image

N > LV

Image


II PIELIKUMS

MARĶĒJUMA FORMĀTS

1.   Marķējuma dizains

1.1.   Šīs regulas 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā minētajam marķējumam ir jāatbilst šajā attēlā aplūkojamam paraugam:

Image

1.2.   Marķējuma raksturlielumi:

Image

1.3.   Marķējumam ir jābūt vismaz 75 mm platam un 110 mm augstam. Ja marķējumu drukā lielākā formātā, tā saturs jāattēlo, saglabājot iepriekš norādīto elementu proporcijas.

Marķējumam ir jāatbilst šādām prasībām:

a)

krāsas ir CMYK sistēmas krāsas – ciānkrāsa, fuksīns, dzeltenā un melnā krāsa –, un tās norāda atbilstīgi šim piemēram: 00-70-X-00 (0 % ciānkrāsas, 70 % fuksīna, 100 % dzeltenās krāsas, 0 % melnās krāsas);

b)

šeit turpmāk norādītie numuri skaidro 1.2. punktā redzamā attēla elementus:

Image

Degvielas patēriņa efektivitāte

Paraugā attēlotā piktogramma: platums –19,5 mm; augstums –18,5 mm. Piktogrammas ietvars: 3,5 pt, ietvara platums – 26 mm; augstums – 23 mm. Klases ietvars: biezums – 1 pt. Ietvaru noslēdzošās daļas biezums –3,5 pt, ietvara platums – 36 mm. Krāsa – X-10-00-05.

Image

Saķere ar slapju ceļu

Paraugā attēlotā piktogramma: platums – 19 mm; augstums – 19 mm. Piktogrammas ietvars: biezums –3,5 pt, ietvara platums – 26 mm; augstums – 23 mm. Klases ietvars: biezums – 1 pt. Ietvaru noslēdzošās daļas biezums –3,5 pt, ietvara platums – 26 mm. Krāsa – X-10-00-05.

Image

Ārējais rites troksnis

Paraugā attēlotā piktogramma: platums – 14 mm; augstums – 15 mm. Piktogrammas ietvars: biezums –3,5 pt, ietvara platums – 26 mm; augstums – 24 mm. Vērtības ietvars: biezums – 1 pt. Ietvaru noslēdzošās līnijas biezums –3,5 pt; augstums – 24 mm. Krāsa – X-10-00-05.

Image

Marķējuma robeža: biezums –1,5 pt; krāsa – X-10-00-05.

Image

“A” līdz “G” skala

Bultas: augstums –4,75 mm; atstarpe –0,75 mm; melnās līnijas biezums –0,5 pt; izmanto tālāk norādītās krāsas:

A: X-00-X-00,

B: 70-00-X-00,

C: 30-00-X-00,

D: 00-00-X-00,

E: 00-30-X-00,

F: 00-70-X-00,

G: 00-X-X-00.

Teksts: Helvetica Bold 12 pt, 100 % balts, melnā kontūra –0,5 pt.

Image

Klase

Bulta: platums – 16 mm; augstums – 10 mm; 100 % melns.

Teksts: Helvetica Bold 27 pt, 100 % balts.

Image

Līnijas skalā: biezums –0,5 pt; raustītās līnijas posms –5,5 mm; 100 % melns.

Image

Skalas teksts: Helvetica Bold 11 pt, 100 % melns.

Image

Ārējā rites trokšņa izmērītā vērtība

Bulta: platums –25,25 mm; augstums – 10 mm; 100 % melns.

Teksts: Helvetica Bold 20 pt, 100 % balts.

Vienības teksts: Helvetica Bold 13 pt, 100 % balts.

Image

ES logotips: platums – 9 mm, augstums – 6 mm.

Image

Norāde uz regulu: Helvetica Regular 7,5 pt; 100 % melns.

Norāde uz riepu klasi: Helvetica Bold 7,5 pt; 100 % melns.

Image

Ārējā rites trokšņa klase, kā norādīts I pielikuma C daļā: platums –8,25 mm; augstums –15,5 mm; 100 % melns;

c)

fonam ir jābūt baltam.

1.5.   Riepas klase (C1 vai C2) marķējumā ir jānorāda atbilstoši 1.2. punkta attēlā redzamajam paraugam.

2.   Uzlīme

2.1.   Šīs regulas 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā minētā uzlīme sastāv no divām daļām: i) marķējums, kas drukāts, ievērojot šā pielikuma 1. punktā dotās norādes par formātu; un ii) zīmola laukums, kas atbilst šā pielikuma 2. punkta 2. apakšpunktā dotajiem raksturlielumiem.

2.2.   Zīmola vieta: piegādātājiem uz marķējuma uzlīmes ir jānorāda uzņēmuma nosaukums vai preču zīme, ražojuma līnijas nosaukums, riepas izmēri, noslogojuma indekss, ātruma kategorija un citi tehniskie parametri – jebkādā krāsā, formātā un dizainā ar nosacījumu, ka tas nenovērš uzmanību no uzraksta uz marķējuma, kas definēts šā pielikuma 1. punktā, vai neaizsedz marķējuma tekstu. Kopējais uzlīmes laukums nepārsniedz 250 cm2, bet kopējais uzlīmes augstums nepārsniedz 220 mm.


III PIELIKUMS

Tehniskos reklāmas materiālos sniegta informācija

1.   Informācija par riepām ir jāsniedz šādā kārtībā:

i)

degvielas patēriņa efektivitātes klase (burts no A līdz G);

ii)

saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase (burts no A līdz G);

iii)

ārējā rites trokšņa klase un izmērītā vērtība (dB).

2.   Pielikuma 1. punktā minētajai informācijai ir jāatbilst šādām prasībām:

i)

tai ir jābūt viegli lasāmai;

ii)

tai ir jābūt viegli saprotamai;

iii)

ja riepu tips atkarībā no izmēriem vai citiem parametriem atbilst vairākām klasēm, norāda diapazonu, ko veido riepa ar vissliktākajiem parametriem un riepa ar vislabākajiem parametriem.

3.   Piegādātājiem to tīmekļa vietnēs ir jādara pieejama arī šāda informācija:

i)

saite uz attiecīgo Komisijas tīmekļa lappusi, kas veltīta šai regulai;

ii)

uz marķējuma uzdrukāto piktogrammu skaidrojums;

iii)

paziņojums, kurā uzsvērts, ka faktiskais degvielas ietaupījums un satiksmes drošība lielā mērā ir atkarīga no vadītāja rīcības, un jo īpaši šādiem faktoriem:

ekoloģisks braukšanas stils var būtiski samazināt degvielas patēriņu,

lai uzlabotu saķeri ar slapju ceļu un degvielas patēriņa efektivitāti, regulāri būtu jāpārbauda riepu spiediens,

vienmēr būtu strikti jāievēro apstāšanās ceļam vajadzīgā distance.


IV PIELIKUMS

Verifikācijas procedūra

Katram piegādātāja noteiktajam riepu tipam vai riepu grupai saskaņā ar vienu no šeit izklāstītajām procedūrām ir jānovērtē atbilstība deklarētajai degvielas patēriņa efektivitātei un saķeri ar slapju ceļu raksturojošajām klasēm, kā arī deklarētajai ārējā rites trokšņa klasei un izmērītajai vērtībai:

a)

i)

vispirms testē tikai vienu riepu. Ja izmērītā vērtība atbilst deklarētajai klasei vai ārējā rites trokšņa izmērītajai vērtībai, pārbaude ir izturēta;

un

ii)

ja izmērītā vērtība neatbilst deklarētajai klasei vai ārējā rites trokšņa izmērītajai vērtībai, testē vēl trīs riepas. Lai novērtētu atbilstību deklarētajai informācijai, izmanto šo četru testēto riepu mērījumu vidējo vērtību;

vai

b)

ja marķējumā norādītās klases vai vērtības ir noteiktas, pamatojoties uz riepu tipa apstiprināšanas testu rezultātiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvu 2001/43/EK, Regulu (EK) Nr. 661/2009 vai ANO/EEK Noteikumiem Nr. 117 un to turpmākiem grozījumiem, tad dalībvalstis var izmantot šādos tipa apstiprinājumos sniegtos datus par riepu ražošanas atbilstību.

Ražošanas atbilstības novērtējumā jāņem vērā ANO/EEK Noteikumu Nr. 117 un to turpmāko grozījumu 8. iedaļā minētās pielaides.


Top