(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 19. panta otrajā daļā paredzēto procedūru Īrijas iestādes 2008. gada 25. jūnijā paziņoja Komisijai par tiesību aktu projektu veselības jomā attiecībā uz mājputnu gaļas, cūkgaļas un aitas gaļas izcelsmes valsts obligāto marķēšanu.

(2)

Saskaņā ar minēto projektu visa mājputnu gaļa, cūkgaļa, aitas gaļa un pārtika, kura vismaz 70 % apmērā sastāv no šādas gaļas, ir jāmarķē īru un/vai angļu valodā, skaidri un salasāmi norādot tās izcelsmes valsti. Ar “izcelsmes” valsti apzīmē valsti, kurā dzīvnieks lielāko dzīves daļu audzēts, un, ja tā ir cita, tad valsti, kurā tas nokauts.

(3)

Ar Direktīvu 2000/13/EK ir saskaņoti noteikumi, kas regulē pārtikas produktu marķēšanu, pirmkārt, paredzot dažu valsts noteikumu saskaņošanu un, otrkārt, paredzot pasākumus attiecībā uz nesaskaņotiem valsts noteikumiem. Saskaņošanas apjoms ir noteikts 3. panta 1. punktā, kurā uzskaitītas visas norādes, kurām “saskaņā ar 4. līdz 17. pantu un ievērojot tur ietvertos izņēmumus” obligāti jābūt uz pārtikas produktu marķējuma. Turklāt 4. panta 2. punktā noteikts, ka īpašu pārtikas produktu gadījumā papildus 3. panta 1. punktā uzskaitītajām norādēm ar Kopienas noteikumiem vai, ja to nav, ar valsts noteikumiem jāparedz vēl citas norādes.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 18. panta 2. punktu drīkst pieņemt nesaskaņotus valsts noteikumus, ja tie ir attaisnoti ar kādu no minētajā punktā norādītajiem pasākumiem, tostarp ar viltojumu novēršanu un sabiedrības veselības aizsardzību, un ja tie nekavē Direktīvas 2000/13/EK definīciju un normu piemērošanu. Tāpēc, ja kādā dalībvalstī ir izstrādāts valsts noteikumu projekts marķēšanas jomā, ir jāpārbauda, vai tie saskan ar iepriekš minētajām prasībām un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 8) apakšpunktu izcelsmes vai pirmavota norāde ir obligāta tad, ja “bez šādas norādes var tikt ievērojami maldināts patērētājs attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmi vai pirmavotu”. Ja saskaņā ar citām norādēm uz konkrētā produkta etiķetes varētu uzskatīt, ka šādam produktam ir cita izcelsme, šis noteikums, nosakot pienākumu norādīt pārtikas produkta izcelsmi vai pirmavotu, nodrošina atbilstošu mehānismu patērētāju maldināšanas riska novēršanai.

(6)

Īrijas iestāžu sniegtais pamatojums attiecībā uz mājputnu gaļu, cūkgaļu un aitas gaļu neļauj secināt, ka Īrijas patērētāji parasti varētu kļūdaini uzskatīt, ka attiecīgo produktu izcelsme ir kādā noteiktā vietā.

(7)

Īrija nav sniegusi pierādījumus tam, ka tiesību aktu projekts ir vajadzīgs, lai sasniegtu kādu no iepriekšminētā 18. panta mērķiem, vai ka tādējādi radītais šķērslis ir proporcionāls. Tajā minēts tikai mērķis informēt patērētājus par attiecīgo produktu izcelsmi. Šāds pamatojums nav pietiekams, lai attaisnotu tiesību aktu projekta pieņemšanu.

(8)

Ievērojot minētos apsvērumus, Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu atbilstoši Direktīvas 2000/13/EK 19. panta trešajai daļai.

(9)

Tāpēc ir attiecīgi jāpieprasa, lai Īrijas iestādes nepieņemtu minēto tiesību aktu projektu.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,