EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008D0381

2008/381/EK: Padomes Lēmums ( 2008. gada 14. maijs ), ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu

OJ L 131, 21.5.2008, p. 7–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 19 Volume 009 P. 275 - 280

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/01/2014

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/381/oj

21.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/7


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 14. maijs),

ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu

(2008/381/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Komisija 2003. gadā sāka trīs gadus ilgu sagatavošanas darbību Eiropas migrācijas tīkla izveidei (“EMT”), lai Kopienai un tās dalībvalstīm sniegtu objektīvus, uzticamus un aktuālus datus par migrāciju.

(2)

Eiropadome Saloniku sanāksmē 2003. gada jūnijā, ņemot vērā migrācijas daudzdimensionālās parādības uzraudzības un analīzes nozīmi, secinājumos atbalstīja EMT izveidi un norādīja, ka izskatīs iespēju nākotnē izveidot pastāvīgu struktūru.

(3)

Eiropadome 2004. gada 4. novembrī pieņēma daudzgadu programmu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanai, kura pazīstama kā Hāgas programma un kurā izteikts aicinājums no 2004. gada 1. maija izstrādāt otro posmu kopējā politikā patvēruma, migrācijas, vīzu un robežu jomā, inter alia balstoties uz ciešāku praktisku sadarbību starp dalībvalstīm un labāku informācijas apmaiņu. Hāgas programmā atzīts, ka “Eiropas patvēruma un migrācijas politikas nepārtraukto attīstību vajadzētu balstīt uz kopīgu migrācijas analīzi visos aspektos. Veicināt apmaiņu ar visu attiecīgu notikumu migrācijas jomā saistīto atjaunināto informāciju un datu vākšanu un to efektīvu izmantošanu ir ļoti svarīgi.”

(4)

Lai apspriestos ar ieinteresētajām personām par EMT nākotni, Komisija 2005. gada 28. novembrī pieņēma “Zaļo grāmatu par Eiropas migrācijas tīkla nākotni”, kurā papildus novērtējumam par EMT darbību sagatavošanas posma pirmajos gados aplūkoti arī jautājumi par tīkla uzdevumu un turpmāku struktūru.

(5)

Publiskās apspriedes liecināja, ka vairums ieinteresēto personu atbalsta EMT darbību turpināšanu un nostiprināšanu, kā arī EMT sākotnējā uzdevuma saglabāšanu, proti, sniegt aktuālu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par migrācijas un patvēruma jautājumiem. Tāpat šķiet, ka vairums ieinteresēto personu atbalstīja EMT piesaistīšanu Komisijai.

(6)

EMT darbībai nevajadzētu pārklāties ar to pašreizējo Kopienas instrumentu vai struktūru darbību, kuru mērķis ir vākt informāciju migrācijas un patvēruma jomā un apmainīties ar to, kā arī tai vajadzētu radīt pievienoto vērtību salīdzinājumā ar tiem, īpaši ņemot vērā tīkla plašo uzdevumu loku, mērķtiecīgo pievēršanos analīzēm, kā arī saikni ar akadēmisko sabiedrību un rezultātu publisku pieejamību.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību (2) ir būtiska atsauces shēma Eiropas migrācijas tīkla darbībai. Uzmanība jāpievērš arī vērtīgajam darbam, ko veic Informācijas, apspriežu un informācijas par robežšķērsošanu un imigrāciju apmaiņas centrs (CIREFI), kā arī Padomes Lēmumam 2005/267/EK (2005. gada 16. marts), ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (3).

(8)

Lai sasniegtu mērķus, EMT jāsaņem atbalsts no valstu kontaktpunktiem, kas atrodas visās dalībvalstīs. Valstu kontaktpunktu darbība Kopienas līmenī jākoordinē Komisijai, kurai palīdz pakalpojumu sniedzējs, kam ir pietiekamas zināšanas, lai organizētu EMT ikdienas darbu, tostarp tā informācijas apmaiņas sistēmu.

(9)

Lai valstu kontaktpunktiem būtu vajadzīgās zināšanas, strādājot ar migrācijas un patvēruma lietām visos to daudzpusīgajos aspektos, tajos jābūt vismaz trim ekspertiem, kuri kopā vai atsevišķi ir kompetenti politikas veidošanas, tiesību, pētniecības un statistikas jomā. Šie eksperti var būt no dalībvalstu pārvaldes iestādēm vai jebkuras citas organizācijas. Katrā valsts kontaktpunktā jābūt kopīgām pietiekamām zināšanām informācijas tehnoloģijas jomā, sadarbības shēmu un tīklu izveidošanā ar citām valstu organizācijām un struktūrām un sadarbībai daudzvalodu vidē Eiropas mērogā.

(10)

Katram valsts kontaktpunktam jāizveido valsts migrācijas tīkls, kurā ir organizācijas un personas, kas aktīvi darbojas migrācijas un patvēruma jomā, tostarp, piemēram, universitātes, pētniecības organizācijas un pētnieki, valsts un nevalstiskās organizācijas, kā arī starptautiskās organizācijas, lai varētu uzklausīt visas ieinteresētās personas.

(11)

Vadības padomei jānodrošina EMT politiskā ievirze, cita starpā piedaloties EMT gada darbības programmas sagatavošanā un apstiprināšanā.

(12)

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku informācijas izplatīšanu, kas EMT sagatavota kā pētījumi un ziņojumi, tai jābūt pieejamai, izmantojot visattīstītākās tehnoloģijas, tostarp šajā nolūkā izveidotu tīmekļa vietni.

(13)

Ja tas ir vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai, EMT jāspēj izveidot sadarbību ar citām organizācijām, kas darbojas migrācijas un patvēruma jomā. Izveidojot šādu sadarbību, īpaša uzmanība jāpievērš labas sadarbības nodrošināšanai ar struktūrām Dānijā, Īslandē, Norvēģijā, Šveicē, pievienošanās kandidātvalstīs, valstīs, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika, un Krievijā.

(14)

EMT vajadzētu līdzfinansēt no Komisijas dotācijām saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4).

(15)

Attiecībā uz EMT informācijas apmaiņas sistēmu būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6).

(16)

Apvienotā Karaliste saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir paziņojusi savu vēlmi piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(17)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums nav tai saistošs un nav jāpiemēro.

(18)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tādējādi šis lēmums tai nav saistošs un nav tai piemērojams,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo izveido Eiropas migrācijas tīklu (turpmāk – EMT).

2.   Migrācijas un patvēruma jomā EMT mērķis ir pildīt Kopienas iestāžu un dalībvalstu iestāžu un institūciju informācijas vajadzības, sniedzot aktuālu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par migrāciju un patvērumu, lai atbalstītu Eiropas Savienības politikas veidošanu šajās jomās.

3.   EMT izmantos arī, lai sabiedrībai nodrošinātu informāciju par šiem jautājumiem.

2. pants

Uzdevumi

1.   Lai sasniegtu 1. pantā minēto mērķi, EMT:

a)

vāc aktuālus un uzticamus datus un informāciju no dažādiem avotiem un apmainās ar šiem datiem;

b)

analizē a) apakšpunktā minētos datus un informāciju un sniedz tos viegli pieejamā formātā;

c)

sadarbojoties ar citām attiecīgām ES struktūrām, palīdz izstrādāt rādītājus un kritērijus, lai uzlabotu informācijas konsekvenci un palīdzētu izstrādāt Kopienas darbības, kas ir saistītas ar migrācijas statistiku;

d)

sagatavo un publicē regulārus ziņojumus par stāvokli migrācijas un patvēruma jomā Kopienā un dalībvalstīs;

e)

internetā izveido un uztur informācijas apmaiņas sistēmu, kurā nodrošināta piekļuve attiecīgiem dokumentiem un publikācijām migrācijas un patvēruma jomā;

f)

palielina informētību par EMT, nodrošinot piekļuvi tajā apkopotajai informācijai un izplatot EMT darbības rezultātus, ja vien šī informācija nav konfidenciāla;

g)

koordinē informāciju un sadarbojas ar citām attiecīgajām Eiropas un starptautiskajām struktūrām.

2.   EMT nodrošina, ka tā darbības ir konsekventas un koordinētas ar attiecīgiem Kopienas instrumentiem un struktūrām migrācijas un patvēruma jomā.

3. pants

Sastāvs

EMT veido:

dalībvalstu nozīmēti valstu kontaktpunkti,

Komisija.

4. pants

Vadības padome

1.   EMT vada vadības padome, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis, tai palīdz divi zinātniskie eksperti.

2.   Komisijas pārstāvis ir vadības padomes priekšsēdētājs.

3.   Katram vadības padomes loceklim ir viena balss, tostarp arī priekšsēdētājam. Lēmumus pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

4.   Eiropas Parlamenta pārstāvis vadības padomes sanāksmēs var piedalīties kā novērotājs.

5.   Vadības padome jo īpaši:

a)

palīdz sagatavot EMT gada darbības programmu, par pamatu izmantojot priekšsēdētāja sagatavotu projektu, tostarp indikatīvās minimālā un maksimālā budžeta summas katram valsts kontaktpunktam, tādējādi nodrošinot to, ka ir segtas pamata izmaksas, kuras izriet no pareizas tīkla darbības;

b)

izvērtē EMT gūtos panākumus, ja nepieciešams, sniedzot ieteikumus par vajadzīgiem pasākumiem;

c)

vismaz reizi gadā sniedz īsu ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par EMT kārtējām darbībām un galvenajiem tā pētījumu rezultātiem;

d)

nosaka, kāda ir vispiemērotākā stratēģiskā sadarbība ar citām struktūrām, kuras ir kompetentas migrācijas un patvēruma jomā, un vajadzības gadījumā apstiprina administratīvo kārtību šādas sadarbības veidošanai, kā minēts 10. pantā;

e)

konsultē valstu kontaktpunktus, kā uzlabot to darbību, un palīdz tiem veikt vajadzīgos pasākumus, ja kādas valsts kontaktpunkta darbā ir atklāti konsekventi trūkumi, kuri var negatīvi ietekmēt EMT darbu.

6.   Vadības padome pieņem savu reglamentu un priekšsēdētājs sasauc sanāksmi vismaz divreiz gadā.

5. pants

Valstu kontaktpunkti

1.   Katra dalībvalsts nozīmē vienu struktūru, kas darbojas kā valsts kontaktpunkts. Lai sekmētu EMT darbību un nodrošinātu to mērķu sasniegšanu, dalībvalstis vajadzības gadījumā ņem vērā vajadzību pēc koordinācijas starp to pārstāvi vadības padomē un attiecīgās valsts kontaktpunktu.

2.   Valsts kontaktpunktu veido vismaz trīs eksperti. Viens no šiem ekspertiem, kas ir valsts koordinators, ir šādi nozīmētās struktūras ierēdnis vai darbinieks. Pārējie eksperti var būt no minētās struktūras vai no citām valsts vai starptautiskām, publiskām vai privātām organizācijām, kas atrodas attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Katra valsts kontaktpunkta ekspertiem kopīgi ir pieredze patvēruma un migrācijas jomā, kas ietver politikas veidošanas, tiesību, pētniecības un statistikas aspektus.

4.   Dalībvalstis vēlākais trīs mēnešus pēc lēmuma stāšanās spēkā informē Komisiju, kādi eksperti veido attiecīgās valsts kontaktpunktu, precizējot, kā valsts kontaktpunkts atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām.

5.   Valsts kontaktpunkts veic EMT uzdevumus valsts līmenī, un jo īpaši:

a)

sniedz valsts ziņojumus, tostarp 9. pantā minētos ziņojumus;

b)

pārsūta valsts datus uz 8. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu;

c)

izveido mehānismu, lai izsniegtu ad hoc lūgumus un ātri atbildētu uz šādiem lūgumiem no citiem valstu kontaktpunktiem;

d)

izveido valsts migrācijas tīklu, kurā ietilpst plašs migrācijas un patvēruma jomā aktīvi darbojošos organizāciju un personu loks un ir pārstāvētas attiecīgās ieinteresētās puses. Valsts migrācijas tīkla dalībniekus var aicināt piedalīties EMT darbībās, jo īpaši attiecībā uz 8. un 9. pantu.

6.   Katra valsts kontaktpunkta eksperti regulāri sanāk, lai apspriestu savu darbu, vajadzības gadījumā arī ar 5. punkta d) apakšpunktā minētā attiecīgā valsts migrācijas tīkla locekļiem, un lai apmainītos ar informāciju par pašreizējām un turpmākajām darbībām.

6. pants

Koordinācija

1.   Komisija koordinē EMT darbu – arī saskaņā ar 2. panta 2. punktu – un nodrošina, lai tajā pienācīgi atspoguļotos Kopienas politiskās prioritātes migrācijas un patvēruma jomā.

2.   EMT darba organizēšanā Komisijai palīdz pakalpojumu sniedzējs, ko izraugās, pamatojoties uz publiska iepirkuma procedūru. Pakalpojumu sniedzējs atbilst prasībām, kas norādītas 5. panta 3. punktā, un citām attiecīgajām Komisijas noteiktajām prasībām.

3.   Komisijas uzraudzībā pakalpojumu sniedzējs inter alia:

a)

organizē EMT ikdienas darbu;

b)

izveido un uztur 8. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu;

c)

koordinē no valstu kontaktpunktiem iesūtītos datus;

d)

sagatavo 7. pantā minētās sanāksmes;

e)

sagatavo 9. pantā minētos ziņojumu un pētījumu apkopojumus un kopsavilkumus.

4.   Komisija, apspriedusies ar valstu kontaktpunktiem un saņēmusi vadības padomes piekrišanu, pieņem EMT gada darbības programmu, nepārsniedzot 1. un 2. pantā minēto vispārējo mērķi un uzdevumus. Programmā norāda mērķus un tematiskās prioritātes. Komisija pārrauga gada darbības programmas izpildi un regulāri ziņo vadības padomei par tās izpildi un EMT attīstību.

5.   Saskaņā ar 4. panta 5. punkta e) apakšpunktā sniegto vadības padomes konsultāciju Komisija veic vajadzīgās darbības, pamatojoties uz dotāciju nolīgumiem, kas minēti šā panta 6. punktā.

6.   Komisija, pamatojoties uz EMT gada darbības programmu, nosaka paredzamās summas, kas pieejamas dotācijām un līgumiem saistībā ar finansēšanas lēmumu, ko pieņem atbilstīgi Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 75. pantam.

7.   Komisija piešķir darbības dotācijas valstu kontaktpunktiem, kuri atbilst 5. panta 2. un 3. punktā noteiktajām prasībām, pamatojoties uz valstu kontaktpunktu individuāliem dotāciju pieteikumiem. Maksimālais Kopienas līdzfinansējums ir 80 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

8.   Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktu, atjaunojot dotācijas, tās pakāpeniski nesamazina.

7. pants

Sanāksmes

1.   EMT sanāksmes parasti notiek vismaz piecas reizes gadā.

2.   EMT sanāksmēs visus valstu kontaktpunktus pārstāv vismaz viens eksperts. No katra valsts kontaktpunkta sanāksmēs drīkst piedalīties ne vairāk par trim ekspertiem.

3.   EMT sanāksmes sasauc un vada Komisijas pārstāvis.

4.   EMT regulāro sanāksmju mērķis ir:

a)

sniegt valstu kontaktpunktiem iespēju apmainīties ar pieredzi un zināšanām, jo īpaši attiecībā uz EMT darbību;

b)

izvērtēt EMT darbā gūtos panākumus, jo īpaši saistībā ar 9. pantā minēto ziņojumu un pētījumu sagatavošanu;

c)

apmainīties ar informāciju un viedokļiem, jo īpaši par 8. pantā minētās informācijas struktūru, organizēšanu, saturu un pieejamību;

d)

radīt pamatu diskusijām par praktiskām un juridiskām problēmām, ar ko dalībvalstis saskaras migrācijas un patvēruma jomā, jo īpaši diskusijām par 5. panta 5. punkta c) apakšpunktā minētajiem ad hoc lūgumiem;

e)

apspriesties ar valstu kontaktpunktiem par 6. panta 4. punktā minētās EMT gada darbības programmas veidošanu.

5.   EMT sanāksmēs var aicināt piedalīties ekspertus un struktūras, kas nav EMT locekļi, ja to klātbūtni uzskata par vēlamu. Var organizēt arī kopējas sanāksmes ar citiem tīkliem vai organizācijām.

6.   Par 5. punktā minētām darbībām, ja tās nav plānotas EMT gada darbības programmā, laikus informē valstu kontaktpunktus.

8. pants

Informācijas apmaiņas sistēma

1.   Saskaņā ar šo pantu internetā izveido informācijas apmaiņas sistēmu, kas pieejama, izmantojot šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni.

2.   Šīs informācijas apmaiņas sistēmas saturs parasti ir publisks.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (7), piekļuvi konfidenciālai informācijai ierobežo, piešķirot to tikai EMT dalībniekiem.

3.   Informācijas apmaiņas sistēmu veido vismaz šādi elementi:

a)

piekļuve Kopienas un valstu tiesību aktiem, tiesu praksei un politikas attīstībai migrācijas un patvēruma jomā;

b)

funkcionalitāte attiecībā uz 5. panta 5. punkta c) apakšpunktā minētajiem ad hoc lūgumiem;

c)

migrācijas un patvēruma vārdnīca un tēzaurs;

d)

tieša piekļuve visām EMT publikācijām, tostarp 9. pantā minētajiem ziņojumiem un pētījumiem, kā arī regulāri apkārtraksti;

e)

saraksts, kurā uzskaitīti pētniecības darbinieki un pētniecības iestādes migrācijas un patvēruma jomā.

4.   Lai nodrošinātu piekļuvi 3. punktā minētajai informācijai, EMT vajadzības gadījumā var pievienot saites uz citām tīmekļa vietnēm, kurās atrodama sākotnējā informācija.

5.   Īpaši paredzētā tīmekļa vietne atvieglo pieeju līdzīgām sabiedrības informēšanas ierosmēm, kas attiecas uz saistītiem jautājumiem, un tīmekļa vietnēm, kurās ir informācija par stāvokli dalībvalstīs un trešās valstīs migrācijas un patvēruma jomā.

9. pants

Ziņojumi un pētījumi

1.   Katrs valsts kontaktpunkts reizi gadā sniedz ziņojumu, kurā izklāstīts stāvoklis migrācijas un patvēruma jomā atbilstīgā dalībvalstī, ietverot politikas attīstību un statistikas datus.

2.   Gada darbības programmā paredz, ka katras valsts kontaktpunkts, ievērojot kopējas specifikācijas, sagatavo citus pētījumus par īpašiem ar migrāciju un patvērumu saistītiem jautājumiem, kas vajadzīgi politikas veidošanas atbalstam.

10. pants

Sadarbība ar citām struktūrām

1.   EMT sadarbojas ar dalībvalstu vai trešo valstu struktūrām, tostarp ES iestādēm un starptautiskām organizācijām, kas ir kompetentas migrācijas un patvēruma jomā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem administratīvajiem sadarbības pasākumiem, kuri vajadzības gadījumā var ietvert Komisijas veiktu nolīgumu noslēgšanu Kopienas vārdā, ir vajadzīgs vadības padomes apstiprinājums.

11. pants

Budžeta līdzekļi

Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā lēmumā paredzētajām darbībām, iegrāmato Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Pieejamās gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, nepārsniedzot finanšu shēmas robežlielumus.

12. pants

Budžeta izpilde

Komisija īsteno Kopienas finanšu atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

13. pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un turpmāk reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par EMT attīstību, kura pamatā ir ārējs, neatkarīgs izvērtējums. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus par grozījumiem.

14. pants

Publicēšana un piemērošanas datums

Šo lēmumu piemēro no tā publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2008. gada 14. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. BAJUK


(1)  2008. gada 10. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.

(3)  OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp.

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

(5)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(7)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


Top