EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32008R0294

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008 ( 2008. gada 11. marts ) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi

OJ L 97, 9.4.2008, p. 1–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 16 Volume 002 P. 85 - 96

No longer in force, Date of end of validity: 27/05/2021; Atcelts ar 32021R0819 . Latest consolidated version: 01/01/2014

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/294/oj

9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 294/2008

(2008. gada 11. marts)

par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lisabonas Programmā par izaugsmi un nodarbinātību ir uzsvērta vajadzība veidot apstākļus, kas mudinātu Eiropā izdarīt ieguldījumus zināšanās un inovācijās, lai vairotu konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā.

(2)

Par spēcīga Eiropas rūpniecības, konkurences un inovāciju pamata uzturēšanu pirmām kārtām atbild dalībvalstis. Taču ar inovācijām saistīto risināmo uzdevumu raksturs un apmērs Eiropas Savienībā liek rīkoties arī Kopienas līmenī.

(3)

Kopienai būtu jāsniedz atbalsts, veicinot inovācijas, jo īpaši ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, Mūžizglītības programmu un struktūrfondiem.

(4)

Būtu jāizveido jauna Kopienas līmeņa ierosme, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (turpmāk “EIT”), kas papildinātu Kopienas un valstu pastāvošo politiku un iniciatīvas, veicinot zinību triādes – augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju – integrāciju visā Eiropas Savienībā.

(5)

Eiropadome 2006. gada 15. un 16. jūnija sanāksmē aicināja Komisiju sagatavot oficiālu priekšlikumu par EIT izveidi un iepazīstināt ar to 2006. gada rudenī.

(6)

EIT mērķim galvenokārt vajadzētu būt šādam: sekmēt Kopienas un dalībvalstu novatoriskās spējas, iesaistot pašiem augstākajiem standartiem atbilstīgas darbības inovāciju, pētniecības un augstākās izglītības jomā. To darot, EIT būtu jāveicina un jāuzlabo tīklu veidošana un sadarbība, kā arī jāizveido sinerģijas inovācijas kopienām Eiropā.

(7)

EIT darbībām būtu jāsaistās ar Eiropas jaunradei stratēģiskiem ilgtermiņa uzdevumiem, jo īpaši pārnozaru un/vai starpnozaru jomās, tostarp Eiropas līmenī jau noteiktajiem uzdevumiem. Tā darot, EIT būtu regulāri jāveicina dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

(8)

EIT par prioritāru būtu jāuzskata uzņēmējdarbības konteksta piešķiršana tā darbībām augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā un to komerciāla izmantošana, kā arī atbalsts jaundibinātu uzņēmumu, atdalījušos uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidei.

(9)

EIT vajadzētu galvenokārt darboties kā uz izcilību virzītai, autonomai partnerībai starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm saistībā ar ilgtspējīgiem un ilgtermiņa pašfinansējuma stratēģiskiem tīkliem inovāciju procesā. Šādu partnerību atlase būtu jāveic EIT valdei, pamatojoties uz pārskatāmu un uz izcilību balstītu procesu, un tās būtu jānorāda kā zināšanu un inovāciju kopienas (turpmāk “ZIK”). Valdei vajadzētu arī vadīt EIT darbību un izvērtēt ZIK darbību. EIT valdē vajadzētu būt līdzsvaroti pārstāvētai pieredzei uzņēmējdarbībā un augstākās izglītības un/vai pētniecības jomā, kā arī inovāciju nozarē.

(10)

Lai sekmētu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un vairotu tās pievilcību starptautiskajā arēnā un inovācijas spējas, EIT un ZIK būtu jāvar piesaistīt partnerorganizācijas, pētniekus un studentus no visas pasaules, arī veicinot to mobilitāti, kā arī sadarboties ar trešo valstu organizācijām.

(11)

EIT un ZIK attiecību pamatā vajadzētu būt līgumiskām attiecībām, kurās būs noteiktas ZIK tiesības un pienākumi, ar kurām nodrošina pietiekamu koordināciju un izveido ZIK darbības un tās rezultātu pārraudzības un izvērtēšanas mehānismu.

(12)

Ir jāatbalsta augstākā izglītība, kas ir būtiska plašās inovāciju stratēģijas sastāvdaļa, kuras bieži vien tajā pietrūkst. Līgumā starp EIT un ZIK būtu jānosaka, ka ar ZIK starpniecību piešķirtie grādi un diplomi būtu jāpiešķir iesaistītajām augstākas izglītības iestādēm, kuras būtu jāmudina tos apzīmēt arī kā EIT grādus un diplomus. EIT darbībām un darbam būtu jāpalīdz veicināt mobilitāti Eiropas pētniecības telpā un augstākās izglītības telpā, kā arī jāsekmē to dotāciju pārvedamība, ko piešķir pētniekiem un studentiem saistībā ar ZIK. Visas šīs darbības būtu jāveic, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (4).

(13)

EIT vajadzētu noteikt skaidras un pārskatāmas intelektuālā īpašuma pārvaldības pamatnostādnes, kam būtu jāveicina intelektuālā īpašuma izmantošana pareizos apstākļos. Pamatnostādnēs būtu jāparedz, ka pienācīgi ņem vērā dažādu ZIK partnerorganizāciju ieguldījumus neatkarīgi no to lieluma. Ja darbības finansē saskaņā ar Kopienas pamatprogrammām pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, būtu jāpiemēro minēto programmu noteikumi.

(14)

Būtu vajadzīgi attiecīgi noteikumi, kas garantētu EIT atbildību un pārskatāmību. Attiecīgi noteikumi, kas reglamentē EIT darbību, būtu jāparedz EIT statūtos.

(15)

EIT vajadzētu būt juridiskas personas statusam, un, lai garantētu EIT darbības autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpārvalda pašam savs budžets, kura ieņēmumos vajadzētu iekļaut Kopienas iemaksas.

(16)

EIT būtu jācenšas piesaistīt arvien vairāk finansiālu iemaksu no privātā sektora un no ienākumiem, ko rada paša EIT darbības. Tādēļ tiek gaidīts, ka rūpniecības, finanšu un pakalpojumu nozares sniegs ievērojamu ieguldījumu EIT budžetā un jo īpaši ZIK budžetā. ZIK vajadzētu censties palielināt privātā sektora ieguldījuma daļu. ZIK un to partnerorganizācijām būtu jāpopularizē tas, ka to darbības ir veiktas saistībā ar EIT un ka tās saņem finansiālu ieguldījumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(17)

Kopienas ieguldījumam EIT būtu jāfinansē izmaksas, ko rada EIT un ZIK izveides, administratīvas un sadarbības darbības. Lai novērstu finansējuma dublēšanu, šīm darbībām nevajadzētu vienlaikus saņemt finansējumu no citām Kopienas programmām, piemēram, Pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas, Mūžizglītības programmas un struktūrfondiem. Turklāt, ja ZIK vai to partnerorganizācijas piesakās tieši uz Kopienas palīdzību no minētajām programmām vai līdzekļiem, to pieteikumi būtu jāizskata, nedodot tiem priekšroku attiecībā uz citiem pieteikumiem.

(18)

Attiecībā uz Kopienas subsīdijām un citām dotācijām no Eiropas Savienības vispārējā budžeta būtu jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(19)

Ar šo regulu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(20)

EIT ir Kopienu izveidota struktūra Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 1. punkta nozīmē, un tam būtu attiecīgi jāpieņem savi finanšu noteikumi. Tādējādi uz EIT būtu jāattiecina Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (7).

(21)

EIT būtu jāsagatavo gada ziņojums, tajā izklāstot iepriekšējā kalendāra gadā veikto darbu un kārtējo trīsgadu darba programmu ar tajā plānotajām ierosmēm, kā arī EIT reakciju iekšējiem un ārējiem notikumiem zinātnes, tehnoloģiju, augstākas izglītības, inovāciju un citās attiecīgās jomās. Šos dokumentus vajadzētu informatīvos nolūkos nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu būt tiesībām sniegt atzinumu par EIT pirmās trīsgadu darba programmas projektu.

(22)

EIT stratēģiskas ilgtermiņa prioritāšu jomas un finansiālās vajadzības septiņu gadu laikposmam būtu jāizklāsta Stratēģiskajā inovāciju programmā (turpmāk “SIP”). Ņemot vērā SIP nozīmīgumu Kopienas inovāciju politikai un tās saistīto sociālekonomiskās ietekmes politisko nozīmi Kopienā, SIP būtu jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko sagatavo, pamatojoties uz EIT iesniegtu projektu.

(23)

Komisijai ir lietderīgi uzsākt neatkarīgu ārēju izvērtēšanu par EIT darbību, jo īpaši, lai sagatavotu SIP. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi šo regulu grozīt.

(24)

EIT ilgtermiņa attīstības nolūkos ir lietderīgi to veidot pakāpeniski, posmu pēc posma. Lai pienācīgi izvērtētu EIT un ZIK darbību un, vajadzības gadījumā, lai veiktu uzlabojumus, ir nepieciešams sākuma posms, kurā iesaistīts ierobežots skaits ZIK. Astoņpadsmit mēnešos pēc valdes izveides tai būtu jāizraugās divas vai trīs ZIK jomās, kas palīdz Eiropas Savienībai risināt gan pašreizējās, gan turpmākas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņu un neizsīkstošo energoresursu jomā un nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Turpmāku ZIK atlase un noteikšana būtu jāveic vienīgi pēc pirmās SIP pieņemšanas, kurā vajadzētu sīki izklāstīt arī EIT darbības nosacījumus, lai izvērtētu ilgtermiņa perspektīvu.

(25)

Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķi – proti, izveidot EIT – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un starpvalstu rakstura dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo tiek nodibināts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (turpmāk “EIT”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

1)

“inovācijas” ir process, tostarp tā rezultāts, kurā jaunas idejas reaģē uz sabiedrības vai tautsaimniecības pieprasījumu un rada jaunus izstrādājumus, pakalpojumus vai uzņēmējdarbības un organizāciju modeļus, kas tiek sekmīgi ieviesti esošajā tirgū vai spēj radīt jaunu tirgu;

2)

“zināšanu un inovāciju kopiena” (ZIK) ir augstākās izglītības iestāžu, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un citu ieinteresēto pušu autonoma partnerība inovāciju procesā saistībā ar stratēģisku tīklu, kura pamatā ir kopīga vidēja un ilgtermiņa inovāciju plānošana, lai sasniegtu EIT uzdevumus neatkarīgi no tā konkrētās juridiskās formas;

3)

“iesaistītā valsts” ir vai nu Eiropas Savienības dalībvalsts vai kāda cita valsts, kura ir ar Kopienu noslēgusi nolīgumu par EIT;

4)

“trešā valsts” ir jebkura valsts, kas nav iesaistītā valsts;

5)

“partnerorganizācija” ir organizācija, kas ir kādas ZIK locekle, un tā var jo īpaši būt arī: augstākās izglītības iestāde, pētniecības organizācija, publisks vai privāts uzņēmums, finanšu iestāde, reģionāla vai vietēja iestāde, fonds;

6)

“pētniecības organizācija” ir publiska vai privāta juridiska persona, kuras viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pētniecība vai tehnoloģiju attīstība;

7)

“augstākās izglītības iestāde” ir augstskola vai jebkura veida augstākās izglītības iestāde, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai praksei dod iespēju iegūt zinātniskos grādus un diplomus maģistra un doktora līmenī, neatkarīgi no tās nosaukuma valsts sistēmā;

8)

“zinātniskie grādi un diplomi” ir kvalifikācijas, kuru rezultātā piešķir maģistra vai doktora grādu, ko piešķir iesaistītās augstākās izglītības iestādes un kas piešķirti saistībā ar ZIK augstākās izglītības pasākumiem;

9)

“stratēģiska inovāciju programma” (SIP) ir politikas dokuments, kurā izklāstītas EIT turpmāko ierosmju prioritātes jomas, tostarp septiņu gadu laikposmam plānotās darbības augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā.

3. pants

Mērķis

EIT mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Kopienas spējas inovāciju jomā. EIT to sasniedz, veicinot un savstarpēji saskaņojot visaugstākā standarta augstāko izglītību, pētniecību un inovācijas.

4. pants

EIT struktūras

1.   EIT ir šādas struktūras:

a)

valde, kurā ir augsta līmeņa locekļi ar pieredzi augstākajā izglītībā, pētniecībā, inovācijās un uzņēmējdarbībā. Valde atbild par EIT darba vadīšanu, ZIK atlasi, noteikšanu un izvērtēšanu, kā arī visiem citiem stratēģiskiem lēmumiem;

b)

Izpildu komiteja, kas pārrauga EIT darbību un pieņem nepieciešamos lēmumus valdes sanāksmju starplaikā;

c)

direktors, kas valdes priekšā atbild par EIT administratīvo un finansiālo pārvaldību un juridiski pārstāv EIT;

d)

iekšējās revīzijas struktūra, kas konsultē valdi un direktoru par finansiālās un administratīvās pārvaldības jautājumiem un EIT kontroles struktūrām, par finanšu sakaru organizēšanu ar ZIK un par citiem tematiem, ko lūdz valde.

2.   Komisija var iecelt novērotājus, kas piedalās valdes sanāksmēs.

3.   Sīki izklāstīti noteikumi attiecībā uz EIT struktūrām ir EIT statūtos šīs regulas pielikumā.

5. pants

Uzdevumi

1.   Lai sasniegtu savu mērķi, EIT:

a)

nosaka savas prioritārās jomas;

b)

vairo izpratni potenciālo partnerorganizāciju vidū un sekmē to dalību EIT darbībās;

c)

izvēlas un nosaka ZIK prioritārās jomas saskaņā ar 7. pantu, un ar līgumu nosaka ZIK tiesības un pienākumus; sniedz tām piemērotu atbalstu; piemēro attiecīgus kvalitātes kontroles pasākumus; nepārtraukti pārrauga un regulāri izvērtē to darbību; un nodrošina piemērotu koordinācijas līmeni to starpā;

d)

piesaista finanšu līdzekļus no publiskiem un privātiem avotiem un izmanto savus resursus saskaņā ar šo regulu. EIT īpaši tiecas ievērojamu un arvien lielāku sava budžeta daļu iegūt no privātiem avotiem un no ienākumiem, ko rada paša EIT darbības;

e)

sekmē tādu grādu un diplomu atzīšanu dalībvalstīs, kurus piešķīrušas augstākās izglītības iestādes, kas ir partnerorganizācijas, un kurus var apzīmēt par EIT grādiem un diplomiem;

f)

veicina paraugprakses izplatīšanu par to, kā integrēt zinību triādi, lai izveidotu vispārēju inovāciju un zināšanu nodošanas kultūru;

g)

cenšas kļūt par pasaules mēroga struktūru attiecībā uz izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

h)

nodrošina papildināmību un sinerģiju starp EIT darbību un citām Kopienas programmām.

2.   EIT ir pilnvarota nodibināt fondu (turpmāk “EIT fonds”) ar konkrētu mērķi sekmēt un atbalstīt EIT darbību.

6. pants

ZIK

1.   ZIK savā darbā jo īpaši:

a)

veic ar inovācijām saistītas darbības un ieguldījumus ar Eiropas pievienoto vērtību, pilnīgi integrējot augstākās izglītības un pētniecības aspektus, lai sasniegtu kritisko masu, un veicinot rezultātu izplatīšanu un izmantošanu;

b)

veic vadošu un uz inovācijām vērstu pētniecību galvenajās ekonomisko un sociālo interešu jomās, pamatojoties uz Eiropas un valstu pētījumu rezultātiem, kas var stiprināt Eiropas konkurētspēju starptautiskā mērogā;

c)

veic izglības un apmācības darbības maģistratūras un doktorantūras līmenī jomās, kas var nodrošināt atbilstību Eiropas sociālekonomiskajām vajadzībām nākotnē un sekmē ar inovācijām saistītu prasmju attīstību un vadības un uzņēmējdarbības prasmju pilnveidi, un pētnieku un studentu mobilitāti;

d)

izplata paraugpraksi inovāciju nozarē, vēršot uzmanību uz augstākās izglītības, pētniecības, uzņēmējdarbības, tostarp pakalpojumu un finanšu sektora, sadarbības izveidi.

2.   ZIK ir ievērojama vispārēja autonomija noteikt savu iekšējo organizāciju un sastāvu, kā arī konkrētu darba kārtību un darba metodes. Jo īpaši ZIK cenšas būt atvērtas jaunu locekļu uzņemšanai, ja šie locekļi papildina partnerības vērtību.

3.   EIT attiecības ar katru ZIK pamatojas uz līgumiskām attiecībām.

7. pants

ZIK atlase

1.   EIT uz konkurenci pamatota, atklāta un pārskatāma konkursa kārtībā veic atlasi un nosaka partnerību, kas kļūs par ZIK. EIT pieņem un publicē sīki izstrādātus kritērijus ZIK atlasei, kuru pamatā ir izcilības un inovāciju atbilstības principi; atlases procesā iesaista ārējus un neatkarīgus ekspertus.

2.   Saskaņā ar 1. pantā paredzētajiem principiem ZIK atlasē īpaši ņem vērā:

a)

partnerības esošās un potenciālās inovācijas spējas, kā arī tās izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

b)

partnerības spēju sasniegt SIP mērķus;

c)

partnerības spējas nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa pašfinansējumu, tostarp privātā sektora, rūpniecības un pakalpojumu nozares būtisku un pieaugošu ieguldījumu;

d)

tādu organizāciju dalību partnerībā, kuras aktīvi darbojas augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju zinību triādē;

e)

uzskatāmu intelektuālā īpašuma pārvaldības plānu, kas piemērots attiecīgajai nozarei un saskan ar EIT principiem un intelektuālā īpašuma pārvaldīšanas pamatnostādnēm, tostarp to, kādā veidā ir ņemti vērā dažādu partnerorganizāciju ieguldījumi;

f)

pasākumus privātā sektora, tostarp finanšu sektora, un jo īpaši MVU, iesaistīšanas un sadarbības atbalstam, kā arī jaundibināto uzņēmumu, no pētniecības iestādēm atdalījušos uzņēmumu un MVU atbalstam, ņemot vērā ZIK darbību rezultātu komerciālo izmantošanu;

g)

gatavību sadarboties ar citām organizācijām un tīkliem ārpus ZIK – paraugprakses un izcilu sasniegumu apmaiņai.

3.   Obligāts noteikums, lai izveidotu ZIK, ir vismaz trīs tādu partnerorganizāciju dalība, kas izveidotas vismaz divās dažādās dalībvalstīs. Visām šīm partnerorganizācijām ir jābūt neatkarīgām citai no citas nozīmē, kas paredzēta 6. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (8).

4.   ZIK var iekļaut partnerorganizācijas no trešām valstīm, ja to apstiprina valde. Lielākajai daļai partnerorganizāciju ZIK sastāvā jābūt tādām, kas veic uzņēmējdarbību ES dalībvalstīs. Katras ZIK sastāvā ir vismaz viena augstākās izglītības iestāde un viens privāts uzņēmums.

8. pants

Zinātniskie grādi un diplomi

1.   Zinātniskos grādus un diplomus, kas saistīti ar 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augstāko izglītību, izdod iesaistītās augstākās izglītības iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem un akreditācijas procedūrām. EIT un ZIK līgumā paredz, ka šie zinātniskie grādi un diplomi attiecīgos gadījumos var būt arī EIT zinātniskie grādi un diplomi.

2.   EIT mudina iesaistītās augstākās izglītības iestādes:

a)

piešķirt kopīgus vai daudzkāršus zinātniskus grādus un diplomus, kas atspoguļo ZIK integrēto būtību. Tomēr tos var piešķirt arī tikai viena augstākās izglītības iestāde;

b)

ņemt vērā:

i)

Kopienas rīcību saskaņā ar Līguma 149. un 150. pantu;

ii)

rīcību saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpu.

9. pants

EIT neatkarība un saskaņotība ar Kopienas, dalībvalstu un starpvaldību rīcību

1.   EIT veic darbību neatkarīgi no valsts iestādēm un ārēja spiediena.

2.   EIT darbība ir saskaņota ar citu rīcību un instrumentiem, ko īsteno Kopienas līmenī, jo īpaši augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā.

3.   EIT pienācīgi ņem vērā arī reģionāla, valsts un starpvaldību līmeņa politiku un ierosmes, lai izmantotu paraugpraksi, vispāratzītas idejas un esošos resursus.

10. pants

Intelektuālā īpašuma pārvaldība

1.   EIT pieņem intelektuālā īpašuma pārvaldības pamatnostādnes, ko inter alia pamato Regulā (EK) Nr. 1906/2006.

2.   Pamatojoties uz minētajām pamatnostādnēm, katras ZIK partnerorganizācijas savstarpēji noslēdz līgumu par intelektuālā īpašuma pārvaldību un izmantošanu, kurā jo īpaši nosaka to, kā ņem vērā dažādu partnerorganizāciju, tostarp MVU, ieguldījumu.

11. pants

Juridiskais statuss

1.   EIT ir Kopienas struktūra, un tā ir tiesību subjekts. EIT visās dalībvalstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. EIT var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

2.   Uz EIT attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

12. pants

Saistības

1.   Par savu saistību izpildi ir atbildīgs tikai pats EIT.

2.   EIT līgumsaistības reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, kas piemērojami konkrētajam līgumam. Tiesai ir jurisdikcija atbilstīgi EIT noslēgtos līgumos iekļautām šķīrējtiesas klauzulām.

3.   Ārpuslīgumisku saistību gadījumā EIT saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas ir kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina katru kaitējumu, ko nodarījis EIT vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

Visi strīdi, kas saistīti ar minēto zaudējumu atlīdzināšanu, ir Tiesas jurisdikcijā.

4.   EIT maksājumus saskaņā ar 2. un 3. punktā minēto atbildību un tās sakarā radušās izmaksas un izdevumus uzskata par EIT izdevumiem un sedz no EIT līdzekļiem.

5.   Tiesas jurisdikcijā ir visas lietas, kas pret EIT ierosinātas saskaņā ar Līguma 230. un 232. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

13. pants

Pārskatāmība un piekļuve dokumentiem

1.   EIT nodrošina, ka tā darbības tiek īstenotas ļoti pārskatāmi. Konkrēti, EIT izveido pieejamu bezmaksas tīmekļa vietni, kurā sniedz informāciju par EIT un atsevišķu ZIK darbību.

2.   Pirms pirmā aicinājuma iesniegt priekšlikumus pirmo ZIK atlasei EIT dara zināmu atklātībā savu reglamentu, īpašos finanšu noteikumus, kas minēti 21. panta 1. punktā, un sīki izklāstītus kritērijus ZIK atlasei, kas minēti 7. pantā.

3.   EIT katru gadu nevilcinoties publisko savu kārtējo trīsgadu darba programmu un 15. pantā minēto gada darbības pārskatu.

4.   Neskarot 5. un 6. pantu, EIT trešām personām neizpauž saņemtu konfidenciālu informāciju, kuru ir lūgts un ir pamats uzskatīt par konfidenciālu.

5.   Uz EIT struktūru locekļiem attiecas Līguma 287. pantā minētā konfidencialitātes ievērošanas prasība.

Uz informāciju, ko EIT apkopo saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9).

6.   Uz EIT rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (10). Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc EIT izveides valde nosaka minētās regulas piemērošanas praktisko kārtību.

7.   EIT oficiālos dokumentus un publikācijas tulko saskaņā ar Regulu Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (11). Vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/1994 (12).

14. pants

Finanšu līdzekļi

1.   EIT finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta iemaksas no 19. pantā paredzētā finansējuma un no citiem privātiem un publiskiem avotiem.

2.   ZIK finansē jo īpaši no šādiem avotiem:

a)

no uzņēmēju vai privātu organizāciju iemaksām, kas veido būtisku finansējuma avotu;

b)

no Eiropas Savienības vispārējā budžeta iemaksām;

c)

no iesaistīto valstu, trešo valstu vai to publisko iestāžu obligātām vai brīvprātīgām iemaksām;

d)

no privātpersonu, iestāžu, fondu vai citu valsts struktūru novēlējumiem, dāvinājumiem un iemaksām;

e)

ar ieņēmumiem no pašu ZIK darbības un honorāriem saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

f)

ar ieņēmumiem no EIT darbības peļņas vai kapitāla ieguldījumiem, tostarp EIT fonda pārvaldītiem;

g)

no starptautisku struktūru vai iestāžu iemaksām;

h)

no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem un iemaksām, tostarp iespējām izmantot Riska dalīšanas finanšu mehānismu, saskaņā ar atbilstības kritērijiem un atlases procedūru.

Iemaksas var ietvert iemaksas natūrā.

3.   Kārtību par piekļuvi EIT finansējumam nosaka EIT finanšu noteikumos, kas minēti 21. panta 1. punktā.

4.   Iemaksu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta ZIK izveides, administratīvu un koordinācijas izmaksām finansē no 19. pantā paredzētā finansējuma.

5.   ZIK vai to partnerorganizācijas var pieteikties uz Kopienas atbalsta saņemšanu, jo īpaši saistībā ar Kopienas programmām un fondiem, saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem un līdzīgā veidā kā citi pieteikumi. Tādā gadījumā šādu palīdzību neattiecina uz darbībām, kuras jau tiek finansētas no Kopienas budžeta.

15. pants

Programmu sagatavošana un ziņošana

EIT pieņem:

a)

kārtējo trīsgadu darba programmu, kuras pamatā ir SIP, kad tā ir pieņemta, un kurā ir pārskats par galvenajām prioritātēm un plānotajām ierosmēm, tostarp finansiālo vajadzību un avotu aplēsi. EIT informatīvos nolūkos iesniedz darba programmu Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai;

b)

katru gadu līdz 30. jūnijam – gada ziņojumu. Ziņojumā apraksta EIT iepriekšējā kalendāra gada darbību un izvērtē rezultātus attiecībā uz mērķiem un plānoto grafiku, ar veiktajām darbībām saistītos riskus, līdzekļu izmantojumu un EIT vispārējo darbību.

16. pants

EIT pārraudzība un izvērtējums

1.   EIT gādā par to, lai tā darbību, tostarp ZIK pārziņā esošo darbību, nepārtraukti un sistemātiski pārraudzītu un regulāri neatkarīgi izvērtētu, tādējādi nodrošinot gan augstākās kvalitātes rezultātus, gan zinātnisku izcilību, gan arī resursu efektīvāku izlietojumu. Izvērtēšanu rezultātus publisko.

2.   Līdz 2011. gada jūnijam un reizi piecos gadus pēc jaunas finanšu shēmas stāšanās spēkā Komisija veic EIT izvērtēšanu. Tās pamatā ir neatkarīgs ārējs izvērtējums, un tajā pārbauda, kā EIT pilda savu pamatuzdevumu. Tajā iztirzā visas EIT un ZIK darbības un izvērtē EIT pievienoto vērtību, veikto darbību ietekmi, efektivitāti, ilgtspējību, lietderību un atbilstību un to saistību ar un/vai papildināmību attiecībā uz spēkā esošo valsts un Kopienas politiku, lai atbalstītu augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju. Izvērtējumā ņem vērā iesaistīto pušu viedokļus gan Eiropas, gan valstu līmenī.

3.   Komisija minētās izvērtēšanas rezultātus, pievienojot savu atzinumu un vajadzības gadījumā priekšlikumus grozīt šo regulu, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Izvērtējuma atzinumus valde pienācīgi ņem vērā EIT programmās un darbībā.

17. pants

SIP

1.   Vēlākais 2011. gada 30. jūnijā un pēc tam reizi septiņos gados EIT izstrādā septiņu gadu SIP projektu un iesniedz to Komisijai.

2.   SIP nosaka EIT ilgtermiņa prioritātes jomas, un tajās iekļauj izvērtējumu par EIT sociālekonomisko ietekmi un tā spēju radīt vislielāko pievienoto vērtību inovāciju jomā. SIP ņem vērā EIT pārraudzības un izvērtēšanas rezultātus, kā minēts 16. pantā.

3.   SIP iekļauj aplēsi par finanšu vajadzībām un avotiem, ņemot vērā turpmākās darbības ilgtermiņa attīstībai un EIT finansējumu. Tajā ir arī orientējošs finanšu plāns finanšu shēmas laikposmam.

4.   Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome pieņem SIP saskaņā ar Līguma 157. panta 3. punktu.

18. pants

Sākuma posms

1.   Divpadsmit mēnešos no valdes izveidošanas tā iesniedz pirmās 15. panta a) punktā minētās kārtējās trīsgadu darba programmas projektu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Trīs mēnešos pēc projekta saņemšanas dienas gan Eiropas Parlaments, gan Padome, gan Komisija var iesniegt valdei atzinumu par jebkuru projektā iekļautu tematu. Ja EIT saņem šādus atzinumus, valde trīs mēnešos atbild, uzrādot iespējamās korekcijas prioritātēs un plānotajā darbā.

2.   Astoņpadsmit mēnešos pēc valdes izveidošanas EIT veic atlasi un nosaka divas vai trīs ZIK saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem un procedūrām.

3.   Komisija līdz 2011. gadam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pirmās SIP priekšlikumu, pamatojoties uz EIT iesniegto projektu.

Papildus SIP saturam saskaņā ar 17. pantu pirmajā SIP iekļauj:

a)

sīku EIT darbības aprakstu un darba uzdevumu;

b)

valdes un ZIK sadarbības noteikumus;

c)

ZIK finansēšanas noteikumus.

4.   Pēc tam, kad saskaņā ar 17. panta 4. punktu ir pieņemta pirmā SIP, valde var atbilstīgi 6. un 7. pantam izvēlēties un noteikt vēl citas ZIK.

19. pants

Budžeta saistības

Šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim paredzētais finansējums ir EUR 308,7 miljoni. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

20. pants

Gada budžeta izstrāde un pieņemšana

1.   EIT izdevumi ietver personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas. Administratīvie izdevumi ir pēc iespējas mazāki.

2.   Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

3.   Direktors sagatavo EIT ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam un iesniedz to valdei.

4.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.   Valde apstiprina tāmes projektu, kam pievieno štata plāna projektu un provizorisku kārtējo trīsgadu darba programmu, un amatu saraksta projektu, un līdz 31. martam iesniedz tos Komisijai.

6.   Balstoties uz minēto tāmi, Komisija iekļauj provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā aplēses, ko tā uzskata par nepieciešamo summu, kas subsidējama no vispārējā budžeta.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas, lai subsidētu EIT.

8.   Valde pieņem EIT budžetu, kas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.   Valde iespējami īsā laikā paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par nodomiem īstenot projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas EIT budžeta finansēšanā, jo īpaši ar īpašumu saistīti projekti, piemēram, ēku noma vai iegāde. Tā par to informē Komisiju.

10.   Būtiskus budžeta labojumus izdara tādā pašā kārtībā.

21. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   EIT pieņem savus finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1605/2002 185. panta 1. punktu. Tie nedrīkst atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, izņemot gadījumus, kad to prasa īpašas EIT darbības vajadzības, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu. Pienācīgi ņem vērā vajadzību pēc pietiekamas darbības elastības, kas ļautu EIT sasniegt savus mērķus un piesaistīt un saglabāt privātā sektora partnerus.

2.   EIT budžetu izpilda direktors.

3.   EIT pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem.

4.   Pēc Padomes ieteikuma Eiropas Parlaments līdz n + 2 gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības par EIT n gada budžeta izpildi un valdi – no atbildības par EIT fonda budžeta izpildi.

22. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas nolūkā uz EIT pilnībā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13).

2.   EIT pievienojas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14). Valde oficiāli noformē šo pievienošanos un nosaka nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu OLAF veikt iekšējo izmeklēšanu.

3.   Visos lēmumos, kurus pieņems EIT, un visos līgumos, kurus noslēgs EIT, skaidri paredz, ka OLAF un Revīzijas palāta var uz vietas pārbaudīt visu to līgumslēdzēju un apakšlīgumslēdzēju dokumentus, kuri saņēmuši Kopienas līdzekļus, tostarp galīgo līdzekļu saņēmēju telpās.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts mutatis mutandis attiecas uz EIT fondu.

23. pants

Statūti

Ar šo tiek pieņemti EIT statūti, kas izklāstīti pielikumā.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 161, 13.7.2007., 28. lpp.

(2)  OV C 146, 30.6.2007., 27. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2008. gada 21. janvāra Kopējā nostāja (OV C 52 E, 26.2.2008., 7. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 11. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1430/2007 (OV L 320, 6.12.2007., 3. lpp.).

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

(6)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Iestāžu nolīgums, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/29/EK (OV L 6, 10.1.2008., 7. lpp.).

(7)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(8)  OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(10)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(11)  OV 17, 6.10.1958., 385/58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(12)  OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1645/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 13. lpp.).

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.


PIELIKUMS

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta statūti

1. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir iecelti locekļi, starp kuriem līdzsvaroti ir pārstāvēti locekļi ar pieredzi uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā un pētniecībā (turpmāk “ieceltie locekļi”), un locekļi, kurus no sava vidus ievēl Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) un zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) personāls augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā, tehniskais un administratīvais personāls, studenti un doktorandi (turpmāk “reprezentatīvie locekļi”).

Pārejas laikā pagaidu valdē ir tikai ieceltie locekļi līdz brīdim, kad iespējams organizēt reprezentatīvo locekļu vēlēšanas pēc tam, kad ir izveidota pirmā ZIK.

2.   Valdē ir astoņpadsmit ieceltie locekļi. Viņi ieņem šo amatu sešus gadus bez tiesībām uz atkārtotu iecelšanu. Valdes locekļus ieceļ Komisija saskaņā ar pārskatāmu procedūru. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minēto locekļu atlases procesu un galīgo iecelšanu.

Sākotnējās valdes ieceltos locekļus ieceļ, pamatojoties uz iespējamo kandidātu sarakstu, ko sastāda ad hoc Apzināšanas komiteja, kurā ir četri neatkarīgi augsta līmeņa eksperti, kurus ieceļ Komisija. Turpmākos ieceltos locekļus ieceļ, pamatojoties uz iespējamo kandidātu sarakstu, ko sastāda valde.

3.   Komisija seko tam, lai būtu līdzsvaroti pārstāvēti locekļi ar pieredzi augstākās izglītības, pētniecības, inovāciju un uzņēmējdarbības jomā, kā arī lai būtu līdzsvaroti pārstāvēti abi dzimumi un lai būtu atspoguļota augstākās izglītības, pētniecības un inovācijuatšķirīgā vide visā Savienībā.

4.   Reizi divos gados vienu trešdaļu no ieceltajiem locekļiem aizstāj ar citiem. Ieceltam loceklim, kurš bijis valdes sastāvā mazāk nekā četrus gadus, ir tiesības tikt atkārtoti ieceltam, ievērojot vispārējo maksimālo amata pilnvaru termiņu, kas ir seši gadi.

Pārejas laikā lozējot izvēlas divpadsmit sākotnējās valdes ieceltos locekļus, kuru amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pirmā četru gadu termiņa beigās lozējot izvēlas sešus no divpadsmit jaunieceltajiem locekļiem, un viņu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Valdes priekšsēdētājs nepiedalās šajā pārejas procesā.

5.   Valdē ir četri reprezentatīvie locekļi. Viņi ieņem šo amatu trīs gadus, un viņus var ievēlēt no jauna vienreiz. Ja viņi pārtrauc darbu EIT vai ZIK, viņu pilnvaru laiks beidzas. Viņus aizstāj ar citiem locekļiem, izmantojot to pašu vēlēšanu procesu, kas ir spēkā attiecībā uz atlikušo amata pilnvaru laiku.

6.   Valde apstiprina reprezentatīvo locekļu ievēlēšanas un nomaiņas nosacījumus un kārtību, par pamatu ņemot direktora priekšlikumu pirms pirmās ZIK darbības sākuma. Šāds mehānisms nodrošina atbilstīgu pārstāvības daudzveidību un ņem vērā EIT un ZIK attīstību.

7.   Ja valdes loceklis nevar pabeigt darbu savā amatā līdz pilnvaru laika beigām, viņa aizstājēju ieceļ vai ievēlē atbilstīgi tādai pašai procedūrai, kādu piemēro loceklim, kurš nevar pabeigt darbu savā amatā līdz pilnvaru laika beigām.

2. pants

Valdes pienākumi

1.   Valdes locekļi darbojas EIT interesēs, neatkarīgi ievērojot tā mērķus un pamatuzdevumu, identitāti un saskanību.

2.   Valde jo īpaši:

a)

nosaka EIT stratēģiju saskaņā ar stratēģisko inovāciju programmu (SIP), kārtējo trīsgadu darba programmu, EIT budžetu, gada pārskatus un bilanci, kā arī gada darbības pārskatu pēc direktora priekšlikuma;

b)

nosaka prioritārās jomas, kurās jāizveido ZIK;

c)

sniedz ieguldījumu SIP sagatavošanā;

d)

saistībā ar SIP sīki izstrādā EIT darbību un darba uzdevumu, tostarp kritērijus un procedūras ZIK darbības finansēšanai, pārraudzībai un izvērtēšanai;

e)

izvēlas un nosaka ZIK partnerību vai arī vajadzības gadījumā atsauc šo izvēli;

f)

nodrošina ZIK darbības pastāvīgu izvērtēšanu;

g)

pieņem savu reglamentu, tostarp attiecībā uz ZIK atlasi, Izpildu komiteju, kā arī EIT konkrētos finanšu noteikumus;

h)

vienojoties ar Komisiju, nosaka atbilstīgu valdes un Izpildu komitejas locekļu atalgojumu; šo atalgojumu samēro ar līdzīgu noteikumu dalībvalstīs;

i)

pieņem Izpildu komitejas un direktora izraudzīšanas procedūru;

j)

ieceļ un vajadzības gadījumā atlaiž direktoru, un attiecībā uz viņu īsteno disciplinārās pilnvaras;

k)

ieceļ grāmatvedi, Izpildu komitejas locekļus un iekšējās revīzijas struktūras locekļus;

l)

vajadzības gadījumā izveido padomdevēju grupas, kurām var būt noteikts darbības laiks;

m)

pasaules mērogā popularizē EIT, lai palielinātu tā pievilcību un lai tas kļūtu pasaules mēroga struktūra attiecībā uz izcilību augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā;

n)

pieņem labas rīcības kodeksu attiecībā uz interešu konfliktiem;

o)

nosaka intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības principus un pamatnostādnes;

p)

izveido iekšējās revīzijas struktūru saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002;

q)

ir pilnvarota nodibināt fondu (turpmāk “EIT fonds”) ar konkrētu mērķi sekmēt un atbalstīt EIT darbību;

r)

nodrošina papildināmību un sinerģiju starp EIT darbību un citām Kopienas programmām;

s)

pieņem lēmumus par EIT valodu režīmu, ņemot vērā pastāvošos daudzvalodības principus un EIT darbības praktiskus nosacījumus.

3.   Valde atsevišķus uzdevumus var uzticēt Izpildu komitejai.

4.   Valde no iecelto locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir trīs gadi ar tiesībām uz atkārtotu ievēlēšanu vienu reizi.

3. pants

Valdes darbība

1.   Neskarot 2. punktu, valde pieņem lēmumus ar vienkāršu visu tās locekļu balsu vairākumu.

Tomēr 2. panta 2. punkta a), b), c), d), i) un s) apakšpunktā un 4. punktā noteikto lēmumu pieņemšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu visu tās locekļu balsu vairākums.

2.   Reprezentatīvie locekļi nedrīkst balsot par lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar 2. panta 2. punkta e), g), i), j), k), q) un s) apakšpunktu.

3.   Valde sanāk uz kārtējo valdes sēdi vismaz trīs reizes gadā, bet uz ārkārtas sēdi – tad, kad to pieprasa tās priekšsēdētājs vai vismaz viena trešdaļa valdes locekļu.

4. pants

Izpildu komiteja

1.   Izpildu komitejā ir piecas personas, tostarp valdes priekšsēdētājs, kurš turklāt arī vada Izpildu komiteju.

Valde šos četrus locekļus, izņemot priekšsēdētāju, izvēlas no valdes iecelto locekļu vidus.

2.   Izpildu komiteja sanāk regulāri pēc tās priekšsēdētāja uzaicinājuma vai pēc direktora pieprasījuma.

3.   Izpildu komiteja pieņem lēmumus ar visu savu locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

4.   Izpildu komiteja:

a)

sagatavo valdes sanāksmes;

b)

pārrauga SIP un kārtējās trīsgadu darba programmas īstenošanu;

c)

pārrauga ZIK atlases procedūru;

d)

pieņem lēmumus, kuru pieņemšanu tai uzticējusi valde.

5. pants

Direktors

1.   Direktors ir persona ar zināšanām un ļoti labu reputāciju EIT darbības jomās. Direktoru uz četriem gadiem ieceļ valde. Amata pilnvaru laiku valde var pagarināt vienu reizi uz četriem gadiem, ja tā uzskata, ka šāda rīcība vislabāk atbilst EIT interesēm.

2.   Direktors atbild par EIT ikdienas vadību un ir tā juridiskais pārstāvis. Direktors ir pakļauts valdei un pastāvīgi ziņo tai par EIT darbības attīstību.

3.   Direktors:

a)

atbalsta valdes un Izpildu komitejas darbu un to sēdēs nodrošina sekretariāta pakalpojumus;

b)

sagatavo SIP projektu, kārtējās trīsgadu darba programmas projektu, gada ziņojumu un gada budžetu, lai ar Izpildu komitejas starpniecību iesniegtu tos valdei;

c)

vada ZIK atlases procedūru; nodrošina, lai minētā procesa dažādos posmus īstenotu pārskatāmi un objektīvi;

d)

organizē un vada EIT darbību;

e)

saskaņā ar regulas 16. pantu nodrošina efektīvas uzraudzības un izvērtēšanas procedūras īstenošanu saistībā ar EIT darbības rādītājiem;

f)

atbild par administratīviem un finanšu jautājumiem, tostarp par EIT budžeta īstenošanu. Šajā ziņā direktors pienācīgi ņem vērā iekšējās revīzijas struktūras sniegtos ieteikumus;

g)

atbild par visiem ar personālu saistītiem jautājumiem;

h)

ar Izpildu komitejas starpniecību iesniedz gada pārskata un bilances projektu iekšējās revīzijas struktūrai un pēc tam valdei;

i)

nodrošina, lai tiktu ievērotas EIT saistības attiecībā uz līgumiem un nolīgumiem, ko tas noslēdz;

j)

sniedz Izpildu komitejai un valdei visu informāciju, kas vajadzīga to pienākumu izpildei.

6. pants

Atbalsta struktūras izveides gatavošana

Pārejas laikā Komisija sniedz vajadzīgo atbalstu EIT struktūras izveidei. Šajā nolūkā līdz laikam, kad ir iecelti pirmie valdes ieceltie locekļi, Komisija ir EIT juridiskā pārstāve un ir atbildīga par personāla, administratīviem un finanšu jautājumiem, tostarp EIT budžeta īstenošanu. Pēc tam valde saskaņā ar pārskatāmu procedūru ieceļ personu, kas pilda šos pienākumus, vai pagarina Komisijas ieceltās amatpersonas pilnvaras termiņu līdz laikam, kad direktors sāk pildīt savus pienākumus pēc valdes veiktās iecelšanas, saskaņā ar 5. pantu. Valde bez kavēšanās sāk EIT direktora iecelšanas procedūru.

7. pants

EIT darbinieki

1.   EIT darbinieki ir personāls, kuru EIT pieņem darbā tieši ar termiņa līgumiem. Uz direktoru un EIT darbiniekiem attiecas Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

2.   Iesaistītās valstis vai citi darba devēji var uz noteiktu laiku norīkot ekspertus darbā EIT.

Valde pieņem noteikumus, kas iesaistīto valstu vai citu darba devēju norīkotajiem ekspertiem dod iespēju strādāt EIT un kas nosaka viņu tiesības un pienākumus.

3.   Attiecībā uz saviem darbiniekiem EIT īsteno pilnvaras, kas uzticētas iestādei, kurai atļauts slēgt līgumus ar personālu.

4.   No darbinieka var pieprasīt pilnīgu vai daļēju atlīdzinājumu par kaitējumu, kas EIT nodarīts šā darbinieka smaga pārkāpuma dēļ viņa pienākumu izpildes gaitā vai saistībā ar to.

8. pants

ZIK izvērtēšanas un pārraudzības principi

EIT nepārtraukti pārrauga un periodiski veic neatkarīgu katras ZIK sasniegumu un rezultātu izvērtēšanu. Šos izvērtējumus sagatavo, balstoties uz administratīvo paraugpraksi un uz rezultātu orientētiem rādītājiem, un tajos izvairās no nevajadzīgiem formāliem un procedūras jautājumiem.

9. pants

ZIK darbības ilgums, turpināšanās un izbeigšana

1.   Atkarībā no periodisko izvērtēšanu rezultātiem un konkrētu jomu specifiskām iezīmēm ZIK parasti darbojas 7 līdz 15 gadus.

2.   Valde izņēmuma kārtā var nolemt pagarināt ZIK darbību uz laiku, kas pārsniedz sākotnēji noteikto, ja tas vislabāk atbilst EIT mērķa sasniegšanai.

3.   Ja ZIK izvērtēšana uzrāda neatbilstīgus rezultātus, valde veic attiecīgus pasākumus, tostarp samazinot, izmainot vai atceļot finansiālu atbalstu tādai ZIK vai izbeidzot nolīgumu.

10. pants

EIT likvidācija

Likvidējot EIT, Komisija uzrauga tā likvidāciju atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem. Līgumos ar ZIK un EIT fonda dibināšanas aktā izklāsta attiecīgus rīcības noteikumus šādā situācijā.


Top