EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007R0168

Padomes Regula (EK) Nr. 168/2007 ( 2007. gada 15. februāris ), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru

OJ L 53, 22.2.2007, p. 1–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OJ L 4M , 8.1.2008, p. 117–130 (MT)
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 004 P. 83 - 96

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/168/oj

22.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 168/2007

(2007. gada 15. februāris),

ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principu un tiesiskuma principu, kas ir dalībvalstu kopīgas vērtības.

(2)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (2), ievērojot tās juridisko statusu, darbības jomu un skaidrojumus, ir atspoguļotas tiesības, kuru pamatā ir dalībvalstīm kopīgas konstitucionālas tradīcijas un starptautiskās saistības, Līgums par Eiropas Savienību, Kopienas līgumi, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Kopienas un Eiropas Padomes pieņemtās sociālās hartas, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse.

(3)

Kopienai un tās dalībvalstīm, īstenojot Kopienas tiesību aktus, ir jāievēro pamattiesības.

(4)

Pamatīgākas zināšanas un plašāka izpratne par pamattiesību jautājumiem Eiropas Savienībā palīdz pilnībā nodrošināt pamattiesību respektēšanu. Šā mērķa sasniegšanu veicinātu Kopienas aģentūras izveide, kuras uzdevums būtu sniegt informāciju un datus par pamattiesību jautājumiem. Turklāt, kā teikts Eiropas Padomes Ministru komitejas 1997. gada 30. septembra ieteikumā Nr. R (97) 14, efektīvu cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas iestāžu izveide ir starptautiskās sabiedrības un Eiropas kopienu kopīga vērtība.

(5)

Eiropadomes sanāksmē 2003. gada 13. decembrī dalībvalstu pārstāvji vienojās attīstīt pašreizējo Eiropas Novērošanas centru rasisma un ksenofobijas jautājumos, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1035/97 (3), un paplašināt tā pilnvaras, pārveidojot to par Cilvēktiesību aģentūru. Tajā reizē viņi arī nolēma, ka Aģentūras mītnei arī turpmāk būtu jāpaliek Vīnē.

(6)

Komisija piekrita un darīja zināmu nodomu šajā sakarā nākt klajā ar priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1035/97. Attiecīgi Komisija nāca klajā ar 2004. gada 25. oktobra Paziņojumu par Pamattiesību aģentūru, un par to notika plašas apspriedes ar sabiedrību.

(7)

Attiecīgi būtu jāizveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, turpinot attīstīt pašreizējo Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru, lai, attiecīgām Kopienas un tās dalībvalstu iestādēm un varasiestādēm īstenojot Kopienas tiesību aktus, nodrošinātu tās ar informāciju, palīdzību un speciālām zināšanām un tādējādi palīdzētu tām pasākumu īstenošanā vai darbības virzienu noteikšanā attiecīgās kompetences jomās, lai pilnībā būtu ievērotas pamattiesības.

(8)

Ir atzīts, ka Aģentūrai būtu jāpieņem lēmumi tikai Kopienas tiesību aktu piemērošanas jomā.

(9)

Aģentūras darbībā būtu jāpamatojas uz pamattiesībām Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punkta, arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas nozīmē un kā tās atspoguļotas Pamattiesību hartā, ievērojot tās juridisko statusu un skaidrojumus. Aģentūras nosaukumā būtu jāatspoguļo ciešā saikne ar hartu.

(10)

Tā kā Aģentūru veido uz pašreizējā Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pamatiem, tās darbībai arī turpmāk būtu jāattiecas uz rasisma, ksenofobijas un antisemītisma parādību, tādu personu tiesību aizsardzību, kuras pieder minoritātēm, kā arī uz dzimumu līdztiesību – kā svarīgiem pamattiesību aizsardzības elementiem.

(11)

Aģentūras darbības tematiskās jomas būtu jānosaka daudzgadu nostādnēs, tādējādi nosakot Aģentūras darba robežas. Ņemot vērā daudzgadu nostādņu politisko nozīmi, ir svarīgi, lai Padome pati tās pieņemtu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedes ar Eiropas Parlamentu.

(12)

Aģentūrai, risinot šos jautājumus, būtu jāvāc objektīva, uzticama un salīdzināma informācija par pamattiesību stāvokļa attīstību, jāanalizē informācija, meklējot cēloņus tiesību neievērošanai, tās sekām un nelabvēlīgajai ietekmei, un jāpēta labas prakses piemēri.

(13)

Aģentūrai, īstenojot Kopienas tiesību aktus, vajadzētu būt tiesīgai – neskarot Līgumā noteiktās likumdošanas un tiesas procedūras – vai nu pēc pašas ierosmes, vai Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma izstrādāt atzinumus Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm. Iestādēm tomēr būtu jādod iespēja lūgt atzinumus par to ierosinātiem tiesību aktiem vai juridisko procedūru laikā ieņemto nostāju, ciktāl tas attiecas uz atbilstību pamattiesībām.

(14)

Aģentūrai būtu jāsniedz gada pārskati par pamattiesību jautājumiem, kas ietilpst Aģentūras darbības jomās, reizē uzsverot labas prakses piemērus. Turklāt Aģentūrai būtu jāizstrādā tematiski pārskati par tematiem, kas ir īpaši svarīgi Eiropas Savienības politikai.

(15)

Aģentūrai būtu jāveic pasākumi, lai uzlabotu plašas sabiedrības izpratni par pamattiesībām un iespējām un dažādiem mehānismiem to piemērošanai vispār, tomēr neizskatot konkrētas sūdzības.

(16)

Aģentūrai pēc iespējas ciešāk būtu jāsadarbojas ar visām attiecīgajām Savienības iestādēm, kā arī Kopienas un Eiropas Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai novērstu darbības pārklāšanos – jo īpaši ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta darbību.

(17)

Tā kā sadarbība ar dalībvalstīm ir būtisks elements Aģentūras uzdevumu veikšanā, Aģentūrai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm, izmantojot tās dažādās struktūras, un tāpēc dalībvalstīm būtu jāieceļ darbinieki, kas dalībvalstīs būs Aģentūras pirmās kontaktpersonas. Aģentūrai jo īpaši būtu jādara zināmi valsts sadarbības koordinatoriem Aģentūras sagatavotie pārskati un citi dokumenti.

(18)

Aģentūrai būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Padomi. Tādai sadarbībai būtu jānodrošina, ka ir novērsta jebkāda Aģentūras darbību pārklāšanās ar Eiropas Padomes darbībām, jo īpaši, izstrādājot mehānismus, lai radītu jaunu pievienoto vērtību, piemēram, slēdzot divpusējus sadarbības līgumus un Aģentūras vadības struktūrās piedaloties Eiropas Padomes ieceltai neatkarīgai personai, kam ir paredzētas attiecīgas balsstiesības, kā pašreizējā Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrā.

(19)

Atzīstot pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo vietu pamattiesību aizsargāšanā, Aģentūrai būtu jāveicina dialogs ar pilsonisko sabiedrību un cieši jāsadarbojas ar pamattiesību jomā aktīvi iesaistītām nevalstiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības iestādēm. Būtu jāizveido sadarbības tīkls – Pamattiesību platforma –, lai attīstītu strukturētu un rezultatīvu dialogu un ciešu sadarbību ar visām attiecīgām ieinteresētām pusēm.

(20)

Ņemot vērā Aģentūras īpašās funkcijas, katrai dalībvalstij būtu jāieceļ valdē viens neatkarīgs eksperts. Ņemot vērā principus par cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas valsts iestāžu statusu un darbību (“Parīzes principi”), valdes sastāvam būtu jānodrošina Aģentūras neatkarība gan no Kopienas iestādēm, gan dalībvalstu valdībām un būtu jāapvieno iespējami plašs ekspertu loks pamattiesību jomā.

(21)

Lai nodrošinātu augstu zinātnisku kvalitāti Aģentūras darbībai, Aģentūrai pašai būtu noderīga zinātniska komiteja, kas virzītu tās darbību, ievērojot zinātnisku objektivitāti.

(22)

Iestādēm, kas ieceļ valdes, izpildvaldes un zinātniskās komitejas locekļus, būtu jācenšas panākt līdzsvarotu sieviešu un vīriešu līdzdalību šajās struktūrās. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai Aģentūras darbinieku vidū būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

(23)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta lielo vietu pamattiesību aizsardzībā, virzīšanā un popularizācijā, tam vajadzētu būt iesaistītam Aģentūras darbībās, tostarp Aģentūras daudzgadu nostādņu pieņemšanā, un, ņemot vērā Aģentūras īpašo vietu un uzdevumu, to kandidātu atlasē, kas ierosināti Aģentūras direktora amatam, neradot precedentu citām aģentūrām.

(24)

Aģentūrai būtu jāpiemēro attiecīgie Kopienas tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (4), par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5), un par valodām, kā noteikts Regulā Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (6), un Padomes Regulā (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (7).

(25)

Uz Aģentūru attiecas Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 23. decembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (9).

(26)

Uz Aģentūras personālu un uz Aģentūras direktoru būtu jāattiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai un noteikumiem, kurus minēto noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes – tostarp to noteikumiem par direktora atbrīvošanu no amata pienākumiem.

(27)

Aģentūrai vajadzētu būt juridiskai personai un būtu jāmanto visas Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra juridiskās saistības, finanšu saistības vai parādi vai noslēgtie nolīgumi, kā arī ar Centra darbiniekiem noslēgtie darba līgumi.

(28)

Aģentūrai vajadzētu būt atvērtai kandidātvalstu dalībai tās darbībā. Turklāt Aģentūras darbībā būtu jāļauj piedalīties valstīm, ar kurām ir noslēgts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums; tas Savienībai dos iespēju atbalstīt šo valstu centienus virzībā uz Eiropas integrāciju, atvieglinot to tiesību aktu pakāpenisku pielāgošanu Kopienas tiesību aktiem, kā arī prasmes un labas prakses nodošanu, jo īpaši tajās acquis jomās, kuras būs galvenais atsauces punkts Rietumbalkānu reformu procesā.

(29)

Aģentūrai būtu laikus jāizvērš tās darbības izvērtējumi, un, balstoties uz tiem, varētu pārskatīt Aģentūras darbības jomu, uzdevumus un darba metodes.

(30)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, Eiropas līmenī sniegt salīdzināmu un uzticamu informāciju un datus, lai palīdzētu Savienības iestādēm un dalībvalstīm ievērot pamattiesības – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētos mērķus minētās darbības mēroga vai ietekmes dēļ labāk var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi to, kas nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus.

(31)

Aģentūras ieguldījums, nodrošinot pamattiesību pilnīgu ievērošanu Kopienas tiesību aktos, var palīdzēt sasniegt Kopienas mērķus. Līgums šīs regulas pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas noteiktas 308. pantā.

(32)

Neko šajā regulā nevajadzētu interpretēt tā, lai tas iespaidotu jautājumu par to, vai Aģentūras kompetence būtu jāpaplašina, lai tajā ietvertu policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

(33)

Tā kā, lai izveidotu Aģentūru, Regulā (EK) Nr. 1035/97 būtu jāizdara būtiski grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

PRIEKŠMETS, MĒRĶIS, PIEMĒROŠANAS JOMA, UZDEVUMI UN DARBĪBAS JOMAS

1. pants

Temats

Ar šo tiek izveidota Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (turpmāk – “Aģentūra”).

2. pants

Mērķis

Aģentūras mērķis ir sniegt palīdzību un speciālas zināšanas pamattiesību jomā attiecīgām Kopienas un dalībvalstu struktūrām, iestādēm, birojiem un aģentūrām, īstenojot Kopienas tiesību aktus, tādējādi sniedzot tām atbalstu pasākumu veikšanā vai darbības virzienu noteikšanā to attiecīgās kompetences jomās, lai pilnībā ievērotu pamattiesības.

3. pants

Darbības joma

1.   Aģentūra veic uzdevumus, lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus, ievērojot Kopienas pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.

2.   Aģentūra darbībā ievēro pamattiesības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā.

3   Aģentūra risina pamattiesību jautājumus Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, īstenojot Kopienas tiesību aktus.

4. pants

Uzdevumi

1.   Lai sasniegtu 2. pantā minēto mērķi un ievērojot 3. pantā noteiktās kompetences, Aģentūra:

a)

vāc, reģistrē, analizē un izplata būtisku, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju un datus, tostarp izpētes un uzraudzības rezultātus, par ko tai ziņo dalībvalstis, Savienības iestādes, kā arī Kopienas un Savienības struktūras, biroji un aģentūras, izpētes centri, valstu struktūras, nevalstiskās organizācijas, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, un jo īpaši Eiropas Padomes kompetentās struktūras;

b)

sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm izstrādā metodes un standartus, lai Eiropas mērogā uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un uzticamību;

c)

veic zinātniskus pētījumus un apsekojumus, iepriekšējus pētījumus un izstrādā tehniskus un ekonomiskus pamatojumus, sadarbojas ar to veicējiem vai veicina šādus pasākumus, tostarp – ja tas ir lietderīgi un saderīgi ar tās prioritātēm un gadskārtējo darba programmu – pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma;

d)

vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma izstrādā secinājumus un atzinumus par konkrētiem tematiem Savienības iestādēm un dalībvalstīm, īstenojot Kopienas tiesību aktus;

e)

publicē gadskārtēju pārskatu par pamattiesību jautājumiem, kas ietilpst Aģentūras darbības jomā, vienlaikus izceļot labas prakses piemērus;

f)

publicē tematiskus pārskatus, pamatojoties uz Aģentūras veikto analīzi, izpēti un aptaujām;

g)

publicē gadskārtējus pārskatus par darbībām; un

h)

veido saziņas stratēģiju un veicina dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai paaugstinātu sabiedrības izpratni par pamattiesībām un lai aktīvi izplatītu informāciju par savu darbību.

2.   Secinājumi, atzinumi un pārskati, kas minēti 1. punktā, var attiekties uz Komisijas priekšlikumiem saskaņā ar Līguma 250. pantu vai iestāžu ieņemtajām nostājām likumdošanas procedūru laikā tikai tad, ja attiecīgās iestādes lūgums ir izteikts atbilstīgi 1. punkta d) apakšpunktam. Tajos neskar jautājumus par tiesību aktu likumīgumu Līguma 230. panta nozīmē vai jautājumu par to, vai dalībvalsts nav izpildījusi Līgumā noteiktās saistības Līguma 226. panta nozīmē.

5. pants

Darbības jomas

1.   Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu, Padome pieņem daudzgadu nostādnes par Aģentūras darbību. Komisija, izstrādājot priekšlikumu, konsultējas ar valdi.

2.   Nostādnes:

a)

aptver piecus gadus;

b)

nosaka Aģentūras darbības tematiskās jomas, kurās jāiekļauj rasisma, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības apkarošanu;

c)

atbilst Savienības prioritātēm, pienācīgi ņemot vērā nostādnes, kas noteiktas Eiropas Parlamenta rezolūcijās un Padomes secinājumos pamattiesību jomā;

d)

pienācīgi ņem vērā Aģentūras finanšu un cilvēku resursus un

e)

ietver noteikumus, lai nodrošinātu papildināmību ar citu Kopienas un Savienības struktūru, biroju un aģentūru, kā arī ar Eiropas Padomes un citu pamattiesību jomā aktīvi iesaistītu starptautisku organizāciju pilnvarām.

3.   Aģentūra veic uzdevumus tematiskajās jomās, kas noteiktas daudzgadu nostādnēs. Šis noteikums neattiecas uz atbildēm, ko Aģentūra saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma sniedz ārpus šīm tematiskajām jomām, ja to ļauj tās finanšu un cilvēku resursi.

4.   Aģentūra veic uzdevumus, ievērojot gada darba programmu un pienācīgi ņemot vērā pieejamos finanšu un cilvēku resursus.

2.   NODAĻA

DARBA METODES UN SADARBĪBA

6. pants

Darba metodes

1.   Lai nodrošinātu objektīvas, uzticamas un salīdzināmas informācijas sniegšanu, Aģentūra, balstoties uz dažādu organizāciju un struktūru speciālajām zināšanām katrā dalībvalstī un ņemot vērā to, ka datu vākšanā jāiesaista valsts iestādes:

a)

izveido un koordinē informācijas tīklus, kā arī izmanto esošus tīklus;

b)

organizē pieaicinātu ekspertu speciālistu sanāksmes; un

c)

vajadzības gadījumā izveido ad hoc darbagrupas.

2.   Veicot darbības, Aģentūra, lai panāktu papildināmību un lai nodrošinātu iespējami labu resursu izmantošanu, vajadzības gadījumā ņem vērā savākto informāciju un veiktās darbības, it īpaši tās, ko veikušas:

a)

Savienības iestādes un struktūras, Kopienas un Savienības biroji un aģentūras, kā arī dalībvalstu struktūras, biroji un aģentūras;

b)

Eiropas Padome, atsaucoties uz Eiropas Padomes uzraudzības un kontroles mehānismu, kā arī Eiropas cilvēktiesību komisāra secinājumiem un pasākumiem; un

c)

Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ANO un citas starptautiskas organizācijas.

3.   Aģentūra var iesaistīties līgumattiecībās, jo īpaši, slēdzot apakšlīgumus ar citām organizācijām, lai veiktu tādus uzdevumus, ko tā var tām uzticēt. Lai veicinātu pienācīgu sadarbību un kopējus pasākumus, Aģentūra var arī piešķirt dotācijas, jo īpaši 8. un 9. pantā minētajām valstu un starptautiskām organizācijām.

7. pants

Attiecības ar kompetentām Kopienas struktūrām, birojiem un aģentūrām

Aģentūra nodrošina attiecīgu koordināciju ar kompetentām Kopienas struktūrām, birojiem un aģentūrām. Sadarbības noteikumus vajadzības gadījumā nosaka saprašanās memorandā.

8. pants

Sadarbība ar organizācijām dalībvalstu un starptautiskā mērogā

1.   Lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar dalībvalstīm, katra dalībvalsts nozīmē valdības amatpersonu par valsts sadarbības koordinatoru, kas ir Aģentūras galvenā kontaktpersona dalībvalstī. Valsts sadarbības koordinatori, inter alia, var iesniegt direktoram atzinumus par gada darba programmu, pirms tā ir iesniegta valdei. Aģentūra ziņo valsts sadarbības koordinatoriem par visiem dokumentiem, kas sagatavoti saskaņā ar 4. panta 1. punkta a), b), c), d), e), f), g) un h) apakšpunktu.

2.   Veicot uzdevumus, Aģentūra sadarbojas ar:

a)

valsts organizācijām un publisko tiesību struktūrām, kas ir kompetentas pamattiesību jomā dalībvalstīs, tostarp valsts cilvēktiesību aizsardzības iestādēm;

b)

Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), jo īpaši ar Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroju (DICB), Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām organizācijām.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētās sadarbības administratīvie pasākumi atbilst Kopienas tiesību aktiem, un tos pieņem valde, pamatojoties uz direktora iesniegto projektu, par kuru Komisija jau ir sniegusi atzinumu. Ja Komisija nepiekrīt šādiem pasākumiem, valde to atkārtoti pārskata un pieņem, vajadzības gadījumā izdarot grozījumus, ar divu trešdaļu visu locekļu balsu vairākumu.

9. pants

Sadarbība ar Eiropas Padomi

Lai izvairītos no darba dublēšanās un nodrošinātu papildināmību un pievienoto vērtību, Aģentūra darbības koordinē ar Eiropas Padomes darbībām, jo īpaši sakarā ar gada darba programmu saskaņā ar 12. panta 6. punkta a) apakšpunktu un sadarbību ar pilsonisku sabiedrību saskaņā ar 10. pantu. Lai to panāktu, Kopiena saskaņā ar Līguma 300. pantā noteikto procedūru slēdz nolīgumu ar Eiropas Padomi, lai izveidotu ciešu Eiropas Padomes sadarbību ar Aģentūru. Šajā nolīgumā paredz, ka Eiropas Padome ieceļ neatkarīgu personu, kas saskaņā ar 12. un 13. pantu piedalās Aģentūras valdes un izpildvaldes darbībā.

10. pants

Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību; Pamattiesību platforma

1.   Aģentūra cieši sadarbojas ar nevalstiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības iestādēm, kuras valsts, Eiropas vai starptautiskā mērogā aktīvi darbojas pamattiesību jomā, tostarp apkaro rasismu un ksenofobiju. Šajā nolūkā Aģentūra izveido sadarbības tīklu (“Pamattiesību platformu”), kurā ir cilvēktiesību jomā iesaistītas nevalstiskas organizācijas, arodbiedrības un darba devēju organizācijas, kompetentas sociālās un profesionālās organizācijas, baznīcas, reliģiskas, filozofiskas un nekonfesionālas organizācijas, universitātes un citi kvalificēti Eiropas un starptautisko struktūru un organizāciju speciālisti.

2.   Pamattiesību platforma ir mehānisms, lai apmainītos ar informāciju un apkopotu zināšanas. Tā nodrošina ciešu Aģentūras sadarbību ar ieinteresētajām pusēm.

3.   Pamattiesību platforma ir pieejama visām ieinteresētajām un kvalificētajām pusēm saskaņā ar 1. punktu. Aģentūra var vērsties pie Platformas dalībniekiem atbilstīgi konkrētām vajadzībām, kas saistītas ar Aģentūras darbībā par prioritārām noteiktām jomām.

4.   Aģentūra Pamattiesību platformai uztic, jo īpaši:

a)

nākt klajā ar priekšlikumiem valdei par gada darba programmu, ko pieņem saskaņā ar 12. panta 6. punkta a) apakšpunktu;

b)

nodrošināt atgriezenisko saiti ar valdi un ierosināt tai turpmākus pasākumus sakarā ar 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem gada pārskatiem;

c)

direktoram un zinātniskajai komitejai darīt zināmus konferenču, semināru un sanāksmju iznākumus un ieteikumus, kas saistīti ar Aģentūras darbu.

5.   Pamattiesību platformas koordinācija notiek direktora vadībā.

3.   NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

11. pants

Aģentūras struktūras

Aģentūrā ir:

a)

valde;

b)

izpildvalde;

c)

zinātniskā komiteja; un

d)

direktors.

12. pants

Valde

1.   Valdē ir personas ar attiecīgu pieredzi valsts vai privātā sektora organizāciju vadībā un piedevām ar zināšanām pamattiesību jomā, šādi:

a)

katra dalībvalsts ieceļ vienu neatkarīgu personu, kam ir augsti pienākumi valsts līmeņa neatkarīgā cilvēktiesību iestādē vai kādā citā valsts vai privātā sektora organizācijā;

b)

viena neatkarīga persona, ko ieceļ Eiropas Padome; un

c)

divi Komisijas pārstāvji.

2.   Katru valdes locekli var pārstāvēt viņa aizstājējs, kas atbilst minētajām prasībām un ir iecelts saskaņā ar minēto procedūru. Aģentūra interneta vietnē publisko un atjaunina valdes locekļu un viņu aizstājēju sarakstu.

3.   Valdes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. To nevar pagarināt.

4.   Izņemot parastus nomaiņas vai nāves gadījumus, locekļa vai viņa aizstājēja pilnvaru termiņš beidzas tikai tad, kad viņš atkāpjas no amata. Tomēr, ja kāds loceklis vai viņa aizstājējs vairs neatbilst neatkarības kritērijiem, viņš par to tūlīt informē Komisiju un Aģentūras direktoru. Attiecīgā puse ieceļ jaunu locekli vai jaunu locekļa aizstājēju uz atlikušo pilnvaru termiņu. Attiecīgā puse uz atlikušo pilnvaru termiņu ieceļ arī jaunu valdes locekli vai jaunu aizstājēju, ja valde, pamatojoties uz vienas trešās daļas tās locekļu vai no Komisijas ierosinājumu, ir atzinusi, ka attiecīgais valdes loceklis vai aizstājējs vairs neatbilst neatkarības kritērijiem. Ja atlikušais pilnvaru termiņš ir mazāks nekā divi gadi, jaunā locekļa vai aizstājēja pilnvaras var pagarināt uz pilnu termiņu vēl uz pieciem gadiem.

5.   Valde no atbilstīgi 1. punkta a) apakšpunktam iecelto locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un pārējos abus izpildvaldes locekļus, kas minēti 13. panta 1. punktā, ar amata pilnvarām uz divarpus gadu termiņu, ko var pagarināt vienu reizi.

6.   Valde nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus. Tā ir Aģentūras plānošanas un uzraudzības struktūra. Konkrēti, tā:

a)

pieņem Aģentūras gada darba programmu saskaņā ar daudzgadu nostādnēm, pamatojoties uz projektu, ko iesniedz Aģentūras direktors pēc tam, kad Komisija un zinātniskā komiteja ir sniegusi atzinumu. Tai jāatbilst pieejamajiem finanšu un cilvēku resursiem, un tajā ņem vērā Kopienas darbību izpētes un statistikas jomā. Gada darba programmu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

b)

pieņem 4. panta 1. punkta e) un g) apakšpunktā minētos gada pārskatus, jo īpaši salīdzinot sasniegtos rezultātus ar gada darba programmā izvirzītajiem mērķiem; neskarot 14. panta 5. punktu, pirms 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā pārskata pieņemšanas notiek konsultācijas ar zinātnisko komiteju; pārskatus ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai;

c)

jāieceļ un vajadzības gadījumā jāatlaiž Aģentūras direktors;

d)

jāpieņem Aģentūras gada budžeta projekts un galīgais budžets;

e)

īsteno tiesības, kas 24. panta 2. punktā paredzētas par direktoru, un disciplinārās pilnvaras attiecībā uz direktoru;

f)

sastāda Aģentūras gada izdevumu un ieņēmumu tāmi un nosūta to Komisijai saskaņā ar 20. panta 5. punktu;

g)

pieņem Aģentūras reglamentu, pamatojoties uz projektu, ko iesniedz direktors, pēc tam, kad Komisija, zinātniskā komiteja un 1. punkta b) apakšpunktā minētā persona ir sniegusi atzinumu;

h)

pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai, pamatojoties uz projektu, ko saskaņā ar 21. panta 11. punktu iesniedz direktors, pēc tam, kad Komisija sniegusi atzinumu;

i)

veic vajadzīgos pasākumus, lai saskaņā ar 24. panta 3. punktu īstenotu Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību;

j)

pieņem pasākumus par pārskatāmību un piekļuvi dokumentiem saskaņā ar 17. panta 2. punktu;

k)

ieceļ un atsauc zinātniskās komitejas locekļus saskaņā ar 14. panta 1. un 3. punktu; un

l)

nosaka, ka kāds valdes loceklis vai aizstājējs vairs neatbilst neatkarības kritērijiem, kā noteikts šā panta 4. punktā.

7.   Valde pienākumus var deleģēt izpildvaldei, izņemot jautājumos, kuri minēti 6. punkta a), b), c), d), e), g), h), k) un l) apakšpunktā.

8.   Valde lēmumus pieņem ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu, izņemot 5. punktā un 6. punkta a), b), c), d), e), g), k) un l) apakšpunktā minētos lēmumus, kam vajadzīgs divu trešdaļu vairākums no visiem locekļiem, un attiecībā uz 25. panta 2. punktā minētajiem lēmumiem, kad valde rīkojas, balstoties uz vienprātīgu lēmumu. Katram valdes loceklim vai viņa prombūtnē viņa aizstājējam ir viena balss. Priekšsēdētāja balss izšķir balsojumu. Eiropas Padomes ieceltā persona var balsot par 6. punkta a), b) un k) apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

9.   Priekšsēdētājs sasauc valdi divreiz gadā, neskarot iespēju sasaukt ārkārtas sanāksmes. Priekšsēdētājs sasauc ārkārtas sanāksmes pēc savas ierosmes vai pēc vismaz vienas trešdaļas valdes locekļu lūguma.

10.   Zinātniskās komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta direktors var apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotājs. Arī citu attiecīgu Kopienas aģentūru un Savienības struktūru, kā arī pārējo 8. un 9. pantā minēto starptautisko struktūru direktori var apmeklēt sanāksmes kā novērotāji, saņemot izpildvaldes uzaicinājumu.

13. pants

Izpildvalde

1.   Valdei palīdz izpildvalde. Izpildvaldē ir valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, un divi citi valdes locekļi, ko valde ievēlējusi atbilstīgi 12. panta 5. punktam, kā arī viens no Komisijas pārstāvjiem, kas ir valdē. Pārstāvis, ko Eiropas Padome iecēlusi valdē, var piedalīties izpildvaldes sanāksmēs.

2.   Izpildvaldi sasauc priekšsēdētājs ikreiz, kad jāsagatavo valdes lēmumi un jāpalīdz vai jāsniedz konsultācijas direktoram. Tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

3.   Direktors piedalās izpildvaldes sanāksmēs bez balsstiesībām.

14. pants

Zinātniskā komiteja

1.   Zinātniskās komitejas sastāvā ir vienpadsmit neatkarīgas personas, kam ir augsta kvalifikācija pamattiesību jomā. Valde ieceļ locekļus pēc tam, kad bijis pārskatāms aicinājums iesniegt pieteikumus un notikusi atlases procedūra pēc konsultēšanās ar kompetentu Eiropas Parlamenta komiteju. Valde nodrošina ģeogrāfiskās izcelsmes dažādību. Valdes locekļi nevar būt zinātniskās komitejas locekļi. Regulas 12. panta 6. punkta g) apakšpunktā minētajā reglamentā nosaka detalizētus nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieceļ zinātnisko komiteju.

2.   Zinātniskās komitejas locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. To nevar pagarināt.

3.   Zinātniskās komitejas locekļi ir neatkarīgi. Viņus var aizstāt tikai pēc viņu pašu lūguma vai gadījumā, ja ir pastāvīgi šķēršļi, kas viņiem neļauj pildīt pienākumus. Tomēr, ja kāds loceklis vairs neatbilst neatkarības kritērijiem, viņš par to tūlīt informē Komisiju un Aģentūras direktoru. Tāpat valde pēc vienas trešās daļas tās locekļu ierosinājuma vai pēc Komisijas ierosinājuma var paziņot, ka attiecīgā persona nav neatkarīga un to atcelt no amata. Valde ieceļ jaunu locekli uz atlikušo pilnvaru termiņu atbilstīgi procedūrai, kāda paredzēta parastajiem locekļiem. Ja atlikušais pilnvaru termiņš ir mazāks nekā divi gadi, jaunā locekļa pilnvaras var pagarināt uz pilnu termiņu uz pieciem gadiem. Aģentūra interneta vietnē publisko un atjaunina zinātniskās komitejas locekļu sarakstu.

4.   Zinātniskā komiteja ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ar amata pilnvarām uz vienu gadu.

5.   Zinātniskā komiteja nodrošina Aģentūras darba zinātnisko kvalitāti, vadot tās darbību, lai to panāktu. Šādā nolūkā direktors iesaista zinātnisko komiteju, ja tas ir piemēroti, visu to dokumentu sagatavošanā, ko izstrādā saskaņā ar 4. panta 1. punkta a), b), c), d), e), f) un h) apakšpunktu.

6.   Zinātniskā komiteja pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Zinātnisko komiteju sasauc tās priekšsēdētājs četras reizes gadā. Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs sāk rakstisku procedūru vai sasauc ārkārtas sanāksmes pēc savas ierosmes vai pēc vismaz četru zinātniskās komitejas locekļu lūguma.

15. pants

Direktors

1.   Aģentūru vada direktors, ko valde ieceļ atbilstīgi 2. punktā paredzētajai sadarbības (“saskaņošanas”) procedūrai.

Direktoru ieceļ, pamatojoties uz viņa personiskajiem nopelniem, pieredzi pamattiesību jomā un administratīvajām un vadības iemaņām.

2.   Minētā sadarbības procedūra notiek šādi:

a)

pamatojoties uz Komisijas sastādītu sarakstu pēc aicinājuma izvirzīt kandidatūras, un ir notikusi pārskatāma atlases procedūra, pirms iecelšanas amatā kandidātus lūdz griezties Padomē un kompetentā Eiropas Parlamenta komitejā un atbildēt uz jautājumiem;

b)

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome tad sniedz atzinumu un nosaka secību no piemērotākā uz mazāk piemērotu;

c)

Valde ieceļ direktoru, ņemot vērā šos atzinumus.

3.   Direktora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Deviņos mēnešos pirms termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu. Komisija jo īpaši izvērtē:

a)

direktora darbu;

b)

Aģentūras uzdevumus un vajadzības nākamo gadu laikā.

Valde pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā izvērtējuma pārskatu – un tikai tad, ja to var pamatot ar Aģentūras pienākumiem un prasībām, – var pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu vienreiz, bet ne vairāk kā uz trim gadiem.

Valde dara zināmu Eiropas Parlamentam un Padomei nodomu pagarināt direktora amata pilnvaru termiņu. Mēneša laikā, pirms valde oficiāli pieņem lēmumu pagarināt pilnvaru termiņu, direktoru var lūgt stāties kompetentas Eiropas Parlamenta komitejas priekšā un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem.

Ja amata pilnvaru termiņš nav beidzies, direktors paliek amatā līdz jauna direktora iecelšanai.

4.   Direktors ir atbildīgs par:

a)

regulas 4. pantā minēto uzdevumu veikšanu; jo īpaši par tādu dokumentu sagatavošanu un publicēšanu, kas izstrādāti saskaņā ar 4. panta 1. punkta a), b), c), d), e), f), g) un h) apakšpunktu sadarbībā ar zinātnisko komiteju;

b)

Aģentūras gada darba programmas sagatavošanu un īstenošanu;

c)

visiem jautājumiem, kas saistīti ar personālu, un jo īpaši par 24. panta 2. punktā paredzēto pilnvaru īstenošanu attiecībā uz personālu;

d)

administratīvo vadību ikdienā;

e)

Aģentūras budžeta īstenošanu saskaņā ar 21. pantu;

f)

efektīvu Aģentūras darbības uzraudzības un izvērtēšanas procedūru īstenošanu, samērojot ar profesionāli atzītiem standartiem. Direktors ik gadu sniedz pārskatu valdei par uzraudzības sistēmas rezultātiem;

g)

sadarbību ar valstu sadarbības koordinatoriem; un

h)

sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, tostarp Pamattiesību platformas koordināciju saskaņā ar 10. pantu.

5.   Direktors pienākumus veic neatkarīgi. Direktors par darbību sniedz pārskatu valdei un piedalās tās sanāksmēs bez balsstiesībām.

6.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā aicināt direktoru piedalīties sanāksmēs, lai izskatītu kādu lietu, kas saistīta ar Aģentūras darbību.

7.   Valde pēc trešās daļas tās locekļu vai Komisijas priekšlikuma var atlaist direktoru pirms viņa pilnvaru termiņa beigām.

4.   NODAĻA

DARBĪBA

16. pants

Neatkarība un sabiedrības intereses

1.   Aģentūra veic uzdevumus pilnīgi neatkarīgi.

2.   Valdes locekļi un locekļu aizstājēji, zinātniskās komitejas locekļi un direktors apņemas darboties sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā viņi deklarē intereses, norādot, ka vai nu viņiem nav nekādu interešu, ko var uzskatīt par tādām, kas ierobežo viņu neatkarību, vai arī ir kādas tiešas vai netiešas intereses, ko varētu uzskatīt par tādām, kas ierobežo viņu neatkarību. Deklarāciju sniedz rakstiski, sākot darbu, un pārskata, ja parādās pārmaiņas interesēs. Aģentūra deklarācijas publicē interneta vietnē.

17. pants

Pārskatāmība un piekļuve dokumentiem

1.   Aģentūra attīsta labu administratīvo praksi, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāka līmeņa pārskatāmību tās darbībai.

Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Valde sešos mēnešos pēc Aģentūras darbības sākšanas pieņem īpašus noteikumus 1. punkta praktiskai īstenošanai. Tajos, inter alia, ir noteikumi par:

a)

sanāksmju atklātību;

b)

Aģentūras, tostarp zinātniskās komitejas, darbu publikāciju; un

c)

pasākumiem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Ja Aģentūra pieņem lēmumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai griezties Eiropas Kopienu Tiesā, kā paredzēts, attiecīgi, Līguma 195. un 230. pantā.

18. pants

Datu aizsardzība

Uz Aģentūru attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001.

19. pants

Ombuda veikta uzraudzība

Aģentūras darbības saskaņā ar Līguma 195. panta noteikumiem uzrauga ombuds.

5.   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

20. pants

Budžeta sagatavošana

1.   Visu Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un to atspoguļo Aģentūras budžetā.

2.   Aģentūras budžetā iekļautie ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus līdzekļus, Aģentūras ieņēmumi ir Kopienas subsīdija, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā).

Ieņēmumus var papildināt ar:

a)

maksājumiem, ko saņem par pakalpojumiem, kas sniegti saskaņā ar 4. pantā minēto uzdevumu īstenošanu;

b)

finanšu iemaksām no organizācijām vai trešām valstīm, kas minētas 8., 9. un 28. pantā.

4.   Aģentūras izdevumos ietver darbinieku atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

5.   Katru gadu valde, pamatojoties uz direktora sastādīto projektu, izveido Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamam finanšu gadam. Šo tāmi, kas ietver štata projektu, valde vēlākais līdz 31. martam nosūta Komisijai.

6.   Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk – “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar provizorisku Eiropas Savienības budžeta projektu.

7.   Balstoties uz tāmi, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā ievada aplēses par izdevumiem, ko uzskata par vajadzīgiem štata projektam, un subsīdiju apjomu, kāds jāsaņem no vispārējā budžeta, ko iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

8.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina subsīdiju apropriācijas Aģentūrai. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Aģentūras štatu saraksta projektu.

9.   Aģentūras budžetu pieņem valde. Tas kļūst par budžeta galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10.   Valde iespējami drīz paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par nodomu īstenot tādu projektu, kas var finansiālā ziņā nopietni ietekmēt Aģentūras budžeta finansējumu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku, nomu vai pirkšanu. Valde par šādiem projektiem informē Komisiju.

Ja budžeta lēmējinstitūcijas apakšstruktūra ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā nosūta atzinumu valdei sešās nedēļās pēc projekta paziņošanas dienas.

21. pants

Budžeta izpilde

1.   Aģentūras budžetu izpilda direktors.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais līdz 1. martam, Aģentūras grāmatvedis nosūta Komisijas grāmatvedim provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (10) (“Finanšu regula”).

3.   Pēc katra finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus kopā ar pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 129. pantu, direktors uz savu atbildību sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz tos valdei atzinuma saņemšanai.

5.   Administratīvā padome sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Vēlākais līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada direktors Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai nosūta galīgos pārskatus kopā ar valdes atzinumu.

7.   Galīgos pārskatus publicē.

8.   Līdz 30. septembrim direktors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Minēto atbildi viņš nosūta arī valdei.

9.   Direktors pēc Eiropas Parlamenta lūguma sniedz jebkuru informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veiksmīgi piemērot attiecīgā finanšu gada izpildes procedūru saskaņā ar Finanšu regulas 146. panta 3. punktu.

10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, kas pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz (n + 2) gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības par attiecīgā (n) gada budžeta izpildi.

11.   Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai. Noteikumos nevar atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien tas nav īpaši vajadzīgs Aģentūras darbībā un ja Komisija nav iepriekš piekritusi.

22. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, uz Aģentūru bez ierobežojumiem attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) (11), un nevilcinoties izstrādā attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem darbiniekiem.

3.   Lēmumos, kas attiecas uz finansēšanu, un izpildes līgumos un instrumentos, kuri no tiem izriet, skaidri un nepārprotami paredz to, ka Revīzijas palāta un OLAF vajadzības gadījumā var veikt Aģentūras finansējuma saņēmēju un to darbinieku pārbaudes uz vietas, kas atbild par šī finansējuma sadali.

6.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

23. pants

Juridiskais statuss un atrašanās vieta

1.   Aģentūrai ir juridiskas personas statuss.

2.   Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesvedībā.

3.   Aģentūru pārstāv tās direktors.

4.   Aģentūra ir Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra juridiskā pēctece. Tā uzņemas visas Centra likumīgās tiesības un pienākumus, finansiālās saistības vai parādus. Darba līgumi, ko Centrs noslēdzis pirms šīs regulas pieņemšanas, paliek spēkā.

5.   Aģentūras mītne ir Vīnē.

24. pants

Personāls

1.   Aģentūras darbiniekiem un direktoram piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbinātības kārtību un noteikumus, ko Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu civildienesta noteikumus un nodarbinātības kārtību.

2.   Aģentūra attiecībās ar personālu īsteno pilnvaras, kas atbilstīgi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem ir piešķirtas iecēlējiestādei un iestādei, kam ir tiesības slēgt līgumus atbilstīgi Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

3.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 110. pantā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

4.   Valde var pieņemt noteikumus, lai norīkotus dalībvalstu ekspertus varētu nodarbināt Aģentūrā.

25. pants

Valodu lietojums

1.   Aģentūrai piemēro 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1.

2.   Valde pieņem lēmumu par iekšējiem valodas lietošanas noteikumiem Aģentūrā.

3.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs.

26. pants

Privilēģijas un imunitātes

Aģentūrai piemēro Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.

27. pants

Tiesas kompetence

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

Lēmuma pieņemšana saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtajā līgumā, ir Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē.

2.   Ārpuslīgumisku saistību gadījumā Aģentūra, ievērojot vispārējus visām dalībvalstīm kopīgus tiesību principus, kompensē jebkādus kaitējumus, ko, pildot pienākumus, radījusi Aģentūra vai tās darbinieki.

Tiesas kompetencē ir strīdi par šādu kaitējumu kompensāciju.

3.   Tiesas kompetencē ir pret Aģentūru ierosinātās lietas saskaņā ar Līguma 230. un 232. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

28. pants

Dalība un darbības joma attiecībā uz kandidātvalstīm un valstīm, ar ko ir noslēgts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, un šo valstu līdzdalība

1.   Aģentūra ir atvērta kandidātvalstu kā novērotāju dalībai tās darbībā.

2.   Līdzdalību un attiecīgo procedūru nosaka ar attiecīgās Asociācijas padomes lēmumu, ņemot vērā katras valsts īpašo statusu. Lēmumā jo īpaši nosaka to, kādās jomās, apjomā un veidā šīs valstis piedalās Aģentūras darbā, atbilstīgi 4. un 5. panta noteikumiem, tostarp noteikumus par šo valstu dalību Aģentūras ierosmēs, par finanšu iemaksām un personālu. Šāds lēmums atbilst šai regulai un Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai. Lēmumā nosaka, ka iesaistītā valsts par novērotāju valdē bez balsstiesībām var iecelt neatkarīgu personu, kurai ir 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās kvalifikācijas. Ja Asociācijas padome pieņem attiecīgu lēmumu, tad Aģentūra attiecīgā valstī var risināt pamattiesību jautājumus atbilstīgi 3. panta 1. punktam, ciktāl tas vajadzīgs attiecīgās valsts tiesību aktu pakāpeniskai pielāgošanai Kopienas tiesību aktiem.

3.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma var vienprātīgi pieņemt lēmumu uz aģentūru novērotāja statusā uzaicināt valsti, ar kuru Eiropas Kopiena ir noslēgusi Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tādā gadījumā piemēro 2. punktu.

7.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Pārejas pasākumi

1.   Pašreizējais Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra (“Centrs”) valdes locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2007. gada 28. februārī.

2.   Attiecībā uz valdes iecelšanu:

a)

Komisija tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 12. pantu izveidotā valde noteiktā laikā sāk darbu;

b)

četros mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis dara Komisijai zināmus to personu vārdus, kuras tās ir iecēlušas par valdes locekļiem un to aizstājējiem atbilstīgi šīs regulas 12. panta 1. un 2. punktam. Šim termiņam beidzoties, Komisija sasauc valdi ar nosacījumu, ka ir iecelti vismaz 17 locekļi. Tādā gadījumā un atkāpjoties no 12. panta 8. punkta, valdes lēmumus pieņem ar iecelto locekļu balsu divu trešdaļu vairākumu. Kad ir iecelti 23 valdes locekļi, piemēro 12. panta 8. punktu;

c)

pirmajā valdes sanāksmē, kad ir iecelti visi locekļi, Komisija izlozē 15 valdes locekļus, kuru amata pilnvaru termiņš, neskarot šīs regulas 12. panta 4. punktu, beigsies pēc trim atbilstīgi pilnvarām nostrādātiem gadiem.

3.   Attiecīgās puses sāk Aģentūras direktora iecelšanas procedūru, kā noteikts 15. panta 1. punktā, tūlīt pēc regulas stāšanās spēkā.

4.   Kamēr nav izveidota valde saskaņā ar šā panta 2. punkta b) apakšpunktu un šīs regulas 12. panta 1. un 2. punktu, Komisija sasauc pagaidu valdi, kurā ir personas, ko dalībvalstis, Eiropas Padome un Komisija ir iecēlusi Centra valdē, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1035/97 8. pantu.

Pagaidu valde ir pilnvarota:

a)

nākt klajā ar atzinumu par Komisijas priekšlikumu direktora amata pretendentu konkursa uzaicinājumam atbilstīgi šīs regulas 15. panta 1. punktam, lai sāktu atlases procedūru;

b)

rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, iecelt pagaidu direktoru vai pagarināt Centra direktora pašreizējo pilnvaru termiņu uz pēc iespējas īsāku laiku, kamēr notiek 3. punktā minētā iecelšanas procedūra;

c)

pieņemt Aģentūras budžetu 2007. gadam saskaņā ar 20. panta 9. punktu un budžeta projektu 2008. gadam saskaņā ar 20. panta 5. punktu; un

d)

pieņemt centra darbības gada pārskatu 2006. gadam atbilstīgi 12. panta 6. punkta b) apakšpunktam.

5.   Kamēr Aģentūrai nav pieņemtas daudzgadu nostādnes saskaņā ar 5. panta 1. punktu, Aģentūra veic pienākumus tematiskās nozarēs cīņā pret rasismu, ksenofobiju un saistītu neiecietību, kas minēta 5. panta 2. punkta b) daļā, neskarot 5. panta 3. punkta otro teikumu.

30. pants

Izvērtējumi

1.   Aģentūra regulāri veic darbību iepriekšējus un nobeiguma izvērtējumus, ja šīm darbībām vajadzīgi lieli izdevumi. Direktors ziņo valdei par izvērtējumu rezultātiem.

2.   Reizi gadā Aģentūra budžeta lēmējinstitūcijai sniedz attiecīgu informāciju par izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

3.   Aģentūra ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī pasūta neatkarīgu pieaicinātu ekspertu veiktu izvērtējumu par pirmajos piecos darbības gados sasniegto, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko, vienojoties ar Komisiju, ir izdevusi valde. Šajā dokumentā:

a)

ņem vērā Aģentūras uzdevumus, darba metodes un ietekmi uz pamattiesību aizsardzību un veicināšanu;

b)

izvērtē iespējamo vajadzību grozīt Aģentūras uzdevumus, darbības jomas vai struktūru;

c)

ietver jebkura uzdevumu grozījumu sinerģijas efektu un finansiālo seku analīzi; un

d)

izvērtējumā ņem vērā ieinteresēto pušu viedokli gan Kopienas, gan valstu mērogā.

4.   Valde, vienojoties ar Komisiju, nosaka turpmāk noteikto regulāri veicamu pieaicinātu ekspertu veiktu izvērtējumu termiņu un darbības jomu.

31. pants

Pārskatīšana

1.   Valde pārbauda 30. panta 3. un 4. punktā minētā izvērtējuma secinājumus un sniedz Komisijai ieteikumus, kas var būt vajadzīgi sakarā ar pārmaiņām Aģentūrā, tās darba praksē un uzdevuma apjomā. Komisija izvērtējuma pārskatu un ieteikumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara tos publiski pieejamus.

2.   Pēc izvērtējuma pārskata un ieteikumu izvērtējuma Komisija var iesniegt priekšlikumus par labojumiem šajā regulā, ko uzskata par vajadzīgiem.

32. pants

Aģentūras darbības sākums

Aģentūra sāk darbību vēlākais 2007. gada 1. martā.

33. pants

Atcelšana

1.   Regula (EK) Nr. 1035/97 ir atcelta no 2007. gada 1. marta.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

34. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 15. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

W. SCHÄUBLE


(1)  OV C 88, 11.4.2006., 37. lpp.

(2)  OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(3)  OV L 151, 10.6.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1652/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 33. lpp.).

(4)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(5)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(6)  OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(7)  OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1645/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 13. lpp.).

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(9)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(10)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(11)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.


Top