EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006D0548

2006/548/EK,Euratom: Komisijas Lēmums ( 2006. gada 2. augusts ), ar ko groza Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom

OJ L 215, 5.8.2006, p. 38–43 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OJ L 118M , 8.5.2007, p. 1055–1060 (MT)
Special edition in Bulgarian: Chapter 01 Volume 006 P. 166 - 171
Special edition in Romanian: Chapter 01 Volume 006 P. 166 - 171
Special edition in Croatian: Chapter 01 Volume 005 P. 99 - 104

No longer in force, Date of end of validity: 17/03/2015; Atcelts un aizstāts ar 32015D0444

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/548/oj

5.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 215/38


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 2. augusts),

ar ko groza Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom

(2006/548/EK, Euratom)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 218. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 131. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 2. panta 1. punktu Komisijas drošības noteikumos, kā izklāstīts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (1) pielikumā, Komisijas loceklis, kas atbild par drošības jautājumiem, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ES klasificētās informācijas apstrādē Komisijā tiek ievēroti Komisijas drošības noteikumi un cita starpā tos ievēro arī ārpus Komisijas esošie līgumdarbinieki.

(2)

Komisijas drošības noteikumu 2. panta 2. punktā ir norādīts, ka dalībvalstīm, citām iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas ir izveidotas atbilstoši Līgumiem vai pamatojoties uz tiem, ir atļauts saņemt ES klasificēto informāciju, ja tās nodrošina, ka ES klasificētās informācijas apstrādē to personāls un cita starpā arī ārpus Komisijas esošie līgumdarbinieki ievēro pilnībā atbilstošus noteikumus, kā arī to dienestos un telpās tiek ievēroti pilnībā atbilstoši noteikumi.

(3)

Komisijas drošības noteikumos pašlaik nav risināti jautājumi par to, kā piemērot to pamatprincipus un minimālos standartus gadījumos, kad Komisija, izmantojot līgumu vai subsīdiju līgumu, uztic ārējiem uzņēmumiem veikt uzdevumus, kas ietver, ietekmē un/vai satur ES klasificēto informāciju.

(4)

Tādēļ šajā sakarā ir nepieciešams iekļaut īpašus kopējus minimālos standartus Komisijas noteikumos par drošību un tiem pievienotajos drošības nosacījumos.

(5)

Minētie kopējie minimālie standarti jāievēro arī dalībvalstīm attiecībā uz pasākumiem, ko veic valsts noteiktajā kārtībā, ja tās, izmantojot līgumu vai subsīdiju līgumu, uztic Komisijas noteikumos par drošību 2. panta 2. punktā minētajiem ārējiem uzņēmumiem veikt uzdevumus, kas ietver, ietekmē un/vai satur ES klasificēto informāciju.

(6)

Minētie kopējie minimālie standarti ir jāpiemēro, neierobežojot citus attiecīgos aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (2), Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (4), ar ko paredz tās īstenošanas kārtību, un jo īpaši divpusējus un daudzpusējus nolīgumus, kas minēti Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā izklāstītos Komisijas drošības noteikumus groza šādi:

1)

lēmuma 2. panta 1. punktam pievieno šādu punktu:

“Ja līgumā vai subsīdiju līgumā starp Komisiju un ārpus Komisijas esošu līgumdarbinieku vai subsīdijas saņēmēju ir paredzēta ES klasificētās informācijas apstrāde līgumdarbinieka vai saņēmēja telpās, minētā ārpus Komisijas esošā līgumslēdzēja vai saņēmēja veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu 1. pantā minēto noteikumu ievērošanu, apstrādājot ES klasificēto informāciju, ir jābūt iekļautiem līgumā vai subsīdiju līgumā.”;

2)

drošības nosacījumus, kas izklāstīti Komisijas drošības noteikumu pielikumā, groza šādi:

a)

lēmuma I daļas 5.1. iedaļai pievieno šādu teikumu:

“Šādus minimālos standartus piemēro arī tajos gadījumos, kad Komisija, izmantojot līgumus vai subsīdiju līgumus, uztic rūpniecības vai cita veida uzņēmumiem uzdevumus, kas ietver, ietekmē un/vai satur ES klasificēto informāciju; šie kopējie minimālie standarti ir ietverti II daļas 27. iedaļā.”;

b)

lēmuma II daļā kā 27. iedaļu pievieno šā lēmuma pielikumā norādīto dokumentu;

c)

lēmuma 6. pielikumā pievieno šādus saīsinājumus:

“DSA

:

atbildīgā drošības iestāde,

FSC

:

objekta drošības pielaide,

FSO

:

objekta drošības speciālists,

PSC

:

personāla drošības pielaide,

SAL

:

dokuments, kurā izklāstīti drošības aspekti,

SCG

:

drošības klasifikācijas rokasgrāmata.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Brisele, 2006. gada 2. augustā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS


(1)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/70/EK, Euratom (OV L 34, 7.2.2006., 32. lpp.).

(2)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2083/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 28. lpp.).

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

“27.   KOPĒJIE MINIMĀLIE STANDARTI RŪPNIECISKAJAI DROŠĪBAI

27.1.   Ievads

Šajā iedaļā iztirzāti rūpniecisko darbību drošības aspekti, kas ir būtiski, apspriežot un piešķirot līgumus vai subsīdiju līgumus, ar kuriem tiek uzticēti uzdevumi, kas ietver, ietekmē un/vai satur ES klasificēto informāciju, kā arī rūpniecības vai cita veida uzņēmumiem šos uzdevumus īstenojot, tostarp ES klasificētās informācijas paziņošana vai pieeja tai valsts iepirkuma un uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus procedūras laikā (piedāvājuma izteikšanas periods un posms pirms līguma slēgšanas).

27.2.   Definīcijas

Minētajos kopējos minimālajos standartos piemēro šādas definīcijas:

a)

“klasificēts līgums” – jebkurš līgums vai subsīdiju līgums par preču piegādi, darbu veikšanu, gatavu ēku nodošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kura izpildei ir vajadzīga pieeja ES klasificētajai informācijai vai tās izveide vai kurā ir paredzēta šāda pieeja ES klasificētajai informācijai vai tās izveide;

b)

“klasificēts apakšlīgums” – līgums, ko noslēdzis līgumdarbinieks vai subsīdijas saņēmējs ar citu līgumdarbinieku (proti, apakšuzņēmēju) par preču piegādi, darbu veikšanu, gatavu ēku nodošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kura izpildei ir vajadzīga pieeja ES klasificētajai informācijai vai tās izveide vai kurā ir paredzēta šāda pieeja ES klasificētajai informācijai vai tās izveide;

c)

“līgumdarbinieks” – uzņēmējs vai juridiska persona, kurai ir tiesībspēja slēgt līgumus vai saņemt subsīdiju;

d)

“atbildīgā drošības iestāde (DSA)” – valsts drošības iestādei (NSA) attiecīgā dalībvalstī atbildīga iestāde, kas atbild par to, lai rūpniecības vai cita veida uzņēmumus informētu par valsts politiku visos jautājumos, kas attiecas uz rūpniecisko drošību, un sniegtu norādes un palīdzību tās īstenošanā. NSA var īstenot DSA funkcijas;

e)

“objekta drošības pielaide (FSC)” – NSA/DSA administratīvs lēmums par to, ka drošības ziņā objektā var nodrošināt atbilstošu drošības aizsardzību īpaša drošības klasifikācijas līmeņa ES klasificētajai informācijai un ka tajā strādājošajam personālam, kuram nepieciešama pieeja ES klasificētajai informācijai, ir pienācīga drošības pielaide, un tas ir informēts par nepieciešamajām drošības prasībām attiecībā uz pieeju ES klasificētajai informācijai un tās aizsardzību;

f)

“rūpniecības vai cita veida uzņēmums” – līgumdarbinieks vai apakšuzņēmējs, kas veic preču piegādi, darbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu; tie var būt uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar rūpniecību, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu, zinātni, izpēti, izglītību vai attīstību;

g)

“rūpnieciskā drošība” – aizsardzības pasākumu un procedūru piemērošana, lai novērstu un konstatētu tādas ES klasificētās informācijas zudumu vai kompromitēšanu, ko apstrādā līgumdarbinieks vai apakšuzņēmējs sarunās pirms līguma slēgšanas, līguma apspriešanā un klasificētos līgumos, un pārvarētu šādas informācijas zaudēšanas vai kompromitēšanas sekas;

h)

“valsts drošības iestāde (NSA)” – tāda valsts iestāde ES dalībvalstī, kuras galvenā atbildība ir aizsargāt ES klasificēto informāciju attiecīgajā dalībvalstī;

i)

“līguma drošības klasifikācijas vispārējais līmenis” – drošības klasifikācijas noteikšana visam līgumam vai subsīdiju līgumam kopumā, pamatojoties uz tādas informācijas un/vai materiālu klasifikāciju, kas saistībā ar jebkuru punktu attiecīgajā līgumā vai subsīdiju līgumā kopumā jāsagatavo, jāizplata vai kurai jāpiekļūst, vai attiecībā uz kuru pastāv iespēja, ka to sagatavos, izplatīs vai piekļūs tai. Vispārējais līguma drošības klasifikācijas līmenis nedrīkst būt zemāks par jebkuras tā sastāvdaļas augstāko klasifikāciju, bet summēšanas rezultātā tas var būt augstāks;

j)

“dokuments, kurā izklāstīti drošības aspekti (SAL)” – īpašu līgumslēdzējas iestādes noteiktu līguma nosacījumu kopums, kurš ir tāda klasificēta līguma sastāvdaļa, kas saistīts ar piekļuvi ES klasificētajai informācijai vai tās sagatavošanu, un kurā identificētas drošības prasības vai tās klasificēta līguma daļas, kurām vajadzīga drošības aizsardzība;

k)

“drošības klasifikācijas rokasgrāmata (SCG)” – dokuments, kurā raksturotas programmas, līguma vai subsīdijas līguma klasificētās sastāvdaļas, norādot piemērojamos drošības klasifikācijas līmeņus. SCG var papildināt visā programmas, līguma vai subsīdiju līguma darbības laikā, turklāt iespējams informācijas sastāvdaļas pārklasificēt vai pazemināt to slepenības pakāpi. SAL ir jāietver SCG.

27.3.   Organizācija

a)

Komisija ar klasificētu līgumu var uzticēt dalībvalstī reģistrētiem rūpniecības vai cita veida uzņēmumiem veikt uzdevumus, kas ietver, ietekmē un/vai satur ES klasificēto informāciju.

b)

Klasificētu līgumu piešķiršanā Komisijai ir jānodrošina visu to prasību ievērošana, kas izriet no minētajiem minimālajiem standartiem.

c)

Komisija iesaista attiecīgo valsts drošības iestādi vai valsts drošības iestādes, lai rūpnieciskajai drošībai piemērotu minētos minimālos standartus. NSA var deleģēt minētos uzdevumus vienai vai vairākām DSA.

d)

Par ES klasificēto informāciju rūpniecības vai cita veida uzņēmumos galvenokārt atbildīga ir šo uzņēmumu vadība.

e)

Vienmēr, kad tiek piešķirts klasificēts līgums vai apakšlīgums, uz kuru attiecas minētie minimālie standarti, Komisija un/vai NSA/DSA attiecīgā gadījumā savlaicīgi informē tās dalībvalsts NSA/DSA, kurā līgumdarbinieks vai apakšuzņēmējs reģistrēts.

27.4.   Klasificēti līgumi un lēmumi par subsīdijām

a)

Klasificējot līgumu vai subsīdiju līgumu drošību, jāņem vērā šādi principi:

Komisija attiecīgā gadījumā nosaka tos klasificēta līguma aspektus, kuriem nepieciešama aizsardzība un attiecīga drošības klasifikācija; veicot šādu klasifikāciju, tai ir jāņem vērā sākotnējā drošības klasifikācija, ko autors ir norādījis informācijai, kas sagatavota pirms klasificēta līguma piešķiršanas,

līguma klasifikācijas kopējais līmenis nedrīkst būt zemāks par jebkuras tā sastāvdaļas augstāko klasifikāciju,

ES klasificēto informāciju, kas sagatavota, īstenojot līguma darbības, klasificē atbilstoši Drošības klasifikācijas rokasgrāmatai,

attiecīgā gadījumā Komisija ir atbildīga par līguma vispārējā klasifikācijas līmeņa maiņu vai visu tā sastāvdaļu drošības klasifikāciju, apspriežoties ar līguma autoru, un par visu ieinteresēto personu informēšanu,

klasificēto informāciju, ko nodod līgumdarbiniekam vai apakšuzņēmējam vai kuru sagatavo saistībā ar līguma darbību, drīkst izmantot tikai tiem mērķiem, kas norādīti klasificētā līgumā, un to nedrīkst atklāt trešām personām bez autora iepriekš sniegtas rakstveida piekrišanas.

b)

Komisija un attiecīgās dalībvalsts NSA/DSA atbild par to, lai nodrošinātu, ka līgumdarbinieki un apakšuzņēmēji, kam piešķir klasificētus līgumus, kuros ietverta informācija, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE un augstāk, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem tiek aizsargāta šāda ES klasificētā informācija, ko viņiem nodod vai ko viņi sagatavo, īstenojot klasificētu līgumu. Ja nav atbilstības drošības prasībām, klasificētu līgumu var izbeigt.

c)

Visiem rūpnieciskajiem vai cita veida uzņēmumiem, kas piedalās tādu klasificētu līgumu izpildē, kuri ir saistīti ar pieeju informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE vai augstāk, ir jābūt valsts FSC. Attiecīgās dalībvalsts NSA/DSA piešķir FSC, lai apstiprinātu, ka uzņēmums var nodrošināt un garantēt pienācīgu ES klasificētās informācijas drošības aizsardzību atbilstoši attiecīgam klasifikācijas līmenim.

d)

Piešķirot klasificētu līgumu, objekta drošības speciālists (FSO), ko šajā amatā iecēlusi līgumdarbinieka vai apakšuzņēmēja uzņēmuma vadība, ir atbildīgs par to, lai pieprasītu personāla drošības pielaidi (PSC) visām personām, kas nodarbinātas rūpnieciskos vai cita veida uzņēmumos ES dalībvalstī, kuru pienākumu veikšanai nepieciešama piekļuve informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE vai augstāk, ievērojot klasificētu līgumu, ko piešķir attiecīgās dalībvalsts NSA/DSA saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

e)

Klasificētos līgumos ir jāiekļauj SAL, kā norādīts 27. panta b punkta j) apakšpunktā. SCG ir jābūt SAL.

f)

Pirms sarunu procedūras uzsākšanas attiecībā uz klasificētu līgumu Komisija sazinās ar tās dalībvalsts NSA/DSA, kurā attiecīgais rūpnieciskais vai cita veida uzņēmums ir reģistrēts, lai pārliecinātos, ka tam ir derīgs FSC, kas atbilst līguma drošības klasifikācijas līmenim.

g)

Līgumslēdzēja iestāde nedrīkst ierosināt klasificēta līguma slēgšanu ar izvēlēto uzņēmēju, pirms nav saņemts derīgs FSC sertifikāts.

h)

Līgumiem, kas ietver informāciju, kura klasificēta kā RESTRAINT UE, FSC nav nepieciešama, ja vien nav pieprasīts dalībvalsts normatīvajos aktos.

i)

Uzaicinājumos uz konkursu attiecībā uz klasificētiem līgumiem ir jāietver noteikums, saskaņā ar ko uzņēmējam, kas neiesniedz piedāvājumu vai kuru neizvēlas, noteiktā laikposmā ir jāatdod visi dokumenti.

j)

Līgumdarbiniekiem var būt nepieciešams dažādos līmeņos apspriest klasificētus apakšlīgumus ar apakšuzņēmējiem. Līgumdarbinieks ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka visas apakšlīgumiskās darbības tiek veiktas saskaņā ar kopējiem minimālajiem standartiem, kas ietverti šajā iedaļā. Tomēr līgumdarbinieks nedrīkst nodot ES klasificēto informāciju vai materiālu apakšuzņēmējam bez autora iepriekš sniegtas rakstveida piekrišanas.

k)

Konkursā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un klasificētā līgumā ir jānosaka nosacījumi, saskaņā ar kuriem līgumdarbinieks var slēgt apakšlīgumu. Uzņēmumiem, kas reģistrēti valstī, kura nav ES dalībvalsts, nedrīkst piešķirt apakšlīgumus bez Komisijas skaidri izteiktas rakstveida atļaujas.

l)

Visā klasificēta līguma darbības laikā Komisija saistībā ar attiecīgo DSA/NSA uzrauga atbilstību visiem tās drošības noteikumiem. Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minēto drošības noteikumu II daļas 24. iedaļā, par visiem starpgadījumiem, kas skar drošību, tiek iesniegti ziņojumi. Par visām izmaiņām attiecībā uz FSC vai tās atsaukšanu tūlīt paziņo Komisijai un visām citām NSA/DSA, kuras ir informētas par attiecīgo FSC.

m)

Beidzoties tāda klasificēta līguma vai klasificēta apakšlīguma darbības laikam, uz kuru attiecas minētie minimālie standarti, Komisija un/vai NSA/DSA attiecīgā gadījumā savlaicīgi informē tās dalībvalsts NSA/DSA, kurā līgumdarbinieks vai apakšuzņēmējs reģistrēts.

n)

Līgumdarbinieki un apakšuzņēmēji pēc klasificēta līguma vai klasificēta apakšlīguma izbeigšanas vai noslēgšanas turpina ievērot šajā iedaļā ietvertos kopējos minimālos standartus, kā arī klasificētās informācijas konfidencialitāti.

o)

Īpaši noteikumi par klasificētās informācijas izplatīšanu, beidzoties klasificēta līguma darbībai, būs izklāstīti SAL vai citos attiecīgos noteikumos, kuros nosaka drošības prasības.

p)

Pienākumus un nosacījumus, kas minēti šajā iedaļā, ar attiecīgajām izmaiņām piemēro attiecībā uz procedūrām, ar kurām subsīdijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz lēmumu un jo īpaši pamatojoties uz šādas subsīdijas saņēmējiem. Lēmumā par subsīdiju paredz saņēmēju nosacījumus.

27.5.   Apmeklējumi

Komisijas personāla apmeklējumi saistībā ar klasificētiem līgumiem tādos rūpnieciskos vai cita veida uzņēmumos dalībvalstīs, kuri pilda ES klasificētus līgumus, ir jāsaskaņo ar attiecīgo NSA/DSA. Attiecīgajām valsts drošības iestādēm/atbildīgajām drošības iestādēm ir jāsaskaņo rūpnieciska vai cita veida uzņēmuma darbinieku apmeklējumi saistībā ar ES klasificēto līgumu. Tomēr NSA/DSA, kas ir saistītas ar ES klasificētu līgumu var vienoties par kārtību, saskaņā ar kuru iespējams tieši organizēt rūpniecības vai cita veida uzņēmumu darbinieku apmeklējumus.

27.6.   ES klasificētās informācijas pārsūtīšana un transportēšana

a)

Attiecībā uz ES klasificētās informācijas pārsūtīšanu piemēro šo drošības noteikumu II daļas 21. iedaļu. Lai papildinātu šos nosacījumus, piemēro jebkuru procedūru, kas ir spēkā dalībvalstīs.

b)

Tāda ES klasificētā materiāla starptautisku transportēšanu, kas saistīts ar klasificētiem līgumiem, veiks saskaņā ar valsts kārtību attiecīgajā dalībvalstī. Pārbaudot starptautiskas transportēšanas drošības pasākumus, piemēro šādus principus:

drošību no sākumpunkta līdz galamērķim nodrošina visos transportēšanas posmos un jebkuros apstākļos,

sūtījumam noteikto aizsardzības pakāpi nosaka, vadoties pēc tajā ietvertā materiāla visaugstākās klasifikācijas,

attiecīgā gadījumā uzņēmumiem, kas sniedz transportēšanas pakalpojumus, ir jāsaņem FSC. Šādos gadījumos personālam, kas apstrādā sūtījumu, ir jābūt drošības pielaidei atbilstoši šajā iedaļā ietvertajiem kopējiem minimālajiem standartiem,

pārvadājumi, cik iespējams, jāveic no viena punkta uz otru un pēc iespējas ātrāk,

ja iespējams, maršrutiem jābūt tikai ES dalībvalstu robežās. Maršruti caur valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir jāveic tikai tad, ja to atļauj gan nosūtītājas valsts, gan saņēmējas valsts NSA/DSA,

pirms jebkādas ES klasificētā materiāla pārvietošanas nosūtītājs izstrādā transportēšanas plānu, kuru attiecīgās NSA/DSA apstiprina.”


Top