Vienotais dokuments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz nosaukumu vīna nozarē: vienotā dokumenta un atsauces publicēšana

(2022/C 293/09)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Corrèze”

PDO-FR-02407

Pieteikuma iesniegšanas datums: 20.12.2017.

1.   Reģistrējamais nosaukums

Corrèze

2.   Dalībvalsts

Francija

3.   Ģeogrāfiskās norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

4.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

15.	No vēlīni novāktām, žuvušām vīnogām ražots vīns

5.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Nedzirkstošie sarkanvīni

ĪSS APRAKSTS

Visbiežāk sastopamā krāsa šiem vīniem ir no rubīnsarkanas līdz granātu krāsai ar purpursarkanu atspīdumu. Smaržas ziņā tiem raksturīgi ļoti izteiksmīgi aromāti, kuros dominē sarkanogu nots ar pikantu piedevu. To garša ir svaiga un līdzsvars — harmonisks. Izturētiem koka traukos, tiem raksturīgi zīdaini tanīni ar sarežģītiem aromātiem, sākot no “trifeļu” notīm senāka gada vīnos, līdz izteiktākai grauzdējuma un vaniļas smaržai jaunākos vīnos. Šajos vīnos visā krāšņumā izpaužas galvenokārt “Cabernet franc N” vīnogu šķirne, kurai dažkārt piejauktas tādas blakusšķirnes kā “Cabernet-sauvignon N” un “Merlot N”, kuru pienesums savukārt nodrošina aromātu sarežģītību un stiprumu. Tos ir iespējams novērtēt vēl jaunus, tomēr interesanti ir arī līdz to degustēšanai nogaidīt kādus 5 gadus.

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija šajos vīnos ir 11 %.

Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs tajos ir ≤ 4 g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija šajos vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Malolaktiskā fermentācija ir obligāta šiem vīniem, to ābolskābes saturs ir ≤ 0,4 g/l.

Pārējie analītiskie parametri ir tādi, kādi tie noteikti Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

2.   Nedzirkstoši sausie baltvīni

ĪSS APRAKSTS

Sausajiem baltvīniem, kas iegūti no vienas vīnogu šķirnes “Chenin B”, kopumā piemīt gaišdzeltena krāsa ar zeltainu atspīdumu. Šie ir ļoti aromātiski vīni ar ziedu un baltogu notīm, bet dažkārt arī ar medus aromātiem. Apveltīti ar svaigu un augļainu garšu, tie ir vitāli un spēcīgi, ar ilgu pēcgaršu, kurā jūtamas ziedu un mineralitātes nianses.

Spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija šajos vīnos ir 10 %.

Fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs tajos ir ≤ 4 g/l. Šo saturu var paaugstināt līdz 9 g/l ar nosacījumu, ka atlikumcukuru un vīnskābē izteikta (g/l) kopējā skābuma satura starpība nedrīkst pārsniegt 2 gramus.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija šajos vīnos nepārsniedz 12,5 %.

Pārējie analītiskie parametri ir tādi, kādi tie noteikti Kopienas tiesību aktos.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

3.   Vīni ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de paille” (uz salmiem žuvušu vīnogu vīns)

ĪSS APRAKSTS

Izgatavotiem no vēlu novāktām vīnogām, kas žuvušas atdalītas no vīnkoka un iegūtas no vīnogu šķirnēm “Cabernet franc N”, “Cabernet-sauvignon N”, “Chardonnay B”, “Merlot N”, “Sauvignon B”, šiem vīniem ir dabīgi augsts atlikumcukuru saturs. Tiem ir raksturīga krāsa no veca zelta līdz dzintara tonim. Smaržas ziņā tiem raksturīgi pārgatavojušos augļu toņi, žāvētu vai karamelizētu augļu aromāti, ļoti spēcīgi, vai dažiem no tiem jūtams pat “rancio” (stiprināta vīna) aromāts. Garšas ziņā tie ir maigi, vitāli, ar ilgu pēcgaršu. Presējot šajos vīnos spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija ir 18 % un minimālais cukuru saturs ir 320 g/l. Minimālais faktiskais spirta saturs šajos vīnos ir 12,5 %, un fermentējamo cukuru saturs (glikoze un fruktoze) ir ≥ 68 g/l. Šo vīnu ražošanā ir aizliegti jebkādi bagātināšanas paņēmieni vai tādas ūdens satura pazemināšanas tehnikas kā kriokoncentrācija vai krāšņu vai žāvēšanas kameru izmantošana. Šos vīnus kopj vismaz līdz 15. novembrim trešajā gadā pēc ražas novākšanas gada, un vismaz 18 mēnešus no šā laika – koka tilpnēs.

Šis produkts iekļaujas Regulas Nr. 1308/2013 15) kategorijā “Vīns no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām”.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	30
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	300

6.   Vīndarības metodes

a.   Galvenās vīndarības metodes

Audzēšanas prakse

Stādījumu minimālā biezība zemesgabalā ir 4 000 vīnkoku stādu uz hektāru.

Katram vīnkokam ir ne vairāk par 2,50 m2 platības. Šo maksimālo platību aprēķina, rindstarpu platumu reizinot ar atstatumu starp vienas rindas vīnkokiem.

Rindstarpu platums ir 2,50 metri vai mazāks, un attālums starp vienas rindas vīnkokiem ir vismaz 0,85 metri.

Šī prasība neattiecas uz vīnkokiem, kas izstādīti terasēs. Ar vīnkoku stādījumiem terasēs saprot apstādītu zemesgabalu, kas gūst labumu no īpaša izkārtojuma atrašanās uz slīpuma dēļ, kas ierīkots vēl pirms vīnogulāju iestādīšanas. Šāds iekārtojums rada pārtraukumus ierastajos atstatumos starp stādījumiem un mehanizācijas nespēju nokļūt no viena secīga līmeņa otrā. Zemes gabalos, kur vīnkoki sastādīti terasēs, atstatums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir no 0,80 līdz 1 metram.

Vīnkoku vainagu apgriež, vēlākais, pirms fenoloģiskās E fāzes iestāšanās, kad diviem pirmajiem vīnstīgu pumpuriem ir 3 izplaukušas lapas.

Vīnogulājus apgriež pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā formā, pēc Gijo [Guyot] metodes divkāršā formā, veidojot vienkāršu vai divkāršu Ruajā [Royat] kordonu.

Apgriežot uz vīnkoka nedrīkst atstāt vairāk par 16 vīnstīgu pumpuriem.

Augļu aizmešanās laikā (27. stadija pēc Lorenz skalas) auglīgo zaru skaits nedrīkst pārsniegt 12 zarus uz vīnkoka.

1.   Īpaši ražas novākšanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīni ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de paille” (uz salmiem žuvušu vīnogu vīns) tiek iegūti no vīnogām, kas novāktas ar rokām.

2.   Īpaši noteikumi par vīniem ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de paille” (uz salmiem žuvušu vīnogu vīns)

Īpašā vīndarības metode

Šo vīnu darīšanai paredzētās vīnogas žāvēšanai tiek izvietotas uz sietiem vai salmu pakaišiem vismaz uz 6 nedēļām īpašās dabiski vai mākslīgi vēdinātās telpās. Pēdējā no minētajiem gadījumiem šāda mākslīga vēdināšana vienmēr notiek āra temperatūrā. Šī gaisa mitrumu var mazināt ar aukstu un sausu gaisu.

Šos vīnus kopj vismaz līdz 15. novembrim trešajā gadā pēc ražas novākšanas gada, un vismaz 18 mēnešus no šā laika – koka tilpnēs.

b.   Maksimālās ražas

1.   Nedzirkstošie sarkanvīni

60 hektolitri no hektāra

2.   Nedzirkstoši sausie baltvīni

65 hektolitri no hektāra

3.   Vīni ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de paille” (uz salmiem žuvušu vīnogu vīns)

24 hektolitri no hektāra

7.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana tiek veikta šādu Korēzas [Corrèze] departamenta pašvaldību teritorijā:

Allassac, Beaulieu-sur-Dordogne, Bilhac, Branceilles, Brivezac, La Chapelle-aux-Saints, Chauffour-sur-Vell, Collonges-la-Rouge, Curemonte, Donzenac, Ligneyrac, Marcillac-la-Croze, Meyssac, Noailhac, Nonards, Puy-d’Arnac, Queyssac-les-Vignes, Saillac, Saint-Bazile-de-Meyssac, Saint-Julien-Maumont, Sioniac, Turenne, Végennes, Voutezac.

Tradicionālajam apzīmējumam “Vin de paille” (uz salmiem žuvušu vīnogu vīns) vīnogu novākšana, žāvēšana, vinifikācija, vīna gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Korēzas [Corrèze] departamenta pašvaldību teritorijā:

Beaulieu-sur-Dordogne, Bilhac, Branceilles, Brivezac, La Chapelle-aux-Saints, Chauffour-sur-Vell, Collonges-la-Rouge, Curemonte, Ligneyrac, Marcillac-la-Croze, Meyssac, Noailhac, Nonards, Puy-d’Arnac, Queyssac-les-Vignes, Saillac, Saint-Bazile-de-Meyssac, Saint-Julien-Maumont, Sioniac, Turenne un Végennes.

8.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Cabernet franc N”

“Cabernet–Sauvignon N”

“Chardonnay B”

“Chenin B”

“Merlot N”

“Sauvignon B – Sauvignon blanc”

9.   Saiknes vai saikņu apraksts

Ar ACVN “Corrèze” apzīmētais ģeogrāfiskais apgabals atrodas Korēzas [Corrèze] departamenta dienvidrietumos un ir izpleties Brivas [Brive] un Meisakas [Meyssac] nogulu baseinu priekškalnes teritorijā. Tas ir izvietojies uz šīs priekškalnes malas un Centrālā Masīva [Massif Central] kalnu sānu grēdām, rietumos – uz Perigora [Périgord] pakalniem un uz Martela [Martel] kaļķakmens plakankalnes, bet dienvidos robežojas ar Dordoņas [Dordogne] upi.

Korēzas [Corrèze] departamenta ģeomorfoloģija un klimats vīna dārzu stādīšanas iespējas ievērojami samazina. Vienīgi Brivas [Brive] un Meisakas [Meyssac] baseini piedāvā vīnogulāju audzēšanai pateicīgu atsegumu, topogrāfiju un augstumu virs jūras līmeņa. Klimata ziņā šajā reģionā, kas ir zems un labi aizsargāts, valda mēreni un maigi laika apstākļi, kas kontrastē ar kontinentālāko Limuzēnas [Limousin] plato klimatu. Vasaras ir siltas un ziemas – mēreni aukstas. Nokrišņu daudzums ir vienmērīgi sadalīts visa gada garumā, un to apjoms vidēji ir no 800 līdz 900 mm. Šāds okeāna klimats, ko atsevišķos gados var pavadīt no Akvitānijas atdzītu vieglu rudens lietavu periodi vai gluži otrādi – karsts un saulains laiks vēlos rudeņos, ir labvēlīgs augstas kvalitātes vīnu izgatavošanai. Arī pedoloģiskā ziņā vīnkopībai piemērotas ir tikai brūnaugsnes uz merģeli saturošā kaļķakmens vai smilšakmens uz dienvidiem no Meisakas [Meyssac] baseina un uz vertikālajiem slānekļiem uz ziemeļiem no Brivas [Brive] baseina. Vīna dārzi parasti atrodas 150 līdz 300 augstumā virs jūras līmeņa. Augstāk nekā 320 metrus virs jūras līmeņa, proti, uz ziemeļiem no Meisakas [Meyssac], Donzenakas [Donzenac] un Žijakas [Juillac] nomatiem uz kristālu pagulslāņa vīnkopība nenotiek.

Iestādīti vislabākajās vīnkopības zemēs, vīnkoki tiek kopti saskaņā ar biezības, apgriešanas, režģa jeb špaleru izmantošanas, lapotnes augstuma un ražas intensitātes noteikumiem, kas piemērojami atkarībā no izstrādājamā vīna veida, lai dažādos vīna produktos sasniegtu vislabāko aromātu koncentrāciju un izteiksmību.

Ar ACVN “Corrèze” apzīmētie sarkanvīni tiek darināti galvenokārt no “Cabernet franc N” vīnogu šķirnes, kas, ja to audzē māla–kaļķakmens augsnēs, kādās aug arī trifeles, šīfera slānekļa vai nogulumu augsnēs, ļauj iegūt vīnus, kuriem raksturīga krāsa no rubīnsarkanas līdz granātu krāsai ar purpursarkanu atspīdumu un kuru aromātā dominē sarkanogu un pikantas notis. Ja to papildina ar “Merlot N” un “Cabernet–sauvignon N” vīnogu šķirnēm, tās kā blakusšķirnes var dažādot tā aromātu struktūru un sarežģītību.

Vīni ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Coteaux de la Vézère” tiek ražoti Vezēras [Vézère] nogāžu šīfera slānekļa augsnēs uz ziemeļiem no Brivas [Brive], kas šiem no “Cabernet franc N” vīnogu šķirnes iegūtajiem sarkanvīniem piešķir īpašas raksturiezīmes, proti, rubīnsarkanu krāsu un sarežģītas sarkanogu un melnogu aromātiskās nianses. Šī augsne ir vienīgā, kurā var ražot sausos baltvīnus no “Chenin B” kā vienīgās vīnogu šķirnes, kas ļauj iegūt vīnus ar ziedu un baltogu aromāta notīm.

Vīnogu žāvēšanas tradīcija “Vin de paille” (uz salmiem žuvušu vīnogu vīns) ražošanai turpina pastāvēt Meisakas [Meyssac] baseina mālainās un kaļķainās augsnēs klimatiskajos apstākļos, kas šai praksei rudeņos ir īpaši labvēlīgi. Uz salmiem žuvušu vīnogu vīna gadījumā ģeomorfoloģija un no tās izrietošais mikroklimats ir galvenie faktori, kas ir šī produkta ražošanas nosacījums: nogulumu augsnes kristālu masīvu pakājē, pilnīga atsegtība uz dienvidiem un mīkstināta okeāna klimata ietekme. Šī ražošanas teritorija veido savdabīgu kopumu, ko vietējā mērogā sauc par “Limuzēnas Rivjēru [Riviera Limousine]”, kas veicina uz salmiem žuvušu vīnogu vīna samtainā rakstura izteiksmības veidošanos, iegūstot raksturīgo krāsu no veca zelta līdz dzintara tonim un žāvētu vai karamelizētu augļu aromātu. Tās nogāžu izkārtojums amfiteātra formā Limuzēnas kalnu piekājē, vienlaikus paceļoties virs Dordoņas [Dordogne] upes dienvidos, izskaidro dabisko gaisa apmaiņu tajā un maigos rudeņus, kas ir labvēlīgi dabiskas augļu žāvēšanas praksei. Augļu un augu žāvēšanas paražas šajā Lejas Limuzēnas [Bas-Limousin] reģionā pieder pie ļoti senas tradīcijas. Meisakas [Meyssac] baseinā plaši izplatīta ir riekstu audzēšana, kuras produkts ir atzīts ar ACVN “Noix du Périgord”. Tāpat arī iepriekšējā gadsimtā, liekot lietā savas žāvēšanas prasmes, šis reģions bija nozīmīgs tabakas ražotājs. Uz salmiem žuvušu vīnogu vīna ražošanu 1821. gadā ir aprakstījis Fransuā Planšārs de la Grēzs [François Planchard de la Greze]. Aprakstā viņš norāda, ka vīnogas, kas nolasītas, kad rasa nokritusi, tika izklātas uz salmiem vai uz tīras grīdas. Decembra vidū vīnogas atstiebroja un izspieda. Šī senču tradīcija, kas ļauj ražot saldu vīnu ar ļoti savdabīgu raksturu, laika gaitā ir tikusi saglabāta, neskatoties uz vīna dārzu skaita samazināšanos iepriekšējā gadsimtā.

Lai arī gadsimtu pēc filokseras vīnkopības tradīcijas bija gandrīz pārtrauktas, ievērības cienīgi ir tas, ka idejas aizrautu vīru grupa abās Korēzas vīnkopības saliņās ir pratusi apvienoties kopīgā projektā ar mērķi atdzīvināt pagātnes godību. Viņu amata prasmes un apņēmība garantē gan vīnu kvalitāti, gan vīna dārzu, no kuriem tie iegūti, ilgtspēju. Pielāgojot vīnogu šķirnes un paņēmienus augsnēm, vīnkopji ir izstrādājuši papildu augstas kvalitātes produktus, kas ļāvis viņiem atjaunot saikni ar šī reģiona agrāko labo slavu.

10.   Citi būtiski nosacījumi

Tradicionālais apzīmējums “Vin de paille” (uz salmiem žuvušu vīnogu vīns)

Tiesiskais regulējums

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīniem, kuri atbilst ražošanas nosacījumiem, kas attiecībā uz šo norādi ir paredzēti specifikācijā, kontrolētas cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de paille” (uz salmiem žuvušu vīnogu vīns).

Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīniem, kuri atbilst ražošanas nosacījumiem, kas attiecībā uz šo norādi ir paredzēti specifikācijā, kontrolētas cilmes vietas nosaukumu var papildināta ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Coteaux de la Vézère”.

Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma “Coteaux de la Vézère” vīniem vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana tiek veikta šādu Korēzas [Corrèze] departamenta pašvaldību teritorijā: Allassac, Donzenac, Voutezac.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-ffb5421f-1d52-4f8c-b484-b5a93270c83d

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.