EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52022XC0304(06)

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu 2022/C 104/13

PUB/2021/1021

OV C 104, 4.3.2022, p. 39–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

4.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/39


Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. Punktu

(2022/C 104/13)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Languedoc / Coteaux du Languedoc”

PDO-FR-A0922-AM07

Paziņojuma datums: 2021. gada 6. decembrī.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V punktā tiek iekļautas sekundāras vīnogu šķirnes, ko izmanto ar šo nosaukumu apzīmēto vīnu ražošanai.

Šīs šķirnes, kas tiek iekļautas kā sekundāras šķirnes, atbilst šā nosaukuma vīnu profilam un nodrošina iespēju pielāgoties sausumam un sēnīšu slimībām. Tās ļauj mazāk izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

Šķirnes sarkanvīna ražošanai: “Oeillade N” un “Montepulciano N”.

Šķirnes baltvīna ražošanai: “Oeillade N”.

Pašreizējais vienotais dokuments tiek papildināts ar punktu “Vīna vīnogu sekundārās šķirnes”.

2.   Papildu ģeogrāfiskā nosaukuma “Saint-Saturnin” attiecināšana uz sārtvīniem

Ar “LANGUEDOC” apzīmētā produkta specifikācijas I nodaļa ir papildināta, lai to vīnu sarakstā, uz kuriem attiecas papildu ģeogrāfiskais nosaukums (PĢN) “Saint-Saturnin” (ar ko apzīmē sarkanvīnus), no jauna iekļautu sārtvīnus. Lai regulētu šo sārtvīnu ražošanu, kuras kritēriji ir stingrāki par nosaukumam “Languedoc” noteiktajiem kritērijiem, specifikācija ir papildināta ar īpašajiem ražošanas nosacījumiem. Iepriekš šie ražošanas kritēriji bija paredzēti pārejas pasākumu ietvaros. Tie attiecas uz vīndārzos izmantotajām vīnogu šķirnēm, noteikumiem par vīnogu šķirņu salikumu, datumu (vecumu), kādā jauni vīnogulāju stādījumi sāk dot ražu, ražas iznākumu, aizliegumu izmantot vīndarības ogli. Lai precizētu ar PĢN “Saint-Saturnin” apzīmētā sārtvīna ražošanas noteikumus, ir papildināta arī sadaļa “Saikne ar ģeogrāfisko izcelsmi”.

Ir grozīti šādi specifikācijas I nodaļas punkti:

V punkts. Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes;

VIII punkts. Ražas iznākums. Datums (vecums), kādā jauni vīnogulāju stādījumi sāk dot ražu;

IX punkts. Pārstrāde, vīna gatavošana, kopšana, iepakošana, uzglabāšana;

X punkts. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu.

Šie specifikācijas grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3.   Pārejas pasākumi

Specifikācijas I nodaļas XI punkts. Pārejas pasākumi: novecojušie pasākumi, kā arī pasākumi attiecībā uz tāda sārtvīna ražošanu, kas apzīmēts ar nosaukumu “Saint-Saturnin”, ir zaudējuši spēku, un tāpēc no punktā “Pārejas pasākumi” tie ir svītroti. Šie pasākumi attiecas uz ražas iznākuma kritērijiem, noteikumiem par vīnogu šķirņu salikumu, vīna kopšanas un laišanas patēriņā termiņu, kā arī marķēšanu.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Languedoc

Coteaux du Languedoc

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīna produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

1.   Analītiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

Vīni ar nosaukumu “Languedoc” ir nedzirkstoši sausie vīni, kas ir pieejami kā sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni.

Vīnu minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija (TAVNM) ir 11,5 %.

Sarkanvīniem (izņemot tos, ko var apzīmēt ar norādi “primeur” [agrīnais] vai “nouveau” [jaunais], kuri ir gatavi pārdošanai fasētā vai nefasētā veidā, ābolskābes saturs ir mazāks par vai vienāds ar 0,4 gramiem uz litru.

Vīniem, kuri ir gatavi pārdošanai fasētā vai nefasētā veidā, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs atbilst šādiem lielumiem.

Maksimālais fermentējamo cukuru saturs:

baltvīniem, sārtvīniem un sarkanvīniem ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju virs 14 %: 4 g/l;

sarkanvīniem ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju (TAV), kas mazāka par vai vienāda ar 14 %: 3 g/l;

vīniem, ko apzīmē ar norādi “primeur” vai “nouveau”: 2 g/l.

Nefasētiem vīniem ar norādi “primeur” vai “nouveau” gaistošā skābuma saturs ir mazāks par vai vienāds ar 10,2 miliekvivalentiem uz litru.

Kopējais skābums, gaistošais skābums vīniem, kuri nav agrīnie vīni, un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kā noteikts Kopienas tiesiskajā regulējumā.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)

13

Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

2.   Organoleptiskās īpašības

ĪSS APRAKSTS

Sarkanvīniem, kurus vienmēr ražo no vairāku vīnogu šķirņu salikuma, ir vidēji vai izteikti intensīva krāsa, bet aromātu palete variē no sarkano vai melno ogu niansēm līdz pikantuma un grauzdējuma notīm. Šiem vīniem ir noturīga struktūra ar nobriedušiem tanīniem. Tos var uzglabāt vidēji no diviem līdz pieciem gadiem, izņemot “primeur” un “nouveau” vīnus, kuri jāizdzer tuvākajos mēnešos pēc to gatavošanas beigām.

Sārtvīnus ražo vismaz no divu vīnogu šķirņu salikuma, galvenokārt no “Syrah N”, “Cinsaut N” un “Grenache N”. Vinifikācijā izmanto tiešu presēšanu, vieglu macerāciju vai “noasiņošanu” [vīnogu misas īslaicīga macerācija kopā ar tumšo vīnogu miziņām, pēc tam ar noliešanu atdalot no tām misu], un tas vīniem nodrošina dabiski spožu ietērpu. Šie sārtvīni ir aromātiski sarežģīti, maigi un apaļīgi pēc garšas.

Baltvīni arī ir sausie vīni. Tos ražo no vairāku šķirņu salikuma. Visbiežāk ietērps ir dzidrs, ar Langdokas vīniem raksturīgo apaļīgumu un aromātiem, kas atgādina eksotiskus augļus, citrusaugļus, baltus ziedus vai žāvētus augļus.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)

 

Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5.   Vīndarības metodes

5.1.   Īpašās vīndarības metodes

1.   Īpašā vīndarības metode

Sārtvīnu gatavošanai vīndarībā atļauts izmantot vīndarības ogli, atsevišķi vai kā maisījumu sastāvdaļas pievienojot to misām, kas iegūtas vīnspiedēs, vai vīniem, kas joprojām atrodas fermentācijas procesā. Šīs ogles proporcija nedrīkst pārsniegt 20 % tilpuma sārtvīnam, kuru no kārtējās ražas pagatavojis attiecīgais vīndaris, un tās daudzumam apstrādātajā tilpumā jābūt mazākam par vai vienādam ar 30 g/hl.

Papildus iepriekš minētajam noteikumam vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgās saistības, kas noteiktas Kopienas tiesību aktos, kā arī Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā.

2.   Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Atstatums starp rindām nedrīkst pārsniegt 2,50 metrus.

Katram vīnkokam ir ne vairāk par 2,50 kvadrātmetriem platības. Šo platību aprēķina, rindstarpu atstatumu reizinot ar vienas rindas vīnkoku savstarpējo atstatumu.

Vīnkoku vainagu apgriež pirms E stadijas iestāšanās, kad 2 pirmajiem vīnstīgu pumpuriem ir trīs izplaukušas lapas. Vīnogulājus apgriež, veidojot īsus augļzarus un ievērojot to, lai uz katra vīnkoka nebūtu vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem; uz katra īsi apgriezta augļzara ir ne vairāk par 2 vīnstīgu pumpuriem.

“Syrah N” šķirnes vīnogulāju vainagu var veidot pēc Gijo [Guyot] metodes vienkāršā [vienpleca] formā, ar ne vairāk kā desmit vīnstīgu pumpuriem uz vīnkoku, to vidū ne vairāk kā ar sešiem vīnstīgu pumpuriem uz gari apgriezta augļzara un vienu vai diviem rezerves īsajiem augļzariem ar ne vairāk kā vienu vai diviem vīnstīgu pumpuriem.

Vīnogu šķirnes “Grenache N” vīnkokus, kam ir nosliece uz tukšziedību, var apgriezt, veidojot garu augļzaru un atstājot uz tā ne vairāk kā piecus vīnstīgu pumpurus.

Apūdeņošanu var atļaut saskaņā ar Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D.645-5. panta noteikumiem.

5.2.   Maksimālais ražas iznākums

1.

Sarkanvīnu un sārtvīnu ražas iznākums

60 hektolitri no hektāra.

2.

Baltvīnu ražas iznākums

70 hektolitri no hektāra.

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

a)

Vīnogu ražas novākšana, sarkanvīnu un sārtvīnu vinifikācija un gatavošana tiek nodrošināta šādu pašvaldību teritorijā:

Odas [Aude] departamentā: Aigues-Vives, Ajac, Albas, Alet-les-Bains, Alzonne, Antugnac, Aragon, Argeliers, Argens-Minervois, Armissan, Arquettes-en-Val, Azille, Badens, Bages, Bagnoles, Barbaira, Bizanet, Bize-Minervois, Blomac, Bouilhonnac, Bouriège, Boutenac, Cabrespine, Campagne-sur-Aude, Camplong-d’Aude, Canet, Capendu, Cascastel-des-Corbières, Cassaignes, Castelnau-d’Aude, Castelreng, Caunes-Minervois, Caunettes-en-Val, Caves, Cépie, Comigne, Conilhac-Corbières, Conilhac-de-la-Montagne, Conques-sur-Orbiel, Couiza, Cournanel, Coustaussa, Coustouge, Cruscades, Cucugnan, Davejean, Dernacueillette, La Digne-d’Amont, La Digne-d’Aval, Douzens, Duilhac-sous-Pyerepertuse, Durban-Corbières, Embres-et-Castelmaure, Escales, Espéraza, Fa, Fabrezan, Felines-Termenès, Ferrals-les-Corbières, Festes-et-Saint-André, Feuilla, Fitou, Fleury-d’Aude, Floure, Fontcouverte, Fontiès-d’Aude, Fontjoncouse, Fournes-Cabardès, Fraisse-Cabardès, Fraissé-des-Corbières, Gaja-et-Villedieu, Gardie, Ginestas, Gruissan, Homps, Les Ilhes, Jonquières, Labastide-en-Val, Ladern-sur-Lauquet, Lagrasse, Laroque-de-Fa, Lastours, Laure-Minervois, Leucate, Lézignan-Corbières, Limoux, Limousis, Loupia, Luc-sur-Aude, Luc-sur-Orbieu, Mailhac, Mayronnes, Maisons, Magrie, Malras, Malves-en-Minervois, Marseillette, Mirepeisset, Montazels, Montbrun-des-Corbières, Montgaillard, Montirat, Montlaur, Montolieu, Montredon-des-Corbières, Montséret, Monze, Moussoulens, Moux, Narbonne, Névian, Ornaisons, Padern, Palairac, La Palme, Paraza, Pauligne, Paziols, Pépieux, Peyriac-de-Mer, Peyriac-Minervois, Peyrolles, Pezens, Pennautier, Pieusse, Pomas, Port-la-Nouvelle, Portel-des-Corbières, Pouzols-Minervois, Pradelles-en-Val, Puichéric, Quintillan, La Redorte, Ribaute, Rieux-en-Val, Rieux-Minervois, Roquecourbe-Minervois, Roquefort-des-Corbières, Roquetaillade, Rouffiac-d’Aude, Roubia, Rouffiac-des-Corbières, Rustiques, Saint-André-de-Roquelongue, Saint-Couat-d’Aude, Saint-Couat-du-Razès, Sainte-Eulalie, Saint-Frichoux, Saint-Hilaire, Saint-Jean-de-Barrou, Saint-Laurent-de-la-Cabrerisse, Saint-Nazaire-d’Aude, Saint-Pierre-des-Champs, Saint-Polycarpe, Sainte-Valière, Salles-d’Aude, Sallèles-Cabardès, Salsigne, La Serpent, Serres, Serviès-en-Val, Sigean, Talairan, Taurize, Termes, Thézan-des-Corbières, Tournissan, Tourouzelle, Tourreilles, Trassanel, Trausse-Minervois, Trèbes, Treilles, Tuchan, Ventenac-Cabardès, Ventenac-Minervois, Vignevieille, Villanière, Villalier, Villar-en-Val, Villar-Saint-Anselme, Villardonnel, Villarzel-Cabardès, Villebazy, Villedubert, Villegailhenc, Villegly, Villelongue-d’Aude, Villemoustaussou, Villeneuve-des-Corbières, Villeneuve-Minervois, Villerouge-Termenès, Villesèque-des-Corbières, Villetritouls, Vinassan;

Gāras [Gard] departamentā: Aspères, Aujargues, Brouzet-lès-Quissac, La Cadière-et-Cambo, Calvisson, Cannes-et-Clairan, Carnas, Combas, Conqueyrac, Corconne, Crespian, Fontanès, Gailhan, Junas, Langlade, Lecques, Liouc, Montmirat, Montpezat, Moulézan, Nages-et-Solorgues, Nîmes, Orthoux-Sérignac-Quilhan, Saint-Clément, Saint-Hippolyte-du-Fort, Saint-Mamert-du-Gard, Salinelles, Sardan, Sommières, Souvignargues, Vic-le-Fesq, Villevieille;

Ēro [Hérault] departamentā: Adissan, Agel, Aigne, Aigues-Vives, Alignan-duVent, Aniane, Arboras, Argelliers, Aspiran, Assas, Assignan, Aumelas, Autignac, Azillanet, Babeau-Bouldoux, Bassan, Beaufort, Beaulieu, Berlou, Béziers, Boisseron, Le Bosc , Boujan-sur-Libron, Brignac, Brissac, Cabrerolles, Cabrières, Campagne, Canet, Cassagnoles, Castelnau-le-Lez, Castries, La Caunette, Causse-de-la-Selle, Causses-et-Veyran, Caussiniojouls, Caux, Cazedarnes, Cazevieille, Cazouls-lès-Béziers, Cébazan, Cessenon-sur-Orb, Cesseras, Ceyras, Claret, Clermont-l’Hérault, Combaillaux, Corneilhan, Cournonsec, Cournonterral, Creissan, Cruzy, Faugères, Félines-Minervois, Ferrières-Poussarou, Fontanès, Fontès, Fos, Fouzilhon, Fozières, Gabian, Garrigues, Gignac, Guzargues, Jonquières, Juvignac, Lacoste, Lagamas, Laurens, Lauret, Lauroux, Lavalette, Lavérune, Liausson, Lieuran-Cabrières, La Livinière, Lodève, Lunel, Lunel-Viel, Magalas, Margon, Les Matelles, Mauguio, Mérifons, Minerve, Montagnac, Montarnaud, Montesquieu, Montbazin, Montblanc, Montouliers, Montoulieu, Montpellier, Montpeyroux, Moulès-et-Baucels, Mourèze, Murles, Murviel-lès-Béziers, Murviel-lès-Montpellier, Nébian, Neffiès, Nézignan-l’Evêque, Nissan-lez-Enserune, Nizas, Octon, Olmet-et-Villecun, Olonzac, Oupia, Paulhan, Pégairolles-de-Buèges, Pégairolles-de-l’Escalette, Péret, Pézenas, Pierrerue, Pignan, Plaissan, Poujols, Poussan, Pouzolles, Prades-le-Lez, Prades-sur-Vernazobre, Le Puech, Puéchabon, Puisserguier, Quarante, Restinclières, Roquebrun, Roquessels, Roujan, Saint-André-de-Buèges, Saint-André-de-Sangonis, Saint-Aunès, Saint-Bauzille-de-la-Sylve, Saint-Bauzille-de-Montmel, Saint-Clément-de-Rivière, Saint-Chinian, Saint-Christol, Saint-Drézéry, Saint-Félix-de-Lodez, Saint-Gély-du-Fesc, Saint-Geniès-des-Mourgues, Saint-Georges-d’Orques, Saint-Guiraud, Saint-Jean-de-Cuculles, Saint-Jean-de-la-Blaquière, Saint-Jean-de-Buèges, Saint-Jean-de-Fos, Saint-Jean-de-Minervois, Saint-Mathieu-de-Tréviers, Saint-Nazaire-de-Ladarez, Saint-Pargoire, Saint-Pons-de-Mauchiens, Saint-Privat, Saint-Saturnin, Saint-Sériès, Saint-Thibéry, Saint-Vincent-de-Barbeyrargues, Sainte-Croix-de-Quintillargues, Saturargues, Sauteyrargues, Sauvian, Sérignan, Servian, Siran, Soubès, Soumont, Sussargues, Le Triadou, Usclas-du-Bosc, Vacquières, Vailhan, Vailhauquès, Valflaunès, Valmascle, Vendémian, Vendres, Vérargues, Vieussan, Villeneuve-lès-Maguelonne, Villeneuvette, Villeveyrac, Villespassans;

Austrumpireneju [Pyrénées-Orientales] departamentā: Amélie-les-Bains-Palalda, Ansignan, Arboussols, Argelès-sur-Mer, Bages, Baho, Baixas, Banyuls-sur-Mer, Banyuls-dels-Aspres, Bélesta, Bouleternère, Le Boulou, Brouilla, Cabestany, Caixas, Calce, Camélas, Canet-en-Roussillon, Canohès, Caramany, Cases-de-Pene, Cassagnes, Castelnou, Caudiès-de-Fenouillèdes, Cerbère, Céret, Claira, Les Cluses, Collioure, Corbère, Corbère-les-Cabanes, Corneilla-del-Vercol, Corneilla-la-Rivière, Elne, Espira-de-Conflent, Espira-de-l’Agly, Estagel, Estoher, Felluns, Finestret, Fosse, Fourques, Ille-sur-Têt, Joch, Lansac, Laroque-des-Albères, Latour-Bas-Elne, Latour-de-France, Lesquerde, Llauro, Llupia, Marquixanes, Maureillas-las-Illas, Maury, Millas, Montalba-le-Château, Montauriol, Montescot, Montesquieu-des-Albères, Montner, Néfiach, Oms, Opoul-Périllos, Ortaffa, Palau-del-Vidre, Passa, Perpignan, Peyrestortes, Pézilla-de-Conflent, Pézilla-la-Rivière, Pia, Planèzes, Pollestres, Ponteilla, Port-Vendres, Prats-de-Sournia, Prugnanes, Rasiguères, Reynès, Rigarda, Riunoguès, Rivesaltes, Rodès, Saint-André, Saint-Arnac, Saint-Cyprien, Saint-Estève, Saint-Féliu-d’Amont, Saint-Féliu-d’Avall, Saint-Génis-des-Fontaines, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-Lasseille, Saint-Jean-Pla-de-Corts, Saint-Martin, Saint-Michel-de-Llotes, Saint-Nazaire, Saint-Paul-de-Fenouillet, Sainte-Colombe-de-la-Commanderie, Saleilles, Salses-le-Château, Le Soler, Sorède, Sournia, Taillet, Tarerach, Tautavel, Terrats, Thuir, Tordères, Toulouges, Tresserre, Trévillach, Trilla, Trouillas, Villelongue-dels-Monts, Villemolaque, Villeneuve-de-la-Raho, Villeneuve-la-Rivière, Vinça, Vingrau, Vivès, Le Vivier.

b)

Vīnogu ražas novākšana un baltvīnu vinifikācija un gatavošana tiek nodrošināta to pašvaldību teritorijā, kuras norādītas attiecībā uz sarkanvīnu un sārtvīnu vīnogu ražas novākšanu, vinifikāciju un gatavošanu, kā arī šādu Ēro departamenta pašvaldību teritorijā: Castelnau-de-Guers, Florensac, Mèze, Pinet, Pomerols.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Bourboulenc B” – “Doucillon blanc”

“Clairette B”

“Grenache N”

“Grenache blanc B”

“Lledoner pelut N”

“Marsanne B”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Piquepoul blanc B”

“Roussanne B”

“Syrah N” – “Shiraz”

“Tourbat B”

“Vermentino B” – “Rolle”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

Langdokas vīnkopības vēsturē vīnogulāji jau no pirmsākumiem tiek audzēti nogāzēs, kur augsnes ir sausas un akmeņainas.

Vēsturiskās domstarpības, klosteru un abatiju ietekme, nogāzēs izveidoto vīndārzu saimnieciskie ierobežojumi un izmaiņas iedzīvotāju sastāvā jau kopš romiešu laikiem ir likušas ražot daudzveidīgus un mainīgus produktus, laika gaitā pievēršoties saldo vīnu, stiprināto vīnu, kā arī sarkano un balto sauso vīnu ražošanai vai galda vīnogu audzēšanai, un visiem šiem produktiem ir nepieciešama vīnogu pilngatavība.

Tādējādi šajās nogāzēs paaudžu gaitā ir izmeklēta virkne konkrētu teritoriju, kas izslavētas ar produkcijas kvalitāti un oriģinalitāti.

Saulainās nogāzes no Koljūras [Collioure] līdz pat Nīmas [Nîmes] pievārtei ar vīnogulājiem apstādītas jau vairāk nekā 2 000 gadu, un ir daudz liecību par šo vīnu kvalitāti un identitāti.

Šajos pakalnos saražoto vīnu reputāciju vēstures gaitā bieži vien ir noteikušas abatijas (Caunes-Minervois, Valmagne, Lagrasse, Fontfroide u. c.). “Tādējādi Saint-Saturnin, Cabrières pēc izcelsmes ir Saint-Benoît-d’Aniane līdzinieks. Monpeirū [Montpeyroux] no XIV gadsimta bija Monpeljē bīskapu īpašums un dzīvesvieta, un viņi tur ražoja slavenus vīnus. Tas pats attiecas uz Saint-Aignan (Saint-Chinian)”, Žans Klavēls [Jean Clavel] raksta apcerējumā “Vīnu vēsture un nākotne Langdokā” (Histoire et Avenir des vins en Languedoc, izdevniecība “Privat”, 1985. gads).

1788. gadā intendants Balanviljē [Ballainvillers] karalim ziņoja: “Visu šo nosaukto vīnu vispārīgais nosaukums ir Narbonas [Narbonne] vīni, un tie pamatoti tiek augstu vērtēti arī ārpus provinces un karalistes, it īpaši tādi vīni kā Lapalme, Leucate, Fitou u. c.”.

1816. gadā A. Žiljēns [A. Jullien] savā sacerējumā “Visu zināmo vīndārzu topogrāfija” atzīmē šo vīnu specifiku, kas saistīta ar to izcelsmi, un piemin vīndārzus, kas atrodas uz ziemeļiem no Têt līdz pat Espira-de-l’Agly un Rivesaltes, kā arī tādas šķirnes kā “Saint-Christol”, “Saint-Georges d’Orques” vai “Saint-Drézéry”: “vīniem ir patīkama un maiga garša, tajos ir jūtama miesa un gars, un pēc 5–6 gadu ilgas izturēšanas tie kļūst izcili (..)”.

Lai nodrošinātu šo vīnu specifiskumu, kas saistīts ar izcelsmi, vīnogu novākšanai noteiktajā apgabalā iekļauj zemesgabalus, kuros augsne, neierobežojot sakņu veidošanos, spēj nodrošināt mērenu un regulāru ūdens piegādi augam, lai tas izturētu karsto un sauso vasaru. Iekļautajiem zemesgabaliem jāatrodas 0–400 m augstumā virs jūras līmeņa un jābūt labi eksponētiem.

Priekšroka ir zemesgabaliem, kas atrodas nogāzēs, netālu no jūras, vai priekškaļņu stāvākajās nogāzēs un kas var būt iekopti terašu veidā.

Šā precīzi noteiktā apgabala teritorija aizņem mazāk nekā trešdaļu no reģiona vīndārzu kopējās platības, un ar to saistītā produkcija veido mazāk nekā 15 % reģionā saražotā apjoma.

Vīnogu šķirņu izvēli un to stādīšanas vietu ir ietekmējuši klimatiskie apstākļi un augsnes raksturs. To veģetācijas cikls ir diezgan ilgs, tām ir pietiekama izturība pret sausumu un karstumu, un tām optimāli ir paaugstinātas temperatūras apstākļi. Ražošanas kontrole, kas paredz apmierināties ar mērenu ražību, nodrošina vīnogu ražas pilngatavību pirms rudens lietiem, un vējainie laikapstākļi veicina vīnogu sanitārās kvalitātes saglabāšanu.

Īpašais Vidusjūras klimats, kas ir karsts un sauss, ļauj sarkanvīnos nogatavoties tanīniem, bet sārtvīnos un baltvīnos – izpausties raksturīgajam apaļīgumam.

Tas, ka liela daļa nogāzēs esošo vīndārzu pēc Otrā pasaules kara bija jāatjauno, nostiprināja izvēli par labu tradicionālajām vīnogu šķirnēm. Līdz ar šo atjaunošanu tika ieviesta kolektīvisma pieeja, kuras pamatā bija vēsturiskās vīnkopības rekonstrukcija, apvienojot vīndarīšanas pagrabus kooperatīvos un neatkarīgās saimniecības – arodbiedrībās.

Ieviešot mehanizāciju un aizvien vairāk audzējot garo vīnstīgu šķirnes, piemēram, “Syrah N”, kurai nepieciešams režģis, mainījās arī audzēšanas metodes. Vīnogulāju zemesgabalus, kas agrāk bija kvadrātveida un kur neizmantoja režģi, visbiežāk nomainīja zemesgabali, kuros rindstarpu atstatums nepārsniedz 2,50 metrus, bet minimālā stādīšanas biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Tomēr tika saglabāts ierastais apgriešanas veids, lielākoties izvēloties īso apgriešanu, kam jebkurā gadījumā jānodrošina ierobežots skaits vīnstīgu pumpuru uz vienu vīnkoku.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Languedoc” var papildināt ar norādi “primeur” vai “nouveau”, kam obligāti pievieno norādi par vīnogu ražas gadu;

vīnus ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Languedoc”, kuram pievienoti vai nav pievienoti papildu ģeogrāfiskie nosaukumi “Cabrières”, “Grés de Montpellier”, “La Méjanelle”, “Montpeyroux”, “Pézenas”, “Quatourze”, “Saint-Christol”, “Saint-Drézéry”, “Saint-Georges-d’Orques”, “Saint-Saturnin” vai “Sommières”, kas tiek likti priekšā ar minēto kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, nedrīkst deklarēt pēc ražas novākšanas, piedāvāt sabiedrībai, nosūtīt, laist tirdzniecībā vai pārdot, ja iepriekš minētais kontrolētais cilmes vietas nosaukums, vajadzības gadījumā tam pievienojot papildu ģeogrāfiskos nosaukumus, nav ierakstīts nekādos pavaddokumentos, krājumu deklarācijās, paziņojumos, prospektos, rēķinos, uz etiķetēm vai uz tvertnēm.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

tiešās apkaimes apgabals, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz vīna vinifikāciju un gatavošanu, sastāv no šādu pašvaldību teritorijām:

Odas [Aude] departamentā: Alaigne, Arques, Arzens, Auriac, Belcastel-et-Buc, Berriac, La Bezole, Bourigeole, Bram, Brenac, Brousses-et-Villaret, Brugairolles, Bugarach, Camps-sur-l’Agly, Carcassonne, Castans, Caudebronde, Caunette-sur-Lauquet, Caux-et-Sauzens, Citou, Clermont-sur-Lauquet, Couffoulens, Coursan, Courtauly, Cubières-sur-Cinoble, Cuxac-Cabardès, Cuxac-d’Aude, Donazac, Fajac-en-Val, Fontiers-Cabardès, Granes, Greffeil, Labastide-Esparbairenque, Lairière, Lauraguel, Lespinassière, Leuc, Malves-en-Minervois, Marcorignan, Mas-Cabardès, Mas-des-Cours, Massac, Miraval-Cabardès, Missègre, Montclar, Monthaut, Montjardin, Montjoi, Montréal, Moussan, Mouthoumet, Ouveillan, Palaja, Pomy, Pradelles-Cabardès, Preixan, Puilaurens, Puivert, Quillan, Raissac-d’Aude, Raissac-sur-Lampy, La Redorte, Rennes-le-Château, Rennes-les-Bains, Ribaute, Rieux-en-Val, Rieux-Minervois, Roquecourbe-Minervois, Roquefère, Roquefort-des-Corbières, Routier, Rouvenac, Saint-Benoît, Saint-Denis, Saint-Ferriol, Saint-Jean-de-Paracol, Saint-Louis-et-Parahou, Saint-Marcel-sur-Aude, Saint-Martin-des-Puits, Saint-Martin-de-Villereglan, Saint-Martin-le-Vieil, Saissac, Sallèles-d’Aude, Salza, Soulatge, Terroles, Valmigère, Véraza, Verzeille, Villarzel-Cabardès-du-Razès, Villedaigne, Villefloure, Villefort, Villesèquelande.

Gāras [Gard] departamentā: Aigremont, Aigues-Mortes, Aigues-Vives, Aimargues, Aubais, Bernis, Boissières, Bouillargues, Bragassargues, Caissargues, La Calmette, Caveirac, Clarensac, Congénies, Cros, Dions, Domessargues, Durfort-et-Saint-Martin-de-Sossenac, Fons, Gajan, Gallargues-le-Montueux, Générac, Marguerittes, Milhaud, Monoblet, Montagnac, Mus, Parignargues, Pompignan, Poulx, Puechredon, Quissac, Rodilhan, Rogues, La Rouvière, Sainte-Anastasie, Saint-Come-et-Maruéjols, Saint-Dionizy, Saint-Gilles, Saint-Roman-de-Codières, Saint-Théodorit, Sauve, Sumène, Uchaud, Vergèze.

Ēro [Hérault] departamentā: Abeilhan, Agde, Agonès, Les Aires, Aumes, Baillargues, Balaruc-le-Vieux, Bédarieux, Bélarga, Bessan, Boisset, La Boissière, Bouzigues, Brenas, Buzignargues, Campagnan, Candillargues, Capestang, Cazilhac, Cazouls-d’Hérault, Celles, Cers, Clapiers, Colombiers, Coulobres, Le Crès, Le Cros, Dio-et-Valquières, Espondeilhan, Fabrègues, Ferrals-les-Montagnes, Ferrières-les-Verreries, Frontignan, Galargues, Ganges, Gigean, Gorniès, Grabels, La Grande-Motte, Hérépian, Jacou, Lansargues, Laroque, Lattes, Lespignan, Lézignan-la-Cèbe, Lieuran-lès-Béziers, Lignan-sur-Orb, Loupian, Lunas, Maraussan, Marseillan, Marsillargues, Mas-de-Londres, Maureilhan, Mireval, Mons, Montady, Montaud, Montels, Montferrier-sur-Lez, Mudaison, Notre-Dame-de-Londres, Olargues, Pailhès, Palavas-les-Flots, Pardailhan, Pérols, Pézènes-les-Mines, Les Plans, Poilhes, Popian, Portiragnes, Le Pouget, Pouzols, Puilacher, Puimisson, Puissalicon, Rieussec, Riols, Les Rives, Romiguières, Roqueredonde, Rouet, Saint-Bauzille-de-Putois, Saint-Brès, Saint-Etienne-d’Albagnan, Saint-Etienne-de-Gourgas, Saint-Félix-de-l’Héras, Saint-Geniès-de-Fontedit, Saint-Guilhem-le-Désert, Saint-Hilaire-de-Beauvoir, Saint-Jean-de-Cornies, Saint-Jean-de-Védas, Saint-Just, Saint-Martin-de-Londres, Saint-Maurice-Navacelles, Saint-Michel, Saint-Nazaire-de-Pézan, Saint-Paul-et-Valmalle, Saint-Pierre-de-la-Fage, Saint-Pons-de-Thomières, Salasc, Saussan, Saussines, Sète, Teyran, Thézan-lès-Béziers, Tourbes, Tressan, Usclas-d’Hérault, La Vacquerie-et-Saint-Martin-de-Castries, Valergues, Valras-Plage, Valros, Vélieux, Vendargues, Vias, Vic-la-Gardiole, Villeneuve-lès-Béziers, Villetelle, Viols-en-Laval, Viols-le-Fort.

Austrumpireneju [Pyrénées-Orientales] departamentā: L’Albère, Alenya, Arles-sur-Tech, Baillestavy, Le Barcarès, Bompas, Boule-d’Amont, Calmeilles, Campoussy, Casefabre, Clara, Eus, Fenouillet, Glorianes, Los Masos, Molitg-les-Bains, Montbolo, Mosset, Le Perthus, Prunet-et-Belpuig, Rabouillet, Saint-Laurent-de-Cerdans, Saint-Laurent-de-la-Salanque, Sainte-Marie, Saint-Marsal, Taurinya, Théza, Torreilles, Valmanya, Villelongue-de-la-Salanque un Vira.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-7e46f9d3-55a7-4fed-a312-52a267e4f576


(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


Top