(1)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka Padomei jāpieņem lēmumi un ieteikumi, ar kuriem norāda minētā lēmuma pielikumā izklāstīto ciešāko saistību izpildes secību divu secīgo sākumposmu (2018.–2020. gads un 2021.–2025. gads) laikā un katra posma sākumā nosaka precīzākus mērķus ciešāko saistību izpildei.

(2)

Padome 2018. gada 15. oktobrī pieņēma Ieteikumu (“2018. gada 15. oktobra ieteikums”) par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības PESCO ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus (2) attiecībā uz 2018.–2020. gada un 2021.–2025. gada posmiem.

Saskaņā ar 2018. gada 15. oktobra ieteikuma 4. un 27. punktu, Padomei būtu jāpieņem otrs precīzāku mērķu kopums 2021.–2025. gada posmam. Kā norādīts Padomes 2020. gada 20. novembra secinājumos par 2020. gada PESCO stratēģisko pārskatu (PSP), Padomei nākamā posma sākumā, 2021. gadā, minētais ieteikums būtu jāpārskata, lai atbilstoši PSP izvirzītu mērķus un plānotu konkrētus rezultātus nākamajam 2021.–2025. gada PESCO posmam.

(3)

Ņemot vērā 2020. gada 20. novembra secinājumus, formulējot nākamā PESCO posma (2021-2025) mērķus un konkrētos rezultātus, būtu jāizmanto informācija, kas iekļauta koordinētā ikgadējā pārskata par aizsardzību (CARD) konstatējumos un ieteikumos.

(4)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/1639 (3) PESCO projektā var izņēmuma kārtā uzaicināt piedalīties trešo valsti, un tā sniedz būtisku pievienoto vērtību projektam un veicina PESCO un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) stiprināšanu un ciešāko saistību izpildi.

(5)

Tāpēc Padomei būtu jāpieņem cits ieteikums un jāatceļ 2018. gada 15. oktobra ieteikums,

1.

Ņemot vērā Padomes 2020. gada 20. novembra secinājumus par PSP, vispārējais otrā sākumposma, līdz 2025. gadam, mērķis būs izpildīt ciešākās saistības, ko iesaistītās dalībvalstis ir uzņēmušās cita pret citu, tostarp atbilstoši Paziņojumam par PESCO (4) būs jāvirza uz priekšu darbs pie saskanīgas pilna spektra spēku paketes izveides, kas dod ieguldījumu ES ambīciju līmeņa izpildē. Šāda saskanīga pilna spektra spēku pakete dalībvalstīm būtu sīkāk jāizstrādā Stratēģiskā kompasa kontekstā (5).

2.

Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju un veidot iespējas iesaistītajām dalībvalstīm izpildīt Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 pielikumā izklāstītās ciešākās saistības. Ar to ir paredzēts atvieglot minētā lēmuma 6. pantā izklāstīto ikgadējo novērtēšanas procesu, pamatojoties uz pilnīgu attiecīgo datu kopumu, tostarp arī ceļvežiem. Lai iesaistītajām dalībvalstīm palīdzētu plānot ciešāko saistību izpildi un lai sekmētu PESCO progresa novērtēšanu Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augtais pārstāvis”) ziņojumā, šajā ieteikumā ir iekļauti starpposma mērķi un mērķrādītāji, ar saistītiem progresa rādītājiem, tostarp attiecībā uz operatīvajām saistībām, lai dalībvalstu rīcībā esošo līdzekļu un spēju robežās tiktu nodrošināta taisnīga daļa no attiecīgo spēku formēšanas KDAP misiju un operāciju vajadzībām. Minētie dati iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāsniedz reizi gadā savos valsts īstenošanas plānos (VĪP), ko attiecīgi pārskata un atjaunina saskaņā ar minētā lēmuma 3. panta 2. punktu. VĪP un citiem attiecīgiem dokumentiem, pamatojoties uz tajos iekļauto informāciju, būtu jāpiemēro arī Padomes Lēmumā 2013/488/ES (6) izklāstītie drošības noteikumi. Iesaistītajām dalībvalstīm ar PESCO sekretariāta atbalstu būtu jānodrošina pārredzamība starp visām iesaistītajām dalībvalstīm un tālāk jāattīsta saskaņotība un konsekvence attiecībā uz informāciju, kas prasīta un ko sniedz saistībā ar PESCO un citām ar aizsardzību saistītām iniciatīvām, tostarp CARD. Būtu jāturpina attīstīt un stiprināt saskaņotību starp dažādām ar aizsardzību saistītām iniciatīvām, tostarp attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem, lai mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu VĪP kvalitāti. Minētajā darbā būtu jāņem vērā atziņas, kas identificētas PESCO pirmā sākumposma (2018-2020) beigās, jo īpaši saistītajā stratēģiskās pārskatīšanas procesā.

3.

Saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 pielikumā izklāstītajām saistībām un neizmainot tās vai neieviešot jaunas saistības, šajā ieteikumā sniegtas norādes par minēto saistību izpildes secību 2021.–2025. gada posmā, un attiecībā uz katru saistību norādīti precīzāki mērķi, uzsverot to, ka iesaistītajām dalībvalstīm minētās saistības būtu jāīsteno pēc iespējas drīz, jo īpaši tās saistības, kuras bija jāizpilda līdz 2020. gadam.

4.

Ieteikuma II iedaļā minētie precīzākie mērķi, kuros attiecīgā gadījumā ir ietverti arī konkrētu saistību progresa rādītāji, dos iespēju iesaistītajām dalībvalstīm plānot ciešāko saistību izpildi strukturētā un pārredzamā veidā un to VĪP sniegt detalizētu un novērtējamu informāciju par katras saistības izpildē gūto progresu. Starp iesaistītajām dalībvalstīm attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās būtu jānodrošina regulāra informācijas apmaiņa, kā tas norādīts PSP, jo īpaši jomās, kurās centieni ir jāuztur spēkā vai jāpaplašina.

5.

Mērķis ir, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta pirmajā sākumposmā, pielāgot esošos precīzākos mērķus, lai palīdzētu iesaistītajām dalībvalstīm labāk sasniegt konkrētus rezultātus un sekmētu to, ka ciešāko saistību izpilde tiek pabeigta pēc iespējas drīz un līdz 2025. gada beigām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jomām, kurās ir nepieciešami uzlabojumi, tostarp projektu līmenī atbilstoši secinājumiem par PSP, un tam, lai nodrošinātu, ka nepārtraukts progress turpinās arī pēc abiem secīgajiem sākumposmiem (2018–2020 un 2021–2025). Abu secīgo sākumposmu beigās, 2025. gadā, Padome veiks stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurā novērtēs, kā katra iesaistītā dalībvalsts ir izpildījusi Lēmumā (KĀDP) 2017/2315 izklāstītās PESCO ciešākās saistības, un, ņemot vērā PESCO ietvaros gūtos panākumus, atjauninās un vajadzības gadījumā pastiprinās minētās saistības tā, lai tajās atspoguļotu Savienības mainīgo drošības vidi, tās operatīvās vajadzības, kā arī dalībvalstu un Savienības spēju attīstības prioritātes. Šajā ziņā 2026. gada sākumā pēc iepriekš izklāstītā stratēģiskās pārskatīšanas procesa Padomei būtu jāpieņem trešais precīzāku mērķu kopums, vajadzības gadījumā to atjauninot un pastiprinot, ņemot vērā Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

6.

Saistība Nr. 1. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāsniedz precīzi finanšu dati par kopīgo aizsardzības izdevumu attīstību salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu reālā izteiksmē (7), tostarp absolūtos skaitļos, apliecinot plānu regulāri palielināt izdevumus. Šajā sakarā iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāsniedz arī valsts līmenī saskaņotās izdevumu prognozes turpmākajiem gadiem. Tām iesaistītajām dalībvalstīm, kuras ir arī NATO dalībvalstis un kuru izdevumi atbilst attiecīgajai NATO norādei par aizsardzības izdevumiem vai pārsniedz to, būtu jānorāda plāni saglabāt vai mainīt minēto aizsardzības izdevumu līmeni. VĪP kontekstā tas, ka notiek virzība uz attiecīgo NATO norādi par aizsardzības izdevumiem, tā tiek uzturēta spēkā vai pārsniegta (8), tiks uzskatīts kā apliecinājums pozitīvai ciešāko saistību izpildes tendencei. Pamatojoties uz VĪP norādīto informāciju, Augstā pārstāvja gada ziņojumā sniegs arī detalizētu pārskatu par aizsardzības izdevumu evolūciju iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 6. panta 3. punktu.

7.

Saistība Nr. 2. Katrai no iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda precīzi finanšu dati par to, kā tās plāno sniegt ieguldījumu kopīgajā mērķī panākt 20 % kritēriju (9) investīcijām aizsardzības jomā. Šajā informācijā būtu jāsniedz prognoze par pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – reālā izteiksmē, procentos no kopīgā aizsardzības budžeta. Sniegtajiem skaitļiem būtu jāietver investīcijas aizsardzības jomas iepirkumos un pētniecībā un izstrādē. Tām iesaistītajām dalībvalstīm, kuru izdevumi jau ir sasnieguši (kolektīvo) kritēriju vai pārsnieguši to, būtu jānorāda, vai tās plāno šo izdevumu līmeni saglabāt vai mainīt.

8.

Saistība Nr. 3. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāsniedz detalizēta informācija par to, kā un ar kādiem līdzekļiem tās centīsies palielināt kopēju un kopdarbības stratēģisko aizsardzības spēju projektu skaitu, apjomu un ietekmi, norādot arī budžeta skaitļus un konkrētos projektus, kuri saņem vai ir saņēmuši Savienības finansiālo palīdzību. Šajā sakarā iesaistītajām dalībvalstīm katrai būtu jānorāda precīzi finanšu dati par to, kā tās plāno sniegt ieguldījumu, lai reālā izteiksmē sasniegtu Eiropas kopdarbības aprīkojuma iepirkuma kolektīvo kritēriju– 35 % no kopējiem aprīkojuma izdevumiem – un Eiropas kopdarbības aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju kolektīvo kritēriju– 20 % no kopējiem izdevumiem aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām. Tām iesaistītajām dalībvalstīm, kuru izdevumi jau ir sasnieguši minētos līmeņus, būtu jānorāda, vai tās plāno šos izdevumu līmeņus saglabāt vai mainīt.

9.

Saistība Nr. 4. Lai palīdzētu pārraudzīt faktisko ikgadējo progresu, iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP katrai būtu skaidri jānorāda precīzi finanšu dati par to, kā tās sniegs ieguldījumu, lai tuvinātos atzīmei 2 % no kopējiem aizsardzības izdevumiem (kolektīvais kritērijs) kā daļai no kopējiem aizsardzības izdevumiem, kas atvēlēti aizsardzības pētniecībai un tehnoloģijām, tostarp norādot izdevumu prognozes.

10.

Saistība Nr. 5. Iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas katru gadu izmantot savus VĪP, lai dalītos pieredzē attiecībā uz saistību Nr. 1–4 plānošanu un to izpildes sekmēšanu, ņemot vērā iepriekš izklāstītos precīzākos mērķus. 2025. gada beigās tiks veikta šo saistību pārskatīšana, pamatojoties uz VĪP sniegtajiem izdevumu datiem, lai vajadzības gadījumā pielāgotu minēto saistību rādītājus un mērķus un virzītu tos apstiprināšanai Padomē.

11.

Saistība Nr. 6. Līdz 2025. gadam iesaistītās dalībvalstis būs guvušas progresu, sistemātiski apsverot un pēc iespējas optimālāk izmantojot Savienības spēju attīstības instrumentus un iniciatīvas, piemēram,– Spēju attīstības plānu (SAP) un CARD –, lai izmantotu informāciju un vairotu saskaņotību to valsts līmenī notiekošajā lēmumu pieņemšanā, prioritāšu noteikšanā un aizsardzības plānošanā, kas nodrošina rezultātu saskaņotību ar attiecīgajiem NATO procesiem jomās, kurās ir prasību pārklāšanās, vienlaikus ņemot vērā abu organizāciju atšķirīgo būtību un to attiecīgos pienākumus un dalībniekus. Tas pasvītrotu būtisko nozīmi, kas dalībvalstīm Savienībā ir spēju attīstības ziņā, tostarp, norādot jomas, kurās tiek dota priekšroka kopdarbības aizsardzības spēju attīstības darbībām Savienībā, atsaucoties uz CARD konstatējumiem un ieteikumiem. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, kā tās īsteno no SAP izrietošās Savienības spēju attīstības prioritātes, tostarp ar valsts prioritāšu noteikšanu, un jāieskicē plāni un mērķi saistībā ar attiecīgajām prioritātēm, kas jāpanāk turpmākajos gados.

12.

Saistība Nr. 7. Katru gadu katrai iesaistītajai dalībvalstij būtu savā VĪP jānorāda, kā tās ir radušas optimālu pielietojumu pieejamiem Savienības rīkiem un procesiem un kā tās plāno turpmāk virzīt šos centienus. Tas ietver atbalstu CARD procesam, tostarp sniedzot visu pieprasīto attiecīgo informāciju, izvēršot CARD divpusējos dialogus un, kad vien iespējams, apmainoties ar valsts aizsardzības pārskatu rezultātiem. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāiekļauj informācija par to, kā tās ir īstenojušas un/vai plāno izmantot saskaņotajos CARD ziņojumos iekļautos īstenojamos ieteikumus.

13.

Saistība Nr. 8. Katru gadu iesaistītās dalībvalstis optimāli izmantos Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu savus kopdarbības spēju attīstības projektus. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, par kurām ES spēju attīstības prioritātēm, kas ir saskaņotas SAP un CARD ietvaros norādītajās prioritārajās jomās, ir saņemta ES finansiālā palīdzība vai arī kurās uz tādu varētu pretendēt turpmāk un, ciktāl iespējams, kāds ir valsts aizsardzības investīciju īpatsvars, ko tās jau ir apņēmušās ieguldīt vai plāno apņemties ieguldīt minētajos kopdarbības projektos. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, kāda ir ES finansējuma pielietojamība un pievienotā vērtība valsts aizsardzības spēju attīstības centienu vajadzībām. Tāpat līdz 2025. gada beigām iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānorāda iecere nodrošināt pēcpasākumus attiecībā uz rezultātiem, kas attiecībā uz kopdarbības projektiem ar identificētu ES pievienoto vērtību gūti, izmantojot gan Sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai (2017–2019) un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) (2019–2020), gan Eiropas Aizsardzības fondu.

14.

Saistība Nr. 9. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāuzskaita attiecīgie notiekošie kopdarbības spēju attīstības projekti, kas atbilstoši SAP šobrīd tiek īstenoti PESCO ietvaros, kā arī citos satvaros, un jānorāda plānotais prasību saskaņošanas sākums un beigas. Attiecībā uz plānotajiem un iecerētajiem projektiem būtu arī jānorāda, kad ir plānots sākt saskaņot spēju prasības. Tas būtu jādara attiecībā uz turpmākajiem gadiem, jo īpaši pievēršot uzmanību tam, kā novērst spēju trūkumus, kas konstatēti saskaņā ar SAP un ņemot vērā CARD.

15.

Saistība Nr. 10. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāizklāsta tās spējas un objekti, ko tās plānojušas darīt pieejamus un piedāvāt kopīgi izmantot pārējām iesaistītajām dalībvalstīm, norādot konkrētus piemērus, tādus kā apmācību un izglītību, mācības, militārās bāzes un loģistikas atbalstu, un precizējot tos, kuri ir arī pieejami operāciju gadījumā. Iesaistītās dalībvalstis savos VĪP var arī izklāstīt, kuras spējas, tostarp citu iesaistīto dalībvalstu piedāvātā infrastruktūra, varētu būt par pamatu sadarbībai. VĪP būtu jānorāda, kā šāda sadarbība varētu optimizēt pieejamos resursus un uzlabot to vispārējo efektivitāti, tostarp, ja tāda ir pieejama, sniedzot informāciju par potenciāliem ietaupījumiem. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāizmanto Sadarbības datubāze (CODABA), jo īpaši lai atbalstītu iesaistīto dalībvalstu dalīšanos ar informāciju par to attiecīgajiem aizsardzības plāniem un interesēm šajā sakarā. Iesaistītajām dalībvalstīm tā būtu regulāri jāpapildina un savos VĪP attiecīgi jāziņo par šajā ziņā paveikto.

16.

Saistība Nr. 11. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda, kā tās gatavojas palielināt sadarbību kiberaizsardzības jomā, tostarp, izmantojot esošās iniciatīvas vai jaunus kopdarbības pasākumus. Tām savos VĪP būtu jānorāda, kā tās plāno līdz 2025. gadam uzturēt vai vēl vairāk palielināt līdzdalību daudznacionālās kibermācībās un sadarbību, tostarp EAA un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas (EDAK) ietvaros. Līdz 2025. gadam iesaistītajām dalībvalstīm arī būtu jānorāda, kā tās ir iecerējušas izveidot regulāru sadarbību ar citām iesaistītajām dalībvalstīm kiberaizsardzības jomā un ar to saistītās darbībās, piemēram, informācijas apmaiņā, apmācībā un operatīvajā atbalstā, bet arī spēju attīstībā. Informāciju no VĪP par iesaistīto dalībvalstu sadarbību kiberaizsardzības jomā un to ieguldījumu kiberaizsardzībā un ar to saistītās darbībās, tostarp par spēju attīstību, kā pielikumu iekļaus Augstā pārstāvja gada ziņojumā par PESCO īstenošanas stāvokli.

17.

Saistība Nr. 12. Iesaistītajām dalībvalstīm līdz 2025. gadam:

18.

Saistība Nr. 13. Spēku sadarbspējas jomā iesaistītajām dalībvalstīm:

19.

Saistība Nr. 14.

20.

Saistība Nr. 15. Līdz 2025. gadam iesaistītajām dalībvalstīm vajadzētu palielināt tādu savu spēju attīstības projektu skaitu un apjomu, kuri palīdz novērst spēju nepilnības, kas konstatētas SAP (tostarp HICG) un aprakstītas Savienības spēju attīstības prioritātēs, tostarp saistītajās stratēģiska konteksta lietās (SCC) un izmantojot CARD konstatējumus un ieteikumus, tostarp identificētās kopdarbības iespējas, jo īpaši prioritārās jomas, kā arī vajadzētu būt panākušām progresu to īstenošanā. Šajā sakarā iesaistītajām dalībvalstīm būtu vēl vairāk uzmanības jāpievērš kopdarbībai šādās jomās: hibrīddraudu apkarošana, klimata pārmaiņas, enerģētiskā drošība, jūras drošība, ar kosmosu saistīti aspekti un jaunas un revolucionāras tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāsniedz savi plāni turpmākajiem gadiem, aprakstot savu kopdarbības projektu skaitu un paredzamo apjomu finanšu izteiksmē, un jāsniedz informācija par saviem valsts projektiem, kas palīdz pārvarēt SAP konstatētās spēju nepilnības. Iesaistītajām dalībvalstīm būtu arī jādalās ar savu novērtējumu par to, cik nozīmīgi ir minētie projekti, lai uzlabotu Savienības stratēģisko autonomiju un nodrošinātu integrētāku, ilgtspējīgāku, inovatīvāku un konkurētspējīgāku Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB), kas arvien ir atvērts sadarbībai. Attiecībā uz tām darbībām, kas skars rūpniecības vai tehnoloģiju dimensiju, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānorāda, kāda veida Eiropas rūpniecības nozari vai tehnoloģijas tās paredz nostiprināt.

21.

Saistība Nr. 16. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāatspoguļo attiecīgie lēmumi un pasākumi, kas veikti valsts līmenī, lai turpmākajos projektos par prioritāti vēl vairāk tiktu izvirzīta Eiropas kopdarbības pieeja, ar kuru novērstu spēju nepilnības, kas konstatētas valsts līmenī. Minētās saistības izpildi varētu sekmēt CODABA aktīva lietošana, kā arī CARD ietvaros identificētās kopdarbības iespējas un jo īpaši prioritārās jomas. Iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jāuzskaita kopdarbības projekti un daudznacionālie pasākumi, ar kuriem tās paredz novērst valsts līmenī konstatētos trūkumus, un jādalās ar plāniem, kā tās šajā ziņā gatavojas palielināt kopdarbības pieeju izmantošanu.

22.

Saistība Nr. 17. Tā kā visas iesaistītās dalībvalstis sniedz ieguldījumu vienā vai vairākos PESCO projektos, VĪP būtu jāsniedz informācija par to, kāds laika gaitā ir bijis to kopējais ieguldījums PESCO projektos resursu un īpašo zināšanu ziņā un kāda ir minēto projektu stratēģiskā ietekme uz Savienības un iesaistīto dalībvalstu aizsardzības spēju kopainu. Tas arī varētu atspoguļot, kādu lomu iesaistītās dalībvalstis ir iecerējušas uzņemties spēju attīstībā Eiropas kontekstā.

23.

Saistība Nr. 18. PESCO posma (2021-2025) gaitā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka optimāli tiek izmantota EAA kā Eiropas forums kopīgai spēju attīstīšanai. Šajā nolūkā iesaistītajām dalībvalstīm savos VĪP būtu jānorāda projekti, kuros tās piedalās, un saistītais finanšu apjoms, kas tiek novirzīts ar EAA starpniecību, kā atsauci izmantojot 2020. gada skaitļus, paturot trīs gadu perspektīvu kā minimuma standartu katram VĪP atjauninājumam un uzskaitot turpmākajos gados paredzētos pasākumus, tostarp spēju jomas un pasākumu veidu, kas tiek plānoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Iesaistītās dalībvalstis tiek aicinātas savos VĪP norādīt, kādā veidā un kādās situācijās tās uzskata Kopīgo bruņojuma sadarbības organizāciju (OCCAR) par vēlamo organizāciju kopdarbības programmu pārvaldībai, un sniegt informāciju par lēmumiem, kuri pieņemti, lai izvēlētos citu daudznacionālu programmu pārvaldības organizāciju, ja tas ir piemēroti, un saistībā ar kuriem OCCAR ir tikusi izskatīta kā viens no variantiem. Tas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (13) piemērošanu.

24.

Saistība Nr. 19. PESCO posma (2021-2025) gaitā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāapliecina, ka to kopdarbības spēju projekti, tostarp PESCO projekti, palīdz visā Savienībā aizsardzības rūpniecību padarīt konkurētspējīgāku, efektīvāku un inovatīvāku, radot iespējas pārrobežu sadarbībai un atbalstot to, tostarp attiecībā uz MVU, kā arī stiprinot un uzlabojot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju piegādes drošību. Iesaistīto dalībvalstu mērķis saskaņā ar Eiropadomes locekļu 2021. gada 26. februāra paziņojumu būtu arī veicināt pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un inovāciju un mazināt mūsu stratēģiskās atkarības kritisko tehnoloģiju un vērtības ķēžu jomā, neskarot valstu lēmumu pieņemšanas procedūras.

25.

Saistība Nr. 20:

26.

Pēc šā ieteikuma pieņemšanas iesaistītās dalībvalstis attiecīgi pārskatīs un atjauninās savus VĪP un līdz 2022. gada 10. martam saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 3. panta 2. punktu iesniegs tos PESCO sekretariātam, un pēc tam katru gadu līdz tam pašam datumam, ņemot vērā minētā lēmuma 6. panta 3. punktā izklāstīto novērtēšanas procesu. Katru otro gadu VĪP būtu jāpievieno augsta līmeņa politisks paziņojums, kurā iesaistītās dalībvalstis varētu izklāstīt galvenos sasniegumus un norādīt specifiskas valsts prioritātes un dalīties pieredzē par plānošanu un ieguldījumu visu ciešāko saistību izpildē. Lai uzturētu politisku impulsu, starp iesaistītajām dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāturpina regulāras augsta līmeņa politiskās diskusijas.

27.

Paturot prātā Paziņojumu par PESCO, kurā arī ir atgādināts par dažu dalībvalstu drošības politikas un aizsardzības politikas īpašajām iezīmēm, un ņemot vērā Stratēģiskā kompasa iznākumu, iesaistītās dalībvalstis saistībā ar stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurš jāveic vēlākais līdz 2025. gada beigām, izvērtēs visu PESCO saistību izpildi, diskutēs un lems par jaunām saistībām, lai sāktu jaunu stadiju virzībā uz Eiropas drošības un aizsardzības integrāciju. Atbilstīgi stratēģiskās pārskatīšanas procesa iznākumam 2026. gada sākumā Padomei būtu jāpieņem trešais precīzāku mērķu kopums, vajadzības gadījumā to atjauninot un pastiprinot, ņemot vērā Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

28.

Augstajam pārstāvim šis ieteikums būtu jāņem vērā gada PESCO ziņojumā, sākot no 2022. gada, kas palīdzēs novērtēt, kā katra iesaistītā dalībvalsts ir izpildījusi ciešākās saistības.

29.

2018. gada 15. oktobra ieteikums ar šo tiek atcelts.