Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija”

(2021/C 300/06)

Galvenā ziņotāja: Daniela BALLICO (IT/ECR), Čampīno komūnas (Romas metropoles pilsēta) mēre Atsauces dokumenti: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: stratēģija attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam” COM(2021) 101 final

IETEIKUMI POLITIJAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

uzsver, ka personu ar invaliditāti tiesības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2., 9., 10., 19., 168. pantā un 216. panta 2. punktā un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3., 15., 21., 23. un 26. pantā, Eiropas sociālo tiesību pīlāra 3. un 17. pantā, kā arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kas ratificēta 2009. gada 26. novembrī, ir jāgarantē un jāveicina visās jomās un visos Eiropas Savienības un dalībvalstu līmeņos;

2.

atzinīgi vērtē paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam”, kas ir stratēģiska iniciatīva, kura paredz veicināt šādu personu autonomiju un iekļaušanu, garantēt viņu tiesību izmantošanu vienlīdzības apstākļos un aizsargāt iedzīvotājus, kuri ir vairāk pakļauti sociālās diskriminācijas un marginalizācijas riskam;

3.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāatzīst par stratēģiskiem partneriem stratēģijas izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā, ņemot vērā to atbildības jomas un darbu, ko tās veic šo atbildības jomu ietvaros;

4.

prasa vairāk atzīt vietējās un reģionālās pašvaldības, ņemot vērā to, ka daudzas personu ar invaliditāti iekļaušanas politikas jomas jāievieš un jāīsteno uz vietas, personu ar invaliditāti tuvumā. Lai uzņemtos pilnīgu atbildību par stratēģiju, papildus attiecīgajām valsts, reģionālajām un vietējām stratēģijām un resursiem ir vajadzīgi pietiekami ES fondu papildu līdzekļi, kas ļautu īstenot cilvēkiem ar invaliditāti taisnīgu pāreju uz neatkarīgu dzīvi un līdzdalību sabiedrībā;

5.

uzsver stratēģijas politikas satvara un tā darbību nozīmi, jo stratēģija ir jauna iespēja sasniegt konkrētus mērķus personu ar invaliditāti iekļaušanas un neatkarības jomā Eiropas Savienībā, sākot ar dalībvalstīm. Stratēģija ir nākusi klajā sarežģītā brīdī, jo Covid-19 pandēmija ir nopietni apdraudējusi cilvēku ar invaliditāti izdzīvošanu, veselību un cieņu, parādot visus trūkumus sociālās aizsardzības un iekļaušanas sistēmās;

6.

pozitīvi vērtē tādu pasākumu sistēmas izveidi, kuru mērķis ir garantēt tiesības un iespējas, kas skar vienu piektdaļu ES iedzīvotāju ar invaliditāti neatkarīgi no tā, vai runa ir par fiziskiem un/vai bioloģiskiem, maņu vai intelektuālās attīstības traucējumiem, garīgās veselības problēmām vai multiinvaliditāti. Invaliditātes statuss norāda uz lielāku nabadzības, atstumtības un depresijas risku, īpaši tad, ja vide nav paredzēta cilvēku dažādajām vajadzībām;

7.

atzinīgi vērtē stratēģiju par ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas ir pirmais vispārējais rīcības plāns ar mērķi nodrošināt personu ar invaliditāti tiesības un iespējas;

8.

atbalsta Invaliditātes platformu, ko Eiropas Komisija paredzējusi izveidot 2021. gadā, un prasa tajā novērotājas statusā iesaistīt Komiteju ar mērķi pārraudzīt personu ar invaliditāti efektīvu iekļaušanu visās politikas jomās un programmās. Komiteja uzsver nepieciešamību pilntiesīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, jo tās ir galvenās dalībnieces tādu politikas virzienu pārvaldībā, kas tieši ietekmē cilvēkus ar invaliditāti vietējā līmenī;

9.

prasa pastiprināt sadarbību ar reprezentatīviem ES institucionālajiem līmeņiem; tādēļ uzsver, ka RK var sniegt ieguldījumu platformas darbā, mobilizējot vietējās un reģionālās pašvaldības un palielinot to informētību par jaunās stratēģijas izaicinājumiem cīņā pret stereotipiem un diskrimināciju attiecībā uz personām ar invaliditāti, kā arī veicinot pienācīgu un vienlīdzīgu attieksmi ikdienā;

10.

uzsver, ka svarīgi ir sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, personu ar invaliditāti apvienībām un viņu ģimenes locekļiem, lai īstenotu principu “nekas par mums bez mums”, nodrošinot līdzdalības mehānismus personām ar invaliditāti un viņu ģimenēm, izmantojot nozares struktūras, izveidojot arī īpašas telpas sievietēm un meitenēm ar invaliditāti;

11.

atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pieņemt holistisku intersekcionālu perspektīvu; aicina iekļaut īpašus pasākumus attiecībā uz neaizsargātām personu ar invaliditāti grupām, kas saskaras ar šķēršļiem vairāku faktoru kombinācijas, piemēram, dzimuma, dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, reliģijas un pārliecības, sarežģītas sociāli ekonomiskās situācijas vai citas nelabvēlīgas situācijas dēļ. Tādēļ Komiteja iesaka Eiropas Komisijai plašāk izvērst šo intersekcionālu pieeju un izstrādāt iniciatīvas, kuru īstenošana ietekmē publisko politiku plānošanu, pārvaldību un novērtēšanu;

12.

atzīmē, ka ir jāpieņem princips, ar kuru saskaņā valsts pārvaldes iestādēm būtu jārāda piemērs tam, kā strukturēt sociālo iekļaušanu un kā nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti tiesības un vienlīdzīgas iespējas gan attiecībā uz integrāciju atvērtajā darba tirgū, gan uz pieejamu pakalpojumu radīšanu. Šajā nolūkā RK kā darba devējai un institucionālajai dalībniecei būtu jāievēro princips “rādīt piemēru” (lead by example) un jānosaka grafiks šim nolūkam;

13.

uzsver: jo īpaši integrācijas darba tirgū un preču un pakalpojumu pieejamības jomā, ir jāizceļ privātā sektora līdzdalības veidi, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību;

14.

konstatē, ka stratēģijā pandēmijas gadījums ir aplūkots tikai neatkarīgas dzīves jomā un minimāli – attiecībā uz iekļaušanu izglītības jomā. Turklāt norāda: trūkst neformālās aprūpes (informal care) pienācīgas atzīšanas; šo aprūpi veic galvenokārt sievietes, un šī parādība kļuva izteikta pandēmijas laikā sakarā ar pakalpojumu aprobežošanu ar ģimenes locekļiem. Tas izcēla palīdzības un aprūpes pamatdarba nozīmi, kā arī vajadzību stiprināt piekļuvi tehnoloģijām un to izmantošanu privātās dzīves jomā;

15.

mudina dalībvalstis valsts reformu programmās un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos iekļaut īpašus pasākumus personām ar invaliditāti;

Pieejamība, autonomija un vienlīdzība

16.

piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim par darbību, kuras mērķis ir 2022. gadā sākt iniciatīvu AccessibleEU – resursu centru, kas apvieno visas ieinteresētās personas. Turklāt Komiteja aicina: līdz 2023. gadam izvērtēt palīgtehnoloģiju iekšējā tirgus darbību; atbalstīt publiskā iepirkuma direktīvās paredzēto piekļūstamības pienākumu īstenošanu; izvērtēt Tīmekļa piekļūstamības direktīvu; izveidot dzelzceļa infrastruktūras un tās pieejamības aktīvu reģistru;

17.

atzinīgi vērtē to, ka ES un dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD); aicina Padomi un visas dalībvalstis parakstīt UNCRPD fakultatīvo protokolu;

18.

piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka vajag pārraudzīt dažādo piekļūstamības direktīvu īstenošanu, lai Eiropas Savienība un visas iestādes varētu īstenot atbilstošu izvēršanas politiku; piekļūstamības noteikumi ir rūpīgi jāievēro un jāuzlabo, lai veicinātu piekļūstamu vidi gan dzīvojamās ēkās, gan visus ar piekļūstamības ķēdi saistītos elementus;

19.

atgādina, ka personām ar invaliditāti ir jābūt visām iespējām dzīvot patstāvīgu dzīvi un ka tiesībām uz autonomiju ir jābūt garantētām visā viņu dzīves laikā. Ir būtiski reglamentēt individuālās palīdzības sniegšanu personām ar fiziskiem traucējumiem, kuru aprūpes vajadzības ir lielākas;

20.

uzsver, ka būtiska loma ir visām personām ar invaliditāti, jo viņām ir vislabākās zināšanas par savu situāciju. Šajā sakarā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska funkcija, jo tām ir jāatzīst, ka minētajām personām ir jāņem aktīva dalība lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp attiecībā uz pieejamību. Šajā sakarā Komiteja atgādina par ES Pilsētas pieejamības balvu (Access City Award), ko Eiropas Komisija katru gadu piešķir trim ES pilsētām, kuras ir izcēlušās ar to, ka padarījušas pilsētas struktūru pieejamāku visiem iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot problēmām saistībā ar vecumu un mobilitātes līmeni kopumā, un mudina īstenot līdzīgas iniciatīvas, kurās tiktu piešķirts apbalvojums par piekļūstamības nodrošināšanu lauku apvidos un dabas teritorijās;

21.

mudina Eiropas Komisiju uzskatīt pieejamību par saistošu kritēriju, veicot 2021. gadā paredzēto enerģētikas sistēmas pārskatīšanu attiecībā uz ēkām, lai padarītu tās pieejamākas cilvēkiem ar invaliditāti;

ES tiesību izmantošana

Brīva pārvietošanās un uzturēšanās

22.

piekrīt, ka līdz 2023. gada beigām vajag pieņemt ES invaliditātes karti, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu iespējas pilnībā izmantot visas tiesības, kas ir Eiropas Savienībā, kā arī lai panāktu invaliditātes statusa savstarpēju atzīšanu visās dalībvalstīs. Komiteja ar interesi gaida jauno Komisijas priekšlikumu par ES karti un cer, ka tiks pārvarētas grūtības, kas radušās eksperimentēšanas posmā;

23.

atbalsta Komisijas nodomu efektīvāk sadarboties ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas ātrāk ieviestu karti, un vienlaikus strādāt pie invaliditātes stāvokļa atzīšanas saskaņošanas; tā ir būtiska, lai nodrošinātu tiesības uz mobilitāti Eiropas Savienībā, pamatojoties uz tiesībām saņemt analoģiskus pabalstus un atbalstu, kā arī likvidēt šķēršļus;

Līdzdalības demokrātiskajā procesā veicināšana

24.

piekrīt stratēģijā minētajai vajadzībai veicināt cilvēku ar invaliditāti līdzdalību pilsoniskajā un politiskajā dzīvē, jo viņi joprojām tiek diskriminēti pat balsstiesību izmantošanas jomā;

25.

prasa Eiropas Komisijai apsvērt iespēju izstrādāt ES vienošanos par personu ar invaliditāti tiesībām balsot, lai varētu novērst visa veida šķēršļus un lai vēlreiz tiktu atzītas personu ar invaliditāti pilnvērtīgas tiesības paust savu politisko izvēli tādā pašā veidā kā jebkurš cits ES iedzīvotājs. Komiteja uzsver, ka pašreizējā situācijā Komisija ir pieņēmusi konsultāciju programmu par iekļaujošām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, taču tajā nav iekļauts jautājums par invaliditāti. Komiteja iesaka šajā programmā nekavējoties iekļaut personas ar invaliditāti un visas jomas, kurās notiek vēlēšanas;

26.

piekrīt, ka ir jāuzlabo personu ar invaliditāti piekļuve visam veselības aprūpes klāstam; piekrīt arī Eiropas Komisijas novērtējumam par neatbilstīgiem sociālās aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas pandēmijā ir apliecinājuši savus ierobežojumus. Komiteja uzsver, ka īpaši sarežģīta situācija ir tālākajos un lauku rajonos. Komiteja konstatē, ka segregācijas jautājums pirmo reizi parādās tik svarīgā ES dokumentā, un atzinīgi vērtē šo faktu. Komiteja uzskata, ka ir pilnīgi pareizi pievērsties jautājumam par personu ar invaliditāti segregāciju un viņu deinstitucionlizāciju, lai īstenotu tiesības uz pilnīgu un faktisku neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, izstrādājot vietēja līmeņa pakalpojumus, kas ietver veselības uzraudzību, atbalsta digitalizāciju personīgai autonomijai un personīgai palīdzībai, kas ļauj izvēlēties kur, ar ko un kā dzīvot;

Jaunu prasmju apgūšana jaunām darbavietām

27.

vērš uzmanību uz faktu, ka visā Eiropas Savienībā pandēmijas krīze ir izraisījusi darbvietu zudumu, un pirmām kārtām tas skāra cilvēkus ar invaliditāti. Turklāt Komiteja atkārtoti norāda, ka šī parādība skāra arī personu ar invaliditāti tuviniekus, kas viņus aprūpē, galvenokārt mātes, dzīvesbiedres un meitas;

28.

atzīst, ka digitālās un zaļās pārkārtošanās paātrināšana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un robotiku, sniedz iespējas, kas ir pielāgotas personu ar invaliditāti vajadzībām, un rada vajadzību ieguldīt viņu digitālajās prasmēs;

29.

atgādina, ka ir jāvāc salīdzināmi dati par invaliditāti, lai labāk novērtētu personu ar invaliditāti dzīves pieredzi dažādos kontekstos, noteiktu politikas virzienus un darbības, pārraudzītu to gaitu un attiecīgi rīkotos;

30.

aicina Komisiju sistemātiski risināt jautājumu, kas skar informācijas trūkumu par cilvēkiem ar invaliditāti, īpaši lauku apvidos. Kā prasīts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un atkārtoti apstiprināts ANO Cilvēktiesību komitejā, trūkstošā informācija ir jāpapildina ne tikai ar sadalītiem datiem, bet arī ar iekļaušanas rādītājiem, kas ļauj pārraudzīt politikas jomas un personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu;

31.

piekrīt nepieciešamībai pielāgot personu ar invaliditāti prasmes, izmantojot iespējas, kuras var sniegt profesionālā izglītība un apmācība un nākamais Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Komiteja atbalsta arī šo darbību izvēršanas stratēģiju, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tām ir iekļaujošas un pieejamas programmas, kā arī vajadzīgie līdzekļi, lai izmantotu un papildinātu līdzšinējos. Turklāt Komiteja uzsver, ka ir vairāk jāveicina personu ar invaliditāti piekļuve augstākās izglītības studijām;

32.

uzsver, ka ir vajadzīgi īpaši noteikumi, kas ļautu cilvēkiem ar invaliditāti paaugstināt kvalifikāciju un pārkvalificēties, lai izmantotu it īpaši digitālās pārkārtošanās potenciālu. Ņemot to vērā, atzinīgi vērtē māceklības kā sociālās iekļaušanas instrumenta izmantošanu programmas “Garantija jauniešiem” ietvaros;

33.

atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu mudināt dalībvalstis izvirzīt skaidrus mērķus, kas ļautu paaugstināt personu ar invaliditāti nodarbinātības līmeni, it īpaši atvērtajā darba tirgū, un stiprināt nodarbinātības dienestu spējas. Komiteja atkārtoti uzsver, ka ir jāatvieglo pašnodarbinātība un privāta uzņēmējdarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Komiteja mudina dalībvalstis apsvērt nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas pieņem darbā darbiniekus ar invaliditāti, vai preferenciālus nodokļus pašnodarbinātām personām ar invaliditāti un it īpaši darījumdarbībai;

34.

atzinīgi vērtē to, ka ir izstrādāts rīcības plāns sociālajai ekonomikai, kurš paredz uzlabot sociālajai ekonomikai labvēlīgu vidi, tostarp iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Komiteja prasa veikt vairāk ieguldījumu sociālajos uzņēmumos un koncentrēties uz integrāciju. Komiteja uzskata, ka sociālie uzņēmumi var veicināt uz tirgu orientētu modeli darbībām, kuras veiksmīgas pārvaldības gadījumā var tikt paplašinātas un būt finansiāli ilgtspējīgas atvērtajā darba tirgū (1);

Vienlīdzīga piekļuve un nediskriminēšana

35.

atzīst, ka jautājums par tiesu iestāžu pieejamību nav otršķirīgs un jo īpaši attiecas uz institucionālu diskrimināciju pret personām ar intelektuālās attīstības, psihosociālajiem un garīga rakstura traucējumiem. Komiteja mudina dalībvalstis popularizēt labu praksi, kas izstrādāta tālāknodošanas un multiplikatora efekta veidā;

36.

atgādina, ka Eiropas Savienībā daudziem cilvēkiem ar attīstības traucējumiem un/vai garīgām slimībām varētu būt noteikta aizbildnība vai aizgādnība. Tomēr Komiteja pauž bažas par aizbildnību, jo tā nozīmē, ka attiecīgā persona var zaudēt gandrīz visas savas likumīgās tiesības – likumiskais pārstāvis lemj par gandrīz visiem šīs personas dzīves aspektiem. Daudzi pieaugušie ir pret savu gribu ievietoti aprūpes iestādē, jo tā lēmuši viņu pārstāvji, ko iecēlusi tiesa. RK iesaka dalībvalstīm pieņemt noteikumus, kas ļautu īstenot Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) 12. pantu (2), un attiecīgo lēmumu pieņemšanā iesaistīt ieinteresētās personas, viņu ģimenes, viņu tiesību aizstāvības organizācijas un speciālistus;

37.

uzskata, ka būtiski ir risināt jautājumu par vardarbības apkarošanu pret personām ar invaliditāti, jo īpaši sievietēm, bērniem un pusaudžiem ar invaliditāti, kā arī jautājumu par personām ar intelektuālās attīstības un savstarpējo attiecību traucējumiem. Komiteja apgalvo, ka ir jāpastiprina rīcība šajā jomā jaunas stratēģijas ietvaros. Piemēram, aizsargātas aprūpes struktūras būtu efektīvāk jāpārrauga, bet visiem konsultāciju centriem un sieviešu patversmēm būtu jākļūst pilnībā pieejamām;

38.

piekrīt faktam, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko Eiropas Savienība pašlaik saskaras invaliditātes jomā, ir nepieciešamība apkarot diskrimināciju visās personu ar invaliditāti dzīves jomās;

39.

atzīst, ka izglītība ir galvenais līdzeklis nevienlīdzības novēršanai, tostarp attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti. Komiteja piekrīt faktam, ka iekļaujošas izglītības garantija attiecas uz bērniem, pusaudžiem un arī pieaugušajiem ar invaliditāti. Komiteja atzīst, ka ES programmas šajā jomā atbalsta un veicina šādas darbības. Komiteja prasa, lai vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī personu ar invaliditāti apvienības un viņu ģimenes piedalītos mācību programmā personām ar invaliditāti ar mērķi veicināt labas prakses apmaiņu, un aicina veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvu līdzdalību sociālās iekļaušanas politikas un izglītības politikas integrācijā;

Mākslas un kultūras, brīvā laika pavadīšanas, atpūtas, sporta un tūrisma iespēju pieejamības uzlabošana

40.

atbalsta personu ar invaliditāti, īpaši bērnu un jauniešu, tāpat kā jebkura cita cilvēka personības attīstības veicināšanu, nodrošinot piekļuvi mākslai, kultūrai, atpūtas pasākumiem, izklaidei, sportam un tūrismam;

41.

jo īpaši uzsver sporta nozīmi, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanu, un mudina dalībvalstis izstrādāt programmas, kas sekmētu tādu bērnu, jauniešu un personu ar invaliditāti līdzdalību, kuriem ir lielāki ierobežojumi;

Piemērs citiem

42.

atzīst, ka stratēģijas efektīvai īstenošanai svarīgi ir pieņemt daudzpusēju sistēmu. Pirmais solis ir personu ar invaliditāti sistemātiska iekļaušana lēmumu pieņemšanas procesos;

43.

uzsver, ka publiskajā diskursā, plašsaziņas līdzekļos un izglītības jomā ir efektīvi jāvēršas pret stereotipiem par fizisku un garīgu invaliditāti, izvēloties nulles tolerances pieeju pret aizspriedumiem, kas saistīti ar fizisku/garīgu invaliditāti, un pret stigmatizāciju, tostarp pret diskriminējošu valodas lietojumu. Vietējās un reģionālās pašvaldības, būdamas gan darba devējas, gan pakalpojumu sniedzējas, kā arī pateicoties tuvumam iedzīvotājiem, šajā jomā var rādīt labu piemēru;

44.

atbalsta Komisijas apņemšanos stiprināt cilvēkresursu stratēģiju, lai personas ar invaliditāti tiktu iekļautas darbvietās un tas tiktu atvieglots ar saprātīgiem pielāgojumiem, kuri ļautu personām ar invaliditāti būt tikpat produktīvām kā viņu kolēģi. Tas nozīmē ēku un visu darba rīku pieejamību, īpašu uzmanību veltot cilvēku apkalpošanai paredzētu tehnoloģiju izstrādei, attīstīšanai un izmantošanai;

45.

atbalsta nepieciešamību stiprināt stratēģijas īstenošanas pārraudzības sistēmu, ieviešot efektīvus rādītājus, kuri pamatojas uz jau esošiem datiem un ar kuriem varētu izmērīt un novērtēt personu ar invaliditāti sociālās iekļaušanas ietekmi, kā arī ierosināt un iekļaut pasākumus pēc minētā novērtējuma veikšanas. Komiteja atgādina, ka svarīgi ir izstrādāt gada ziņojumus, kuros atspoguļota dalībvalstu panāktā virzība personu ar invaliditāti iekļaušanas jomā, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību, kā arī personu ar invaliditāti apvienību un viņu ģimeņu labu praksi;

46.

aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis un to reģionālās un vietējās pašvaldības stiprināt invaliditātes aspektu valstu un reģionālajās statistikas sistēmās, lai tādējādi, saskaņojot ar Eurostat, iegūtu ticamus un regulārus datus.

---

(1)  Eurofound (2021), Disability and labour market integration: Policy trends and support in EU Member States, https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef20013en.pdf

(2)  https://www.un.org/disabilities/documents/convention/convention_accessible_pdf.pdf