EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020AR5234

Eiropas Reģionu komitejas atzinums -“Astotā vides rīcības programma”

COR 2020/05234

OJ C 106, 26.3.2021, p. 44–55 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

26.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 106/44


Eiropas Reģionu komitejas atzinums -“Astotā vides rīcības programma”

(2021/C 106/09)

Galvenais ziņotājs:

Dimitrios Karnavos (EL/PPE), Kalitejas mērs

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam, Briselē, 14.10.2020.

COM(2020) 652 final, 2020/0300 (COD)

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

9. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8. VRP būtu jāpaātrina pārkārtošanās uz reģeneratīvu ekonomiku, kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās ņemtu. Izvēlēties reģeneratīvu izaugsmes modeli nozīmē atzīt, ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām, bez kā nav iespējama droša darbības telpa mūsu ekonomikai. Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties tā, ka tā ne tikai nekaitē, bet (tieši otrādi) pavērš pretējā virzienā klimata pārmaiņas un vides degradāciju, līdz minimumam samazina piesārņojumu un saglabā un bagātina dabas kapitālu, tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga inovācija, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka reģeneratīvā ekonomika stiprina izturētspēju un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību.

8. VRP būtu jāpaātrina pārkārtošanās uz ekonomiku, kas planētai atdotu vairāk, nekā no tās ņemtu. Izvēlēties ilgtspējīgu izaugsmes modeli nozīmē atzīt, ka mūsu sabiedrības labbūtība un labklājība ir atkarīga no stabila klimata, veselīgas vides un plaukstošām ekosistēmām, bez kā nav iespējama droša darbības telpa mūsu ekonomikai. Pasaules iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc dabas resursiem aizvien augot, saimnieciskajai darbībai vajadzētu attīstīties ilgtspējīgā veidā tā, ka tā ne tikai nekaitē, bet (tieši otrādi) pavērš pretējā virzienā klimata pārmaiņas un vides degradāciju, īstenojot ietekmes mazināšanas un kompensējošus pasākumus un labvēlīgi ietekmējot vietējās vides un kopienu attīstību, pastāvīgi uzrauga ietekmi uz vidi , līdz minimumam samazina piesārņojumu un saglabā un bagātina dabas kapitālu, tā gādājot par atjaunīgo un neatjaunīgo resursu pārpilnību. Pastāvīga inovācija, stāšanās pretī jauniem izaicinājumiem un līdzradīšana nozīmē, ka ilgtspējīga ekonomika stiprina izturētspēju un aizsargā gan tagadējo, gan nākamo paaudžu labbūtību.

Pamatojums

i)

Saimnieciskajām darbībām vajadzētu būt ilgtspējīgām un turpināt attīstīties, nodrošinot vides aizsardzību un vietējās vides un kopienu ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot īpašus pasākumus un monitoringa mehānismu vai instrumentus, piemēram, vides un sociālās pārvaldības plānus (ESMP) utt.. ii) “Reģeneratīvās ekonomikas” koncepcija ir riskanta, jo var radīt priekšstatu, ka daba un vide var viegli atjaunoties. Alternatīvi tiek ierosināts izmantot terminu “ilgtspējīgs izaugsmes modelis”.

2. grozījums

2.1. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8. VRP ilgtermiņa prioritārais mērķis, kas nosprausts 2050. gadam, ir labklājīga dzīve planētas iespēju robežās reģeneratīvā ekonomikā, kurā nekas netiktu izšķērdēts, nebūtu nekādu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu izmantojuma un vides degradācijas. Veselīga vide būtu iedzīvotāju labbūtības pamats, plauktu biodaudzveidība un dabas kapitāls tiktu aizsargāts, atjaunots un novērtēts tā, lai stiprinātu klimatnoturību un noturību pret citiem vidiskajiem riskiem. Savienība rādītu priekšzīmi, kā rūpēties par tagadējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē.

8. VRP ilgtermiņa prioritārais mērķis, kas nosprausts 2050. gadam, ir labklājīga iedzīvotāju un viņu vietējo kopienu dzīve planētas iespēju robežās ilgtspējīgā ekonomikā, kurā nekas netiktu izšķērdēts, nebūtu nekādu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu izmantojuma un vides degradācijas. Veselīga vide būtu iedzīvotāju labbūtības un veselības pamats, pilnveidotos ekosistēmu pakalpojumi, plauktu biodaudzveidība un dabas kapitāls tiktu aizsargāts, atjaunots un novērtēts tā, lai stiprinātu klimatnoturību un noturību pret citiem vidiskajiem riskiem. 8. VRP mērķis ir palielināt saikni starp vides politiku un veselību. Veselīgas dzīves pieejai jābūt visu ES politikas virzienu pamatā, veicinot cilvēku veselību, veselīgu planētu, veselīgu ekonomiku un veselīgu sabiedrību ar iespējām visiem. Savienība rādītu priekšzīmi, kā rūpēties par tagadējo un nākamo paaudžu labklājību visā pasaulē.

Pamatojums

i)

Daudzus vides politikas jautājumus risina ne tikai atsevišķi iedzīvotāji, bet arī vietējās kopienas. ii) Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto situāciju, veselības aspekts būtu jāuzsver vēl vairāk. Jāuzsver arī saikne starp veselību un vidi, jo tai ir būtiska nozīme. Vietējās un reģionālās pašvaldības savās kopienās var redzēt vides politikas ietekmi uz veselību un labklājību. iii) Ekosistēmas pakalpojumu koncepcija ir saistīta arī ar veselīgu vidi.

3. grozījums

2.2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8. VRP ir šādi seši tematiskie prioritārie mērķi:

8. VRP ir šādi seši tematiskie prioritārie mērķi:

a)

neatgriezeniski un pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus gan dabiskos, gan citos piesaistītājos Savienībā , lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, kā noteikts Regulā (ES) …/…32;

a)

pastāvīgi un pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus gan dabiskos, gan citos piesaistītājos , kā arī palielināt zaļos ieguldījumus, kas veicina CO2 emisiju samazināšanu Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, lai sasniegtu 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, kā noteikts Regulā (ES) …/…32;

b)

pastāvīgi kāpināt pielāgotiesspēju, stiprināt noturību un mazināt klimatisko neaizsargātību;

b)

panākt pastāvīgu progresu, jo īpaši neaizsargātos reģionos un vietējās teritorijās, centienos uzlabot pielāgotiesspēju, stiprināt noturību un mazināt klimatisko neaizsargātību;

c)

virzīties uz reģeneratīvu izaugsmes modeli, kas nozīmētu planētai atdot vairāk nekā no tās ņemt, ekonomisko izaugsmi atsaistīt no resursu izmantojuma un vides degradācijas un paātrināt pārkārtošanos uz aprites ekonomiku;

c)

virzīties uz ilgtspējīgu izaugsmes modeli, kas nozīmētu planētai atdot vairāk nekā no tās ņemt, ekonomisko izaugsmi atsaistīt no resursu izmantojuma un vides degradācijas un paātrināt pārkārtošanos uz aprites ekonomiku;

d)

tiekties realizēt nulles piesārņojuma ieceri, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi – arī gaisu, ūdeni un augsni –, un iedzīvotāju veselību un labbūtību aizsargāt no vidiskiem riskiem un ietekmes;

d)

tiekties realizēt nulles piesārņojuma ieceri, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi – arī gaisu, ūdeni un augsni –, un iedzīvotāju veselību un labbūtību aizsargāt no vidiskiem riskiem un ietekmes;

e)

aizsargāt, saglabāt un atjaunot biodaudzveidību un rūpēties par dabas kapitālu, it sevišķi gaisu, ūdeni, augsni un mežu, kā arī saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmām;

e)

aizsargāt, saglabāt un atjaunot biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus aizsargājamās teritorijās un ārpus tām, un rūpēties par dabas kapitālu, it sevišķi gaisu, ūdeni, augsni un mežu, kā arī saldūdens, mitrāju un jūras ekosistēmām;

f)

veicināt vidisko ilgtspēju un mazināt svarīgus vides un klimata noslogojumus, kas saistīti ar ražošanu un patēriņu, it sevišķi enerģētikā, rūpnieciskās attīstības sektorā, ēku un infrastruktūras sektorā, mobilitātes sektorā un pārtikas sistēmā.

f)

veicināt vidisko ilgtspēju un mazināt svarīgus vides un klimata noslogojumus, kas saistīti ar ražošanu un patēriņu , izmantojot tādus instrumentus kā, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējumi un atbilstīgi novērtējumi, un izstrādājot metodes un instrumentus pastāvīgam visaptverošam ietekmes monitoringam un pastāvīgai ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanai , it sevišķi enerģētikā, rūpnieciskās attīstības sektorā, ēku un infrastruktūras sektorā, mobilitātes sektorā un pārtikas sistēmā.

Pamatojums

i)

Emisijas gaisā varētu samazināt ne tikai ar dabas un citām piesaistītājsistēmām, bet arī izmantojot videi draudzīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus. ii) Pielāgošanās spējas uzlabošana un noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšana vairāk attiecas uz neaizsargātākām teritorijām, piemēram, piekrastes teritorijām utt. Tāpēc varētu teikt, ka tas galvenokārt ir reģionāla un vietēja mēroga jautājums. iii) Vairumā f) apakšpunktā minēto jomu (piemēram, enerģētika, rūpniecība, infrastruktūra utt.) pastāv prasība ievērot vides licencēšanas procesu. Šis process zināmā mērā var nodrošināt būvniecību un darbību ilgtspējīgā veidā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai būtu mehānisms pastāvīgam monitoringam un pastāvīgai ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanai.

4. grozījums

3.1. panta b) punkts]

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būs jāizpilda šādi priekšnosacījumi:

1.   Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būs jāizpilda šādi priekšnosacījumi:

a)

… …

a)

… …

b)

stiprināt integrēto pieeju rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai, it sevišķi šādos veidos:

b)

stiprināt integrēto pieeju rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai, it sevišķi šādos veidos:

 

2. pantā noteiktos prioritāros mērķus integrēt visās relevantajās stratēģijās, leģislatīvajās un neleģislatīvajās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī tā, lai tie un to īstenošana nekaitētu nevienam no 2. pantā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem;

 

2. pantā noteiktos prioritāros mērķus integrēt visās relevantajās stratēģijās, leģislatīvajās un neleģislatīvajās iniciatīvās, programmās, investīcijās un projektos Savienības, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī tā, lai tie un to īstenošana nekaitētu nevienam no 2. pantā noteiktajiem prioritārajiem mērķiem;

 

 

izstrādāt paņēmienus un metodes un veikt pasākumus, kas atbalsta vietējo un reģionālo pašvaldību centienus sasniegt savus mērķus;

 

 

stiprināt sadarbību starp Eiropas Komisiju un Reģionu komiteju saistībā ar Tehnisko vides jomas sadarbības platformu un izpētīt, kā uzlabot dialogu un informācijas apkopošanu;

 

maksimāli kāpināt ieguvumus no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/52/ES un Direktīvas 2001/42/EK īstenošanas;

 

maksimāli kāpināt ieguvumus no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/52/ES un Direktīvas 2001/42/EK īstenošanas;

 

pievērst īpašu uzmanību sinerģijām un iespējamām pretrunām starp ekonomiskajiem, vidiskajiem un sociālajiem mērķiem, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju vajadzības pēc uztura, mājokļa un mobilitātes tiek apmierinātas ilgtspējīgi, nevienu neatstājot novārtā;

 

pievērst īpašu uzmanību sinerģijām un iespējamām pretrunām starp ekonomiskajiem, vidiskajiem un sociālajiem mērķiem, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju vajadzības pēc uztura, mājokļa un mobilitātes tiek apmierinātas ilgtspējīgi, nevienu neatstājot novārtā;

 

 

nodrošināt, lai līdz 2050. gadam izvirzītā ilgtermiņa prioritārā mērķa sasniegšana, kas paredzēta 2. panta 1. punktā, neradītu augstākas nodokļu likmes, augstākas enerģijas cenas un/vai smagāku regulatīvo slogu Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem;

 

regulāri izvērtēt esošās rīcībpolitikas un sagatavot jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumus, kuru pamatā būtu plašas apspriešanās, ievērojot pārskatāmas, iekļaujošas, informācijā balstītas un viegli īstenojamas procedūras, kurās pienācīga uzmanība veltīta prognozējamai ietekmei uz vidi un klimatu;

 

regulāri izvērtēt esošās rīcībpolitikas un sagatavot jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumus, kuru pamatā būtu plašas apspriešanās, ievērojot pārskatāmas, iekļaujošas, informācijā balstītas un viegli īstenojamas procedūras, kurās pienācīga uzmanība veltīta prognozējamai ietekmei uz vidi un klimatu;

 

 

veicināt komunikācijas pasākumus ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī ar mērķi palielināt informētību, jo īpaši jauniešu vidū, par vides politikas pārdomātas īstenošanas nozīmi un priekšrocībām, kā arī par tās pievienoto vērtību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un planētai, lai palielinātu atbildības sajūtu un visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību īstenošanā;

Pamatojums

i)

Tehniskā vides jomas sadarbības platforma tika izveidota 2012. gadā un pēc tam iekļauta 7. VRP. Kā norādīts platformas tīmekļa vietnē, tās iekļaušana 7. VRP nodrošina stabilu un ilgtermiņa pieeju. Ņemot vērā sadarbības pozitīvo pieredzi, iekļaušana 8. VRP būtu dabisks solis, kas nodrošinātu pastāvīgu atbalstu šim forumam. ii) Komunikācija ir jāuzlabo, un vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt svarīgu ieguldījumu šajā jomā.

5. grozījums

3.1. panta d) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

mobilizēt ilgtspējīgas investīcijas no publiskiem un privātiem avotiem, arī Savienības budžeta fondiem un instrumentiem, gan ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, gan nacionālā līmenī;

mobilizēt ilgtspējīgas investīcijas no publiskiem un privātiem avotiem, arī Savienības budžeta fondiem un instrumentiem, gan ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, gan nacionālā līmenī , nodrošinot pareizo sinerģiju un vienlaikus nodrošinot, ka pietiekamas ieguldījumu summas var piešķirt tajā līmenī, kur šie ieguldījumi ir visvairāk vajadzīgi un tiek visefektīvāk izmantoti, līdz ar to vietējām un reģionālajām kopienām būs pietiekami resursi pasākumu īstenošanai uz vietas ;

Pamatojums

Daudzos gadījumos vides politika tiek īstenota, cieši iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības. Ir svarīgi nodrošināt pietiekamu resursu pieejamību vietējām un reģionālajām kopienām. Pat tad, ja par politikas īstenošanu ir atbildīgas valsts iestādes, bieži vien attiecīgās politikas tiešā un netiešā vietējā ietekme tiek pārvaldīta vietējā un reģionālajā līmenī.

6. grozījums

3.1. panta e) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

gan Savienības, gan nacionālā līmenī pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas, pilnvērtīgi izmantot tirgus instrumentus un zaļās budžeta plānošanas rīkus , arī tādus, ar ko tiek nodrošināta sociāli taisnīga pārkārtošanās, un uzņēmumus un citas ieinteresētās personas atbalstīt standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses izstrādē;

gan Savienības, gan nacionālā līmenī pakāpeniski atcelt videi kaitīgas subsīdijas, pilnvērtīgi izmantot tirgus instrumentus un zaļās budžeta plānošanas rīkus un uzņēmumus un citas ieinteresētās personas atbalstīt standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses izstrādē , vienlaikus nodrošinot sociāli taisnīgu pārkārtošanos visos reģionos, pilsētās un pašvaldībās ;

Pamatojums

Sociāli taisnīga pārkārtošanās būtu jāattiecina uz visiem instrumentiem, ne tikai uz zaļā budžeta plānošanas rīkiem, un uz visiem ES reģioniem, pilsētām un pašvaldībām.

7. grozījums

3.1. panta f) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

gādāt par to, lai vides rīcībpolitikas un rīcība būtu balstīta uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, un stiprināt vides zināšanu bāzi un tās izmantojumu, arī ar pētniecību, inovāciju, zaļo prasmju veicināšanu un vidiskās un ekosistēmiskās uzskaites pilnveidošanu;

gādāt par to, lai vides rīcībpolitikas un rīcība Savienības, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī būtu balstīta uz labākajām pieejamajām zinātnes atziņām, un stiprināt vides zināšanu bāzi un tās izmantojumu, arī ar pētniecību, inovāciju, zaļo prasmju veicināšanu un vidiskās un ekosistēmiskās uzskaites pilnveidošanu , kā arī veicināt zinātnisko atziņu pastāvīgu pilnveidošanu, balstoties uz rādītājiem, kas salīdzināmi arī reģionālajā līmenī, lai pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus ;

Pamatojums

Ierosinātajā grozījumā uzsvērta visu līmeņu būtiskā nozīme un paredzēts stiprināt spēju novērtēt progresu virzībā uz astotās VRP vispārējo mērķu sasniegšanu visos līmeņos, ņemot vērā arī reģionālā līmeņa rādītājus.

8. grozījums

3.1. pants – aiz g) punkta pievienot jaunu h) punktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

h)

nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību pilnīgu līdzdalību un sadarbību ar tām visu vides politikas dimensiju veidošanā, izmantojot uz sadarbību un daudzlīmeņu pārvaldību balstītu pieeju;

Pamatojums

Grozījums ierosināts, lai palīdzētu stiprināt politikas izstrādi un īstenošanu.

9. grozījums

3.1. pants – aiz j) punkta pievienot jaunu i) punktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

j)

popularizēt Astotās vides rīcības programmas sniegtos ieguvumus vietējā un reģionālajā līmenī kā būtisku elementu ES vides politikas konkrētā un rezultatīvā īstenošanā un saskaņā ar vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR);

Pamatojums

Lai paaugstinātu vides politikas īstenošanas rādītājus, ir svarīgi informēt par 8. VRP sniegtajiem ieguvumiem un tos popularizēt.

10. grozījums

3.2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būs jāmobilizē plašs atbalsts, iesaistot iedzīvotājus, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas un mudinot uz nacionālo, reģionālo un vietējo iestāžu sadarbību gan pilsētu, gan lauku apvidos ar 8. VRP saistītu stratēģiju, rīcībpolitiku vai tiesību aktu izstrādē.

Lai sasniegtu 8. VRP prioritāros mērķus, būs jāmobilizē plašs atbalsts, iesaistot iedzīvotājus, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas un mudinot uz nacionālo, reģionālo un vietējo iestāžu sadarbību ar 8. VRP saistītu stratēģiju, rīcībpolitiku vai tiesību aktu izstrādē. ES veicinās holistisku, uz vietējiem apstākļiem balstītu un uz teritorijām orientētu pieeju, ņemot vērā visu veidu kopienu, piemēram, pilsētu un lauku, kā arī piekrastes, kalnu, salu, arhipelāgu un tālāko reģionu, īpašās problēmas un priekšrocības. Šajā pieejā tiks ņemta vērā mijiedarbība starp kopienām un to apkārtējām teritorijām, jo īpaši pilsētām pieguļošām teritorijām.

Pamatojums

Eiropas Savienībā ir dažādu veidu vietējās un reģionālās pašvaldības, un tām ir savas problēmas un priekšrocības. Vides politikai bieži vien ir spēcīgs teritoriāls komponents, kas jāpielāgo konkrētajai situācijai uz vietas. 7. VRP galvenā uzmanība ir pievērsta pilsētu dimensijai. Priekšlikumā par 8. VRP ir minētas tikai pilsētas un lauku teritorijas. Lai efektīvi īstenotu ES vides politiku, ES kopienu daudzajiem veidiem ir jābūt svarīgam elementam.

11. grozījums

4. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra, regulāri novērtē Savienības un dalībvalstu progresu virzībā uz 2. pantā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu, ņemot vērā 3. pantā noteiktos priekšnosacījumus, un par šo progresu ziņo.

1.   Komisija, kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra, regulāri novērtē Savienības un dalībvalstu progresu virzībā uz 2. pantā noteikto prioritāro mērķu sasniegšanu, ņemot vērā 3. pantā noteiktos priekšnosacījumus, un par šo progresu ziņo.

2.   Šā panta 1. punktā minētais novērtējums atspoguļo jaunāko situāciju datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā, un tā pamatā ir dati, kas pieejami dalībvalstīs un Savienības līmenī, it sevišķi dati, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Statistikas sistēma. Šis novērtējums neskar esošos monitoringa, ziņošanas un pārvaldības satvarus un procedūras, kas attiecas uz vides un klimata rīcībpolitiku.

2.   Šā panta 1. punktā minētais novērtējums atspoguļo jaunāko situāciju datu un indikatoru pieejamības un relevantuma ziņā, un tā pamatā ir dati, kas pieejami dalībvalstīs un Savienības līmenī, it sevišķi dati, ko pārvalda Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Statistikas sistēma. Šis novērtējums neskar esošos monitoringa, ziņošanas un pārvaldības satvarus un procedūras, kas attiecas uz vides un klimata rīcībpolitiku.

3.   Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra Komisijai palīdz uzlabot datu un zināšanu pieejamību un relevantumu, it sevišķi ar pasākumiem, kas paredz

3.   Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Ķimikāliju aģentūra Komisijai palīdz uzlabot datu un zināšanu pieejamību un relevantumu, it sevišķi ar pasākumiem, kas paredz

a)

ar mūsdienīgiem digitālajiem rīkiem vākt, apstrādāt un ziņot pierādījumus un datus;

a)

ar mūsdienīgiem digitālajiem rīkiem vākt, apstrādāt un ziņot pierādījumus un datus;

b)

tiekties uz relevanto monitoringa datu nepilnību novēršanu;

b)

tiekties uz relevanto monitoringa datu nepilnību novēršanu;

c)

sagatavot rīcībpolitiski relevantas un sistēmiskas analīzes un dot ieguldījumu rīcībpolitisko mērķu sasniegšanā Savienības un nacionālā līmenī;

c)

sagatavot rīcībpolitiski relevantas un sistēmiskas analīzes un dot ieguldījumu rīcībpolitisko mērķu sasniegšanā Savienības, nacionālā , reģionālā un vietējā līmenī;

d)

integrēt datus par vidisko, sociālo un ekonomisko ietekmi un pilnvērtīgi izmantot citus pieejamos datus, piem., Copernicus datus;

d)

integrēt datus par vidisko, sociālo un ekonomisko ietekmi un pilnvērtīgi izmantot citus pieejamos datus, piem., Copernicus datus;

e)

vēl vairāk uzlabot piekļuvi datiem ar Savienības programmām;

e)

vēl vairāk uzlabot piekļuvi datiem ar Savienības programmām;

f)

nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību;

f)

uzlabot datu pieejamību un sadarbspēju vietējā un reģionālā līmenī;

g)

palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai, publiskajām iestādēm, iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un privātajam sektoram apzināt klimatiskos un vidiskos riskus un rīkoties, lai tos novērstu, mazinātu un tiem pielāgotos, kā arī sekmēt šo aktoru iesaisti trūkstošo zināšanu ieguvē.

g)

nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību;

 

h)

palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai, publiskajām iestādēm valsts, reģionālajā un vietējā līmenī , iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un privātajam sektoram apzināt klimatiskos un vidiskos riskus un rīkoties, lai tos novērstu, mazinātu un tiem pielāgotos, kā arī sekmēt šo aktoru iesaisti trūkstošo zināšanu ieguvē.

i)

veicināt pozitīvas vidiskās saiknes starp pilsētu, piepilsētu un lauku teritorijām saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības 11 mērķi “Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas”.

4.   Komisija regulāri Savienības un nacionālā līmenī izvērtē gan to, kādi dati un zināšanas vajadzīgi, gan to, kāda ir Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Ķimikāliju aģentūras spēja pildīt 3. punktā minētos uzdevumus.

4.   Komisija regulāri Savienības un nacionālā līmenī izvērtē gan to, kādi dati un zināšanas vajadzīgi (vajadzības gadījumā arī reģionālajā un vietējā līmenī) , gan to, kāda ir Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Ķimikāliju aģentūras spēja pildīt 3. punktā minētos uzdevumus.

Pamatojums

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma vides politikas īstenošanā vietējā līmenī. Veidojot jaunu monitoringa sistēmu, būtu jāņem vērā šie līmeņi un jāsniedz arī dati, lai atbalstītu īstenošanu vietējās un reģionālajās kopienās.

II.   IETEIKUMI POLITIJAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē 8. VRP, kurā noteikta stratēģiska pieeja vides un klimata politikas jomā līdz 2030. gadam un saglabāts ilgtermiņa redzējums līdz 2050. gadam, lai veidotu labu dzīvi planētas iespēju robežās, galveno uzmanību pievēršot labākai īstenošanai un monitoringam;

2.

aicina nodrošināt, ka 8. VRP ar tās ilgtermiņa redzējumu un prioritārajiem mērķiem vides jomā ir spēcīgs papildinošs elements Eiropas zaļajam kursam un atbalsta ES zaļo atveseļošanos;

3.

uzskata: fakts, ka Astotajā vides rīcības programmā atšķirībā no iepriekšējām šāda veida programmām nav paredzēti pasākumi, nedrīkst kļūt par precedentu turpmākajām vides rīcības programmām; uzsver, ka ar Astotās vides rīcības programmas, kas būs spēkā līdz 2030. gadam, prioritārajiem mērķiem saistīti pasākumi zaļajā kursā ir paredzēti tikai līdz 2024. gadam; tāpēc aicina Astotajā vides rīcības programmā precizēt, kā vidusposma pārskatīšanā tiks noteikti jauni pasākumi programmas prioritāro mērķu sasniegšanai;

4.

atzinīgi vērtē to, ka Astotajā VRP par svarīgu prioritāti ir noteikta efektīvāka un praktiskāka īstenošana, tāpēc aicina nodrošināt atbilstošus instrumentus un resursus, kā arī inovatīvas pieejas, kas dos iespēju vietējām un reģionālajām pašvaldībām izstrādāt īpaši pielāgotus risinājumus, lai uzlabotu vides politikas īstenošanu uz vietas;

5.

uzsver, ka īstenošanas problēmas nevar atrisināt tikai ar jauniem tiesību aktiem. Lai sasniegtu mērķvērtības un standartus, ir vajadzīgi arī atbalsta mehānismi, jaunas pieejas un inovācija;

6.

norāda, ka pozitīva loma ir Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas Tehniskajai vides jomas sadarbības platformai un ka tās iekļaušana Septītajā vides rīcības programmā nodrošināja tai stabilu ilgtermiņa pamatu; aicina Astotajā vides rīcības programmā vēl vairāk nostiprināt ENVE komisijas un Vides ģenerāldirektorāta izveidoto Tehnisko vides jomas sadarbības platformu, kuras mērķis ir veicināt dialogu, un apkopot informāciju par vietējā un reģionālā līmeņa problēmām un risinājumiem ES vides aizsardzības tiesību aktu piemērošanā;

7.

aicina stiprināt vides zināšanu bāzi, izmantojot digitālo un datu tehnoloģiju potenciālu, un vairāk izmantot dabā balstītus risinājumus un sociālās inovācijas, lai uzlabotu īstenošanu;

8.

uzsver, ka tradicionālā vides sektorpolitika lielākoties nav efektīva, tāpēc, lai stiprinātu vides politiku, ar 8. VRP būtu jāizveido integrēta pieeja, jāņem vērā vides problēmu daudzveidība, jārada sinerģija un jānovērš neatbilstības starp

a)

mērķiem, termiņiem, īstenošanas procedūrām un instrumentiem dažādās vides un klimata politikas jomās,

b)

to robežvērtību līmeņiem un termiņiem, kas noteiktas ES vides tiesību aktos un politikas jomās, kas orientētas uz piesārņojuma rašanās vietu;

9.

norāda uz neatbilstību starp Astotās vides rīcības programmas pieņemšanu un daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam un vēlreiz norāda, ka lemšana par turpmākajām vides rīcības programmām būtu jāsaskaņo ar DFS grafiku;

10.

norāda, ka vides stāvokli raksturojošu datu efektīva vākšana, apstrāde un izmantošana ir būtiska izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tomēr paņēmieni un metodes joprojām ir ļoti atšķirīgas un bieži rudimentāras ar pārāk lielu darba apjomu, ko veic cilvēki, it īpaši vietējā un reģionālā līmenī. Tādēļ RK uzsver, ka visā Eiropas Savienībā ir vajadzīgi izstrādes pasākumi un ieguldījumi, lai vajadzīgo datu apstrādi var veikt vienotā veidā un lai var panākt savietojamību un izmantot automatizētas datu plūsmas un atvērtās saskarnes;

11.

uzskata, ka atveseļošanas un noturības plānos būtu jāņem vērā ne tikai princips “nekaitēt”, bet arī veselīgas dzīves pieeja, lai nodrošinātu politikas integrāciju un saskaņotību;

12.

aicina pilnībā integrēt vides un klimata politiku un aprites ekonomikas attīstības politiku ES budžeta, ekonomikas un sociālajos pasākumos un atgādina, ka zaļās atveseļošanas centienos būtu jāņem vērā teritoriālās atšķirības un problēmas un jānodrošina, ka neviena kopiena netiek atstāta novārtā;

13.

atkārtoti aicina veidot visaptverošu vietējā līmeņa un uz teritorijām orientētu pieeju, jo tas ir labākais veids, kā praksē iedzīvināt visu cilvēku veselīgu dzīvesveidu atbilstīgi konkrētās vietas vai reģiona īpatnībām un biokulturālajai daudzveidībai;

14.

atzinīgi vērtē apņemšanos īstenot ekonomikas atveseļošanas stratēģiju, kuras pamatā ir Eiropas zaļais kurss, un atkārtoti pauž savu nostāju, ka ar vidi, klimatu un pāreju saistīto problēmu risināšanai vajadzīgi ievērojami “zaļie” un “zilie” ieguldījumi un inovācija visos pārvaldības līmeņos;

15.

aicina veikt vērienīgus ieguldījumus nozīmīgākajās zaļajās nozarēs (piemēram, atjaunojamās enerģijas projektos, aprites ekonomikā, pārejā uz ekoloģiskiem transporta veidiem), kas vajadzīgas, lai veidotu izturētspēju un radītu izaugsmi un darbvietas taisnīgā, iekļaujošā un ilgtspējīgā sabiedrībā, kuras pamatā ir solidaritāte, un uzsver, ka šīs nozares sniedz daudzējādas priekšrocības ekonomikai un cilvēku veselībai un labklājībai. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt svarīga loma ekonomikas atveseļošanā, un tās atbilstošos gadījumos būtu jāiesaista šo ieguldījumu plānošanā un īstenošanā;

16.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme centienos iesaistīt iedzīvotājus, uzņēmumus, pētniecības centrus, akadēmiskās aprindas un vietējās ieinteresētās personas vides politikas izstrādē un īstenošanā;

17.

aicina izveidot labi funkcionējošu daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu un mudina visus pārvaldības līmeņus veicināt sadarbību starp administratīvajām iestādēm, reģioniem un pašvaldībām, kā arī pārrobežu sadarbību, lai īstenotu 8. VRP;

18.

norāda, ka ir nepieciešams vairāk pētījumu, datu un zināšanu, lai risinātu konkrētas ar vidi saistītas problēmas un izmantotu iespējas dažāda veida vietējās un reģionālajās kopienās, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos, sabiedrības novecošanu un reģionālās atšķirības, un uzsver, ka šiem datiem un zināšanām jābūt publiski un viegli pieejamiem;

19.

norāda, ka ir nepieciešams vairāk vietējo datu, arī tieši no iedzīvotājiem un privātām struktūrām, kas izstrādā ekoloģiskus projektus (piemēram, tādās jomās kā augsne, ūdens, putnu vērošana, dzīvotnes u. c.), un aicina Eiropas Komisiju un vietējās un reģionālās pašvaldības sadarboties, lai iegūtu vietējos datus, kas nepieciešami VRP labākai īstenošanai;

20.

atbalsta jauna monitoringa satvara izveidi, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā esošās sistēmas, piemēram, vides politikas īstenošanas pārskatu. Iesaka iesaistīt RK un vietējās un reģionālās pašvaldības konsultāciju procesā, kurā nosaka galvenos rādītājus, tādējādi nodrošinot, ka tiek pienācīgi ņemta vērā vietējā un reģionālā dimensija;

21.

aicina arī turpmāk censties uzlabot vides monitoringu (piemēram, tādās jomās kā bioloģiskā daudzveidība, nulles piesārņojums, no toksikantiem brīva vide, aprites ekonomikas pieejas pārskatīšana), izveidojot tā saikni ar visaptverošiem uzraudzības instrumentiem (piemēram, IAM, noturības infopaneli utt.), un noteikt pamatrādītājus (piemēram, aprites ekonomikas, klimata un enerģētikas, no toksikantiem brīvas vides, bioloģiskās daudzveidības, nulles piesārņojuma, vides noslogojuma, vides politikas īstenošanas pārskata (EIR) īstenošanas rādītājus utt.), pamatojoties uz tādiem vispārējiem principiem kā kvalitātes nodrošināšana, līdzsvars, piemērojamība, prioritāšu noteikšana, elastīgums, termiņi un periodiskums;

22.

aicina jaunajā uzraudzības sistēmā pēc iespējas vairāk izmantot esošos uzraudzības instrumentus un rādītājus vides politikas, enerģētikas savienības pārvaldības un klimata politikas jomā, kā arī apvienot tehniskās ziņošanas prasības, lai pēc iespējas izvairītos no darba dublēšanās un ierobežotu administratīvo slogu;

23.

norāda, ka 8. VRP īstenošanu var paātrināt ar tādām iniciatīvām kā Zaļo pilsētu vienošanās un Eiropas gads zaļākām pilsētām (2022), Pilsētprogramma, kā arī brīvprātīgām darbībām, piemēram, Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā un Pilsētu mobilitātes novērošanas centrs, un ka tādēļ tās būtu jāveicina arī turpmāk;

24.

atbalsta centienus pastiprināt vides izglītību un jaunatnes projektus, lai palielinātu informētību par vides jautājumiem;

25.

atzīst, ka daudzu vides politikas jomu pilnīgu īstenošanu var panākt tikai tad, ja iedzīvotāji pilnībā iesaistās ikdienas darbībās;

26.

atzīst, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš pilsētu un lauku kopienu savstarpējām attiecībām un tam, ka tādām ģeogrāfiskām kopienām kā kalnu rajoni, salas, piekrastes zonas, tālākie reģioni u. c. ir neticams potenciāls attīstīt videi draudzīgus ieguldījumus (piemēram, atjaunojamās enerģijas projektus);

27.

norāda uz saistībām, ko uzņēmušies mazāk aizsargātie reģioni, tostarp ogļu ieguves un oglekļietilpīgie reģioni, kā arī tālākie reģioni, kuru mērķis ir līdz 2040. gadam panākt dekarbonizāciju, tāpēc aicina atbalstīt šo reģionu centienus paātrināt savas globālo pārmaiņu stratēģijas, ļaujot tiem kļūt par izmēģinājumu laboratorijām, kurās tiek testētas grūtības, kas būs jāpārvar, lai sasniegtu šajā jomā izvirzītos mērķus;

28.

piekrīt VRP priekšlikuma 19. apsvērumam, kurā norādīs, ka dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami labi sasniegt tās mērķus. Priekšlikums tā pašreizējā redakcijā nerada nekādas problēmas atbilstības subsidiaritātes principam ziņā. Nerodas arī neviens jautājums par tā atbilstību proporcionalitātes principam;

29.

atbalsta centienus stiprināt ES tiesu pieejamības sistēmu un atzinīgi vērtē ierosinātos Orhūsas konvencijas grozījumus (1); uzsver nepieciešamību stiprināt ES sistēmu attiecībā uz piekļuvi informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem; aicina Komisiju veicināt dialogu ar RK un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka vietējām kopienām ir pieejamas atbilstošas iespējas piekļūt tiesu iestādēm un ka tās var visaptveroši sekmēt ES vides politikas īstenošanas uzlabošanu;

30.

ierosina apsvērt iespēju izveidot “vēstnieku” tīklu tehniskajā platformā sadarbībai vides jomā, lai veicinātu vides tiesību aktu īstenošanu visos pārvaldības līmeņos tādā veidā, kas būtu saderīgs ar pašreizējiem centieniem un papildinātu tos, piemēram, Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas programmas (TAIEX) rīku Peer-to-peer, vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR), Zaļo pilsētu vienošanos un Natura 2000 bioģeogrāfisko procesu.

Briselē, 2021. gada 5. februārī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS


(1)  Teksti un cita informācija atrodama šajā paziņojumā presei: https://ec.europa.eu/environment/news/commission-proposes-improve-public-scrutiny-eu-acts-related-environment-2020-10-14_en


Top