EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AR2839

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”

COR 2018/02839

OV C 461, 21.12.2018, p. 232–244 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/232


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”

(2018/C 461/20)

Galvenais ziņotājs:

Samuel AZZOPARDI (MT/PPE), Rabatas-Viktorijas pilsētas domes deputāts (Goco sala)

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu,

COM(2018) 184 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/6/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES,

COM (2018) 185 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”,

COM(2018) 183 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu

COM/2018/0184 final – 2018/089 (COD)

1. grozījums

2. nodaļa, 6. panta 1. punkts – grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek pieņemts deklaratīvs lēmums vai izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums.

Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums.

Pamatojums

Individuālo patērētāju pilnvarojumu pieprasīt būtu vajadzīgs tikai tad, ja tiesīgā iestāde pieprasa tiesiskās aizsardzības rīkojumu. Attiecībā uz deklaratīviem lēmumiem, ar kuriem konstatēts pārkāpums, patērētāju pilnvarojums nebūtu nepieciešams. Tas ir saskaņā ar 5. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka, lai lūgtu aizlieguma rīkojumu (tātad arī aizlieguma rīkojumu, ar ko konstatē pārkāpumu), tiesīgajām iestādēm nav jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību.

2. grozījums

3. nodaļa, 18. panta 2. punkts – svītrot punktu

Uzraudzība un novērtēšana

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē, vai noteikumi par gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesībām nodrošina tādu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar šajā direktīvā paredzēto. Tādā gadījumā Komisija paredz izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kas var ietvert jo īpaši I pielikuma 10. un 15. punktā minēto tiesību aktu izslēgšanu no šīs direktīvas piemērošanas jomas, kas noteikta 2. pantā.

 

Pamatojums

Ir būtiski saglabāt priekšlikuma plašo darbības jomu, tostarp pasažieru tiesības.

3. grozījums

I PIELIKUMS – grozīt šādi:

DIREKTĪVAS 2. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTIE SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU NOTEIKUMI

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

[..]

(..)

 

(60)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).

Pamatojums

Šīs direktīvas darbības joma būtu jāpaplašina, lai radītu reālu ietekmi jomās, kurās tiek radīts masveida kaitējums, tādējādi aptverot visas darbības, kas rada kaitējumu patērētājiem un iedzīvotājiem.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/6/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES

COM(2018) 185 final – 2018/0090(COD)

4. grozījums

2. apsvērums – jauns punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Aizvien pieaugošā digitalizācija maina mūsu pastāvēšanas pamatus. Digitālajā laikmetā ārkārtīgi mainās spēku samērs starp privātpersonām, valdībām un uzņēmumiem. Tomēr arī digitālajā laikmetā tehnikas progresam ir jākalpo cilvēces vajadzībām.

Digitālās pasaules veidošanai ir jākļūst arī par Eiropas uzdevumu, lai 21. gadsimtā Eiropas Savienība spētu saglabāt brīvību, tiesiskumu un solidaritāti.

Arī digitālajā pasaulē pamattiesības un demokrātijas principi ir jāaizsargā ar tiesiskuma palīdzību, uzliekot valsts un nevalstiskiem dalībniekiem pienākumu gādāt par pamattiesību piemērošanu digitālajā pasaulē un tādējādi radot tiesiskuma pamatus digitālajam laikmetam.

Pamatojums

Ņemot vērā ES Digitālo pamattiesību hartas (https://digitalcharta.eu/) preambulu, ir jāapzina īpašās demokrātiskās, konstitucionālās un ar pamattiesībām saistītās problēmas, kas pavada digitalizācijas procesu.

5. grozījums

5. apsvērums – jauns punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Saskaņā ar iedibināto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru pakalpojumu sniegšanas brīvība, ko garantē Līgumi, var tikt ierobežota primāru iemeslu dēļ, kuri skar vispārējās intereses, piemēram, lai panāktu augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi ir pamatoti, samērīgi un nepieciešami. Tādējādi dalībvalstis var veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību patērētāju aizsardzības noteikumiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva. Pasākumiem, ko dalībvalsts veic, lai īstenotu valsts patērētāju aizsardzības režīmu, tostarp, piemēram, attiecībā uz azartspēļu reklāmu, jābūt samērīgiem ar paredzēto mērķi un nepieciešamiem, kā tas norādīts ES judikatūrā.

Pamatojums

Pašsaprotams.

6. grozījums

18. apsvērums – grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tiešsaistes tirdzniecības vietas būtu jādefinē Direktīvas 2011/83/ES vajadzībām līdzīgi kā Regulā (ES) Nr. 524/2013 (1) un Direktīvā (ES) 2016/1148  (2). Tomēr definīcija būtu jāatjaunina un jāpadara tehnoloģiski neitrāla, lai ietvertu jaunas tehnoloģijas. Tādēļ ir lietderīgi atsaukties nevis uz “tīmekļa vietni”, bet uz jēdzienu “tiešsaistes saskarne”, kā paredzēts Regulā (ES) 2018/302 (3).

Tiešsaistes tirdzniecības vietas būtu jādefinē Direktīvas 2011/83/ES vajadzībām līdzīgi kā Regulā (ES) Nr. 524/2013 (1). Tomēr definīcija būtu jāatjaunina un jāpadara tehnoloģiski neitrāla, lai ietvertu jaunas tehnoloģijas. Tādēļ ir lietderīgi atsaukties nevis uz “tīmekļa vietni”, bet uz jēdzienu “tiešsaistes saskarne”, kā paredzēts Regulā (ES) 2018/302 (2). Tiešsaistes tirdzniecības vietā sniegtajos IT pakalpojumos var iekļaut transakciju apstrādi, datu apkopošanu vai lietotāju profilu izveidi. Tiešsaistes lietotņu internetveikali, kas ļauj digitāli izplatīt trešo personu lietotnes vai programmatūru, būtu jāuzskata par tiešsaistes tirdzniecības vietas paveidu .

Pamatojums

Priekšlikuma 2. panta 4. punktā ir definētas svarīgas informācijas prasības, kas attiecas uz tiešsaistes tirdzniecības vietām, un tajā būtu nepārprotami jāietver lietotņu veikali, tāpat kā Regulā (ES) Nr. 524/2013. Lai noteikums par sarindošanas kritēriju izpaušanu nevarētu tikt apiets, atsauce uz Direktīvu (ES) 2016/1148 būtu jāsvītro.

7. grozījums

21. apsvērums – grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Digitālo saturu un digitālos pakalpojumus bieži sniedz tiešsaistē saskaņā ar līgumiem, saskaņā ar kuriem patērētājs nemaksā cenu, bet sniedz tirgotājam personas datus. Digitālajiem pakalpojumiem ir raksturīga nepārtraukta tirgotāja iesaistīšanās visā līguma darbības laikā, lai ļautu patērētājam izmantot pakalpojumu, piemēram, piekļuvi datiem, datu izveidošanu, apstrādi, uzglabāšanu vai koplietošanu digitālā formā. Digitālo pakalpojumu piemēri ir abonēšanas līgumi satura platformās, mākoņglabāšana, tīmekļa e-pasts, sociālie plašsaziņas līdzekļi un mākoņdatošanas lietotnes. Nepārtrauktā pakalpojuma sniedzēja iesaiste attaisno noteikumu piemērošanu par atteikuma tiesībām, kas paredzētas Direktīvā 2011/83/ES un kas efektīvi ļauj patērētājam pārbaudīt pakalpojumu un 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas pieņemt lēmumu, vai to saglabāt vai ne. Savukārt tāda digitālā satura piegādes līgumus, kas netiek sniegts materiālā datu nesējā, raksturo tirgotāja vienreizēja darbība, lai sniegtu patērētājam konkrēto digitālā satura vienību vai vienības, piemēram, konkrētu mūziku vai video datnes. Šā digitālā satura piegādes vienreizējā būtība ir pamatā atbrīvojumam no atteikuma tiesībām saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 16. panta m) punktu, saskaņā ar kuru patērētājs zaudē atteikuma tiesības, ja ir sākusies līguma izpilde, piemēram, konkrēta satura lejupielāde vai straumēšana.

Digitālo saturu un digitālos pakalpojumus bieži sniedz tiešsaistē saskaņā ar līgumiem, saskaņā ar kuriem patērētājs nemaksā cenu, bet sniedz tirgotājam datus. Digitālajiem pakalpojumiem ir raksturīga nepārtraukta tirgotāja iesaistīšanās visā līguma darbības laikā, lai ļautu patērētājam izmantot pakalpojumu, piemēram, piekļuvi datiem, datu izveidošanu, apstrādi, uzglabāšanu vai koplietošanu digitālā formā. Digitālo pakalpojumu piemēri ir abonēšanas līgumi satura platformās, mākoņglabāšana, tīmekļa e-pasts, sociālie plašsaziņas līdzekļi un mākoņdatošanas lietotnes. Nepārtrauktā pakalpojuma sniedzēja iesaiste attaisno noteikumu piemērošanu par atteikuma tiesībām, kas paredzētas Direktīvā 2011/83/ES un kas efektīvi ļauj patērētājam pārbaudīt pakalpojumu un 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas pieņemt lēmumu, vai to saglabāt vai ne. Savukārt tāda digitālā satura piegādes līgumus, kas netiek sniegts materiālā datu nesējā, raksturo tirgotāja vienreizēja darbība, lai sniegtu patērētājam konkrēto digitālā satura vienību vai vienības, piemēram, konkrētu mūziku vai video datnes. Šā digitālā satura piegādes vienreizējā būtība ir pamatā atbrīvojumam no atteikuma tiesībām saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 16. panta m) punktu, saskaņā ar kuru patērētājs zaudē atteikuma tiesības, ja ir sākusies līguma izpilde, piemēram, konkrēta satura lejupielāde vai straumēšana.

Pamatojums

Patērētāju tiesību direktīvas darbības joma, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu, būtu jāpaplašina, iekļaujot arī maksājumu ar nepersondatiem. Tieši nepersondatus, piemēram, dažādu mašīnģenerētu informāciju, arvien biežāk izmanto kā preci.

8. grozījums

26. apsvērums – grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvu 2011/82/ES nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad tirgotājs vāc vienīgi metadatus, piemēram, IP adresi, pārlūkošanas vēsturi vai citu informāciju, ko vāc un nosūta, piemēram ar sīkdatnēm , izņemot, ja šādu situāciju uzskata par līgumu saskaņā ar valstu tiesību aktiem . Tā nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad patērētājs, kas nav noslēdzis līgumu ar tirgotāju, ir pakļauts reklāmām tikai un vienīgi, lai piekļūtu digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu saglabāt iespēju attiecināt Direktīvas 2011/83/ES noteikumu piemērošanu uz šādām situācijām vai citādi reglamentēt šādas situācijas, kas ir izslēgtas no minētās direktīvas darbības jomas.

Direktīvu 2011/82/ES būtu jāpiemēro arī situācijās, kad tirgotājs vāc metadatus, piemēram, IP adresi, pārlūkošanas vēsturi vai citu informāciju, ko vāc un nosūta, piemēram ar sīkdatnēm. Tā būtu jāpiemēro arī situācijās, kad patērētājs, kas nav noslēdzis līgumu ar tirgotāju, ir pakļauts reklāmām tikai un vienīgi, lai piekļūtu digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu saglabāt iespēju ar tiesību aktu palīdzību ierobežot Direktīvas 2011/83/ES noteikumu piemērošanu šādās situācijās, tiesību aktos iekļaujot nepārprotamu atsauci uz tām, vai citādi reglamentēt šādas situācijas, kas ir izslēgtas no minētās direktīvas darbības jomas.

Pamatojums

Patērētāju aizsardzībā ilgtspējīgu līmeni digitālajā laikmetā var sasniegt, mainot “likuma-izņēmuma” attiecības saistībā ar Direktīvas 2011/83/ES piemērošanas jomu gadījumos, kad tirgotājs izmanto metadatus, kas iegūti no sīkdatnēm.

9. grozījums

27. apsvērums – jauns punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Nākotnē Direktīvai 2011/83/ES būtu jākalpo arī par satvaru, pēc kura patērētāju aizsardzības labad verificēt algoritmiskus un mākslīgā intelekta ietekmētus lēmumus, pakalpojumus un produktus, it sevišķi attiecībā uz iespējamu nepamatotu diskrimināciju, neizdevīga stāvokļa radīšanu un krāpšanu. Šajā nolūkā būtu jāizstrādā mehānismi, kā nodrošināt regulējumu arī šaubīgu norišu gadījumā.

Augsta pārklājuma digitālās saziņas sistēmu operatoriem būtu jāuzliek par pienākumu nodrošināt iespēju bez zaudējumiem pāriet uz citām sistēmām.

Starpniecības, grāmatvedības un salīdzināšanas platformām vajadzētu būt spējīgām palielināt pārredzamību savās vērtēšanas sistēmās, rezultātu izsvēršanā, komisijas maksās un tirgus pārklājumā, saitēs starp portāliem un ekonomiskajās saiknēs. Patērētājiem jābūt labāk aizsargātiem pret viltošanu, datu ļaunprātīgu izmantošanu un pamata riskiem. Turklāt izvietošanas platformām būtu pārredzamā veidā jāinformē lietotāji par to, vai piedāvājumi ir privāti vai komerciāli.

Pamatojums

Pašsaprotams.

10. grozījums

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts – grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1)   direktīvas 3. pantu groza šādi:

1)   direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

a)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

 

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt noteikumus, lai aizsargātu patērētāju leģitīmās intereses, attiecībā uz agresīvu vai maldinošu tirgvedības vai pārdošanas praksi saistībā ar nelūgtiem apmeklējumiem, ko tirgotājs veic patērētāja mājās, vai saistībā ar komerciālām ekskursijām, ko tirgotājs organizē ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem, ja šādi ierobežojumi ir pamatoti ar sabiedriskās kārtības ievērošanu vai privātās dzīves neaizskaramības aizsardzību.

 

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt noteikumus, lai aizsargātu patērētāju leģitīmās intereses, attiecībā uz agresīvu vai maldinošu tirgvedības vai pārdošanas praksi saistībā ar nelūgtiem apmeklējumiem, ko tirgotājs veic patērētāja mājās , tostarp nepieprasītiem reklāmas elektroniskā surogātpasta sūtījumiem, vai saistībā ar komerciālām ekskursijām, ko tirgotājs organizē ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem, ja šādi ierobežojumi ir pamatoti ar sabiedriskās kārtības ievērošanu vai privātās dzīves neaizskaramības aizsardzību , vai patērētāja datu suverenitāti .

11. grozījums

1. pants – Direktīvas 2005/29/EK grozījumi

2) punkts – iekļaut nosacījumu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2)   direktīvas 6. panta 2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

2)   direktīvas 6. panta 2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

jebkuru produkta kā tāda produkta tirgvedību, kurš ir identisks tādam pašam produktam, kas tiek laists tirgū vairākās citās dalībvalstīs, ja minētajiem produktiem ir ievērojami atšķirīgs sastāvs vai īpašības;

“c)

jebkuru produkta kā tāda produkta tirgvedību, kurš ir identisks tādam pašam produktam, kas tiek laists tirgū vairākās citās dalībvalstīs, ja minētajiem produktiem ir ievērojami atšķirīgs sastāvs vai īpašības:

 

ar nosacījumu, ka, piemērojot 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka produkts ir laists tirgū kā identisks, ja to laiž tirgū ar vienādu iepakojumu un zīmolu vairākās dalībvalstīs;

Pamatojums

Šā nosacījuma iekļaušana ir nepieciešama juridiskās noteiktības labad attiecībā uz to, kuri produkti ir uzskatāmi par “identiskiem”, un lai nošķirtu divējādas kvalitātes preces (“dual-quality of goods”) no atdarinātiem iepakojumiem (“copycat packaging”), kur produktu iepakojums ir identisks konkurenta produktu iepakojumam.

12. grozījums

1. pants – Direktīvas 2005/29/EK grozījumi

4) punkts – grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4)   direktīvā iekļauj šādu 11.a pantu:

4)   direktīvā iekļauj šādu 11.a pantu:

“11.a pants

“11.a pants

Tiesiskā aizsardzība

Tiesiskā aizsardzība

1.   Papildus prasībai nodrošināt piemērotus un efektīvus līdzekļus, lai panāktu atbilstību 11. pantā, dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem, kuriem kaitējumu nodarījusi negodīga komercprakse, ir pieejami arī līgumiskie un ārpuslīgumiskie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai novērstu minētās negodīgās komercprakses ietekmi saskaņā ar to valsts tiesību aktiem.

1.   Papildus prasībai nodrošināt piemērotus un efektīvus līdzekļus, lai panāktu atbilstību 11. pantā, dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem, kuriem kaitējumu nodarījusi negodīga komercprakse, ir pieejami arī piemēroti līgumiskie un ārpuslīgumiskie tiesiskās aizsardzības līdzekļi bez atturoša rakstura , lai novērstu minētās negodīgās komercprakses ietekmi saskaņā ar to valsts tiesību aktiem.

(..)

(..)

Pamatojums

Tiesiskās aizsardzības līdzekļu papildu kvalificēšana attiecībā uz savlaicīgumu un izmaksu efektivitāti nodrošinātu, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir ne tikai pieejami, bet pieejami laikus un izmaksu ziņā efektīvā veidā. Būtu veltīgi paredzēt šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ja tos nevar izmantot laikus un izmaksu ziņā efektīvi. Patērētājs šādā situācijā vienmēr ir vājākā puse un, saskaroties ar resursiem, kas pieejami tirgotājiem, patērētāji var nevēlēties izmantot šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja šādi aizsardzības līdzekļi, lai gan pieejami, tomēr ir ievērojami dārgi.

13. grozījums

1. pants – jauns punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

7)

Komercpraksi uzskata par agresīvu, ja konkrētajā gadījumā, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, patērētāja brīvību pieņemt lēmumus vai rīcības brīvību attiecībā uz produktu var būt ietekmējusi uzmākšanās, arī digitālā veidā, piespiešana, tostarp ar fizisku spēku, vai neatbilstīga iejaukšanās, pat digitālā veidā, un ja patērētājs faktiski ir ticis vai var tikt būtiski ietekmēts un tādējādi varētu pieņemt tādu lēmumu veikt darījumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Pamatojums

Pašsaprotams.

14. grozījums

2. panta 4) punkta a) apakšpunkts – grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“6.a pants

“6.a pants

Papildu informācijas prasības attiecībā uz līgumiem, kuri noslēgti tiešsaistes tirdzniecības vietās

Papildu informācijas prasības attiecībā uz līgumiem, kuri noslēgti tiešsaistes tirdzniecības vietās

Pirms patērētājs ir uzņēmies distances līguma vai arī jebkāda tamlīdzīga piedāvājuma saistības tiešsaistes tirdzniecības vietā, tiešsaistes tirdzniecības vieta papildus sniedz šādu informāciju:

Pirms patērētājs ir uzņēmies distances līguma vai arī jebkāda tamlīdzīga piedāvājuma saistības tiešsaistes tirdzniecības vietā, tiešsaistes tirdzniecības vieta papildus sniedz šādu informāciju:

a)

galvenie parametri, kas nosaka to piedāvājumu sarindošanas kārtību, kurus patērētājs tiešsaistes tirdzniecības vietā iegūst sava meklēšanas vaicājuma rezultātā;

a)

galvenie parametri, kas nosaka to piedāvājumu sarindošanas kārtību, kurus patērētājs tiešsaistes tirdzniecības vietā iegūst sava meklēšanas vaicājuma rezultātā , un iemesli, kuru dēļ šiem galvenajiem parametriem salīdzinājumā ar citiem parametriem piešķirts konkrētais svērums ;

Pamatojums

Pašsaprotams.

15. grozījums

2. panta 7) punkta a) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.     Ja vien tirgotājs nav piedāvājis pats paņemt preces, attiecībā uz pārdošanas līgumiem viņš var aizturēt atmaksājumu līdz brīdim, kad ir saņēmis preces atpakaļ.”;

 

Pamatojums

Atteikuma tiesības gan tiešsaistes tirdzniecībā, gan citos tālpārdošanas veidos ir vienas no galvenajām patērētāju tiesībām. Spēkā esošie atteikuma tiesību noteikumi ir taisnīgi un līdzsvaroti. Būtu jāsaglabā arī noteikumi par atmaksāšanas kārtību.

16. grozījums

2. pants – jauns punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Ja elektroniski noslēgtā līgumā patērētājam tiek pieprasīts maksāt vai sniegt datus, tirgotājs nekavējoties un vēl pirms pasūtījuma izdarīšanas skaidri informē patērētāju par 6. panta 1) punkta a), e), o) un p) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem.

Pamatojums

Pirms līguma noslēgšanas patērētāji ir skaidri jāinformē par to, vai viņu sniegtie dati tiek apstrādāti komerciālos nolūkos.

17. grozījums

2. pants – jauns punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

iekļauj šādu 6.c pantu: “Tirgotājs uz visu atsaukuma laiku atturas no patērētāja sniegto datu apstrādes, ciktāl tā nav vajadzīga līguma izpildei.”

Pamatojums

Uzņēmumi turpmāk vairs nevarēs “izgūt” datus, kad tie novirzīti trešām personām. Uzņēmumiem ir jāuzliek pienākums 14 dienas pēc līguma noslēgšanas nepārsūtīt patērētāju personas datus trešām personām un dzēst datus, ja saņemts paziņojums par atsaukumu.

18. grozījums

2. pants – Direktīvas 2011/83/EK grozījumi

9) punkts – svītrot 3) apakšpunktu

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

9)   direktīvas 16. pantu groza šādi:

a)

panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

pakalpojumu līgumiem pēc tam, kad pakalpojums ir sniegts pilnībā, ja izpilde ir sākusies ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu”;

9)   direktīvas 16. pantu groza šādi:

a)

panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

pakalpojumu līgumiem pēc tam, kad pakalpojums ir sniegts pilnībā, ja izpilde ir sākusies ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu”;

2)

panta m) punktu aizstāj ar šādu:

“m)

tāda digitālā satura piegādes līgumiem, kas netiek piegādāts materiālā datu nesējā, ja izpilde ir sākusies un ja līgumā paredzēts, ka patērētāja pienākums ir maksāt, un ja patērētājs iepriekš skaidri devis piekrišanu sākt izpildi atteikuma tiesību perioda laikā un apliecinājis, ka viņš tādējādi zaudē atteikuma tiesības.”;

2)

panta m) punktu aizstāj ar šādu:

“m)

tāda digitālā satura piegādes līgumiem, kas netiek piegādāts materiālā datu nesējā, ja izpilde ir sākusies un ja līgumā paredzēts, ka patērētāja pienākums ir maksāt, un ja patērētājs iepriekš skaidri devis piekrišanu sākt izpildi atteikuma tiesību perioda laikā un apliecinājis, ka viņš tādējādi zaudē atteikuma tiesības.”;

3)

pievieno šādu punktu:

“n)

tādu preču piegādei, ar kurām patērētājs atteikuma tiesību perioda laikā ir rīkojies citādi, nekā tas ir vajadzīgs, lai noteiktu preču veidu, īpašības un darbību.”;

 

Pamatojums

Nav pārliecinošu pierādījumu, kas liecinātu par plaša mēroga ļaunprātīgu izmantošanu, kas varētu pamatot šo grozījumu Patērētāju tiesību direktīvā. Tiesības atgriezt tiešsaistē nopirkto preci ir vienas no svarīgākajām patērētāju tiesībām un nekādi nedrīkst tikt vājinātas.

19. grozījums

3. pants – Direktīvas 93/13/EK grozījumi

Grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvu 93/13/EEK groza šādi:

Direktīvu 93/13/EEK groza šādi:

Iekļauj šādu 8.b pantu:

Iekļauj šādu 8.b pantu:

“8.b pants

“8.b pants

(..)

(..)

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka sodi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem Regulas (ES) 2017/2934 nozīmē ietver iespēju piemērot naudas sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka sodi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem Regulas (ES) 2017/2934 nozīmē ietver iespēju piemērot naudas sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz 8 % no tirgotāja radītā vidējā apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs trijos iepriekšējos finanšu gados .

Pamatojums

Nav skaidrs, no kura gada tiks rēķināts apgrozījums. Tādēļ minimālo naudas soda apmēru tiek ierosināts palielināt līdz 8 % no vidējā apgrozījuma, ko tirgotājs attiecīgajā(s) dalībvalstī(s) radījis trijos iepriekšējos finanšu gados.

20. grozījums

4. pants – Direktīvas 98/6/EK grozījumi

Grozīt šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvu 98/6/EK groza šādi:

Direktīvu 98/6/EK groza šādi:

Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

“8. pants

(..)

(..)

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka sodi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem Regulas (ES) 2017/2934 nozīmē ietver iespēju piemērot naudas sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka sodi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem Regulas (ES) 2017/2934 nozīmē ietver iespēju piemērot naudas sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz 8 % no tirgotāja radītā vidējā apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs trijos iepriekšējos finanšu gados .

Pamatojums

Tādi paši argumenti kā Direktīvas 93/13/EK 3. panta grozījumam.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē ilgi gaidīto priekšlikumu, ar ko nosaka obligātu ES mēroga satvaru kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmas mehānismiem visās dalībvalstīs, jo šāds satvars varētu sniegt patērētājiem reālu iespēju saņemt tiesisko aizsardzību masveida kaitējuma gadījumos un tam vajadzētu novērst pašreizējos trūkumus ES patērētāju tiesību piemērošanā; tā kā priekšlikumā ir virkne nepilnību, tas uzskatāms par pirmo soli pareizajā virzienā;

2.

atbalsta priekšlikuma plašo darbības jomu ar mērķi radīt reālu ietekmi jomās, kurās tiek radīts masveida kaitējums, un tādā veidā aptvert citāda veida darbības, kas rada kaitējumu patērētājiem un lielākā mērā iedzīvotājiem;

3.

atzīst, ka Komisijas priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

4.

pauž nožēlu par to, ka pašreizējais priekšlikums noteikt obligātu ES mēroga satvaru kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmas mehānismiem visās dalībvalstīs attiecas tikai uz patērētāju strīdiem;

5.

nolūkā atvieglot tiesu pieejamību visiem iedzīvotājiem iesaka kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus attiecināt arī uz citiem masveida kaitējuma gadījumiem, tostarp masveida kaitējumu videi, sabiedriskajām precēm nodarīto kaitējumu, kā arī veselības aizsardzības un drošības noteikumiem, kā arī darba tiesību pārkāpumiem;

6.

tādēļ aicina Eiropas Komisiju apsvērt veidus, kā tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecināt arī uz minētajiem sektoriem, un paplašināt priekšlikuma darbības jomu attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību, lai aptvertu visu veidu kaitējumu, ko radījuši atbilstīgi ES tiesību aktiem piešķirto pamattiesību pārkāpumi;

7.

atbalsta strīdu alternatīvu izšķiršanu (ADR) kā līdzekli, lai puses varētu risināt sarunas un bieži vien strīdos panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Līdz tiesvedības uzsākšanai būtu jāveicina vienošanās sarunas un mediācija starp tiesīgajām iestādēm un iespējamajiem atbildētājiem. Nolūkā panākt visaptverošus izlīgumus līdz ilgstošu un dārgu kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasību iesniegšanai, varētu, kad vien iespējams, atbalstīt ADR procesus, piemēram, sarunas un/vai mediāciju;

8.

uzsver direktīvā paredzēto minimālo saskaņošanu, kas neizslēdz spēkā esošos labākus vai stingrākus valstu noteikumus pašreizējās kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmās, tādējādi ļaujot dalībvalstīm ieviest augstākus standartus un saglabāt vai ieviest citu valstu procedūras;

9.

iebilst pret iespēju dalībvalstīm atkāpties no 1. panta, ja zaudējumu apmēra noteikšana ir sarežģīta. Tas nozīmētu, ka patērētājiem šādos gadījumos ir jārīkojas individuāli, un tiem būtu jāmeklē dārga juridiskā un tehniskā palīdzība. Tas varētu izrādīties par ļoti lielu šķērsli individuāliem patērētājiem;

10.

iesaka, ka individuālo patērētāju pilnvarojums nebūtu vajadzīgs, ja pieņemts deklaratīvs lēmums, ko pieprasījusi tiesīgā iestāde;

11.

vērš uzmanību uz to, ka patērētāju organizācijām, kuras var tikt izraudzītas par tiesīgajām iestādēm, var būt ierobežotas finansiālās spējas. Tas īpaši attiecas uz patērētāju organizācijām mazākajās dalībvalstīs. Finansiālo spēju trūkumam nevajadzētu būt šķērslim, lai attiecīgo organizāciju izraudzītos par tiesīgo iestādi;

12.

stingri atbalsta ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu atjaunināšanu un labāku izpildi;

13.

atzinīgi vērtē saskaņā ar Patērētāju tiesību direktīvu ierosinātās prasības attiecībā uz pārredzamību saistībā ar līgumiem, kas noslēgti tiešsaistes tirdzniecības vietās. Komiteja iesaka papildināt sekas un tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumā, ja tirgotāji neievēro minētās prasības;

14.

uzskata, ka līdztekus tiesībām uz kompensāciju un tiesībām izbeigt līgumu ir svarīgi paredzēt jaunus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, tiesības pieprasīt līgumā noteikto saistību izpildi vai tiesības uz restitūciju. Komiteja iesaka noteikt skaidras definīcijas tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un plašāk paskaidrot, ko šādi līdzekļi varētu ietvert;

15.

uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija nodrošinātu, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļi dalībvalstīs ir ne tikai pieejami, bet ir pieejami laikus un izmaksu ziņā efektīvā veidā;

16.

uzskata, ka atteikuma tiesības ir svarīgas patērētāju tiesības, ko nedrīkst vājināt pārliecinošu pierādījumu trūkums par ļaunprātīgu izmantošanu;

17.

atbalsta Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru plaši izplatītu pārkāpumu gadījumā paredzēts ieviest naudas sodus, pamatojoties uz tirgotāja apgrozījumu;

18.

tomēr uzskata, ka minimālā soda nauda 4 % apmērā no tirgotāja gada apgrozījuma attiecībā uz plaši izplatītiem pārkāpumiem nav pietiekami atturoša sankcija;

19.

iesaka minimālo soda naudu palielināt līdz 8 % no vidējā apgrozījuma, ko tirgotājs attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs) radījis trijos iepriekšējos finanšu gados;

20.

pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā nav iekļauti noteikumi par tiešsaistes tirdzniecības vietu atbildību. Tiešsaistes platformu operatoriem vajadzētu būt atbildīgiem gadījumos, ja tie neinformē patērētāju par to, ka faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja ir trešā persona, vai ja tie nespēj novērst maldinošu informāciju, ko izplata piegādātājs un kas ir paziņota operatoram;

21.

pauž nožēlu par to, ka nav izstrādāti noteikumi par labākām un pārredzamākām lietotāju atsauksmju/izvērtēšanas sistēmām.

Briselē, 2018. gada 10. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.).

(2)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 60 I, 2.3.2018., 1. lpp.).

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 60 I, 2.3.2018., 1. lpp.).


Top