EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018AR3653

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013”

COR 2018/03653

OV C 461, 21.12.2018, p. 156–172 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.12.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 461/156


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013”

(2018/C 461/14)

Ziņotājs:

Marco Dus (IT/PSE), Vitorio Veneto domes deputāts, Trevizo

Atsauces dokuments:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013

COM(2018) 385 final – 2018/0209(COD)

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(6)

Lai sasniegtu visaptverošos mērķus, ir sevišķi svarīgi īstenot Aprites ekonomikas paketi (1), klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (2)  (3)  (4), Savienības dabas tiesību aktus (5), kā arī saistītās rīcībpolitikas (6)  (7)  (8)  (9)  (10).

(6)

Lai sasniegtu visaptverošos mērķus, ir sevišķi svarīgi īstenot Aprites ekonomikas paketi (1), klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (2)  (3)  (4), Septīto vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam un tās iespējamo pēcteci  (5), Savienības dabas tiesību aktus (6), kā arī saistītās rīcībpolitikas (7)  (8)  (9)  (10)  (11)  (12)  (13)  (14)  (15).

Pamatojums

Pašsaprotams.

2. grozījums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(7)

Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, Savienībai jākļūst par energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa sabiedrību. Lai to panāktu, ir jāveic darbības, kas palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī sagatavoties Savienības gadsimta vidus un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijai, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās CO2 emisijas un piesārņojumu. Programmā būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdzēs īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

(7)

Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, Savienībai jākļūst par energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa sabiedrību. Lai to panāktu, ir jāveic darbības, kas palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī sagatavoties Savienības gadsimta vidus un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijai, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās CO2 emisijas un piesārņojumu. Programmā būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdzēs īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.

Pamatojums

Šajā kontekstā jēdziens “klimatnoturīgs” tiek uzskatīts par piemērotāku, jo tas attiecas uz pielāgošanos. [Tulkotāja piezīme: jēdziena resistente labojums uz resiliente spāņu valodā; neattiecas uz dokumenta tekstu latviešu valodā.]

3. grozījums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(8)

Pāreja uz tīru enerģiju dod būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un līdztekus dod arī vidiskus blakusieguvumus. Programmas “Apvārsnis 2020” satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta pāreju uz tīru enerģiju, būtu jāintegrē Programmā, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un sekmēt inovāciju, bet gan palīdzēt ieviesties jau pieejamām tehnoloģijām, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Šo spēju veidošanas darbību iekļaušana Programmā sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās priekštecēm.

(8)

Pāreja uz tīru enerģiju dod būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un līdztekus dod arī vidiskus blakusieguvumus. Programmas “Apvārsnis 2020” satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta pāreju uz tīru enerģiju, būtu jāintegrē Programmā , saglabājot tādu pašu līdzfinansējuma koeficientu, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un sekmēt inovāciju, bet gan palīdzēt ieviesties jau pieejamām tehnoloģijām, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Šo spēju veidošanas darbību iekļaušana Programmā sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās priekštecēm.

Pamatojums

Līdzfinansējuma likme reģioniem un pilsētām programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros ir 100 %.

4. grozījums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Tīrās enerģijas tiesību aktu ietekmes novērtējumos lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, 2021.–2030. gadā ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu euro apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā (investīcijās energoefektivitātē un maza mēroga atjaunojamo energoresursu risinājumos), kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem. Viens no apakšprogrammas “Pāreja uz tīru enerģiju” mērķiem ir veidot projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tā palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicināt investīcijas tīrā enerģijā arī ar InvestEU finanšu instrumentiem.

(9)

Tīrās enerģijas tiesību aktu ietekmes novērtējumos lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, 2021.–2030. gadā ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu euro apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā (investīcijās energoefektivitātē un decentralizētos atjaunojamo energoresursu risinājumos jebkāda veida enerģijas patēriņam, jo īpaši tajos, kas paredzēti patēriņam apkurei un gaisa kondicionēšanai ), kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem , piemēram, veicinot pilotprojektus, kas balstīti uz maziem pilsētu konglomerātiem un izolētām apdzīvotām vietām un mājokļiem lauku apvidos . Viens no apakšprogrammas “Pāreja uz tīru enerģiju” mērķiem ir veidot projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tā palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicināt investīcijas tīrā enerģijā arī ar InvestEU finanšu instrumentiem.

Pamatojums

Būvniecības nozares dekarbonizācija ir būtisks solis virzībā uz ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un līdz ar to arī Parīzes nolīguma mērķu sekmīgu īstenošanu. Tomēr ir svarīgi pievērst lielāku uzmanību enerģijas patēriņam apkures un gaisa kondicionēšanas vajadzībām, kas veido nozīmīgu daļu no Eiropas kopējā enerģijas patēriņa.

5. grozījums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(12)

Savienības jaunākā vides politikas īstenošanas pārskata pakete (1) liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vidisko un klimatisko mērķu integrāciju citās rīcībpolitikās. Tāpēc Programmai vajadzētu būt katalizatoram, kas ļauj panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, uzraudzību un caurskatīšanu, veicinot ieinteresēto personu iesaisti, mobilizējot investīcijas no dažādām Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem un atbalstot pasākumus, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kas liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.

(12)

Savienības jaunākā vides politikas īstenošanas pārskata pakete (1) liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vidisko un klimatisko mērķu integrāciju citās rīcībpolitikās. Tāpēc Programmai vajadzētu būt katalizatoram, kas ļauj panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, izvērtēšanu, uzraudzību un caurskatīšanu, veicinot labāku izpratni un saziņu, attīstot labu pārvaldību, veicinot ieinteresēto personu iesaisti, lai stiprinātu noturību pret globālajām pārmaiņām, mobilizējot investīcijas no dažādām Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem un atbalstot pasākumus, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kas liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.

Pamatojums

Lai sasniegtu vides mērķus, būtiska ir pārvaldības uzlabošana, jo īpaši, vairojot izpratni un iesaistot ieinteresētās personas. Šīs prioritātes ir skaidri norādītas iepriekšējā programmā LIFE, un Reģionu komiteja uzskata, ka tās būtu jāsaglabā.

6. grozījums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(15)

Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina biodaudzveidības, arī jūras biodaudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi pasaules biodaudzveidības saglabāšanā. Aizjūras zemes un teritorijas šo mazo biodaudzveidības dotāciju shēmu augstu novērtējušas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās. Ir lietderīgi arī turpmāk atļaut no Programmas finansēt mazas biodaudzveidības dotācijas gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās.

(15)

Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina biodaudzveidības, arī jūras biodaudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi pasaules biodaudzveidības saglabāšanā. Aizjūras zemes un teritorijas šo mazo biodaudzveidības dotāciju shēmu augstu novērtējušas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās. Ir lietderīgi arī turpmāk no Programmas finansēt biodaudzveidības dotācijas gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās , saskaņā ar mērķiem un pasākumiem, ko paredz stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem  (1).

Pamatojums

Teksta precizējums.

7. grozījums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(17)

Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un to nepakļautu riskam. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugprakses un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.

(17)

Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un to nepakļautu riskam. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugprakses un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī. Šiem centieniem uzlabot gaisa kvalitāti vajadzētu būt saskanīgiem ar siltumnīcefekta gāzu samazināšanas prasībām un ilgtermiņa nepieciešamību dekarbonizēt visu Eiropas ekonomiku, pakāpeniski aizstājot enerģētikas infrastruktūru, kas balstīta uz fosilajiem avotiem, ar infrastruktūru, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi, kad vien tas ir tehniski un ekonomiski iespējams.

Pamatojums

Gaisa kvalitāte ir tieši saistīta ar fosilo energoresursu sadegšanu transporta, apkures, gaisa kondicionēšanas un elektroenerģijas ražošanas vajadzībām. Tāpēc šo nozaru dekarbonizācijai ir tieša ietekme uz gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību. LIFE programmas ietvaros vajadzētu apsvērt potenciālu, kā ar šāda veida projektiem samazināt gāzveida piesārņojošo vielu emisijas. Ja pastāv alternatīva, kuras pamatā ir atjaunojamās enerģijas avots, un ja ieguldījums ir arī rentabls, LIFE programmai vajadzētu veicināt šādu iniciatīvu, nevis tādu iekārtu nomaiņu, kuras rada augstas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ar iekārtām, kuras ir efektīvākas, bet joprojām balstītas uz fosilo enerģiju.

8. grozījums

Jauns 17.a apsvērums pēc 17. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(17.a)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai veicinātu atteikšanos no gaisa piesārņojuma avotiem, jo īpaši no mājokļu apkures iekārtām un elektrostacijām, kas balstītas uz vispiesārņojošāko fosilo kurināmo. Lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmu, būtu jāpievēršas pārejai uz atjaunojamiem un citiem tīras enerģijas energoresursiem, dodot priekšroku vidēja termiņa/ilgtermiņa pieejai.

Pamatojums

ES mājokļu apkure, kas balstīta uz oglēm, ir būtisks gaisa piesārņojuma avots un rada nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Kad vien tas ir tehniski un finansiāli iespējams, būtu jāveicina pāreja uz atjaunojamiem un citiem tīras enerģijas energoresursiem saskaņā ar dekarbonizācijas mērķiem būvniecības sektorā, kā paredzēts Direktīvā par ēku energoefektivitāti.

9. grozījums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās lietās, kas attiecas uz pāreju uz tīru enerģiju, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību un patērētāju iesaisti, un jāpaplašina ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā.

(20)

Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās lietās, kas attiecas uz pāreju uz tīru enerģiju, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību, tostarp izmantojot arī komunikācijas stratēģiju, kurā ņemti vērā jaunie plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli un kas palielina patērētāju iesaisti, un jāpaplašina ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā. Turklāt vietējo un reģionālo pašvaldību – iedzīvotājiem vistuvākā pārvaldības līmeņa saskaņā ar atzīto lomu, ko pilsētām, reģioniem un vietējām pārvaldes iestādēm paredz Parīzes pušu konference – Parīzes nolīgums, – un īstenojot subsidiaritātes principu – iesaistīšana un līdzatbildības palielināšana var palīdzēt sasniegt nozīmīgus rezultātus vides, enerģētikas un klimata jomā, par ko liecina iniciatīvas “Pilsētas mēru pakts” un citu klimata un vides tīklu, kuros iesaistās pašvaldības, augošie panākumi.

Pamatojums

Ir svarīgi skaidri norādīt uz mūsdienīgas komunikācijas nepieciešamību un minēt Pilsētas mēru paktu, kas tagad ir kļuvis par globālu un ļoti sekmīgu iniciatīvu, ar ko veicināt iedzīvotājiem vistuvākā pārvaldības līmeņa iesaistīšanu un atbildības palielināšanu.

10. grozījums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(22)

Programmai tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku un tie šajā pārejā jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un iespēcinot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū, jācenšas panākt to pieņemšana sabiedrībā un patērētāju iesaiste .

(22)

Programmai tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku un tie šajā pārejā jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un iespēcinot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū , jo īpaši, inovatīvu, ilgtspējīgu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energotehnoloģiju ieviešanu, jāveicina sabiedrības informētība par tām un plaša izplatīšana, lai atvieglotu to pieņemšanu sabiedrībā un patērētāju iesaisti .

Pamatojums

Pateicoties tehnoloģiju un tirgus attīstībai, kā arī valsts atbalstam, pēdējo 10 gadu laikā atjaunojamās enerģijas sistēmu ierīkošanas izmaksas ir ievērojami samazinājušās. Šī virzība ir jāturpina, lai ļautu pilnībā atraisīt Eiropas enerģētisko potenciālu, izmantojot alternatīvus enerģijas avotus, kas patlaban tiek maz izmantoti (piemēram, jūras enerģiju vai ģeotermālo enerģiju), un palielinot ES enerģētisko neatkarību no trešām valstīm.

11. grozījums

Jauns 24.a apsvērums pēc 24. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(24.a)

Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņu dēļ Eiropas Savienības teritorijā arvien biežāk notiek dabas katastrofas un ka spēkā esošie preventīvie instrumenti nav atbilstīgi, programma ļaus atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt klimatnoturības stratēģijas, kas paredzētas ar klimata pārmaiņām saistīto dabas katastrofu pārvarēšanai.

Pamatojums

Ņemot vērā dabas katastrofu skaita pieaugumu un preventīvo instrumentu neatbilstību, būtiska nozīme ir programmas LIFE ieguldījumam, ar ko paredz atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt klimatnoturības stratēģijas.

12. grozījums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(25)

Programmu īstenojot, pienācīga uzmanība būtu jāveltī tālāko reģionu stratēģijai, ņemot vērā LESD 349. pantu un šo reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata un relevantās tīras enerģētikas rīcībpolitikas.

(25)

Programmu īstenojot, pienācīga uzmanība būtu jāveltī tālāko reģionu stratēģijai, ņemot vērā LESD 349. pantu un šo reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata , aprites ekonomikas un relevantās tīras enerģētikas rīcībpolitikas.

Šīs stratēģijas finansējums būtu jāintegrē Programmā konkrētā un diferencētā veidā.

Pamatojums

Šī konkrētā atsauce būtu jāiekļauj to nopietno risku dēļ, kas tālākajiem reģioniem rodas saistībā ar globālajām un klimata pārmaiņām, un to īpašās neaizsargātības un atkarības no Eiropas sauszemes teritorijām dēļ.

13. grozījums

Jauns 26.a apsvērums pēc 26. apsvēruma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

(26.a)

Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) ir atbilstīgas un var būt juridisks instruments LIFE programmas īstenošanai. ETSG struktūra ir pielīdzināma konsorcija struktūrai, un vairums no tām darbojas starpvalstu līmenī. Pateicoties šīm īpašībām, tās var centralizēti pārvaldīt projektu īstenošanu operatīvā un finanšu līmenī.

Pamatojums

Ir jāveicina ETSG izmantošana un jānodrošina to atbilstīgums kā konsorcijam.

14. grozījums

31. apsvērums

Komisijas teksts

RK grozījums

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tam būtu jāietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu standarta likmes izmantošanas izskatīšana.

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tam būtu jāietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu standarta likmes izmantošanas izskatīšana , lai cita starpā segtu izmaksas par personālu un līdz ar to atbalstītu ar līdzdalību projektos saistīto administratīvo darbību vienkāršošanu .

Pamatojums

Šajā grozījumā uzsvērts, ka ir svarīgi spēt atbalstīt personāla izmaksas, kas ir viens no nozīmīgiem elementiem veiksmīgai dalībai projektos, jo īpaši mazāku organizāciju gadījumā.

15. grozījums

3. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt pāreju uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku, cita starpā veicinot pāreju uz tīru enerģiju, vides kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu un biodaudzveidības zuduma apturēšanu un biodaudzveidības atjaunošanu, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.

1.   Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt pāreju uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku, cita starpā veicinot pāreju uz tīru enerģiju, vides kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu un biodaudzveidības zuduma apturēšanu un biodaudzveidības atjaunošanu, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.

Pamatojums

Šajā kontekstā jēdziens “klimatnoturīgs” tiek uzskatīts par piemērotāku, jo tas attiecas uz pielāgošanos. [Tulkotāja piezīme: jēdziena resistente labojums uz resiliente spāņu valodā; neattiecas uz dokumenta tekstu latviešu valodā.]

16. grozījums

3. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

2.   Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a)

izstrādāt, demonstrēt un popularizēt inovatīvus paņēmienus un pieejas, kā sasniegt Savienības tiesību aktos un rīcībpolitikās izvirzītos vides un klimata politikas mērķus, tostarp pāriet uz tīru enerģiju, un palīdzēt izmantot paraugpraksi dabas un biodaudzveidības jomā;

a)

izstrādāt, demonstrēt un popularizēt inovatīvus paņēmienus un pieejas, kā sasniegt Savienības tiesību aktos un rīcībpolitikās izvirzītos vides un klimata politikas mērķus, tostarp pāriet uz tīru enerģiju, un palīdzēt izmantot paraugpraksi dabas un biodaudzveidības jomā;

b)

atbalstīt relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izpildes panākšanu, tostarp uzlabot pārvaldību, stiprinot publisko un privāto aktoru spējas un pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

b)

atbalstīt relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izpildes panākšanu, tostarp uzlabot pārvaldību, stiprinot publisko un privāto aktoru spējas un pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

c)

palīdzēt lielā mērogā izvērst veiksmīgus tehniskus un rīcībpolitiskus relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas risinājumus, atkārtojot rezultātus, integrējot saistītos mērķus citās rīcībpolitikās un publiskā un privātā sektora praksēs, mobilizējot investīcijas un uzlabojot piekļuvi finansējumam.

c)

palīdzēt lielā mērogā izvērst veiksmīgus tehniskus un rīcībpolitiskus relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas risinājumus, atkārtojot rezultātus, integrējot saistītos mērķus citās rīcībpolitikās un publiskā un privātā sektora praksēs, mobilizējot investīcijas un uzlabojot piekļuvi finansējumam;

 

d)

stiprināt sinerģiju starp klimatnoturības stratēģijām un ar klimata pārmaiņām saistītu dabas katastrofu riska mazināšanu, ieviešot tehniskus risinājumus, piemēram, viennozīmīgu metodi, kā analizēt dabas katastrofu risku .

Pamatojums

Ņemot vērā dabas katastrofu skaita pieaugumu un pašreizējo preventīvo instrumentu neatbilstību, būtiska nozīme ir programmas LIFE ieguldījumam, ar ko paredz atbalstīt risinājumus, kuru mērķis ir stiprināt klimatnoturības stratēģijas.

17. grozījums

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Finansējums Programmas īstenošanai 2021.–2027. gada periodā ir 5 450 000 000  EUR faktiskajās cenās.

1.   Finansējums Programmas īstenošanai 2021.–2027. gada periodā ir 6 780 000 000  EUR faktiskajās cenās.

2.   Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir:

2.   Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir:

 

3 500 000 000  EUR jomai “Vide”, no kā

a)

4 165 000 000  EUR jomai “Vide”, no kā

 

2 150 000 000  EUR apakšprogrammai “Daba un biodaudzveidība” un

 

1)

2 315 000 000  EUR apakšprogrammai “Daba un biodaudzveidība” un

 

1 350 000 000  EUR apakšprogrammai “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”;

 

2)

1 850 000 000  EUR apakšprogrammai “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”;

 

1 950 000 000  EUR jomai “Klimata pasākumi”, no kā

b)

2 615 000 000  EUR jomai “Klimata pasākumi”, no kā

 

950 000 000  EUR apakšprogrammai “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” un

 

1)

1 450 000  EUR apakšprogrammai “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” un

 

1 000 000 000  EUR apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju”.

 

2)

1 165 000 000  EUR apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju”.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās summas neskar Eiropas Parlamenta Regulā (ES) xx/xx izklāstīto elastības noteikumu piemērošanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās summas neskar Eiropas Parlamenta Regulā (ES) xx/xx izklāstīto elastības noteikumu piemērošanu.

Pamatojums

Jaunā kopējā LIFE programmas summa aprēķināta, pamatojoties uz palielinājumu 1,7 reizes, kā par to paziņoja Eiropas Komisija, bet nepārvedot iepriekš no programmas “Apvārsnis 2020” finansēto enerģētikas pārkārtošanas pasākumu un īpašu uzmanību pievēršot apakšprogrammai klimata pārmaiņu mazināšanas un aprites ekonomikas jomā.

18. grozījums

5. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās summas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) xx/xx [jaunā Daudzgadu finanšu shēmas regula] un Finanšu regulā izklāstīto elastības noteikumu piemērošanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās summas neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) xx/xx [jaunā Daudzgadu finanšu shēmas regula] un Finanšu regulā izklāstīto elastības noteikumu piemērošanu.

 

3.a     Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai palielinātu šā panta 1. un 2. punktā minēto procentuālo daļu par ne vairāk kā 10 %, ar nosacījumu, ka divos sekojošos gados kopējais pieprasītais finansējums priekšlikumiem, uz kuriem attiecas dabas un bioloģiskās daudzveidības prioritārā joma, un kuri atbilst minimālajām kvalitātes prasībām, nepārsniedz vairāk kā par 20 % attiecīgo finansējuma apmēru, kāds bija aprēķināts divos gados pirms minētajiem gadiem.

Pamatojums

Pašsaprotams. Tiek pārņemta elastīguma klauzula Dabas un bioloģiskās daudzveidības apakšprogrammai, kas šobrīd ietverta LIFE programmā 2014.–2020. gadam.

19. grozījums

5. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.   No Programmas var finansēt darbības, kuras Komisija īsteno, lai atbalstītu Savienības vides, klimata vai relevanto tīras enerģētikas tiesību aktu vai rīcībpolitiku ierosināšanu, īstenošanu un integrēšanu nolūkā sasniegt 3. pantā izklāstītos mērķus. Šādas darbības var ietvert:

5.   No Programmas var finansēt darbības, kuras Komisija īsteno, lai atbalstītu Savienības vides, klimata vai relevanto tīras enerģētikas tiesību aktu vai rīcībpolitiku ierosināšanu, īstenošanu un integrēšanu nolūkā sasniegt 3. pantā izklāstītos mērķus. Šādas darbības var ietvert:

a)

informēšanu un komunikāciju, tostarp izpratnes vairošanas kampaņas. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas pasākumiem, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, kā arī par Savienības vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas tiesību aktu īstenošanu un transponēšanu;

a)

informēšanu un komunikāciju, tostarp izpratnes vairošanas kampaņas. No finanšu līdzekļiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas pasākumiem, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, kā arī par Savienības vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas tiesību aktu īstenošanu un transponēšanu;

b)

pētījumus, apsekojumus, modelēšanu un scenāriju izstrādi;

b)

pētījumus, apsekojumus, modelēšanu un scenāriju izstrādi;

c)

no Programmas nefinansētu projektu, rīcībpolitiku, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un izvērtēšanu;

c)

no Programmas nefinansētu projektu, pārvaldības īstenošanas un pārvaldības uzlabošanas pasākumu, rīcībpolitiku, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, pārbaudi un izvērtēšanu;

d)

darbseminārus, konferences un sanāksmes;

d)

darbseminārus, konferences un sanāksmes;

e)

sadarbības tīklu veidošanu un paraugprakses platformas;

e)

sadarbības tīklu veidošanu un paraugprakses platformas;

f)

citas darbības.

f)

citas darbības.

Pamatojums

Pašsaprotams.

20. grozījums

11. panta 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

5.   Tiesīgi piedalīties ir tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz trim neatkarīgiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, vai trešās valstīs, kas ir Programmas asociētās valstis, vai citās trešās valstīs.

5.   Tiesīgi piedalīties ir tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz trim neatkarīgiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, vai trešās valstīs, kas ir Programmas asociētās valstis, vai citās trešās valstīs.

 

5.a     Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) ir pielīdzināmas konsorcijiem, kas reģistrēti dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras teritorijās.

Pamatojums

Ir jāveicina ETSG izmantošana un jānodrošina to atbilstīgums kā konsorcijam.

21. grozījums

13. panta a) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)

Programmas finansētie projekti izvairās apdraudēt Programmas vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas mērķu sasniegšanu un, ja iespējams, veicina zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;

a)

Programmas finansētie projekti sekmē vismaz viena no Programmas vides, klimata , pārejas uz aprites ekonomikas modeli vai ilgtspējīgas enerģijas mērķiem sasniegšanu , neapdraudot citus mērķus, un, ja iespējams, veicina zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;

Pamatojums

Programmai LIFE būtu ne tikai “jāizvairās apdraudēt” ES mērķus vides, klimata un enerģētikas jomā, bet arī aktīvi jāveicina to sasniegšana. Turklāt formulējums attiecībā uz “relevanto tīras enerģijas mērķu sasniegšanu” šķiet pārāk neskaidrs.

22. grozījums

13. panta f) punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

f)

attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību veltī projektiem ģeogrāfiskos apgabalos, kam ir īpašas vajadzības vai kas ir sevišķi neaizsargāti, piem., apgabalos ar īpašiem vidiskiem izaicinājumiem vai dabas ierobežojumiem, pārrobežu apgabalos vai tālākajos reģionos.

f)

attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību veltī projektiem ģeogrāfiskos apgabalos, kam ir īpašas vajadzības vai kas ir sevišķi neaizsargāti, piem., apgabalos ar īpašiem vidiskiem izaicinājumiem (piemēram, teritorijās ar atzītām gaisa kvalitātes problēmām vai teritorijās, ko ietekmē klimata pārmaiņas) vai dabas ierobežojumiem, pārrobežu apgabalos (projekti, kuros būtiska nozīme ir starpvalstu sadarbībai, lai nodrošinātu vides aizsardzību un klimata mērķu sasniegšanu) un reģionos, kas pakļauti nopietniem riskiem globālo un klimata pārmaiņu ietekmes dēļ, piemēram, tālākajos reģionos.

Pamatojums

Būtu lietderīgi pievērst lielāku uzmanību starpvalstu sadarbībai, gaisa kvalitātes problēmai, riskiem saistībā ar globālajām un klimata pārmaiņām un tālāko reģionu īpašajai neaizsargātībai. Ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas bieži vien skar tādas ģeogrāfiskās teritorijas ar īpašām vajadzībām vai trūkumiem kā salas, piekrastes mazpilsētas un pilsētas, kā arī kalnu apgabali.

23. grozījums

Jauns pants pēc 13. panta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

 

Projektu izmaksu attiecināmība saistībā ar PVN un personālu

1.     Nosacījumi par izmaksu atbilstību ir izklāstīti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. pantā. Šādas izmaksas ietver PVN un personāla izmaksas.

Programmas LIFE starpposma un ex post novērtējumā Komisija sniedz pārskatu par PVN atmaksāšanu katrā atsevišķā dalībvalstī, ko programmas LIFE projektu saņēmēji ir pieprasījuši maksājumu pēdējā posmā.

2.     Atgūstamais PVN nav attiecināms neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs izvēlas to atgūt vai ne. PVN nav attiecināmi izdevumi, izņemot gadījumus, kad to pilnībā un galīgi sedz galīgais saņēmējs. Par attiecināmu nevar uzskatīt PVN, kas jebkādā veidā ir atgūstams, pat tad, ja galīgais vai individuālais saņēmējs faktiski to nav atguvis. Lai noteiktu, vai saskaņā ar šā panta noteikumiem PVN ir attiecināmi izdevumi, galīgā vai individuālā saņēmēja publisko vai privāto statusu neņem vērā.

3.     Neatgūstamo PVN var pieprasīt kā attiecināmus izdevumus, ja vien pieprasījumu pamato atbilstīgi organizācijas revidentu vai grāmatvežu pierādījumi. PVN, ko, piemērojot īpašas valsts tiesību normas, galīgais vai individuālais saņēmējs nevar atgūt, ir attiecināmi izdevumi tikai tad, ja minētās tiesību normas pilnībā atbilst Direktīvai 2006/112/EK par PVN.

Pamatojums

Grozījumā pārņemts RK iepriekšējais atzinums (ziņotāja: Twitchen kdze, ENVE V-018). PVN tika uzskatīts par šķērsli dalībai iepriekšējos LIFE programmas posmos.

24. grozījums

21. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.   Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu , un attiecīgā gadījumā Komisija tiešā veidā apspriežas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un uzsāk sabiedrisko apspriešanu .

Pamatojums

Būtu lietderīgi skaidri minēt vietējās un reģionālās pašvaldības.

25. grozījums

Jauns 21.a pants pēc 21. panta

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

 

Komiteju procedūra

1.     Komisijai palīdz LIFE vides un klimata pasākumu programmas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.     Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

Pamatojums

Šajā grozījumā ir pārņemts Regulas par pašreizējo programmu LIFE (Regula (ES) Nr. 1293/2013) 30. pants, lai nodrošinātu lielāku līdzdalību LIFE programmas īstenošanā un kontroli pār to.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kurā, nešaubīgi atkārtoti apstiprinot programmu LIFE nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, ir skaidri atzīti programmas līdzšinējie panākumi un radītā Eiropas pievienotā vērtība;

2.

ir gandarīta par to, ka regulas priekšlikumā sniegta īpaša atsauce uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ka tas palīdz nodrošināt, ka klimata mērķiem tiek paredzēti 25 % no DFS budžeta. Reģionu komiteja mudina ES budžetā skaidri atzīt un atbalstīt visus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus;

3.

uzsver programmas LIFE nozīmīgo tiešo ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ko tā jau ir apliecinājusi, sekmējot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides kvalitātes uzlabošanu un tādējādi palīdzot mazināt un mīkstināt dramatisko ietekmi, ko rada klimata pārmaiņas, kuru apkarošanas priekšējās pozīcijās ir vietējās un reģionālās pašvaldības;

4.

atbalsta priekšlikumu DFS ietvaros palielināt programmai LIFE paredzēto budžetu par 60 %. Tomēr Komiteja norāda, ka šis budžeta palielinājums daļēji atbilst arī no nākamās LIFE programmas finansējamo jomu paplašinājumam (piemēram, jaunā apakšprogramma “Pāreja uz tīru enerģiju”, kas finansēs projektus, kuri pašreizējā DFS ir piesaistīti programmai “Apvārsnis 2020”); tāpēc Komiteja ir spiesta uzsvērt, ka Eiropas Komisijas ierosinātais budžeta palielinājums patiesībā ir tālu no tās paziņotajiem 60 %, un pauž cerību, ka tiks apsvērts papildu palielinājums, kas būtu savietojams vispārējo DFS priekšlikumu;

5.

ņemot vērā ierosinātos ERAF un ELFLA budžeta samazinājumus, pauž bažas, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām pieejamais finansējums projektiem, kas saistīti ar klimata politiku un enerģētikas pārkārtošanu, nākamajā DFS 2021.–2027. gadam kopumā varētu samazināties;

6.

pauž neapmierinātību par to, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā nav nevienas atsauces uz LIFE komiteju; uzskata, ka LIFE komiteja nebūtu jālikvidē: tieši pretēji, tai būtu jāveicina vietējo un reģionālo pašvaldību efektīvāka līdzdalība programmas īstenošanā;

7.

atzinīgi vērtē lēmumu pievērst galveno uzmanību projektu kvalitātei, izvairoties no saistošiem, ģeogrāfiski noteiktiem avansa piešķīrumiem (vienlaikus sekmējot taisnīgu un līdzsvarotu sadali starp projektiem), un atbalsta centienus vienkāršot programmas regulējumu. Tomēr Komiteja brīdina par risku, ka pārāk daudzi aspekti varētu tikt pārnesti uz otrā līmeņa deleģētiem aktiem, un šajā saistībā aicina nodrošināt, ka turpmākajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus netiek samazināti vietējo un reģionālo pašvaldību līdzfinansējuma līmeņi;

8.

uzskata, ka ir būtiski efektīvāk izmantot programmu LIFE, sekmējot veiksmīgu projektu atkārtojamību, un izmantot programmu arī kā katalizatoru, lai piesaistītu papildu finansējumu (privāto un publisko, sākot ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu). Komiteja aicina Komisiju ieviest attiecīgus informēšanas, izplatīšanas un tehniskās palīdzības pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu vietējo un reģionālo pašvaldību dalību programmā. Šajā nolūkā Komiteja iesaka arī veicināt projektus tīklu veidošanai starp valstu kontaktpunktiem, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu un starpvalstu sadarbību;

9.

uzsver, ka LIFE programmu ir svarīgi koncentrēt uz Natura 2000 tīklu, un uzskata, ka atbalsts šim tīklam ir jāsaglabā kā svarīgs elements apakšprogrammā “Daba un bioloģiskā daudzveidība”;

10.

apzinās un atzīst nepieciešamību veicināt privātā kapitāla mobilizēšanu arī ieguldījumiem vides jomā, tomēr mudina Komisiju sniegt papildu skaidrojumu par “finansējuma apvienošanas darbībām” un par to pilotprojektu rezultātiem, kuri tiek finansēti, izmantojot LIFE programmas 2014.–2020. gadam finanšu instrumentus.

Briselē, 2018. gada 9. oktobrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  COM(2015) 614 final, 2.12.2015.

(2)  “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam”, COM(2014) 15, 22.1.2014.

(3)  “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija 2030”, COM(2013) 216, 16.4.2013.

(4)  Pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, COM(2016) 860, 30.11.2016.

(5)  “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai”, COM(2017) 198, 27.4.2017.

(6)  Programma “Tīru gaisu Eiropā”, COM(2013) 918.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(8)  Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai, COM(2006) 231.

(9)  Mazemisiju mobilitātes stratēģija, COM(2016) 501 final.

(10)  Rīcības plāns par alternatīvo degvielu infrastruktūru saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 10. panta 6. punktu, 8.11.2017.

(1)  COM(2015) 614 final, 2.12.2015.

(2)  “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam”, COM(2014) 15, 22.1.2014.

(3)  “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija 2030”, COM(2013) 216, 16.4.2013.

(4)  Pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, COM(2016) 860, 30.11.2016.

(5)   Lēmums Nr. 1386/2013/ES.

(6)  “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai”, COM(2017) 198, 27.4.2017.

(7)  Programma “Tīru gaisu Eiropā”, COM(2013) 918.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(9)  Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai, COM(2006) 231.

(10)  Mazemisiju mobilitātes stratēģija, COM(2016) 501 final.

(11)  Rīcības plāns par alternatīvo degvielu infrastruktūru saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 10. panta 6. punktu, 8.11.2017.

(12)   Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību.

(13)   Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, COM(2018) 28 final.

(14)   Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību.

(15)   Paziņojums “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, COM(2013) 249 final.

(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES vides politikas īstenošanas pārskats – kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus” (COM(2017) 63 final).

(1)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES vides politikas īstenošanas pārskats – kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus” (COM(2017) 63 final).

(1)   Kā noteikts COM(2017) 623 final “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”.


Top