EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017IR6120

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Novērtējums par ES pilsētprogrammas īstenošanu”

COR 2017/06120

OJ C 387, 25.10.2018, p. 8–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

25.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 387/8


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Novērtējums par ES pilsētprogrammas īstenošanu”

(2018/C 387/03)

Ziņotājs:

Kieran McCARTHY (IE/EA), Korkas pilsētas domes deputāts

Atsauces dokuments:

Komisijas ziņojums Padomei par ES pilsētprogrammu

COM(2017) 657 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Paveiktā darba atzīšana

1.

atkārtoti apliecina apņemšanos atjaunot savu sākotnējo “Turpmāko stratēģiju ES pilsētvides attīstības programmas īstenošanai” un sniegt pārskatu par savu plānoto politiskā līmeņa ieguldījumu attiecīgo darbību īstenošanā;

2.

atzinīgi vērtē ES iestāžu centienus atzīt Eiropas pilsētu aizvien pieaugošo lomu un ietekmi, jo tās dod svarīgu ieguldījumu ES stratēģisko mērķu sasniegšanā un tādas pasaules mērogā konkurētspējīgas Eiropas veidošanā, kas būtu iekļaujoša un drosmīgi un apņēmīgi īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus;

3.

uzsver, ka ES pilsētprogrammas mērķis ir mobilizēt pilsētu iestāžu pieredzi un zināšanas un dot tām iespēju sniegt ieguldījumu to ES politikas procesu un instrumentu izstrādē un īstenošanā, kuriem ir vislielākā ietekme uz pilsētām;

4.

atbalsta viedokli, ka ar ES pilsētprogrammu saistītā procesa ietekmē dažās dalībvalstīs ir no jauna modusies zināma interese veidot vai stiprināt valsts pilsētpolitiku;

5.

atzinīgi vērtē pilsētprogrammas partnerību novatoriskās darba metodes, jo tās dod iespēju pilsētu iestādes pirmo reizi tieši iesaistīt ES politikas veidošanas procesā un veicina augšupēju metodoloģiju (bottom-up); uzskata, ka šī pieeja ir cieši saistīta ar debatēm par Eiropas nākotni, jo tā paver ceļu pilsoņu decentralizētai iesaistei vietējā līmenī;

6.

uzstāj, ka Eiropas nākotnes procesā ir jāīsteno pastiprināta dalīšanās zināšanās un starppilsētu sadarbība, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu saistībā ar to, kā pilsētas darbojas, līdz minimumam samazinātu ar ES lietām saistīto administratīvo slogu, atrastu rentablākus politikas īstenošanas veidus un izvairītos no dubulta darba, jo īpaši saistībā ar ES finansēšanas instrumentu un politikas iniciatīvu pienācīgu izstrādi;

7.

pieņem, ka pilsētprogrammas izveide šobrīd nebūt nav pabeigta; norāda, ka Eiropas Komisijas 2017. gada novembra ziņojumā ir pausts vispārējs gandarījums, tomēr šis spriedums ir balstīts tikai uz dalībnieku atsauksmēm; tāpēc Reģionu komiteja atzinīgi vērtē šā novērtējuma apspriešanu;

8.

atbalsta pilsētprogrammas pieeju un tās daudzlīmeņu pārvaldības darba metodi, aptverot 12 plašas politisko prioritāšu tēmas, kas noteiktas Amsterdamas paktā, un vajadzību pārskatīt pieejas spēkā esošo noteikumu un regulējuma pārveidošanai, panākot, ka viss pieejamais uz pilsētām vērsto finansēšanas resursu klāsts ir draudzīgāks lietotājiem, un uzlabot zināšanu apmaiņu un sadarbību pilsētu jautājumos starp dažādām ieinteresētām personām;

9.

uzsver, ka partnerību metode nodrošina platformu, lai apvienotu praktizējošo ekspertu svarīgos viedokļus dažādos jautājumos, kas atzīti par prioritāriem Eiropas Savienībai, un ņemtu vērā viņu praktisko pieredzi attiecībā uz to, kā ES jautājumi ietekmē pilsētu un iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

Transversālie apsvērumi un sinerģija

10.

atbalsta ES pilsētprogrammu, kas aptver visas pilsētu teritorijas, tostarp bieži vien lauku funkcionālās teritorijas, lai panāktu integrētāku un visaptverošāku pieeju ES politikai un likumdošanai un visos šīs politikas sagatavošanas posmos ciešāk iesaistītu pilsētas, un vajadzību pēc iespējas paplašināt līdzdalību, lai patiesi iesaistītu visas pilsētu teritorijas;

11.

norāda, ka daudzas partnerību tēmas pašas par sevi ir cieši saistītas ar citām tēmām un ka no integrētās domāšanas viedokļa tās nevajadzētu aplūkot izolēti; uzstāj, ka ir vajadzīga ļoti cieša koordinācija starp rīcības plāniem, jo tajos paredzētajām darbībām varētu būt būtiska ietekme vienai uz otru, piemēram, i) ilgtspējīgas zemes izmantošanas un vides risinājumu partnerībām var būt ietekme uz mājokļiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām, ii) ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītajām partnerībām – uz enerģētikas pārkārtošanu un gaisa kvalitāti, iii) ar nabadzību pilsētās saistītajām partnerībām – uz mājokļiem un migrantu un bēgļu iekļaušanu;

12.

atzinīgi vērtē to, ka situācija ar pilsētvides jautājumiem saistītu datu jomā pēdējos gados kopumā ir uzlabojusies, tomēr uzskata, ka joprojām nepieciešams labāks valsts līmenim pakārtota, vietējā un reģionālā līmeņa atspoguļojums, lai sekmētu uz faktiem balstītas politikas izstrādi;

13.

atsaucoties uz Amsterdamas pakta 12.6. punktu, uzsver, ka ES pilsētprogrammai jāsniedz ieguldījums arī dzimumtaisnīguma un dzimumu līdztiesības jomā. Šajā nolūkā piemērotas ir ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējuma metodes, dzimuma aspektu vērā ņemoša datubāze, kā arī analīze par dzimumu līdztiesības integrēšanu programmās un projektos;

14.

atbalsta prasību partnerību darbā tāpat ņemt vērā pilsētprogrammas pārējos transversālos apsvērumus: pilsētu pārvaldību un pilsētplānošanu, saikni starp pilsētām un laukiem, ietekmi uz pārmaiņām sabiedrībā, mazo un vidēji lielo pilsētu iespējas un izaicinājumus, pilsētvides atjaunošanu, demogrāfiskās pārmaiņas, vispārējas nozīmes sabiedriskos pakalpojumus un saikni ar ANO Jauno pilsētprogrammu;

15.

uzsver, ka daudzi partnerību norādītie jautājumi ir saistīti ar RK atzinumiem un rezolūcijām – RK darbam pie jautājumiem ar skaidru urbāno dimensiju būtu faktiski jākalpo par instrumentu rīcības plāniem; tāpat pilsētprogrammas iznākumu un rezultātus var labi izplatīt kā paraugpraksi, izmantojot RK īstenotus informētības veicināšanas pasākumus un publikācijas; uzsver, ka pilsētu partnerībās ir pārstāvētas daudzu RK locekļu vietējās pašvaldības, un prasa, lai RK tiktu labi informēta par partnerību darbību;

16.

norāda, ka daudzas pilsētvides darbības ir gan tieši, gan netieši saistītas ar pilsētu un tām kaimiņos esošo pašvaldību (piepilsētu teritoriju) īstenoto sadarbību un ir atkarīgas no tās, un tādēļ minētās darbības būtu noteikti jāņem vērā ES pilsētprogrammas īstenošanā un novērtēšanā;

17.

norāda uz savu atzinumu “Ostas pilsētu un ostu teritoriju revitalizācija” un uz nepieciešamību pievērst uzmanību to īpašajām problēmām, kuru dēļ ir vajadzīga integrēta pieeja ilgtspējīgai pilsētu attīstībai un pilsētplānošanai;

18.

norāda, ka varētu radīt papildu mērķtiecīgu sinerģiju ar vairākās partnerībās pārstāvētām organizācijām, tādām kā Eiropas Pašvaldību un reģionu padome (CEMR) un tīkls Eurocities, ilgtspējīgas pilsētattīstības programma URBACT 3 un Eiropas pilsētvides zināšanu tīkls (EUKN);

Pilsētprogrammas resursu nodrošināšana

19.

izsaka atzinību partnerībām par savu resursu piešķiršanu (tā kā to dalības izmaksas nav nodrošinātas) un atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus veicināt pilsētprogrammas īstenošanu;

20.

norāda, ka gandrīz divus gadus pēc ES pilsētprogrammas īstenošanas galvenās bažas līdz šim ir bijušas saistītas ar resursu trūkumu, īpaši tam, lai segtu pilsētu (sevišķi mazo un vidēji lielo pilsētu) dalības izmaksas partnerībās;

21.

norāda, ka lielākajiem pilsētu centriem parasti ir resursi, ko piešķirt dalībai Eiropas lietās, t. i., lai piekļūtu informācijai, iegūtu finansēšanas iespējas vai pat mēģinātu ietekmēt politikas veidošanas gaitu, taču uz mazākām pašvaldībām tas neattiecas; uzstāj, ka ES pilsētprogrammai būtu pienācīgi jāparūpējas par mazāko pilsētu pašvaldību, kuras veido nozīmīgu daļu no attiecīgās plašākās reģionālās tautsaimniecības, vajadzībām, lai labāk ietekmētu to ilgtspējīgu pilsētattīstību;

22.

aicina apsvērt iespēju izveidot īpašu mazākām pilsētām paredzētu finanšu mehānismu, ar ko atbalstīt sadarbības iniciatīvas saskaņā ar pilsētprogrammu. Tā mērķis būtu nodrošināt stimulus pastiprinātai pieredzes apmaiņai. Lai panāktu apjomradītus ietaupījumus un ātrāku sociālās -un ekonomiskās izaugsmes tempu, īpaši svarīgi ir palielināt sadarbības izglītojošo lomu (pieredzējušu dalībnieku, galvenokārt vidēju un lielu pilsētu, sniegtās informācijas izplatīšanu mazām pilsētām un mazpilsētām);

23.

pauž bažas par ļoti iespējamo līdzatbildības trūkumu, ko rada partnerību pašreizējā uzbūve un darbība, jo īpaši vispārējās pārvaldības struktūras brīvprātības princips, noteiktu dalībvalstu pasivitāte un daži iekšējās organizācijas jautājumi saistībā ar to, ka nav noteikumu par uzdevumu un pienākumu sadali starp dalībniekiem; mudina pilsētprogrammas īstenošanas gaitā šos jautājumus risināt;

24.

atzinīgi vērtē tehniskā sekretariāta sniegto atbalstu partnerībām; tajā pašā laikā aicina lielāku nozīmi piešķirt kompetencei un uz iznākumu vērstai pieejai, lai tehniskajam atbalstam nebūtu tikai administratīvs raksturs; Šajā saistībā vajadzīga arī partnerību labāka pārredzamība un lielāka līdzatbildība par tām, lai partnerības gūtu pienācīgu labumu no tehniskā darba, tai skaitā no ekspertu pieaicināšanas;

25.

uzskata: lai panāktu ticamu un labi plānotu iznākumu, izmantojot partnerības, ir acīmredzami vajadzīgs, lai pilsētplānošanas procesā varētu paļauties uz stabilu daudzgadu budžeta nodrošinājumu;

26.

atzinīgi vērtē iniciatīvu radīt interaktīvo tīmekļa vietni Futurium, kas tika izveidota ar mērķi vienā vietā apkopot visus partnerību rezultātus un sniegt plašam ieinteresēto personu lokam jaunāko informāciju, kā arī iespējas apspriest un palīdzēt īstenot procedūras; tomēr brīdina, ka tiešsaistes vienas pieturas aģentūru nevajadzētu uzskatīt par universālu līdzekli pilsētprogrammas mērķu īstenošanai, jo vairāk tāpēc, ka šis instruments nav pietiekoši plaši pazīstams potenciālo lietotāju vidū;

Labāks regulējums un ietekmes uz pilsētām novērtēšana

27.

atzīst: lai īstenotu pilsētprogrammu, starp ES iestādēm, dalībvalstīm, pilsētām un ieinteresētajām personām ir jāveido jauni juridiski mehānismi, kas atbalstītu tām paredzēto un to kompetencē esošo darbību īstenošanu;

28.

atkārtoti aicina programmas īstenošanu balstīt uz saistošu spēku Komisijas atbildībā, tai mobilizējot visus attiecīgos ģenerāldirektorātus, lai tie sniegtu ieguldījumu šajā posmā, tāpat kā tie pašlaik dara attiecībā uz partnerībām; tāpat prasa, lai dalībvalstis iesaistītos attiecīgās tematiskās ministrijas līmenī, nevis vienkārši automātiski vērstos ministrijā, kas atbild par pilsētattīstību;

29.

uzsver, ka viens svarīgs Amsterdamas pakta aspekts bija izveidot saikni ar Eiropas Savienības labāka regulējuma programmu; tāpēc iesaka radīt tiešu saikni starp partnerību un REFIT platformas dalībnieku darbu, kā arī partnerību sanāksmēs lielāku uzsvaru likt uz ES regulatīvās vides uzlabošanu attiecīgajā politikas jomā;

30.

iesaka, ka būtu lietderīgi pilsētprogrammas partnerību darbu ciešāk saistīt ar Eiropas Komisijas Regulējuma kontroles padomes (RSB) darbu;

31.

atgādina par RK centieniem programmu īstenot saistībā ar labāka regulējuma komponentu, pēdējos gados īstenojot (teritoriālo) pilsētu ietekmes novērtējumu pilotprojektus, kuru mērķis ir sniegt ziņotājiem analīzi par konkrētu tiesību aktu priekšlikumu iespējamo ietekmi projektu īstenošanas vietās izraudzītu pilsētu kontekstā;

32.

uzskata, ka ietekmes novērtēšanai attiecībā uz pilsētām būtu jākļūst par ES politikas izstrādes pamatelementu; uzsver, ka varētu veikt sistemātiskāku novērtējumu par ES plānoto darbību ietekmi uz pilsētām (dažādā mērogā), lai nodrošinātu, ka vietējā perspektīva ir pienācīgi atspoguļota galīgajā politikā vai tiesību aktos;

33.

atzinīgi vērtē to, ka, apspriežot jaunus tiesību aktu priekšlikumus, REGIO ĢD atzīst teritoriālās ietekmes novērtējumu nozīmi, un aicina Komisiju tos plašāk piemērot visās politikas jomās;

34.

aicina pilsētas un pilsētu teritorijas palīdzēt īstenot ES prioritātes, kas pielāgotas to īpašajām attīstības vajadzībām, un uzsver, ka vietējai attīstībai arī turpmāk vajadzētu būt daļai no plašākas ES pieejas teritoriālajai attīstībai un labāk definētai kā visaptverošam jēdzienam;

Turpmākais satvars pilsētprogrammai pēc 2020. gada

35.

uzskata, ka, pamatojoties uz sadarbības rezultātiem, kas līdz šim gūti pirmajās partnerībās, ES pilsētprogramma kalpo kā stabila pierādījumu bāze, lai norādītu un pat veidotu Eiropas turpmākās sadarbības virzienu gan ESI fondos, gan arī Komisijas centralizēti pārvaldīto programmu elementos pēc 2020. gada;

36.

prasa, lai priekšlikumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un kohēzijas politikā pēc 2020. gada tiktu atspoguļota pilsētu un pilsētu teritoriju loma, uzlabojot integrētos instrumentus un mehānismus, lai stiprinātu un tieši atbalstītu pilsētas un reģionus; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai kohēzijas politikā tiktu radīta integrētās teritoriālās pieejas pievienotā vērtība un, apvienojumā ar spēcīgu lauku atbalstu, lai tai būtu arī spēcīga urbānā dimensija, kā arī līdzatbildība pašās pilsētās un pilsētu teritorijās;

37.

vērš uzmanību uz to, ka, neraugoties uz zemāko pārvaldes līmeņu (piemēram, pilsētu) pieaugošo nozīmi salīdzinājumā ar centrālo pārvaldības līmeni Eiropas Savienībā, dažās valstīs pārvaldības mehānismus no jauna centralizē, tādējādi samazinot finansējuma apjomu, kas līdz šim bija pieejams pilsētām un reģioniem un deva tām iespēju pašiem pieņemt lēmumus. Tas ir bīstams process, kas kavē policentrisku izaugsmi, kuras pamatā ir vietējie attīstības faktori un vietējās īpatnības;

38.

apstiprina, ka jauniem integrētiem instrumentiem ir jābūt elastīgākiem un samērīgākiem un ka ir vajadzīgi konkrētāki norādījumi, lai nodrošinātu labāku izpratni par šiem instrumentiem un sniegtu lielāku skaidrību tiem, kuri vēlas tos izmantot;

39.

prasa pilsētprogrammā par prioritāti noteikt to, lai pilsētu finansēšanas ļoti sadrumstaloto mehānismu padarītu pieejamāku visu lielumu pilsētām, piemēram, kopā ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību tīkliem un Reģionu komiteju, izstrādājot īpašus informatīvus materiālus, kuros apvienotas visas pilsētu finansēšanas iespējas ikvienā no 12 tēmām;

40.

mudina par prioritāriem jautājumiem noteikt vietējo un reģionālo pašvaldību informētības uzlabošanu par pašreizējām finansēšanas iniciatīvām (platformu URBIS un EIB pielāgotajām aizdevumu shēmām), kā arī pašreizējo konsultatīvo un finansēšanas mehānismu vienkāršošanu, tos zināmā mērā pielāgojot pilsētu vajadzībām;

41.

apzinās vajadzību vienkāršot pilsētu investīciju finansēšanas mehānismus un pielāgot ar EIB aizdevumu shēmu saistītos pakalpojumus konkrētu pilsētu vajadzībām; atzīst jaunās īpašās pilsētu investīciju konsultatīvās platformas URBIS lomu finansiālo un tehnisko norādījumu sniegšanā pilsētu iestādēm visos integrēto urbāno projektu sagatavošanas un īstenošanas galvenajos posmos, tostarp investīciju stratēģiju izstrādē, projektu portfeļa sagatavošanā un novatorisku finansēšanas instrumentu izpētē (piemēram, Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu apvienošana ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem);

42.

uzsver Eiropas teritoriālās sadarbības pastāvīgo nozīmi pilsētām un vietējām pašvaldībām, jo tā sniedz Eiropas perspektīvu, lai ietekmētu to attīstību; uzsver, ka vairāk nekā trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvo un strādā Eiropas pierobežas pilsētās un reģionos, kas rada divas trešdaļas no Eiropas Savienības IKP; piebilst, ka pārrobežu un starptautiskajos Interreg projektos ir sasniegti daudzi konkrēti rezultāti Eiropas iedzīvotāju labā ar pilsētprogrammu saistītās jomās, tādās kā mobilitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām, enerģētikas pārkārtošana, apmācība un darbvietu radīšana;

43.

aicina pilsētprogrammā pilnībā iekļaut mērķus un īstenošanas mehānismus, kas izriet no visām ar kohēzijas politiku nesaistītajām nākamās paaudzes ES programmām ar urbāno komponentu, piemēram, no Devītās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas, kā arī iekļaut politikas iniciatīvas, tādas kā Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā;

44.

uzsver, ka pilsētprogrammai turpmāk vajadzētu tikt īpaši izceltai Komisijas ikgadējās darba programmās, un aicina Padomes rotējošās prezidentvalstis atjaunot augsta līmeņa politisko apņemšanos saistībā ar šo procesu, dot iespēju dalībvalstīm sniegt savu ieguldījumu un arī oficiāli ziņot par partnerību izveidi;

45.

prasa, lai pilsētām un reģioniem ar Reģionu komitejas kā to institucionālā pārstāvja starpniecību būtu piekļuve Eiropadomes darba grupām un Eiropas Parlamentam pilsētu jautājumu risināšanā un trialoga procesā, lai tie varētu novērot un precīzāk veicināt Padomes darbu jomās, kas ietekmē pilsētas un reģionus un to kompetenci;

46.

uzsver, ka ierosinātajiem rīcības plāniem ir jāpievieno ceļvedis, kurā izklāstīti reāli sasniedzamie rezultāti, termiņi, rādītāji un uzdevumi konkrētu mērķu sasniegšanai, kas atspoguļo partnerību daudzo dalībnieku būtību un ir izstrādāti sadarbībā ar dažādu līmeņu pārvaldes iestādēm, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību;

47.

iesaka tūlīt pēc rīcības plānu pabeigšanas organizēt vairākas informācijas izplatīšanas kampaņas ar pienācīgiem atgriezeniskās saites mehānismiem, iesaistot valstu ministrijas un/vai citus dalībniekus ar popularizējošu ietekmi, tostarp pilsētas/reģionālos birojus Briselē;

48.

sagaida, ka novērtējumā, ko Eiropas Komisija veiks 2019. gadā, tiks aprakstīts, kā partnerības ir veicinājušas labāka regulējuma programmu, uzlabotu piekļuvi finansējumam un labāku zināšanu un paraugprakses apmaiņu;

49.

aicina partnerības veikt savu novērtējumu, sniegt atsauksmes par to, vai process atbilda gaidītajam, un ieteikt iespējamos uzlabojumus;

50.

atbalsta priekšlikumu izveidot koordinācijas komiteju, lai apspriestu turpmākās norises saistībā ar pilsētprogrammu, piemēram, galvenos vēstījumus no partnerībām, kurus izmantot turpmākās politikas veidošanā, lēmumu pieņemšanas plānošanu, iespējamās jaunās tematiskās partnerības, transversālu jautājumu piemērošanu un diskusiju rezultātu veicināšanu; piekrīt, ka būtu lietderīgi apsvērt papildu tematus, tādus kā drošība, kultūras mantojums, demogrāfija, pilsētu mezgli un Eiropas transporta tīkls (TEN-T);

51.

tomēr uzstāj, ka pirms jaunu partnerību uzsākšanas ir pienācīgi jānovērtē pašreizējo partnerību rezultāti, kā arī struktūra un īstenošanas pasākumi;

52.

ierosina ikgadējās koordinācijas sanāksmes organizēšanā iesaistīt RK, lai tā sniegtu ieguldījumu, ieteiktu darbības, vadītu sanāksmes un jo īpaši lai izvairītos no pārklāšanās ar citiem iespējamiem pasākumiem un diskusijām;

Secinājumi

53.

aicina ES iestādes atkārtoti apliecināt savu apņemšanos attiecībā uz ES pilsētprogrammu un formalizēt procesu; norāda, ka pilsētprogramma piedāvā tik daudz iespēju uzlabot mūsu pilsētu turpmāko darbību, ka to nevar uzskatīt tikai par sadarbības tīkla veidošanas pasākumu; tā vietā pilsētprogramma ir jāatzīst par saistošu politisku apņemšanos izstrādāt un īstenot tiesību aktus un Eiropas un valstu finansēšanas programmas;

54.

uzsver, ka ar Amsterdamas paktu Reģionu komitejai ir paredzēta lielāka institucionālā loma, aicinot Komiteju kā ES padomdevēju struktūru, kas oficiāli pārstāv reģionus un pašvaldības ES līmenī, veicināt pilsētprogrammas turpmāku attīstību;

55.

iesaka nākamajām ES Padomes prezidentvalstīm veicināt centienus panākt sinerģiju starp debatēm par ES pilsētprogrammas īstenošanas novērtējumu un atjaunināto pilsētprogrammu laikposmam pēc 2020. gada, lai nodrošinātu integrētāku pieeju telpiskās plānošanas un teritoriju pārvaldības jomā; saskaņā ar augšupēju un uz pierādījumiem balstītu pieeju šajā darbā būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības un telpiskās plānošanas speciālisti;

56.

atzīst pilsētu nozīmi 2030. gadam izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā; aicina radīt ļoti spēcīgu sinerģiju starp ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ES politikas prioritāšu noteikšanu pēc 2020. gada;

57.

ir pārliecināta, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu pienācīga integrācija ES politikas pasākumos sekmēs to, Savienībā veidojas integrētāks skatījums uz mūsu pilsētu un reģionu nākotni; uzskata: lai virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem tiktu ņemta vērā pilsētpolitikas dimensija, ir vajadzīga visaptveroša, integrēta un efektīva pieeja, un tāpēc aicina cieši sadarboties gan ar partneriem un citām ieinteresētajām personām, gan ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai stimulētu daudzu ieinteresēto personu rīcību;

58.

lūdz Eiropas un valstu statistikas iestādes izstrādāt un uzlabot statistikas datus, rādītājus un metodoloģiju, lai varētu kvantitatīvi novērtēt un uzraudzīt ES politikas pasākumu ietekmi uz Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzīto pilsētpolitikas mērķu sasniegšanu, un tādā veidā nodrošināt vairāk rādītāju, kas tiek precizēti NUTS2, NUTS3 un funkcionālo pilsētas teritoriju līmenī;

59.

uzsver, ka ANO Jaunā pilsētprogramma nākamajos 20 gados ietekmēs visdažādāko dalībnieku centienus saistībā ar ilgtspējīgu pilsētattīstību; aicina ES iestādes visos pārvaldības līmeņos sadarboties, izmantojot Jauno pilsētprogrammu kā instrumentu, lai panāktu iekļaujošu un ilgtspējīgu pilsētattīstību.

Briselē, 2018. gada 4. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


Top