EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017IR5902

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Rīcības plāns sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai”

COR 2017/05902

OJ C 387, 25.10.2018, p. 5–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

25.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 387/5


Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Rīcības plāns sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai”

(2018/C 387/02)

Ziņotājs:

Jean-François BARNIER (FR/ALDE), Šambonfežerolas mērs

Atsauces dokuments:

COM(2017) 612 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Piezīmes

1.

konstatē, ka beidzamo gadu laikā daudzās Eiropas pilsētās sabiedriskās vietās vai sabiedrībai pieejamās privātās vietās simtiem cilvēku ir kļuvuši par teroristu uzbrukumu upuriem. Teroristu uzbrukumu atkārtošanās biežumam dažādās Savienības vietās un to smagumam nav precedenta. Tos raksturo dažāds organizētības līmenis (skaits, profili, iepriekšējā sodāmība, teroristu un līdzzinātāju valstspiederība, izolēta, vienlaicīga vai secīga darbība, plānotība vai oportūnistiskums), darbības veidi (spridzināšanas ietaises, šaujamieroči, aukstie ieroči, improvizēti ieroči, īpaši automašīnas), un vietas, pret kurām uzbrukums vērsts, var būt visnegaidītākās vai ar simbolisku nozīmi. Uzbrukumi ir tikuši vērsti pret visām ikdienas dzīves vietām, kuru piekļuve ir pilnībā vai lielā mērā neierobežota un kuras ir kopīgas, pret vietām, kurās uzturas liels cilvēku skaits un kuras ir pieejamas noziedzniekiem – tie ir mazaizsargāti vai viegli pieejami mērķi (soft targets);

2.

atzīmē, ka nacionālā drošība joprojām ir dalībvalstu atbildība, taču uzsver, ka būtiska ir sadarbība starp ES un tās partneriem ārpus ES; atzinīgi vērtē drošības spēku un bruņoto spēku, tiesu iestāžu, glābšanas un palīdzības dienestu, vēlēto pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos un apņēmību terorisma draudu priekšā, šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir vietējo vēlēto pārstāvju mobilizēšanās, lai panāktu sabiedrības informētības uzlabošanos un censtos novērst terorismu ar sociālās integrācijas pasākumu palīdzību, kā arī lai atjaunotu kopienas pēc teroristu uzbrukumiem;

3.

uzskata, ka Komisijas rīcības plāns, kas vērsts uz sabiedrisko vietu aizsardzības uzlabošanu precīzi atbilst Eiropas Drošības programmai (un Komisijas 2016. gada paziņojumam “Eiropas Drošības programmas īstenošana cīņā pret terorismu un virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību”) un iekšējās drošības stratēģijai 2015.–2030. gadam, kā arī Eiropas Savienības terorisma apkarošanas stratēģijai;

4.

uzsver, ka pasākumi cīņai ar terorismu, likumīgas migrācijas pārvaldībai un vardarbīgas radikalizācijas novēršanai joprojām ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, bet arī vietējā, Eiropas un starptautiskā līmeņa sadarbībai šajā jomā ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu efektīvu pieeju (1). Tādēļ Komiteja aicina vairāk apmainīties ar informāciju un labāko praksi Eiropas Savienībā;

5.

atgādina, ka uz enerģētikas un transporta nozares labi apsargātiem objektiem (hard targets) attiecas 2006. gada Eiropas programma kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un 2008. gada direktīva “Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšana un noteikšana un vajadzības uzlabot tās aizsardzību novērtēšana”;

6.

konstatē, ka šajā plānā ir sniegts pārskats par jau eksistējošo finansējumu un mehānismiem labas prakses apmaiņai un informēšanai par gūto pieredzi, vietējām pašvaldībām vairāk vai mazāk sadarbojoties ar dalībvalstu valsts iestādēm, kā arī sniegta informācija par jauniem elementiem, un atzinīgi vērtē to, ka tajā sekmēta izpratne par ES līmeņa sadarbības pievienoto vērtību iedzīvotāju un svarīgākās infrastruktūras aizsardzībā;

Prioritātes

7.

atkārtoti apliecina LES 3. panta 2. punktā Eiropas Savienības noteikto mērķi piedāvāt “saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu”;

8.

atgādina LESD 222. pantā ietvertās solidaritātes klauzulas burtu un garu: tajā noteikts, ka “Savienība mobilizē tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp dalībvalstu piedāvātos militāros resursus, lai: novērstu terorisma draudus dalībvalstu teritorijās; palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma”;

9.

uzsver, ka rīcības plānā uzskaitītie operatīvie un koordinācijas pasākumi un ieteikumi nav atdalāmi no Savienības politikas, pasākumiem un instrumentiem, tostarp no tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās, policijas sadarbības, civilās aizsardzības, krīžu pārvarēšanas un radikalizācijas novēršanas;

10.

uzsver, ka ir jānotur līdzsvars starp iespēju uzturēt individuālās un kolektīvās brīvības, tostarp nodrošināt personas datu aizsardzību un saglabāt atvērtas sabiedrības un publiski pieejamas vietas, no vienas puses, un to iespējamo ierobežojumu – nepieciešamu, likumīgu, samērīgu, piemērotu apstākļiem, pakāpenisku, reversiblu, ierobežotu laikā un telpā, no otras puses;

11.

aicina Savienības iestādes veidot individuālu un kolektīvu, institucionālu un pilsonisku, Eiropas, nacionālu un vietēju, morālu un materiālu izturētspēju terorisma priekšā ar mērķi teroristus apsteigt, novērst viņu darbību, nodrošināt aizsardzību pret viņiem, pretoties viņiem, reaģēt pret viņu darbību un gūt pārsvaru pār viņiem;

12.

iesaka noteikt, ka visas partnerības ar privāto sektoru un visas pilsoņu iniciatīvas vai pilsoņu iesaiste drošības jomā ir jāpārrauga un jākontrolē kādai publiskai nacionālā, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādei;

13.

aicina Komisiju vienkāršot un paplašināt nevalstiskā sektora dalībnieku piekļuvi Eiropas finansējumam, atļaut tam piekļūt jebkura lieluma reģionālajām un vietējām pašvaldībām, rūpēties par tā efektīvu izmantošanu un konsekventu saskaņošanu ar valsts, reģionālo un vietējo finansējumu, kas paredzēts drošībai;

14.

atzinīgi vērtē faktu, ka plāns vērsts uz sabiedrisko vietu efektīvas aizsardzības stimulēšanu, informēšanu par to, tās vienkāršošanu un atbalstu minēto vietu plānošanas, projektēšanas un būvniecības, iekārtošanas un atjaunošanas aspektā, neraugoties uz sabiedriskās vietas mērķi, konfigurāciju un izmantojumu; ir gandarīta arī par visiem piemērotiem cilvēku, priekšmetu vai automašīnu filtrēšanas vai bloķēšanas, upuru norobežošanas vai evakuācijas pasākumiem, kā arī par tiem, kas vienkāršo glābšanas un izmeklēšanas darbību;

Sabiedrisko vietu drošības palielināšana

15.

atbalsta fonda “Iekšējais drošības fonds IDF – policija” jauno finansējumu 18,5 miljonu euro apmērā, ar kuru tiks “atbalstīti starpvalstu projekti sabiedrisko vietu aizsardzības uzlabošanai” un sadarbības projekti;

16.

aicina Komisiju šo finansējumu paredzēt kā daudzgadu finansējumu, īpašu uzmanību pievērst reģionālo un vietējo pašvaldību īstenotajiem projektiem un priekšroku dot inovatīviem projektiem, kurus paredzēts izplatīt citur;

17.

piekrīt, ka ir svarīgi informēt vietējās pašvaldības par sabiedrisko vietu neaizsargātību, un dalībvalstīm, kā arī reģioniem un pilsētām adresētajam aicinājumam sabiedrisko vietu aizsardzību labāk integrēt ieguldījumos infrastruktūrā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda;

18.

mudina Savienības iestādes stimulēt un atbalstīt vietējos “smart/safe city” (vieda/droša pilsēta) projektus;

19.

apbalsta jauno finansējumu 100 miljonu euro apmērā, kas saistīts ar ERAF iniciatīvu “Inovatīvas pilsētvides darbības”, kuru Komisija uzsāks 2018. gada oktobrī;

20.

atgādina, ka ES Pilsētvides programmas jeb 2016. gada 30. maija Amsterdamas pakta mērķis ir iesaistīt pilsētu pārvaldes iestādes Eiropas politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī stiprināt šīs politikas pilsētvides dimensiju. Šī programma palīdz īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši tās 11. mērķi “Padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, noturīgas un ilgtspējīgas”, kā arī jauno pilsētvides programmu Habitat III ietvaros;

Pētniecība sabiedrisko vietu drošības palielināšanai

21.

atgādina, ka Septītās pētniecības pamatprogrammas sadarbībai veltītā sadaļa ietvēra desmit prioritāros tematus, tostarp drošību, un ka Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” ir noteiktas trīs galvenās prioritātes: zinātnes izcilība, vadošā loma rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšana. Saistībā ar sabiedrības problēmu risināšanu pētniecība un inovācija ir vērsta uz to sabiedrības lielo problēmu risināšanu, kas skar Eiropu, nevis tikai uz zinātnes disciplīnām un tehnoloģiju nozarēm. Viens no šiem uzdevumiem ir “droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana”; līdz šim ir finansēti 48 drošības jomas projekti, kas vērsti uz sabiedrisko vietu aizsardzību, un tam izlietots finansējums 195 miljonu euro apmērā;

Ekspertzināšanu un labas prakses apmaiņas platformas

22.

atbalsta ES darba grupas viegli pieejamu mērķu aizsardzības jautājumos izveidi ar mērķi pastiprināt sadarbību un saskaņot dalībvalstu rīcību šādos darba virzienos:

speciālistu forums (kurā tiksies tiesībaizsardzības speciālisti no dalībvalstīm un tādiem Eiropas Savienības izveidotiem policijas dienestu tīkliem kā AIRPOL, ATLAS, ENLETS un RAILPOL), ko papildinās “Augsta riska drošības tīkls”, kas piedāvās platformu kopīgai apmācībai un treniņiem,

“pārvaldītāju forums” un tā tematiskās grupas (sporta, kultūras pasākumi u. c.), kas ietvers privāto struktūru pārvaldītājus vai privātos pasākumu organizatorus, piemēram, transporta uzņēmumus, sporta vai atpūtas objektu, tirdzniecības centru apsaimniekotājus;

un aicina šajā darba grupā iesaistīt vietējo pašvaldību pārstāvjus, kas ir tieši saistīti ar atentātu novēršanu;

23.

atzinīgi vērtē 2018. gada 8. martā Briselē notikušo Savienības mēru konferenci, kuras dalībnieku vidū bija Nicas deklarācijas “Veidot pilsētu spēju aizsargāties pret terorismu: secinājumi pēc beidzamajiem uzbrukumiem” parakstītāji;

24.

mudina izstrādāt un piemērot “drošības ieteikumu kopumu, kam pamatā ir labākā prakse, (..) komerciālā ceļu transporta nozares vajadzībām”, “ES viegli pieejamo mērķu vietu novērtēšanas rīku sabiedrisko vietu aizsardzībai”, kurš tiek testēts, kā arī aicina turpināt darbu pie ES noteikumiem, lai garantētu ar bezpilota gaisa kuģu sistēmām (UAS) veikto civilo operāciju drošumu un drošību;

25.

nobeigumā atzinīgi vērtē plānā izmantoto pieeju, kas balstīta uz tīklu, kurš ietver valstu un vietējos speciālistus un lēmumu pieņēmējus, labākās prakses apmaiņu, izmantojot mērķtiecīgu finansējumu, ieteikumu materiālus un vietējā līmeņa ieinteresēto personu un privātā sektora plašu iesaisti.

Briselē, 2018. gada 4. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  RK atzinums “Vēršanās pret radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu: preventīvie mehānismi vietējā un reģionālajā līmenī”, (CoR 6329/2015), 2016. gada jūnijs.


Top