EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016AE6930

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Otrais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli”” (COM(2017) 53 final); “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Progresa ziņojums par atjaunojamo energoresursu enerģiju”” (COM(2017) 57 final)

OJ C 288, 31.8.2017, p. 100–106 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

31.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/100


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Otrais ziņojums par Enerģētikas savienības stāvokli””

(COM(2017) 53 final);

“Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Progresa ziņojums par atjaunojamo energoresursu enerģiju””

(COM(2017) 57 final)

(2017/C 288/14)

Ziņotāja:

Tellervo KYLA-HARAKKA-RUONALA

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 17.2.2017.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

16.5.2017.

Pieņemts plenārsesijā

31.5.2017.

Plenārsesija Nr.

526

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

190/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē otro Ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli, kurš ir daļa no Enerģētikas savienības stratēģijas īstenošanas un attīstīšanas pārraudzības procesa. EESK atkārtoti aicina veidot ciešu enerģētikas dialogu ar pilsonisko sabiedrību ES, valstu, reģionu un vietējā līmenī ar mērķi veicināt un atbalstīt konkrētus pasākumus spēcīgas Enerģētikas savienības izveidei.

1.2.

EESK ir vienmēr uzskatījusi, ka iecere izveidot Enerģētikas savienību ir ļoti svarīga Eiropas Savienības veiksmīgai darbībai. Tāpēc, vērtējot progresu, būtu jāskata ne tikai Enerģētikas savienības elementu ieviešana kā tāda, bet arī tās sniegtie ieguvumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp MVU.

1.3.

Tādēļ EESK aicina Komisiju progresu pārraudzīt, ievērojot dažādus aspektus, proti, vērtēt ekonomiskos ieguvumus, attīstību darbvietu ziņā, progresu iedzīvotāju ikdienas dzīvē, pašu energosistēmu, politiskos un sabiedriskos virzītājspēkus un politikas instrumentu izmantošanu.

1.4.

EESK aicina bez traucējumiem pieņemt līdz šim izvirzītās iniciatīvas un – pirmkārt un galvenokārt – tās laikus īstenot ES līmenī un dalībvalstīs. Būtiska nozīme ir nacionālajiem plāniem, un dalībvalstīm jāņem vērā to veikto pasākumu nenovēršamā ietekme uz citām valstīm.

1.5.

EESK uzsver, ka, neraugoties uz progresu, joprojām pastāv būtiskas nepilnības, kas saistītas ar enerģētikas infrastruktūru un enerģijas tirgiem. Būtiski enerģētiskās drošības faktori ir pietiekama un stabila enerģētikas infrastruktūra un enerģijas ražošanas jauda, labi funkcionējoši enerģijas tirgi un energoefektivitāte. Tādēļ jāturpina reģionālās sadarbības iniciatīvas, kā arī jāattīsta vietējie energoavoti un jānodrošina importētās enerģijas ģeogrāfiskā diversifikācija.

1.6.

EESK uzsver, ka ir svarīgi arī turpmāk nodrošināt pozitīvu attīstību atjaunojamo energoresursu jomā. Straujais mainīgu un decentralizētu atjaunojamo energoresursu pieaugums, radījis ievērojamās izmaiņas elektroenerģijas sistēmā; tām jāvelta īpaša uzmanība un tās veiksmīgi jāpārvalda.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) otro posmu, kas sniedz iespēju sekmēt publiskā un privātā sektora ieguldījumus. Privāto investīciju jomā tirgus stimuli pašreiz ir vāji, lielā mērā nekonsekventas politikas dēļ. Lai iedrošinātu privātos ieguldītājus, obligāti jāgarantē tāda paredzama vide ieguldījumiem, kurā izšķirīga nozīme ir ilgtermiņa un stabila rakstura politiskiem lēmumiem un tiesību aktiem.

1.8.

EESK aicina Komisiju visaptveroši novērtēt pašreizējos mazoglekļa politikas instrumentus, lai pārliecinātos, ka tiek izmantoti piemēroti instrumenti mērķu sasniegšanai visefektīvākajā veidā. Lielāka uzmanība būtu jāvelta to problēmu risināšanai, kas saistītas ar nodokļiem un maksām, kuru dēļ pieaug patēriņa cenas, kā arī enerģijas tirgus un investīciju signālus kropļojošām subsīdijām.

1.9.

Enerģētikas savienība var sniegt sociālus ieguvumus, radot darbvietas un iedzīvotājiem ikdienas dzīvē tieši un netieši izmantojot enerģiju. Tomēr mazoglekļa energosistēmas pilnīga izveide ir milzīgs uzdevums, un tas jāveic tā, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju.

1.10.

Saistībā ar vadošo lomu pasaulē pārejā uz tīru enerģiju ES būtu jācenšas maksimāli palielināt savu pozitīvo ietekmi uz klimatu visā pasaulē (“oglekļa plaukstas nospiedumu”), nevis jāpievēršas tikai savām emisijām. Tāpēc būtu jāuzsver inovācijas un tirdzniecības un investīciju politikas nozīme, kā arī nepieciešamība atbalstīt pasaules mēroga oglekļa cenas noteikšanas sistēmu.

2.   Pamatinformācija

2.1.

Šis atzinums attiecas uz Komisijas otro Ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli un tā pielikumiem, kā arī Komisijas Progresa ziņojumu par atjaunojamo energoresursu enerģiju. Minētajos dokumentos aplūkots dažādās Enerģētikas savienības jomās panāktais progress un noteikti tie jautājumi un jomas, kuros nepieciešama aktīvāka rīcība.

2.2.

Galvenajā ziņojumā sniegts Enerģētikas savienības stāvoklis šādos aspektos: pāreja uz mazoglekļa un energoefektīvu/resursefektīvu ekonomiku, plašākas rīcības iespējas patērētājiem, nākotnes prasībām pielāgota infrastruktūra, investīciju nodrošināšana un spēcīgas Enerģētikas savienības ārējā dimensija. Tajā arī izvērtēts stāvoklis saistībā ar pieciem Enerģētikas savienības pīlāriem, kas ir enerģētiskā drošība, iekšējais enerģijas tirgus, energoefektivitāte, dekarbonizācija un pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

2.3.

Ziņojumā arī aprakstīta Komisijas iecerētā jaunā Enerģētikas savienības kārta, kas orientēta uz dalībvalstīm. Tā saistīta ar nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanu, un tās mērķis ir arī iesaistīt vietējos dalībniekus.

2.4.

Atsevišķajā progresa ziņojumā par atjaunojamo energoresursu enerģiju izklāstīts stāvoklis dalībvalstīs un dažādās nozarēs, t. i., elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, kā arī transporta nozarē. Ziņojumā arī aplūkoti administratīvie šķēršļi, kas kavē atjaunojamo energoresursu projektu ieviešanu un analizēta biodegvielu un bioenerģijas ilgtspēja.

2.5.

Attiecībā uz nākotnes perspektīvām ziņojumos aplūkoti pasākumi, ko Komisija ierosina pasākumu kopumā “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kuru tā nāca klajā 2016. gada novembrī. Galvenajā ziņojumā ietverts arī atjaunināts Enerģētikas savienības ceļvedis, kura pamatā ir 2015. gada Enerģētikas savienības pamatstratēģijā izklāstītais sākotnējais ceļvedis.

3.   Piezīmes par Enerģētikas savienības pamatideju

3.1.

EESK vienmēr uzskatījusi, ka iecere izveidot Enerģētikas savienību ir ļoti svarīga Eiropas Savienības veiksmīgai darbībai. Tas nozīmē, ka Enerģētikas savienībai būtu jāatbilst Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām.

3.2.

Viena no Enerģētikas savienības pamata iecerēm ir maksimalizēt ieguvumus, izmantojot dalībvalstu sadarbību. Būtisks un izšķirīgs priekšnosacījums nozīmīga progresa panākšanai ir saskaņota politika un vienotība. Tas attiecas gan uz vienotā enerģijas tirgus attīstīšanu, gan uz ārējām attiecībām enerģētikas jomā.

3.3.

Tas ir vēl jo svarīgāk pašlaik, kad ES ir daudz nenoteiktības, risku un apdraudējumu globālā mērogā. Vienlaikus valstu līmenī ir vērojamas nacionālisma un protekcionisma izpausmes, un tās var apdraudēt vienotā enerģijas tirgus attīstību. Veiksmīga Enerģētikas savienība varētu būtiski sekmēt ES kopējo vienotību un līdz ar to stiprināt tās pozīciju pasaulē.

3.4.

Ņemot vērā iekšējas un ārējas norises pašā enerģētikas jomā, Enerģētikas savienība ir kļuvusi vēl vajadzīgāka. Iekšējā mērogā ikdienā ir skaidri redzama dalībvalstu savstarpējā atkarība un katras valsts enerģētikas jomas lēmumu ietekme uz pārējām dalībvalstīm, savukārt ārējā enerģētikas situācija ir jo neparedzamāka.

3.5.

EESK piekrīt Komisijas paustajam, ka Enerģētikas savienība ietver ne tikai enerģētikas un klimata jautājumus. Enerģētikas savienība ir viens no galvenajiem ekonomikas attīstības, darbvietu radīšanas un iedzīvotāju labklājības elementiem. Kopumā tā nozīmē ES ilgtspēju ekonomisku, sociālu un vides jomas ieguvumu ziņā.

3.6.

Enerģētikas savienība var radīt ekonomiskus ieguvumus vairākos veidos: ar saimniecisku darbībai, kas rada pievienoto vērtību, enerģiju izmantojot kā ražošanas faktoru, ar pašas enerģētikas nozares starpniecību, kā arī ar tādu ekonomikas dalībnieku starpniecību, kuri sniedz risinājumus enerģētikas un klimata jomā – tās var būt tehnoloģijas, pakalpojumi vai jauni uzņēmējdarbības modeļi. Lai tā notiktu, Enerģētikas savienībai Eiropas uzņēmumiem jānodrošina stabila un labvēlīga vide, arī apstākļi, kas sekmē izmaksu konkurētspēju un inovatīvu diferenciāciju. Tas būtu jādara ar mērķi sekmēt uzņēmumu spēju veikt investīcijas un radīt darbvietas, īpašu uzmanību pievēršot MVU potenciālam.

3.7.

Sociālie ieguvumi rodas, kad tiek izveidotas darbvietas un iedzīvotājiem ikdienā daudzējādā veidā tieši un netieši izmantojot enerģiju. Tomēr mazoglekļa energosistēmas izveide ir milzīgs uzdevums, un tas jāveic tā, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju un pienācīgu darbvietu radīšanu, īpaši reģionos, kas bijuši atkarīgi no darbības, kas rada lielas oglekļa dioksīda emisijas; EESK uzsver vajadzību nacionālajos plānos iekļaut pielāgošanās pasākumus un aicina Komisiju sekmēt šādus centienus.

3.8.

Enerģijas pieejamība par pieņemamām cenām un fiziska piekļuve tai ir galvenais, kas nepieciešams, lai novērstu enerģētisko nabadzību, problēmu, arī kura iedzīvotājiem traucē pāriet uz mazoglekļa risinājumiem. Beidzot būtu jāsāk darboties arī Enerģētiskās nabadzības novērošanas centram. Kā norādīts EESK atzinumā par pirmo Ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli “Eiropas iedzīvotāji Enerģētikas savienības panākumus vērtēs pēc ļoti konkrētiem elementiem, tostarp pēc cenām, piekļuves tīkliem, energoapgādes drošības un pēc patērētājiem sniegtās informācijas par viņu izmantoto aprīkojumu”.

3.9.

Runājot par ieguvumiem klimata jomā, bieži par galveno mērķi tiek uzskatīta enerģētikas un klimata mērķrādītāju kā tādu sasniegšana. Tomēr tos vajadzētu skatīt kā ceļu uz galīgo mērķi – iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu un ekonomiskās labklājības nodrošināšanu tā, lai vienlaikus tiktu sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana saskaņā ar Parīzes nolīguma prasībām. Turklāt Enerģētikas savienība veicina gaisa piesārņojuma mazināšanu un tādējādi pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību.

3.10.

EESK piekrīt Komisijai, ka Enerģētikas savienība nav nodalāma no citām svarīgām ES politikas jomām, piemēram, tām, kas attiecas uz digitalizāciju, kapitāla tirgiem un investīcijām, prasmēm, aprites ekonomiku un drošību. EESK turklāt uzsver, ka Enerģētikas savienība ir cieši saistīta ar transporta politiku. Transporta jomas enerģētikas un klimata aspekti būtu jārisina kopā ar transporta tirgus jautājumiem.

3.11.

Vispārēji EESK uzsver, ka pārmaiņas praksē ievieš tieši uzņēmumi, darba ņēmēji, patērētāji un iedzīvotāji kopumā. Tāpēc EESK atkārtoti aicina veidot ciešu enerģētikas dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Tam vajadzētu notikt visos līmeņos: ES līmenī saistībā ar politikas veidošanu, valstu līmenī saistībā ar enerģētikas un klimata plānu izstrādi un, visbeidzot, vietējā līmenī saistībā ar atbalstu pasākumiem.

4.   Piezīmes par Enerģētikas savienības stāvokli un turpmākajiem soļiem

4.1.   Īstenošana

4.1.1.

Eiropas Komisija ir noteikusi, ka 2016. gads ir izpildes gads. Tā jau ir publicējusi lielāko daļu plānoto Enerģētikas savienības iniciatīvu. Vairums no šīm daudzajām iniciatīvām tomēr vēl ir jāpieņem un jāīsteno. EESK aicina bez traucējumiem pieņemt šīs iniciatīvas un – pirmkārt un galvenokārt – laikus īstenot pasākumus ES līmenī un dalībvalstīs.

4.1.2.

Nozīmīga Enerģētikas savienības stratēģijas īstenošanas procesa daļa ir nacionālie enerģētikas un klimata politikas plāni. Ņemot vērā dažādos apstākļus dalībvalstīs, nacionālo plānu izstrāde ir racionāla pieeja. Plāni būtu jāsagatavo, pamatojoties uz līdzdalību un sadarbību. Vienlaikus ir svarīgi radīt pienācīgu pārvaldības mehānismu, lai nodrošinātu ne tikai to, ka šādi plāni tiek izpildīti, bet arī to, ka tie ir saskaņoti un atbilst kopējiem mērķiem. Jānodrošina arī, ka dalībvalstu, ES un citu dalībnieku uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti.

4.1.3.

Enerģētikas savienības ietvaros pieņemtie lēmumi ir ilgtermiņa lēmumi, kas daļēji ir neatgriezeniski. Tāpēc EESK uzsver, ka visā procesā jāņem vērā ilgtermiņa mērķi. Vienlaikus jānodrošina pietiekams elastīgums gan valstu, gan ES līmenī, jo konkrēto pasākumu īstenošana nenotiek ik gadu bez izmaiņām un ir nepieciešams ātri reaģēt uz mainīgiem apstākļiem.

4.1.4.

Vērtējot Enerģētikas savienības stāvokli, nevajadzētu pievērsties tikai politisko mērķu īstenošanai un tiesību aktiem; vissvarīgāk ir izvērtēt reālo situāciju ES līmenī un dalībvalstīs. Tas ir īpaši svarīgi Enerģētikas savienības daudzo mērķu, pīlāru un skaitlisko mērķrādītāju sarežģītības dēļ. EESK sagaida, ka nākamajā progresa ziņojumā par Enerģētikas savienību Komisija izklāstīs praktiskos panākumus un sniegs veiksmīgi īstenotu projektu piemērus, kā arī piemērus plāniem par turpmākajiem soļiem ar mērķi atbalstīt lielāku starpsavienojamību, labāk funkcionējošus tirgus un sociālo pielāgošanos pārejai.

4.1.5.

Tā kā EESK nesen ir sagatavojusi atzinumus par dažādiem pasākumu kopuma “Tīru enerģiju ikvienam” aspektiem, tā atsaucas uz minētajiem atzinumiem, kuros sniegts detalizētāks skatījums par pārvaldību un dažādām Enerģētikas savienības jomām.

4.2.   Infrastruktūra, investīcijas un tirgi

4.2.1.

Pašai enorgosistēmai, kas ir Enerģētikas savienības centrālais elements, ir pienācīgi jādarbojas un jāattīstās. Gan attiecībā uz iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem tai jāatbilst trim pamatmērķiem: enerģētiskā drošība, samērīgas izmaksas un cenas un klimata pārmaiņu mazināšana.

4.2.2.

Enerģētiskā drošība joprojām ir izšķirīgi svarīgs mērķis, jo mūsdienu ekonomika un mūsdienu sabiedrība nevar pat īslaicīgi funkcionēt bez enerģijas. Būtiski enerģētiskās drošība faktori ir pietiekama un stabila enerģētikas infrastruktūra un enerģijas ražošanas jauda, labi funkcionējoši enerģijas tirgi un energoefektivitāte. Enerģētisko drošību nevajadzētu uzskatīt par enerģētiskās neatkarības sinonīmu. Tāpat kā citu preču tirgos, arī enerģijas tirgū gan iekšēja, gan ārēja pārrobežu aprite patiesībā uzlabo apgādes drošību, kā arī palīdz uzturēt konkurētspējīgu cenu līmeni. Tas neizslēdz to, ka ir politiski iemesli izvairīties no lielas atkarība no importētas enerģijas. Vietējo energoavotu attīstīšana ir arī svarīga arī darbavietu radīšanas ziņā.

4.2.3.

Komisija uzskata, ka vairākās dalībvalstīs atkarība no importētas enerģijas ir mazinājusies, savukārt dažās citās dalībvalstīs tā ir palielinājusies mazāka vietējā fosilā kurināmā ražošanas apjoma dēļ. Vairums dalībvalstu pašlaik var apmierināt gāzes pieprasījumu, izmantojot alternatīvus ceļus, jo ir izveidoti jauni starpsavienojumi un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi. Tomēr joprojām jāveic ieguldījumi infrastruktūrā un ir nepieciešama enerģētikas diplomātija, kas ir viens no sākotnējiem pieejamajiem mehānismiem, kurš palīdz stiprināt sadarbību enerģētikas jomā. EESK atsaucas uz saviem iepriekšējiem atzinumiem par minētajiem tematiem.

4.2.4.

Vienotajā enerģijas tirgū joprojām pastāv ar regulējumu un infrastruktūru saistīti trūkumi, kas kavē pilnvērtīgu konkurenci un preču, īpaši elektroenerģijas, brīvu apriti. Elektroapgādes sistēmā notiek fundamentālas pārmaiņas – galvenokārt tāpēc, ka strauji pieaug mainīgu un decentralizētu atjaunojamo energoresursu izmantošana. Lai veiktu arvien pieaugošos uzdevumus, nepieciešama reģionāla sadarbība un adekvāts kopīgs tiesiskais regulējums, jo vienā dalībvalstī veikti pasākumi jūtami ietekmē vismaz tās kaimiņvalstis. Reģionālās sadarbības iniciatīvām, piemēram, BEMIP (Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns) un CESEC (Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas gāzes savienojumi) ir būtiska nozīme regulējuma un infrastruktūras nepilnību pārvarēšanā.

4.2.5.

Energosistēmas būtiski ietekmē arī digitālās ekonomikas attīstība. Papildus enerģētikas infrastruktūrai jāizveido arī augsti attīstīta digitālā infrastruktūra. Tas ietver viedo uzskaiti, kas ļaus izvērst viedos energotīklus. Enerģētikas sistēmas digitalizācija jāpapildina arī ar pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot kiberdrošību un nodrošināt atbilstīgu personas datu aizsardzību, privātumu un digitālo pratību.

4.2.6.

Attiecībā uz investīcijām energosistēmā jānorāda, ka ir ļoti vajadzīgas investīcijas enerģētikas infrastruktūrā, taču arī energoefektivitātē, jo īpaši ēku renovācijā. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) sniegtās iespējas un ir gandarīta par tā otro posmu, kura mērķis ir sekmēt publiskā un privātā sektora sadarbību. Attiecīgi dalībvalstīm publiskais finansējums jāpiešķir arī ar enerģētiku saistītām investīcijām.

4.2.7.

Privāto investīciju jomā tirgus stimuli pašreiz ir vāji, lielā mērā nekonsekventas politikas dēļ. Lai iedrošinātu privātos investorus, ir noteikti jāizveido stabila un paredzama investīciju vide. EESK tādēļ uzsver izšķirīgo nozīmi, kāda ir ilgtermiņa un stabiliem politiskiem lēmumiem un tiesību aktiem.

4.2.8.

EESK norāda uz iedzīvotāju pieaugošo lomu saistībā ar enerģijas tirgiem, un tā ietver arī ražojošo patērētāju izaugsmi un vietējo sadarbību. Jāveicina un jānostiprina pasākumi ar kuriem patērētājiem tiek sniegta iespēja rīkoties pārdomātāk un kļūt par ražojošiem patērētājiem. EESK šādus pasākumus ir apsvērusi vairākos iepriekšējos atzinumos.

4.2.9.

Tādēļ visu vecumu iedzīvotājiem ir jāsniedz atbilstoša un viegli saprotama informācija par enerģētikas jautājumiem (piemēram, par enorgomarķējumu). Turklāt jānodrošina taisnīgāka piekļuve enerģijas tirgum un jāuzlabo maza mēroga projektu finansēšana. Ar enerģētiku saistītu tiesību aktu vienkāršošanai REFIT iniciatīvas ietvaros vajadzētu sniegt jūtamus ieguvumus enerģijas patērētājiem. Lielākas pūles būtu jāvelta arī ar nodokļiem un maksām saistīto problēmu risināšanai, jo, neraugoties uz enerģijas vairumtirdzniecības cenu līmeni, to dēļ pieaug patēriņa cenas un tādējādi palielinās enerģētiskā nabadzība.

4.3.   Atjaunojamie energoresursi un dekarbonozācija

4.3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas atsevišķo “Progresa ziņojumu par atjaunojamo energoresursu enerģiju” un lielā mērā piekrīt tajā izklāstītajai analīzei un veicamajiem uzdevumiem. Attiecībā uz ieteikumiem komiteja norāda uz vairākos iepriekšējos un nesen pieņemtos atzinumus pausto viedokli par dažādiem atjaunojamo energoresursu enerģijas aspektiem.

4.3.2.

Ziņojuma izklāstīts, ka ES kopumā notiek virzība uz to, lai sasniegtu 2020. gadam noteikto mērķi, lai gan vēl ir vajadzīgi papildu centieni. EESK atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai šajā jomā būtu pastāvīga pozitīva attīstība. EESK vērš uzmanību uz to, ka atjaunojamo energoresursu absolūtās izmantošanas ziņā lielākais sektors ir siltumapgāde un aukstumapgāde. EESK arī uzsver, ka transportam ir izšķirīga nozīme vērienīgo ilgtermiņa emisiju mērķrādītāju sasniegšanā, un atbalsta atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas un progresīvu biodegvielu attīstīšanu, lai samazinātu transporta radītas emisijas.

4.3.3.

Ziņojumā uzsvērts, ka joprojām pastāv būtiski administratīvie šķēršļi atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai. Tie saistīti ar vienas pieturas aģentūrām, tiešsaistes lietojumprogrammām, procedūru termiņiem, maza mēroga projektu atbalstīšanu un atbilstošu vietu noteikšanu. EESK aicina veikt tūlītējus pasākumus, lai risinātu minētās problēmas, kas attiecas arī uz citām jomām.

4.3.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas secinājumu, ka ES notiek arī virzība uz to, lai sasniegtu 2020. gadam noteiktos mērķus attiecībā uz energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisijām. Saistībā ar politikas instrumentiem, kuru mērķis ir atvieglot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, jānorāda, ka nepareizas subsīdiju (tostarp zaļo sertifikātu), emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un nodokļu izmantošanas dēļ rīcība nav bijusi efektīva un nav sasniegti pietiekami rezultāti.

4.3.5.

EESK aicina Komisiju visaptveroši novērtēt pašreizējos mazoglekļa politikas instrumentus, lai pārliecinātos, ka tiek izmantoti piemēroti instrumenti, kas mērķus palīdz sasniegt visefektīvākajā veidā un neradot lieku slogu enerģijas patērētājiem.

4.3.6.

EESK atbalsta mērķi pārejā uz tīru enerģiju kļūt par līderi pasaulē un līdz ar to radīt uzņēmējdarbības iespējas un darbvietas. Šajā jomā ES būtu jācenšas maksimāli palielināt savu pozitīvo ietekmi (“oglekļa plaukstas nospiedumu”) uz klimatu visā pasaulē, nevis jāpievēršas tikai savām emisijām. To var panākt, izstrādājot un eksportējot klimata jomas risinājumus un produktus, kuru ražošanā radītās emisijas ir mazākas nekā emisijas, ko konkurenti ārpus ES rada savu produktu ražošanā, lai gan jāatzīst, ka konkurence ir asa.

4.3.7.

Lai ES kļūtu par globāla mēroga līderi, ir jāpalielina investīcijas inovācijā, jo īpaši publiskā sektora veiktās investīcijas, kura daļa ir samazinājusies. EESK arī uzsver tirdzniecības un investīciju politikas nozīmi risinājumu sniegšanā enerģētikas un klimata jomā. Lai atbalstītu mazoglekļa risinājumu neitrālu un efektīvu ieviešanu, ir nepieciešama pasaules mēroga oglekļa cenas noteikšanas sistēma. EESK aicina Komisiju aktīvi iestāties par šādu mehānismu, kurš Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus eksporta tirgos un attiecībā uz importētajām precēm.

5.   Piezīmes par pārraudzības mehānismu un rādītājiem

5.1.

Tā kā Enerģētikas savienības stāvokļa izvērtējuma pamatā ir konkrēti galvenie rādītāji, ir svarīgi pārliecināties, ka šie rādītāji ir visatbilstošākie. EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izstrādāt papildu rādītājus, piemēram, patērētāju iespēju novērtēšanai. Atzinumā par pirmo Ziņojumu par Enerģētikas savienības stāvokli, EESK aicināja Komisiju Enerģētikas savienības un enerģētikas pārkārtošanas novērtēšanas kritērijos iekļaut sociālos aspektus.

5.2.

Patlaban pārraudzības pamatā galvenokārt ir Enerģētikas savienības pieci pīlāri un attiecīgie politiskie un regulatīvie mērķi. Tā kā “iegūst to, ko mēra”, EESK uzsver vajadzību pārraudzīt progresu virzībā uz Enerģētikas savienības pamatmērķiem, t. i., pārraudzīt, kādus ieguvumus tā sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un attiecīgi arī ES nākotnei.

5.3.

Tādēļ EESK aicina Komisiju sekot līdzi enerģētikas jomas saimnieciskās darbības attīstībai, lai noteiktu Enerģētikas savienības ekonomisko vērtību. Attiecīgi būtu jāpārrauga arī progress, kas panākts darbvietu radīšanā enerģētikas jomā. Šajā saistībā vajadzētu novērtēt arī iespējamo investīciju un darbvietu “aizplūšanu”.

5.4.

Lai Enerģētikas savienību tuvinātu iedzīvotājiem, EESK uzskata, ka ir svarīgi pārraudzīt progresu no patērētāju ikdienas dzīves viedokļa un informēt par to. Šāda pārraudzība ietver to, ka jāņem vērā: rēķini par enerģiju, informāciju par ražojumiem, kas saistīti ar enerģijas patēriņu, decentralizēta enerģijas ražošana, viedskaitītāji, elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas, finansiālā palīdzība ražojošajiem patērētājiem, energoefektivitātes stimuli māju renovācijai utt.

5.5.

Lai pārzinātu sociālos faktorus, varētu uzraudzīt, kā mainās enerģētikas jautājumu uztvere, piemēram, kā pieaug bažas par gaisa piesārņojumu un interese par darba iespējām enerģētikas nozarē, un kā uztveri ietekmē tehnoloģiju attīstība un jaunu dalībnieku iesaistīšanās.

5.6.

Būtu lietderīgi arī novērtēt, vai dalībvalstu veiktie pasākumi veicina saskaņotību, vai atšķirības iekšējā tirgū un ārējās attiecībās. Šajā saistībā vissvarīgāk ir novērtēt, kā Enerģētikas savienību ietekmēs Brexit.

5.7.

Visbeidzot, ļoti svarīga pārraudzības mehānisma uzlabošanas daļa ir datu kvalitātes nodrošināšana. Dati jāsavāc laikus, tiem jābūt precīziem, salīdzināmiem un uzticamiem, tādēļ datu vākšanas un apstrādes metodes pastāvīgi jāpilnveido.

Briselē, 2017. gada 31. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Georges DASSIS


Top