EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016XR5700

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Eiropas Komisijas darba programma 2017. gadam”

OJ C 185, 9.6.2017, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

9.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/1


Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Eiropas Komisijas darba programma 2017. gadam”

(2017/C 185/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā:

Eiropas Komisijas 2016. gada 25. oktobra paziņojumu par Komisijas darba programmu 2017. gadam,

tās 2015. gada 4. jūnija rezolūciju par EK prioritātēm 2015.–2020. gadam un 2016. gada 15. jūnija rezolūciju par ieguldījumu Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā,

2012. gada februāra RK un Eiropas Komisijas sadarbības protokolu;

1.

ar bažām atzīmē, ka 60 gadus pēc tās dibināšanas Eiropas Savienība pieredz dziļu krīzi, ka sabiedrības uzticēšanās Eiropas projektam turpina būt zema un ES nepieciešama reforma; vienlaikus uzsver, ka gadu no gada ES iedzīvotāji par visuzticamāko pārvaldības līmeni atzīst vietējo un reģionālo līmeni. Tāpēc RK iesaistās iedzīvotāju risinātajos dialogos, kuros aktīvi piedalās vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji un kuros tiek apspriesti ar vietējām vajadzībām un īpatnībām saistīti temati, un tādējādi sniedz savu ieguldījumu pārdomās par Eiropu;

2.

piekrīt Komisijai, ka ES jārisina šādi vispārēji svarīgi uzdevumi:

jāpanāk, ka ekonomikas atlabšana nozīmē ilgtspējīgu darbvietu radīšanu un nevienlīdzības mazināšanu,

jānodrošina Eiropas solidaritātes mehānismu darbība, īpaši migrācijas pārvaldībā,

jāpanāk miers un stabilitāte arvien nemierīgākā pasaulē un jānodrošina Eiropas Savienības gatavība atbilstoši rīkoties paaugstinātu terorisma draudu apstākļos,

jāpilda savas saistības Parīzes nolīguma ietvaros un jānodrošina tālejoši un līdzsvaroti politikas pasākumi, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu mazināšana, un

jārisina jautājumi, kas saistīti ar nenoteiktību par Apvienotās Karalistes referenduma sekām.

3.

piekrītot Komisijas pārliecībai, ka minētie uzdevumi risināmi, pamatojoties uz augšupēju, iedzīvotāju vadītu un daudzlīmeņu pārvaldības pieeju, uzsver, ka ES pasākumiem jābūt virzītiem tā, lai nodrošinātu rīcības iespējas iedzīvotājiem;

4.

uzsver vajadzību baltās grāmatas par Eiropas nākotni sagatavošanā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības un uzstājīgi aicina Komisiju ņemt vērā RK atzinumus par minēto tematu un Reģionu komiteju iesaistīt konsultāciju posmā;

Nodarbinātība, izaugsme, ieguldījumi un kohēzijas politika

5.

pauž nožēlu, ka darba programmā nepietiekama uzmanība veltīta būtiskajai nozīmei, kāda ir Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), lai aptvertu visus Eiropas iedzīvotājus un reģionus, stiprinātu kohēziju, sekmētu inovāciju un apliecinātu patiesu Eiropas solidaritāti visas ES harmoniskas attīstības interesēs. Aicina Komisiju sagatavot turpmāko kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada, jo tā ir ES galvenā ieguldījumu politika un tās pamatā jābūt teritoriālai pieejai un atjauninātam teritoriālam redzējumam; vienlaikus RK mudina Komisiju turpināt centienus uzlabot un vienkāršot ESI fondu procedūras, lai mazinātu birokrātiju un palīdzētu palielināt minēto fondu apguvi;

6.

atkārtoti prasa dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību publiskos izdevumus Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzfinansējuma nodrošināšanai neuzskatīt par Stabilitātes un izaugsmes paktā definētajiem strukturālajiem izdevumiem, jo šādas investīcijas palīdz īstenot Eiropas prioritātes un rada papildu sviras efektu ekonomikas izaugsmei Eiropā;

7.

atzinīgi vērtē ierosināto Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības pagarināšanu un tā finansēšanas spēju palielināšanu, bet atzīmē, ka attiecīgais paziņojums nācis klajā, pirms Komisijas priekšlikuma neveicot visaptverošu ietekmes novērtējumu vai neatkarīgu izvērtējumu; norāda, ka jāturpina izmantot ESIF un citu ES fondu, īpaši ESI fondu, sinerģija un vienkāršot procedūras, lai samazinātu birokrātiju un sekmētu ES fondu apguvi; uzsver, ka jānostiprina arī investīciju plāna trešais pīlārs; aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku pastiprināt centienus veicināt izpratni uz vietas, risināt ESIF ģeogrāfiskā līdzsvara trūkuma problēmu, lai kohēzijas politikas pasākumu vienotas plānošanas nolūkā optimizētu ieguldījumu integrāciju un sinerģiju, un darīt publiski pieejamu detalizētāku informāciju par ESIF finansētiem projektiem, īpaši uzsverot to papildvērtību;

8.

apņemas agrīnā posmā sniegt ieguldījumu debatēs par priekšlikumu turpmākajai daudzgadu finanšu shēmai laikposmam pēc 2020. gada, tostarp arī par pašu resursu reformu;

9.

aicina drīzumā pieņemt Kopoto regulu (Omnibus regulation), lai palielinātu jau pašreizējā plānošanas periodā iekļauto ESI fondu programmu ietekmi un nodrošinātu labāku to izmantošanu;

10.

uzsver vajadzību uzraudzīt ES pilsētprogrammas īstenošanu un uzsver, ka ir svarīgi pilsētu dimensiju iekļaut citos ES politikas pasākumos; tāpēc uzsver lūgumu izstrādāt balto grāmatu par ES pilsētprogrammu;

11.

atkārtoti aicina izveidot Eiropas mājokļu programmu un līdz šim sadrumstaloto pieeju mājokļu jautājumam aizstāt ar horizontālu risinājumu, izmantojot nozaru politiku, piemēram, pilsētprogrammu, ilgtspējīgas attīstības politiku, kohēzijas politiku, konkurences politiku vai tādas sociālās iniciatīvas kā Eiropas sociālo tiesību pīlārs;

12.

uzsver, ka ir vajadzīgs rīcības kodekss par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti 2017. gada Eiropas pusgadā, un aicina gada izaugsmes pētījumu papildināt ar teritoriālo analīzi, ziņojumos par katru dalībvalsti ietverot teritoriju tematikai veltītu īpašu nodaļu, kā arī izdot dalībvalstīm paredzētas pamatnostādnes par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti valstu reformu programmās;

13.

atbalsta to, ka Komisija turpina īpašu uzmanību pievērst ieguldījumiem, sevišķi nosakot pasākumus ieguldījumu sekmēšanai Eiropas pusgada ietvaros; tādēļ norāda komitejas Bratislavas deklarāciju Invest and Connect , kurā uzsvērts, ka ar ieguldījumiem stimulēta vietējā un reģionālā izaugsme ir jābalsta uz teritoriālās attīstības stratēģijām, un norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai publiskā budžeta līdzekļi kvalitatīvu ieguldījumu atbalstam darbotos sinerģijā ar citiem finanšu resursiem reģionālā, vietējā un Eiropas līmenī;

14.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu turpināt darbu, kas virzīts uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, un uzsver, ka Eiropai vajadzīga tāda ilgtermiņa stratēģija gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanai, kas dod ievirzi Eiropas pusgadam; šāda stratēģija būtu jāveido, izmantojot stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma novērtējumu;

15.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija īpašu uzmanību pievērš jauniešu bezdarbam, nostiprinot ES garantiju jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un iedibinot Eiropas Solidaritātes korpusu, kura darbībā būtu jāizmanto vietējo un reģionālo pašvaldību, jaunatnes organizāciju un kopumā visas pilsoniskās sabiedrības agrīna, proaktīva un uzticama iesaistīšanās;

16.

pauž vilšanos par to, ka trūkst iniciatīvu ilgtermiņa bezdarba problēmas risināšanai, tostarp tādu Eiropas līmeņa bezdarba apdrošināšanas veidu novērtēšanai, kas ekonomikas lejupslīdes gadījumā papildinātu valstu shēmas un palīdzētu novērst to, ka asimetriska satricinājuma dēļ izveidojas nelabvēlīgs strukturāls stāvoklis visā Eiropā;

17.

prasa jaunajā Prasmju programmā Eiropai ņemt vērā vietējās un reģionālās priekšrocības un problēmas, tostarp atšķirīgās vietējā un reģionālā darba tirgus vajadzības, un vēlas strādāt pie kvalitatīva regulējuma attiecībā uz māceklību un priekšlikuma par lielāku mobilitāti mācekļiem;

18.

gaida Komisijas priekšlikumu par to, kā labāk risināt darba un privātās dzīves līdzsvara problēmas, īpaši saistībā ar sieviešu līdzdalību darba tirgū;

19.

gatavojoties Eiropas kultūras mantojuma gadam 2018, komiteja plāno galveno uzmanību pievērst kultūrai un kultūras mantojumam, kā arī ES starptautiskajām kultūras attiecībām, kas ir izšķiroši elementi Eiropas identitātes stiprināšanā un Eiropas pamatvērtību, sociālās iekļaušanas, inovācijas un starpkultūru dialoga, kā arī ar kultūru un tradīcijām saistītā tūrisma popularizēšanā;

20.

uzsver, ka programmas “Apvārsnis 2020” vidusposma novērtēšanai un nākamās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas gaidāmajai apspriešanai jābūt vienam organiskam procesam, kura ietvaros jārisina inovācijas plaisas problēma Eiropā; paziņo, ka RK sniegs savlaicīgu ieguldījumu 2017. gadā plānotajā bioekonomikas rīcības plāna pārskatīšanā;

Ekonomiskā un monetārā savienība

21.

norāda, ka baltajā grāmatā par Eiropas nākotni būs arī priekšlikumi par EMS nākotni un komiteja atzinīgi vērtētu reformas, kas stiprina EMS pārvaldības demokrātisko leģitimitāti;

22.

uzsver: lai pilnveidotu EMS sociālo dimensiju, ir būtiski svarīgi risināt sociālo un reģionālo atšķirību problēmu; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt Eiropas sociālo tiesību pīlāru, nosakot principus tādai Savienībai, kuras pamatā ir sociālais taisnīgums un kura ievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

23.

atzinīgi vērtē priekšlikumu pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes paktu, bet prasa, lai Komisija ņemtu vērā vajadzību minēto paktu pielāgot izaugsmes vajadzībām, īpaši attiecībā uz izaugsmi veicinošiem ieguldījumiem; vēlreiz atkārto iepriekš izteikto aicinājumu pilnīgi novērtēt Eiropas statistikas noteikumu teritoriālo ietekmi uz publiskajiem ieguldījumiem;

Enerģētikas savienība un klimata politika

24.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu visaptverošas enerģētikas savienības politikas ietvaros un saistībā ar labas pārvaldības noteikumiem, atbilstīgiem inovācijas atbalsta pasākumiem un elektroenerģijas tirgus modeļa pārskatīšanu un turpmāku enerģētikas infrastruktūru uzlabošanu, lai nodrošinātu starpreģionālus un pārrobežu savienojumus un atbalstu enerģētikas sistēmu decentralizācijai, kas ir solis virzībā uz ilgtspējīgu un elastīgu iekšējo enerģijas tirgu;

25.

īpaši iesaka, lai ES politikas pasākumi, kas attiecas uz elektrības tirgus modeli un atjaunojamajiem energoresursiem, būtu koordinēti un līdzsvaroti, pienācīgu uzmanību veltot vietējām un reģionālajām prasībām, piemēram, mazo enerģijas piegādātāju piekļuvei tīklam sadales tīklu līmenī;

26.

atbalsta Parīzes nolīguma īstenošanu un norāda: lai likvidētu plaisu starp saistībām, ko uzņēmušās valstis, un rīcību, kura nepieciešama globālās sasilšanas ierobežošanai krietni zem 2 oC, pilsētu un reģionu centieni būs jāintegrē valstu saistībās, kā arī jāveic gan horizontāla, gan vertikāla koordinācija, arī ES un UNFCCC līmenī. Tāpēc RK aicina Komisiju atbalstīt RK lūgumu šo aspektu iekļaut valstu līmenī noteiktajās saistībās, pilnveidot Nevalstisko dalībnieku platformas rīcībai klimata jomā (NAZCA) un klimata pārmaiņu mazināšanas līderu (Climate Champions) darba institucionalizāciju UNFCCC sekretariāta ietvaros un sekmēt pieredzes apmaiņu vietējā un reģionālajā līmenī. RK arī aicina Komisiju atbalstīt pētniecības projektus, kuru temats ir pilsētas, reģioni un klimata pārmaiņas, lai sniegtu ieguldījumu Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes turpmākajā darbā;

27.

aicina Eiropas Komisiju kopā ar RK izstrādāt reģionālajā un vietējā līmenī paredzēta ieguldījuma koncepciju, lai atbalstītu vietējā un reģionālā līmeņa rīcību, kas virzīta uz mērķu, par kuriem panākta vienošanās Parīzē notikušajā COP 21, sasniegšanu;

28.

aicina Komisiju aktualizēt tās klimata un enerģētikas mērķus, nosakot, ka līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni siltumnīcefekta gāzu emisija jāsamazina par 50 %, un pielāgošanos integrēt politikas pasākumos un finansējumā visos līmeņos. Komisijai būtu jāatbalsta brīvprātīgas iniciatīvas, kas virzītas uz mazoglekļa un noturīgu pāreju pilsētās un reģionu mērogā. Komisijas novērtējuma ziņojumā par ES stratēģiju ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām nepieciešams precizējums par reģionu un pilsētu rīcības iespēju nodrošināšanu;

Ilgtspējīga attīstība

29.

mudina Komisiju atbalstīt katastrofu riska mazināšanas stratēģiju īstenošanu pilsētās un reģionos, īpaši pārrobežu reģionos, un nodrošināt, ka ES investīciju gadījumā tiek ievēroti katastrofu riska mazināšanas standarti;

30.

atzinīgi vērtē ES platformas “Pārtikas izšķērdēšana un zudumi” izveidi un aicina Komisiju veikt pasākumus pārtikas izšķērdēšanas jomā, izvirzot tālejošu pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas mērķi; tas būtu jānostiprina ES mēroga ilgtspējīgu pārtikas sistēmu stratēģijā, ietverot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, vidi, veselību, tirdzniecību, resursu un zemes apsaimniekošanas aspektus, kā arī ar pārtiku saistītās sociālās un kultūras vērtības;

31.

aicina Komisiju rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku īstenošanā ņemt vērā RK ieteikumus un 2017. gada sākumā nākt klajā ar plānoto Dzeramā ūdens direktīvas pārskatu, priekšlikumu regulai par minimālajām kvalitātes prasībām ūdens atkārtotai izmantošanai un stratēģiju attiecībā uz plastmasas izmantošanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, izvirzot skaidrus un tālejošus mērķus saistībā ar plastmasas piesārņojumu un izskalošanos; aicina Komisiju izvirzīt papildu iniciatīvas, kas attiecas uz būvniecības un ēku nojaukšanu, ekodizaina nosacījumiem un otrreizēju izejmateriālu, vielu un komponentu izmantošanu;

32.

apliecina gatavību un vēlmi ar Tehniskā foruma sadarbībai vides jomā starpniecību intensīvāk sadarboties ar Komisiju saistībā ar ilgi gaidītajiem Eiropas Savienības 7. vides rīcības programmas (VRP) 2014.–2020. gadam 4. mērķa īstenošanas pasākumiem; pauž nožēlu, ka 2017. gadā plānotie pasākumi nav leģislatīvi pasākumi, un atkārtoti aicina izvirzīt priekšlikumu ES direktīvai, ar ko paredzētu atbilstības nodrošināšanas noteikumus visā ES acquis vides jomā, un priekšlikumu jaunai direktīvai par tiesu iestāžu pieejamību vides jautājumos;

33.

saskaņā ar nesen pieņemto Korkas 2.0. deklarāciju atkārtoti lūdz izstrādāt balto grāmatu par lauku vidi, kas būtu sākumpunkts lauku attīstības politikai pēc 2020. gada, un aicina veikt praktiskus pasākumus ES politikas ietekmes uz lauku rajoniem novērtēšanai (rural proofing), jo lauku rajoniem bieži vien nepievērš pienācīgu uzmanību un tie nav iesaistīti galvenajās politiskajās norisēs;

34.

saistībā ar KLP laikposmam pēc 2020. gada sagatavošanu norāda uz spēcīgo saikni starp lauku attīstību un lauksaimniecību un tādēļ aicina paredzēt ģimenes lauku saimniecību atbalsta pasākumus, īpaši pievēršoties lauksaimniecības produktu cenu svārstību problēmai;

35.

turpinās veikt darbu, kas virzīts uz okeānu ilgtspējīgu pārvaldību Eiropas piekrastes un jūras reģionu un to jūras un jūrlietu ekonomikas interesēs; lai stimulētu zilo izaugsmi un darbvietu radīšanu, RK cieši sadarbosies ar reģioniem un visām ieinteresētajām pusēm jautājumos, kas saistīti ar pārvaldību un spēju veidošanu, pārtikas ražošanas ķēžu jautājumu risināšanu, nelikumīgas zvejniecības prakses un piesārņojuma radītā vides apgrūtinājuma mazināšanu un zināšanām par jūru, zinātni un inovāciju;

36.

pauž nožēlu, ka Komisijas darba programmā 2017. gadam pietiekama uzmanība nav pievērsta veselības aprūpei, kaut gan Komisijai dalībvalstis un to reģioni būtu jāatbalsta to centienos pastiprināt profilaksi, reformēt un optimizēt to veselības aprūpes sistēmas, jo īpaši izmantojot e-veselības risinājumus, kā arī izstrādāt visaptverošas stratēģijas demogrāfijas jomā;

Vienotā tirgus stratēģija, MVU, rūpniecība, konkurence un digitālais vienotais tirgus

37.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izvirzīt pasākumus ar mērķi stiprināt preču vienoto tirgu, īpaši attiecībā uz savstarpēju atzīšanu un neatbilstīgiem ražojumiem, un uzsver, ka jāturpina darbs pie pakalpojumu vienotā tirgus pilnīgas izveides, kas pamatoti ir svarīgs vienotā tirgus stratēģijas aspekts;

38.

atkārtoti aicina vienotā tirgus pīlāru iekļaut Eiropas pusgadā, izveidojot regulāras uzraudzības un novērtēšanas sistēmu;

39.

atzīmē Komisijas nodomu aizstāvēt Eiropas rūpniecību un uzsver, ka Eiropas rūpniecības konkurētspēja ir atkarīga arī no konkurētspējīgas piegādes ķēdes un ka šajā ziņā svarīga loma ir tirdzniecības politikai;

40.

uzsver, ka ir svarīgi izveidot gudru regulējumu un samazināt MVU administratīvo slogu, konkrēti, vēl vairāk pilnveidojot REFIT programmu un nodrošinot, ka, izstrādājot jaunus noteikumus, sistemātiski tiek ņemta vērā to ietekme uz MVU;

41.

pauž atbalstu Pilsētu foruma sadarbīgās ekonomikas jautājumos izveidei, paredzot, ka būtiski svarīga ieinteresētā puse tajā ir Reģionu komiteja; vienlaikus ar nožēlu atzīmē, ka nav priekšlikumu par tiesību nodrošināšanu digitalizācijas rezultātā radušos jauno nodarbinātības veidu gadījumā;

42.

uzsver nepieciešamību pārskatīt lēmumu un nostādnes par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP) un aicina Komisiju 2017. gadā uzsākt sabiedrisko apspriešanu, lai reģionālās un vietējās iestādes varētu izteikt savu viedokli par grūtībām, ar kurām tās saskaras saistībā ar valsts atbalsta kontroli VTNP finansēšanas gadījumos;

43.

uzsver efektīvas iepirkuma sistēmas būtisko nozīmi saistībā ar reģionālo un vietējo pašvaldību spēju īstenot ES ieguldījumu mērķus un aicina Komisiju palīdzēt nodrošināt publiskā iepirkuma direktīvu pilnīgu īstenošanu un novērtēt grūtības, ar ko reģionālās un vietējās pašvaldības saskaras publiskā iepirkuma direktīvas piemērošanā;

44.

atkārtoti aicina atjaunināt Eiropas tūrisma stratēģiju un paredzēt īpašu budžeta pozīciju tūrismam Eiropas Savienībā un mudina Komisiju un dalībvalstis maziem un vidējiem tūrisma uzņēmumiem atvieglot piekļuvi finansējumam;

45.

atzinīgi vērtē Komisijas centienus pabeigt digitālā vienotā tirgus stratēģijas ieviešanu, izmantojot arī e-iepirkumu, un minētajā jomā sniegs savu ieguldījumu ar jaundibinātās kopējās Līdzdalības platjoslas platformas starpniecību; uzsver, ka visiem būtu jāspēj izmantot digitālā vienotā tirgus priekšrocības, pateicoties piekļuvei ātrdarbīgam platjoslas pieslēgumam;

Tiesiskums, pamattiesības un migrācija

46.

uzsver, ka migrācija ir sarežģīts, daudzlīmeņu process, kurā svarīga nozīme ir mērķa un izcelsmes valstīm, reģioniem un pilsētām. Ir svarīgi veicināt intensīvāku dialogu un ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un ES un migrantu izcelsmes un tranzīta valstu iestādēm un attiecīgajiem reģionālajiem un vietējiem līmeņiem;

47.

tādēļ aicina Komisiju ņemt vērā RK ieteikumus par bēgļu aizsardzību viņu izcelsmes valstīs un par jaunu satvaru partnerattiecību nolīgumiem;

48.

aicina atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības, tām īstenojot kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un pārējos ES instrumentus, kas izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas programmu migrācijas jomā, piemēram, pārskatītos likumīgās migrācijas noteikumus un integrācijas rīcības plānu; aicina Komisiju RK ieteikumus par migrantu integrēšanu iekļaut Eiropas programmas migrācijas jomā vidusposma novērtējumā; atgādina, ka integrācija ir process, kura pamatā ir gan tiesības, gan pienākumi;

49.

pauž bažas par grūtībām, kas saistītas ar nepavadītu nepilngadīgo klātbūtnes uzraudzību un risku, ka viņi var kļūt par cilvēku tirdzniecības un izmantošanas upuriem; stingri aicina īstenot iekļaušanas un apmācības programmas, kas paredzētas gan pašiem nepilngadīgajiem, gan vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm, kurām uzticēta viņu uzņemšana, kā arī uzņemošajā valstī jau apmetušos nepilngadīgo izcelsmes kopienas iesaistīt darbā ar mērķi nodrošināt, ka nepilngadīgie var pagaidām dzīvot viesģimenēs vai pienācīgi aprīkotās vietās, kur iespējams atbalstīt viņu sociālo, emocionālo un kognitīvo attīstību;

50.

aicina Komisiju vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošināt konkrētu un praktisku informāciju par migrantu uzņemšanas un integrācijas finansēšanas iespējām un atkārtoti aicina sekmēt vietējo un reģionālo pašvaldību tiešu piekļuvi attiecīgajiem ES finanšu instrumentiem;

51.

aicina Komisiju atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības radikalizācijas apkarošanas stratēģiju izstrādē, turpināt apkopot un publiskot paraugprakses piemērus tam, kā novērst radikalizāciju, izstrādājot politiku vietējā un reģionālajā līmenī, un atbalstīt pilsētu savstarpēju sadarbību radikalizācijas problēmas risināšanā;

ES tirdzniecības politika

52.

atzīmē, ka Komisija plāno turpināt tirdzniecības sarunas ar ASV, Japānu, Mercosur, Meksiku, Tunisiju un ASEAN valstīm, kā arī iegūt jaunas pilnvaras sarunu sākšanai ar Turciju, Austrāliju, Jaunzēlandi un Čīli, taču uzskata, ka Komisijai būtu jādara vairāk, lai pierādītu to pievienoto vērtību;

53.

atkārtoti uzsver, īpaši ņemot vērā vērienīgo turpmāko tirdzniecības programmu, ka Komisijai katras tirdzniecības politikas jomā izvirzītas svarīgas iniciatīvas gadījumā būtu jāveic teritoriālās ietekmes novērtējumi;

Stabilitāte un sadarbība ārpus Eiropas Savienības

54.

atzinīgi vērtē to, ka ES globālajā stratēģijā nepārprotami tiek aicināts uzlabot ārējās partnerattiecības un norādīts, ka ES atbalstīs dažādus līdzekļus noturības nodrošināšanai tās kaimiņvalstīs, pievēršot galveno uzmanību nopietnākajiem valsts, ekonomikas, sabiedrības un klimata/enerģētikas jomas nestabilitātes gadījumiem, kā arī izstrādājot efektīvāku migrācijas politiku Eiropai un tās partneriem;

55.

uzsver RK ieguldījumu saistībā ar Komisijas paplašināšanās politikas mērķi veicināt stabilitāti un labklājību, kas ir kopīga ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm; komiteja šā mērķa īstenošanu sekmē ar darbu apvienotajās konsultatīvajās komitejās un darba grupās un rīkojot paplašināšanās dienas, kurās piedalās partneri no pievienošanās procesā iesaistītajām valstīm;

56.

uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību politikai (EKP) noturīga ietekme var būt tikai tad, ja tā visiem iesaistītajiem sniegs praktiskus ieguvumus; komiteja uzsver, ka jāsaglabā līdzsvars starp austrumu un rietumu kaimiņvalstīm, un norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšanā sabiedrībā, mudinot sniegt lielāku atbalstu kaimiņvalstu decentralizācijas reformām;

57.

uzsver, ka reģionālā sadarbība ir nozīmīgs ieguldījums pasaules stabilitātē, un mudina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleju (ARLEM), ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferenci (CORLEAP) un RK un Ukrainas darba grupu, īpaši īstenojot reģionālās programmas un jaunas iniciatīvas;

58.

uzsver, ka, īstenojot pārskatīto EKP, augsta prioritāte piešķirama iniciatīvām, kas sekmē decentralizācijas procesus, mērķsadarbību un administratīvo spēju veidošanu vietējā un reģionālajā līmenī; vērš uzmanību uz Nikosijas iniciatīvu, ko RK uzsāka ar mērķi atbalstīt Lībijas pilsētas un kas ir sekmējusi vajadzību un tehniskā atbalsta saskaņošanu, lai atjaunotu Lībijas pašvaldību spēju sniegt pakalpojumus; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt šādus augšupējas sadarbības veidus un nodrošināt pietiekamus administratīvos un finanšu resursus; atkārtoti uzsver vajadzību ieviest tādus jaunus instrumentus administratīvās spējas veidošanai pievienošanās valstīs un kaimiņvalstīs, kas aizstātu kādreizējo Vietējās administrācijas atbalsta instrumentu;

59.

atbalsta nesenās norises pēc ES Pilsētas mēru pakta klimata un enerģētikas jomā un Pilsētas mēru pakta apvienošanās, tādējādi izveidojot lielāko tādu pilsētu koalīciju, kas uzņēmušās saistības klimata jomā, un ir gatava izmantot savus starptautisko kanālus, sakarus, parterus un partnerattiecības (ARLEM – dienvidu pilsētu paktam un Āfrikas pilsētu paktam, CORLEAP – austrumu pilsētu paktam, ICLEI un ES un Ķīnas urbanizācijas partnerību Ziemeļamerikai un Dienvidaustrumu Āzijai utt.), lai turpinātu izvērst centienus saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos tām un noturību pret klimata pārmaiņām, un ilgtspējīgas attīstības problēmu risināšanu;

60.

prasa Komisijai cieši sadarboties ar RK, lai risinātu konkrētās problēmas un popularizētu Eiropas pilsētu pieredzi un ieguldījumu Vispasaules pilsētas mēru pakta jaunajā pārvaldības struktūrā;

61.

atzinīgi vērtē ierosināto jauno satvaru partnerībai ar trešām valstīm un jauno Eiropas ārējo investīciju plānu un aicina šajā procesā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības;

62.

mudina Komisiju sarunās par pārskatīto Eiropas Konsensu attīstības jomā un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu un par līgumu laikposmam pēc Kotonū nolīguma darbības beigām, kas būs 2017. gada martā notiekošās RK konferences par decentralizētas sadarbības jautājumiem galvenais temats, atbalstīt vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvu līdzdalību;

Pilsoniskums, pārvaldība un labāks regulējums

63.

aicina Komisiju pārskatīt regulu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), lai vienkāršotu un pilnveidotu šā instrumenta tiesisko regulējumu;

64.

atzinīgi vērtē Komisijas REFIT iniciatīvu un īpaši priekšlikumu novērtēt deleģēto un īstenošanas aktu un dažu sekundāro aktu gadījumā piemēroto procedūru pārredzamību un demokrātisko kontroli;

65.

atkārtoti aicina jaunu ES tiesību aktu ietekmes novērtēšanā attiecīgos gadījumos iekļaut teritoriālās ietekmes novērtējumus; iesaka ES tiesību aktu īstenošanas novērtēšanā ciešāk sadarboties RK un Kopīgā pētniecības centra jaunizveidoto Teritoriālās politikas kompetences centram;

66.

prasa ES iestādēm nodrošināt lielāku pārredzamību, efektivitāti un pastiprināti sadarboties un atzinīgi vērtē Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu iekļauto kopīgo apņemšanos noteikt vispārējus mērķus un prioritātes, īpaši tiesību aktu priekšlikumiem; aicina iekļaut RK visos likumdošanas procesa posmos, lai komiteja likumdošanas ciklā pilnībā varētu izmantot savu potenciālu;

67.

sagaida arvien ciešāku sadarbību ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu subsidiaritātes uzraudzībā un saistībā ar tās subsidiaritātei veltīto konferenci 2017. gadā;

68.

uzdod komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, ES Padomes prezidentvalstij Slovākijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

Briselē, 2016. gada 8. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Markku MARKKULA


Top