11.12.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 443/11

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 443/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

HOLLANDSE GEITENKAAS

EK Nr.: NL-PGI-0005-01176 – 6.11.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

Hollandse geitenkaas

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Nīderlande

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Hollandse geitenkaas ir Nīderlandē ražota puscieta, dabiski vai plēvē nogatavināta siera produkta tradicionālais ģeogrāfiskais nosaukums; tas tiek gatavots līdzīgi kā Gouda siers un ražots no kazas piena, kas ievākts kazu audzēšanas saimniecībās Nīderlandē. Patēriņam gatavu Hollandse geitenkaas iegūst, to nogatavinot vai nu dabiski, ar mizu, vai ietītu plēvē, bez mizas. Dabisko nogatavināšanu ar mizas veidošanos ir jāveic tikai Nīderlandē. Nogatavināšanas periods ir četras nedēļas, bet tas nevar būt īsāks par 25 dienām.

Īpašības

Krāsa	:	nogatavināšanas laikā jauna un nogatavināta Hollandse geitenkaas krāsa no baltas mainās uz ziloņkaula krāsu vecam Hollandse geitenkaas.
Konsistence	:	četru nedēļu vecs Hollandse geitenkaas ir nedaudz mīksts līdz valkans. Tas kļūst stingrāks, mitruma saturam samazinoties.
Sastāvs	:	siernīcām piegādātā piena tauku saturs ir 2,8–6,2 %, bet proteīnu saturs – 2,6–4,4 %. Sieram var pievienot garšaugus, garšvielas un dārzeņus, piemēram, nātres, grieķu sierāboliņa sēklas, timiānu un tomātus ar noteikumu, ka gatavajā produktā ir skaidri izšķirama attiecīgā raksturīgā garša.
Tauku saturs	:	tauku saturs ir vismaz 50 %, bet tas nepārsniedz 60 % no sausnas.
Mitruma saturs	:	ne vairāk kā 44 % 14 dienas pēc recināšanas.
Sāls saturs	:	ne vairāk kā 4,1 % sausnā.
Garša	:	mīksta, maiga un tīra. sieram nogatavinoties, garša un smarža kļūst stiprākas/intensīvākas.
Griezuma vieta	:	sieru pārgriežot, redzams, ka tā masa ir vai nu vienlaidus, vai arī tajā var būt vienmērīgi vai nevienmērīgi izkliedēts acojums.
Miza	:	ja siers nogatavināts dabiskā veidā, miza ir stingra, gluda, sausa un tīra, un uz tās nav sēņu mikrofloras. Plēvē gatavinātam Hollandse geitenkaas nav cietas mizas, lai gan arī šo sieru presē un mērcē sālījumā. Plēvē gatavinātam Hollandse geitenkaas ir jābūt stingram, gludam, sausam un tīram, bez sēņu mikrofloras.
Nogatavināšanas temperatūra	:	dabiskā nogatavināšana notiek 10–14 °C temperatūrā, bet nogatavināšana plēvē – 4–7 °C temperatūrā.
Glabāšanas laiks	:	vismaz 28 dienas pēc izgatavošanas līdz vairāk nekā vienam gadam.

Citas raksturīgas pazīmes

Sieram ir plakana cilindriska vai stūraina forma, vai arī klaipa vai kluča forma, un tā svars ir no 1,5 līdz 20 kilogramiem. Plakanā cilindriskā forma ir apaļa ar tādiem sāniem, kas plūstoši pāriet plakanā virspusē un apakšpusē; cilindra augstums ir no diametra ceturtdaļas līdz diametra pusei. Stūrainā forma ir plakans cilindrs, kura viena puse ar sāniem veido asu leņķi. Ar terminu “klaipa forma” apzīmē taisnstūrveida sieru.

Kazas pienu sarecina, izmantojot dzīvnieku izcelsmes himozīnu vai mikrobu izcelsmes recināšanas fermentu vismaz 28 °C, bet ne vairāk kā 32 °C temperatūrā. Pienu sarecina, pievienojot tam Hollandse geitenkaas paredzētu jauktu mezofilo mikrobu kultūru ieraugu, ko veido pie dažādiem celmiem piederošas Lactococcus baktērijas, parasti kombinācijā ar dažādu celmu Leuconostoc baktērijām, un, iespējams, kombinācijā ar termofilām Lactobacillus un/vai Lactococcus baktēriju kultūrām.

Kondicionētas sālīšanas vannas temperatūra, sāls saturs un pH tiek uzturēts pēc iespējas nemainīgs. Hollandse geitenkaas iegremdē sālījuma vannā ar sāls saturu vismaz 17 Bomē grādi, bet ne vairāk par 20 Bomē grādiem. Siera masas pH ir zemāks par 4,8, un temperatūra ir vismaz 10 °C, bet ne vairāk kā 16 °C.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Hollandse geitenkaas izgatavo no Nīderlandes slaucamo kazu saimniecībās iegūta pasterizēta kazas pilnpiena, kazas piena (sūkalu) krējuma, nokrejota vai daļēji nokrejota kazas piena.

Nedrīkst izmantot no citiem dzīvniekiem iegūtu pienu.

Puscieto Hollandse geitenkaas ražo no Nīderlandes balto kazu šķirnes dzīvnieku piena vai no piena, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri izaudzēti no Nīderlandes baltās kazas šķirnes krustojuma ar citām raksturīgām piena kazu šķirnēm.

Nīderlandes šķirnes kazas piena pastāvīgi labā kvalitāte un maigā garša ir kontrolētas audzēšanas sistēmas, lopkopju amatprasmes un visas piegādes ķēdes kvalitātes nodrošināšanas programmas rezultāts.

Pateicoties kvalitātes nodrošināšanas programmai, piena kazu audzētāji spēj nodrošināt kazas pienam nemainīgi augstu kvalitāti. Programmā ir ietverti kritēriji tādās jomās kā darba higiēna, veterinārās zāles, dzīvnieku veselība un labturība, barība un dzeramais ūdens, piena slaukšana un dzesēšana.

Kvalitātes nodrošināšanas programmai piena kazu saimniecībās jāatbilst vismaz ES higiēnas prasībām, un to pārrauga Centraal Orgaan voor Kwaliteitsaangelegenheden in de Zuivel, (COKZ – Nīderlandes piena un piena produktu kontroles iestāde).

No katra kazas piena sūtījuma tiek ņemti paraugi. Tajos analizē tauku saturu, proteīnu saturu un dažādus kvalitātes parametrus. Samaksa kazu audzētājiem pamatojas uz minētajiem piena kvalitātes datiem. COKZ pārrauga visu paraugu ņemšanas un paraugu analīzes procesu un rezultātu pareizu apstrādi.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Nīderlandes šķirnes kazas tiek barotas ar Nīderlandes izcelsmes zāles un/vai kukurūzas skābbarību, granulām un salmiem. Ir atļautas tādas piedevas kā linsēklas, izspaidu rauši un drabiņas. Barībai, ko nodrošina ārējie piegādātāji, jāatbilst slaucamo kazu saimniecību kvalitātes nodrošināšanas programmas prasībām un attiecīgajiem Eiropas noteikumiem par dzīvnieku barību. Slaucamajām kazām nedod tādu barību kā, piemēram, sīpoli, kas varētu negatīvi ietekmēt pienu un sieru (smarža, saldena garša utt.).

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Kazas pienu, ko izmanto Hollandse geitenkaas ražošanai, iegūst no slaucamo kazu saimniecībām, kas atrodas Nīderlandē. Hollandse geitenkaas tiek ražots un dabiski nogatavināts Nīderlandē.

Raksturīgie ražošanas procesa posmi ir šādi.

—	Kazas pienu lopkopis iegūst, izslaucot kazas savā saimniecībā. Ne vairāk kā astoņās slaukšanas reizēs iegūtais piens tiek uzglabāts saimniecībā dzesēšanas tvertnēs temperatūrā, kas nepārsniedz 6 °C.

—	Sertificēti piena savācēji veic kazas piena paraugu pārbaudi, savāc to un nogādā uz sierotavām.

—	Pienu saņem sierotavas, kas uzglabā to tvertnēs.

—	Sieru iegūst, pienu vismaz 15 sekundes pasterizējot temperatūrā, kas nav zemāka par 71,8 °C. Pasterizētajam kazas pienam pievieno himozīnu (renīnu) un pienskābi.

—	Pēc sarecināšanas un apstrādes sūkalas notecina, sieru ieliek tvertnēs un presē.

—	Sieru mērcē sālījuma vannā. Siera diametrs un forma nosaka, cik ilgi tas ir jāmērcē. Sāls saturs siera sausnā nedrīkst pārsniegt 4,1 %.

—

Vismaz 25 dienas siers tiek dabiski nogatavināts kontrolētos apstākļos; šajā laikā to regulāri apgroza un tam uzklāj pārtikas pārklājumu, lai novērstu pelējuma veidošanos. Nogatavināšanas temperatūra ir 10–14 °C. Dabiskā nogatavināšana tiek veikta Nīderlandē, lai nodrošinātu, ka siera miza ir sausa. Nogatavināšanas laikam un temperatūrai ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu sieram vēlamās organoleptiskās īpašības. Nīderlandē uzkrātajai amatprasmei puscieto sieru nogatavināšanā ir būtiska nozīme Hollandse geitenkaas kvalitātes un garšas nodrošināšanā. Plēvē iepakotu sieru nogatavina vismaz 25 dienas dzesēšanas kamerā 4–7 °C temperatūrā. Šo sieru var nogatavināt arī ārpus Nīderlandes. Tā kā siers ir ietīts plēvē, ir jāuzrauga tikai temperatūra. Šajā gadījumā amatprasme nogatavināšanā ir mazāk svarīga.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Nepiemēro

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Pie katra dabiski nogatavināta Hollandse geitenkaas siera rituļa piestiprina kazeīna marķējumu Hollandse geitenkaas. Uz Hollandse geitenkaas, kas nogatavināts plēvē, kazeīna marķējuma nav.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, uz kuru attiecas pieteikums, ir Nīderlandes Karalistes Eiropas daļa, kas pazīstama arī ar tradicionālo nosaukumu Holande.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Kopsavilkums

Kopš neatminamiem laikiem Nīderlandes augsnes un klimatiskie apstākļi ir bijuši ideāli piemēroti lauksaimniecībai un lopkopībai. Šie apstākļi ir arī ideāli piemēroti slaucamo kazu audzēšanai.

Šis apstāklis, kā arī tipisko piena kazu šķirņu izmantošana, barošanas un audzēšanas prakse, senās sierniecības tradīcijas un amatprasme ir radījusi labvēlīgus apstākļus, lai Nīderlandes Karalistes Eiropas daļā no kazas piena izgatavotu Hollandse geitenkaas.

Ģeogrāfija

Temperatūras, augsnes sastāva un nokrišņu daudzuma kombinācija jau no seniem laikiem ir darījusi Nīderlandi par ideāli piemērotu valsti lauksaimniecībai un lopkopībai, tostarp piena kazu audzēšanai.

Nīderlandē ir piejūras klimats, kurā būtiski faktori ir jūra un vējš. Lielu ūdenstilpju tuvums (Ziemeļjūra un Eiselmēras līcis) nozīmē, ka šeit temperatūras svārstības ir mazākas nekā citur. Ūdens mazina temperatūras svārstības. Nīderlandē gada vidējā temperatūra parasti ir no 8,9 līdz 10,4 °C, un gada vidējais nokrišņu daudzums ir no 700 līdz 950 mm (www.knmi.nl).

Nīderlandē galvenokārt ir māla, smilts un kūdrainas augsnes, kas ir piemērotas lauksaimniecībai un lopbarības kultūru audzēšanai. Svarīgs rādītājs ir gruntsūdeņu līmenis. Jo īpaši mitrie apvidi ir īpaši piemēroti zāles audzēšanai, ko var izmantot lopkopībā.

Piena kazas

Hollandse geitenkaas ražo no Nīderlandes balto kazu šķirnes dzīvnieku piena vai no piena, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri izaudzēti Nīderlandes baltās kazas šķirnes krustojuma ar citām raksturīgām piena kazu šķirnēm. Nozīmīga loma piena kazkopības vēsturē Nīderlandē bija Saanen šķirnes slaucamajām kazām, kuras laikposmā no 1880. līdz 1920. gadam ieveda no Šveices. Ievestās kazas tika krustotas ar vietējo šķirņu kazām. Ciemati izveidoja paši savas audzētāju apvienības, kuras provinces līmenī koordinēja Nederlandse Organisatie voor de Geitenfokkerij (NOG – Nīderlandes kazu audzēšanas organizācija), kas arī izveidoja Nīderlandes piena kazu reģistru. Jau iesākumā tika noteikts mērķis valsts līmenī: izveidot lielu, izturīgu, bezragu kazu šķirni ar labām barības uzņemšanas spējām un augstu piena ražību.

Iepriekš minētie faktori Nīderlandes piena šķirnes kazas ir izveidojuši par tādām, kas pieder pie augstražīgākajiem slaucamajiem dzīvniekiem pasaulē. Katru gadu Nīderlandes piena kazu vidējais ražības līmenis turpina pieaugt – tas ir labas pārvaldības un kazu ģenētiskā mantojuma rezultāts.

Produkts un ražotāju amatprasme

Nīderlandē, kur sieru gatavo kopš viduslaikiem, ir bagāta sierniecības un siernieku amatprasmes vēsture. Kopš 18. gadsimta Nīderlande ir specializējusies Gouda siera ražošanā. Zināšanām un specializētajām zināšanām, kas izveidotas Nīderlandē attiecībā uz Gouda sieru, ir bijusi būtiska ietekme Hollandse geitenkaas ražošanā. Puscietā siera Gouda ražošanas pieredze tika tieši pārņemta kazas siera ražošanā, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu vienotas produkta garšas un kvalitātes izstrādāšanā.

Jau vairāk nekā pusgadsimtu Nīderlandē tiek organizēti valsts siera degustācijas konkursi (Nederlands Nationaal Kaaskeurconcours, NNKC), kuri liecina par uzmanību, kas tiek veltīta Nīderlandē ražoto puscieto sieru kvalitātei un garšai. Siera nozares eksperti mērojas spēkiem un pārbauda savu spēju atšķirt dažādu sieru garšu, tostarp Hollandse geitenkaas raksturīgo garšu.

Organizācija un loģistika

Tā kā Nīderlande ir maza valsts, un atstatumi ir mazi, lauksaimnieki un ražotāju un/vai ražošanas uzraudzības organizācijas var viegli tikties un apmainīties ar zināšanām. Gadsimtu gaitā piensaimnieku un siernieku amatprasme ir sasniegusi augstu un vienotu standartu, kas daļēji ir saistīts ar Nīderlandes iestāžu veicināto pētniecības, izglītības un informācijas darbu. Zināšanas un lietišķā pētniecība, kas pašreiz koncentrēta Wageningenas universitātes un Pētniecības centra kopās, vēl joprojām ir paraugs augsta līmeņa organizācijai un teorētisko zināšanu praktiskai piemērošanai, tostarp siera ražošanas un izglītības jomā.

5.2.   Produkta specifika

Produkts un ražotāju amatprasme

Produktam Hollandse geitenkaas ir mīksta, maiga un tīra garša. Šo maigo, skābeno garšu siers iegūst pēc četrām nedēļām, ja to nogatavina dabiski, un pēc ilgāka laika, ja to nogatavina ietītu plēvē. Garša nav ziepjaina un ir vai nu nedaudz rūgtena, vai bez rūgtenuma piegaršas. Dabiski nogatavinātais siers, samazinoties tā mitruma saturam nogatavināšanas procesā, kļūst stingrāks, un tā garša intensīvāka.

Hollandse geitenkaas ir no pasterizēta kazas piena ražots pusciets, dabiski vai plēvē nogatavināts siera produkts, kas gatavots līdzīgi Gouda sieram. Gouda siera ražošanai raksturīga mezofilo ierauga kultūru izmantošana, kas dažkārt papildinātas ar termofilām kultūrām, piena sarecināšanas process, siera formas veidošana, to presējot, un siera sālīšana, iegremdējot to kondicionētā sālīšanas vannā. Dabiskā nogatavināšana tiek veikta līdzīgi tradicionālajai Gouda siera nogatavināšanai, t. i., sieru atstāj gaisā nogatavoties un to regulāri apgroza un pārbauda. Sieru šādi nogatavinot, tas iegūst sausu mizu. Plēvē nogatavināmo Hollandse geitenkaas pēc presēšanas un mērcēšanas iepako plēvē un nogatavina zemā temperatūrā. Rezultātā neveidojas cieta miza un jauna kazas siera maigā garša saglabājas ilgāk.

Hollandse geitenkaas gatavo tikai no kazas piena. Citu piena veidu izmantošana nav atļauta.

Hollandse geitenkaas pamatrecepti sīki aprakstīja veterinārārsts un bijušais valsts lopkopības konsultants E. J. Dommerhold, uzsverot, ka sieram jāsatur pietiekams daudzums higiēnas prasībām atbilstoša kazas piena. Attiecīgajā grāmatas nodaļā arī aprakstīta garšaugu pievienošana. Tajā laikā Hollandse geitenkaas tika ražots mazās lauku saimniecībās.

Organizācija un loģistika

Augsto piena kvotu izmaksu dēļ kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma Nīderlandes slaucamo govju audzētāji pārgāja uz slaucamo kazu audzēšanu. Līdz ar to pieauga siera ražošanai pieejamais kazas piena daudzums. Notika pāreja no ļoti maza apjoma ražošanas lauku saimniecībās uz ražošanu rūpnieciskās sierotavās, kas specializējušās Hollandse geitenkaas ražošanā.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Hollandse geitenkaas aizsardzība pamatojas uz ģeogrāfiju un produkta īpašībām, kā arī siera ražotāju amatprasmi, organizācijas un loģistikas līmeni un siera īpašo reputāciju.

Ģeogrāfija

Pateicoties augsnes sastāvam, mērenajam jūras klimatam un Nīderlandes siera ražotāju pieredzei, ir iespējama kazām piemērotas barības ražošana, iegūstot kazas pienu, kas ir piemērots Hollandse geitenkaas ražošanai. Ir svarīgi iegūt pienu ar tīru, maigu garšu, kas piešķir Hollandse geitenkaas tā maigo garšu.

Piena kazas

Jau 20. gadsimta sākumā Nīderlandē tika nolemts audzēt ļoti produktīvu piena kazas šķirni. Pateicoties kazu pienācīgajai aprūpei, veselīgajam uzturam, labajai veselībai un ģenētikai, var nodrošināt nepārtrauktu piena vidējā izslaukuma pieaugumu katrai kazai un pastāvīgi labu kazas piena kvalitāti un garšu. Hollandse geitenkaas ražošanai ir vajadzīgas tipiskās, ļoti produktīvās slaucamās kazas un Gouda siera ražošanas kultūra.

Produkts un ražotāju amatprasme

Kazu audzēšanas un Hollandse geitenkaas gatavošanas instrukcijas ir izklāstītas dokumentos, kas datēti ar 1946. gadu. Kazu audzēšanas prakse un veids, kādā tiek izgatavots Hollandse geitenkaas, vēl šodien pamatojas uz šīm instrukcijām.

Gadu gaitā iegūtās zināšanas piena kazu audzēšanā Nīderlandē un Hollandse geitenkaas ražošanā un nogatavināšanā ir izveidojušas unikālu pieredzes kopumu. Tādēļ ir svarīgi, lai Hollandse geitenkaas būtu izgatavots no Nīderlandes piena Nīderlandes slaucamo dzīvnieku fermās, kuru darbinieki ir saņēmuši padziļinātu apmācību tehnoloģijā, ko izmanto šā siera ražošanā.

Organizācija un loģistika

Valsts nelielie izmēri un augsta līmeņa organizācija tajā nodrošina to, ka nozare ir labi pārvaldīta, un kazu audzētājiem ir jāpiedalās piena kvalitātes nodrošināšanas programmā. Tam ir liela nozīme, lai augstā līmenī uzturētu gan kazas piena kvalitāti, gan arī no tā ražoto sieru.

Reputācija

Kazas pienam kļūstot pieejamākam un Hollandse geitenkaas ražošanai paplašinoties, patērētāji 20. gadsimta 80. gados “atkal atklāja” šo sieru kā specializētu produktu. Par produkta labo slavu liecina tas, ka siera tirdzniecības apjoms kopš tā laika ir pieaudzis bez jebkādas liela mēroga reklāmas vai noieta kampaņām.

Tagad Hollandse geitenkaas ir nozīmīga vieta Nīderlandes siera ražošanas nozarē. Kazas siera daudzums, kas ražots Nīderlandē, no 3 700 tonnām 2000. gadā palielinājās līdz 19 780 tonnām 2012. gadā (Productschap Zuivel).

Hollandse geitenkaas valsts un starptautiskā līmenī ir atzīts par augstas kvalitātes produktu, kam ir liels pieprasījums.

Attiecībā uz Hollandse geitenkaas reputāciju Nīderlandē jānorāda, ka katru gadu valsts līmenī notiek siera degustētāju tikšanās, kuras laikā tiek novērtēta kazas siera garša. Šis novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz valstī noteikto produkta profilu (Nederlands Nationaal Kaaskeurconcours).

Par Hollandse geitenkaas starptautisko reputāciju liecina daudzās balvas, kas tam ir piešķirtas daudzos gadatirgos pasaulē. Hollandse geitenkaas ražotāji jau vairākus gadus veiksmīgi piedalās siera konkursos, piemēram, Madison (ASV), DLG (Vācijā) un Nantviča (Nantwich) (Apvienotajā Karalistē).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts (3))

http://www.eu-streekproducten.nl/sites/default/files/BGA_PD_Hol_Geitenkaas_def.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

---