29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/111

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi”

COM(2011) 874 final

2012/C 191/20

Ziņotājs: Pedro NARRO

Eiropas Parlaments 2011. gada 15. decembrī un Padome 2012. gada 23. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi”

COM(2011) 874 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 10. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480 plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (25. aprīļa sēdē), ar 127 balsīm par, 2 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   LIFE programma ir sekmīga Kopienas programma, kuras īstenošana pēdējos 20 gados, to papildinot ar citiem līdzekļiem un iniciatīvām, ir devusi ļoti pozitīvus rezultātus. Tāpēc tā ir jāsaglabā un jānostiprina, lai stratēģiskā un saskaņotā veidā sekmētu vides un klimata aizsardzību Eiropas Savienībā.

1.2   Ierosinājums palielināt LIFE programmas (2014.–2020.) budžetu ir vērtējams atzinīgi, tomēr vēl daudz jāpaveic, lai vides jautājumus veiksmīgi iekļautu Eiropas Savienības politikas pasākumos. EESK aicina dziļās ekonomiskās krīzes skartās dalībvalstis apņēmīgi atbalstīt ieguldījumus vides un klimata problēmu risināšanā, lai mazinātu to ietekmi.

1.3   Apakšprogrammas izveide rīcībai klimata jomā var būt noderīgs instruments, lai uzlabotu tādu iniciatīvu atpazīstamību, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu. Savukārt ar vides apakšprogrammas palīdzību arī turpmāk jāsekmē bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un galvenokārt “Natura 2000” tīkla finansēšana, tomēr nesamazinot finansējumu no citiem fondiem, piemēram, tiem, kas saistīti ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

1.4   Jauna veida plaša mēroga projekti, “integrētie projekti”, īstenojami, nodrošinot NVO un MVU iesaistīšanos, saglabājot “tradicionālo projektu” nepārtrauktību un uzlabojot koordināciju starp valsts un ES iestādēm. Tāpēc EESK iesaka Komisijai regulas priekšlikumā iekļaut skaidru budžeta dotāciju sadalījumu abu veidu projektiem, nosakot kritērijus, kādi būtu jāizmanto, nosakot integrēto projektu ģeogrāfisko sadalījumu, un precizēt, kā tiks izstrādātas daudzgadu programmas, nemazinot LIFE programmas elastīgumu.

1.5   EESK atbalsta projektu sadali, pamatojoties uz kvalitātes, nevis ģeogrāfiskiem kritērijiem. EESK tomēr atzīst, ka daudzas valstis ļoti nepilnīgi iesaistījušās LIFE programmas īstenošanā, jo aktīvai līdzdalībai tām trūkst pieredzes vai līdzekļu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Komisija šīm valstīm atvieglotu piekļuvi, sniedzot papildu palīdzību un uzlabojot institucionālo koordināciju.

1.6   Līdzfinansējuma likmes palielināšana “tradicionālajiem” un integrētajiem projektiem nekādā gadījumā neattaisno to, ka PVN un pastāvīgā personāla izmaksas vairs netiek uzskatītas par attiecināmām izmaksām. Šo izmaksu neiekļaušana nodarītu būtisku kaitējumu nelielām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuru ieguldījums ir ļoti vērtīgs, bet kuru iesaistīšanās nebūtu iespējama vai varētu būt ierobežota.

1.7   Vienreizējas kopsummas maksājumu ieviešana ir lietderīgs vienkāršošanas pasākums. EESK uzskata, ka Komisijai būtu vēl vairāk jāuzlabo konsultāciju pakalpojumi, jāvienkāršo finanšu veidlapas un jāievieš iepriekšējas novērtēšanas posms “tradicionālajiem” projektiem.

1.8   EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi saglabāt LIFE programmas Kopienas raksturu un Eiropas pievienoto vērtību. Tāpēc Komisijai būtu iepriekš jāprecizē, kurus pasākumus pieņems ar deleģētajiem aktiem, dalībvalstu loma LIFE komitejā un Konkurētspējas un inovāciju izpildaģentūras jaunās pilnvaras.

1.9   Neraugoties uz LIFE programmas nozīmīgajiem panākumiem Eiropas Komisijai ir jādara vairāk, lai sekmētu izpratni par programmu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvu līdzdalību. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzlabot informācijas izplatīšanas līdzekļus, projektu atlases pārredzamību un Eiropas iedzīvotāju izpratni par nozīmi un pievienoto vērtību, kādu sabiedrībai sniedz tāds ES instruments kā LIFE programma.

2.   Vispārīga informācija

2.1   Eiropas Komisija 2011. gada 12. decembrī publicēja “Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi”. Pašreizējās cenās izteiktais kopējais finansējums LIFE programmai (2014.–2020. gadam) ir 3 618 miljoni euro.

2.2   LIFE programma ir daļa no Komisijas priekšlikuma par daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam, kurā noteikta budžeta struktūra un galvenās pamatnostādnes stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. Komisija ir pieņēmusi lēmumu uzskatīt vidi un rīcību klimata jomā par visu instrumentu un atbalsta pasākumu neatņemamu sastāvdaļu.

2.3   Kopš LIFE programmas uzsākšanas 1992. gadā tā ir bijusi viens no galvenajiem vides projektu finansējuma avotiem Eiropas Savienībā. Komisijas ierosinātā jaunā regula aizstātu spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Regulu (EK) Nr. 614/2007 par finanšu instrumentu videi (LIFE+).

2.4   Jaunās LIFE regulas priekšlikums izstrādāts kā LIFE programma ar divām apakšprogrammām: vienu vides jomā un vienu rīcībai klimata jomā. Vides apakšprogrammai ir noteiktas trīs prioritārās jomas: bioloģiskā daudzveidība, vides un resursu efektivitāte, vides pārvaldība un informācija.

2.5   Vides apakšprogrammai piešķirs budžetu 2 713,5 miljonu euro apmērā. Puse no līdzekļiem paredzēta mērķdotācijām, lai atbalstītu īpašus pasākumus dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Apakšprogrammai rīcībai klimata jomā tiks paredzēts budžets 904, 5 miljonu euro apmērā, un minētajā apakšprogrammā ietvertas trīs īpašas prioritāras jomas: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, klimata pārvaldība un informācija.

2.6   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vienmēr ir uzskatījusi LIFE programmu par ļoti nozīmīgu vides politikas īstenošanai un virzībai ES. EESK pēdējos trijos atzinumos par LIFE projektu atkārtoti uzsvērts tā vērtīgais, tomēr ierobežotais ieguldījums vides aizsardzībā Eiropā (1).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Budžets

3.1.1   LIFE programmai paredzētais budžets priekšlikumā par daudzgadu finanšu plānu ir būtiski palielināts salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadam piešķirtajiem līdzekļiem. LIFE programmas budžets palielināsies no 2 143 miljoniem euro līdz 3 200 miljoniem euro 2011. gada cenās (3 618 miljoni euro pašreizējās cenās). Vides apakšprogramma saņems 2 713,5 miljonus euro (puse no summas paredzēta bioloģiskās daudzveidības un dabas aizsardzības pasākumiem), un apakšprogramma rīcībai klimata jomā — 904, 5 miljonus euro.

3.1.2   Paredzētie līdzekļi veido 0,3 % no Eiropas kopējā budžeta. Palielinātais budžets liecina par pozitīvu tendenci attiecībā uz vides problēmām, lai gan ir jānovērtē, kā ekonomiskā krīze ietekmēs privāto struktūru un vietējo pašvaldību sniegtās finansēšanas iespējas, jo īpaši liela apjoma projektus, kuriem nepieciešami lieli finanšu līdzekļi. Jebkurā gadījumā EESK uzsver nepieciešamību atbalstīt vides un klimata aizsardzību, lai mazinātu krīzes ietekmi, un norāda, ka LIFE programmas finansēšana nedrīkst negatīvi ietekmēt citus fondus, kurus iespējams izmantot tajā pašā jomā, proti, ELFLA vai struktūrfondus.

3.1.3   Komisijai pirmām kārtām būtu jāvelta īpaša uzmanība papildu finansējuma nepieciešamībai, lai varētu īstenot saziņas, informācijas izplatīšanas un zināšanu nodošanas pasākumus. Īpašs finansējums konsultēšanai un apmācībai ne tikai palīdzēs atvieglos programmas pārvaldību, bet galvenokārt pastiprinās tās efektivitāti un ļaus optimizēt resursus.

3.2   Priekšlikuma svarīgākie jauninājumi

3.2.1   Pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un ietekmes novērtējumu veikšanas Komisija ir pieņēmusi lēmumu ieviest trīs būtiskas izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos, lai uzlabotu to struktūru, vienkāršotu to darbību, palielinātu elastīgumu un skaidrāk noteiktu mērķus un stratēģijas. Izmaiņas ir šādas:

1)	konkrētākas prioritātes,

2)	divas apakšprogrammas: vides apakšprogramma un apakšprogramma rīcībai klimata pārmaiņu jomā,

3)	jauns projektu veids: “Integrētie projekti”.

3.3   Prioritāšu noteikšana

3.3.1   Viens no jautājumiem, kuru Eiropas Komisijas iepriekšējās konsultācijās apsprieda visvairāk, bija tas, vai ir jānosaka konkrētas prioritātes jaunajai programmai. Komisija stingri noraidīja konkrētu ikgadēju prioritāšu noteikšanu, kas priekšlikumu iesniedzējiem traucētu priekšlikumus labi plānot, izstrādāt un tos prezentēt. Komisija, tomēr nesniedzot precīzu informāciju, ir izvēlējusies iespēju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt darba plānus vismaz diviem gadiem. EESK šobrīd nevar pievērsties jautājumam par darba plāniem, jo trūkst precīzas informācijas par šajā atzinumā izskatāmo regulas priekšlikumu. Neraugoties uz datu trūkumu, darba plānu izstrādē jāievēro atbilstība LIFE programmas būtībai attiecībā uz elastīgumu un iespēju pielāgoties pārmaiņām.

3.3.2   EESK atbalsta to, ka galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētām politikas prioritātēm un darbības jomām, kas saistītas ar vidi un klimatu. Komisijai ir jāsniedz vairāk informācijas par LIFE programmas komitejas darbību, valstu kontaktpunktu reformu un deleģēto aktu izmantošanu, lai noteiktu projektu atbilstības kritērijus, un ģeogrāfisko līdzsvaru integrētu projektu gadījumā.

3.4   Klimata pasākumu apakšprogramma

3.4.1   Īpašas apakšprogrammas izveidei, lai risinātu ar klimatu saistītus jautājumus, un tās trijām prioritātēm (ietekmes mazināšana, pielāgošanās un pārvaldība) vajadzētu sekmēt klimata jomā pieņemto ES tiesību aktu īstenošanas uzlabošanu, stiprināt pārvaldību un jaunu tīklu un platformu konsolidēšanu. Jaunā apakšprogramma ir vajadzīga, lai mēģinātu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” (2) un “Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” izvirzītos mērķus (3).

3.4.2   Jaunajā apakšprogrammā, lai gan tai ir ierobežots finansējums, galvenā uzmanība būtu jāpievērš vairākiem specifiskiem mērķiem, kas ļauj uzlabot izpratni par jautājumiem saistībā ar klimatu un pārvērst šo prioritāti par Kopienas instrumentu un pasākumu kopuma neatņemamu sastāvdaļu. Vides un klimata mērķu sinerģija ir acīmredzama. Kā regulas priekšlikumā norāda Komisija, īstenojot projektus klimata jomā, var sasniegt vairākus mērķus.

3.4.3   EESK uzskata, ka lēmums iepriekšējam tematiskajam virzienam “klimata pārmaiņas” LIFE+ vides politikas un pārvaldības ietvaros piešķirt lielāku nozīmi ir lietderīgs un pareizs. Tas ir jautājums ne tikai par tā lielāku atpazīstamību, bet arī par tā stratēģiskās un daudznozaru nozīmes izpratni.

3.5   Integrētie projekti

3.5.1   Integrēts projekts ir “tradicionāls” LIFE projekts, kas aptver plašāku teritoriju, nekā viens reģions, un kurā pretendents cenšas radīt vajadzīgo veiktspēju, lai pārvaldītu konkrētu nozari, izmantojot ne tikai finansējumu no LIFE programmas, bet arī finansējumu no citiem ES, valstu, reģionālajiem vai privātā sektora fondiem.

3.5.2   Lielākoties tie būs apjomīgi projekti (5-10 miljoni euro Kopienas līdzfinansējuma), lai risinātu vides problēmas un uzlabotu īstenošanu un vides aspektu iekļaušanu citās politikās. Prioritārās rīcības jomas ir atbilstošas (tīkls “Natura 2000”, ūdens, gaiss, atkritumi u.c.), lai gan Komisijai nebūtu pārāk zemu jānovērtē arī daudzi “tradicionāli” projekti, kuri radījuši neskaitāmus ieguvumus ar minimālām izmaksām. Integrētie projekti būs jauns, daudzveidīgs mehānisms vides un klimata tiesību aktu īstenošanai, bet rodas pamatotas bažas, vai praktiskā pārvaldība nebūs pārāk sarežģīta un neradīsies grūtības koordinēt dažādus fondus, kas tiks izmantoti vienlaicīgi.

3.5.3   Integrēto projektu īstenošanā tiks ņemts vērā ģeogrāfiskais sadalījums, kas vēl jānosaka. Komisija ar deleģēto aktu starpniecību noteiks ģeogrāfiskos kritērijus, tomēr būtu lietderīgi pamatregulā iekļaut dažas pamatnostādnes par to, kā veicināt to valstu iesaistīšanos, kuras parasti nav aktīvi piedalījušās LIFE programmā. Tādēļ ir jāsniedz papildu konsultācijas šīm valstīm un jāuzlabo koordinācija ar attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm. Komiteja uzskata, ka, izraugoties integrētu projektu, priekšroka jādod kvalitātes, nevis ģeogrāfiska vai līdzīga rakstura kritērijiem. Līdzfinansējuma apjoms ir palielināts līdz 80 % no attiecināmajām izmaksām, bet tas var izrādīties nepietiekams, lai radītu stimulu publiskā un privātā sektora dalībniekiem krīzes apstākļos, kad ir ļoti sarežģīti ieguldīt atbilstošus līdzekļus tik tālejošu projektu īstenošanā.

3.5.4   Integrētajos projektos apņēmīgāk būtu jāiesaista pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai atvieglotu projektu izstrādi un īstenošanu vietējā līmenī, izvairoties no tā, ka šīs organizācijas pārvēršas tikai par administratīvo iestāžu izmantotiem instrumentiem. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības un tīklu izveides sekmēšanai ir būtiska nozīme, lai radītu iespēju apmainīties ar labu praksi un savstarpēji nodot zināšanas.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Vienkāršošana

4.1.1   Komisija ir īpaši pievērsusies lielākai vienkāršošanai, izmantojot vienotās likmes un vienreizējos kopsummas maksājumus. Tas ir pozitīvi vērtējams pasākums un var novērst nevajadzīgu birokrātisku slogu.

4.1.2   Tomēr Komiteja nevar atbalstīt priekšlikumu par attiecināmo izmaksu pārskatīšanu, neiekļaujot PVN vai pastāvīgā personāla izmaksas (parasti tās veido apmēram 30 %). Ja minētās izmaksas netiek ņemtas vērā, radīsies sarežģījumi saistībā ar tiem projektiem, kurus galvenokārt izstrādājuši mazāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji vai vietējā līmeņa dalībnieki. Vienkāršošana jābalsta uz tādiem pasākumiem kā būtiskas izmaiņas veidlapās, kvalitatīvākas konsultācijas projekta izstrādes posmā, elastīgums saistībā ar budžeta ex post izmaiņām un sākotnējās novērtēšanas posmā (screening). Komiteja uzskata, ka daži īpaši integrētajiem projektiem paredzēti vienkāršošanas pasākumi būtu jāattiecina arī uz “tradicionālajiem” projektiem, piemēram, divi posmi projektu atlasē.

4.1.3   Ar regulas priekšlikumu būtiski tiek uzlabota finanšu instrumentu papildināmība, ja ņem vērā spēkā esošā 9. punkta neskaidro formulējumu. EESK atbalsta principu, ka LIFE programmai jāpapildina citas ES finanšu programmas (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, “Apvārsnis 2020” u.c.), uzlabojot koordināciju, lai novērstu dubultfinansējumu.

4.1.4   Jaunie pasākumi programmas darbības un pārvaldības vienkāršošanai jāpapildina ar pārredzamākiem projektu atlases kritērijiem un esošo instrumentu nostiprināšanu, lai potenciālajiem saņēmējiem piedāvātu konsultācijas un vadlīnijas.

4.2   Kopienas pieeja/darbības ārpus Savienības

4.2.1   Atsevišķiem integrētajiem projektiem valstu indikatīvās dotācijas tiks atceltas (spēkā esošās regulas 6. pants), to vietā izmantojot līdz šim nenoteiktā ģeogrāfiskā līdzsvara kritērijus. Valstu dotācijas nav devušas gaidītos rezultātus un nesniedza stimulus mazākām valstīm vai valstīm, kurās nav tik liela pieredze šo līdzekļu pārvaldībā. Izmaiņas šķiet loģiskas, un Komisija tās kompensēs, ieviešot ģeogrāfiskos kritērijus lielāka apjoma projektiem (integrētiem projektiem). Patlaban Itālija, Vācija un Spānija ir lielākās labuma guvējas, bet aktīvi jāatbalsta to valstu iesaistīšanās, kurās ir mazāka pieredze vai zemāks tehniskās sagatavotības līmenis.

4.2.2   LIFE programmas ģeogrāfiskā mēroga paplašināšana šķiet atbilstoša, bet tādēļ nebūtu jāzaudē LIFE programmas Kopienas raksturs. Izņēmumi no vispārējā noteikuma būtu jāattiecina vienīgi uz ļoti īpašiem gadījumiem specifiskās jomās, piemēram, jūras sugas vai migrējošās sugas, vai organizāciju starptautiskā sadarbība. EESK atbalsta viedokli, ka vismaz 15 % no programmas budžeta būtu jāpiešķir, izmantojot starpvalstu projektus.

4.2.3   Komisija līdz šim pilnībā uzņēmusies atbildību par LIFE programmas pārvaldību, tomēr nav skaidrs, kāda loma jaunajā priekšlikumā būs paredzēta izpildaģentūrām, konkrēti, Eiropas Konkurētspējas un inovācijas aģentūrai, īpaši saistībā ar “tradicionālajiem” projektiem. Tādēļ vajadzētu Eiropas Komisijai uzdot jautājumu par izpildaģentūras pilnvarām saistībā ar projektu atlasi, un par to, kādi instrumenti tiks izmantoti valstu kontaktpunktu stiprināšanai.

4.3   “Natura 2000” tīkls

4.3.1   LIFE programmas atbalsts tīkla “Natura 2000” attīstības finansēšanai ir prioritāte, kas jau devusi vērā ņemamus rezultātus. Nākamajā periodā LIFE programmai jāturpina sniegt ieguldījumu, lai vietējā līmeņa ieinteresētās puses un valdību pārstāvji vairāk pievērstos “Natura 2000” tīklam. Tādēļ kā prioritāte jānosaka LIFE programmas atbalsts “Natura 2000” teritoriju pārvaldības un administrācijas kopīgo kritēriju nostiprināšanai. Šis uzdevums būtu jāīsteno, Eiropas Komisijai veicot koordināciju valstīs, kurās minētais tīkls ieviests nesen.

4.4   Līdzfinansējums

4.4.1   Maksimālais finansējuma apjoms LIFE programmas projektiem būs 70 % no attiecināmajām izmaksām (iepriekš tas bija 50 %). Integrētiem projektiem tas var sasniegt 80 %, un šāds finansējuma apjoms būs arī īpašiem projektiem, lai atbalstītu konkrētas vajadzības ES politikas vai tiesību aktu īstenošanā un izstrādē, ņemot vērā projektu stratēģisko vērtību. Līdzfinansējuma apjoma palielināšanas mērķis ir kompensēt atsevišķu ļoti būtisku izmaksu neattiecināmību, piemēram, saistībā ar PVN un pastāvīgā personāla izmaksām, kas iepriekš bija iekļautas attiecināmo izmaksu kategorijā. Tomēr pašreizējā periodā dažiem projektiem bioloģiskās daudzveidības jomā jau piešķirts līdzfinansējums 75 % apmērā. Tādēļ Komisijai būtu jāizvērtē, vai šis līdzfinansējums ir pietiekama kompensācija, vai, gluži pretēji, būtu jānosaka fiksēta, nevis maksimālā, līdzfinansējuma likme.

4.5   Ekoinovācija

4.5.1   Pašreiz lielākā daļa projektu vides politikas un vides pārvaldības jomā vērsti uz to, lai izmantotu inovatīvas uzņēmējdarbības vai pārvaldības metodes. Ietekmes novērtējums par progresu ekoinovācijas jomā ir ļoti pozitīvs. Neraugoties uz to, Komisija ierosina noteikt ierobežojumus privātajām inovācijām, uz kurām a priori attiecas citi īpaši instrumenti, piemēram, “Apvārsnis 2020”.

4.6   MVU un NVO līdzdalības sekmēšana

4.6.1   LIFE programmas jaunajā modelī vairs nav iepriekš izmantotās izteikti augšupējās pieejas, un tās vietā izraudzīta elastīga lejupēja pieeja. Integrētie projekti ir minētās pieejas izpausme. EESK nenoraida Komitejas jauno redzējumu, bet vēlētos uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt tādu projektu izstrādi vietējā vai reģionālajā līmenī, kuros iesaistīti mazi uzņēmumi un NVO, bet kas varētu sniegt izcilus rezultātus ar minimālām izmaksām.

4.6.2   EESK atbalsta viedokli, ka LIFE programmas ietvaros finansētos projektos efektīvi jāizmanto zaļais publiskais iepirkums.

4.7   Vides NVO finansēšana

4.7.1   Eiropas Komisija izmanto LIFE instrumentu, lai finansētu vides NVO, kas piedalās Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā. Tradicionāli šo finansējumu izmantojušas apmēram trīsdesmit organizācijas, un saskaņā ar Komisijas veikto novērtējumu rezultāts ir ļoti pozitīvs. Komiteja atzīst šo organizāciju darbu, bet uzskata, ka būtu jāpielāgo atlases kritēriji līdzekļu piešķiršanai, lai citas organizācijas, kuras sniedz būtisku ieguldījumu vides un klimata jomā, varētu tos izmantot.

---

(1)  CESE, (OV C 80, 30.3.2004., 57. lpp.); CESE, (OV C 255, 14.10.2005., 52. lpp.); CESE, (OV C 132, 3.5.2011., 75. lpp.).

(2)  COM(2010) 2020 final.

(3)  COM(2011) 112 final.

---