29.6.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/30

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006”

COM(2011) 615 final – 2011/0276 (COD)

2012/C 191/06

Ziņotājs: VARDAKASTANIS kgs

Eiropas Parlaments 2011. gada 25. oktobrī un Padome 2011. gada 27. oktobrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 177. un 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1083/2006”

COM(2011) 615 final – 2011/0276 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 3. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (2012. gada 25. aprīļa sēdē), ar 162 balsīm par, 9 balsīm pret un 9 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK uzskata, ka Eiropas Savienībā pašlaik īstenotā ekonomikas politika (taupības pasākumi, valstu budžeta ierobežojumi, ES budžeta ierobežojumi, fiskālais pakts, ierobežojumi, ar ko saskaras Eiropas Centrālā banka (ECB), utt.) izraisīs recesiju, kurai būs neprognozējamas sekas, bet pašlaik ir vajadzīga pavisam citāda politika, proti, jāizvirza drosmīgāki un efektīvāki priekšlikumi, lai vienlaikus un, iespējams, tālredzīgi īstenotu pasākumus, kas veicinātu izaugsmi un nodarbinātību. Kā ierosināts Eiropadomes sanāksmē, kas notika 2012. gada 30. janvārī, šī mērķa sasniegšanu varētu būtiski sekmēt struktūrfondi (un daļēji, bet īslaicīgi arī fondi, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP)).

1.2   Būtu vajadzīga jauna vienošanās, proti, Eiropas izaugsmes plāns, kas paredzētu īstenot lielus, mērķorientētus projektus dažās nozīmīgākajās nozarēs, kuras var sekmēt ES ekonomikas atlabšanu. Šādu plānu varētu finansēt, nekavējoties izmantojot 2007.–2013. gada budžeta līdzekļu atlikumu, ko, cik ātri iespējams, uz noteiktu laiku varētu papildināt ar līdzekļiem no 2014.–2020. gada budžeta. Šāds fonds būtu jāatbalsta un jāpalielina, Eiropas Investīciju bankai emitējot obligācijas (1) (jaunās regulas 87. pants). Šāda rīcība palielinātu ieguldījumus, jo tā piesaistītu kapitālu no citiem avotiem un pozitīvi ietekmētu valstu parādus un euro, kas kļūtu stiprāks.

1.3   EESK ir pārliecināta, ka partnerības, kas ES kohēzijas politikas projektu sagatavošanā, īstenošanā un tās novērtēšanā paredz iesaistīt visus partnerus, kā noteikts Kopīgo noteikumu regulas 5. panta 1. punktā, tieši sekmē projektu veiksmīgu īstenošanu. Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikuma 5. pantā minēto jauno prasību obligāti veidot horizontālas partnerības; EESK norāda, ka jānodrošina līdzdalība visos fondu līdzekļu izlietošanas posmos, tai skaitā minētajiem partneriem arī piešķirot balsstiesības uzraudzības komitejās. Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK uzskata, ka Kopīgo noteikumu regulas 5. pants būtu jāpārskata un jāizsaka jaunā redakcijā tā, lai tajā un it īpaši tā 2. punktā ietvertie partnerības noteikumi tiktu efektīvi piemēroti visos administratīvajos līmeņos: valsts, reģionālajā un vietējā līmenī.

1.3.1   EESK vēlētos sekmēt 5. pantā minētā rīcības kodeksa sagatavošanu un pauž lielu satraukumu par ziņām no Padomes, kur dalībvalstis grib ierobežot partnerības principa piemērošanu; Komiteja rosina Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu nepieļaut šādu virzību. Rīcības kodeksā būtu precīzi un visaptveroši jādefinē jēdziens “nevalstiskās organizācijas”, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 19. pantu aptverot arī organizācijas, kas pārstāv mazāk aizsargātas grupas, piemēram, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, jauniešus, cilvēkus ar noteiktu seksuālu orientāciju, cilvēkus ar invaliditāti, cilvēkus ar noteiktu reliģisku pārliecību un mazākumtautības. Lai kohēzijas politikas programmas varētu īstenot un izmantot efektīvi un bez liekas birokrātijas, rīcības kodeksā būtu jāparedz skaidri noteikumi par projektu un programmu īstenošanu, jānosaka izskatīšanas termiņi un sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība. EESK uzskata, ka dalībvalstu papildus noteiktie apstiprināšanas kritēriji vispirms būtu jānodod sabiedriskai apspriešanai, lai varētu izvairīties no papildu birokrātiskā sloga (papildu prasību izvirzīšanas dalībvalstīs).

1.4   EESK atbalsta ex-ante un ex-post nosacījumu plašāku izmantošanu ES struktūrfondos, jo tie veicina skaidrāku un konkrētu, noturīgu rezultātu sasniegšanu; taču EESK iebilst pret makroekonomisku nosacījumu izvirzīšanu, jo tie negatīvi ietekmē reģionus un iedzīvotājus, kas nav vainojami par valstu un Eiropas līmenī pieņemtajiem lēmumiem makroekonomikas jomā.

1.5   EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus vienkāršot procedūras, bet uzskata, ka tie ir nepietiekami. Tās joprojām ir pārāk sarežģītas. Gan valstu, gan Eiropas iestādes, pārāk lielu uzmanību veltot revīzijām un procedūrām, joprojām apgrūtina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un nevalstisko organizāciju (NVO) piekļuvi ES finansējumam. Birokrātija ir jāmazina, it īpaši valstīs, kur federatīvā sistēma rada vairākus birokrātijas līmeņus.

1.6   EESK iesaka apsvērt iespēju izmantot tādu risinājumu kā “viena kontaktpunkta” sistēma, lai panāktu kohēzijas politikas lielāku atbilstību finansējuma saņēmēju interesēm (atbilstība klienta interesēm). EESK arī uzskata, ka 140. pantā minētā robežvērtība, kas attiecas uz tikai vienreiz pārbaudāmiem projektiem, būtu jāpalielina no pašreizējiem EUR 100 000 līdz EUR 250 000. Šādai būtu jābūt finansējuma daļai, ko šādu projektu finansēšanai piešķir Kopiena.

1.7   EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus par tematisko koncentrāciju, kuras mērķis ir mazināt pūliņu sadrumstalotību; tāpēc EESK atbalsta stingru koordināciju starp dažādiem struktūrfondiem, lai varētu veidot vienotu un homogēnu kohēzijas politiku, kas var visaptveroši sekmēt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Komiteja uzskata, ka 1) pieejamības uzlabošana un 2) kohēzijas politikas īstenošanā ieinteresēto personu (partneru, kā noteikts Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 5. panta 1. punktā) veiktspējas uzlabošana būtu jānosaka par īpašām tematiskajām jomām.

1.8   EESK vēlreiz norāda, ka KNR 7. pants noteikti ir jāgroza, tajā iekļaujot prasību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti piekļuvi līdzekļiem un likvidēt šķēršļus, kas ierobežo to pieejamību.

1.9   EESK uzsver, ka svarīgi ir uzlabot KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru veiktspēju, un rosina 2. pantā definēt, ko nozīmē “veiktspējas uzlabošana”. Definīcijā būtu jānosaka, ka veiktspējas uzlabošana ir KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru plašāka iesaistīšana visos struktūrfondu izveidošanas, izmantošanas un pārraudzības posmos.

1.10   EESK rosina Eiropas Komisiju iesniegt apspriešanai vienoto stratēģisko satvaru, lai visas ES iestādes un politiskās organizācijas varētu piedalīties sarunās un minētā satvara pieņemšanā.

1.11   EESK iesaka precizēt, kā sociālās ekonomikas dalībnieki varēs iesaistīties dažādo fondu mērķu sasniegšanā.

1.12   EESK uzskata, ka nosacījumu izvirzīšana nedrīkst mazināt struktūrpolitikas pasākumu elastību, jo nav tādu risinājumu, kas būtu piemēroti visiem reģioniem, un jāsaglabā kopējais mērķis panākt lielāku kohēziju, ievērojot kopīgus noteikumus.

1.13   Komiteja stingri atbalsta priekšlikumu vismaz 20 % no dalībvalstij piešķirtajiem Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem novirzīt sociālās iekļaušanas veicināšanai un nabadzības apkarošanai.

1.14   EESK atzinīgi vērtē centienus izstrādāt uz rezultātiem orientētu KNR un uzskata, ka kohēzijas līmeni nevar noteikt, lietojot tikai makroekonomikas rādītājus, piemēram, IKP.

1.15   EESK rosina KNR 51. pantā noteikt, ka jāuzlabo KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru veiktspēja. Ja šajā procesā, ko veido atbalsts, izpēte, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi un citas saistībā ar tehnisko palīdzību atbalstītās darbības, iesaistīs minētos partnerus, to līdzdalība kļūs saturīgāka un spēja iesaistīties struktūrfondu izmantošanā uzlabosies un tāpēc veicinās kohēzijas politikas sekmīgu īstenošanu. EESK pauž nožēlu par ierosinājumu nesniegt tehnisko palīdzību darbības programmās paredzētajiem pasākumiem, kas saistīti ar vidi, kā arī iespēju vienlīdzības un vīriešu un sieviešu līdztiesības nodrošināšanu. Šis 87. pantā noteiktais ierobežojums būtu jāsvītro.

1.16   EESK uzskata, ka jāizmanto pārdomāti finansēšanas paņēmieni, lai pieejamos līdzekļus, kuru apmērs ir ierobežots, izlietotu pēc iespējas lietderīgāk. EESK uzsver, ka dažādo struktūrfondu pasākumi ir rūpīgi jākoordinē un jāpārskata līdzfinansējuma likmes, lai tās vairāk atbilstu finansējuma saņēmēju vajadzībām pašreizējās krīzes apstākļos.

1.17   Saskaņā ar LESD 174. pantu kohēzijas politika ir ES stūrakmens, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Dalībvalstīm, kuru vidējais IKP pieaugums laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam bija negatīvs un kuras pašreizējā periodā ir uzrādījušas augstu fondu apgūšanas līmeni, nepārsniedzamā likme tiks noteikta vismaz pašreizējā līmenī. Nepārsniedzamā likme, kas noteikta attiecībā uz kohēzijas politiku, neattieksies uz zivsaimniecības un lauku attīstības fondiem.

2.   Eiropas Savienības uzdevums krīzes apstākļos: jauni struktūrfondi grūtību pārvarēšanas periodam

2.1   Ekonomikas krīzes dēļ bezdarba līmenis Eiropas Savienībā paaugstinājies līdz 10,3 % (bez darba ir vairāk nekā pieci miljoni jauniešu — “zudusī paaudze”), sociālās atstumtības apdraudēto cilvēku skaits dažās ES dalībvalstīs pieaudzis par vairāk nekā 4 % un finansiāli maznodrošināto personu skaits palielinājies par 3 %.

2.2   Neraugoties uz ES līdzšinējiem pūliņiem kohēzijas, lauku attīstības un zivsaimniecības jomā, reģionu attīstības līmeņa atšķirības atkal palielinās. Piektajā ziņojumā par kohēziju minēts, ka atšķirības kopumā palielinājušās, it īpaši atšķirības vienas valsts teritorijā (lielāka labklājība galvaspilsētā, lielāks trūkums mazāk attīstītajos reģionos). Ziņojumā arī norādīts, ka pilsētu un lauku rajonu attīstības līmenis būtiski atšķiras (2).

2.3   Atsaucoties uz vienošanos, kas panākta Eiropadomes sanāksmē 2012. gada 30. janvārī, EESK rosina Komisiju un Padomi noteikt “īpašu kārtību”, uz pieciem gadiem atceļot pašlaik spēkā esošos noteikumus, lai nodrošinātu fondu līdzekļu tūlītēju un straujāku izlietošanu un likvidētu nevajadzīgos šķēršļus un administratīvos ierobežojumus. Šāda rīcība ļoti pozitīvi ietekmētu inovāciju un ražošanas pilnveidošanu mazos un vidējos uzņēmumos un projektus, kas saistīti ar jauniešiem.

2.4   Kohēzijas politikai Eiropas Savienības darbībā ir īpaša nozīme, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību.

2.5   Ņemot to vērā, Komiteja uzsver, ka dalībvalstīm, kuru vidējais IKP pieaugums laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam bija negatīvs un kuras pašreizējā periodā ir uzrādījušas augstu fondu apgūšanas līmeni, nepārsniedzamā likme tiks noteikta vismaz pašreizējā līmenī. Nepārsniedzamā likme, kas noteikta attiecībā uz kohēzijas politiku, neattieksies uz zivsaimniecības un lauku attīstības fondiem.

2.6   EESK jau uzsvērusi, cik svarīgi ir struktūrfondus saistīt ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Tāpēc to mērķiem un uzdevumiem jābūt pilnīgi saskaņotiem ar kohēzijas politiku (3), un skaidrāk jānorāda, kā struktūrfondi turpmāk sekmēs stratēģijā “Eiropa 2020” minēto pamatiniciatīvu mērķu sasniegšanu. Šie mērķi tuvākajā laikā būs jāpārskata, ja smagas krīzes apstākļos ES vēlas tos sasniegt.

2.7   EESK vairākos atzinumos (4) uzsvērusi, ka struktūrfondu mērķi ir tālejošāki nekā stratēģija “Eiropa 2020”. Tāpēc ar struktūrfondiem būtu jāpanāk, ka ES tautsaimniecība vairāk pūļu velta nodarbinātības un izglītības jomai, lai saglabātu un palielinātu cilvēkkapitālu un ieguldījumus, kuri ir vajadzīgi izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas nodrošināšanai. Struktūrfondiem būtu jāsekmē citu ES stratēģiju un politikas pasākumu īstenošana; te jāmin Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija (2010.–2015.), Mazās uzņēmējdarbības akts, Eiropas enerģētikas stratēģija, Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010.–2020.), ES programma attiecībā uz valstu stratēģijām romu integrācijas jomā un Ilgtspējīgas attīstības stratēģija.

2.8   EESK pauž lielas bažas par krīzes sekām un uzskata, ka struktūrfondi var sekmēt krīzes pārvarēšanu, ja tiks pārskatīta ES ekonomikas pārvaldības politika, kas pašlaik nenodrošina pietiekamu izaugsmi, nodarbinātību un sociālo integrāciju. Komiteja uzsver, ka taupības pasākumi, kam jānodrošina makroekonomiskā stabilitāte, nedrīkst negatīvi ietekmēt pūliņus palielināt kohēziju Eiropas Savienībā; strukturāliem pasākumiem būtu jāveicina izaugsme, sociālā integrācija un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās.

2.9   Ekonomikas krīze ir ļoti smaga, un tāpēc struktūrfondu līdzekļu apmērs (376 miljardi euro), ko Komisija ierosinājusi laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, noteikti nebūs pietiekams, lai Eiropas Savienībā palielinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tādēļ EESK rosina Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, apspriežot daudzgadu finanšu shēmu, vēlreiz pārskatīt priekšlikumu par struktūrfondiem un aicina iestādes koncentrēt ES fondus mazāk attīstīto reģionu vajadzībām un neradīt papildu birokrātiju un sadrumstalotību.

2.10   Krīze nedrīkst kavēt Eiropas Savienību ievērot starptautiskās saistības un konvencijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

3.   Pārdomāti principi — struktūrfondu efektivitātes pamats

3.1   Stratēģiskā plānošana

3.1.1   EESK uzskata, ka vienotais stratēģiskais satvars ir svarīgs līdzeklis, kas ļaus labāk koordinēt dažādo struktūrfondu pasākumus, kuri vērsti uz kohēzijas politikas īstenošanu.

3.1.2   EESK atzinīgi vērtē vienoto stratēģisko satvaru, taču rosina ievērot finansējuma saņēmēju intereses. Līdzekļu iespējamie saņēmēji pašlaik spiesti ievērot dažādas atbalsta saņemšanas procedūras (piemēram, atšķirīgas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) procedūras), un tādēļ palielinās iespējamo saņēmēju administratīvais slogs. Pašlaik ierosinātais vienotais stratēģiskais satvars ir tikai administratīvu kritēriju kopums, bet iecere uzņēmēju līdzekļu saņēmēju interesēs ieviest “viena kontaktpunkta” sistēmu ir aizmirsta. Vienotajā stratēģiskajā satvarā būtu jānodrošina skaidra dokumentācija un vienota interpretācija noteikumiem, kas piemērojami visās dalībvalstīs. Ja to ieviestu, vienotais stratēģiskais satvars būtu līdzeklis, kas nodrošina fondu līdzekļu efektīvu izmantošanu un nerada papildu administratīvo slogu.

3.1.3   EESK uzskata, ka vienotajā stratēģiskajā satvarā būtu precīzāk jānorāda uz ieguldījumu prioritātēm, kuru pamatā ir stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi, un jo īpaši nedrīkstētu aizmirst norādi, ar kādiem pasākumiem varētu panākt no darba tirgus atstumtu cilvēku (arī sieviešu, jauniešu, imigrantu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti) sociālo integrāciju.

3.1.4   EESK arī uzskata, ka vienošanās par vienoto stratēģisko satvaru jāpanāk, iesaistot visas ES iestādes un padomdevējas iestādes, lai nodrošinātu visu iesaistīto personu pēc iespējas lielāku ieinteresētību.

3.1.5   Atzinīgi vērtējama partnerības līgumu ieviešana, lai nodrošinātu Eiropas, valstu un reģionu kopējo mērķu sasniegšanu.

3.1.6   EESK ierosina visus partnerības līgumus un attiecīgās programmas saistīt ar valstu reformu programmām. Tajās būtu jāatspoguļo gan stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītie mērķi, gan citi pienākumi, kuri izriet no starptautiskām saistībām un konvencijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām.

3.1.7   Lai struktūrfondu izmatošana būtu veiksmīga, liela nozīme būs KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru iesaistīšanai gan partnerības līgumu sagatavošanā un noslēgšanā, gan arī ierosināto partnerības līgumos veicamo grozījumu (15. pants) apspriešanā; tāpēc ierosinātā KNR būtu atbilstoši jāgroza.

3.1.8   EESK lūdz, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 19. pantu, grozīt priekšlikuma par KNR 14. pantu, lai tā c) apakšpunktā iekļautu atbilstošas norādes uz mazāk aizsargātām grupām, piemēram, sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem, jauniešiem, cilvēkiem ar noteiktu seksuālu orientāciju, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem ar noteiktu reliģisku pārliecību un mazākumtautībām.

3.2   Tematiskā koncentrācija un vienkāršošana

3.2.1   Priekšlikumu par KNR, ar ko paredz kopīgus noteikumus attiecībā uz struktūrfondiem, EESK vērtē atzinīgi, jo tā Eiropas Savienībā nodrošinās kopēju izpratni par ES kohēzijas politiku, kas kļūs saskaņotāka un efektīvāka.

3.2.2   EESK atzinīgi vērtē 11 tematiskos mērķus. Komiteja tomēr uzskata, ka tematisko mērķu saraksts būtu jāpapildina ar citiem tematiskajiem virzieniem, piemēram, 1) pieejamības uzlabošana un 2) KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru veiktspējas uzlabošana. EESK ierosina šos divus mērķus iekļaut priekšlikuma par KNR 9. pantā.

3.2.3   EESK uzsver, ka visām dalībvalstīm būtu jāiegulda īpašas pūles KNR noteiktajās jomās, lai nodrošinātu gan sinerģiju un kohēziju, gan iekļaujošu izaugsmi.

3.2.4   EESK atgādina, ka tā jau rosinājusi vienkāršot gan administratīvās procedūras, gan grāmatvedības un revīzijas procedūras, jo vienkāršošanai “jākļūst par kohēzijas politikas galveno mērķi” (5), un tāpēc atzinīgi vērtē centienus šo principu ievērot iesniegtajā priekšlikumā. Nav pieļaujama pārmērīga birokrātija, un jāvelta vairāk pūļu, lai pasākumi sniegtu labumu finansējuma saņēmējiem. Vienkāršošana būtu jāveic, lai palielinātu skaidrību tādās jomās kā atbilstīgums, revīzija, maksājumi un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana. Būtu jāvienkāršo arī regulas teksts un jāsamazina pantu skaits.

3.2.5   Robežvērtība EUR 100 000 apmērā, ko nesasniedzot, var ievērot vienkāršotos noteikumus, būtu jāpaaugstina līdz EUR 250 000, kas būtu Kopienas finansējuma daļa projektiem, kuru revīziju saskaņā ar KNR projekta 140. pantu veic tikai vienu reizi. Tā kā administratīvās izmaksas ir pārāk augstas, gandrīz visu projektu budžets ir lielāks nekā priekšlikumā regulai minētais finansējuma apmērs. Šis vienkāršojums, ieviešot jaunu robežvērtību, varētu pozitīvi ietekmēt iepriekš minētā noteikuma piemērošanu attiecībā uz vispārējām dotācijām.

3.2.6   EESK iesaka apsvērt iespēju izmantot tādu risinājumu kā “viena kontaktpunkta” sistēma, lai panāktu kohēzijas politikas lielāku atbilstību finansējuma saņēmēju interesēm (atbilstība klienta interesēm).

3.2.7   Atzinīgi vērtējamas arī atlīdzināšanas un e-pārvaldības iespējas, kas ir ļoti plašas. EESK uzsver — e-pārvaldība nozīmē arī to, ka jānodrošina tās vispārēja pieejamība, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, mazākumtautību pārstāvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti.

3.3   Izpildes sistēma un nosacījumi

3.3.1   EESK uzskata, ka KNR iekļautie nosacījumi ir piemērots līdzeklis, lai nodrošinātu ES kopējo mērķu sasniegšanu.

3.3.2   EESK jau pieņemtos atzinumos atzinīgi vērtējusi ex-ante nosacījumu (6), jo tas ir līdzeklis, ar ko paaugstināt ES kohēzijas politikas finansējuma izlietošanas efektivitāti. Šādi nosacījumi tomēr nedrīkstētu radīt papildu administratīvo slogu, bet tiem būtu jānodrošina saskaņotāka un efektīvāka struktūrfondu izmantošana.

3.3.3   EESK iebilst pret makroekonomisku nosacījumu izvirzīšanu (7), jo šāda metode “soda” tos, kas to nav pelnījuši. EESK iebilst pret jaunajā, sestajā tiesību aktu kopumā par ekonomikas pārvaldību paredzēto iespēju kohēzijas politiku izmantot kā piespiedu līdzekli (arī iespēju pārtraukt maksājumus). Ar makroekonomiskajiem nosacījumiem saistītie pasākumi nedrīkst ietekmēt struktūrfondu finansējuma saņēmējus.

3.3.4   Izpildes pārskatīšanā būtiski ir iesaistīt KNR 5. panta 1. punktā noteiktos partnerus, tā atzīstot, ka tie ir patiesi līdzdalībnieki kohēzijas politikas īstenošanā.

3.4   Elastība

3.4.1   EESK uzskata, ka nosacījumu izvirzīšana nedrīkst mazināt struktūrpolitikas pasākumu elastību, jo nav tādu risinājumu, kas būtu piemēroti visiem reģioniem.

3.4.2   Savukārt elastība nedrīkst negatīvi ietekmēt centienus sasniegt kopējo kohēzijas mērķi, visiem finansējuma saņēmējiem piemērojot kopīgus noteikumus.

3.5   Daudzlīmeņu pārvaldība

3.5.1   EESK atzinīgi vērtē daudzlīmeņu pārvaldību, jo tā nodrošina ieinteresētību izlietot līdzekļus un sasniegt kohēzijas politikas mērķus. KNR 5. panta 1. punktā noteiktajiem partneriem saskaņā ar 5. pantu pilnībā jāiesaistās visos struktūrfondu izmantošanas posmos, arī vietējā un reģionālajā līmenī. EESK vēlreiz norāda, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanā agrāk liela nozīme bija teritoriālajiem līgumiem.

3.5.2   EESK stingri uzsver, ka jānodrošina visu struktūrfondu instrumentu sinerģija.

4.   ES kohēzijas politikas principu papildināšana ar piemērotiem instrumentiem, lai panāktu kohēziju

4.1   Partnerība ar pilsonisko sabiedrību — partnerības līgums

4.1.1   EESK jau atbalstījusi partnerības principa ievērošanu kohēzijas politikā (8). Visas attiecīgās ieinteresētās personas būtu jāiesaista partnerības līgumu un tehniskās palīdzības sagatavošanā.

4.1.2   Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē ierosinātās KNR 5. pantu un priekšlikumu ES līmenī izstrādāt saistībā ar partnerību lietojamu rīcības kodeksu, kurā būtu paredzēti KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru dažādie pienākumi un līdzdalības tiesības. Būtu jānodrošina minēto partneru visaptveroša līdzdalība rīcības kodeksa izstrādē.

4.1.3   EESK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība būtu jānodrošina arī saistībā ar vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam un izstrādājot skaidru un visaptverošu definīciju. Šķēršļi, ko rada līdzfinansēšanas noteikumi, administratīvais slogs, valstu darbības programmu neatbilstošie mērķi un neiesaistīšana līdzekļu kontrolē pilsoniskajai sabiedrībai bieži liedz piekļuvi finansējumam.

4.1.4   Lai kohēzijas politikas programmas varētu īstenot un izmantot efektīvi un bez liekas birokrātijas, rīcības kodeksā būtu jāparedz skaidri noteikumi par projektu un programmu īstenošanu, jānosaka izskatīšanas termiņi un sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība. EESK uzskata, ka dalībvalstu papildus noteiktie apstiprināšanas kritēriji vispirms būtu jānodod apspriešanai, lai varētu izvairīties no papildu birokrātiskā sloga (papildu prasību izvirzīšanas dalībvalstīs).

4.1.5   Rīcības kodeksā būtu skaidri jāparedz KNR 5. panta 1. punktā noteikto dažādo partneru dažādie pienākumi un līdzdalības tiesības.

4.1.6   Tāpēc EESK norādījusi, ka visās dalībvalstīs būtu jānoslēdz arī attiecīgās valsts, tās reģionu un pilsoniskās sabiedrības partnerības līgums (9).

4.1.7   EESK uzsver, ka jāveido visaptverošas partnerības, kas pārstāv visdažādākās intereses. Būtu skaidri jānosaka, kādi ir dažādo partneru pienākumi un funkcijas.

4.1.8   EESK pauž nožēlu par to, ka KNR nav paredzēts Eiropas mehānisms partnerības veidošanai ar Eiropas partneriem, kā noteikts KNR 5. panta 1. punktā; tādēļ EESK ierosina priekšlikumā regulai paredzēt šāda mehānisma izveidi.

4.1.9   EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu nostiprināt uz sabiedrību vērstas iniciatīvas, pamatojoties uz Leader pieejas pieredzi. EESK uzsver, ka ar Leader saistītajās vietējās rīcības grupās būtu jāiekļauj attiecīgās ieinteresētās personas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību.

4.2   Uzraudzības komitejas

4.2.1   EESK stingri atbalsta ieceri balsstiesības piešķirt KNR 5. panta 1. punktā noteiktajiem partneriem, kas darbojas uzraudzības komitejās, kā paredzēts KNR 42. pantā, un vēlreiz uzsver, ka šajās komitejās visiem partneriem ir jānodrošina vienādas tiesības. EESK norāda, ka steidzami risināms jautājums ir vienāda statusa nodrošināšana visām uzraudzības procesos iesaistītajām personām, un rosina vienotajā stratēģiskajā satvarā iekļaut konkrētas pamatnostādnes.

4.2.2   EESK vēlreiz norāda, ka fondu izmantošana ir rūpīgi jānovērtē un jāanalizē, un uzsver, ka šis uzdevums ir ļoti svarīgs, lai varētu gūt priekšstatu par fondu dažādo ietekmi Eiropas reģionos, kur ir atšķirīgi apstākļi.

4.3   Tehniskā palīdzība

4.3.1   EESK rosina vispārējās regulas 51. pantā noteikt, ka jāuzlabo KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru veiktspēja. Ja šajā procesā, ko veido atbalsts, izpēte, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi un citas saistībā ar tehnisko palīdzību atbalstītās darbības, iesaistīs minētos partnerus, to līdzdalība kļūs saturīgāka un spēja iesaistīties struktūrfondu izmantošanā uzlabosies. Tam būtu jākļūst par dalības priekšnosacījumu.

4.3.2   EESK pauž nožēlu par to, ka darbības programmas tehniskās palīdzības sniegšanai nav paredzētas pasākumiem, kas saistīti ar vidi, kā arī iespēju vienlīdzības un vīriešu un sieviešu līdztiesības nodrošināšanu. Šis 87. pantā noteiktais ierobežojums būtu jāsvītro.

4.3.3   EESK norāda, ka Eiropas Sociālais fonds ir progresīvāks tādā jomā kā tehniskās palīdzības sniegšana, lai nodrošinātu 5. panta 1. punktā noteikto partneru līdzdalību. EESK uzskata, ka partnerības princips visos struktūrfondos ir jāievēro vienādi.

4.4   Veiktspējas uzlabošana

4.4.1   EESK ierosina 2. pantā iekļaut jēdziena “veiktspējas uzlabošana” definīciju. Definīcijā būtu jānosaka, ka veiktspējas uzlabošana ir KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru plašāka iesaistīšana visos struktūrfondu sagatavošanas, izmantošanas un pārraudzības posmos, paredzot arī apmācību, iespējas saņemt tehnisko palīdzību, organizāciju, kas pārstāv neaizsargātākas grupas, iesaistīšanu un to atbalstīšanu fondu izmantošanā. Šī definīcija būtu jāiekļauj arī vienotajā stratēģiskajā satvarā.

4.4.2   KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru veiktspēja nozīmē arī to, ka tiem ir nodrošināta piekļuve fondiem, kā tas paredzēts KNR 87. pantā. EESK pauž nožēlu par to, ka KNR 7. pantā nav iekļauti noteikumi, kas aizliedz diskrimināciju tādā jomā kā piekļuve fondiem.

4.5   Nediskriminācija un fondu pieejamība

4.5.1   EESK atzinīgi vērtē ierosinātajā KNR iekļauto norādi uz diskriminācijas nepieļaujamību. Tomēr jāpauž nožēla par to, ka pašlaik spēkā esošās vispārējās regulas 16. pantā nostiprinātais pieejamības princips, kas attiecas uz cilvēkiem ar invaliditāti, nav iekļauts jaunās KNR projektā.

4.5.2   Jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzēju, līdzekļu saņēmēju un partneru attiecības ar dalībvalstu iestādēm regulē imperatīvas tiesību normas, un viņiem jāpaver arī iespēja celt iebildumus, iesniedzot sūdzību.

4.5.3   EESK norāda — lai nodrošinātu fondu pieejamību, būs jācenšas uzlabot KNR 5. panta 1. punktā noteikto partneru veiktspēju un visaptveroši jāizmanto vispārējās dotācijas. EESK vēlreiz atzīmē, ka Eiropas Komisijas rīkota apmācība var būtiski atvieglot līdzekļu izmantošanu.

4.6   Sociālās ekonomikas atbalstīšana

4.6.1   EESK atzinīgi vērtē ierosinātos noteikumus, kas attiecas uz sociālās ekonomikas dalībniekiem, un iesaka precizēt, kā izpaudīsies viņu līdzdalība struktūrfondu mērķu sasniegšanā. Minētajos noteikumos būtu jāparedz, ka sociālās ekonomikas dalībnieki var iesaistīties ne tikai sociālās integrācijas programmās, bet arī citās prioritārās struktūrfondu darbības jomās, piemēram, nodarbinātības veicināšanā, nabadzības mazināšanā, izglītības līmeņa paaugstināšanā, uzņēmumu veidošanā, uzņēmējdarbības uzsākšanā, uzņēmumu konkurētspējā un atbalstīšanā, vietējā attīstībā, pētniecībā, izstrādē un inovācijā, apmācībā un izglītībā.

4.7   Vairāku fondu vienlaicīga izmantošana — finansēšanas paņēmieni

4.7.1   EESK atzinīgi vērtē iespēju izmantot dažādus finansējuma avotus, lai fondu izmantošanā sasniegtu labākus rezultātus.

4.7.2   EESK ir pārliecināta, ka struktūrfondi radīs sviras efektu, ko vietējā līmenī varētu palielināt; tāpēc EESK iesaka pietiekami daudz līdzekļu rezervēt kombinētajiem fondiem, kas spēj piesaistīt vietējos endogēnos līdzekļus, lai izveidotu dažādus un stabilus vietējos finansēšanas mehānismus, kas nodrošinās arī ES pasākumu ilgtspēju.

4.7.3   EESK uzskata, ka būtu jāizmanto pārdomāti finansēšanas paņēmieni, lai pieejamos līdzekļus, kuru apmērs ir ierobežots, izlietotu pēc iespējas lietderīgāk; būtu jāpanāk, ka katrs kohēzijas politikai piešķirtais euro sniedz vislielāko labumu. Vairāk būtu jāizmanto ar stratēģiju “Eiropa 2020” saistītās projektu obligācijas; EESK ierosina rūpīgi apsvērt, vai jaunajiem struktūrfondiem atvēlētos līdzekļus un 2007.–2013. gada plānošanas periodā neizlietotos līdzekļus varētu izmantot kā drošības garantiju atmaksājamiem EIB aizdevumiem, kurus varētu piešķirt maziem un vidējiem uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem, lai Eiropā jau tagad palielinātu saimnieciskās darbības aktivitāti. Tāpēc būtu arī jāapsver iespēja izmantot apgrozības fondus un mikrokredītus.

4.8   Līdzekļu iezīmēšana

4.8.1   Komiteja atbalsta priekšlikumu vismaz 20 % no dalībvalstij piešķirtajiem Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem iezīmēt sociālās iekļaušanas veicināšanai un nabadzības apkarošanai. EESK iebilst pret šīs daļas samazināšanu. Tā kā pašlaik saskaramies ar ekonomikas krīzi, Eiropas iedzīvotājiem arī turpmāk ir jāredz Eiropas sociālā būtība. Sociālās ekonomikas uzņēmumiem jo īpaši ir ļoti liela nozīme šo mērķu sasniegšanā, un tie būtiski sekmē visvairāk ietekmēto grupu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū.

4.8.2   Komiteja aicina saglabāt pašreizējo praksi, kad transporta projekti tiek finansēti no atsevišķa budžeta posteņa. EK ierosinātā Kohēzijas fondu iezīmēšana nozīmētu kohēzijai pieejamo līdzekļu apjoma samazināšanu.

4.9   Līdzfinansēšanas likmes

4.9.1   Līdzfinansēšanas likmes būtu jāpielāgo apstākļiem (10). Uzmanība jāpievērš arī dažādo saņēmēju spējai izmantot līdzekļus.

4.9.2   EESK atbalsta Komisijas 2011. gadā izvirzīto ierosinājumu paaugstināt līdzfinansējuma likmes līdz 95 %, ja līdzekļus piešķir dalībvalstīm, kas saskaras ar finansiālām grūtībām (11); minētais priekšlikums ir saglabāts arī KNR. EESK uzskata, ka iespēja saņemt līdzfinansējumu ir jānodrošina arī vietējām struktūrām, kas nevar saņemt aizdevumus, jo tām pašām nav sava budžeta, un kas tāpēc nevar ieguldīt savus līdzekļus.

4.9.3   EESK atbalsta viedokli, ka būtu jāpaaugstina to projektu līdzfinansējuma likme, kas sniedz labumu neaizsargātām un atstumtības apdraudētām iedzīvotāju grupām. Tā kā taupības pasākumu dēļ dalībvalstīs, ļoti iespējams, sociālajai politikai atvēlēs mazāk līdzekļu, šai likmei jābūt 100 %, ja līdzekļus piešķir ekonomikas krīzes vissmagāk skartajām dalībvalstīm.

4.10   Izpratnes veidošana

4.10.1   EESK uzsver, ka jāparedz izpratnes veidošanas stratēģijas, lai informētu par KNR prasībām un svarīgāko principu un izveidoto mehānismu nozīmi.

4.10.2   Jāsniedz tehniskā palīdzība un jāizmanto citi līdzekļi, lai nodrošinātu, ka visas iesaistītās personas (jo īpaši KNR 5. panta 1. punktā noteiktie partneri), sākot ar vadības iestādēm un beidzot ar projektu īstenotājiem, būtu pietiekami informēti par regulas galvenajiem aspektiem.

4.11   Sociālie mājokļi

4.11.1   EESK norāda, ka sociālo mājokļu celtniecības jautājums būtu jāiekļauj KNR, un, lai sekmētu šī uzdevuma veikšanu, vienotajā stratēģiskajā satvarā, kas pievienots regulai, būtu jāiekļauj skaidrāka šīs jomas definīcija.

4.12   Makroreģionālās stratēģijas — pilsētvides politika

4.12.1   EESK atbalsta centienus palielināt makroreģionālās sadarbības stratēģiju nozīmi kohēzijas politikā. Makroreģionu sadarbība paver plašas iespējas palielināt šajos reģionos veikto ieguldījumu lietderību.

4.12.2   EESK pilnībā atbalsta centienus vairāk ievērot pilsētas teritoriju vajadzības. Par šiem centieniem liecina fakts, ka 5 % Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu ir atvēlēti pilsētattīstībai un pilsētattīstības foruma izveidei (12).

4.12.3   Ar pilsētattīstības pasākumiem būtu jācenšas veidot ilgtspējīgāku vidi un nodrošināt iedzīvotājiem (jo īpaši tas attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkiem ar invaliditāti) plašākas mobilitātes iespējas un iedzīvotāju interesēm atbilstošus apstākļus, un būtu jānodrošina, ka šie pasākumi nekaitē videi.

4.12.4   EESK norāda, ka nozīmīgi ir Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkla veiktie pētniecības un izstrādes pasākumi Eiropas teritoriālās attīstības jomā.

4.13   Rādītāji

4.13.1   EESK atzinīgi vērtē centienus izstrādāt regulu, kas vairāk vērsta uz rezultātu sasniegšanu. Tāpēc ir vajadzīgi pārdomāti rādītāji.

4.13.2   EESK ir pārliecināta, ka kohēzijas līmeni nevar noteikt, lietojot tikai makroekonomikas rādītājus, piemēram, IKP. Kohēzijas politikā būtu jālieto citi rādītāji (13). Šo rādītāju izmantošana būtu jāpārskata plānošanas perioda vidū.

4.13.3   EESK rosina Komisiju pienācīgu uzmanību veltīt vietējā un kopienas līmenī noteiktajiem izpildes rādītājiem un līdztekus kvantitātes rādītājiem izmantot arī kvalitātes rādītājus, jo īpaši, lai varētu labāk novērtēt programmu un pasākumu pievienoto sociālo vērtību vietējā līmenī.

4.13.4   Būtu jālieto rādīji, kas ļauj novērtēt ilgtermiņa ietekmi. To pamatā jābūt ne tikai izmaksu lietderības, bet arī citiem sociāliem apsvērumiem. Visiem kohēzijas politikas īstenošanā iesaistītajiem jābūt apmācītiem izmantot jaunos rādītājus.

4.14   Ģeogrāfiskā darbības joma (89. pants)

4.14.1   EESK uzsver, ka struktūrfondu finansētajiem pasākumiem sociālās iekļaušanas, izglītības un nodarbinātības jomā jāaptver visas neaizsargātās grupas, piemēram, sievietes, imigrantus un cilvēkus ar invaliditāti, un šie pasākumi ir jāorganizē un jāīsteno neatkarīgi no ģeogrāfiskās darbības jomas.

4.15   Stratēģiskais progress

4.15.1   EESK norāda, ka progresa ziņojumos būtu jānovērtē, cik veiksmīgi attiecīgajā reģionā īstenoti neaizsargāto grupu iekļaušanas pasākumi.

4.15.2   EESK uzskata, ka ierosinātās KNR 49. un 101. pantā būtu jāparedz gan horizontālo, gan tematisko prioritāšu novērtēšana.

4.15.3   Vadības iestāžu funkcijas, kas noteiktas 114. pantā, būtu jāpapildina, paredzot, ka iestādēm jāsniedz informācija par katru atstumtības apdraudēto grupu.

4.16   Kopīgi rīcības plāni

4.16.1   EESK uzskata, ka kopīgajos rīcības plānos būtu konkrēti jāparedz visu 5. panta 1. punktā minēto partneru līdzdalība.

4.16.2   Kopīgajos rīcības plānos būtu jāiesaista arī KNR 5. panta 1. punktā noteiktie partneri, kas, iespējams, varēs saņemt līdzekļus šādiem pasākumiem.

5.   Starptautiskā sadarbība

5.1   EESK uzsver, ka jāturpina atbalstīt visu fondu darbības programmas, kas veicina starptautisku sadarbību. Šāda rīcība palielinās Eiropas Komisijas nozīmi tādās jomās kā pieredzes apmaiņas veicināšana un attiecīgo iniciatīvu īstenošanas koordinācija.

---

(1)  Sīkāk izstrādātas piezīmes atrodamas EESK atzinumā par tematu “Atjaunot izaugsmi ES — ekonomikas pārvaldība un valsts parāds”, OV C 143, 22.05.2012., 10. lpp” un EESK atzinumā par tematu “Kohēzijas fonds” (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 38. Lpp).

(2)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Lielpilsētu teritoriju un pilsētreģionu iekļaušana stratēģijā “Eiropa 2020” ”, OV C 376/02, 22.12.2011., 7. lpp., un atzinumu par tematu “Lauksaimniecība un amatniecība — to mijiedarbība lauku rajonu veiksmīgai attīstībai”, OV C 143, 22.05.2012., 35. lpp).

(3)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248/12, 25.8.2011., 68. lpp., atzinumu par tematu “Kohēzijas politikas nozīme un prioritātes stratēģijā “Eiropa 2020” ”, OV C 248/01, 25.8.2011., 1. lpp., un atzinumu par tematu “Lielpilsētu teritoriju un pilsētreģionu iekļaušana stratēģijā “Eiropa 2020” ”, OV C 376/02, 22.12.2011., 7. lpp.

(4)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Reģionālā politika un gudra izaugsme”, OV C 318/13, 29.10.2011., 82. lpp., un atzinumu par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248/12, 25.8.2011., 68. lpp.

(5)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248/12, 25.8.2011., 68. lpp., un atzinumu par tematu “Efektīva partnerība kohēzijas politikā”, OV C 44/01, 11.2.2011., 1. lpp.

(6)  EESK atzinums par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248/12, 25.8.2011., 68. lpp.

(7)  EESK atzinums par tematu “Reģionālā politika un gudra izaugsme”, OV C 318/13, 29.10.2011., 82. lpp.

(8)  Skatīt EESK atzinumu par tematu “Efektīva partnerība kohēzijas politikā”, OV C 44/01, 11.2.2011., 1. lpp., un atzinumu par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248/12, 25.8.2011., 68. lpp.

(9)  EESK atzinums par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248/12, 25.8.2011., 68. lpp., 2.1.6., 6.1. un 6.2. punkts.

(10)  EESK atzinums par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248/12, 25.8.2011., 68. lpp., 2.2.1. un 6.10. punkts.

(11)  EESK atzinumi OV C 24, 28.01.2012. no 2012/C/24/17 līdz 2012/C/24/19.

(12)  Tas atbilst jau pieņemtos atzinumos paustajam viedoklim, piemēram, atzinumā par tematu “Lielpilsētu teritoriju un pilsētreģionu iekļaušana stratēģijā “Eiropa 2020” ”, OV C 376/02, 22.12.2011., 7. lpp. un atzinumā par tematu “Kohēzijas politikas nozīme un prioritātes stratēģijā “Eiropa 2020” ”, OV C 248/01, 25.8.2011., 1. lpp.

(13)  Salīdzinājumam jānorāda uz Džini koeficentu, kas minēts EESK atzinumā par tematu “Ceturtais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju”, OV C 120/17, 16.5.2008., 73. lpp. un atzinumā par tematu “Piektais ziņojums par kohēziju”, OV C 248/12, 25.8.2011., 68. lpp.

EESK atzinuma par tematu “IKP un ne tikai. Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība papildu rādītāju izvēlē”, (vēl nav publicēts OV) 1.5.1. punkts: “Tāpēc noteikti ir jāatsakās no ekonomikas izaugsmes rādītāju izmantošanas un jāizmanto sabiedrības progresa rādītāji, kā arī jāsāk debates par jēdziena “progress” būtību. Šajās debatēs jācenšas no jauna definēt jēdzienu “attīstība” un jāpieskaras politiķu pārskatatbildības aspektiem. Šī jaunā pieeja nozīmē, ka visi dažādie progresa aspekti ir jāapzina, 1) tautsaimniecības pārskatos norādot arī uz sociālajiem un ekoloģiskajiem aspektiem, 2) izmantojot kompleksos rādītājus un 3) izstrādājot galvenos rādītājus.”

---