EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011AE1600

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”  ” COM(2011) 244 galīgā redakcija

OJ C 24, 28.1.2012, p. 111–115 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

28.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/111


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” ”

COM(2011) 244 galīgā redakcija

2012/C 24/24

Ziņotājs: Lutz RIBBE kgs

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 262. pantu 2011. gada 3. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Komisijas paziņojums “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” ”

COM(2011) 244 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 6. oktobrī. Ziņotājs – Lutz RIBBE kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 475. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 26. un 27. oktobrī (2011. gada 26. oktobra sēdē), ar 120 balsīm par, 5 balsīm pret un 6 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Komitejas secinājumu un ieteikumu kopsavilkums

1.1

Tikai četru gadu laikā šis ir jau ceturtais EESK atzinums, kurš veltīts bioloģiskās daudzveidības jautājumiem un kurā tā vēlreiz atzinīgi vērtē Komisijas skaidro norādi, ka ir jāīsteno daudz vairāk pasākumu, lai sasniegtu Eiropadomes izvirzītos mērķus.

1.2

EESK kritiski vērtē faktu, ka Komisija nav rūpīgi analizējusi, kāpēc prasības, kuras ir zināmas jau sen un kuras Komiteja vienmēr ir atbalstījusi — piemēram, 2006. gada Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna 160 pasākumi — nav īstenotas vai ir īstenotas nepilnīgi. Svarīgi ir analizēt iemeslus, kāpēc neīstenoja vai neizdevās īstenot plašo pasākumu programmu, kas bija paredzēta 2006. gada Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā, jo tikai pēc šādas analīzes varēs mērķtiecīgi izstrādāt jaunus efektīvākus pasākumus un stratēģijas.

1.3

Jaunajā stratēģijā nav būtisku jauninājumu. Publicējot jaunu stratēģijas dokumentu, kurā minētas sen zināmas prasības, problēmas atrisināt nevar. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir joma, kurā netrūkst likumu, direktīvu, programmu, paraugprojektu, politisku deklarāciju vai norādījumu, taču trūkst īstenotu pasākumu un saskaņotas rīcības visos politikas īstenošanas līmeņos.

1.4

Politiķiem līdz šim pietrūcis spēka vai gribas īstenot pasākumus, kuru lietderība atzīta jau sen, un tas noticis, neraugoties uz paziņojumā minēto norādi, ka izlēmīga bioloģiskās daudzveidības politika sniedz vienādu labumu gan sabiedrībai, gan ekonomikai. Pat nozīmīgākās ES dabas aizsardzības direktīvas, kas stājās spēkā pirms 19 vai pat 32 gadiem, dalībvalstīs nav pilnībā īstenotas.

1.5

EESK, protams, atzīst, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā gūti arī panākumi. Tie tomēr nedrīkst radīt maldīgu priekšstatu, jo kopumā bioloģiskā daudzveidība ļoti strauji samazinās. Tāpēc ES uzdevums ir izstrādāt stratēģiju, ar ko jāsasniedz konkrēti rezultāti.

1.6

Diemžēl nav skaidrs, kā var pārvarēt līdz šim vērojamo politiskās gribas trūkumu. Publicētā bioloģiskās daudzveidības stratēģija neliecina, ka šajā ziņā patiešām būtu notikusi virzība uz priekšu. Ministru padomē līdz šim notikušās debates par minēto paziņojumu liecina, ka vēl aizvien ir tāls ceļš ejams, iekams bioloģiskās daudzveidības politiku integrēs citās politikas jomās.

1.7

Tāpēc reformās, kuras paredzēts veikt dažādās jomās (piemēram, zivsaimniecības, lauksaimniecības, enerģētikas un kohēzijas politikas jomā), ir ļoti svarīgi izveidot ciešu saikni ar bioloģiskās daudzveidības stratēģiju. EESK uzskata, ka šajā ziņā vēl ir daudz nepilnību. Tas attiecas arī uz iesniegtajiem plāniem, kas saistīti ar finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, un Komiteja uzskata, ka tie nav atbilstoši, lai nodrošinātu nepieciešamos finanšu līdzekļus vajadzīgajā apjomā. Komisijai būtu vairāk uzmanības jāvelta pašas izstrādātajai bioloģiskās daudzveidības stratēģijai!

1.8

Izstrādājot šo atzinumu un apspriežot šo punktu, nevarēja nepamanīt līdzību ar parādu un euro krīzi. Ja ES dalībvalstis precīzi neievēro pašu noteiktos pamatprincipus un kritērijus, lai tie būtu dabas aizsardzības noteikumi vai Māstrihtas līgumā izvirzītie monetārās savienības stabilitātes kritēriji, izbrīnu neraisa fakts, ka a) attiecīgajā politikas jomā rodas problēmas un b) iedzīvotāji zaudē ticību politiķiem.

1.9

Nav noliedzams, ka vajadzīgs vairāk informācijas un zināšanu par bioloģisko daudzveidību un tās sarežģīto mijiedarbību ar attīstību un nodarbinātību un ļoti svarīgi ir apzināt un atbalstīt labas prakses piemērus.

1.10

Rosinām Komisiju beidzot publicēt videi kaitīgo subsīdiju sarakstu, ko tā apņēmās iesniegt jau 2006. gadā.

2.   Komisijas dokumenta galvenie elementi un vispārīga informācija

2.1

Eiropadome 2001. gadā Gēteborgā pieņēma ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā bija izvirzīts skaidrs mērķis arī bioloģiskās daudzveidības politikas jomā. Tas bija šāds: “rūpēties par biotopu un dabas sistēmu atjaunošanu un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam” (1).

2.2

ES valstu un valdību vadītājiem 2010. gada martā nācās atzīt, ka šis mērķis nav sasniegts. Tāpēc viņi atbalstīja jaunu mērķi, ko Komisija izvirzīja paziņojumā “ES redzējuma un mērķu iespējamības bioloģiskās daudzveidības jomā laikposmam pēc 2010. gada” (2). Tas attiecas uz 2020. gadu un ir šāds: “apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju Eiropas Savienībā un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē”.

2.3

Padome uzdeva Komisijai izstrādāt jaunas stratēģijas projektu, lai sasniegtu minēto mērķi, un tas ir publicēts paziņojumā, kam veltīts šis atzinums.

2.4

Komisija paziņojumā uzsver, ka beidzot jāsāk rīkoties, un min jau sen zināmus faktus:

bioloģiskās daudzveidības zudums līdztekus klimata pārmaiņām ir uzskatāms par “visspēcīgāko pasaules vides apdraudējumu”, turklāt Komisija norāda, ka šīs abas problēmas ir savstarpēji ļoti cieši saistītas;

sugu izzušana pašlaik notiek nepieredzētā ātrumā, proti, mūsdienās sugas izzūd 100 līdz 1 000 reizes ātrāk nekā tas notiktu dabiskos apstākļos;

Eiropas Savienībā tikai 17 % no ES tiesību aktos aizsargātajām dzīvotnēm un sugām un 11 % no svarīgākajām ES tiesību aktos aizsargātajām ekosistēmām ir labā stāvoklī (3), (4);

dažus pozitīvi vērtējamos rezultātus, kas sasniegti kopš 2001. gada, “aizēno ilgstoša un arvien pieaugoša slodze, kas kaitē Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai: izmaiņas zemes izmantojumā, bioloģiskās daudzveidības un tās komponentu pārmērīga izmantošana, invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās, piesārņojums un klimata pārmaiņas nav mazinājušās vai ir pat palielinājušās”;

bioloģiskās daudzveidības zudumu būtiski veicina arī tas, ka lēmumu pieņemšanā netiek ņemta vērā bioloģiskās daudzveidības ekonomiskā vērtība.

2.5

Paziņojumā lielāka uzmanība nekā iepriekšējos ES dokumentos pievērsta bioloģiskās daudzveidības zuduma ekonomiskajiem aspektiem; par to liecina, piemēram, jēdziena “ekosistēmu pakalpojumi” arvien biežāka lietošana. Paziņojumā atkārtoti minēts TEEB  (5) pētījums un norādīts, piemēram, uz faktu, ka Eiropas Savienībā kukaiņu veiktās apputeksnēšanas vērtība ir apmēram 15 miljardi euro gadā. No tā secināts: “ja bišu un citu apputeksnētāju populācijas turpinās sarukt, tas varētu būtiski ietekmēt Eiropas lauksaimniekus”.

2.6

Paziņojuma 3. daļā aprakstīts satvars rīcībai nākamajā gadu desmitā, un šo satvaru veido seši uzdevumi:

1. uzdevums: pilnībā īstenot Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu;

2. uzdevums: uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to pakalpojumus;

3. uzdevums: palielināt lauksaimniecības un mežsaimniecības devumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un vairošanā;

4. uzdevums: nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

5. uzdevums: apkarot invazīvas svešzemju sugas;

6. uzdevums: palīdzēt apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaulē.

2.7

Katra uzdevuma izpildei ir paredzēts darbību kopums, kas vērsts uz konkrēto problēmu, kuras risināšanai izvirzīts attiecīgais uzdevums. Kopumā minēti 37 pasākumi.

2.8

Paziņojumā vairākkārt norādīts, ka bioloģiskās daudzveidības politika ciešāk jāintegrē citās ES politikas jomās (piemēram, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikā).

2.9

Finansējums jo īpaši nepieciešams divās jomās: Natura 2000 tīkla pabeigšanai un pasaules līmeņa saistību izpildei (6).

2.10

Arīdzan norādīts, ka “bioloģiskajai daudzveidībai nāks par labu arī videi kaitīgu subsīdiju reforma […]”.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1

EESK jau 2007. gada februārī, 2009. gada jūlijā un 2010. gada septembrī pauda viedokli par bioloģiskās daudzveidības politikas jautājumiem.

3.2

EESK atzīmē, ka pašreizējā stratēģijas projektā minētās jomas, mērķi un pasākumi jau 2006. gadā veidoja rīcības plāna nozīmīgāko daļu.

3.3

Publicētajā stratēģijā nav būtisku jauninājumu, taču tā vēlreiz parāda, no kādiem risinājumiem noteikti nedrīkstam atteikties, kuri risinājumi ir visneatliekamākie un kuri varētu būt visefektīvākie. Izmantojot “nokopēt un ievietot” metodi, izstrādāta stratēģija, kurā minēti sen zināmi fakti, prasības un pasākumi. Tas liecina, ka viss jau sen ir skaidrs. Vairs nav jājautā, kas jādara, bet gan jāuzdod jautājums — kāpēc attiecīgie pasākumi netiek veikti un kā panākt mērķtiecīgu rīcību. Taču tieši uz šo svarīgāko jautājumu stratēģijā atbilde nav sniegta.

3.4

Tādēļ Komisijas dokuments vērtējams kā ļoti neapmierinošs. EESK tāpēc norāda, ka bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam vairāk uzmanības jāvelta tās īstenošanai.

3.5

EESK vēlētos atgādināt tās jau 2007. gadā izdarītos secinājumus:

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir vajadzīgs un ļoti svarīgs uzdevums, kas nav tikai ētiskas un morālas dabas pienākums. Pastāv arī pietiekami daudz ekonomisku iemeslu, kuru dēļ ir jārīkojas ātrāk un efektīvāk.

Sugu izzušanu Eiropā ir izraisījuši miljoniem pēdējos gadu desmitos pieņemti individuāli lēmumi, izvēloties noteiktas vērtības, un lielākā daļa minēto lēmumu ir pieņemti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

Bioloģiskā daudzveidība joprojām samazinās. Līdz šim ir pietrūcis politiskās gribas patiešām īstenot pasākumus, kuru lietderība jau sen ir atzīta.

Konkrētos iemeslus, kāpēc tas tā noticis, Komisija minējusi paziņojumā, un tie meklējami “publisko iestāžu nevarībā un tradicionālo ekonomikas zinātņu nespējā atzīt dabas mantojuma un ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību”.

Minētais apstāklis un fakts, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ētiskajam un morālajam pamatojumam plānošanas un politiskās analīzes procesos pārsvarā netiek pievērsta pienācīga uzmanība, ir izraisījis šobrīd vērojamo stāvokļa būtisko pasliktināšanos.

EESK atzinīgi novērtēja 2006. gadā publicēto rīcības plānu un norādīja, ka 160 (!) tajā minētie pasākumi ir lietderīgi; tomēr lielākā daļa no tiem nepavisam nebija jauni, bet gan iekļauti rīcības plānos jau gadiem ilgi. EESK pauž nožēlu par to, ka Komisijas paziņojumā un rīcības plānā gandrīz vispār ir aizmirsts Komitejas 2006. gada 18. maija (7) izpētes atzinumā uzdotais jautājums, proti, kāpēc bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā vērojama tik liela nesaskaņa starp pasākumiem, kas būtu veicami, pasākumiem, ko paredzēts veikt, un patiešām īstenotajiem pasākumiem.

EESK atbalsta viedokli, ka ES ir jāuzņemas atbildība par norisēm pasaulē.

3.6

Šie svarīgākie secinājumi, kas minēti 2007. gadā plenārsesijā pieņemtajā atzinumā, šodien ir tikpat nozīmīgi kā toreiz. EESK pauž dziļu nožēlu par to, ka pēdējā laikā nekas būtiski nav mainījies.

3.7

Arī šajā atzinumā aplūkotajā Komisijas paziņojumā nav analizēti iemesli, kāpēc neīstenoja vai neizdevās īstenot plašo pasākumu programmu, kas bija paredzēta 2006. gada Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā. Šāda rūpīgi veikta neveiksmju analīze ir ļoti svarīga, jo tikai pēc tās var mērķtiecīgi izstrādāt jaunus un efektīvākus pasākumus un stratēģijas. Publicējot jaunu stratēģijas dokumentu, kurā minētas sen zināmas prasības, problēmas atrisināt nevar.

3.8

Neraugoties uz to, ka Komisija jau sen cenšas vairāk izmantot arī ekonomiskus argumentus, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, panākumi ir nelieli. EESK, kura bioloģiskās daudzveidības politiku reiz nodēvēja par “ilgtermiņa ekonomikas politikas jautājumu”, norādot, ka tas ir iemesls, kāpēc “arī ekonomikas un finanšu ministriem beidzot būtu jāpievēršas šim tematam” (8), no vienas puses, pauž gandarījumu par to, ka mēģināts norādīt, kā bioloģiskās daudzveidības politikas neizdošanās ietekmēs ekonomiku. Taču līdz šim bioloģiskās daudzveidības politika nav integrēta ES ekonomikas un finanšu politikā. Jaunajā stratēģijā būtu jānorāda, kā to var mainīt.

3.9

No otras puses, EESK vēlas norādīt uz risku, ko varētu radīt pārāk lielas uzmanības pievēršana ekonomiskajiem jautājumiem. Proti, par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, iespējams, rūpēsies galvenokārt tajās jomās, kur īsā termiņā var vai varētu gūt ekonomisku atdevi. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver, kā rīkoties ar sugām un dzīvotnēm, kuru ekonomisko vērtību nav iespējams tieši aprēķināt. Būtu diezgan sarežģīti euro un centos aprēķināt lielo zīdītāju, piemēram, vilka, lāča vai lūša vērtību jeb arī parastās vardes, sienāža, baltā stārķa vai tūkstošiem citu sugu vērtību. Vienlaikus politiskajās debatēs pilnībā nav ņemtas vērā tādas sugas, kuru sniegtais ekonomiskais “labums” ir nenovērtējams. Piemēram, kur ir programmas, lai aizsargātu baktērijas, sēnītes vai sliekas, proti, reducentus, bez kuriem nav iedomājama organisko vielu noārdīšana?

3.10

Stratēģijā pārāk daudz uzmanības veltīts lauksamniecībai, mežsaimniecībai un zvejniecības politikai. No vienas puses, tas ir saprotams, jo a) ietekme uz bioloģisko daudzveidību nav noliedzama un b) tās ir politikas jomas, kuras aptver lielu teritorijas daļu un kuras ES var ietekmēt. No otras puses, pārāk maz vērības veltīts citām jomām, kas apdraud bioloģisko daudzveidību, proti transportam un apdzīvoto vietu attīstībai.

3.11

Stratēģijas projektā Komisija norāda, ka “bioloģiskajai daudzveidībai nāks par labu arī videi kaitīgu subsīdiju reforma”, un tā ir taisnība. Taču Komisijai beidzot būtu jāpublicē videi kaitīgo subsīdiju saraksts. Šāds solījums dots jau 2006. gadā, taču tas vēl līdz šim nav izpildīts.

3.12

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija apņēmusies tagad pārbaudīt visu izdevumu veidu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un, īstenojot “kopējās nesamazināšanās” (“no-net-loss”) iniciatīvu, rūpēties par to, lai turpmāk nepieļautu negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

4.   Piezīmes par uzdevumiem

4.1

Aplūkojot sešus uzdevumus un dažus pasākumus, EESK vēlas paskaidrot, kāpēc tā uzskata, ka publicētā jaunā bioloģiskās daudzveidības stratēģija, no speciālistu viedokļa raugoties, nav pietiekami tālejoša. Iemesls, kāpēc Komisija ir formulējusi pasākumus tik piesardzīgi, iespējams, ir politisks. Ļoti smagās sarunas Vides ministru padomē par pasākumu noteikšanu liecina, ka bioloģiskā daudzveidība vēl joprojām nav integrēta citās politikas jomās.

4.2

1. uzdevums

4.2.1

Putnu direktīva, kas pieņemta 1979. gadā, un 1992. gadā pieņemtā Dzīvotņu direktīva ir nozīmīgākās direktīvas Eiropas dabas aizsardzības jomā, un bez to pilnīgas īstenošanas dabas aizsardzībai Eiropā nav nākotnes. Taču daudzi ar ļoti lielu neizpratni raudzīsies uz to, ka jaunās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 1. uzdevums ir “Pilnībā īstenot Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu.” EESK uzskata — Eiropas bioloģiskās daudzveidības politikas lielākā problēma ir tā, ka minētās direktīvas arī pēc 32 un attiecīgi 19 gadiem nav pilnībā īstenotas. Tas skaidri apliecina to, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā netrūkst tiesiskā pamata vai stratēģiju, bet gan politiskās gribas. Šajā ziņā noteikti lielāka atbildība jāuzņemas arī Eiropas Savienības Tiesai, jo pat labas stratēģijas nevar kompensēt nenoliedzamo politiskās gribas trūkumu.

4.2.2

EESK neapmierinātībai ar minēto direktīvu ļoti lēno īstenošanu ir vēl viens iemesls, proti, vairums praktisko pasākumu, kuriem bija labi rezultāti, bija tieši vai netieši saistīti ar minētajām dabas aizsardzības direktīvām. Dažkārt dzirdam politiķus jautājam, vai minētās direktīvas un to mērķi vispār vēl “atbilst mūsdienu prasībām”. EESK atbilde uz šo jautājumu ir viennozīmīga un nepārprotama —“jā”, un Komiteja uzskata, ka jaunos mērķus nevarēs sasniegt, ja ātri un pilnībā neīstenos jau pieņemtās direktīvas.

4.2.3

Izstrādājot šo atzinumu un apspriežot šo punktu, nevarēja nepamanīt līdzību ar parādu un euro krīzi. Ja ES dalībvalstis precīzi neievēro pašu noteiktos pamatprincipus un kritērijus, lai tie būtu dabas aizsardzības noteikumi vai Māstrihtas līgumā izvirzītie monetārās savienības stabilitātes kritēriji, izbrīnu neraisa fakts, ka a) attiecīgajā politikas jomā rodas problēmas un b) iedzīvotāji zaudē ticību politiķiem.

4.2.4

Viena no prioritārajām darbībām, lai izpildītu šo uzdevumu, ir “nodrošināt adekvātu finansējumu Natura 2000 teritorijām”. EESK tam piekrīt, taču finanšu shēmas 2014.–2020. gadam izstrādātajā projektā Komiteja neredz nekādu apstiprinājumu tam, ka jaunajā finansēšanas periodā izdosies panākt nozīmīgus uzlabojumus, kas ir ļoti vajadzīgi. Pareizs signāls būtu piemaksa par Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu, piemēram, lauksaimniekiem, taču diemžēl tāda piemaksa KLP reformā nav paredzēta.

4.2.5

Tikai 17 % no ES tiesību aktos aizsargātajām dzīvotnēm un sugām un 11 % no ES tiesību aktos aizsargātajām svarīgākajām ekosistēmām ir labā stāvoklī. EESK lūdz Komisiju sniegt informāciju par to, vai ar izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam panākt, ka “par 100 % vairāk dzīvotņu novērtējumu un par 50 % vairāk sugu novērtējumu […] liecina par labāku aizsardzības statusu” pietiks, lai patiešām apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu. Komiteja šo apgalvojumu saprot tā, ka Komisija būtu apmierināta, ja 2020. gadā 34 % no ES tiesību aktos aizsargātajām dzīvotnēm un sugām būtu labā stāvoklī (un attiecīgi 2/3 no tām būtu sliktā stāvoklī).

4.3

2. uzdevums

4.3.1

Izvirzītais 2. uzdevums nodrošināt “ekosistēmu un to pakalpojumu uzturēšanu un uzlabošanu” ir solījums, ko valsts un valdību vadītāji deva jau 2001. gadā. Līdz 2020. gadam ir jāpanāk attiecīgi uzlabojumi, tostarp, izveidojot “zaļo” infrastruktūru un atjaunojot vismaz 15 % no noplicinātajām ekosistēmām (9).

4.3.2

EESK uzsver, ka pēdējās desmitgadēs ievērojami ir saasinājušies konflikti par zemes izmantošanu, un tas vērojams visās jomās (piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības, enerģijas ražošanas, transporta un satiksmes, apdzīvoto vietu attīstības jomā). Noplicināto ekosistēmu atjaunošana, ja pamatnosacījumi nemainīsies, drīzāk tikai vēl pastiprinās konfliktus par zemes izmantošanu, jo dabas aizsardzība no zemes izmantotāju viedokļa ir vēl viens konkurents zemes izmantošanā. EESK uzskata, ka īstenošanas stratēģijā, ko paredzēts publicēt 2012. gadā, noteikti jānorāda, kā šos konfliktus var atrisināt.

4.4

3. uzdevums

4.4.1

Arī par 3. uzdevumu, proti,“palielināt lauksaimniecības un mežsaimniecības devumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un vairošanā” jau gadiem ilgi notiek debates, kurām nav nekādu rezultātu. EESK vairākas reizes ir norādījusi, ka lauksaimnieki un mežsaimnieki lielā mērā atbalsta dabas un biotopu aizsardzību. Daudzi paraugprojekti liecina, ka partnerībā var sasniegt labus rezultātus.

4.4.2

Lauksaimniekiem nav iebildumu pret sabiedrības prasību neaprobežoties vienīgi ar ražotāju funkciju pildīšanu, bet uzņemties “vairākas funkcijas”. Taču viņi saskaras ar uzdevumiem, kas vispirms rada izdevumus, bet nerada ienākumus, jo ražotāju cenās nav ņemti vērā viņu sniegtie papildu pakalpojumi, kurus no viņiem sagaida.

4.4.3

Tāpēc, lai atrisinātu šo dilemmu, atbilstoši ir jāpielāgo kopējā lauksaimniecības politika. Komiteja norāda uz attiecīgajiem atzinumiem, ko tā pieņēmusi, un arī turpmāk saistībā ar minēto jautājumu rūpīgi sekos līdzi paredzētajai KLP reformai.

4.4.4

Lai nodrošinātu vajadzīgos stimulus, būtu jāmeklē arī finansēšanas iespējas ārpus ES lauksaimniecības budžeta.

4.5

4. uzdevums

4.5.1

Stratēģijā minētais 4. uzdevumsnodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu” tieši attiecas uz ES zivsaimniecības politiku. Rūpnieciskās zvejas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības intereses vēl joprojām atrodas savstarpējā konfliktā. Tāpēc izbrīnu nerada fakts, ka zivsaimniecības jomā izvirzītie mērķi (piemēram, 13. darbība “uzlabot izmantoto zivju krājumu pārvaldību”) ir ļoti vispārīgi, un gandrīz neviens nav kvantitatīvi novērtējams un saistīts ar dabas aizsardzību. EESK atzinīgi vērtē mērķi saglabāt zivju krājumus tādā apjomā (vai attiecīgi atjaunot konkrētā apjomā), lai varētu līdz 2015. gadam (un nevis līdz 2020. gadam) nodrošināt “maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu”, taču jāatzīst, ka tas drīzāk ir zivsaimniecības politikas nevis vides aizsardzības politikas mērķis. Debates Padomē tomēr liecina, ka ievērojami iebildumi pastāv pat pret šādu nesaistošu formulējumu. EESK to uztver kā signālu, ka bioloģiskās daudzveidības politikai ir zemāka prioritāte nekā ražošanas metodēm, kas jau sen ir atzītas par neilgtspējīgām. Komiteja rūpīgi sekos līdzi turpmākajām sarunām par zivsaimniecības politikas reformu.

4.6

5. un 6. uzdevums

4.6.1

Par 5. uzdevumuinvazīvu svešzemju sugu apkarošana” EESK atzinumā (10) jau ir paudusi viedokli; šī problēma nav jauna, taču tai, tāpat kā 6. uzdevumampalīdzēt apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaulē”, vēl nav rasts risinājums. Runājot par pēdējo, Komiteja atzīmē, ka daudzi sniegtie paziņojumi un solījumi saglabāt pasaules bioloģisko daudzveidību vienkārši netiek īstenoti. Yasumi nacionālā parka projekts, ko īsteno Ekvadorā, ir viens no piemēriem, kur valstis apsolīja finansiālu palīdzību apmaiņā pret atteikšanos no naftas ieguves parka teritorijā. Taču līdzekļi apsolītajā apjomā netika nodrošināti, un tāpēc tiks uzsākta naftas ieguve, kas kaitēs tropu mežiem.

4.6.2

EESK lūdz Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu skaidri norādīt, cik daudz līdzekļu jaunajā finanšu periodā no 2014. līdz 2020. gadam veltīs “bioloģiskās daudzveidības politikai pasaulē”, jo līdz šim izstrādātajos dokumentos tas nav minēts. Attiecīgiem bioloģiskās daudzveidības veicināšanas un saglabāšanas pasākumiem ES un dalībvalstis līdz šim ir tērējušas mazāk nekā 0,004 % no sava kopprodukta. Ar šādu līdzekļu apjomu nevar atrisināt problēmas, kuras, pasaulē nemazinoties konkurencei zemes izmantošanas jomā, pašlaik saasinās vēl vairāk.

Briselē, 2011. gada 26. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON


(1)  COM(2001) 264 galīgā redakcija, 15.4.2001., 14. lpp.

(2)  COM(2010) 4 galīgā redakcija.

(3)  http://www.eea.europa.eu/publications/eu-2010-biodiversity-baseline/

(4)  Nav sniegta informācija par dzīvotnēm un sugām, kuru aizsardzība tiesību aktos nav noteikta, lai gan tām bioloģiskajā daudzveidībā neapšaubāmi ir vienlīdz svarīga nozīme.

(5)  “Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika” (TEEB), sk. http://teebweb.org.

(6)  Skatīt: COP 10 konference, kas 2010. gadā notika Nagojā.

(7)  OV C 195, 18.8.2006., 96. lpp.

(8)  OV C 48, 15.2.2011., 150. lpp., 1.6. punkts.

(9)  Šis mērķis sakrīt ar attiecīgo mērķi, kas izvirzīts Konvencijā par bioloģisko daudzveidību.

(10)  OV C 306, 16.12.2009., 42. lpp.


Top