17.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 100/30

1)

Vai, ņemot vērā to, ka atbalstu shēma (identificēta ar Nr. NN 91/A/95), ko Sicīlijas reģions ieviesa ar 1991. gada 15. maija Reģionālā likuma Nr. 27 10. pantu, paredzēja piemaksu mehānismu uz minimums diviem līdz maksimums pieciem gadiem (2 gadi pieņemšanai darbā ar apmācības un darba pieredzes iegūšanas līgumu plus maksimums 3 gadi gadījumā, ja apmācības un darba pieredzes iegūšanas līgums tika pārveidots līgumā uz nenoteiktu laiku), Eiropas Komisija ar 1995. gada 14. novembra Lēmumu Nr. 95/C 343/11, ar ko atļāva tās piemērošanu, vēlējās:

2)

Vai 1997. finanšu gada termiņš valsts atbalsta piemērošanai, ko EK minēja 1995. gada 14. novembra Lēmumā Nr. 95/C 343/11, ar ko atļāva ar reģionālā likuma Nr. 27/91 10. pantu izveidoto shēmu, ir jāsaprot:

3)

Vai tādējādi pieņemšanai darbā ar apmācības un darba pieredzes iegūšanas līgumu Reģionālā likuma Nr. 27/91 10. panta izpratnē, kura notika, piemēram, 1996. gada 1. janvārī un tātad pirms atbalsta piemērošanas perioda, kas tika noteikts ar 1995. gada 14. novembra Lēmumu Nr. 95/C 343/11, beigām, Sicīlijas reģions varēja (un tam vajadzēja) piemērot apskatāmo atbalsta shēmu visiem atļautiem gadiem (proti, 2 + 3), arī tad, kā minētajā piemērā, atļautās shēmas piemērošana nozīmētu piemaksu faktisku izmaksāšanu līdz 2001. gada 31. decembrim (proti, 1996 + 5 gadi = 2001)?

4)

Vai Eiropas Komisija, 2002. gada 16. oktobra Lēmuma Nr. 2003/195/EK (1) 1. pantā norādot, ka: “atbalstu shēma, kas ir izveidota ar 1997. gada 27. maija Sicīlijas reģiona Reģionālā likuma Nr. 16 11. panta 1. punktu, ko Itālija gatavojas piešķirt, ir nesaderīga ar kopējo tirgu. Šī iemesla dēļ atbalstu nedrīkst piešķirt”, gribēja:

5)

Vai, ja Komisijas lēmuma interpretācija ir tāda, kas ir minēta 4. jautājuma pirmajā gadījumā, šis lēmums ir saderīgs ar Līguma 87. panta interpretāciju, ko Komisija izmantoja, pamatojot analoģiskus gadījumus, kuri attiecās uz atbrīvojumiem no sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem par apmācības un darba pieredzes iegūšanas līgumiem 1999. gada 11. maija Lēmumā 2000/128/EK (2) (kurš attiecās uz Itālijas valsts tiesisko regulējumu un kurš tika tieši minēts 2002. gada negatīvā lēmuma pamatojumā) un 2003. gada 13. maija Lēmumā 2003/739/EK (3) (kurš attiecās uz Sicīlijas reģiona tiesisko regulējumu)?

6)

Kā, ja Komisijas lēmuma interpretācija ir tāda, kas ir minēta 4. jautājuma otrajā gadījumā, būtu jāinterpretē iepriekšējais lēmums par atbalsta pasākumu atļauju, ņemot vērā divkāršu nozīmi, kas piemīt apstākļa vārdam “papildu”: “papildu attiecībā uz Komisijas lēmumā noteikto budžetu” vai “papildu attiecībā uz finansējumu, ko reģions paredzēja tikai līdz 1996. gada budžetam”?

7)

Visbeidzot, kāds atbalsts ir jāuzskata par likumīgu un kāds — par nelikumīgu saskaņā ar Komisijas viedokli?

8)

Kuram no pamata prāvas dalībniekiem (Uzņēmumam vai Administrācijai) ir pienākums pierādīt, ka Komisijas noteiktais budžets nav ticis pārsniegts?

9)

Vai, nosakot iespējamo budžeta, kurš tika sākotnēji atļauts ar 1995. gada 14. oktobra [novembra] Lēmumu Nr. 95/C 343/11, pārsniegšanu, ir nozīme tam, ka, iespējams, atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem izmaksātie likumiskie procenti tiek atzīti par novēlotu to piemaksu samaksu, kuras ir atzītas par likumīgām un pieļaujamām?

10)

Gadījumā, ja tam ir nozīme, nosakot budžeta pārsniegšanu, kāds procentu veids būtu jāpiemēro?