25.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 200/51

—

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu izstrādāt programmu MEDIA Mundus;

—

uzskata, ka paplašinātas starptautiskās sadarbības programmas izstrāde un īstenošana audiovizuālajā nozarē nolūkā stiprināt kultūras un tirdzniecības sakarus starp Eiropas un trešo valstu kinematogrāfijas nozarēm, ir atbilstošs risinājums pašreizējos apstākļos, kad pasaules līmenī notiek pārmaiņas audiovizuālajā nozarē;

—

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var ievērojami sekmēt audiovizuālo darbu radīšanu vietējā un reģionālajā līmenī, jo šie darbi būtiski papildina audiovizuālo darbu klāstu un aktīvi veicina kultūras daudzveidību un kultūru dialogu;

—

uzsver, ka audiovizuālajai nozarei ir ne tikai būtiska nozīme izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības sekmēšanā, bet arī vietējās un reģionālās kultūras identitātes un daudzveidības saglabāšanā un veicināšanā. Pateicoties šai iezīmei, audiovizuālā nozare var būt galvenais faktors, lai veicinātu Eiropas sociālās vērtības un nodrošinātu demokrātiskas sabiedrības efektīvu darbību, jo audiovizuālie darbi var būtiski sekmēt Eiropas identitātes veidošanu.

Ziņotājs

:

Ioannis Sgouros (EL/PSE), Atēnu prefekts

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu izstrādāt programmu MEDIA Mundus;

2.

tādēļ atbalsta Komisijas iesniegto “priekšlikumu par atbalsta programmu sadarbības veicināšanai starp Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļiem un nozares profesionāļiem trešās valstīs, lai nodrošinātu savstarpēju labumu visiem dalībniekiem”;

3.

uzskata, ka paplašinātas starptautiskās sadarbības programmas izstrāde un īstenošana audiovizuālajā nozarē nolūkā stiprināt kultūras un tirdzniecības sakarus starp Eiropas un trešo valstu kinematogrāfijas nozarēm, ir atbilstošs risinājums pašreizējos apstākļos, kad pasaules līmenī notiek pārmaiņas audiovizuālajā nozarē saistībā ar tehnoloģiju attīstību un strukturāliem trūkumiem, kas kavē Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu trešo valstu tirgū un neļauj Eiropas audiovizuālajai nozarei attīstīties pasaules mērogā, tādējādi apdraudot tās konkurētspēju;

4.

uzsver, ka ir nepieciešama starptautiskā sadarbība audiovizuālajā nozarē, kā arī jāsaglabā un jāveicina kultūras un tās izpausmju daudzveidība, kā norādīts UNESCO konvencijā, ko Eiropas Savienība un 13 tās dalībvalstis ir ratificējušas 2006. gada 18. decembrī;

5.

piekrīt, ka Eiropas Komisijas lēmums ir īpaši nozīmīgs, jo pašreizējās ES programmas audiovizuālās nozares atbalsta jomā (MEDIA 2007, Euromed Audiovisual II vai ES un ĀKK programma kino atbalstam) nesniedz risinājumus visām problēmām, kas saistītas ar audiovizuālās nozares straujo internacionalizāciju, vai nu tāpēc, ka šīs programmas ir izstrādātas sadarbībai Eiropas Savienības robežās, vai arī tāpēc, ka tās orientētas uz attīstības politikas, nevis nozares politikas vajadzībām;

6.

uzskata, ka pozitīvās atsauksmes, kas saņemtas no nozares speciālistiem atklātas apspriešanas laikā internetā no 2008. gada 10. aprīļa līdz 25. jūnijam, apliecina, ka programma MEDIA Mundus ir vajadzīga;

7.

uzskata arī par būtisku, ka atklātas apspriešanas rezultātā tika secināts, ka programmā jāiekļauj arī apmācība, kopražojumu un audiovizuālo darbu izplatīšanas veicināšana un kinematogrāfijas kultūras veidošana;

8.

piekrīt ietekmes novērtējumā iekļautajam secinājumam, ka “jauna instrumenta radīšana ir visefektīvākais veids, kā sasniegt vispārējos un īpašos mērķus un reaģēt uz izaicinājumiem, kas izriet no audiovizuālo tirgu internacionalizācijas”;

9.

piekrīt, ka programma MEDIA Mundus sekmēs Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju starptautiskajā tirgū un vienlaikus palielinās Eiropas nozīmi pasaules kultūrā un politikā; piekrīt, ka šī programma ievērojami veicinās audiovizuālo darbu izplatību pasaulē, tādējādi nodrošinot patērētājiem plašāku izvēli un ievērojami veicinot kultūras daudzveidību;

10.

pauž pārliecību, ka informācijas apmaiņa par tirgus norisēm un pieredzes apmaiņa sekmēs audiovizuālās nozares konkurētspēju Eiropā un trešās valstīs, un vienlaikus pieaugs skatītāju pieprasījums pēc kultūras daudzveidības;

11.

norāda, ka kopražojumu veicināšanas mērķis ir īpaši svarīgs, jo nozares speciālisti publiskajā apspriešanā to izvirzīja par prioritāti;

12.

uzsver arī, ka attiecībā uz dalībvalstīm, kurās audiovizuālā nozare ir vāji attīstīta, jāpiemēro labvēlības princips; tāpēc uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš valstīm, kurās audiovizuālo darbu apjoms ir neliels un kurās pastāv dažādi šķēršļi, kas saistīti ar ģeogrāfiskā stāvokļa un valodas īpatnībām;

13.

īpaši uzsver programmas MEDIA Mundus nozīmi kultūras daudzveidības un kultūru dialoga veicināšanā Eiropas un starptautiskajā līmenī un norāda, ka minēto iemeslu dēļ MEDIA Mundus atšķiras no citām Kopienas programmām audiovizuālās nozares atbalstam, jo šīs programmas mērķi ir orientēti uz starptautisku sadarbību, lai veicinātu audiovizuālās nozares konkurētspēju pasaulē;

14.

atzinīgi vērtē veidu, kā darbojas programma, kuras pamatā ir savstarpējā izdevīguma princips, kas izstrādāts sadarbībā ar nozares speciālistiem trešās valstīs;

15.

uzskata, ka sadarbības rezultātā radīto darbu finansēšanas nosacījumi ir apmierinoši un nodrošina darbu iekļaušanu starptautiskajā apritē;

16.

tomēr apšauba nosacījumu, ka “katrā projektā jābūt vismaz trim partneriem”;

17.

norāda, ka darbu finansēšanas jomā, iesniedzot priekšlikumus un veidojot un izmantojot sadarbības tīklus, kā arī sagatavojot ziņojumus, iespēju robežās jāsamazina birokrātiskās procedūras un obligātās formalitātes;

18.

norāda, ka finansējamo darbu atlases procedūrai jābūt pilnībā pārredzamai un, ja nepieciešams, jānosaka precīzāki vērtēšanas kritēriji;

19.

norāda, ka, sekmējot iniciatīvas visu audiovizuālajā nozarē iesaistīto dalībnieku sadarbībai un to iesaistīšanai tīklos, MEDIA Mundus ir atbilstīgs instruments, lai pārvarētu Eiropas kinematogrāfijas nozares sadrumstalotību, un jo īpaši tādēļ uzskata, ka šī programma būs arī lieliska iespēja, lai stimulētu mazo un vidējo uzņēmumu darbību;

20.

uzskata, ka tādējādi lielāka uzmanība jāpievērš specializētu darba vietu radīšanai un speciālistu labākai sagatavošanai programmēšanas jomā, darbu pārraidīšanas, izplatīšanas un starptautiskās tirdzniecības metožu, kā arī audiovizuālo darbu popularizēšanas jomā;

21.

pauž pārliecību, ka informācijas un zinātības (know-how) apmaiņa starp speciālistiem ievērojami sekmē sadarbības tīklu izveidi, piekļuvi ārvalstu tirgiem, ilgtermiņa sadarbības veidošanu, un līdz ar to stiprina gan Eiropas televīzijas konkurētspēju, gan Eiropas nozīmi pasaules kultūrā un politikā;

22.

uzskata, ka programmai MEDIA Mundus būs izšķiroša nozīme, lai uzlabotu audiovizuālo darbu starptautisko apriti un palielinātu skatītāju pieprasījumu pēc audiovizuāliem darbiem, kuriem raksturīga liela kultūras daudzveidība;

23.

minētajā sakarā norāda, ka audiovizuālo darbu plašākai demonstrēšanai un to ekskluzīvajām pirmizrādēm būs pozitīva nozīme;

24.

tādēļ uzskata, ka MEDIA Mundus var būt stimuls, lai kinoteātru īpašnieki kā Eiropā, tā arī trešās valstīs abpusēji uzlabotu kino programmu piedāvājumu un audiovizuālo darbu demonstrēšanas nosacījumus, piemēram, pagarinot to demonstrēšanas periodu, uzlabojot to reklāmu un palielinot pirmizrāžu skaitu;

25.

uzskata, ka līdzīgi būtu iespējams palielināt un uzlabot Eiropas audiovizuālā satura pārraidīšanas nosacījumus trešās valstīs un trešo valstu audiovizuālā satura pārraidīšanu Eiropas kanālos;

26.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība prioritāru nozīmi piešķir jauniešiem, kas ir Eiropas audiovizuālās nozares nākotne. Pateicoties jaunu, talantīgu režisoru darbu popularizēšanai, MEDIA Mundus nodrošina jaunu talantu apzināšanu, jaunās paaudzes mobilitāti, veicina Eiropas un starptautisko tirgu pārzināšanu, tādējādi īstenojot praksē uz zināšanām balstītu ekonomiku un kultūru dialogu;

27.

norāda, ka jauno režisoru nozīme skaidri apliecina, ka MEDIA Mundus varētu būt gan apmācības programma, gan arī veicināt, lai jaunieši lielākā skaitā apmeklētu audiovizuālu darbu demonstrāciju;

28.

uzskata arī, ka audiovizuālā nozare sniedz būtisku ieguldījumu uz radošumu un zināšanām balstītā Eiropas ekonomikā un ka tai ir svarīga nozīme kultūras daudzveidības un plurālisma veicināšanā;

29.

uzsver, ka kultūras joma neapšaubāmi sekmē Lisabonas mērķu īstenošanu, tomēr to nedrīkst vērtēt vienīgi ekonomikas aspektā, jo kultūrai ir būtiska nozīme arī dinamiskas un ilgtspējīgas vides izveidē, kas ir iedzīvotāju labklājības un pašapliecināšanās noteicošais faktors (1);

30.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var ievērojami sekmēt audiovizuālo darbu radīšanu vietējā un reģionālajā līmenī, jo minētie darbi būtiski papildina audiovizuālo darbu klāstu un aktīvi veicina kultūras daudzveidību un kultūru dialogu;

31.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, sekmējot vietējā un reģionālajā līmenī radītos audiovizuālos darbus, apvienojumā ar valstu produkciju var līdzsvarot trešo valstu filmu masu produkciju;

32.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var uzņemties svarīgu pienākumu gan izglītības un apmācības jomā, gan sniegt finansiālu atbalstu kultūras iestādēm un kultūras jomā iesaistītajiem dalībniekiem;

33.

norāda, ka šādā veidā vietējās un reģionālās pašvaldības var arī sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu darbību, stiprinot Eiropas sadrumstalotās audiovizuālās nozares konkurētspēju un vienlaikus nodrošinot minēto uzņēmumu rentabilitāti;

34.

uzskata arī, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt arī ieguldījumu, lai sagatavotu jaunus audiovizuālā satura radītājus un ieinteresētu jauniešus biežāk apmeklēt audiovizuālo darbu demonstrējumus, kas popularizē kultūras daudzveidību un kultūru dialogu;

35.

tādēļ uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var izšķiroši sekmēt gan audiovizuālo darbu radīšanu vietējā un reģionālajā līmenī, gan spēcīgas Eiropas identitātes veidošanu, īpaši jauniešu vidū;

36.

uzskata, ka vietējās un reģionālās iestādes, organizējot festivālus, tematiskus pasākumus un mācību seminārus, var ievērojami sekmēt iniciatīvas un īstenot svarīgu lomu, lai audiovizuālā nozare būtu galvenais faktors kultūras jomā, multikulturālas Eiropas identitātes un izpratnes par kinematogrāfiju veidošanā, īpaši jauniešu vidū;

37.

tādēļ ierosina piešķirt programmai MEDIA Mundus plašāku dimensiju, iekļaujot 7. pantā īpašu norādi par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu Eiropas audiovizuālā tirgus konkurētspējas palielināšanā, izmantojot šim mērķim paredzētas programmas un pasākumus. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi atbalstīt un atjaunot MEDIA desks tīklu, kas darbojas reģionālajā līmenī un nodrošina Eiropas iedzīvotājiem svarīgāko informāciju par visām norisēm audiovizuālajā nozarē;

38.

tostarp atzīmē, ka saistībā ar iepriekšminētajām piezīmēm būtu lietderīgi plašāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības dažādu audiovizuālās nozares tīklu sadarbībā un sniegt atbalstu reģionālajiem kopuzņēmumiem, īpaši tiem, kuru darbība saistīta ar audiovizuālo darbu radīšanu un izplatīšanu;

39.

norāda, ka no iepriekšminētajām piezīmēm var secināt, ka audiovizuālajai nozarei ir ne tikai būtiska nozīme izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības sekmēšanā, bet arī vietējās un reģionālās kultūras identitātes un daudzveidības saglabāšanā un veicināšanā. Pateicoties šai iezīmei, audiovizuālā nozare var būt galvenais faktors, lai veicinātu Eiropas sociālās vērtības un nodrošinātu demokrātiskas sabiedrības efektīvu darbību, jo audiovizuālie darbi var būtiski sekmēt Eiropas identitātes veidošanu;

40.

uzskata, ka izskatāmā programma ir īpaši nozīmīga, jo tā apvieno kultūras veicināšanu un atbalstu konkurētspējai (un līdz ar to – Eiropas audiovizuālās nozares vērtībai tirdzniecības un ekonomikas jomā), jo tā salīdzinājumā ar MEDIA International, kuru varētu uzskatīt par aizsākumu MEDIA Mundus programmas izstrādei, Eiropas audiovizuālajai nozarei piešķir plašāku un tālejošāku starptautisko dimensiju;

41.

norāda, ka programmas ierobežotais termiņš (no 2011. līdz 2013. gadam) un budžets (EUR 15 miljoni, no kuriem EUR 13,5 miljoni paredzēti pasākumiem) nebūs pietiekams, lai īstenotu lielu skaitu iniciatīvu vai pasākumu;

42.

tomēr uzskata un pauž cerību, ka programmai būs nozīmīgi un pozitīvi rezultāti, kas nodrošinās tās turpmāko attīstību un papildu līdzekļu piešķiršanu tai nākotnē;

43.

norāda, ka lielāka uzmanība jāpievērš programmas komunikācijas stratēģijai, un uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām var būt izšķiroša loma minētās stratēģijas izplatīšanā. Šajā sakarā īpaša nozīme, šķiet, ir MEDIA desks tīkla sadarbībai ar audiovizuālās nozares profesionālo darbinieku apvienībām un organizācijām, kā arī ar Eiropas Kinematēku apvienību (ACE), Filmu arhīvu starptautisko federāciju (FIAF) un valstu kinematogrāfijas arhīviem;

44.

uzsver, ka īpaša vērība, ja ne tūlīt, tad vismaz programmas nākamajā posmā jāpievērš MEDIA Mundus tālākizglītības dimensijai, attiecinot to ne tikai uz speciālistu sagatavošanu, bet arī uz studentiem. Šo mērķi var sasniegt, veidojot sadarbību ar citām MEDIA programmām un MEDIA desks birojiem, kas izvērsuši līdzīgu darbību citu programmu ietvaros, kā arī ar kinematogrāfijas institūtiem un studiju nodaļām, kinematogrāfijas arhīvu fondiem, kuriem ir saikne ar šīs nozares studentiem, pētniekiem un speciālistiem. Pasākumi tālākizglītības jomā un tematiski darba semināri var būt noderīgs informācijas avots un vērtīga iespēja šīs nozares speciālistiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešām valstīm tikties un iepazīt viens otru.