EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52007AR0064

Reģionu komitejas atzinums Globāla pieeja migrācijai Eiropas Savienības dienvidu jūras robežu reģionos un austrumu un dienvidaustrumu reģionos, kas robežojas ar Eiropas Savienību

OJ C 305, 15.12.2007, p. 43–47 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 305/43


Reģionu komitejas atzinums “Globāla pieeja migrācijai Eiropas Savienības dienvidu jūras robežu reģionos un austrumu un dienvidaustrumu reģionos, kas robežojas ar Eiropas Savienību”

(2007/C 305/09)

REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka Eiropas migrācijas politika, kā arī Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība un pārvaldība ir Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetencē, un tām jārīkojas kopīgi saskaņā ar solidaritātes un savstarpējas uzticēšanās principiem, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un Eiropas migrācijas politikas pamatnostādnes;

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir tieša un nozīmīga loma tādu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar nelegālās migrācijas politiku, gan attiecībā uz nelegālās imigrācijas radīto problēmu risināšanu (ieceļotāju uzņemšana un tās pārvaldība, nelegālā nodarbinātība, noziedzība un drošība pilsētās), gan attiecībā uz vietējo pašvaldību kompetencē esošo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem (mājokļi, veselības aprūpe, izglītība u.c.);

iesaka nekavējoties rīkoties tiesību aktu saskaņošanas jomā, lai izbeigtu cilvēku tirdzniecību un likvidētu noziedzīgas organizācijas, kas ar to nodarbojas;

atzīmē, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme sadarbības ar līdzīgām iestādēm un sadraudzības programmu veicināšanā un atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības nodod savu zinātību un pieredzi decentralizētai sadarbībai. Tas sistemātiski jāiekļauj Eiropas imigrācijas politikas izstrādē;

aicina Komisiju veicināt un sniegt ieguldījumu praktisku risinājumu izstrādē, lai pastiprinātu dienvidu jūras ārējo robežu pārvaldību un uzlabotu Kopienas, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspēju kritisku situāciju, piemēram nelegālo imigrantu masveida pieplūduma, risināšanā;

vienlaikus mudina vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekus ar projektu starpniecību izmantot pieejamo finansējumu un uzsver, ka minētajam finansējumam ir jābūt pieejamam bez turpmākas kavēšanās;

iesaka iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības un jo īpaši to apvienības gan kandidātvalstīs, gan arī partnervalstīs tādos ES īstenotajos pasākumos kā tiesībaizsardzības darbinieku apmācība un mērķsadarbība, kopīgi ar FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām), par nodarbinātības jautājumu risināšanu atbildīgo darbinieku sociālā aizsardzība un apmācība, cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācija, datu vākšana un migrācijas plūsmu kontrole.

Atsauces dokumenti

“Vispārējā pieeja migrācijas jautājumiem un tās attīstība gada laikā: ceļā uz visaptverošu Eiropas migrācijas politiku”

COM(2006) 735 galīgā redakcija

“Eiropas Savienības dienvidu jūras robežu pārvaldības stiprināšana”

COM(2006) 733 galīgā redakcija

Vispārēja pieeja migrācijai un tās piemērošana Austrumu un Dienvidaustrumu reģioniem ES kaimiņos

COM(2007) 247 galīgā redakcija

Ziņotājs

:

Ian MICALLEF kgs (MT/PPE), Gziras vietējās pašvaldības loceklis

Ieteikumi politikas izstrādei

REĢIONU KOMITEJA

Vispārējie ieteikumi

1.

uzskata, ka Eiropas migrācijas politika, kā arī Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzība un pārvaldība ir attiecīgi Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetencē, un tām jārīkojas kopīgi saskaņā ar solidaritātes un savstarpējas uzticēšanās principiem, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un Eiropas migrācijas politikas pamatnostādnes;

2.

atbalsta Eiropas Savienības, kas kopš 1999. gada realizējusi virkni iniciatīvu, centienus, lai izstrādātu visaptverošu Eiropas migrācijas politiku, un mudina Eiropas Komisiju turpināt darbību minētajā virzienā, paverot iespējas ES un trešo valstu ciešākai sadarbībai un koordinācijai; jo īpaši atzinīgi vērtē arī to, ka atkārtoti apstiprināts Eiropadomes 21. un 22. jūnija sanāksmes secinājumos iekļautās politikas kopīgais mērķis;

3.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir tieša un nozīmīga loma tādu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar nelegālās migrācijas politiku, gan attiecībā uz nelegālās imigrācijas radīto problēmu risināšanu (ieceļotāju uzņemšana un tās pārvaldība, nelegālā nodarbinātība, noziedzība un drošība pilsētās), gan attiecībā uz vietējo pašvaldību kompetencē esošo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem (mājokļi, veselības aprūpe, izglītība u.c.);

4.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu gan, ņemot vērā to pieredzi sadarbībā ar migrācijas plūsmu izcelsmes valstīm, gan arī pašvaldību veiktos imigrantu integrācijas pasākumus, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpi, mājokļiem, izglītību un nodarbinātību;

5.

aicina Komisiju sadarbībā ar valstu, vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes iestādēm uzsākt sabiedrības informēšanas kampaņas par legālās imigrācijas politiku un tās pozitīvo ietekmi nolūkā kliedēt sabiedrības bažas; paralēli aicina Komisiju atbalstīt izcelsmes valstis, īstenojot izstrādātās kampaņas, kas paredzētas sabiedrības informētības līmeņa un zināšanu paplašināšanai par legālās migrācijas iespējām, kā arī lai uzsvērtu nelegālās imigrācijas riskus;

6.

uzstāj, lai EK ierosinātu mehānismus, kas turpmāk nodrošinātu nelegālo imigrantu saskaņotu legalizēšanas procesu kā daļi no kopējas imigrācijas un patvēruma sistēmas; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu 2007. gadā uzsākt pētījumu par imigrācijas legalizēšanas praksi un ietekmi dalībvalstīs un tajās reģionālajās un vietējās pašvaldībās, uz kurām minētā legalizācija attiecas visvairāk;

7.

atbalsta Komisijas priekšlikumu par to, ka gadījumā, ja dalībvalstīm attiecīgajā reģionā nākas saskarties ar tādām kritiskām situācijām kā migrantu masveida pieplūdums, ir jāuzlabo Krasta patruļu tīkla rīcībspēja šādu situāciju noregulēšanai;

8.

atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta lēmumu ievērojami palielināt Frontex piešķirto budžetu, kā arī Parlamenta apstiprināto ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību budžetu; iesaka Krasta patruļu tīkla darbībā iekļaut dalībvalstu un citu iesaistīto pušu darba saskaņošanu, ieskaitot saziņu ar ierosinātajiem reģionālajiem signalizācijas centriem pie dienvidu jūras robežām (1) un tām reģionālajām pārvaldes iestādēm, ko īpaši ietekmē migrantu pieplūdums;

9.

atbalsta priekšlikumu par dalībvalstu pārvaldes iestāžu ekspertu grupas izveidi, ko būtu iespējams īsā laikā nosūtīt uz citām dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar imigrantu uzņemšanu, lai palīdzētu veikt atsevišķu gadījumu tūlītēju sākotnēju novērtējumu migrantu ierašanās vietās, ieskaitot personu identifikāciju; vai nolemjot, kuras personas var nosūtīt atpakaļ uz izcelsmes valsti vai tranzīta valsti, un pēc tam efektīvi risinot atsevišķus gadījumus, ieskaitot imigrantu un bēgļu veselības stāvokļa novērtējumu, kā arī jebkāda veida ar to saistīto epidemioloģisko stāvokli, un risinot konkrētus gadījumus saistībā ar nepilngadīgajiem bez pavadības un citām neaizsargātām grupām;

10.

iesaka dalībvalstu pārvaldes iestāžu ekspertu grupu veidot pēc iespējas atbilstošāk vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzībām, minētajās grupās, ja tas nepieciešams, iekļaujot reģionālo vai vietējo pārvaldes iestāžu pārstāvjus no attiecīgajiem reģioniem vai vietējo pašvaldību valsts vai reģionālo apvienību pārstāvjus un paredzot reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm iespēju lūgt šādu ekspertu iejaukšanos savā teritorijā, ņemot vērā, ka nelegālo imigrantu ierašanās jebkurā dalībvalstī tieši ietekmē apvidu vai reģionu, kurā viņi ierodas;

11.

piekrīt ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes priekšlikumam, ka, saskaņā ar partnerības nolīgumiem migrācijas un attīstības jomā partnervalstīm jāatzīst demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī cilvēktiesību aizsardzība,

12.

iesaka nekavējoties rīkoties tiesību aktu saskaņošanas jomā, lai izbeigtu cilvēku tirdzniecību un likvidētu noziedzīgas organizācijas, kas ar to nodarbojas;

13.

piekrīt Komisijas aicinājumam pastiprināt dalībvalstu darbu, lai nodrošinātu to pasākumu ātru īstenošanu, par kuriem jau panākta vienošanās, un papildinātu ES rīcību ar dalībvalstu iniciatīvām;

14.

uzsver, ka reģionālās un vietējās pašpārvaldes uzskatāmas par ieinteresētajām pusēm, un tās jāiesaista visās šā dialoga iniciatīvās, tostarp dialogā ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm, jo īpaši ar Reģionu komitejas starpniecību;

15.

uzsver tādu konferenču kā 2006. gadā organizētā konference par tematu “Pilsētu integrācija: Eiropas politika un vietējā pieredze” nozīmīgumu paraugprakses apmaiņas un reģionu sadarbības stiprināšanas jomā un pauž vēlmi arī turpmāk piedalīties šādos pasākumos, kā arī iesaka ES izmantot reģionu potenciālu, veidojot ES jūras robežu kā platformu savstarpēji izdevīgu attiecību attīstīšanai ar trešām valstīm;

16.

atzīmē, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir liela nozīme sadarbības ar līdzīgām iestādēm un sadraudzības programmu veicināšanā un atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības nodod savu zinātību un pieredzi decentralizētai sadarbībai ar sabiedrības veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu, pilsētu pārvadājumu un teritoriāli ekonomiskās attīstības starpniecību, vienlaikus sniedzot organizatorisko atbalstu vietējai pārvaldei, kā arī ar pieredzes vietējās un reģionālās demokrātijas un demokrātisku iestāžu darbības starpniecību. Tas sistemātiski jāiekļauj Eiropas imigrācijas politikas izstrādē.

17.

aicina Komisiju veicināt un sniegt ieguldījumu praktisku risinājumu izstrādē, lai pastiprinātu dienvidu jūras ārējo robežu pārvaldību un uzlabotu Kopienas, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību veiktspēju kritisku situāciju, piemēram nelegālo imigrantu masveida pieplūduma, risināšanā;

18.

uzsver, ka tā 2007. gada februārī (CdR 258/2006) izteikusi vienprātīgu atbalstu (2) ierosmei izveidot īpašu aģentūru, kas atrastos Maltā un būtu atbildīga par nelegālās migrācijas un ar patvēruma meklētājiem no trešām valstīm saistīto jautājumu risināšanu;

19.

aicina pievērst īpašu uzmanību tiem Eiropas Savienības reģioniem, kas atrodas Vidusjūras un Atlantijas okeāna piekrastē, kuri sastopas ar īpaši intensīvu imigrantu pieplūdumu un kuriem pietrūkst līdzekļu, lai risinātu imigrantu lielā pieplūduma problēmu cilvēka cieņai atbilstošā līmenī; tam nepieciešama tūlītēja un izšķiroša rīcība vietējā, reģionālajā un Eiropas līmenī, lai novērstu traģēdiju atkārtošanos nelegālo migrantu vidū, no kuriem daudzi iet bojā, cenšoties sasniegt Eiropas Savienības krastus, kā arī, lai novērstu migrācijas ietekmi uz drošību un kohēziju visā ES; tādēļ uzsver, ka nepieciešama īstermiņa politika, lai steidzami un efektīvi risinātu nelegālo imigrantu pieplūduma radītās problēmas, un aicina steidzami izstrādāt finanšu instrumentu, kas īpaši paredzēts reģioniem, kuros ir visaugstākais imigrācijas līmenis, un tranzītreģioniem, kur vērojams liels migrantu pieplūdums;

20.

uzsver, ka dalībvalstīm jāapliecina solidaritāte un jāīsteno konkrēti pasākumi, lai mazinātu spiedienu uz pierobežas valstīm un reģioniem, ko rada nepārtraukts migrantu masveida pieplūdums, piekrītot šādu migrantu pārvietošanai un uzņemšanai savas valsts teritorijā līdz brīdim, kad tiks pieņemts galīgais lēmums par viņu statusu;

21.

vienlaikus mudina vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekus ar projektu starpniecību izmantot pieejamo finansējumu, proti, Ārējo robežu fondu, Atgriešanās fondu, Eiropas bēgļu fondu un Integrācijas fondu, un uzsver, ka minētajam finansējumams ir jābūt pieejamams bez turpmākas kavēšanās un ar bažām norāda, ka tiem bija jāsāk darboties 2007. gada janvārī, lai gan Atgriešanās fonda līdzekļi nebūs pieejami vismaz līdz 2008. gadam;

22.

aicina dalībvalstis, ievērojot subsidiaritātes principu, apvienot vietējās un reģionālās pašvaldības migrācijas politiku izstrādes procesā un nacionālo integrācijas un nodarbinātības programmu izstrādāšanā, tostarp nosakot ārvalstu darba ņēmēju skaitu, kuru iespējams uzņemt attiecīgajā teritorijā; bez tam uzskata, ka vietējā un reģionālā dimensija jāiekļauj analīzē, statistikā un ziņojumos, kas palīdz veidot Eiropas imigrācijas politiku.

Jautājumā par attiecībām ar Āfrikas valstīm

23.

EESK atbalsta dialoga un sadarbības pastiprināšanu ar Āfrikas valstīm migrācijas jautājumos, aptverot plašu migrācijas jautājumu loku, sākot no legālās un nelegālās migrācijas līdz bēgļu aizsardzības pastiprināšanai un migrācijas un attīstības politikas saiknes veicināšanai;

24.

atgādina, ka attiecībā uz Ziemeļāfrikas valstīm tiks turpināts darbs un veicināta divpusēju protokolu parakstīšana reģionālā līmenī Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) un Kaimiņattiecību plašāka rīcības plāna attālākajos reģionos un to kaimiņvalstīs uz Dienvidiem no Sahāras ietvaros, ņemot vērā migrācijas jautājumus, un vienlaicīgi turpinot darbu saistībā ar EUROMED, kā arī veicinot turpmāku divpusēju sadarbību ar Vidusjūras reģiona partneriem, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības;

25.

uzsver, ka minētās divpusējās sadarbības ietvaros būtiska nozīme ir piereidzei, ko guvuši atsevišķi reģioni, piemēram attālākie reģioni, kas, pateicoties īpašajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un gūtajai pieredzei, ir priviliģēta platforma ES sadarbībai ar kaimiņvalstīm;

26.

atbalsta ES sadarbību ar Āfrikas valstīm, kā noteikts ES stratēģijā Āfrikai, kurā pirmām kārtām paredzēta Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana ilgtspējīgas attīstības, drošības un labas pārvaldības jomā, izmantojot pastāvīgu dialogu ar AKP valstīm un atbilstoši Kotonū nolīguma 13. pantam;

27.

piezīmē, ka Kotonū nolīguma 13. pantā noteikts: “Katra AKP valsts pēc attiecīgās ES dalībvalsts pieprasījuma atzīst jebkura savas valsts pilsoņa, kurš nelegāli uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, atpakaļnosūtīšanu un atpakaļuzņemšanu bez turpmākām formalitātēm, AKP valstīm jānodrošina savi pilsoņi ar atbilstošiem personas dokumentiem, kas paredzēti šādiem mērķiem”;

28.

uzsver, ka ES būtu jāveicina minētā panta īstenošana un ievērojami jāpastiprina pasākumi, lai noteiktu izcelsmes valstīm pienākumu uzņemt atpakaļ tos imigrantus, kuri neatbilst prasībām par patvēruma piešķiršanu un kuri tomēr ieceļojuši nelegāli;

29.

atzīmē priekšlikumu izstrādāt migrācijas un attīstības platformas, lai satuvinātu Āfrikas valstis, ES dalībvalstis un starptautiskas organizācijas, cenšoties efektīvāk pārvaldīt migrāciju visu pušu interesēs; uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo īpaši tām, kuras tieši skar migrācijas problēmas, būtu jāpiedalās, iespējams, ar savas valsts un reģionālo apvienību starpniecību, minētajās sadarbības platformās un dialogā ar AKP valstīm, jo šāda līdzdalība būtu izdevīga visām ieinteresētajām pusēm;

30.

atbalsta Komisijas iniciatīvu veicināt investīcijas nozarēs ar lielu darbinieku skaitu Āfrikas reģionos, kuros ir augsts ārējās migrācijas līmenis, un aicina dalībvalstis papildināt minēto ieguldījumu; vienlaikus neaizmirstot, ka minēto investīciju sekmēšana nav iespējama bez privātu uzņēmumu veiksmīgas līdzdalības, tādēļ jānodrošina nepieciešamie instrumenti minēto investīciju veicināšanai

31.

atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot migrācijas profilu katrai ieinteresētajai jaunattīstības valstij un migrācijas atbalsta vienības (MIST's), kuru sastāvā būtu dalībvalstu eksperti, kas varētu sniegt vajadzīgo palīdzību tām Āfrikas valstīm, kas to pieprasītu, tostarp Komisijas iniciatīvas Āfrikas valstu migrācijas “novērošanas punktu” tīkla, un/vai migrācijas izpētes institūtu izveidi, bet uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību rīcībā jābūt nepieciešamajām zināšanām; turklāt uzsver, ka eksperti no reģioniem un pilsētām spēj sniegt noteiktu pievienoto vērtību minētajām vienībām;

32.

uzsver to, ka vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes var sniegt ieguldījumu tās informācijas apkopošanā, kas atspoguļota Imigrācijas portālā Internetā, Eiropas nodarbinātības mobilitātes portālā, EURES tīklā un Eiropas zinātnieku mobilitātes portālā, kas, kā iepriekš minēts, sniegtu informāciju Āfrikas valstīm par legālas nodarbinātības iespējām Eiropā, ieskaitot īpašas informatīvas kampaņas un atvieglojot sezonas darbinieku pārvaldību, studentu un pētnieku apmaiņu un citus legālus cilvēku pārvietošanās veidus;

Jautājumā par nelegālās imigrācijas ierobežošanu un integrācijas pasākumu pastiprināšanu

33.

atbalsta priekšlikumu izstrādāt jaunus tiesību aktus ar mērķi noteikt sodus personām, kuras nodarbina nelegālos imigrantus, un izstrādāt iniciatīvas, ar kuru starpniecību EUROPOL veltīs uzmanību cīņai ar atvieglotu nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību;

34.

uzsver nepieciešamību vienādā mērā īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu cilvēku tirdzniecību un to personu un/vai noziedzīgo organizāciju darbību, kas ar to nodarbojas, kā arī apkarotu ēnu ekonomiku, kas veicina cilvēku tirdzniecību;

35.

atbalsta Komisijas centienus stiprināt darbību integrācijas pasākumu jomā, izstrādājot instrumentus, kas sniedz iespēju panākt plašāku dažādu ieinteresēto pušu līdzdalību, ieskaitot arī pašus migrantus, un tādējādi veicinot efektīvu integrācijas stratēģiju; uzskata, ka reģionālā un vietējā līmeņa varas iestādes uzskatāmas par ieinteresētajām pusēm un tās jāiesaista visās minētā dialoga iniciatīvās;

36.

piezīmē, ka minētie instrumenti iekļaus a) integrācijas platformas izveidi, kur attiecīgie partneri varēs regulāri apmainīties ar viedokļiem, b) vietējo pašvaldību lomas nostiprināšanu un c) integrācijas tīmekļa vietnes izveidošanu un Integrācijas Rokasgrāmatas jaunus izdevumus, kā arī gada pārskatu par migrāciju un integrāciju;

Jautājumā par Frontex

37.

iesaka aktivizēt Regulas (EK) 2007/2004 7. pantu, izveidojot Frontex, jo tas ir svarīgs dalībvalstu solidaritātes pasākums, ļaujot kopīgi izmantot Frontex pārvaldībā esošo dalībvalstu tehnisko aprīkojumu, ko varētu nodot dalībvalstu rīcībā pēc dalībvalstu lūguma un ņemot vērā Frontex veikto vajadzību un riska novērtējumu;

38.

atzīmē šādu aspektu: lai Frontex varētu veikt mērķtiecīgu un vispārēju riska analīzi ar mērķi novērst un pārvaldīt kritiskas situācijas, nepieciešams nodrošināt pieeju dalībvalstu Imigrācijas sadarbības koordinatoru (ILO)savāktajai informācijai;

39.

atbalsta Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu (EK) 377/2004 par Imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla izveidi, lai Frontex nodrošinātu informācijas pieejamību un līdzdalību sanāksmēs, kas organizētas tīkla ietvaros, jo minētā informācija būtu lietderīga, un tādējādi šāda pieeja informācijai tiek atbalstīta;

40.

uzsver, ka Komisija nodrošina Frontex jūras robežapsardzes patruļu darbību, jo īpaši attālāk no Kanāriju salām un Vidusjūras centrālajā daļā, visos periodos, kad jūra ir mierīga, jo īpaši no pavasara vidus līdz rudens sākumam, lai novērstu turpmākas imigrācijas plūsmas uz ES dalībvalstīm;

41.

mudina Komisiju ierosināt iniciatīvas, lai izveidotu Ziemeļāfrikas valstu sadarbību nolūkā apkarot imigrantu plūsmu uz Eiropas Vidusjūras krastiem. tomēr ilgtermiņa risinājuma panākšanai labākais līdzeklis būtu īstenot attīstības politikas izcelsmes valstīs.

Jautājumā par Eiropas Savienības Austrumu un Dienvidaustrumu robežu kaimiņreģioniem

42.

norāda, ka globāla pieeja Austrumu un Dienvidaustrumu reģioniem ES kaimiņos piemērojama galvenokārt tādēļ, lai nodrošinātu politikas saskaņotību un savstarpēju papildināmību ar ES ārējo attiecību politikas ietvaros jau uzsākto pastāvīgo dialogu un sadarbības iniciatīvām migrācijas un ar to saistītās jomās;

43.

atbalsta Komisijas viedokli, ka dialogā ar kandidātvalstu un partnervalstu iestādēm jāaplūko jautājums, kā migrācijas ietekme uz attīstību var veicināt stabilitāti un sekmēt izaugsmi attiecīgajā reģionā, kā arī atbalsts pasākumiem, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, tajā skaitā jautājums par ieguldījumiem apmācībā un veiktspējas paaugstināšanā, lai uzlabotu darba apstākļus un palielinātu darbaspēka iespējas;

44.

ierosina ciešāk sadarboties ar Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu un valstīm, kas ir Padomes locekles, lai uzlabotu partnervalstu spējas izturēties pret nelegālajiem imigrantiem saskaņā ar starptautiskiem standartiem, kā arī ievērojot cilvēku tirdzniecības upuru un citu mazāk aizsargātu personu vajadzības;

45.

iesaka iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības un jo īpaši to apvienības gan kandidātvalstīs, gan arī partnervalstīs tādos ES īstenotajos pasākumos kā tiesībaizsardzības darbinieku apmācība un mērķsadarbība, kopīgi ar FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām), par nodarbinātības jautājumu risināšanu atbildīgo darbinieku sociālā aizsardzība un apmācība, cilvēku tirdzniecības upuru rehabilitācija, datu vākšana un migrācijas plūsmu kontrole;

46.

atzinīgi vērtē priekšlikumu palielināt FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām) nozīmi, tajā skaitā sadarbības veidošanā ar Krieviju, Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Rietumbalkānu un Āzijas valstīm, taču uzsver, ka minētajai aģentūrai vispirms jāuzlabo tās pašreizējā darbība un riska analīze, jo gada laikā tā tika veikta ar novēlošanos un pārtraukta vasarā, kad Eiropas dienvidu reģionos nelegālo imigrantu pieplūdums ir īpaši liels;

47.

atbalsta priekšlikumu padziļināt visaptverošu dialogu ar Krieviju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju, tajā skaitā patvērumu, valsts iekšienē pārvietoto personu aizsardzību atbilstoši starptautiskiem standartiem, cīņu pret nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, darbaspēka migrāciju un visiem būtiskajiem migrācijas sociālajiem aspektiem;

48.

atkārtoti uzsver, ka tām valstīm, kas apšaubīja šādas kopīgas patrulēšanas efektivitāti, tomēr jāpiešķir lielāki līdzekļi FRONTEX (Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām) ne tikai sloga sadales, bet arī pašu interesēs, jo nelegālā imigrācija nav tikai valstu ap Vidusjūru, bet visas Eiropas problēma;

Briselē, 2007. gada 11. oktobrī.

Reģionu komitejas

priekšsēdētājs

Michel DELEBARRE


(1)  COM(2006) 733 galīgā redakcija., 23. punkts.

(2)  Reģionu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku — Eiropas redzējums okeāniem un jūrām”, pieņemts vienbalsīgi 2007. gada 13. un 14. februāra 68. sēdē (13. februārā sēdē).


Top